[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.3.2009

COM(2009) 128 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Vienkāršota KLP Eiropai – ieguvums visiem

SATURS

1. Komisijas programma vienkāršākai KLP 3

2. Panākumi, kas gūti kopš 2005. gada 3

3. Rīcības plāns kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanai 7

4. Īpaši svarīgie jautājumi 9

5. Perspektīvas 11

6. Secinājumi 13

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Vienkāršota KLP Eiropai – ieguvums visiem

K OMISIJAS PROGRAMMA VIENKāRšāKAI KLP

Kopš sava pilnvaru termiņa sākuma Komisija ir iestājusies par vienkāršāku kopējo lauksaimniecības politiku (KLP)[1]. Lauksaimnieki un citi lauksaimniecības nozares uzņēmēji jāatbrīvo no birokrātijas un prasībām, kas nav obligāti vajadzīgas, lai sasniegtu politiskos mērķus un nodrošinātu nodokļu maksātāju naudas pienācīgu pārvaldību. KLP vienkāršošana ir būtiska, lai mūsu lauksaimniecības nozare kļūtu konkurētspējīgāka, saglabātu un radītu jaunas darbavietas un veicinātu mūsu lauku apvidu noturīgu attīstību. Tāpēc ar vienkāršotu KLP iegūtu mēs visi.

2005. gadā Komisija sniedza paziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanu un labāku regulējumu. Tajā izklāstīta vērienīga programma par ievērojamu KLP vienkāršošanu. Programma un tās īstenošana ir pilnībā iekļauta Komisijas vispārējā stratēģijā par labāku regulējumu[2] un jo īpaši caurviju programmā vienkāršošanai un rīcības programmā administratīvā sloga samazināšanai.

Pa šo laiku ir īstenots ievērojams skaits ar KLP saistītu vienkāršošanas projektu. Tagad ir piemērots brīdis, lai pievērstos paveiktajam. Šis paziņojums akcentē pasākumus, kas īstenoti kopš 2005. gada, un norāda uz to, kas paveikts, lai samazinātu lauksaimnieku un pārvaldes iestāžu administratīvo slogu[3]. Īpaša uzmanība tiks pievērsta caurviju vienkāršošanas rīcības plānam, vienotajai TKO regulai, 2007. gada pētījumam par lauku saimniecību administratīvo slogu un „veselības pārbaudes” procesa rezultātiem. Visbeidzot paziņojumā tiks pētītas iespējas turpmākai vienkāršošanai.

PANāKUMI, KAS GūTI KOPš 2005. GADA

2005. gadā Komisija apņēmās veikt vairākus pasākumus, kurus varētu uzskatīt par tehnisku vienkāršošanu vai politikas vienkāršošanu[4].

Tehniskā vienkāršošana

Lauksaimniecības noteikumu pārskatīšana

Nepārtraukti notiek novecojušo Padomes un Komisijas tiesību aktu noteikšana un atcelšana, piemēram, piena nozarē[5]. Kad pieņemti jauni tiesību akti, spēkā esošie tiesību akti tiek atcelti. Citi tiesību akti, kas joprojām ir spēkā, bet neveic savu uzdevumu, 2006. gadā[6] un šā gada sākumā[7] deklarēti par spēku zaudējušiem, kopā tas attiecas uz gandrīz 300 novecojušiem tiesību aktiem. Šogad tiks pieņemts priekšlikums par vairāku novecojušu Padomes tiesību aktu atcelšanu.

Vienotā TKO regula

2007. gada 22. oktobrī Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 1234/2007[8], kas pazīstama arī ar nosaukumu vienotā TKO. Šajā regulā sagrupētas visas nozaru kopīgās tirgus organizācijas un aizstāti 45 Padomes tiesību akti. Sīkāka informācija par vienoto TKO atrodama 4.1. punktā.

Valsts atbalsts

2006. un 2007. gadā Komisija grozīja un racionalizēja valsts atbalsta politiku lauksaimniecības nozarē. Papildus pārskatītajām pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu[9] un grupu atbrīvojuma regulai lauksaimniecības nozarē[10] Komisija pieņēma jaunu de minimis regulu[11], kas palielina de minimis atbalsta maksimālo apjomu, ko dalībvalstis var piešķirt lauksaimniecības nozarē. Ja pasākums atbilst de minimis regulā izklāstītajiem nosacījumiem, to neuzskata par valsts atbalstu un tāpēc paziņojums nav vajadzīgs. Ņemot vērā šīs izmaiņas, attiecīgo juridisko instrumentu skaitu varēja samazināt no sešiem līdz trim instrumentiem.

