52008PC0779

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.11.2008

COM(2008) 779 galīgā redakcija

2008/0221 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI

par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (iesniegusi Komisija)

{SEC(2008) 2860}{SEC(2008) 2861}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Autotransports rada 23 % no kopējās CO2 emisijas[1], tāpēc nozīmīgākais Eiropas Savienības uzdevums ir samazināt transportlīdzekļu energointensitāti un emisijas. Energoefektivitātes rīcības plānā[2] un paziņojumā “Zaļāks transports”[3] pausta apņemšanās priekšlikumu par riepu energoefektivitātes marķējumu sagatavot 2008. gadā. Mērķis ir veicināt pārmaiņas tirgū par labu degvielu taupošām riepām, kas ir pazīstamas arī ar nosaukumu “mazas rites pretestības riepas”. Priekšlikums par marķēšanu balstās uz integrētu pieeju riepām; tas nodrošinās standartizētas informācijas sniegšanu ne tikai par degvielas patēriņa efektivitāti, bet arī par saķeri ar slapju ceļu un ārējo rites troksni, lai pircēji un gala lietotāji varētu pieņemt pamatotu lēmumu. Mērķis ir šāds: izmantojot tirgus spēku ietekmi, sekmēt visu parametru dinamisku uzlabošanu, sasniedzot labākus rezultātus, nekā noteikts ar minimālajām prasībām, kas noteiktas tipa apstiprinājumam (procedūra, kas nodrošina piekļuvi ES tirgum). |

120 | Vispārīgais konteksts Riepām var būt liela nozīme transporta energointensitātes un emisiju samazināšanā, jo tās veido 20 % līdz 30 % no transportlīdzekļa kopējā degvielas patēriņa. Šī degvielas daļa tiek izmantota, lai pārvarētu rites pretestību, ko galvenokārt rada „histerēzes zudumi” (enerģijas zudumi riteņu sakaršanas un deformācijas rezultātā rites laikā). Ar jaunajām tehnoloģijām var samazināt rites pretestību, un šobrīd tā var atšķirties par līdz pat 100 % visās riepu kategorijās. Piemēram, pasažieru automobiļiem tas nozīmē līdz 10 % lielu degvielas patēriņa starpību starp vissliktāk un vislabāk ripojošo riepu komplektu. Pētījumi liecina, ka degvielu taupošas riepas ir rentablas: labāk ripojošu riepu lielāko cenu kompensē darbmūža ilguma radītais naudas ietaupījums. Tāpēc riepu pircēji ir tieši ieinteresēti samazināt savus izdevumus par degvielu, savukārt sabiedrība kopumā ir ieinteresēta samazināt autotransporta radīto emisiju daudzumu. Ietekmes ES mērogā var būt iespaidīga; ietekmes novērtēšanas ietvaros veiktā neatkarīgā pētījumā tika identificēts potenciāls ietaupījums no 0,56 līdz 1,51 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta gadā atkarībā no ātruma, kādā notiek pārmaiņas tirgū. Tas atbilst ES ceļus izmantojošu pasažieru automobiļu skaita samazinājumam par 0,5 – 1,3 miljoniem (jeb 3 % – 8 % no reģistrēto jauno pasažieru automobiļu skaita). Rites pretestības palielināšanu oriģinālā aprīkojuma tirgū[4] līdz šim ir sekmējuši un arī turpmāk sekmēs autoražotāji, kas ir motivēti aprīkot savus automobiļus ar degvielu taupošām riepām, lai samazinātu automobiļu radīto emisiju, ko mēra saskaņā ar tipa apstiprināšanas normatīvajiem aktiem. Papildus tam, ar regulu par mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību[5] ieviešot minimālās prasības rites pretestībai, aizliegs riepas ar vissliktākajiem degvielas efektivitātes rādītājiem. Tomēr šo divu virzītājspēku radītās tirgus pārmaiņas nesasniegs optimumu, jo to kavē gala lietotājiem pieejamās informācijas trūkums, it īpaši nomaiņas riepu tirgū. Nomaiņas riepu tirdzniecībā, kas veido 78 % no visa riepu tirgus[6], patērētājiem un uzņēmumiem nav pieejami objektīvi dati par riepu rites pretestību, un tie nevar augstās iegādes izmaksas salīdzināt ar degvielas ietaupījumu. Tirgus pētījumi liecina, ka pircēji būtu ieinteresēti iegādāties degvielu taupošas riepas. Turklāt riepu darbības parametri ir savstarpēji saistīti, tāpēc, mainot vienu parametru, piemēram, energoefektivitāti, var nelabvēlīgi ietekmēt citus parametrus, piemēram, saķeri ar slapju ceļu; savukārt uzlabojot saķeri ar slapju ceļu, var palielināt ārējo rites troksni. Ir konstatēts potenciāls riepu darbības parametrus, kas raksturo saķeri ar slapju ceļu un ārējo rites troksni, uzlabot tā, ka tie pārsniegtu minimālās prasības, kuras noteiktas normatīvajos aktos par tipu apstiprināšanu[7]. Tāpēc sabiedrības interesēs ir veicināt šo divu parametru uzlabošanu līdztekus rites pretestības uzlabošanai. ES līmeņa riepu marķēšanas sistēmas mērķis ir reaģēt uz informācijas trūkuma izraisīto nepietiekamo tirgus attīstību degvielu taupošu riepu aspektā. Šādas sistēmas ieviešana patērētājiem pavērtu iespēju pieņemt pamatotu lēmu, tā rosināt riepu ražotājus uzlabot ražojumus un panāktu lielāku informētību. |

130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Priekšlikums par riepu marķēšanu ir daļa no integrētas pieejas ar mērķi samazināt autotransporta degvielas patēriņu un emisijas. Īstenojot šo pieeju pieprasījuma pusē, tā papildinās normatīvos aktus par riepu tipa apstiprināšanu, kas piedāvājuma pusē šīs problēmas risina, izmantojot minimālās prasības. Ir plānots, ka minimālās prasības rites pretestībai, saķerei ar slapju ceļu un ārējam rites troksnim stāsies spēkā 2012. gada oktobrī; šīs prasības, kas ietvertas regulas par vispārējo autotransporta drošību priekšlikumā, garantēs riepu kvalitātes standarta līmeni, savukārt tālākus uzlabojumus, kas pārsniegtu minēto līmeni, veicinās marķēšanas sistēma. Pieaugošas konkurences kontekstā riepu tirgū tā radīs visiem vienlīdzīgus nosacījumus; ražotājiem būs iespēja gūt labumu no preču diferencēšanas, tādējādi konkurence balstīties ne tikai uz cenām, bet arī uz preču kvalitāti. Tāpat ir domājams, ka jauniem ražotājiem būs vieglāk pārvarēt ar reputāciju saistītos šķēršļus ienākšanai tirgū. Riepu ražošanas nozare gūs lielāku atdevi no ieguldījumiem izpētē un izstrādē, jo pircējiem un gala lietotājiem būs pieejama objektīva, uzticama un salīdzināma informācija par riepu parametriem. Lai nodrošinātu salīdzināmu informāciju par riepu parametriem, ļoti būtiskas būs harmonizētas un precīzas testēšanas metodes. Lai samazinātu administratīvo slogu ražotājiem un testēšanas izmaksas, ir jāizmanto tās pašas testēšanas metodes, kas noteiktas normatīvajos aktos par riepu tipu apstiprināšanu. |

