52007PC0712

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 20.11.2007

COM(2007) 712 galīgā redakcija

2007/0246 (ACC)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par vīna tirdzniecību

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Jaunais EK un Austrālijas vīna nolīgums pēc tā apstiprināšanas aizstās 1994. gada nolīgumu.

Stājoties spēkā 1994. gada nolīgumam, tika organizētas turpmākas divpusējās apspriedes, pamatojoties uz iekļauto prasību par dažu EK vīnu nosaukumu izmantošanas pakāpenisku pārtraukšanu Austrālijā. Pamatojoties uz Padomes 2000. gada oktobra secinājumiem par divpusējiem nolīgumiem par vīnu, šīs apspriedes aizstāja ar sarunām par jaunu nolīgumu.

Šīs sarunas tika pabeigtas, un 2007. gada 5. jūnijā abas puses parafēja jaunu nolīguma projektu starp EK un Austrāliju.

Šīs sarunas beidzās ar saskaņotu rezultātu un skaidriem abām pusēm izdevīgiem uzlabojumiem 1994. gada nolīgumā.

Tas paredz vienas puses ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu obligātu aizsardzību otras puses teritorijā un nodrošinās to, ka Austrālija gada laikā pēc jaunā nolīguma stāšanās spēkā pakāpeniski pārtrauks izmantot vairākus nozīmīgus ES nosaukumus, piemēram, „ Champagne” un „ Port”.

Nolīgums paredz saglabāt EK vīna marķēšanas sistēmu, cita starpā uzskaitot fakultatīvās ziņas, kuras var izmantot Austrālijas vīniem, regulējot norādes par vīnogu šķirnēm uz vīna etiķetēm un gada laikā pēc jaunā nolīguma stāšanās spēkā Austrālijas izcelsmes vīniem pārtraucot izmantot apzīmējumus „ Hermitage” un „ Lambrusco” .

Nolīgums paredz EK tradicionālo apzīmējumu aizsardzību Austrālijā. Kamēr gada laikā pēc jaunā nolīguma stāšanās spēkā Austrālijā pārtrauks izmantot dažus no šiem apzīmējumiem, saskaņā ar skaidri formulētiem noteikumiem Austrālijai atļaus izmantot ierobežotu skaitu citu apzīmējumu, ja tie attiecas uz ražošanas metodēm.

Nolīgums paredz uzlabot vīndarības metožu sistēmu, tostarp precīzas laika robežas, iebildumu un arbitrāžas procedūras, kā arī skaidrākus jaunu metožu novērtēšanas kritērijus, tai skaitā sanitārās un fitosanitārās prasības.

Austrālija gūs labumu no vienkāršotām sertifikācijas procedūrām, kas paredzētas saskaņā ar EK tiesību aktiem.

Kad pārbaudītas Vienā pusē reģistrētās preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ko pēc 1994. gada aizsargā Otra puse, katra puse var turpināt izmantot ierobežotu skaitu otras puses preču zīmju, ja patērētāji netiek maldināti par attiecīgā vīna patieso izcelsmi. Par šo reģistrēto preču zīmju un ģeogrāfisko norāžu pārbaudes procesu vienojās, apmainoties vēstulēm, kas ir pievienotas jaunajam nolīgumam.

Tomēr katrai pusei būs jāturpina reģistrēto preču zīmju pārbaudes process, jo laikposmā starp iepriekšējo pārbaudi un nolīguma projekta parafēšanu katra puse ir ieviesusi jaunas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Tādējādi pielikumus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aizsargājamas saskaņā ar jauno nolīgumu, būs jāpapildina ar šīm jaunajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm atbilstoši iepriekš minēto pārbaužu rezultātiem. EK ieviestās jaunās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes cita starpā ietver arī tās, ko minējušas Rumānija un Bulgārija; ņemot vērā iepriekš minētā pārbaudes procesa rezultātus, tās pirms nolīguma parakstīšanas iekļaus II pielikumā. Puses ir formulējušas dažus jautājumus, par kuriem būs nepieciešamas tālākas sarunas. Šie jautājumi ir minēti divās apvienotajās sarunu dalībnieku vēstulēs, kuras nav šā nolīguma daļa.

2007/0246 (ACC)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par vīna tirdzniecību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

1. Saistībā ar Eiropas Kopienas un Austrālijas nolīgumu par vīna tirdzniecību[1], kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 94/184/EK[2], bija vajadzīgas turpmākas sarunas par pārejas periodiem attiecībā uz šā nolīguma 8. un 11. pantā minētajiem nosaukumiem.

2. Padome 2000. gada 23. oktobrī pilnvaroja Komisiju apspriest jaunu nolīgumu par vīna tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Austrāliju.

3. Šīs sarunas tika pabeigtas, un abas puses 2007. gada 5. jūnijā parafēja jaunu Eiropas Kopienas un Austrālijas nolīgumu par vīna tirdzniecību (turpmāk tekstā „ nolīgums).

4. Tādējādi nolīgums ir jāapstiprina.

5. Lai atvieglotu nolīguma īstenošanu un iespējamo nolīguma pielikumu grozīšanu, Komisijai jāpiešķir pilnvaras veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju[3].

6. No nolīguma spēkā stāšanās datuma zaudē spēku Briselē un Kanberā (1994. gada 26. – 31. janvārī) noslēgtais Eiropas Kopienas un Austrālijas nolīgums par vīna tirdzniecību, tā protokols un atbilstīgo vēstuļu apmaiņa,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas vārdā apstiprina Eiropas Kopienas un Austrālijas nolīgumu par vīna tirdzniecību, kā arī tā pielikumus, protokolu un vēstuļu apmaiņu (turpmāk tekstā „nolīgums”).

Ar šo lēmumu apstiprinātais nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2 pants

Ar šo Padomes priekšsēdētāju pilnvaro iecelt pilnvaroto(-ās) personu(-as) Kopienai saistoša nolīguma parakstīšanai.

3 . pants

Lai piemērotu nolīguma 29. panta 3. punktu, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 75. panta 2. punktā minēto procedūru ir pilnvarota atbilstīgi nolīguma 29. un 30. pantam veikt nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu nolīgumu un grozītu tā pielikumus un protokolu.

4 . pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē, …

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par vīna tirdzniecību

EIROPAS KOPIENA, turpmāk „Kopiena”,

no vienas puses, un

AUSTRĀLIJA,

no otras puses,

turpmāk „Līgumslēdzējas puses”,

VĒLOTIES uzlabot apstākļus labvēlīgai un harmoniskai tirdzniecības attīstībai un tirdznieciskās sadarbības veicināšanai vīna nozarē, pamatojoties uz līdztiesības, savstarpēja labuma un savstarpīguma principu,

ATZĪSTOT, ka Līgumslēdzējas puses vēlas izveidot ciešākas saites vīna nozarē, lai palīdzētu atvieglot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm,

IR VIENOJUŠĀS šāDI.

1 . pants Mērķi

Līgumslēdzējas puses, pamatojoties uz nediskriminācijas un savstarpīguma principu, vienojas atvieglot un veicināt Kopienas un Austrālijas izcelsmes vīnu tirdzniecību saskaņā ar šajā nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

2 . pants Darbības un piemērošanas joma

Šo nolīgumu piemēro v īniem, uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas 22.04. pozīcija atbilstīgi 1983. gada 14. jūnijā Briselē parakstītajai Konvencijai par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētu sistēmu[4].

3. pants Definīcijas

Šajā nolīgumā, ja vien nav noteikts citādi:

a) „vīns, kura izcelsme ir”, ja tam seko vienas Līgumslēdzējas puses nosaukums, ir vīns, ko ražo konkrētās Līgumslēdzējas puses teritorijā no vīnogām, kuras pilnībā ir audzētas un novāktas konkrētās Līgumslēdzējas puses teritorijā;

b) „ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir norāde, kā definēts TRIPS nolīguma 22. panta 1. punktā;

c) „tradicionālais apzīmējums” ir tradicionāli lietots nosaukums, kas attiecas jo īpaši uz vīna ražošanas metodi vai tā kvalitāti, krāsu vai veidu un kas ir atzīts Kopienas normatīvajos aktos par to vīnu aprakstu un noformējumu, kuru izcelsme ir Kopienas teritorijā;

d) „apraksts” ir vārdi, ko lieto uz etiķetes, vīna pārvadājumiem pievienotajos dokumentos, tirdzniecības dokumentos, jo īpaši rēķinos un pavadzīmēs, kā arī reklāmā;

(e) „marķējums” ir visi apraksti un citas norādes, zīmes, zīmējumi, ģeogrāfiskas izcelsmes norādes vai preču zīmes, kas atšķir vīnu un atrodas uz tās pašas tvertnes, ieskaitot plombu, vai uz tvertnei piestiprinātas birkas un uz apvalka, kas nosedz pudeles kaklu;

(f) „noformējums” ir vārdi, kas izmantoti uzrakstiem uz tvertnes, ieskaitot aizvākojumu, kā arī uz marķējuma un uz iepakojuma;

(g) „iepakojums” ir tādi aizsargājoši iesaiņojamie materiāli kā papīrs, visa veida salmu apvalki, kartona kārbas un kastes, ko izmanto vienas vai vairāku tvertņu pārvadāšanai vai pārdošanai galīgajam patērētājam;

(h) „ TRIPS nolīgums” ir Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem attiecībā uz tirdzniecību, kas pievienots kā PTO nolīguma 1.C pielikums;

(i) „PTO Nolīgums” ir Marakešas 1994. gada 15. aprīļa nolīgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu;

(j) saskaņā ar 29. panta 3. punkta e) apakšpunktu un 30. panta 3. punkta c) apakšpunktu atsauce uz kādu likumu vai normatīvo aktu ir atsauce uz šo likumu vai normatīvo aktu nolīguma parakstīšanas dienā grozītajā versijā. Ja parakstīšanas brīdī viena Līgumslēdzēja puse paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei, ka tai ir jāpieņem likumi vai normatīvie akti, lai pildītu šajā nolīgumā noteiktās saistības, tad atsauce uz šādiem likumiem un normatīvajiem aktiem ir atsauce uz šiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā dienā, kad šī Līgumslēdzēja puse paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei, ka prasības attiecībā uz šā nolīguma stāšanos spēkā ir izpildītas.

