EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52009XC0616(02)
Code of Best Practice for the conduct of State aid control procedures
Paraugprakses kodekss par valsts atbalsta pārbaudes procedūru izpildi
Paraugprakses kodekss par valsts atbalsta pārbaudes procedūru izpildi
OJ C 136, 16.6.2009, p. 13–20
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
16.6.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 136/13 |
Paraugprakses kodekss par valsts atbalsta pārbaudes procedūru izpildi
2009/C 136/04
1. ŠĀ KODEKSA DARBĪBAS JOMA UN MĒRĶIS
1. |
Komisija 2005. gadā pieņēma Valsts atbalsta rīcības plānu – Mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts: plāns valsts atbalsta reformai 2005.–2009. gadam (turpmāk – “rīcības plāns”) (1), lai uzlabotu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā paredzētās valsts atbalsta politikas efektivitāti, pārredzamību, ticamību un paredzamību. Pamatojoties uz principu mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts, rīcības plāna galvenais mērķis ir aicināt dalībvalstis samazināt valsts atbalsta vispārējo līmeni, vienlaikus novirzot valsts līdzekļus horizontāliem mērķiem, kas atbilst kopīgajām interesēm. Lai to panāktu, rīcības plānā ir aicināts ieviest efektīvākas, vienkāršākas un paredzamākas procedūras valsts atbalsta jomā. |
2. |
Iesniedzot šo paraugprakses kodeksu, Komisija vēlas apstiprināt savu apņemšanos panākt, ka visu ieinteresēto personu rīcībā ir pēc iespējas lietderīgākas un efektīvākas procedūras. Šā kodeksa pamatā ir pieredze, kas gūta, piemērojot Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (2), kā arī iekšēji Komisijas pētījumi par dažādu valsts atbalsta procedūras posmu ilgumu, sūdzību izskatīšanu un informācijas apkopošanas līdzekļiem. Galvenais šā kodeksa mērķis ir sniegt vadlīnijas valsts atbalsta procedūru izpildei ikdienā, tādējādi veicinot labāku sadarbību un savstarpējo saprašanos starp Komisijas dienestiem, dalībvalstu iestādēm un tieslietu jomas un uzņēmumu pārstāvjiem. |
3. |
Valsts atbalsta procedūru sekmīgas uzlabošanas priekšnoteikums ir kopīga Komisijas un dalībvalstu disciplīna un apņemšanās. Kaut arī Komisija nav atbildīga par sekām, kas rodas dalībvalstu un ieinteresēto personu sadarbības trūkuma rezultātā, tā pieliks pūles, uzlabojot savu izmeklēšanas procedūru izpildi un iekšējo lēmumu pieņemšanas procesu, lai tādējādi nodrošinātu lielāku valsts atbalsta procedūru pārredzamību, paredzamību un efektivitāti. |
4. |
Atbilstoši centieniem izstrādāt mūsdienīgus noteikumus valsts atbalsta jomā šis kodekss ir pēdējā vienkāršošanas pasākumu kopuma daļa, kura ietver Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu valsts atbalsta veidu izskatīšanai (3) un Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta tiesību normu piemērošanu valstu tiesās (4), ar kuru veicina paredzamākas un pārredzamākas procedūras. |
5. |
Tomēr kāda konkrēta lietas īpatnību dēļ šis kodekss, iespējams, ir jāpielāgo vai jāpieļauj atkāpes tā piemērošanā (5). |
6. |
Arī īpatnības, kas attiecas uz zivsaimniecības un akvakultūras nozari, darbībām saistībā ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu un lauksaimniecības produktu tirdzniecību vai pārstrādi, varētu attaisnot atkāpes šā kodeksa piemērošanā. |
2. SAISTĪBA AR KOPIENAS TIESĪBU AKTIEM
7. |