Administratīvās izmaksas

2006. gadā Komisija uzsāka pētījumu, lai novērtētu administratīvo slogu, ko lauku saimniecībām radījusi KLP 2003. gada reforma. Pētījuma gala rezultātus publicēja 2007. gada novembrī. Sīkāka informācija par šo pētījumu atrodama 4.2. punktā.

Apmaiņa ar labāko praksi

Lai apmainītos ar viedokļiem par vienkāršošanu un dalītos ar idejām un pieredzi, tika izveidoti vairāki forumi. Vispirms izveidoja vienkāršošanas ekspertu grupu, kurā bija iesaistīti dalībvalstu eksperti vienkāršošanas jomā. Šī grupa sanāk kopā vidēji trīs reizes gadā. Vairākas dalībvalstis ir izmantojušas šo forumu, lai iesniegtu un apspriestu savas vienkāršošanas iniciatīvas.

Vairākās vienkāršošanas padomdevējas grupas sanāksmēs piedalījās ieinteresētās personas un lauksaimniecības nozares pārstāvji.

Konferencē par kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu, kas notika 2006. gada oktobrī, kā arī 2007. gada oktobrī sarīkotajā vienkāršošanas seminārā tika piedāvātas plašas iespējas pārrunām un pieredzes apmaiņai starp visām KLP īstenošanā iesaistītajām pusēm.

Ar politiku saistīti pasākumi

Cukura TKO reforma

Cukura reforma, ko oficiāli pieņēma 2006. gada sākumā, sistēmu patiešām vienkāršoja. Tā apvienoja vairākus kvotas veidus vienotā kvotu sistēmā, iekļāva budžetu atbalstam par cukuru vienotā maksājuma shēmā un aizstāja intervenci ar glabāšanu privātā noliktavā.

Vienotā maksājuma shēma

Vienotā maksājuma shēmas pirmajos darbības gados to vairākkārt koriģēja, lai vienkāršotu tās darbību un tā kļūtu lauksaimniekiem vieglāk lietojama. To panāca, piemēram, iekļaujot ainavas elementus (žogus un sienas (mūrus?)) platībās, par kurām ir tiesības saņemt tiešo atbalstu, un vairākus grozījumus, ņemot vērā savstarpējās atbilstības ziņojuma pieņemšanu[12].

Augļu un dārzeņu un vīna nozare

Augļu un dārzeņu nozares, kā arī vīna nozares reforma ir vienkāršojušas noteikumus. Konkrēti fakts, ka šīs nozares tagad iekļautas vienotā maksājuma shēmā, ir radījis viendabīgāku ieņēmumu tiešā atbalsta sistēmu.

Augļu un dārzeņu nozares iekļaušana vienotā maksājuma shēmā var radīt lauku saimniecību administratīvā sloga samazinājumu EUR 2,2 miljonu apmērā.

Turklāt šīs reformas paredzēja lielāku elastīgumu politikas īstenošanā, izmantojot programmēšanu, ko pārvalda vai nu augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas, vai vīna nozarē – dalībvalstis.

Ietekmes pārbaude un novērtējums

Pēdējos gados ietekmes novērtējums ir kļuvis par nepieciešamu līdzekli, lai sagatavotu svarīgas reformas lauksaimniecības nozarē, un tas ietver ieinteresēto personu aktīvu iesaistīšanos jau agrīnā posmā. Ietekmes novērtējuma instruments ļauj veikt administratīvo izmaksu iepriekšēju novērtējumu, identificēt un novērtēt problēmas, noteikt risinājumus un salīdzināt šo risinājumu ietekmi. Tas dara pārskatāmāku likumdošanas procesu. Ietekmes novērtējuma process uzlabo arī priekšlikuma un tā apspriešanas kvalitāti.

Kopš 2005. gada ir veikti 8 ietekmes novērtējumi visām svarīgajām KLP reformām, piemēram, vīna nozares reformai un augļu un dārzeņu nozares reformai, un „veselības pārbaudei”[13].