4. pants Vispārēji noteikumi

1. Ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi, vīna ievešanu un tirdzniecību veic atbilstīgi normatīvajiem aktiem, k as ir spēkā tās Līgumslēdzējas puses teritorijā, kas ieved vīnu.

2. Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to saistību izpildi, kas paredzētas šajā nolīgumā. Tās nodrošina šajā nolīgumā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

I SADAĻA VīNDARīBAS METODES UN PROCESI UN PRASīBAS ATTIECīBā UZ VīNA SASTāVU

5 . pants Pašreizējās vīndarības metodes, procesi un prasības attiecībā uz vīna sastāvu

1. Kopiena atļauj ievest Kopienā un tirgot tās teritorijā tiešam patēriņam cilvēku uzturā visus vīnus, kuru izcelsme ir Austrālijā un kas ražoti saskaņā ar:

a) vienu vai vairākām vīndarības metodēm vai procesiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļas 1. punktā, un

b) prasībām attiecībā uz sastāvu, kuras paredzētas nolīguma protokola I.1. punktā.

2. Austrālija atļauj ievest un tirgot tās teritorijā tiešam patēriņam cilvēku uzturā visus vīnus, kuru izcelsme ir Kopienā un kas ražoti saskaņā ar vienu vai vairākām vīndarības metodēm vai procesiem, kas uzskaitīti I pielikuma B daļas 1. punktā.

3. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka vīndarības metodes un procesi, kas minēti I pielikumā, un prasības attiecībā uz sastāvu, kas paredzētas protokolā, atbilst 7 pantā noteiktajiem mērķiem un prasībām.

6 . pants Jaunas vīndarības metodes, procesi, prasības attiecībā uz sastāvu vai izmaiņas

1. Ja viena Līgumslēdzēja puse ierosina atļaut jaunu vai izmainīt jau pastāvošu vīndarības metodi, procesu vai prasības attiecībā uz sastāvu komerciālai izmantošanai tās teritorijā, ko neatļauj otra Līgumslēdzēja puse, pamatojoties uz 5. pantu, un kam saskaņā ar 11. pantu ir nepieciešams izdarīt grozījumus I pielikumā, tā iespējami īsā laikā rakstiski informē otru Līgumslēdzēju pusi un nodrošina saprātīgu iespēju iesniegt komentārus, pirms galīgi atļaut šo jauno vai izmainīto vīndarības metodi, procesu vai prasību attiecībā uz sastāvu.

2. Pēc pieprasījuma Līgumslēdzēja puse nodrošina arī tehnisko dokumentāciju, ar kuru pamatots ierosinājums atļaut izmantot jaunu vai izmainītu vīndarības metodi, procesu vai prasību attiecībā uz sastāvu, ņemot vērā 7. pantā noteiktos mērķus un prasības, lai otrai Līgumslēdzējai pusei atvieglotu izskatīšanu.

3. Otra Līgumslēdzēja puse izskata 1. punktā minēto jauno vai izmainīto metodi vai procesu, vai prasības attiecībā uz sastāvu, ņemot vērā 7. pantā noteiktos mērķus un prasības.

4. Viena Līgumslēdzēja puse informē otru Līgumslēdzēju pusi 30 dienu laikā pēc tam, kad atļauta ierosinātā jaunā vai izmainītā vīndarības metode, process vai prasība attiecībā uz sastāvu.

5. Paziņojumā, kas minēts 4. punktā, iekļauj aprakstu par jauno vai izmainīto vīndarības metodi, procesu vai prasību attiecībā uz sastāvu.

6. Ja tehniskā dokumentācija nav nodrošināta saskaņā ar 2. punktu, Līgumslēdzēja puse, kas sniedz paziņojumu, pēc otras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma nodrošina šajā punktā minēto tehnisko dokumentāciju.

7. Šo pantu nepiemēro, ja viena Līgumslēdzēja puse I pielikuma C daļā minēto vīndarības metodi vai procesu tikai pielāgo, lai ņemtu vērā īpašus klimatiskos apstākļus tirdzniecības gadā, ja šī pielāgošana ir neliela apjoma un būtiski nemaina attiecīgo vīndarības metodi vai procesu, vai prasības attiecībā uz sastāvu („tehniski pielāgojumi”). Līgumslēdzēja puse, kas ierosina tehniskos pielāgojumus, par to iespējami īsā laikā un vismaz pirms tirdzniecības uzsākšanas otras Līgumslēdzējas puses teritorijā informē otru Līgumslēdzēju pusi.

7. pants Mērķi un prasības

1. Vīna ražošanā izmantotās jaunās vai izmainītās metodes, procesi vai prasības attiecībā uz sastāvu atbilst šādiem mērķiem:

a) cilvēku veselības aizsardzība;

b) patērētāju aizsardzība pret maldināšanu;

c) šā panta 2. punktā paredzēto labas vīndarības prakses standartu ievērošana.

2. Laba vīndarības prakse ir tāda, kas atbilst šādām prasībām:

I. to neaizliedz izcelsmes valsts likumi un noteikumi;

II. aizsargā produkta autentiskumu, saglabājot koncepciju, ka vīnam raksturīgās īpašības veidojas novāktajās vīnogās;

III. ņem vērā audzēšanas apgabalu un jo īpaši klimatiskos, ģeoloģiskos un citus ražošanas apstākļus;

IV. pamatojas uz saprātīgu tehnoloģisku vai praktisku nepieciešamību cita starpā uzlabot vīna uzglabājamību, stabilitāti vai patērētāju apmierinātību;

V. nodrošina, lai procesi un piedevas tiktu samazinātas līdz minimumam, kas vajadzīgs, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.

8 . pants Pagaidu atļauja

Ne skarot 35. pantā paredzētos pasākumus, attiecībā uz vīniem, kas ražoti, izmantojot jauno vai izmainīto vīndarības metodi, procesu vai prasības par sastāvu, par ko Līgumslēdzēja puse informējusi saskaņā ar 6. panta 4. punktu, izsniedz pagaidu atļauju ievešanai un tirdzniecībai otras Līgumslēdzējas puses teritorijā.

9 . pants Iebildumu procedūra

1. Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Līgumslēdzēja puse ir saņēmusi otras Līgumslēdzējas puses paziņojumu , kas sniegts atbilstīgi 6. panta 4. punktam, pirmā Līgumslēdzēja puse var rakstiski iebilst pret paziņoto jauno vai izmainīto vīndarības metodi, procesu vai prasību attiecībā uz sastāvu, pamatojoties uz to, ka tā neatbilst mērķim, kas noteikts 7. panta 1. punkta b) un/vai c) apakšpunktā. Ja viena Līgumslēdzēja puse ir iesniegusi iebildumu, otra Līgumslēdzēja puse var izmantot konsultācijas, kas paredzētas 37. pantā. Ja lietu neatrisina 12 mēnešu laikā pēc tam, kad Līgumslēdzēja puse ir saņēmusi paziņojumu saskaņā ar 6. panta 4. punktu, viena vai otra Līgumslēdzēja puse var vērsties šķīrējtiesā, kā noteikts 10. pantā.

2. Divu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas Līgumslēdzēja puse var lūgt Starptautiskā vīnogulāju un vīna biroja ( OIV ) vai citas atbilstīgas starptautiskas institūcijas informāciju vai atzinumu. Ja tiek lūgta šāda informācija vai atzinums, neskarot citus 1. punktā paredzētos termiņus, Līgumslēdzējas puses var savstarpēji vienoties pagarināt 6 mēnešu periodu, lai Līgumslēdzēja puse varētu sagatavot iebildumu.

3. Šķīrējtiesneši, kas minēti 10. pantā, pieņem lēmumu par to, vai paziņotā jaunā vai izmainītā metode vai process, vai prasība attiecībā uz sastāvu atbilst 7. panta 1. punkta b) un/vai c) apakšpunktā noteiktajam mērķim.

4. Līgumslēdzējas puses lūgumu apstiprināt vīndarības metodi, procesu vai prasību attiecībā uz sastāvu, ko apstiprinājusi otra Līgumslēdzēja puse komerciālai izmantošanai kādā trešā valstī, 1. punktā noteiktos termiņus samazina uz pusi.

10 . pants Vīndarības metožu šķīrējtiesa

1. Saskaņā ar 9. pantu Līgumslēdzēja puse var vērsties šķīrējtiesā, rakstiski paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei par lietas nodošanu šķīrējtiesai.

2. Katra Līgumslēdzēja puse ieceļ šķīrējtiesnesi 30 dienu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas, piemērojot 6. punktā noteiktos kritērijus, un paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei par savu izvēli.