Šā kodeksa mērķis nav sniegt pilnīgu vai visaptverošu pārskatu par attiecīgajiem tiesību aktiem, skaidrojošajiem dokumentiem un administratīvajiem pasākumiem, uz kuriem pamatojas Kopienas valsts atbalsta pārbaude. Kodekss jālasa saistībā ar valsts atbalsta procedūru pamatnoteikumiem un ir uztverams kā to papildinājums. |
8. |
Tādēļ ar šo kodeksu nerada jaunas tiesības vai pienākumus un negroza jau pastāvošās tiesības vai pienākumus, kas noteikti Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā, Regulā (EK) Nr. 659/1999 un Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 (6), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, atbilstoši Kopienas tiesu praksei. |
9. |
Šajā kodeksā atspoguļota ikdienas paraugprakse, kuras mērķis ir veicināt ātrākas, pārredzamākas un paredzamākas valsts atbalsta procedūras katrā paziņota vai nepaziņota pasākuma vai sūdzības izmeklēšanas posmā. |
3. SAZIŅA PIRMS PAZIŅOŠANAS
10. |
Komisijas pieredze liecina, ka saziņa pirms paziņošanas ir lietderīga pat šķietami vienkāršās lietās. Saziņa pirms paziņošanas paver Komisijas dienestiem un paziņojumu sniedzošai dalībvalstij iespēju neoficiāli un konfidenciāli apspriest ierosinātā pasākuma tiesiskos un ekonomiskos aspektus pirms paziņošanas, tādējādi uzlabojot paziņojumu kvalitāti un pilnīgumu. Šajā saistībā dalībvalsts un Komisijas dienesti var arī kopīgi izstrādāt konstruktīvus priekšlikumus, lai grozītu plānotā pasākuma problemātiskos aspektus. Šis posms tādējādi paver ceļu ātrākai paziņojumu izskatīšanai pēc to oficiālās iesniegšanas Komisijai. Sekmīgs pirmspaziņošanas posms, ļautu Komisijai pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 4. panta 2., 3. un 4. punktu divu mēnešu laikā pēc paziņojuma dienas (7). |
11. |
Saziņa pirms paziņošanas ir ļoti ieteicama tajos gadījumos, kad īpašu jauninājumu vai citu īpatnību dēļ būtu attaisnotas iepriekšējas neoficiālas apspriedes ar Komisijas dienestiem, savukārt neoficiāli norādījumi tiks sniegti vienmēr, kad dalībvalsts to lūgs. |
3.1. Saturs
12. |
Pirmspaziņošanas posms paver iespēju apspriesties ar attiecīgo dalībvalsti un dot tai norādījumus par paziņojuma veidlapā sniedzamo informāciju, lai nodrošinātu, ka tā ir pilnīga, sākot no paziņojuma dienas. Sekmīga pirmspaziņošanas posma rezultātā varēs atklātā un konstruktīvā gaisotnē arī apspriest visus svarīgos jautājumus, kas rodas saistībā ar plānoto pasākumu. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz pasākumiem, kurus to sākotnējā formā nevarētu pieņemt un kas tādēļ būtu jāatsauc vai ievērojami jāgroza. Pirmspaziņošanas posms var arī aptvert izvērtējumu par to, vai plānotā pasākuma gadījumā pastāv cits juridiskais pamats vai attiecīgi precedenti. Turklāt, ja pirmspaziņošanas posms norisinās sekmīgi, Komisijas dienesti un attiecīgā dalībvalsts varēs apspriest svarīgākos konkurences jautājumus, ekonomikas analīzi un, vajadzības gadījumā, neatkarīgu ekspertu atzinumu, kas nepieciešams, lai pierādītu plānotā pasākuma saderību ar kopējo tirgu. Paziņojumu sniedzošā dalībvalsts pirms paziņošanas var arī lūgt Komisijas dienestus atbrīvot to no pienākuma sniegt dažus paziņojuma veidlapā paredzētos datus, kas konkrētās lietas īpatnību dēļ nav vajadzīgi pasākuma pārbaudei. Visbeidzot, pirmspaziņošanas posmam ir izšķiroša nozīme, lai noteiktu, vai uz lietu prima facie ir attiecināma izskatīšana atbilstīgi vienkāršotajai procedūrai (8). |
3.2. Darbības joma un termiņi
13. |