Procesi

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām, pārbaude, rīcības plāns

No dalībvalstu iestādēm un ieinteresētajām personām saņemtie ierosinājumi, kurus var uzskatīt par tehnisko vienkāršošanu, iekļauti jaunizveidotajā caurviju vienkāršošanas rīcības plānā. Šis rīcības plāns pieļauj KLP vienkāršošanas pasākumu plānošanu un uzraudzību, un pašlaik tajā ir aptuveni 50 projekti.

Kopš 2005. gada saņemti vairāk nekā 200 ierosinājumi KLP vienkāršošanai.

Konference

2006. gada 3. un 4. oktobrī Komisija bija noorganizējusi starptautisku konferenci par kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu.

Dažādu jomu un interešu pārstāvji, lauksaimnieki, uzņēmēji, pārstrādes rūpniecības, akadēmisko aprindu un dalībvalstu iestāžu pārstāvji piedalījās konferencē un veicināja debates par vienkāršošanu, un apliecināja, ka pastāv politiskā griba vienkāršot KLP – procesu, kurā visiem jāiesaistās, lai nodrošinātu panākumus.

Konferencē izveidojās konkrēts projekts par eksporta sertifikātu izmantošanu, kuru pieņēma Komisija. Sīkāka informācija atrodama 3. nodaļā.

Iekšējās apmācības

Labāk ir novērst nekā ārstēt, tas attiecas arī uz tiesību aktiem. Tiesību aktu projektu izstrādē iesaistītajiem personāla locekļiem ir un arī turpmāk tiks nodrošinātas iekšējās apmācības par tiesību aktu projektu izstrādi. Mācību mērķis ir jau likumdošanas procesa sākumā nodrošināt tekstu skaidrību un vienkāršību.

IT sistēmas

Informācijas tehnoloģija ir svarīgs vienkāršošanas un administratīvā sloga samazināšanas elements. Šajā sakarā ir gūti ievērojami panākumi. Noslēguma posmā atrodas sistēma ISAMM (Information System for Agricultural Market Management and Monitoring; Lauksaimniecības tirgu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēma), kas paredzēta, lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp Komisijas dienestiem un dalībvalstīm. Pašlaik tiek īstenots izmēģinājuma projekts, un pirmajam sistēmas modulim jāsāk darboties līdz 2009. gada vasarai.

RīCīBAS PLāNS KOPēJāS LAUKSAIMNIECīBAS POLITIKAS VIENKāRšOšANAI

2006. gada konferencē tika iesniegta pirmā redakcija caurviju rīcības plānam vienkāršošanai. Tajā bija ietverti 20 projekti KLP tehniskajai vienkāršošanai. Līdz 2009. gada janvārim[14] plāns jau bija paplašinājies līdz aptuveni 50 projektiem, no kuriem tika īstenoti 43 projekti. Rīcības plānā iekļauto projektu pamatā bija dalībvalstu, ieinteresēto personu, lauksaimnieku organizāciju un pārstrādātāju ierosinājumi, kā arī Komisijas dienestu darbinieku idejas.

Turpmākie projekti paskaidrojami sīkāk, jo tie ir labs piemērs tam, ka vienkāršošanai var būt pozitīva ietekme uz uzņēmējiem un/vai lauksaimniekiem.

Liellopu gaļas eksporta licences

2007. gadā Komisija apstiprināja nozarei specifisku vienkāršošanas pasākumu liellopu un teļa gaļas nozarē. Eksportam, kas veikts šajā nozarē, vai nu saņemot par to eksporta kompensāciju vai to nesaņemot, bija vajadzīga licence. Tā kā ir būtiski joprojām uzraudzīt to produktu tirdzniecību, kurus eksportē, saņemot par to kompensāciju, tika uzskatīts, ka nav vajadzības uzraudzīt to preču eksportu, par kurām kompensāciju nesaņem. Tādēļ Komisija atcēla prasību par eksporta licenci šādam eksportam.

Gan eksportētājsabiedrības, gan valstu iestādes gūst labumu no šā pasākuma, jo tas nozīmē mazāk dokumentu un mazāk administratīvā un kontroles darba.

Šis pasākums samazina liellopu gaļas eksporta izmaksas vidēji par aptuveni EUR 16 par tonnu. Turklāt tas mazina birokrātiju un uzlabo uzņēmējdarbības vidi.