3. Abi saskaņā ar 2. punktu ieceltie šķīrējtiesneši 30 dienu laikā kopš otrā šķīrējtiesneša iecelšanas dienas, savstarpēji vienojoties, nozīmē trešo šķīrējtiesnesi. Ja pirmie divi šķīrējtiesneši nespēj vienoties par trešo šķīrējtiesnesi, Līgumslēdzējas puses kopīgi vienojas par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu 30 dienu laikā.

4. Ja Līgumslēdzējas puses nespēj kopīgi izvēlēties trešo šķīrējtiesnesi 3. punktā noteikto 30 dienu laikā, pēc kādas no Līgumslēdzējas puses lūguma vajadzīgo amatpersonu turpmāko 60 dienu laikā ieceļ Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs vai loceklis (atbilstoši darba stāžam), piemērojot 5. punkta kritērijus, saskaņā ar Tiesas praksi.

5. Trešais šķīrējtiesnesis ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs, un viņam jābūt ar jurista kvalifikāciju.

6. Šķīrējtiesnešiem (izņemot priekšsēdētāju) ir jābūt starptautiska līmeņa ekspertiem vīndarības jomā un viņu objektivitātei jābūt neapšaubāmai.

7. 30 dienu laikā pēc trešā šķīrējtiesneša izraudzīšanas visi trīs šķīrējtiesneši kopīgi izstrādā šķīrējtiesas darba kārtības noteikumus, ņemot vērā Pastāvīgās šķīrējtiesas neobligātos noteikumus divu valstu starpā radušos strīdu izskatīšanai, izņemot to, ka Līgumslēdzējas puses pēc savstarpējas vienošanās jebkurā laikā var atcelt vai grozīt noteikumus par darba kārtību.

8. Trīs šķīrējtiesnešiem jānonāk pie secinājumiem par attiecīgo lietu ne ilgāk kā 90 dienu laikā pēc trešā šķīrējtiesneša iecelšanas. Lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu. Izdarot secinājumus, šķīrējtiesneši izklāsta 9. panta 3. punktā paredzēto lēmumu.

9. Šķīrējtiesas izmaksas, tostarp šķīrējtiesnešu atalgojumu, vienādās daļās sedz Līgumslēdzējas puses. Atalgojumu un maksu par izdevumiem, kas maksājama šķīrējtiesnešiem, saskaņo ar Apvienotās komitejas izveidoto maksājumu sarakstu.

10. Šķīrējtiesneši pieņem nolēmumu, kas ir galīgs un saistošs.

11 . pants I pielikuma grozīšana

1. Iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 15 mēnešus pēc paziņojuma nosūtīšanas Līgumslēdzējas puses groza I pielikumu vai protokolu saskaņā ar 29. panta 3. punkta a) apakšpunktu vai 30. panta 3. punkta a) apakšpunktu, lai ņemtu vērā jauno vai mainīto vīndarības metodi, procesu vai prasību attiecībā uz sastāvu, par ko paziņots atbilstīgi 6. panta 4. punktam.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja Līgumslēdzēja puse ir uzsākusi 9.punktā paredzēto iebildumu procedūru, tā rīkojas saskaņā ar konsultāciju rezultātiem, ja vien lieta nav nodota šķīrējtiesai, un tādā gadījumā:

a) ja šķīrējtiesneši lemj, ka paziņotā jaunā vai mainītā metode, process vai prasība attiecībā uz sastāvu atbilst 7. panta 1. punkta b) un/vai c) apakšpunktā noteiktajiem mērķiem, Līgumslēdzējas puses 90 dienu laikā pēc šā konstatējuma groza I pielikumu vai protokolu saskaņā ar 29. panta 3. punkta a) apakšpunktu vai 30. panta 3. punkta a) apakšpunktu, lai ņemtu vērā jauno vai mainīto vīndarības metodi, procesu vai prasību attiecībā uz sastāvu;

b) ja šķīrējtiesneši tomēr lemj, ka paziņotā jaunā vai mainītā metode, process vai prasība attiecībā uz sastāvu neatbilst 7. panta 1. punkta b) un/vai c) apakšpunktā noteiktajiem mērķiem, 90 dienas pēc šāda lēmuma pieņemšanas beidzas derīguma termiņš 8. pantā minētajai pagaidu atļaujai ievest un tirgot paziņojumu sniegušās Līgumslēdzējas puses izcelsmes vīnus, kas ražoti saskaņā ar vīndarības metodi, procesu vai prasību attiecībā uz sastāvu.

II SADAĻA VīNU NOSAUKUMU AIZSARDZīBA UN AR TO SAISTīTIE NOTEIKUMI PAR APRAKSTU UN NOFORMēJUMU

12 . pants Aizsargātie nosaukumi

1. Neskarot 15., 17. un 22. panta noteikumus un protokolu, tiek aizsargāti šādi nosaukumi:

a) attiecībā uz vīniem, kuru izcelsme ir Kopienā:

I. ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas minētas II pielikuma A daļā;

II. norādes uz dalībvalsti, kas ir vīna izcelsmes valsts, vai citiem nosaukumiem, kuri izmantoti, lai norādītu uz dalībvalsti;

III. tradicionālie apzīmējumi, kas uzskaitīti III pielikumā;

IV. vīna kategorijas, kas minētas 54. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju attiecībā uz kvalitatīviem vīniem, kas ražoti noteiktos reģionos, un minēti IV pielikuma A daļā, un

V. tirdzniecības apraksti, kas minēti VIII pielikuma D daļā, 2. punkta c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju attiecībā uz kvalitatīviem vīniem, kas ražoti noteiktos reģionos, un minēti IV pielikuma B daļā;

b) attiecībā uz vīniem, kuru izcelsme ir Austrālijā:

I. ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas II pielikuma B daļā,

II. nosaukums “Austrālija” vai citi nosaukumi, ko izmanto, lai norādītu šo valsti.

2. Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, izvedot un tirgojot ārpus Līgumslēdzēju pušu teritorijas vīnus, kuru izcelsme ir Līgumslēdzēju pušu teritorijā, vienas Līgumslēdzējas puses aizsargātos nosaukumus, kas minēti šajā pantā, neizmanto to vīnu aprakstā un noformējumā, kuru izcelsme ir otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, izņemot gadījumus, kad to paredz šis nolīgums.

13 . pants Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1. Ja šajā nolīgumā nav noteikts citādāk:

a) Austrālijā –, Kopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir uzskaitītas II pielikuma A daļā,

I. ir aizsargātas vīniem, kuru izcelsme ir Kopienā,

II. Kopiena tās nevar izmantot citādāk kā atbilstīgi nosacījumiem, ko paredz Kopienas likumi un noteikumi, un

b) Kopienā –, Austrālijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir uzskaitītas II pielikuma B daļā,

I ir aizsargātas vīniem, kuru izcelsme ir Austrālijā, un

II Austrālija tās nevar izmantot citādāk kā atbilstīgi nosacījumiem, ko paredz Austrālijas likumi un noteikumi.

2. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar šo nolīgumu veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to nosaukumu savstarpējo aizsardzību, kas minēti II pielikumā un ko izmanto tādu vīnu aprakstā un noformējumā, kuru izcelsme ir Līgumslēdzēju pušu teritorijā. Katra Līgumslēdzēja puse sniedz ieinteresētajām personām juridiskus līdzekļus, lai novērstu II pielikumā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu tādu vīnu identificēšanai, kuru izcelsme nav vietā, uz kuru norāda konkrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

3. Aizsardzību, kas paredzēta 2. punktā, piemēro pat tad, ja:

a) ir norādīta vīna patiesā izcelsme;

b) ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir izmantota tulkojumā, vai

c) izmantotās norādes lietotas kopā ar tādiem vārdiem, kā “veids”, “tips”, “stils”, “imitācija”, “metode” vai tamlīdzīgiem.

4. Aizsardzība, kas paredzēta 2. un 3. punktā, neierobežo 15. un 22. panta noteikumus.

5. Vīnu preču zīmi, kurā ietverta vai kas ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kura identificē vīnu saskaņā ar II pielikumu, nereģistrē, bet, ja valsts tiesību akti to atļauj, pēc ieinteresētās personas pieprasījuma atzīst par spēkā neesošu attiecībā uz vīniem, kuru izcelsme nav vietā, uz ko norāda ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

6. Ja ģeogrāfiskās norādes, kas minētas II pielikumā, ir homonīmi, tiek aizsargāta katra norāde, ar nosacījumu, ka to izmanto labticīgi. Līgumslēdzējas puses savstarpēji paredz praktiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem atšķirami attiecīgo norāžu homonīmi, ņemot vērā to, ka jānodrošina vienlīdzīga attieksmi pret iesaistītajiem ražotājiem un to, ka nedrīkst maldināt patērētājus.

7. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas minēta II pielikumā, ir homonīms trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, piemēro TRIPS nolīguma 23. panta 3. punktu.

8. Šā nolīguma noteikumi neierobežo personas tiesības tirdzniecības gaitā izmantot savu vai savu priekšgājēju vārdu uzņēmējdarbībā, izņemot gadījumu, kad šā vārda izmantošana var maldināt patērētājus.

9. Nekas šajā nolīgumā neuzliek pienākumu kādai no Līgumslēdzējām pusēm aizsargāt otras Līgumslēdzējas puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēta II pielikumā un kas nav aizsargāta vai vairs nav aizsargāta tās izcelsmes valstī, vai ko minētajā valstī vairs neizmanto.

10. Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka šajā nolīgumā noteiktās tiesības un pienākumi neattiecas uz citām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, izņemot tās, kas minētas II pielikumā. Neskarot nolīguma noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, TRIPS nolīgums attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību katras Līgumslēdzējas puses teritorijā.