Lai nodrošinātu konstruktīvu un efektīvu pirmspaziņošanas posmu, attiecīgās dalībvalsts interesēs ir sniegt Komisijai informāciju, kas vajadzīga plānotā valsts atbalsta pasākuma novērtēšanai, izmantojot paziņojuma veidlapas projektu. Lai atvieglotu ātru lietas izskatīšanu, priekšroka tiks dota saziņai izmantojot e-pastu vai telefonkonferences, nevis sanāksmēm. Parasti, divu nedēļu laikā pēc paziņojuma veidlapas projekta saņemšanas, Komisijas dienesti rīkos pirmo saziņu pirms paziņošanas. |
14. |
Saziņai pirms paziņošanas parasti nevajadzētu būt ilgākai par diviem mēnešiem un pēc tam būtu jāiesniedz pilnīgs paziņojums. Ja saziņa pirms paziņošanas nedod vēlamos rezultātus, Komisijas dienesti var pasludināt pirmspaziņošanas posmu par slēgtu. Tomēr, tā kā saziņas pirms paziņošanas termiņi un veids ir atkarīgi no konkrētās lietas sarežģītības, saziņa pirms paziņošanas var turpināties vairākus mēnešus. Tādēļ Komisija iesaka dalībvalstīm īpaši sarežģītās lietās (piemēram, glābšanas atbalsts, liela apmēra atbalsts pētniecības un izstrādes jomā, liela apmēra individuālais atbalsts vai īpaši liela apjoma vai īpaši sarežģītas atbalsta shēmas) uzsākt saziņu pirms paziņošanas pēc iespējas ātrāk, lai padarītu iespējamas konstruktīvas apspriedes. |
15. |
Komisijas pieredze liecina, ka ļoti lietderīgi ir atbalsta saņēmēju iesaistīt saziņā pirms paziņošanas, īpaši tajās lietās, kurām ir ievērojama tehniska, finanšu un ar pasākumu saistīta ietekme. Tādēļ Komisija iesaka saziņā pirms paziņošanas iesaistīt individuāla atbalsta saņēmējus. |
16. |
Izņemot lietas, kas saistītas ar būtiskiem jauninājumiem vai ir īpaši sarežģītas, Komisijas dienesti pirmspaziņošanas posma beigās attiecīgajai dalībvalstij centīsies paziņot pasākuma neoficiālu sākotnēju novērtējumu. Šis novērtējums, kas nav saistošs, nebūs Komisijas oficiālais viedoklis, bet gan Komisijas dienestu neoficiālas norādes par paziņojuma projekta pilnīgumu un plānotā pasākuma prima facie saderību ar kopējo tirgu. Īpaši sarežģītās lietās Komisijas dienesti pēc dalībvalsts lūguma var sniegt arī rakstiskas norādes par vēl iesniedzamo informāciju. |
17. |
Saziņa pirms paziņošanas norisinās, stingri ievērojot konfidencialitāti. Apspriedes norisinās brīvprātīgi un neskar lietas izskatīšanu un izmeklēšanu pēc oficiālā paziņojuma iesniegšanas. |
18. |
Lai uzlabotu paziņojumu kvalitāti, Komisijas dienesti centīsies apmierināt dalībvalstu lūgumus saistībā ar apmācību kursiem. Komisija arī regulāri sazināsies ar dalībvalstīm, lai apspriestu turpmākus valsts atbalsta procedūras uzlabojumus, jo īpaši saistībā ar piemērojamo paziņojuma veidlapu apjomu un saturu. |
4. SAVSTARPĒJI SASKAŅOTA PLĀNOŠANA
19. |
Lietās, kuras saistītas ar būtiskiem jauninājumiem vai kuras ir īpaši sarežģītas tehniskajā ziņā vai jūtīgas citu iemeslu dēļ, vai ir ļoti steidzami izskatāmas, Komisijas dienesti paziņojumu sniedzošai dalībvalstij piedāvās savstarpēji saskaņotu plānošanu, lai tādējādi palielinātu pārredzamību un paredzamību saistībā ar valsts atbalsta izmeklēšanas iespējamo ilgumu. |
4.1. Saturs
20. |
Savstarpēji saskaņota plānošana ir attiecīgās dalībvalsts un Komisijas dienestu strukturētas sadarbības veids, pamatojoties uz kopīgu plānošanu un izpratni par iespējamo izmeklēšanas norisi un paredzamo izmeklēšanas ilgumu. |
21. |
Šajā saistībā Komisijas dienesti un paziņojumu sniedzošā dalībvalsts jo īpaši varētu vienoties par:
|
22. |
Reaģējot uz dalībvalsts centieniem iesniegt visu vajadzīgo informāciju paredzētajā termiņā un saskaņā ar vienošanos, kas panākta savstarpēji saskaņotās plānošanas kontekstā, Komisijas dienesti lietas turpmākajā izmeklēšanā centīsies ievērot savstarpēji saskaņotos termiņus ar nosacījumu, ka dalībvalsts vai ieinteresēto personu sniegtās informācijas rezultātā nerodas negaidīti jautājumi. |
4.2. Darbības joma un termiņi
23. |
Savstarpēji saskaņoto plānošanu parasti attiecinās tikai uz tām lietām, kas ir tik jaunas, tik tehniski sarežģītas vai jūtīgas citu iemeslu dēļ, ka Komisijas dienesti pirmspaziņošanas posma beigās nespēj veikt viennozīmīgu sākotnēju novērtējumu. Šādos gadījumos pirmspaziņošanas posma beigās notiks savstarpēji saskaņota plānošana, pēc kuras iesniedz oficiālu paziņojumu. |
24. |
Tomēr, oficiālās izmeklēšanas procedūras sākumā, Komisijas dienesti un attiecīgā dalībvalsts pēc dalībvalsts pieprasījuma var arī vienoties par savstarpēji saskaņotu plānošanu saistībā ar lietas turpmāku izskatīšanu. |
5. PAZIŅOTO PASĀKUMU IEPRIEKŠĒJĀ PĀRBAUDE
5.1. Informācijas pieprasījumi
25. |
Lai racionalizētu izmeklēšanas norisi, Komisijas dienesti iepriekšējās pārbaudes posmā centīsies sagrupēt informācijas pieprasījumus. Principā izstrādās tikai vienu visaptverošu informācijas pieprasījumu, kuru parasti nosūtīs četru līdz sešu nedēļu laikā pēc paziņojuma dienas. Ja vien savstarpēji saskaņotajā plānošanā nav nolemts citādi, pirmspaziņošanas rezultātā dalībvalstīm ir jāspēj iesniegt pilnīgu paziņojumu, tādējādi samazinot vajadzību pēc papildu informācijas. Tomēr Komisija var uzdot turpmākus jautājumus, īpaši attiecībā uz aspektiem, kas parādījušies dalībvalstu atbilžu rezultātā; taču tas nenozīmē, ka Komisija lietas novērtēšanā saskaras ar nopietnām grūtībām. |
26. |
Ja dalībvalsts nesniedz pieprasīto informāciju noteiktajā termiņā, pēc viena atgādinājuma nosūtīšanas parasti piemēros Regulas (EK) Nr. 659/1999 5. panta 3. punktu un dalībvalsti informēs, ka paziņojumu uzskata par anulētu. Oficiālo izmeklēšanas procedūru parasti uzsāks, tiklīdz būs izpildīti vajadzīgie nosacījumi – parasti vēlākais pēc divām jautājumu kārtām. |
5.2. Vienošanās par iepriekšējās pārbaudes atlikšanu
27. |
Zināmos gadījumos iepriekšējo pārbaudi var atlikt, proti, tad, ja dalībvalsts to pieprasa, lai grozītu savu pasākumu un panāktu tā atbilstību valsts atbalsta noteikumiem, vai tad, ja ir panākta savstarpēja vienošanās. Iepriekšējās izmeklēšanas atlikšanu var attiecināt tikai uz laikposmu, par kuru ir panākta iepriekšēja vienošanās. Ja atlikšanas termiņa beigās dalībvalsts nesniedz pilnīgu un prima facie prasībām atbilstošu pasākumu, Komisija atsāks procedūru no posma, kurā to apturēja. Attiecīgo dalībvalsti parasti informēs, ka paziņojumu uzskata par anulētu, vai nopietnu šaubu gadījumā nekavējoties uzsāks oficiālās izmeklēšanas procedūru. |
5.3. Informēšana par izmeklēšanas gaitu
28. |
Pēc paziņojumu sniedzošo dalībvalstu lūguma tās tiks informētas par iepriekšējās pārbaudes gaitu. Dalībvalstis tiek aicinātas šajā saziņā iesaistīt individuālā atbalsta saņēmēju. |
6. OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRA
29. |