Olu marķēšana

2007. gadā Eiropas Komisija pieņēma jaunu sīki izstrādātu noteikumu kopumu par olu tirdzniecības standartiem un jo īpaši attiecībā uz olu marķēšanu. Šie noteikumi rada modernu, pārskatāmu tiesisko vidi, nemazinot informāciju un patērētāju aizsardzību.

Piemēram, vairs nav jāšķiro olas, kuras tieši izmanto rūpniecība. Jaunie noteikumi ļauj savākt, šķirot, marķēt un iepakot olas 10 dienu laikā pēc izdēšanas, nevis savākt tās ik pēc trim darbdienām. Tas ļauj nozarei labāk organizēt savu darbu, kas ir īpaši noderīgi tad, kad darba ir sevišķi daudz.

Šis jaunais elastīgums samazina ražotāju un pakārtotās nozares izmaksas, kā arī kontroles izmaksas dalībvalstīm.

10 mēnešu noteikums

Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. panta 3. punktā noteikts, ka zemes gabali, ko lauksaimnieks deklarējis tiešajiem maksājumiem, jābūt lauksaimnieka rīcībā vismaz 10 mēnešus.

Šis noteikums ir atcelts, un 10 mēnešu laikposms aizstāts ar vienu datumu, kuru var noteikt dalībvalsts. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem vairs nav jātur savā rīcībā zeme 10 mēnešus, lai varētu saņemt atbalstu. Viņi iegūst lielāku rīcības brīvību saimniecības pārvaldībā un var elastīgāk reaģēt uz izmaiņām tirgū.

Paredzams, ka 10 mēnešu noteikuma atcelšana var radīt lauku saimniecību administratīvā sloga samazinājumu aptuveni EUR 19 miljonu apmērā.

Importa un eksporta licences

2008. gada jūnijā Komisija atcēla lielāko daļu licenču lauksaimniecības nozarē. Attiecībā uz importu licenču skaits tika samazināts no 500 līdz 65 un eksportam vajadzīgas vairs tikai 43[15]. Turklāt palikušo licenču tiesiskais regulējums ir vienkāršots un tagad to veido tikai viena regula (izņemot eksporta kompensācijas un tarifa likmes kvotu gadījumu). Tajā ietverti visi ar licencēm saistītie aspekti, skaidri noteikti visi produkti, kam vajadzīga licence, un paredzēti noteikumi par licences derīguma termiņu, kā arī nodrošinājuma apmēru.

Uzņēmēju (importētāju un eksportētāju) ieguvumi:

- to administratīvo izmaksu ietaupījums, kas saistītas ar importa un eksporta dokumentācijas kārtošanu;

- nav vairs izmaksu, kas saistītas ar licences nodrošinājuma iesniegšanu (un atgūšanu).

Valstu pārvaldes iestādēm ir acīmredzami ietaupījumi, jo samazinājies administratīvais darbs un pārbaudes.

Paredzams, ka šis pasākums samazinās uzņēmējiem vispārējo ar licencēm saistīto administratīvo slogu par aptuveni EUR 7,4 miljoniem.

Augļu un dārzeņu tirdzniecības standarti

Veicot daļu no augļu un dārzeņu nozares reformas, Komisija, neņemot vērā dažu dalībvalstu pretestību, samazināja īpašo tirdzniecības standartu skaitu no 36 līdz 10 (āboli, citrusaugļi, kiviaugļi, salāti un endīvijas, persiki un nektarīni, bumbieri, zemenes, dārzeņpipari, galda vīnogas un tomāti), racionalizēja saistītās pārbaudes darbības un noteica vispārēju standartu, kas attiecas uz gandrīz visiem augļiem un dārzeņiem.

Produkti, uz kuriem attiecas atceltie 26 standarti, veido 25 % no svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības. Tādējādi šis pasākums ietaupīja uzņēmējiem izmaksas par atbilstību, izņemot to, ka viņu tirgotajiem produktiem jābūt labā, pienācīgā un tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē, un valsts iestādēm vairs nav jāpārbauda atbilstība šiem 26 īpašajiem standartiem.

Savstarpējā atbilstība

Lai gan pētījumā par lauku saimniecību administratīvo slogu secināts, ka ar savstarpējo atbilstību saistītās administratīvās izmaksas ir samērā zemas, t.i., no 0,3 % līdz 4,3 % no vispārējā administratīvā sloga, lauksaimnieki tomēr uzskata savstarpējo atbilstību par apgrūtinājumu.