14. pants Nosaukumi vai norādes uz dalībvalstīm un Austrāliju

1. Austrālijā – norādes uz Kopienas dalībvalstīm un citi nosaukumi, ko izmanto, lai norādītu uz dalībvalsti nolūkā identificēt vīna izcelsmi:

a) izmanto tikai vīniem, kuru izcelsme ir attiecīgajā dalībvalstī,

b) Kopiena tos nedrīkst izmantot citādi, kā vien saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Kopienas normatīvajos aktos.

2. Kopienā – norādes uz Austrāliju un citi nosaukumi, ko izmanto, lai norādītu uz Austrāliju nolūkā identificēt vīna izcelsmi:

a) izmanto tikai vīniem, kuru izcelsme ir Austrālijā, un

b) Austrālija tos nevar izmantot citādi, kā vien saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Austrālijas normatīvajos aktos.

15 . pants Pārejas pasākumi

To nosaukumu aizsardzība, kas minēti 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta I daļā un 13. pantā, neliedz Austrālijai izmantot šādus nosaukumus vīna aprakstam un noformējumam Austrālijā un trešās valstīs, ja normatīvie akti to pieļauj, turpmāk norādītajos pārejas periodos:

a) 12 mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā tas attiecas uz šādiem nosaukumiem: Burgundy , Chablis , Champagne , Graves , Manzanilla , Marsala , Moselle , Port , Sauterne , Sherry un White Burgundy ;

b) 10 gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā tas attiecas uz nosaukumu Tokay .

16 . pants Tradicionālie apzīmējumi

1. Ja šajā nolīgumā nav noteikts citādi, Austrālijā Kopienas tradicionālos apzīmējumus, kas minēti III pielikumā,

a) neizmanto tāda vīna aprakstā vai noformējumā, kura izcelsme ir Austrālijā, un

b) drīkst izmantot tāda vīna aprakstā vai noformējumā, kura izcelsme ir Kopienā, tikai attiecībā uz III pielikumā minētās izcelsmes un kategorijas vīniem un valodā, kas minēta minētajā pielikumā, un saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Kopienas tiesību aktos.

2. Saskaņā ar šo nolīgumu Austrālija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai atbilstīgi šā panta noteikumiem aizsargātu III pielikumā minētos tradicionālos apzīmējumus, kurus izmanto to vīnu aprakstā un noformējumā, kuru izcelsme ir Kopienas teritorijā. Šajā sakarā Austrālija paredz piemērotus juridiskus līdzekļus, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību, un novērstu to, ka tradicionālos apzīmējumus izmanto, lai aprakstītu vīnu, kam nav tiesību uz šiem tradicionālajiem apzīmējumiem, pat tad, ja izmantotie tradicionālie apzīmējumi tiek lietoti kopā ar tādiem vārdiem, kā “veids”, “tips”, “stils”, “imitācija”, “metode” vai tamlīdzīgiem.

3. Aizsardzība, kas paredzēta 2. pantā, neskar 17. un 23. panta noteikumus.

4. Tradicionālā apzīmējuma aizsardzība attiecas tikai:

a) uz valodu vai valodām, kurā tas iekļauts III pielikumā,

b) uz to vīna kategoriju, attiecībā uz kuru tas ir aizsargāts Kopienā, kā norādīts III pielikumā.

5. Austrālija var atļaut savā teritorijā izmantot terminus, kas ir identiski vai līdzīgi III pielikumā minētajiem tradicionālajiem apzīmējumiem, attiecībā uz vīniem, kuru izcelsme nav Līgumslēdzēju pušu teritorijā, ar nosacījumu, ka patērētāji netiek maldināti, ir minēta produkta izcelsme un to izmantošana nerada negodīgu konkurenci tādā veidā, kā šo terminu saprot 10. bis pantā 1883. gada 20. marta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību pašreiz spēkā esošajā redakcijā.

6. Šis nolīgums nekādi neierobežo personas tiesības tirdzniecības gaitā izmantot savu vai savu priekšgājēju vārdu uzņēmējdarbībā, izņemot gadījumus, ja šā vārda izmantošana var patērētājus maldināt.

7. Neierobežojot 5. punkta noteikumus, Austrālija savā teritorijā neļauj reģistrēt vai izmantot vīna aprakstam vai noformējumam preču zīmi, kurā ietverts vai kurā ir III pielikumā minētais tradicionālais apzīmējums, ja vien šis nolīgums neatļauj izmantot tradicionālo apzīmējumu saistībā ar konkrēto vīnu. Taču šī prasība:

a) neattiecas uz preču zīmēm, kas Austrālijā ir likumīgi un labticīgi reģistrētas vai kuras, labticīgi izmantojot, ir likumīgi ieguvušas tiesības Austrālijā pirms šā nolīguma parakstīšanas dienas;

b) ja tradicionālie apzīmējumi ir iekļauti III pielikumā pēc šā nolīguma parakstīšanas dienas, neattiecas uz preču zīmēm, kas Austrālijā ir reģistrētas labticīgi vai kuras, labticīgi izmantojot, ir likumīgi ieguvušas tiesības Austrālijā pirms konkrētā tradicionālā apzīmējuma aizsardzība iekļauta šajā nolīgumā, un

c) neliedz izmantot a) un b) punktā minētās preču zīmes trešās valstīs, ja trešās valsts normatīvie akti to pieļauj.

Šis noteikums neierobežo Kopienas tiesības izmantot attiecīgos tradicionālos apzīmējumus saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

8. Neierobežojot 5., 6. un 7. punkta un 23. panta noteikumus, Austrālija savā teritorijā neļauj vīna aprakstam vai noformējumam izmantot uzņēmuma nosaukumu, kurā ietverts vai kurā ir šā nolīguma III pielikumā minētais tradicionālais apzīmējums. Tomēr šī prasība:

a) neattiecas uz uzņēmuma nosaukumiem, kas Austrālijā ir likumīgi un labticīgi reģistrēti pirms šā nolīguma parakstīšanas dienas;

b) neattiecas uz firmas nosaukumiem, kas Austrālijā ir reģistrēti labticīgi pirms konkrētais tradicionālais apzīmējums ir ticis aizsargāts ar šo nolīgumu, ja tradicionālie apzīmējumi iekļauti III pielikumā pēc šā nolīguma parakstīšanas dienas,

c) neliedz izmantot šādus uzņēmuma nosaukumus trešās valstīs, ja trešās valsts normatīvie akti to pieļauj.

Nosacījumi, kas minēt a), b) un c) apakšpunktā, neļauj uzņēmuma nosaukumu izmantot patērētājus maldinošā veidā.

9. Nekas šajā nolīgumā neuzliek pienākumu Austrālijai aizsargāt III pielikumā minētu tradicionālo apzīmējumu, kas nav aizsargāts vai vairs nav aizsargāts tā izcelsmes valstī, vai ko Kopienā vairs neizmanto.

17 pants Pārejas pasākumi

To nosaukumu aizsardzība, kas minēti 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta III daļā un 16. pantā, neliedz Austrālijai izmantot šādus nosaukumus vīna aprakstam un noformējumam Austrālijā un trešās valstīs, ja normatīvie akti to pieļauj, 12 mēnešu ilgā pārejas periodā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā: Amontillado , Auslese , Claret , Fino , Oloroso , Spatlese .

18 . pants Vīna kategorijas un tirdzniecības apraksti

1. Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, Austrālijā vīna kategorijas, kas minētas IV pielikumā A daļā, un tirdzniecības apraksti, kas minēti IV pielikumā, B daļā:

a) ir paredzēti vīniem, kuru izcelsme ir Kopienā, un

b) Kopiena tos var izmantot tikai saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Kopienas normatīvajos aktos.

2. Nekas šajā nolīgumā neuzliek Austrālijai pienākumu rezervēt IV pielikumā minētu vīna kategoriju vai tirdzniecības aprakstu, kas nav paredzēts vai vairs nav paredzēts tā izcelsmes valstī, vai ko Kopienā vairs neizmanto.

III SADAĻA ĪPAšI NOTEIKUMI PAR NOFORMēJUMU UN APRAKSTU

19. pants Vispārējs princips

Vīnu etiķetēs nedrīkst iekļaut jēdzienu, kas ir nepatiess, vai kas maldina par vīna raksturu, sastāvu, kvalitāti vai izcelsmi.

20 . pants Neobligātās norādes

1. Vīna tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām pusēm vīnu, kura izcelsme ir Austrālijā

a) un kuram ir II pielikuma B daļā minētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, Kopienā var aprakstīt vai noformēt atbilstīgi neobligātajām norādēm, kas minētas 3. punktā, ar nosacījumu, ka šīs informācijas izmantošana atbilst noteikumiem, kuri attiecas uz vīna ražotājiem Austrālijā, un jo īpaši atbilst Australian Wine and Brandy Corporation Act 1980 un Trade Practices Act 1974 un Austrālijas un Jaunzēlandes Pārtikas standartu kodeksam,

b) un kuram nav II pielikuma B daļā minētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, var aprakstīt un piedāvāt Kopienā, pievienojot neobligātās norādes, kas minētas 3. punkta d), g) un l) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka norāžu izmantošana atbilst noteikumiem, kuri piemērojami Austrālijas vīna ražotājiem un jo īpaši Australian Wine and Brandy Corporation Act 1980 un Trade Practices Act 1974 un Austrālijas un Jaunzēlandes Pārtikas standartu kodeksam.