Ņemot vērā to, ka lietas, uz kurām attiecas oficiālās izmeklēšanas procedūra, parasti ir sarežģītas, Komisija piešķir augstāko prioritāti pārredzamības, paredzamības un efektivitātes uzlabošanai šajā posmā, lai veicinātu konstruktīvu lēmumu pieņemšanas procesu atbilstoši modernas ekonomikas vajadzībām. Tādēļ Komisija racionalizēs oficiālās izmeklēšanas procedūru izpildi, efektīvi izmantojot visus procesuālos līdzekļus, kas ir tās rīcībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 659/1999. |
6.1. Lēmuma un izsmeļoša kopsavilkuma publicēšana
30. |
Tajos gadījumos, kad attiecīgā dalībvalsts nepieprasa konfidenciālas informācijas dzēšanu, Komisija centīsies publicēt savu lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, kā arī izsmeļošu kopsavilkumu divu mēnešu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas dienas. |
31. |
Gadījumos, kad pastāv domstarpības par informācijas konfidencialitāti, Komisija piemēros principus, kas iekļauti Komisijas 2003. gada 1. decembra paziņojumā par dienesta noslēpumu valsts atbalsta lēmumos (11), un pieliks visas pūles, lai publicētu lēmumu iespējami īsākā laikā pēc tā pieņemšanas dienas. Tas pats attieksies arī uz visu galīgo lēmumu publicēšanu. |
32. |
Lai uzlabotu procedūras pārredzamību, dalībvalsts, atbalsta saņēmējs un citas ieinteresētās personas (jo īpaši iespējamie sūdzību iesniedzēji) tiks informētas par visa veida kavēšanos, ko izraisa domstarpības par informācijas konfidencialitāti. |
6.2. Ieinteresēto personu piezīmes
33. |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 6. pantu ieinteresētās personas iesniedz savas piezīmes noteiktā termiņā, kurš parasti nepārsniedz vienu mēnesi pēc tam, kad publicēts lēmums par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu. Šo termiņu parasti nepagarinās, un Komisijas dienesti parasti nepieņems informāciju, ko novēloti iesniedz ieinteresētās personas, tostarp atbalsta saņēmējs (12). Termiņu var pagarināt tikai īpašos, pilnībā pamatotos gadījumos, piemēram, ja iesniedzamās faktiskās informācijas apmērs ir īpaši liels vai ja iepriekš ir norisinājusies saziņa starp Komisijas dienestiem un attiecīgo ieinteresēto personu. |
34. |
Lai uzlabotu faktu bāzi īpaši sarežģītu lietu izmeklēšanā, Komisijas dienesti var nosūtīt lēmuma par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu kopiju noteiktām ieinteresētām personām, tostarp tirdzniecības un uzņēmējdarbības apvienībām, un aicināt tās iesniegt piezīmes par īpašiem lietas aspektiem (13). Ieinteresēto personu sadarbība šajā saistībā ir pilnīgi brīvprātīga, bet, ja ieinteresētā persona nolemj iesniegt piezīmes, tās interesēs ir iesniegt šīs piezīmes savlaicīgi, lai Komisija varētu ņemt tās vērā. Tādēļ Komisija aicinās ieinteresētās personas iesniegt piezīmes mēneša laikā no datuma, kurā tām nosūtīta lēmuma kopija. Pēc šā termiņa beigām Komisija vairs nepieņems piezīmes. Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret ieinteresētām personām, Komisija nosūtīs atbalsta saņēmējam to pašu uzaicinājumu iesniegt piezīmes. Lai ievērotu dalībvalstu tiesības uz aizstāvību, Komisija pārsūtīs dalībvalstij visu no ieinteresētām personām saņemto piezīmju nekonfidenciālo versiju un aicinās dalībvalsti atbildēt viena mēneša laikā. |
35. |
Lai nodrošinātu, ka visas ieinteresēto personu piezīmes iesniedz attiecīgajai dalībvalstij pēc iespējas ātrāk, dalībvalstis tiks aicinātas iespēju robežās piekrist, ka minētās piezīmes iesniedz oriģinālvalodā. Ja dalībvalsts to pieprasa, Komisijas dienesti piezīmes iztulkos, kas varētu ietekmēt procedūru ilgumu. |
36. |