140 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Pārmaiņas tirgū par labu degvielu taupošām riepām, ieviešot energoefektivitātes marķēšanas sistēmu, palīdzēs līdz 2020. gadam īstenot 20 % enerģijas ietaupījuma potenciālu, kas identificēts Energoefektivitātes rīcības plānā[8] (to vēlāk ir atbalstījusi Enerģētikas padome, Eiropadome un Eiropas Parlaments[9]). Priekšlikums ir saskaņā ar pārskatīto Komisijas stratēģiju par pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanu[10] un augsta līmeņa darba grupas CARS 21 devumu[11]. Šī stratēģija ir balstīta uz integrētu pieeju, lai līdz 2012. gadam īstenotu mērķi par 120g/km CO2 emisiju; 130g/km mērķis tiktu sasniegts ar likumdošanas instrumentu par automobiļu emisijām, ko mēra tipa apstiprināšanas ietvaros[12], un atlikušo 10g/km vai ekvivalentu samazinājumu panāktu ar nepapildināmu sarakstu, kurā uzskaitīti papildu pasākumi, t.sk. degvielu taupošu riepu popularizēšana. Arī sinerģijas ar pārskatīto priekšlikumu par automobiļu marķēšanu[13] uzlabos riepu marķēšanas sistēmas atpazīstamību. Tirgus pārmaiņu veicināšana par labu degvielu taupošām riepām atbilst Lisabonas stratēģijai un atjauninātajai ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, jo tā veicinās ieguldījumus izpētē un izstrādē, nodrošinās visiem vienlīdzīgus nosacījumus un samazinās autotransporta ogļskābās gāzes emisiju, tā palīdzot īstenot politikas mērķi saistībā ar ilgtspējīgu mobilitāti. Viens no galvenajiem 2008.–2010. gada Kopienas Lisabonas programmā[14] iekļautajiem mērķiem ir „tādas rūpniecības politikas popularizēšana, kas orientēta uz ilgtspējīgāku patēriņu un ražošanu”; šis mērķis ir sīkāk izstrādāts Rīcības plānā par ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu un par ilgtspējīgas rūpniecības politiku[15]. Riepu marķēšanai tāpat būs liela nozīme, lai sasniegtu mērķi, kas formulēts ES patērētāju politikas politiskajā stratēģijā 2007.–2013. gadam[16], proti, „stiprināt patērētāju tiesības”, jo tas patērētājiem pavērs iespēju pieņemt pamatotu lēmumu, pērkot rezerves riepas. |

2. ASPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Visā procesā tika konsekventi apkopoti ieinteresēto personu viedokļi; tas tika darīts, izmantojot divpusējas tikšanās un dažādas konsultācijas ar dalībvalstu pārstāvjiem, NVO, patērētāju un uzņēmēju organizācijām, riepu ražotājiem, autoparku vadītājiem, riepu tirgotājiem un autoražotājiem. – Pirmās atbildes tika apkopotas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta organizētās sabiedriskajā apspriešanā par uzlabotu autotransporta drošību (2007. gada augusts līdz oktobris), kurā bija iekļauts priekšlikums par riepu degvielas patēriņa efektivitātes klasifikāciju. Šo noteikumu galu galā svītroja no Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta priekšlikuma, lai būtu iespējams veikt padziļinātu analīzi, taču minētajā apspriešanā saņemtās atbildes tika ņemtas vērā. – Ekspertu grupas 2008. gada 21. aprīlī tikās ar riepu ražošanas nozares pārstāvjiem — lai rastu atbildes uz tehniskiem jautājumiem. – Ieinteresēto personu darbseminārs risinājās 2008. gada 26. martā. Darba dokumenti, kuros bija iekļauti jautājumi par dažādajām darbseminārā aplūkotajām politikas iespējām, ieinteresēto personu atbildes un darbsemināra protokols tika publicēts tīmekļa vietnē Europa. |

212 | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Apspriedes ar ieinteresētajām pusēm palīdzēja definēt politikas iespējas un iespējamo marķējuma sistēmas dizainu. Visi respondenti visā apspriešanās procesā kopumā atbalstīja marķēšanas sistēmas ieviešanu, taču izteica iebildes saistībā ar dažiem tehniskiem jautājumiem: – Pirmajās Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta sabiedriskajās konsultācijās tika konstatēta vajadzība nepieļaut riepu drošības īpašību pasliktināšanu, izstrādājot marķējuma sistēmu, kuras mērķis ir atbalstīt degvielu taupošas riepas. Riepu ražotāji izstrādāja „Riepu darbības rādītāju integrētas pieejas” koncepciju, aicinot vienlaikus ņemt vērā visus būtiskos parametrus. Šīs apsvērums tika ņemts vērā, izstrādājot marķējuma sistēmu, kurā klasificēšana notiek, ņemot vērā vairākus kritērijus. – Tika izteikts lūgums noteikt godkārīgākas degvielas efektivitātes klases un izmantot tādu pašu dizainu kā sadzīves tehnikai (skala ar vērtībām no A līdz G)[17]. Vēlāk neatkarīgā pētījuma ietvaros tika veikta plaša izpēte, lai precīzi konstatētu esošo stāvokli, tehnoloģiju potenciālu uzlabot riepu degvielas patēriņa efektivitāti, kā arī ar to saistītās ražošanas izmaksas. Rezultātus ņēma vērā, degvielas patēriņa efektivitātes klases izstrādājot tā, lai A klases prasības būtu pietiekami augstas, kas stimulētu tirgus pārmaiņas par labu degvielu taupošām riepām, vienlaikus nodrošinot to, ka to lietošana gala lietotājiem ir rentabla un degvielas ietaupījums atsver pieaugušās riepu iegādes cenas. – Dažas ieinteresētās personas lūdza marķēšanas sistēmā iekļaut ārējo rites troksni. Ārējais rites troksnis, kas sākotnēji netika aplūkots ietekmes novērtējumā, vēlāk tika ņemts vērā. – Visbeidzot, notika plašas debates par to, vai ir lietderīgi marķēšanas sistēmā iekļaut C2 un C3 klases riepas (riepas, ar ko aprīkoti vieglie kravas automobiļi un smagie kravas automobiļi). Autotransporta uzņēmumi, tostarp šo uzņēmumu federācija — Starptautiskā autopārvadātāju savienība —– aicināja šīs riepu klases iekļaut marķēšanas sistēmā. Ietekmes novērtējumā konstatēts, ka šajos tirgos pastāv būtisks degvielas ietaupījuma potenciāls, tāpēc tika nolemts tās ietvert tiesību akta priekšlikumā. |

213 | Internetā no 2008. gada 28. aprīlim līdz 2008. gada 30. maijam notika atklāta šā temata apspriešana. Komisija saņēma 14 atbildes. Rezultāti ir publicēti http://ec.europa.eu/energy/demand/legislation/under_discussion_en.htm. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