Lai samazinātu šo diskomfortu un sistēmas smagnējību, Komisija atļāva iepriekš paziņot par pārbaudēm uz vietas. Turklāt lauksaimniekiem vairs nesamazina maksājumu, ja viņu pārkāpums ir maznozīmīgs vai samazinājums būtu mazāks nekā de minimis noteiktā EUR 100 robežvērtība.

Šie uzlabojumi ļauj lauksaimniekiem labāk plānot savu darbu, samazina darbu ar dokumentiem, lai novērstu nelielos pārkāpumus, un lauksaimniekiem vairs nav jābaidās, ka viņi tiks sodīti par nenozīmīgiem pārkāpumiem. Šis pasākums vienkāršo arī valstu pārvaldes iestāžu uzdevumu.

Paredzams, ka, iepriekš paziņojot par pārbaudēm uz vietas, lauku saimniecību administratīvais slogs var samazināties par aptuveni EUR 5,7 miljoniem.

ĪPAšI SVARīGIE JAUTāJUMI

Nākamajā iedaļā sīki aprakstīti KLP vienkāršošanas trīs īpaši svarīgi pasākumi. Šie projekti attiecas uz likumdošanas vienkāršošanu, administratīvajiem slogiem un politikas vienkāršošanu, un tiem ir starpnozaru ietekme: Vienotā TKO regula, pētījums par administratīvo slogu un „veselības pārbaude”.

Vienotā TKO

Liels panākums KLP tiesiskās vienkāršošanas kontekstā bija 2007. gadā pieņemtā Padomes regula, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju8, kas vispār zināma ar nosaukumu Vienotā TKO regula.

Ņemot vērā tās tehnisko raksturu, vienotās TKO uzdevums nebija mainīt politikas pamatmērķus, bet gan saskaņot noteikumus, lai varētu vieglāk izmantot KLP noteikumus, lai tie kļūtu mazāk sarežģīti, pieejamāki un piemērošanā mazāk apgrūtinoši.

Jaunā regula sagrupē un aizstāj 21 konkrēto tirgus kopīgo organizāciju ar vienotu regulu, tādējādi samazinot pantu skaitu no aptuveni 920 pantiem līdz aptuveni 230 pantiem un atceļot kopā 78 Padomes tiesību aktus[16].

Kopumā Vienotās TKO regulas pieņemšana būtiski samazinājusi to tiesību aktu skaitu, kas attiecas uz KLP, kuru tagad regulē galvenokārt 4 tiesību akti, proti, regula par tiešajiem maksājumiem, vienotā TKO, regula par lauku attīstību un regula par KLP finansēšanu.

Visbeidzot, vienotā TKO dod iespēju turpināt vienkāršošanu un samazināt administratīvo slogu Komisijas īstenošanas noteikumu līmenī.

Pētījums par administratīvo slogu

Rīcības programmas administratīvā sloga samazināšanai kontekstā 2007. gada beigās tika publicēts pētījums “par KLP radītā lauku saimniecību administratīvā sloga novērtēšanu”[17]. Šajā pētījumā, ko veica Dānijā, Vācijā, Francijā, Īrijā un Itālijā, novērtētas administratīvās izmaksas, kas saistītas ar vienotā maksājuma shēmu 2006. gadā, un aplūkotas turpmākās attīstības perspektīvas.

Pētījumā norādīti vairāki faktori, kas ietekmē lauku saimniecību administratīvo slogu.

Pirmais faktors – dalībvalstu īstenotā transponēšana attiecībā uz KLP regulu par tiešajiem maksājumiem. Tas attiecas, piemēram, uz izvēlēm, ko tās izdarījušas attiecībā uz VMS modeli (vēsturisko, reģionālo, jaukto), kā arī to, vai tās izvēlējušās pilnīgu atdalīšanu vai nolēmušas saglabāt dažus maksājuma sasaistes elementus. Citi faktori ir piemērošanas procedūras izveidošana un tiesību nodošanas sistēma.

Saskaņā ar ierosinājumiem, kas tika iesniegti saistībā ar rīcības programmu administratīvā sloga mazināšanai, dalībvalstis varētu samazināt lauku saimniecību administratīvo slogu par vairāk nekā EUR 400 miljoniem, visās dalībvalstīs izmantojot informācijas tehnoloģiju.