2. Vīna tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām pusēm vīnu, kuru izcelsme ir Kopienā

a) un kuram ir II pielikuma A daļā minētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, Austrālijā var aprakstīt vai noformēt atbilstoši neobligātajām norādēm, kas minētas 3. punktā, ar nosacījumu, ka vīns ir marķēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V sadaļas II nodaļu un VII un VIII pielikumu un Komisijas Regulu (EK) Nr. 753/2002 un norāžu izmantošana nav nepatiesa vai patērētājus maldinoša Australian Wine and Brandy Corporation Act 1980 un Trade Practices Act 1974 nozīmē, un

b) un kuram nav II pielikuma A daļā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, var aprakstīt un noformēt Austrālijā, pievienojot neobligātās norādes, kas minētas 3. punkta d), g) un l) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka vīns ir marķēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V sadaļas II nodaļu un VII un VIII pielikumu un Komisijas Regulu (EK) Nr. 753/2002, un norāžu izmantošana nav nepatiesa vai patērētājus maldinoša Australian Wine and Brandy Corporation Act 1980 un Trade Practices Act 1974 nozīmē.

3. 1. un 2. punktā minētās neobligātās norādes ir:

a) vīnogu ražas gads, kas atbilst vīnogu novākšanas gadam, ar nosacījumu, ka vismaz 85 % vīna ir iegūts no attiecīgā gada vīnogām, izņemot Kopienas vīnu, kas iegūti no vīnogām, kuras novāktas ziemā, kad vīnogu ražas gada vietā drīzāk ir jāuzrāda kārtējā tirdzniecības gada sākums;

b) vīnogu šķirnes nosaukums vai tās sinonīms saskaņā ar 22. pantu;

c) norāde par apbalvojumu, medaļu vai konkursu, attiecībā uz Austrālijas apbalvojuma, medaļu vai konkursu par konkursu ir informēta kompetenta Kopienas institūcija;

d) norāde par produkta veidu, kā noteikts VI pielikumā;

e) vīna dārza nosaukums;

f) ja vīna izcelsme ir Kopienas teritorijā, vīnogu audzēšanas saimniecības nosaukums, ja vīnogas tiek audzētas šajā vīnogu audzēšanas saimniecībā un ja vīns vinificēts minētajā vīnogu audzēšanas saimniecībā;

g) vīna specifiskā krāsa;

h) vieta, kur vīns iepildīts pudelēs;

i) ņemot vērā VIII pielikumu, norāde uz vīna ražošanā izmantoto metodi;

j) attiecībā uz Kopienas vīnu tradicionālais apzīmējums, kā norādīts III pielikumā;

k) attiecībā uz Austrālijas vīnu norāde uz kvalitatīvu vīnu, kā norādīts V pielikumā;

l) vārds un uzvārds, ieņemamais amats un adrese personai, kas tirgo vīnu.

21 . pants Noformējums

1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, kamēr vienas norādes ir obligāti iekļaujamas vīna etiķetē saskaņā ar importētājas Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem, citas norādes var izvietot tajā pat uztveres zonā vai jebkur uz vīna tvertnes.

2. Neskarot 1. punkta nosacījumus, ja V pielikumā minētais kvalitatīva vīna apzīmējums ir izmantots kā daļa no primārās pārdošanas norādes uz vīna etiķetes, tas ir jāizvieto tajā pašā uztveres zonā, kurā atrodas II pielikuma B daļā minētā Austrālijas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, izmantojot galvenokārt tāda paša lieluma burtus. Šajā punktā “primārā pārdošanas norāde” ir produkta apzīmējums, kas redzams uz vīna tvertnes vai iepakojuma daļas un kuru paredzēts piedāvāt patērētājam saskatīt normālos apstākļos.

3. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka 1. punktā minētās norādes, tostarp V pielikumā minētais kvalitatīva vīna apzīmējums, var atkārtot jebkurā vietā uz tvertnes, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav redzamas tajā pašā uztveres zonā kā II pielikumā minētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

4. Kopiena piekrīt, ka vīnu, kura izcelsme ir Austrālijā, var aprakstīt vai noformēt Kopienā, pievienojot norādes par standartizētiem vīna dzērieniem ar nosacījumu, ka šo norāžu izmantošana atbilst noteikumiem, kuri piemērojami vīna ražotājiem Austrālijā, un jo īpaši Australian Wine and Brandy Corporation Act 1980 , Trade Practices Act 1974 un Austrālijas un Jaunzēlandes Pārtikas standartu kodeksam.

22 . pants Vīnogu šķirnes

1. Katra Līgumslēdzēja puse piekrīt atļaut otrai Līgumslēdzējai pusei savā teritorijā izmantot vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumus vai attiecīgā gadījumā to sinonīmus vīna aprakstam un noformējumam tikai saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) vīnogu šķirnes vai to sinonīmi ir iekļauti šķirņu klasifikatorā, ko izveidojis Starptautiskais vīnogulāju un vīna birojs ( OIV ), Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija ( UPOV ) vai Starptautiskā Augu ģenētisko resursu padome ( IGPBR );

b) ja vīns nesastāv tikai no minētās(-ajām) vīnogu šķirnes(-ēm) vai tās (to) sinonīmiem, tad vismaz 85 % no vīna pēc to produktu daudzuma atskaitīšanas, kurus izmanto iespējamai saldināšanai, un pēc mikroorganismu kultūru (kuru daudzums nedrīkst būt vairāk par 5 % no vīna) atskaitīšanas, ir iegūti no minētās šķirnes;

c) katrai marķējumā uzrādītajai vīnogu šķirnei(-ēm) vai tās sinonīmiem vīna sastāvā ir jābūt lielākā daudzumā nekā nenorādītajai(-ām) vīnogu šķirnei(-ēm);

d) ja ir nosauktas divas vai vairāk vīnogu šķirnes vai to sinonīmi, tās norāda pēc daudzuma vīna sastāvā dilstošā secībā un ar jebkura izmēra burtiem;

e) vīnogu šķirni(-es) vai to sinonīmus atkarībā no eksportētājas valsts tiesību aktu prasībām noteiktajā norāda vai nu vienā un tajā pašā uztveres zonā, vai ārpus tās;

f) šķirnes(-ņu) nosaukumu(-s) vai to sinonīmus nedrīkst izmantot veidā, kas patērētājus maldina par vīna izcelsmi. Šajā nolūkā Līgumslēdzējas puses var noteikt praktiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem nosaukumu var izmantot.

2. Neatkarīgi no 1. punktā un 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta I daļā un 12. panta 1. punkta b apakšpunkta I daļā noteiktā Līgumslēdzējas puses vienojas, ka:

a) ja vīnogu šķirne vai tās sinonīms ietver II pielikuma A daļā minētu Kopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no šādas norādes, Austrālija var izmantot vīnogu šķirni vai sinonīmu tāda vīna aprakstam, kura izcelsme ir Austrālijas teritorijā, ja vīnogu šķirne vai sinonīms ir minēts VII pielikumā,

b) ja vīnogu šķirne vai tās sinonīms ietver II pielikuma B daļā minētu Austrālijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no šādas norādes, Kopiena var izmantot vīnogu šķirni vai sinonīmu tāda vīna aprakstam, kura izcelsme ir Kopienas teritorijā, ja vīnogu šķirne vai sinonīms ticis labticīgi izmantots pirms dienas, kad šis nolīgums stājies spēkā.

3. Neatkarīgi no 12. panta un šā panta noteikumiem Līgumslēdzējas puses vienojas, ka pārejas periodā, kas beidzas 12 mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, nosaukumu "Hermitage" var izmantot Austrālijas izcelsmes vīniem kā sinonīmu vīnogu šķirnei "Shiraz" pārdošanai valstīs ārpus Kopienas teritorijas, ja Austrālijas un citu valstu normatīvie akti to atļauj, ar nosacījumu, ka minēto nosaukumu neizmanto veidā, kas maldina patērētājus.

4. Neatkarīgi no šā panta noteikumiem Līgumslēdzējas puses vienojas, ka pārejas periodā, kas beidzas 12 mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, vīnogu šķirnes nosaukumu “ Lambrusco ” var izmantot Austrālijas izcelsmes vīniem kā tāda vīna veida aprakstu, ko tradicionāli izgatavo un tirgo ar minēto nosaukumu pārdošanai ārpus Kopienas teritorijas, ja Austrālijas un citu valstu normatīvie akti to atļauj, ar nosacījumu, ka minēto nosaukumu neizmanto veidā, kas maldina patērētājus.

23 . pants Kvalitatīva vīna apzīmējumi

Austrālija var izmantot V pielikumā minētos apzīmējumus Austrālijas izcelsmes vīna apzīmējumam, aprakstam un noformējumam atbilstīgi izmantošanas nosacījumiem, kas minēti šajā pielikumā, un saskaņā ar 20. pantā noteikumiem.