221 | Zinātnes nozares un specializācijas jomas Ar Eiropas Politikas vērtēšanas konsorciju tika noslēgts līgums par neatkarīgu pētījumu no 2007. gada decembra līdz 2008. gada jūlijam, lai gūtu papildu datus ietekmes novērtējumam. |

222 | Izmantotās metodes Pētījums aplūkoja marķēšanas sistēmas izstrādes tehnisko pamatu, tostarp kompromisu starp riepu parametriem, tirgus struktūru un izmaksu/ieguvumu analīzi. Konkrētais degvielas patēriņa efektivitātes un saķeres ar slapju ceļu klašu plānojums ir balstīts uz dažādiem faktoriem, tostarp šādiem: 1) esošās tehnoloģijas, 2) ražošanas izmaksas, kas rodas, panākot noteiktu degvielas patēriņa efektivitāti vai saķeri ar slapju ceļu, un kas —salīdzinājumā ar saistīto degvielas ietaupījumu vai ieguvumiem satiksmes drošības ziņā — noteiks 3) rentabilitātes līmeni, uz kādu saskaņā ar racionālām prognozēm var virzīties tirgus, 4) testu metožu precizitāte, kas var ietekmēt klašu diapazonu. |

223 | Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus Notika konsultācijas ar dalībvalstu pārstāvjiem, NVO, patērētāju un uzņēmēju organizācijām, riepu ražotājiem, autoparku vadītājiem, riepu tirgotājiem un autoražotājiem. |

2249 | Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Potenciāli nopietnu risku esamība, kas varētu radīt neatgriezeniskas sekas, netika pieminēta. |

225 | Ietekmes novērtējumā bija iekļauti tehniskie dati un izmaksu/ieguvumu analīze. |

226 | Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Neatkarīgā pētījuma materiālus var lejupielādēt šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/energy/demand/legislation/under_discussion_en.htm. |

230 | Ietekmes novērtējums Ietekmes novērtējumā tika aplūkotas šādas politikas iespējas tirgus pārmaiņu veicināšanai par labu degvielu taupošām riepām. 1. iespēja. ES līmenī pasākumus neveic. Šis ir pamata scenārijs, kas ietver rites pretestības minimālo prasību pieņemšanu saskaņā ar noteikumiem, kuri iestrādāti regulā par mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību, kā arī esošos pasākumus autoražotāju rosināšanai automobiļus aprīkot ar degvielu taupošām riepām, lai samazinātu tipa apstiprināšanas procesā mērīto emisiju. 2. iespēja. Viena kritērija marķēšanas sistēma pasažieru automobiļu riepām (C1 klases riepām) —degvielas patēriņa efektivitāte —, citiem parametriem (saķerei ar slapju ceļu un ārējam rites troksnim) nosakot minimālās prasības. 3. iespēja. Divu kritēriju marķēšanas sistēma C1 klases riepām (degvielas patēriņa efektivitāte un saķere ar slapju ceļu), nosakot minimālās prasības ārējam rites troksnim. 4. iespēja. Vairāku kritēriju marķēšanas sistēma C1 klases riepām (degvielas patēriņa efektivitāte, saķere ar slapju ceļu un ārējais rites troksnis). 5. iespēja. C1 klases riepām izstrādātās marķēšanas sistēmas (2., 3. vai 4. iespējas) attiecināšana arī uz C2 un C3 klases riepām. 6. iespēja. Ekonomikas instrumenti un valsts iepirkums. Salīdzinot politikas iespējas, secināts, ka C1 klases riepu marķēšanas sistēma, izmantojot vairākus kritērijus (4. iespēja), dod vislielāko ieguvumu, ja to attiecina arī uz C2 un C3 klases riepām (5. iespēja). Salīdzinot ar 2. iespēju (viena kritērija marķēšanas sistēma), degvielu taupošās riepas tirgu iekarotu lēnāk, bet to kompensētu ieguvumi drošības ziņā, savukārt marķēšanas sistēmas paplašināšana, tajā iekļaujot C2 un C3 klases riepas, būtiski palielinātu ietaupītās degvielas daudzumu. |

231 | Komisija īstenoja darba programmā norādīto ietekmes novērtējumu, ziņojums ir publicēts http://ec.europa.eu/governance/impact/cia_2008_en.htm. |

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Priekšlikums paredz izveidot marķēšanas sistēmu, kuras pamatā ir riepu parametri, tostarp degvielas patēriņa efektivitāte, saķere ar slapju ceļu un ārējais rites troksni; šo sistēmu iecerēts izmantot C1, C2 un C3 klases riepām (riepām, ar ko aprīko pasažieru automobiļus, vieglos kravas automobiļus un smagos kravas automobiļus). Šāda riepu darbības īpašību klasifikācijas sistēma pircējus, uzņēmumus un mazumtirgotājus nodrošinātu ar harmonizētu un viegli saprotamu informāciju. Sistēma garantēs, ka gala lietotājiem informāciju sniegs, izmantojot dažādus informācijas līdzekļus (elektroniskos līdzekļus, katalogus, uzlīmes). |

310 | Juridiskais pamats Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma 95. pants. |

320 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes princips ir attiecināms, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

Dalībvalstis nevar pietiekami veiksmīgi sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. |

321 | Kā norādīts saistībā ar Automobiļu marķēšanas direktīvas[18] īstenošanu, 27 dažādu marķēšanas sistēmu pastāvēšana būtiski apgrūtina ražotājus, kam preces ir jāklasificē atkarībā no tā, kurās valstīs tie pārdod savas preces, un tas nav efektīvs veids, kā veicināt pārmaiņas tirgū. Dažādo preču klasifikācijas sistēmu atšķirības rada neizpratni pircējos un mazina viņu spēju pieņemt pamatotu lēmumu. Turklāt dalībvalstis, patērētāju organizācijas un riepu ražotāji ir pauduši atbalstu harmonizētai marķēšanas sistēmai. |

Rīcība Kopienas mērogā priekšlikuma mērķus sasniegs vieglāk šādu iemeslu dēļ. |

324 | Harmonizēta marķēšanas sistēma mazinās administratīvo slogu dalībvalstīm un riepu ražotājiem. Tā ļaus izvairīties no iekšējā tirgus sadrumstalotības un nodrošinās visiem vienlīdzīgus nosacījumus. |

327 | Priekšlikuma darbības joma aprobežojas ar preču informācijas harmonizēšanu; īstenošana un tirgus uzraudzība ir dalībvalstu pārziņā. |