Vēl administratīvā sloga lielumu ietekmē uzņēmējdarbības kultūra valstī, piemēram, neatkarīgu konsultantu izmantojums, un strukturālās atšķirības, piemēram, saimniecības lielums un ražošanas dažādošana.

Pētījuma rezultāti liecina, ka lauku saimniecību administratīvais slogs būtiski samazināsies. Viens no faktoriem ir pieredzes līknes efekts un to administratīvo izmaksu izzušana, kas saistītas ar vienotā maksājuma shēmas ieviešanu[18]. Cits svarīgs faktors ir izmaiņas, par kurām nolemts „veselības pārbaudē”.

“Veselības pārbaude”

Vienkāršošana bija viens no lielākajiem Komisijas priekšlikumu dzinējspēkiem ierosinātajā “veselības pārbaudē”[19]. “Veselības pārbaude” vienkāršo vienotā maksājuma shēmas noteikumus un padara 2003. gada KLP reformu efektīvāku.

Viens no galvenajiem vienkāršošanas elementiem “veselības pārbaudē” ir turpmāka atdalīšana un vairāku shēmu likvidācija, piemēram, maksājumi par enerģijas kultūrām un cietajiem kviešiem, kā arī krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijas shēma. Kā liecina pētījums par administratīvo slogu[20], saistītā atbalsta shēmas rada lauksaimniekiem papildu administratīvo slogu. Tādējādi turpmāka atdalīšana automātiski rada šāda sloga samazinājumu.

“Veselības pārbaude” vienkāršoja arī noteikumus par modulācijas pakāpi, kā arī noteikumus par valsts rezervju darbību un tiesībām uz maksājumu, kuras rada minētā rezerve.

Turklāt atcelti noteikumi par atmatu un vienkāršoti nosacījumi, kas piemērojami tiesību uz maksājumu nodošanai.

Paredzams, ka “veselības pārbaude” samazinās lauku saimniecību administratīvo slogu EUR 135 miljonu apmērā, jo būs atceltas īpašās shēmas attiecībā uz enerģijas kultūrām, laukaugu kultūru platībmaksājumiem, cietajiem kviešiem, riekstiem un cietes kartupeļiem. Turklāt paredzams, ka atmatas shēmas atcelšana samazinās lauku saimniecību administratīvo slogu par EUR 146 miljoniem.

PERSPEKTīVAS

Pēdējos gados gūtie panākumi nekādā gadījumā nepārtrauks vienkāršošanas pasākumus lauksaimniecības nozarē. Vienkāršošana un nevajadzīgā administratīvā sloga samazināšana ir pastāvīgi uzdevumi, kas paši no sevis neatrisinās. Lai saglabātu pašreizējo entuziasmu un izveidotu vidi, kas radītu piemērotus apstākļus turpmākai KLP vienkāršošanai, nākamajos gados paredzētas šādas programmas un projekti.

Kopējais sākums

Ar KLP saistīto tiesību aktu grozījumus sāk piemērot noteiktā datumā, piemēram, tirdzniecības gada sākumā. Lai turpmāk atvieglotu politikas un politikas izmaiņu uzraudzību, kā arī lai labāk tām sagatavotos, turpinās izskatīt iespēju ieviest vienotus datumus, kad stājas spēkā KLP tiesību aktu grozījumi[21].

Savstarpējā atbilstība

Pašlaik noteikumi par savstarpējo atbilstību iekļauti vairākos tiesību aktos. Turpmāk tiks izvērtēta ideja par priekšlikuma izstrādi vienotam tiesību aktam par savstarpējo atbilstību, saskaņojot spēkā esošos noteikumus.

Paziņojumi

Komisija centīsies vienkāršot un saskaņot tiesisko regulējumu attiecībā uz paziņojumiem un informācijas un dokumentu saglabāšanu KLP dalītās pārvaldības sakarā. Jaunais regulējums iespējami varētu attiekties uz visiem KLP paziņojumiem, izņemot paziņojumu par finanšu informāciju, un, izmantojot informācijas tehnoloģiju, uz visām šajā jomā esošajām sistēmām. Šīs sistēmas varētu pārvaldīt Eiropas Komisija vai dalībvalstu kompetentās iestādes. Turklāt jaunais tiesiskais regulējums varētu ietvert noteikumu par visu attiecīgo iestāžu un sabiedrības piekļuvi apkopotajai informācijai.