Dalībvalstis tiks informētas arī tad, ja piezīmes no ieinteresētām personām netiks saņemtas. |
6.3. Dalībvalstu piezīmes
37. |
Lai nodrošinātu oficiālās izmeklēšanas procedūras savlaicīgu pabeigšanu, Komisija strikti piemēros visus termiņus, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 659/1999 attiecas uz šo posmu. Ja dalībvalsts savas piezīmes par Komisijas lēmumu uzsākt oficiālās izmeklēšanas procedūru un par ieinteresēto personu piezīmēm nesniedz viena mēneša laikā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 659/1999 6. panta 1. punktā, Komisijas dienesti attiecīgajai dalībvalstij nekavējoties nosūtīs atgādinājumu, pagarinot termiņu par vienu mēnesi un informējot šo dalībvalsti, ka termiņa pagarinājumus vairāk nepiešķirs, izņemot ārkārtējus gadījumus. Ja attiecīgā dalībvalsts nesniedz izsmeļošu atbildi, Komisija, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju, pieņems lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 7. panta 7. punktu un 13. panta 1. punktu. |
38. |
Ja nelikumīga atbalsta gadījumā dalībvalsts nesniedz piezīmes par lēmumu uzsākt oficiālās izmeklēšanas procedūru, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. pantu izdos rīkojumu sniegt informāciju. Ja dalībvalsts rīkojumā noteiktajā termiņā uz šo rīkojumu neatbild, Komisija pieņems lēmumu, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju. |
6.4. Papildu informācijas pieprasījums
39. |
Nav izslēgts, ka īpaši sarežģītās lietās Komisijas dienesti, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalsts sniegusi kā atbildi uz lēmumu uzsākt oficiālās izmeklēšanas procedūru, var pieprasīt papildu informāciju. Dalībvalstij būs viens mēnesis, lai sniegtu atbildi. |
40. |
Ja dalībvalsts neatbild noteiktajā termiņā, Komisijas dienesti nekavējoties nosūtīs atgādinājumu, nosakot galīgo 15 darba dienu termiņu un informējot attiecīgo dalībvalsti, ka Komisija pēc šā termiņa beigām pieņems lēmumu, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju, vai, nelikumīga atbalsta gadījumā, izdos rīkojumu sniegt informāciju. |
6.5. Oficiālās izmeklēšanas atlikšana pamatotos gadījumos
41. |
Oficiālās izmeklēšanas procedūru var atlikt tikai izņēmuma gadījumos un tad, ja ir panākta savstarpēja vienošanās starp Komisijas dienestiem un attiecīgo dalībvalsti. Procedūru varētu atlikt, piemēram, tad, ja dalībvalsts oficiāli pieprasa atlikšanu, lai panāktu sava pasākuma atbilstību valsts atbalsta noteikumiem, vai ja Kopienas tiesas ir uzsākušas tiesvedību līdzīgos jautājumos un šīs tiesvedības iznākums, iespējams, ietekmēs konkrētās lietas novērtējumu. |
42. |
Parasti izmeklēšanu atliks tikai vienreiz, Komisijas dienestiem un attiecīgai dalībvalstij iepriekš vienojoties par atlikšanas ilgumu. |
6.6. Galīgā lēmuma pieņemšana un oficiālās izmeklēšanas pagarināšana pamatotos gadījumos
43. |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 7. panta 6. punktu Komisija, cik iespējams, centīsies pieņemt lēmumu 18 mēnešu laikā pēc procedūras uzsākšanas. Šo termiņu var pagarināt, Komisijai un attiecīgai dalībvalstij par to kopīgi vienojoties. Izmeklēšanas ilguma pagarināšana var būt jo īpaši lietderīga lietās, kas attiecas uz jauna veida pasākumiem vai pasākumiem, kuru rezultātā rodas jaunas juridiskas problēmas. |
44. |