24 . pants Austrālijas izcelsmes vīni, kuriem ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Neskarot stingrākos Austrālijas tiesību aktus, Līgumslēdzējas puses vienojas, ka Austrālija var izmantot II pielikuma B daļā minētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Austrālijas izcelsmes vīna aprakstam un noformējumam saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) ja izmanto vienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tad vismaz 85 % vīna jābūt iegūtiem no vīnogām, kas novāktas attiecīgajā teritoriālajā vienībā;

b) ja vienam vīnam izmanto līdz trim ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm,

I. tad vismaz 95 % vīna jābūt iegūtiem no vīnogām, kas novāktas attiecīgajās teritoriālajās vienībās, ar nosacījumu, ka vismaz 5 % vīna ir vīns, kam ir kāda no minētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, un

II. ģeogrāfiskās izcelsmes norādes uz etiķetes novieto dilstošā secībā proporcionāli to daļai.

25 . pants Marķēšanas prasību izpilde

1. Ja vīna apraksts vai noformējums, jo īpaši uz etiķetes, oficiālos, tirdzniecības dokumentos vai reklāmā, ir pretrunā ar šā nolīguma noteikumiem, Līgumslēdzējas puses piemēro vajadzīgos administratīvos pasākumus vai uzsāk tiesvedību saskaņā ar to teritorijā attiecīgajiem spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

2. Šā panta 1. punktā minētos pasākumus un tiesvedību piemēro jo īpaši šādos gadījumos:

a) ja, tulkojot Kopienas vai Austrālijas tiesību aktos paredzētus aprakstus, otras Līgumslēdzējas puses valodā vai valodās ir vārds, kas var radīt nepareizu priekšstatu par tādā veidā aprakstīta vai noformēta vīna izcelsmi, veidu vai kvalitāti;

b) ja apraksti, preču zīmes, nosaukumi, uzraksti vai ilustrācijas, kas tieši vai netieši sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju par vīna izcelsmi, veidu, vīnogu šķirni vai vīna īpašībām, ir norādīti uz tvertnes vai iepakojuma, reklāmā, oficiālos vai tirdzniecības dokumentos, kas attiecas uz vīniem, kuru nosaukumi ir aizsargāti saskaņā ar šo nolīgumu;

c) ja izmantotais iepakojums maldina par vīna izcelsmi.

26 . pants Esošā stāvokļa saglabāšana

Līgumslēdzējas puses atbilstīgi savas valsts tiesību aktiem nedrīkst izvirzīt mazāk labvēlīgus nosacījumus par tiem, ko paredz šis nolīgums vai Līgumslēdzēju pušu valsts tiesību akti, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas dienā, jo īpaši IX pielikumā minētie tiesību akti saistībā ar otras Līgumslēdzējas puses vīnu aprakstu, noformējumu, iepakošanu vai sastāvu.

IV SADAĻA SERTIFIKĀCIJAS PRASĪBAS

27 . pants Sertifikācija

1. Kopiena atļauj bez laika ierobežojuma ievest Austrālijas izcelsmes vīnu saskaņā ar vienkāršotiem sertifikācijas noteikumiem, kas paredzēti 24. panta 2. punkta otrajā daļā un 26. pantā Komisijas Regulā (EK) Nr. 883/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 ieviešanai attiecībā uz vīnu nozares produktu tirdzniecību ar trešām valstīm. Šajā nolūkā un saskaņā ar minētajiem noteikumiem Austrālija:

a) ar kompetentās iestādes starpniecību iesniedz sertifikācijas dokumentus un analīzes protokolus, vai

b) ja a) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde piekrīt, ka individuālie ražotāji ir pietiekami kompetenti veikt šos pienākumus:

I. individuāli atzīst ražotājus, kam atļauts sagatavot sertifikācijas dokumentus un analīzes protokolus;

II. pārrauga un pārbauda pilnvarotos ražotājus;

III. divreiz gadā – janvārī un jūlijā – nosūta Komisijai pilnvaroto ražotāju vārdus un uzvārdus/nosaukumus un adreses, kā arī to oficiālos reģistrācijas numurus;

IV. nekavējoties informē Komisiju par jebkurām izmaiņām pilnvaroto ražotāju vārdos un uzvārdos/nosaukumos un adresēs,

V. nekavējoties paziņo Komisijai, ja ražotāja atļauja tiek atsaukta.

2. Neatkarīgi no Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/2001 26. panta nosacījumiem vienkāršotajā VI 1 veidlapā ir jānorāda tikai šāda informācija:

a) sertifikācijas dokumenta 2. ailē - importētāja vai saņēmēja vārds un uzvārds un adrese;

b) sertifikācijas dokumenta 6. ailē – “produkta apraksts”, kurā norādīts nominālais tilpums (piem., 75cl), norāde par pārdošanu (piem., “Austrālijas vīns”), aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (skatīt II pielikuma B daļu), kvalitatīva vīna apzīmējumu (skatīt V pielikumu), vīnogu šķirnes(-ņu) nosaukumu(-s) un vīnogu ražas gadu, ja tie norādīti uz etiķetes;

c) sertifikācijas dokumenta 11. ailē – vienreizēju analīzes numuru, ko piešķir Austrālijas kompetentā iestāde.

3. Šajā pantā Austrālijas kompetentā iestāde ir Australian Wine and Brandy Corporation vai kāda cita iestāde, ko Austrālija var izraudzīties par kompetento iestādi vai iestādēm.

4. Ņemot vērā 28. panta noteikumus, Kopiena nepiemēro ievestajam Austrālijas izcelsmes vīnam stingrāku vai sarežģītāku sertifikācijas sistēmu par to, ko piemēroja šim Kopienā ievestajam vīnam 1994. gada 1. martā un to, ko var piemērot vīniem, kurus ieved no citām valstīm, kam piemēro līdzvērtīgus pārraudzības un kontroles pasākumus.

5. Ņemot vērā 28. panta noteikumus, Austrālija nepiemēro ievestajam Kopienas izcelsmes vīnam stingrāku vai sarežģītāku sertifikācijas sistēmu par to, ko piemēroja šim Austrālijā ievestajam vīnam 1992. gada 1. janvārī un to, ko var piemērot vīniem, kurus ieved no citām valstīm, kam piemēro līdzvērtīgus pārraudzības un kontroles pasākumus.

28 pants Pagaidu sertifikācija

1. Līgumslēdzējas puses patur tiesības ieviest pagaidu papildu sertifikācijas prasības, lai ņemtu vērā likumīgas sabiedrības intereses – veselības vai patērētāju aizsardzība, pasākumi pret krāpšanu. Tādā gadījumā otrai Līgumslēdzējai pusei laikus tiek sniegta pienācīga informācija, lai tā varētu izpildīt papildu prasības.

2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka tādas prasības ir spēkā tikai tik ilgi, lai ņemtu vērā tās īpašās sabiedrības intereses, kuras bija pamatā šo prasību ieviešanai.

V SADAĻA NOLīGUMA PāRVALDīBA

29 . pants Līgumslēdzēju pušu sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses, vai nu tieši izmantojot savas pārstāvniecības iestādes vai Apvienoto komiteju, kas izveidota saskaņā ar 30. pantu, sazinās par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šo nolīgumu. Līgumslēdzējām pusēm jācenšas atrisināt visas problēmas, jo īpaši, ja tā radusies sakarā ar šo nolīgumu, vispirms ar savu pārstāvniecības iestāžu vai Apvienotās komitejas palīdzību.

2. Austrālija par savu pārstāvi nozīmē Lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības ministriju (vai jebkuru Austrālijas valdības nozīmētu aģentūru, kurai deleģētas šīs ministrijas funkcijas). Kopiena par savu pārstāvi nozīmē Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātu. Viena Līgumslēdzēja puse informē otru Līgumslēdzēju pusi, ja notiek pārstāvja maiņa.

3. Austrālija, ko pārstāv Lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežkopības ministrija, un Kopiena:

a) var vienoties, ka ir jāgroza šā nolīguma pielikumi vai protokols. Pielikumu vai protokolu uzskata par grozītu no dienas, par kuru vienojas Līgumslēdzējas puses;

b) var vienoties par praktiskiem nosacījumiem, kas minēti 13. panta 6. punktā un 22. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

c) rakstiski paziņo viena otrai par nodomu pieņemt lēmumu par jauniem noteikumiem vai esošo noteikumu grozījumiem, kas saistīti ar sabiedrības interesēm, piemēram, veselības un patērētāju aizsardzību, kas skar vīna nozari;

d) rakstiski dara zināmu viena otrai par visiem likumdošanas vai administratīvajiem pasākumiem un tiesu nolēmumiem, kas skar šā nolīguma piemērošanu, kā arī informē viena otru par pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz šiem lēmumiem, un

e) var vienoties, ka atsauci uz kādu normatīvo aktu kādā šā nolīguma normā uzskata par atsauci uz to grozīto normatīvo aktu, kas ir spēkā konkrētā datumā pēc šā nolīguma parakstīšanas datuma.

30 . pants Apvienotā komiteja

1. Izveido Apvienoto komiteju, kurā ir Kopienas un Austrālijas pārstāvji.

2. Apvienotā komiteja var sniegt ieteikumus un vienbalsīgi pieņemt lēmumus. Tā izstrādā savu reglamentu. Tā sanāk pēc Līgumslēdzējas puses pieprasījuma pārmaiņus Kopienā un Austrālijā laikā, vietā un veidā (kas var ietvert videokonferenci), par ko Līgumslēdzējas puses savstarpēji vienojas, bet ne vēlāk, kā 90 dienas pēc pieprasījuma.

3. Apvienotā komiteja var lemt:

a) par grozījumu veikšanu šā nolīguma pielikumos un protokolā. Pielikumu vai protokolu uzskata par grozītu no dienas, par kuru vienojas Līgumslēdzējas puses;

b) par praktiskiem nosacījumiem, kas minēti 13. panta 6. punktā un 22. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

c) ka atsauci uz normatīvo aktu šā nolīguma noteikumā uzskata par atsauci uz to grozīto normatīvo aktu, kas ir spēkā konkrētā datumā pēc šā nolīguma parakstīšanas datuma.