Ko var gūt no pieredzes

No 2010. gada tiks izveidota mācību programma Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta ierēdņiem, kurā iekļauta uzturēšanās lauku saimniecībā. Šīs programmas mērķis ir iegūt labāku izpratni par problēmām, ar kurām saskaras šī nozare. Tas varētu dot ierosmi politikas pasākumiem, kas vēl vairāk ņemtu vērā Eiropas lauksaimnieku praktiskās vajadzības. Konkrētāki programmas aspekti vēl tiek apsvērti.

Kvalitātes politika

2008. gada 15. oktobrī tika publicēta zaļā grāmata par lauksaimniecības produktu kvalitāti. Šī zaļā grāmata uzsāk plašu apspriešanos ar sabiedrību par kvalitātes politiku un pievēršas vienkāršošanai un administratīvā sloga samazināšanai jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības standartiem, sertifikācijas shēmām un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes sistēmām.

Pēc sabiedriskās apspriešanas Komisija 2009. gada maijā nāks klajā ar paziņojumu. Dažām no paziņojumā iekļautajām izvēlēm varētu būt ievērojama ietekme uz vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu.

Rīcības plāna turpinājums

Rīcības plāns turpinās, un tajā tiks iekļauti un īstenoti jauni projekti. Viens no šiem jaunajiem projektiem attiecas uz apiņu nozari.

Pašlaik apiņu audzētājiem jāreģistrē audzēšanas līgumi. Šī reģistrācija ļauj iegūt būtisku informāciju par tirgu un rada tirgū zināmu pārskatāmības pakāpi. Vienlaikus tas audzētājiem un pārvaldes iestādēm ir apgrūtinošs pasākums. Šā administratīvā sloga samazināšanas nolūkā tiks izvērtētas citas tirgus informācijas ievākšanas iespējas apiņu nozarē. Ņemot vērā novērtējuma rezultātus, tiks iesniegti atbilstīgi priekšlikumi.

Regulāra pārskatīšana

Komisija apsvērs iespēju regulārāk pārskatīt tiesību aktus, kas ļautu izvērtēt zināma vecuma tiesību aktus. Pārskatīšana varētu ietvert spēkā esošo noteikumu analīzi, lai noskaidrotu, vai tie atstājami, un ja jā, tad kādā veidā. Tādējādi jaunais tiesību akts būtu mūsdienīgs un atbilstu tiesību aktu izstrādes jaunākajiem principiem.

Valoda un tiesību aktu pieejamība

Tiesību aktos lietotā valoda var apgrūtināt parastajiem lietotājiem to saprotamību. Komisija centīsies panākt, lai tiesību akti būtu vieglāk lasāmi, šai nolūkā tā izvērtēs tās lietoto valodu un iespēju piedāvāt mācības rakstītprasmes uzlabošanai.

Jāturpina apmaiņa ar labāko praksi

Komisija turpinās organizēt sanāksmes ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai pārrunātu un turpmāk attīstītu KLP vienkāršošanas pasākumus. Šajā sakarā varētu tikt izstrādātas iespējas turpmākai savstarpējās atbilstības vienkāršošanai.

SECINāJUMI

Vienkāršošanas procesa rezultāti liecina, ka Komisijas centieni strādāt KLP vienkāršošanas virzienā ir bijuši visai sekmīgi. Aktīvs šā procesa turpinājums nākotnē ir skaidrs apliecinājums Komisijas gribai turpināt vienkāršošanu. Pamatojoties uz pirmajiem novērtējuma rezultātiem[22], ir reāli sagaidīt, ka 2012. gadā tiks sasniegts mērķis – administratīvā sloga samazinājums 25 % apmērā. Tas ir ļoti iespaidīgi, ja ņem vērā, ka KLP darbojas dinamiskā politiskā vidē, kur līdzās pastāv dažādas finansiālās un politiskās intereses un kur sastopamas plaša spektra lauksaimnieciskās darbības kultūras un lauksaimnieciskās struktūras. Turklāt, ņemot vērā to, ka KLP saistīta ar finanšu resursu piešķiršanu, uz to nenovēršami attiecināma stingra pārvaldība un kontroles noteikumi, lai aizsargātu ES budžeta integritāti, t.i., nodokļu maksātāju naudu.