Tāpēc priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

331 | Priekšlikums nesniedzas tālāk, kā nepieciešams, lai sasniegtu tiesību akta priekšlikuma mērķus. Lai samazinātu izmaksas riepu ražotājiem, ir paredzēta tā pati testu procedūra, kas tiek izmantota tipu apstiprināšanas procedūrā. Arī pašdeklarācija samazinās testēšanas izmaksas, kas ir aprēķinātas aptuveni 0,03 euro apmērā vienai riepai (sliktākajā gadījumā). Tāpat tiek ierosināts izstrādāt uzlīmi, kas attēlo marķējumu bez tulkojuma saprotamā formātā. Lai samazinātu loģistikas izmaksas, piktogrammas nodrošinās to, ka marķējuma sistēma ir saprotama bez nepieciešamības riepu ražotājiem vai tirgotājiem uzlīmēt uz riepām īpašu uzlīmi visās ES oficiālajās valodās. Papildu informācija attiecīgajā valodā, kas izskaidros marķējumu, tiks sniegta internetā. Patērētājiem būs vieglāk saprast marķējumā sniegto informāciju, arī tāpēc, ka marķējuma noformējums būs līdzīgs tam, ko sadzīves tehnikai izmanto saskaņā ar Enerģijas marķējuma direktīvu. |

332 | Tāpat nav paredzams, ka riepu marķēšana varētu izraisīt riepu cenu pieaugumu. Tirgū joprojām piedāvās mazbudžeta riepas; vienīgās izmaiņas būs šādas — pircējiem sniegs objektīvu informāciju par riepu parametriem, tādējādi nodrošinot to, ka konkurenci rada ne tikai cena, bet arī riepu faktiskā veiktspēja. |

Juridisko instrumentu izvēle |

341 | Ierosinātais instruments: direktīva. |

342 | Citi līdzekļi nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ. Lai nodrošinātu sekmīgu sistēmas darbību, ļoti svarīga būs tirgu uzraudzība un direktīvā iestrādāto noteikumu izpilde. Tāpēc dalībvalstīm ir jāizstrādā savas novērošanas procedūras. Marķēšanas sistēmu skaidrojošas informatīvās kampaņas gala lietotājus un pircējus uzrunās labāk, ja tās sagatavos valstu līmenī. Tāpēc tiek ierosināts pieņemt direktīvu transponēšanai dalībvalstu tiesību aktos. Priekšlikumā tiek izmatota „dalīto līmeņu pieeja”, saskaņā ar kuru direktīvas pamata noteikumi tiks pieņemti saskaņā ar koplēmuma procedūru, savukārt tehniskās specifikācijas un pielāgošanu tehniskajam progresam pieņems saskaņā ar komitoloģijas procedūru, ievērojot Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. |

4. Ietekme uz budžetu |

409 | Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

5. Papildu informācija |

560 | Eiropas Ekonomikas zona Priekšlikums attiecas uz jautājumu, kas skar EEZ, tāpēc tas būtu jāattiecina arī uz Eiropas Ekonomikas zonu. |

E-14824 |

2008/0221 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI

par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem Dokuments attiecas uz EEZ

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[19],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[20],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[21],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[22],

tā kā:

(1) Komisijas paziņojumā “Zaļāks transports”[23] uzsvērts, ka ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana, ņemot vērā klimata pārmaiņas un nepieciešamību nodrošināt Eiropas konkurētspēju, Kopienai ir svarīgs problēmjautājums.

(2) Komisijas paziņojumā ”Energoefektivitātes rīcības plāns. Potenciāla izmantošana”[24] ir uzsvērts potenciāls līdz 2020. gadam kopējo energoresursu patēriņu samazināt par 20 %, izmantojot virkni mērķtiecīgu pasākumu, tostarp riepu marķēšanu.

(3) Riepas, galvenokārt to rites pretestības dēļ, veido 20 % līdz 30 % no transportlīdzekļa kopējā degvielas patēriņa. Tāpēc riepu rites pretestības samazināšana var sniegt būtisku ieguldījumu autotransporta energoefektivitātē un attiecīgi arī emisiju samazināšanā.

(4) Riepas raksturo vairāki savstarpēji saistīti parametri. Uzlabojot vienu parametru, piemēram, rites pretestību, var negatīvi ietekmēt citus parametrus, piemēram, saķeri ar slapju ceļu; savukārt, uzlabojot saķeri ar slapju ceļu, var palielināt ārējo rites troksni. Riepu ražotājus ir jāmudina uzlabot visus parametrus.

(5) Degvielu taupošas riepas ir rentablas, jo degvielas ietaupījums ar uzviju atsver augstāko riepu iegādes cenu, ko izraisa ražošanas izmaksu pieaugums.

(6) [Regula (EK) Nr. …/… par tipa apstiprinājuma prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību][25] nosaka minimālās prasības riepu rites pretestībai. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu rites pretestības radītos enerģijas zudumus samazināt lielākā mērā, nekā to nosaka minētās minimālās prasības. Tāpēc, lai samazinātu autotransporta ietekmi uz vidi, ir lietderīgi izstrādāt noteikumus ar mērķi rosināt gala lietotājus iegādāties degvielu taupošākas riepas, viņus nodrošinot ar harmonizētu informāciju par šo parametru.

(7) Satiksmes troksnis rada ievērojamu apgrūtinājumu un nelabvēlīgi ietekmē veselību. [Regulā (EK) Nr. …/… par tipa apstiprinājuma prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību] noteiktas minimālās prasības riepu ārējam rites troksnim. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu ārējo rites troksni samazināt lielākā mērā, nekā to nosaka šīs minimālās prasības. Tāpēc, lai samazinātu satiksmes radīto troksni, ir lietderīgi izstrādāt noteikumus ar mērķi mudināt gala lietotājus iegādāties riepas ar mazu ārējo rites troksni, viņus nodrošinot ar harmonizētu informāciju par šo parametru.

(8) Harmonizētas informācijas sniegšana par riepu ārējo rites troksni tāpat atvieglotu pret satiksmes troksni vērstu pasākumu īstenošanu un palīdzētu uzlabot informētību par riepu ietekmi satiksmes trokšņa radīšanā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību[26] ietvaros.

(9) [Regulā (EK) Nr. …/… par tipa apstiprinājuma prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību] noteiktas minimālās prasības riepu saķerei ar slapju ceļu. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu saķeri ar slapju ceļu uzlabot lielākā mērā, nekā to nosaka šīs minimālās prasības, un tādējādi saīsināt bremzēšanas ceļu uz slapja virsmas. Tāpēc, lai paaugstinātu satiksmes drošību, ir lietderīgi izstrādāt noteikumus ar mērķi mudināt gala lietotājus pirkt tādas riepas, kam ir laba saķere ar slapju ceļu, viņus nodrošinot ar harmonizētu informāciju par šo parametru.

(10) Arī citi riepu parametri, piemēram, akvaplanēšana vai vadāmība līkumos, ietekmē satiksmes drošību. Tomēr patlaban šiem parametriem vēl nav pieejamas harmonizētas testēšanas metodes. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt iespēju vēlāk vajadzības gadījumā izstrādāt noteikumus attiecībā uz gala lietotājiem paredzētu harmonizētu informāciju par šādiem riepu parametriem.

(11) Standarta marķējuma veidā sniegtā informācija par riepu parametriem, domājams, ietekmēs gala lietotāju lēmumu riepu izvēlē par labu drošākām, klusākām un degvielu taupošākām riepām. Savukārt šādi lēmumi, domājams, rosinās riepu ražotājus uzlabot tos riepu parametrus, kas padarītu iespējamu ilgtspējīgāku patēriņu un ražošanu.