Lai nodrošinātu efektīvu Regulas (EK) Nr. 659/1999 7. panta 6. punkta īstenošanu, Komisija centīsies pieņemt galīgo lēmumu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts būs iesniegusi pēdējo informāciju vai pēc pēdējā termiņa beigām, ja informācija nav saņemta. |
7. SŪDZĪBAS
45. |
Visām ieinteresētajām personām, kuras iesaistītas valsts atbalsta procedūrās, ir ļoti svarīgi, lai Komisijas dienesti efektīvi un pārredzamā veidā izskatītu Komisijai iesniegtās sūdzības. Tādēļ Komisija ierosina turpmāk aprakstīto paraugpraksi, kas paredzēta šā kopējā mērķa sasniegšanai. |
7.1. Veidlapa sūdzības iesniegšanai
46. |
Komisijas dienesti sūdzību iesniedzējus regulāri aicinās izmantot jauno sūdzības iesniegšanas veidlapu, kas pieejama Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/forms/sa_complaint_lv.html), un vienlaikus iesniegt sūdzības nekonfidenciālu versiju. Pilnībā aizpildot veidlapas, iesniegto sūdzību kvalitāte parasti paaugstinās. |
7.2. Sūdzības izskatīšanas orientējošais ilgums un rezultāts
47. |
Komisija pieliks visas pūles, lai sūdzību izskatītu orientējoši 12 mēnešu laikā no tās saņemšanas. Šis atvēlētais laiks nav saistošs termiņš. Atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem sūdzības izskatīšana var prasīt ilgāku laiku, ja jāpieprasa papildu informācija no sūdzības iesniedzēja, dalībvalsts vai ieinteresētām personām. |
48. |
Komisija ir tiesīga tai iesniegtajām sūdzībām noteikt dažādas prioritātes pakāpes (14), piemēram, atkarībā no iespējamā pārkāpuma apmēra, atbalsta saņēmēja uzņēmuma lieluma, attiecīgās ekonomikas nozares vai līdzīgām sūdzībām. Ņemot vērā Komisijas darba slodzi un tiesības noteikt prioritātes saistībā ar izmeklēšanām (15), tā var atlikt neprioritāra pasākuma izskatīšanu. Tādēļ Komisija parasti 12 mēnešu laikā centīsies:
|
49. |
Pārredzamības interesēs Komisijas dienesti pieliks visas pūles, lai divu mēnešu laikā no sūdzības saņemšanas dienas sūdzības iesniedzēju informētu par viņa sūdzības prioritāro statusu. Nepamatotu sūdzību gadījumā Komisijas dienesti divu mēnešu laikā no sūdzības saņemšanas informēs sūdzības iesniedzēju par to, ka nav pietiekama pamata izdarīt secinājumus par attiecīgo lietu un ka sūdzību uzskatīs par atsauktu, ja viena mēneša laikā netiks iesniegtas turpmākas būtiskas piezīmes. Arī to sūdzību gadījumā, kas attiecas uz apstiprinātu atbalstu, Komisijas dienesti centīsies atbildēt sūdzības iesniedzējam divu mēnešu laikā no sūdzības saņemšanas. |
50. |
Nelikumīga atbalsta gadījumā sūdzības iesniedzējiem atgādinās par iespēju uzsākt izmeklēšanas procedūru valstu tiesās, kuras var piespriest šāda atbalsta pārtraukšanu vai atgūšanu (16). |
51. |
Vajadzības gadījumā sūdzības nekonfidenciālo versiju nosūtīs attiecīgajai dalībvalstij, lai tā varētu sniegt savas piezīmes. Dalībvalstis un sūdzību iesniedzējus regulāri informēs par sūdzības izskatīšanas izbeigšanu vai citām ar šo sūdzību saistītām procedūrām. Dalībvalstis savukārt tiks aicinātas ievērot termiņus, izsakot piezīmes par saņemtajām sūdzībām un sniedzot informāciju par tām. Dalībvalstis tiks arī aicinātas iespēju robežās piekrist, ka sūdzības nosūta oriģinālvalodā. Ja dalībvalsts to pieprasa, Komisijas dienesti sūdzības iztulkos, kas varētu ietekmēt procedūru ilgumu. |
8. IEKŠĒJĀS LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCEDŪRAS
52. |
Komisija ir apņēmusies racionalizēt un turpmāk uzlabot savas iekšējās lēmumu pieņemšanas procedūras, lai tādējādi veicinātu valsts atbalsta procedūru saīsināšanu kopumā. |