KLP vienkāršošana rada uzņēmējdarbības apstākļus, kuros lauksaimnieki un citi uzņēmēji tiek mazāk apgrūtināti ar administratīvajām un atbilstības izmaksām un nodrošina Eiropas lauksaimnieku lielāku konkurētspēju. Tādējādi lauksaimnieki ir labāk sagatavoti problēmu risināšanai un patērētāju vajadzību apmierināšanai. Kopumā no tā gūst labumu visi ES iedzīvotāji.

Tomēr lauksaimnieki un uzņēmēji izjūt uzņēmējdarbības vides sarežģītību ne tikai saistībā ar KLP noteikumiem, bet arī dēļ visiem citiem tiesiskajiem parametriem, kuri tiek uz viņiem attiecināti. Tāpēc Komisija uzskata vienkāršošanu un nevajadzīgā administratīvā sloga samazināšanu par visaptverošiem mērķiem, kas jāievēro visās lauksaimniecības nozarei būtiskās politikas jomās un visos līmeņos, tostarp dalībvalstīs un reģionos. Visiem šā procesa dalībniekiem turpmāk jāpievērš īpaša uzmanība šim aspektam.

[1] COM (2005) 509, 19.10.2005.

[2] Trešais labāka regulējuma stratēģiskais pārskats Eiropas Savienībā, COM(2009) 15, 28.1.2009.

[3] Kopumā šajā paziņojumā izmantoti skaitļi no veiktā novērtējuma pagaidu rezultātiem, kā arī no ieteikumiem saistībā ar rīcības programmu administratīvā sloga samazināšanai. Saskaņā ar izmantoto izmaksu standarta modeli administratīvais slogs noteikts, ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar ES tiesību aktos paredzēto informācijas pienākumu izpildi, kā arī par informācijas saistību ievērošanu, kā arī dalībvalstī veiktajiem saistītajiem transponēšanas un īstenošanas pasākumiem.

[4] Tehniskā vienkāršošana (t.i., konstantas politikas programmas ietvaros) nozīmē tiesiskā regulējuma, administratīvo procedūru un vadības mehānismu pārskatīšanu, lai panāktu labāku racionalizēšanu un rentabilitāti un efektīvāk sasniegtu esošos politikas mērķus, nemainot pamatpolitiku;ar „ politikas vienkāršošanu ” samazina sarežģītību, uzlabojot lauksaimniecības atbalsta un lauku attīstības politikas instrumentus. To sauc par „politikas attīstību, to vienkāršojot”.

[5] Komisijas Regula (EK) Nr. 1081/2008 (OV L 296, 5.11.2008., 4. lpp.).

[6] OV C 148, 24.6.2006.

[7] OV C 30, 6.2.2009.

[8] Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

[9] OV C 319, 27.12.2006., 1. lpp.

[10] Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.).

[11] Komisijas 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1535/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē (OV L 337, 21.12.2007., 35. lpp.).

[12] COM(2007) 147, 29.3.2007.

[13] Papildu informāciju par ietekmes novērtējumu skatīt http://ec.europa.eu/governance/impact/index_en.htm.

[14] Sīkāku informāciju skatīt http://ec.europa.eu/agriculture/index_en.htm.

[15] Komisijas 2008. gada 9. jūnija Regula (EK) Nr. 514/2008, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (OV L 150, 10.6.2008., 7. lpp.).

[16] Ņemot vērā tos noteikumus attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, kurus iekļāva ar Padomes Regulu (EK) Nr. 361/2008 (OV L 121, 7.5.2008., 1. lpp.).

[17] http://ec.europa.eu/agriculture/analysis/external/burden/index_en.htm.

[18] Pozitīva pieredzes līkne un sākuma posma izmaksu izzušana samazinās lauku saimniecību administratīvo slogu par vairāk nekā EUR 900 miljoniem.

[19] COM(2008) 306, 20.5. 2008.

[20] Skat. 4.2. punktu.

[21] Skatīt arī COM(2009) 15.

[22] Pieejamās aplēses liecina, ka slogs tiešo maksājumu jomā tiks samazināts vismaz par EUR 1,4 miljardiem.