(12) Atšķirīgi riepu marķēšanas noteikumi dalībvalstīs radītu šķēršļus Kopienas iekšējai tirdzniecībai un palielinātu administratīvo slogu un testēšanas izmaksas riepu ražotājiem.

(13) Rezerves riepu tirdzniecība veido 78 % no visa riepu tirgus. Tāpēc ir lietderīgi informēt gala lietotājus par rezerves riepu, kā arī jaunu automobiļu komplektācijā ietvertu riepu parametriem.

(14) Vajadzība pēc plašākas informācijas par riepu degvielas patēriņa efektivitāti un citiem parametriem ir saistīta ar patērētājiem, tostarp autoparku vadītājiem un transporta uzņēmumiem, kam nav viegli salīdzināt dažādo zīmolu riepu parametrus, jo nav marķējuma un harmonizētas testēšanas sistēmas. Tāpēc C1, C2 un C3 klases riepas ir lietderīgi ietvert direktīvas darbības jomā.

(15) Energoefektivitātes marķējums, kas preces klasificē atbilstīgi A—G skalai un ko attiecina uz sadzīves tehniku saskaņā ar Direktīvu 1992/75/EEK par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm[27], patērētājiem ir labi pazīstams un ir pierādījis savu lietderību energoefektīvākas sadzīves tehnikas popularizēšanā. Tas pats dizains ir jāizmanto riepu degvielas patēriņa efektivitātes marķējumam.

(16) Uz riepām izvietotam marķējumam tirdzniecības vietā, kā arī tehniskos reklāmizdevumos ir jānodrošina tas, ka izplatītāji un arī iespējamie gala lietotāji saņem harmonizētu informāciju par riepu degvielas patēriņa efektivitāti, saķeri ar slapju ceļu un ārējo rites troksni.

(17) Daži gala lietotāji riepas izvēlas pirms ierašanās tirdzniecības vietā vai arī tās iegādājas, pasūtot pa pastu. Lai nodrošinātu to, ka arī šie gala lietotāji var pieņemt apzinātu lēmumu, kura pamatā ir harmonizēta informācija par riepu degvielas patēriņa efektivitāti, saķeri ar slapju ceļu un ārējo rites troksni, marķējums ir jāattēlo visa veida tehniskos reklāmizdevumos, tostarp tādos izdevumos, kurus publicē internetā.

(18) Informācija ir jāsniedz saskaņā ar harmonizētajām testēšanas metodēm, kas noteiktas [Regulā (EK) Nr. …/… par tipa apstiprinājuma prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību] noteiktas minimālās prasības riepu saķerei ar slapju ceļu], lai gala lietotājiem varētu salīdzināt dažādas riepas un lai varētu samazināt testēšanas izmaksas ražotājiem.

(19) Gadījumos, kad dalībvalstis izveido rosinošus pasākumus, kas veicina degvielu taupošu riepu izmantošanu, ir lietderīgi noteikt minimālās degvielas patēriņa efektivitātes klases, lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības. Viens no šādiem veicinošiem pasākumiem var būt valsts atbalsts. Šī direktīva neskar jebkādu turpmāku valsts atbalsta procedūru iznākumu, kas šajā sakarā var tikt īstenotas saskaņā ar Līguma 87. un 88. pantu.

(20) Lai sasniegtu šo marķēšanas noteikumu mērķus, ļoti svarīgi ir, lai ražotāji, piegādātāji un izplatītāji ievērotu šos noteikumus. Tāpēc dalībvalstīm ir jāpārrauga šo noteikumu ievērošana, veicot tirgus uzraudzību un regulāras retrospektīvas pārbaudes.

(21) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

(22) Jo īpaši Komisija ir jāpilnvaro ieviest prasības saistībā ar klasifikāciju saķerei ar slapju ceļu C2 un C3 klases riepām, ieviest prasības saistībā ar citiem būtiskiem riepu parametriem, kas nav degvielas patēriņa efektivitāte, saķere ar slapju ceļu un ārējais rites troksnis, un pielāgot pielikumus tehnikas attīstībai. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, tad tie ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru[28],

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Mērķis un priekšmets

Šīs direktīvas mērķis ir palielināt autotransporta degvielas patēriņa efektivitāti.

Ar šo direktīvu izveido sistēmu informācijas sniegšanai par riepu parametriem, tam izmantojot marķējumu.

2. pants Darbības joma

1. Šo direktīvu piemēro C1, C2 un C3 klases riepām.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, šo direktīvu nepiemēro:

a) atjaunotām riepām,

b) profesionālām riepām apvidus transportlīdzekļiem,

c) riepām, kuras konstruētas tā, lai tās uzstādītu tikai tiem transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti pirms 1990. gada 1. oktobra,

d) T-tipa pagaidu lietošanas rezerves riepām,

e) riepām ātruma kategorijā līdz 80 km/h,

f) riepām, kuru nominālais loka diametrs nepārsniedz 254 mm, vai ir 635 mm vai lielāks,

g) riepām, kas aprīkotas ar papildu ierīcēm, lai uzlabotu ekspluatācijas parametrus, (piemēram, riepām ar radzēm).

3. pants Definīcijas

Šajā direktīvā:

1) “C1, C2 un C3 klases riepas” ir riepu klases, kas noteiktas 8. pantā [Regulā (EK) Nr. …/… par tipa apstiprinājuma prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību][29];

2) “T-tipa pagaidu lietošanas rezerves riepa“ ir pagaidu lietošanas rezerves riepa, kas konstruēta izmantošanai ar spiedienu, kas ir augstāks par standarta un pastiprinātajām riepām noteikto spiedienu;

3) “tirdzniecības vieta” ir vieta, kur riepas ir izliktas apskatei, tiek glabātas vai piedāvātas tirdzniecībā, tostarp automobiļu izstāžu zāles, ja tajās izliktas apskatei riepas, kas nav uzmontētas transportlīdzekļiem;

4) “tehniski reklāmizdevumi’ ir jebkādi drukāti un elektroniski materiāli, ko izmanto riepu vai transportlīdzekļu tirgvedībā, šādu materiālu mērķauditorija ir gala lietotāji vai izplatītāji, un tie raksturo atsevišķus riepas parametrus; par minētajiem materiāliem uzskata arī tehniskās rokasgrāmatas, brošūras, tirgvedību internetā, informatīvas lapas un katalogus;

5) “tehniskā dokumentācija” ir informācija par riepām, piemēram, ziņas par riepu ražotāju un zīmolu, arī riepas tipa parametri vai riepu grupas parametri, kas noteikti, lai varētu norādīt degvielas patēriņa efektivitātes klasi, saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi un izmērīto ārējā rites trokšņa vērtību, kā arī testu ziņojumi un testēšanas precizitāte;

6) “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu produktu vai liek šo produktu izveidot vai ražot, vai laiž šo produktu tirgū ar savu vārdu vai preču zīmi;

7) “importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas reģistrēta Kopienā un laiž kādas trešās valsts ražojumu Kopienas tirgū;

8) “piegādātājs” ir ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā, vai importētājs;

9) “izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, izņemot piegādātāju vai importētāju, kas riepu dara pieejamu tirgū ;

10) “darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par samaksu vai par brīvu piegādāt produktu izplatīšanai vai izmantošanai Kopienas tirgū;

11) “gala lietotājs” ir patērētājs, tostarp autoparka vadītājs vai autotransporta uzņēmums, kas pērk vai plāno pirkt riepu;

12) “būtisks parametrs” ir riepas parametrs, piemēram, rites pretestība, saķere ar slapju ceļu vai ārējais rites troksnis, kas lietošanas laikā ievērojami ietekmē vidi, satiksmes drošību vai veselību.