53. |
Šajā nolūkā iekšējās lēmumu pieņemšanas procedūras piemēros pēc iespējas efektīvāk. Komisija arī pārskatīs savu iekšējo, šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu, lai uzlabotu savas lēmumu pieņemšanas procedūras. |
54. |
Komisijas dienesti pastāvīgi pārskatīs savu iekšējo lēmumu pieņemšanas praksi un vajadzības gadījumā to pielāgos. |
9. TURPMĀKĀ PĀRSKATĪŠANA
55. |
Procedūru izpildes paraugprakse var būt efektīva tikai tad, ja tās pamatā ir kopīga Komisijas un dalībvalstu apņemšanās rūpīgi veikt izmeklēšanas valsts atbalsta jomā, ievērot attiecīgos termiņus un tādējādi nodrošināt vajadzīgo procedūru pārredzamību un paredzamību. Šis kodekss un tajā iekļautā paraugprakse ir pirmais ieguldījums, īstenojot šo kopīgo apņemšanos. |
56. |
Komisija piemēros šo kodeksu pasākumiem, par kuriem paziņots Komisijai vai par kuriem Komisija ir uzzinājusi citādā veidā, sākot no 2009. gada 1. septembra. |
57. |
Šo kodeksu var grozīt, lai ņemtu vērā tiesību aktu, skaidrojošo dokumentu un administratīvo pasākumu izmaiņas vai Eiropas tiesu praksi, kas ir valsts atbalsta procedūru pamatā, vai pieredzi, kas gūta kodeksa piemērošanas gaitā. Komisija plāno arī risināt regulāru dialogu ar dalībvalstīm un citām ieinteresētām personām par pieredzi, kas gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 659/1999 kopumā un jo īpaši – šo paraugprakses kodeksu. |
(1) COM(2005) 107 galīgā redakcija.
(2) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.
(3) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 3. lpp.
(4) OV C 85, 9.4.2009., 1. lpp.
(5) Ņemot vērā 2008. gada banku krīzi, Komisija ir veikusi piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu lēmumu ātru pieņemšanu, tiklīdz saņemts pilnīgs paziņojums, vajadzības gadījumā 24 stundu laikā un nedēļas nogalēs. Skatīt Komisijas paziņojumu “Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi” (OV C 270, 25.10.2008., 8. lpp.). Attiecībā uz reālo ekonomiku skatīt Komisijas paziņojumu “Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos” (OV C 83, 7.4.2009., 1. lpp.).
(6) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.
(7) Šo termiņu nevar ievērot tajos gadījumos, kad Komisijas dienestiem nepilnīgu paziņojumu dēļ informācija ir jāpieprasa vairākas reizes.
(8) Skatīt Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu valsts atbalsta veidu izskatīšanai.
(9) Skatīt Regulas (EK) Nr. 659/1999 4. panta 5. punktu.
(10) Piemēram, tajās lietās, kurās Eiropas Savienības finanšu iestādes rīkojas kā līdzdalības fonds.
(11) OV C 297, 9.12.2003., 6. lpp.
(12) Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. panta 1. punktu.
(13) Saskaņā ar iedibināto tiesas praksi Komisijai ir tiesības nosūtīt lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu noteiktām trešām personām. Skatīt, piemēram, Lietu T-198/01, Technische Glaswerke Ilmenau pret Komisiju, [2004] ECR II-2717, 195. punkts; Lietu T-198/01R, Technische Glaswerke Ilmenau pret Komisiju [2002] ECR II-2153; apvienotās lietas C-74/00 P un C-75/00 P, Falck Spa un citi pret Komisiju [2002] ECR I-7869, 83. punkts.
(14) Lieta C–119/97, Ufex un citi pret Komisiju [1999] ECR I–1341, 88. punkts.
(15) Lieta T-475/04, Bouygues SA pret Komisiju [2007] ECR II-2097, 158. un 159. punkts.
(16) Skatīt Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta tiesību normu piemērošanu valstu tiesās.