4. Apvienotā komiteja arī nodrošina šā nolīguma pareizu darbību un var izskatīt jebkuru jautājumu par tā īstenošanu un darbību. Jo īpaši tā ir atbildīga par:

a) informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām pusēm, lai optimizētu šā nolīguma darbību;

b) priekšlikumu izvirzīšanu par abas Līgumslēdzējas puses interesējošiem jautājumiem vīna vai alkoholisko dzērienu nozarē;

c) maksājumu un izdevumu saraksta izveidošanu, kas minēts 10. panta 9. punktā un 38. panta 7. punktā.

5. Apvienotā komiteja var apspriest jebkuru abpusēji interesējošu jautājumu vīna nozarē.

6. Apvienotā komiteja var atvieglot Līgumslēdzēju pušu saziņu ar vīna ražotājiem un nozares pārstāvjiem.

31 . pants Nolīguma piemērošana un darbība

Līgumslēdzējas puses izraugās X pielikumā minētās kontaktpersonas, kuras atbild par šā nolīguma izpildi un darbību.

32 . pants Līgumslēdzēju pušu savstarpēja palīdzība

1. Ja kādai Līgumslēdzējai pusei ir pamatotas aizdomas par to, ka:

a) starp Austrāliju un Kopienu notiek vai ir notikusi tāda tirdzniecība ar vīnu vai vīnu partiju, kā noteikts 2. pantā, kas neatbilst noteikumiem, kuri reglamentē vīnu nozari Kopienā vai Austrālijā, vai šim nolīgumam, un

b) tāda neatbilstība jo īpaši skar otru Līgumslēdzēju pusi un varētu izraisīt administratīvu pasākumu vai tiesvedības uzsākšanu,

tad Līgumslēdzēja puse ar ieceltās kontaktpersonas starpniecību tūlīt informē otras Līgumslēdzējas puses kontaktpersonu vai citas atbilstīgas iestādes.

2. Informācijai, kas sniedzama saskaņā ar 1. punktu, pievieno oficiālus, tirdzniecības vai citus attiecīgus dokumentus, kā arī norāda to, kādus administratīvos pasākumus vai tiesvedību var uzsākt vajadzības gadījumā. Sniedzamajā informācijā jo īpaši ietver šādas ziņas par attiecīgo vīnu:

a) ražotāju un personu, kam ir tiesības vīnu realizēt;

b) vīna sastāvu un organoleptiskās īpašības;

c) vīna aprakstu un noformējumu;

d) sīkākas ziņas par neatbilstību ražošanas un tirdzniecības noteikumiem.

VI SADAĻA VISPāRīGI NOTEIKUMI

33 . pants Vīni, kurus pārvadā tranzītā

Šā nolīguma I, II, III un IV sadaļu nepiemēro vīniem:

a) kurus pārvadā tranzītā caur vienas Līgumslēdzējas puses teritoriju,

b) kuru izcelsme ir vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā un kurus nelielos daudzumos sūta no vienas puses otrai saskaņā ar nosacījumiem un procedūru, kas paredzēta protokola II punktā.

34 . pants PTO nolīgums

Šo nolīgumu piemēro, neskarot PTO nolīgumā paredzētās Līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus.

35 . pants Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

1. Šā nolīguma noteikumi neierobežo Līgumslēdzēju pušu tiesības piemērot sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kas nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai, ar nosacījumu, ka šie pasākumi nav pretrunā ar PTO nolīguma 1.A pielikumā iekļauto Nolīgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu.

2. Lai vienotos par kopīgu pieeju, saskaņā ar 29. pantā noteiktajām procedūrām katra Līgumslēdzēja puse iespējami drīz cenšas informēt otru Līgumslēdzēju pusi par notikumiem, kas attiecībā uz tās teritorijā tirgū laisto vīnu varētu izraisīt tādu pasākumu noteikšanu, kuri nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai, jo īpaši par tādiem pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu ierobežojumu noteikšanu indīgām vielām un atlikumiem.

3. Lai vienotos par kopīgu pieeju, neskarot 2. punktā nosacījumus, ja viena Līgumslēdzēja puse veic vai piedāvā veikt steidzamus sanitāros vai fitosanitāros pasākumus saistībā ar to, ka kāda atļauta vīndarības metode, process vai prasība par sastāvu apdraud cilvēku veselību, šai Līgumslēdzējai pusei ir jāsazinās ar otru Līgumslēdzēju pusi vai nu ar savu pārstāvniecības organizāciju, vai ar Apvienotās komitejas starpniecību 30 dienu laikā pēc tam, kad atkarībā no apstākļiem ir veikts steidzamais pasākums vai ir ierosināts to veikt.

36 pants Teritoriālā piemērošanas joma

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētais līgums, un, no otras puses, Austrālijas teritorijā.

37 pants Apspriešanās

1. Ja viena Līgumslēdzēja puse uzskata, ka otra Līgumslēdzēja puse nav pildījusi savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu, un nav bijis iespējams atrisināt šo problēmu, ievērojot 29. panta 1. punktu, tā var rakstiski pieprasīt apspriešanos ar otru Līgumslēdzēju pusi. Lai atrisinātu problēmu, 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Līgumslēdzējas puses apspriežas.

2. Līgumslēdzēja puse, kas pieprasa sākt apspriešanos, sniedz otrai pusei visu vajadzīgo informāciju attiecīgā jautājuma sīkai izpētei.

3. Gadījumos, kad kavēšanās var apdraudēt cilvēku veselību vai mazināt krāpšanas uzraudzības pasākumu efektivitāti, Līgumslēdzēja puse var veikt pagaidu aizsargpasākumus ar nosacījumu, ka šāda apspriešanās notiek tūlīt pēc minēto pasākumu veikšanas.

4. Ja problēmu neatrisina 60 dienu laikā kopš saņemts pieprasījums par apspriešanos, Līgumslēdzējas puses pēc savstarpējas vienošanās var:

a) pagarināt apspriešanas periodu vai

b) nodot lietu izskatīšanai atbilstīgā institūcijā.

38 pants Šķīrējtiesa

1. Ja nav iespējams atrisināt problēmu saskaņā ar 37. pantu (neuzsākot 9. pantā paredzēto iebildumu procedūru), Līgumslēdzējas puses pēc savstarpējas vienošanās var iesniegt lietu izskatīšanai šķīrējtiesā, šādā gadījumā 60 dienu laikā viena otrai paziņojot par šķīrējtiesneša iecelšanu, piemērojot 4. punktā noteiktos kritērijus.

2. Abi saskaņā ar 1. punktu ieceltie šķīrējtiesneši 30 dienu laikā kopš otrā šķīrējtiesneša iecelšanas dienas, savstarpēji vienojoties, nozīmē trešo šķīrējtiesnesi. Ja pirmie divi šķīrējtiesneši nespēj vienoties par trešo šķīrējtiesnesi, Līgumslēdzējas puses 30 dienu laikā kopīgi vienojas par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu.

3. Ja Līgumslēdzējas puses nespēj kopīgi izvēlēties trešo šķīrējtiesnesi 2. punktā minēto 30 dienu laikā, pēc vienas no Līgumslēdzējas puses lūguma vajadzīgo amatpersonu turpmāko 60 dienu laikā ieceļ Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs vai loceklis (kas izvēlēts vecākuma kārtībā), piemērojot šā panta 4. punkta kritērijus, saskaņā ar Tiesas praksi.

4. Trešais šķīrējtiesnesis ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs, un viņam jābūt ar jurista kvalifikāciju. Šķīrējtiesnešiem (izņemot priekšsēdētāju) ir jābūt atbilstīgai izglītībai jomā, par kuru jālemj šķīrējtiesas grupai.

5. Kad izvēlēts trešais šķīrējtiesnesis. 30 dienu laikā visi trīs šķīrējtiesnesī kopīgi izstrādā šķīrējtiesai piemērojamās darba kārtības noteikumus, ņemot vērā Pastāvīgās šķīrējtiesas neobligātos noteikumus divu valstu starpā radušos strīdu izskatīšanai, izņemot to, ka Līgumslēdzējas puses pēc savstarpējas vienošanās jebkurā laikā var atcelt vai grozīt noteikumus par darba kārtību.

6. Trim šķīrējtiesnešiem jānonāk pie secinājumiem par jautājumu ne vēlāk kā 90 dienu laikā kopš trešā šķīrējtiesneša iecelšanas. Lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu.

7. Šķīrējtiesas izmaksas, tostarp šķīrējtiesnešu atalgojumu, vienādās daļās sedz Līgumslēdzējas puses. Atalgojumu un maksu par izdevumiem, kas maksājama šķīrējtiesnešiem, saskaņo ar Apvienotās komitejas izveidoto maksājumu sarakstu.

8. Šķīrējtiesneši pieņem nolēmumu, kas ir galīgs un saistošs.

9. Pēc savstarpējas vienošanās Līgumslēdzējas puses saskaņā ar šo pantu var iesniegt izskatīšanai šķīrējtiesā jebkuru citu jautājumu par divpusēju vīna tirdzniecību.

39 . pants Sadarbība vīna nozarē

1. Līgumslēdzējas puses, savstarpēji vienojoties, var grozīt šo nolīgumu, lai uzlabotu sadarbību vīna nozarē. Tās vienojas sākt apspriedes, lai saskaņotu normas par vīna marķēšanas prasībām.

2. Šā nolīguma ietvaros jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var izteikt ierosinājumus sadarbības jomas paplašināšanai, ņemot vērā nolīguma piemērošanas laikā gūto pieredzi.