4. pants Riepu piegādātāju pienākumi

Dalībvalstis nodrošina to, ka riepu piegādātāji izpilda šādus noteikumus.

1) Piegādātāji nodrošina to, ka C1 un C2 klases riepām, kuras piegādā izplatītājiem vai gala lietotājiem, uz riepas protektora atrodas marķējuma uzlīme, kurā norādīta degvielas patēriņa efektivitātes klase (atbilstīgi I pielikuma A daļas noteikumiem) un ārējā rites trokšņa izmērītā vērtība (atbilstīgi I pielikuma C daļas noteikumiem); C1 klases riepu marķējumā norāda arī saķeri ar slapju ceļu raksturojoši klasi — atbilstīgi I pielikuma B daļas noteikumiem.

2) Šā panta 1. punktā minētajam marķējuma formātam ir jāatbilst II pielikumā iestrādātajiem noteikumiem.

3) Piegādātāji tehniskajos reklāmizdevumos degvielas patēriņa efektivitātes klasi, saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi un ārējā rites trokšņa izmērīto vērtību saskaņā ar I pielikumā iestrādātajiem noteikumiem norāda III pielikumā noteiktajā kārtībā.

4) Piegādātāji tehnisko dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu dalībvalstu iestādēm periodā, kas beidzas piecus gadus pēc datuma, kad attiecīgā riepu tipa pēdējā riepa ir tikusi darīta pieejama tirgū; tehniskajai dokumentācijai ir jābūt pietiekami sīki izstrādātai, lai iestādes varētu pārbaudīt marķējumā sniegto ziņu — degvielas patēriņa efektivitātes, saķeres ar slapju ceļu un ārējā rites trokšņa — precizitāti.

5. pants Riepu izplatītāju pienākumi

Dalībvalstis nodrošina to, ka riepu izplatītāji izpilda šādus noteikumus.

1) Izplatītāji nodrošina to, ka tirdzniecības vietā riepām labi redzamā vietā ir piestiprinātas uzlīmes, kuras piegādātāji ir sagatavojuši saskaņā ar 4. panta 1) punktu.

2) Ja tirdzniecībā piedāvātās riepas nav redzamas gala lietotājam, izplatītājs gala lietotāju nodrošina ar ziņām par attiecīgo riepu degvielas patēriņa efektivitātes klasi, saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi un ārējā rites trokšņa izmērīto vērtību.

3) C1 un C2 klases riepām izplatītāji norāda degvielas patēriņa efektivitātes klasi un ārējā rites trokšņa izmērīto vērtību līdz ar rēķiniem, ko gala lietotājiem izsniedz, kad tie iegādājas riepas. C1 klases riepām norāda arī saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi.

6. pants Automobiļu piegādātāju un automobiļu izplatītāju pienākumi

Dalībvalstis nodrošina to, ka automobiļu piegādātāji un automobiļu izplatītāji izpilda šādus noteikumus.

1) Automobiļu piegādātāji un automobiļu nodrošina, ka tehniskos reklāmizdevumos ir sniegtas ziņas par riepām, kuras uzmontētas jauniem transportlīdzekļiem; minētajās ziņās norāda degvielas patēriņa efektivitātes klasi (atbilstīgi I pielikuma A daļai), ārējā rites trokšņa izmērīto vērtību (atbilstīgi I pielikuma C daļai) un — C1 klases riepām — saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi (atbilstīgi I pielikuma B daļai).

2) Ja jauns transportlīdzeklis var būt aprīkots ar dažāda tipa riepām, bet gala lietotājiem nav piedāvāta iespēja izvēlēties tipus, tad III pielikumā noteiktajā kārtībā tehniskajos reklāmizdevumos norāda šo riepu tipu zemākā degvielas patēriņa efektivitātes klasi, saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi un augstākā ārējā rites trokšņa izmērīto vērtību.

3) Ja gala lietotājiem piedāvā iespēju no vairākiem riepu tipiem izvēlēties jaunam automobilim uzstādāmā tipa riepas, tad automobiļu piegādātāji III pielikumā noteiktajā kārtībā tehniskajos reklāmizdevumos norāda šo riepu tipu degvielas patēriņa efektivitātes klasi, saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi un ārējā rites trokšņa izmērīto vērtību.

4) Ja gala lietotājiem piedāvā iespēju izvēlēties no vairākiem riepu tipiem izvēlēties jaunam automobilim uzstādāmā tipa riepas, tad automobiļu izplatītāji pirms pārdošanas sniedz informāciju par šo riepu tipu degvielas patēriņa efektivitātes klasi, saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi un ārējā rites trokšņa izmērīto vērtību.

7. pants Harmonizētas testēšanas metodes

Informāciju, kas saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu jāsniedz par riepu degvielas patēriņa efektivitātes klasi, ārējā rites trokšņa izmērīto vērtību un saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi, iegūst, izmantojot 1. pielikumā norādītās harmonizētās testēšanas metodes.

8. pants Verifikācijas procedūra

Dalībvalstis saskaņā ar IV pielikumā izklāstīto procedūru novērtē atbilstību deklarētajām degvielas patēriņa efektivitātes klasēm un saķeri ar slapju ceļu raksturojošām klasēm I pielikuma A un B daļas nozīmē, kā arī atbilstību deklarētajai ārējā rites trokšņa vērtībai I pielikuma C daļas nozīmē.

9. pants Iekšējais tirgus

1. Ja šīs direktīvas noteikumi ir izpildīti, dalībvalstis nedrīkst, pamatojoties uz šīs direktīvas darbības jomā esošo ražojuma raksturojošo informāciju, aizliegt vai ierobežot to, ka riepas dara pieejamas tirgū.

2. Dalībvalstis uzskata, ka marķējums un informācija par ražojumu atbilst šīs direktīvas noteikumiem, ja vien dalībvalstu rīcībā nav pretēju pierādījumu. Deklarēto vērtību precizitātes izvērtēšanas vajadzībām tās var pieprasīt, lai piegādātāji iesniedz tehnisko dokumentāciju.

10. pants Stimuli

Dalībvalstis nedrīkst īstenot veicinošus pasākumus attiecībā uz riepām, kuru degvielas patēriņa efektivitātes klase ir zemāka par C klasi I pielikuma A daļas nozīmē.

11. pants Grozījumi un pielāgošana tehnikas attīstībai

Šie pasākumi, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, cita starpā tos papildinot, ir jāpieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

1) Prasību noteikšana attiecībā uz saķeri ar slapju ceļu raksturojošu klasifikāciju C2 un C3 klases riepām — ar nosacījumu, ka ir pieejamas piemērotas harmonizētas testēšanas metodes.

2) Prasību noteikšana attiecībā uz citiem būtiskiem parametriem, ciktāl šie parametri ietekmē vidi, veselību vai drošību, — ar nosacījumu, ka ir pieejamas piemērotas harmonizētas testēšanas metodes un ka šādas prasības ir rentablas.

3) Šīs direktīvas I līdz IV pielikuma pielāgošana tehniskajai attīstībai.

12. pants Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par atbilstīgi šai direktīvai pieņemto attiecīgās valsts noteikumu pārkāpumiem, un veic visus to īstenošanai vajadzīgos pasākumus. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis minētos noteikumus dara zināmus Komisijai ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un bez kavēšanās informē Komisiju par jebkādiem vēlākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

13. panta Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

14. pants Pārskatīšana

Ne vēlāk kā 5 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija izvērtē vajadzību pārskatīt I pielikumā noteiktās energoefektivitātes klases un saķeri ar slapju ceļu raksturojošās klases.

15. pants Transponēšana

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 1. novembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2012. gada 1. novembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

16. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

17. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I pielikums Riepu parametru klasifikācija

A daļa. Degvielas patēriņa efektivitātes klases

Degvielas patēriņa efektivitātes klase ir jānosaka, par pamatu izmantojot rites pretestības koeficientu (RPK) atbilstīgi tekstā iekļautajai A – G skalai, un jāizmēra saskaņā ar [ UNECE noteikumiem..., OV atsauce tiks pievienota, pirms likumdevējs galīgi apstiprinās direktīvu ].

Ja riepu tipu apstiprina vairākās riepu klasēs (piemēram, C1 un C2), šī riepu tipa degvielas patēriņa efektivitātes klases noteikšanai ir jāizmanto tā klasifikācijas skala, kas attiecas uz augstāko riepu klasi (piemēram, C2, nevis C1).

C1 riepas | C2 riepas | C3 riepas |

RPK kg/t | Energoefektivitātes klase | RPK kg/t | Energoefektivitātes klase | RPK kg/t | Energoefektivitātes klase |

RPK≤6,5 | A | RPK≤5,5 | A | RPK≤4,0 | A |

6,6≤RPK≤7,7 | B | 5,6≤RPK≤6,7 | B | 4,1≤RPK≤5,0 | B |

7,8≤RPK≤9,0 | C | 6,8≤RPK≤8,0 | C | 5,1≤RPK≤6,0 | C |

- | D | - | D | 6,1≤RPK≤7,0 | D |

9,1≤RPK≤10,5 | E | 8,1≤RPK≤9,2 | E | 7,1≤RPK≤8,0 | E |

10,6≤RPK≤12,0 | F | 9,3≤RPK≤10,5 | F | RPK≥8,1 | F |

RPK≥12,1 | G | RPK≥10,6 | G | – | G |

B daļa. Saķeri ar slapju ceļu raksturojošās klases

C1 klases riepām saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi ir jānosaka, par pamatu izmantojot saķeri ar slapju ceļu raksturojošo indeksu (G) atbilstīgi pielikumā iekļautajai skalai no A līdz G, un to ir jāmēra saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumiem Nr. 117 — vienoti noteikumi par riepu apstiprināšanu attiecībā uz rites trokšņu emisijām un saķeri ar slapju virsmu[30].

G | Saķeri ar slapju ceļu raksturojošā klase |

155≤G | A |

140≤G≤154 | B |

125≤G≤139 | C |

– | D |

110≤G≤124 | E |

G≤109 | F |

– | G |

C daļa. Ārējais rites troksnis

Ārējā rites trokšņa izmērīto vērtību norāda decibelos un mēra saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumiem Nr. 117 — vienoti noteikumi par riepu apstiprināšanu attiecībā uz rites trokšņu emisijām un saķeri ar slapju virsmu.

II pielikums Marķējuma formāts

Šīs direktīvas 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā minētās uzlīmes sastāv no divām daļām: 1) marķējums, kas drukāts turpmāk aprakstītajā formātā, un 2) laukums, kurā norādīts piegādātāja un ražojuma līnijas nosaukums, riepas izmēri, noslogojuma indekss, ātruma kategorija un citi tehniskie parametri (turpmāk tekstā “zīmola vieta”).

1. Marķējuma dizains

1.1 Uz 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā minētās uzlīmes uzdrukātajam marķējumam ir jāatbilst šajā attēlā aplūkojamam paraugam.

[pic]

1.2 Marķējuma raksturlielumi

[pic]

1.3 Marķējumam ir jābūt vismaz 75 mm platam un 110 mm augstam. Ja marķējumu drukā lielākā formātā, tās saturs jāattēlo, saglabājot iepriekš norādīto elementu proporcijas.

1.4 Marķējumam ir jāatbilst šādām prasībām.

a) Krāsas ir CMYK sistēmas krāsas — ciānkrāsa, fuksīns, dzeltenā un melnā krāsa — un tās norāda atbilstīgi šim piemēram: 00-70-X-00 (0 % ciānkrāsas, 70 % fuksīna, 100 % dzeltenās krāsas, 0 % melnās krāsas).

b) Šeit turpmāk norādītie numuri skaidro 1.2. punktā redzamā attēla elementus.

[pic] Degvielas patēriņa efektivitāte

Paraugā attēlotā piktogramma: platums — 19,5 mm, augstums — 18,5 mm. Piktogrammas ietvars: līnijas biezums — 3,5 pt, ietvara platums — 26 mm, ietvara augstums — 23 mm. Klases ietvars: līnijas biezums — 1 pt. Ietvaru noslēdzošās līnijas biezums — 3,5 pt, garums — 36 mm. Krāsa — X-10-00-05.

[pic] Saķere ar slapju ceļu

Paraugā attēlotā piktogramma: platums — 19 mm, augstums — 19 mm. Piktogrammas ietvars: līnijas biezums — 3,5 pt, ietvara platums — 26 mm, ietvara augstums — 23 mm. Klases ietvars: līnijas biezums — 1 pt. Ietvaru noslēdzošās līnijas biezums — 3,5 pt, garums — 26 mm. Krāsa — X-10-00-05.

[pic] Ārējais rites troksnis

Paraugā attēlotā piktogramma: platums — 23 mm, augstums — 15 mm. Piktogrammas ietvars: līnijas biezums — 3,5 pt, ietvara platums — 26 mm, ietvara augstums — 24 mm. Vērtības ietvars: līnijas biezums — 1 pt. Ietvaru noslēdzošās līnijas biezums — 3,5 pt, garums — 24 mm. Krāsa — X-10-00-05.

[pic] Marķējuma robeža: līnijas biezums — 1,5 pt; krāsa — X-10-00-05.

[pic] A—G skala

- Bultas: augstums — 4,75 mm; atstarpe — 0,75 mm; melnās līnijas biezums — 0,5 pt; izmanto tālāk norādītās krāsas.

? A: X-00-X-00;

? B: 70-00-X-00;

? C: 30-00-X-00;

? D: 00-00-X-00;

? E: 00-30-X-00;

? F: 00-70-X-00;

? G: 00-X-X-00.

- Teksts: Helvetica Bold 12 pt, 100 % balts, melnā kontūra — 0,5 pt.

[pic] Klase

- Bulta: platums — 16 mm; augstums — 10 mm; 100 % melna.

- Teksts: Helvetica Bold 27 pt, 100 % balts.

[pic] Līnijas skalā: biezums — 0,5 pt; raustītās līnijas posms — 5,5 mm; 100 % melnas.

[pic] Skalas teksts: Helvetica Bold 11 pt, 100 % melns.

[pic] Trokšņa lielums

- Lauks: platums — 25 mm; augstums — 10 mm; 100 % melns.

- Teksts: Helvetica Bold 20 pt, 100 % balts.

- Vienības teksts: klases apzīmējums “(A)” — Helvetica Bold Regular 13 pt, 100 % balts.

[pic] ES logotips: platums — 9 mm; augstums — 6 mm.

[pic] Norāde uz direktīvu: Helvetica Regular 7,5 pt; 100 % melna.

Norāde uz riepu klasi: Helvetica Bold 7,5 pt; 100 % melna;

c) Fonam ir jābūt baltam.

1.5 Riepas klase (C1, C2 vai C3) marķējumā ir jānorāda atbilstoši 1.2. punktā attēlā redzamajam etiķetes paraugam.

2. Zīmola vieta

2.1 Piegādātājiem uz uzlīmes ir jānorāda savs nosaukums, ražojuma līnijas nosaukums, riepas izmēri, noslogojuma indekss, ātruma kategorija un citi tehniskie parametri — jebkādā krāsā, formātā un dizainā ar nosacījumu, ka zīmola vietas proporcionālais izmērs nepārsniedz attiecību 4:5 pret marķējuma izmēru un ka uzraksts uz marķējuma neaizsedz marķējuma tekstu.

III pielikums Tehniskos reklāmizdevumos sniegtā informācija

1. Informācija par riepu ir jāsniedz šādā kārtībā:

i) degvielas patēriņa efektivitātes klase (burts no A līdz G);

ii) saķeri ar slapju ceļu raksturojošā klase (burts no A līdz G);

iii) ārējā rites trokšņa izmērītā vērtība (dB).

2. Minētajai informācijai ir jāatbilst šādām prasībām:

i) tai ir jābūt viegli lasāmai;

ii) tai ir jābūt viegli saprotamai;

iii) ja riepu tips atkarībā no izmēriem vai citiem parametriem atbilst vairākām klasēm, norāda diapazonu, ko veido riepa ar vissliktākajiem parametriem un riepa ar vislabākajiem parametriem.

3. Piegādātājiem to tīmekļa vietnēs ir jādara pieejama arī šāda informācija:

i) uz marķējuma uzdrukāto piktogrammu skaidrojums;

ii) paziņojums, kurā uzsvērts, ka faktiskais degvielas ietaupījums un satiksmes drošība lielā mērā ir atkarīga no vadītāja uzvedības, jo īpaši šādiem faktoriem:

- ekoloģisks braukšanas stils var būtiski samazināt degvielas patēriņu,

- lai uzlabotu saķeri ar slapju ceļu un degvielas patēriņa efektivitāti, regulāri jāpārbauda riepu spiediens,

- vienmēr ir strikti jāievēro apstāšanās ceļam vajadzīgā distance.

IV pielikums Verifikācijas procedūra

Katram piegādātāja noteiktajam riepu tipam vai riepu grupai saskaņā ar šeit izklāstīto procedūru novērtē atbilstību deklarētajām degvielas patēriņa efektivitātes klasēm, saķeri ar slapju ceļu raksturojošajām klasēm un deklarētajai ārējā rites trokšņa vērtībai.

1) Vispirms testē tikai vienu riepu. Ja izmērītā vērtība atbilst deklarētajai klasei vai ārējā rites trokšņa izmērītajai vērtībai, pārbaude ir izturēta.

2) Ja izmērītā vērtība neatbilst deklarētajai klasei vai ārējā rites trokšņa izmērītajai vērtībai, testē vēl trīs riepas. Lai novērtētu atbilstību deklarētajai informācijai, izmanto šo četru testēto riepu mērījumu vidējo vērtību.

[1] Eiropas Vides aģentūra, Ikgadējā Eiropas Kopienas siltumnīcefekta gāzu inventarizācija 1990.-2005. gadā un inventarizācijas ziņojums 2007. gadam, 88. lpp.

[2] COM(2006) 545.

[3] COM(2008) 433.

[4] Riepas, ar ko aprīkoti jauni automobiļi, veido 22 % tirgus.

[5] Priekšlikums COM(2008) 316 pašlaik tiek pieņemts, OV C , , . lpp.

[6] Riepas, ar ko aprīko automobiļus pēc tam, kad oriģinālās riepas ir nolietotas, pasažieru automobiļiem parasti pēc 40 000 km nobraukuma.

[7] COM(2008) 316, skatīt zemsvītras piezīmi Nr. 5.

[8] COM(2006) 545.

[9] TTE, (Enerģētika) 2006. gada 23. novembra padome, 15210/06; Briseles Eiropadomes tikšanās 2007. gada 8. un 9. martā, prezidentūras secinājumi, 7224/07; Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. oktobra rezolūcija par Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanu (2007/2119 (INI)), 32. punkts.

[10] COM(2007) 19.

[11] COM(2007) 22.

[12] COM(2007) 856.

[13] Direktīvas 1999/94/EK teksta pārstrādātā redakcija.

[14] COM(2007) 804.

[15] COM(2008) 397/3.

[16] COM(2007) 99.

[17] Direktīva 1992/75/EK.

[18] Direktīva1999/94/EK.

[19] OV C , , . lpp.

[20] OV C , , . lpp.

[21] OV C , , . lpp.

[22] OV C , , . lpp.

[23] COM(2008) 433.

[24] (COM(2006) 545).

[25] Priekšlikums COM(2008) 316 pašlaik tiek pieņemts, OV C , , . lpp.

[26] OV L 189, 18.07.2002., 12. lpp.

[27] OV L 297, 13.10.1992., 16. lpp.

[28] OV L 184, 17.07.1999., 23. lpp.

[29] [NB! Regulai priekšlikumā (COM(2008) 316) iestrādātajā riepu klasifikācijas sistēmā ir izlaisti vieglie kravas automobiļi (N1). Padomes līmenī ir vienošanās pārskatīt COM(2008) 316 8. pantā ierosināto definīciju, tajā iekļaujot N1 klases riepas; vienošanās tiks panākta vēlākais oktobrī, pirms tiek pieņemts šis priekšlikums direktīvai par riepu marķēšanu. Šī ir informatīva piezīme likumdošanas procedūras vajadzībām, un tā ir jāsvītro direktīvas pieņemšanas laikā].

[30] OV L 231, 29.08.2008., 19. lpp.