40 . pants Esošie krājumi

Vīnus, kas šā nolīguma spēkā stāšanās laikā vai 15., 17. pantā vai 22. panta 3. un 4. punktā paredzēto attiecīgo pārejas periodu beigās ir likumīgi ražoti, aprakstīti un noformēti šajā līgumā aizliegtā veidā, var tirgot, ievērojot šādus nosacījumus:

a) ja vīns ražots, izmantojot vienu vai vairākas vīndarības metodes vai procesus, kas nav minēti I pielikumā, tad vīnus var tirgot, līdz izbeidzas krājumi;

b) ja vīnu aprakstam un noformējumam izmantoti nosaukumi, kas aizliegti ar šo nolīgumu, tad vīnus var tirgot:

I. vairumtirgotāji:

A deserta vīnus – piecus gadus;

B. citus vīnus – trīs gadus;

II. mazumtirgotāji – līdz izbeidzas krājumi.

41. pants Nolīgums

Šā nolīguma pielikumi un protokols ir tā neatņemama sastāvdaļa.

42 . pants Autentiskās valodas

Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.

43 pants 1994. gada nolīguma darbības izbeigšana

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka kopš šā nolīguma stāšanās spēkā spēku zaudē šādi dokumenti:

a) Eiropas Kopienas un Austrālijas nolīgums par vīna tirdzniecību un protokols, kas parakstīts Briselē un Kanberā (1994. gada 26.-31. janvārī);

b) ar to saistītā vēstuļu apmaiņa, kuras parakstītas Briselē un Kanberā (1994. gada 26.-31. janvārī) un kuru nosaukumi ir:

I. par nosacījumiem, kas regulē Austrālijas izcelsmes “pudelēs raudzētu” dzirkstošo vīnu, ražošanu un marķēšanu;

II. par nosacījumiem, kas regulē to Austrālijas vīnu, kuri aprakstīti un noformēti ar apzīmējumu „ botrytis ” vai līdzīgiem apzīmējumiem, “ noble late harvested ” vai „ special late harvested ”, ražošanu un marķēšanu;

III. par Eiropas Kopienas un Austrālijas [Austrālijas un Eiropas Kopienas] nolīguma par vīna tirdzniecību 8. un 14. pantu;

IV. par saistību starp Eiropas Kopienas un Austrālijas [Austrālijas un Eiropas Kopienas] nolīguma par vīna tirdzniecību un Nolīguma par intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecības aspektiem ( TRIPS) 24. panta 1. punktu);

V. par Eiropas Kopienas un Austrālijas [Austrālijas un Eiropas Kopienas] nolīgumu par vīna tirdzniecību;

VI. par apzīmējuma “ Frontignac ” izmantošanu Austrālijā.

44 pants Stāšanās spēkā

1. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses viena otrai ir rakstveidā paziņojušas, ka to attiecīgās prasības par šā nolīguma stāšanos spēkā ir izpildītas.

2. Jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var izbeigt šo nolīgumu, gadu iepriekš rakstveidā darot to zināmu otrai Līgumslēdzējai pusei.

I PIELIKUMS

Vīndarības metodes saskaņā ar 5. pantu

A DAĻA Attiecībā uz Austrālijas izcelsmes vīniem

1. Saraksts ar vīndarības metodēm un procesiem, kas atļauti attiecībā uz Austrālijas izcelsmes vīniem, ņemot vērā nosacījumus, kas noteikti Austrālijas normatīvajos aktos, un jo īpaši Australian Wine and Brandy Corporation Act 1980 , Trade Practices Act 1974 un Austrālijas un Jaunzēlandes Pārtikas standartu kodeksā (ja šajā pielikumā nav noteikts citādi), un ievērojot šādus norādījumus:

1. aerācija vai burbuļošana, izmantojot argonu, slāpekli vai skābekli;

2. termiskā apstrāde;

3. tādu svaigu vīna nogulšņu izmantošana (ne vairāk par 5 %) sausajos vīnos, kas ir nebojātas, neatšķaidītas un satur raugus, kuri radušies no nesenas sauso vīnu vinifikācijas;

4. centrifugēšana un filtrēšana ar inertu filtrēšanas „aģentu” vai bez tā ar nosacījumu, ka tādā veidā apstrādātos produktos nepaliek nekādas nevēlamas atliekas;

5. raugu izmantošana vīna ražošanai;

6. oglekļa dioksīda, argona vai slāpekļa izmantošana atsevišķi vai kombinējot, tikai lai radītu inertu atmosfēru un rīkotos ar produktu, vienlaikus pasargājot to no gaisa iedarbības;

7. vienas vai vairāku šādu vielu pievienošana, lai veicinātu raugu augšanu:

- diamonija fosfāts vai amonija sulfāts,

- amonija sulfīts vai amonija bisulfīts,

- tiamīna hidrohlorīds;

8. pienskābes baktēriju izmantošana vīna suspensijā;

9. oglekļa dioksīda pievienošana ar nosacījumu, ka tādā veidā apstrādātā vīnā oglekļa dioksīda saturs nepārsniedz 2 gramus litrā;

10. sēra dioksīda, kālija bisulfīta vai kālija metabisulfīta, ko var saukt arī par kālija disulfītu vai kālija pirosulfītu, izmantošana, ievērojot Kopienas noteikumos paredzētos nosacījumus;

11. pīlādžskābes vai kālija sorbāta pievienošana ar nosacījumu, ka galīgais pīlādžskābes saturs apstrādātajā produktā brīdī, kad to laiž tirgū tiešam patēriņam cilvēku uzturā, nepārsniedz 200 mg/l;

12. L–askorbīnskābes vai eritorbīnskābes (izoaskorbīnskābes pievienošana līdz 300 mg/l;

13. citronskābes pievienošana vīna stabilizācijas nolūkā ar nosacījumu, ka galīgais saturs apstrādātajā vīnā nepārsniedz 1 gramu litrā;

14. vīnskābes, pienskābes vai ābolskābes pievienošana paskābināšanas nolūkā ar nosacījumu, ka sākotnējo skābuma saturu palielina ne vairāk kā par 4,0 gramiem litrā, ko izsaka ar vīnskābi;

15. dzidrināšana, izmantojot vienu vai vairākas šādas vielas vīndarības nolūkā:

- pārtikas želatīns,

- zivju līme,

- kazeīns un kālija kazeināts,

- piens vai iztvaicēts piens,

- dzīvnieku albumīns,

- bentonīts,

- silīcija dioksīds kā gēls vai koloidāls šķīdums,

- kaolīns,

- tanīns,

- pektolītiskie enzīmi,

- enzīmi, kas apstiprināti lietošanai pārtikā;

16. tanīna pievienošana;

17. apstrāde ar kokogli vīndarības nolūkā (aktīvo ogli);

18. apstrāde:

- baltvīnu un sārtvīnu apstrāde ar kālija ferocianīdu,

- sarkanvīnu apstrāde ar kālija ferocianīdu vai ar kalcija fitātu ar nosacījumu, ka tādā veidā apstrādāts vīns satur atlikumdzelzi;

19. mezovīnskābes pievienošana līdz 100 miligramiem litrā;

20. šādu vielu izmantošana, lai izgatavotu dzirkstošos vīnus, kas iegūti, fermentējot tos pudelē, un kam nogulas atdala dekantējot;

- kalcija algināts vai

- kālija algināts;

21. kālija bitartarāta izmantošana, lai veicinātu vīnakmens nogulsnēšanos;

22. rauga šūnu sienas preparātu izmantošana, maksimāli līdz 40 gramiem hektolitrā;

23. polivinilpolipirolidona izmantošana ar nosacījumu, ka tādā veidā apstrādāts vīns satur ne vairāk kā 100 mg/l polivinilpolipirolidona;

24. vara sulfāta izmantošana (maksimāli līdz 1 gramam hektolitrā), lai likvidētu garšas vai smaržas trūkumus vīnā, ar noteikumu, ka vara saturs tādā veidā apstrādātā vīnā nepārsniedz 1 mg/l;

25. grauzdētā cukura pievienošana, lai pastiprinātu deserta vīnu krāsu;

26. vīna vai žāvētu vīnogu destilāta vai neitrāla vīnogu izcelsmes alkohola izmantošana deserta vīnu ražošanai;

27. vīnogu misas un koncentrētas vīnogu misas pievienošana vīna saldināšanai;

28. kalcija karbonāta izmantošana atskābināšanas nolūkā;

29. katjonu apmaiņas sveķu izmantošana vīna stabilizācijai ar nosacījumu, ka sveķi ir pietiekami stabili, lai nepārnestu uz vīnu vielas tādos daudzumos, kas var apdraudēt cilvēku veselību[5];

30 ozolkoka gabalu izmantošana;

31 rotējošo konusu tehnoloģijas izmantošana;

32 gumiarābika/akāciju sveķu izmantošana;

33 kalcija tartrāta izmantošana atskābināšanas nolūkā;

34 elektrodialīzes izmantošana;

35 ureāzes izmantošana karbamīda satura samazināšanai vīnā;

36 lizocīma izmantošana;

37 apgrieztās osmozes metodes izmantošana;

38 dimetildikarbonāta izmantošana;

39 ūdeņraža peroksīda izmantošana vīnogu sulā, vīnogu koncentrātā vai vīnogu misā;

40 pretplūsmas ekstrakcijas izmantošana;

41 augu olbaltumvielu izmantošana;

42 vara citrāta izmantošana;

43 vīnogu spirta, brendija un cukuru pievienošana dzirkstošajam vīnam;

44 mistellas (līdz rūgšanai spirtotas jēlsula) pievienošana.

2. Jaunas vai izmainītas vīndarības metodes un procesi, par ko savstarpēji vienojušās Līgumslēdzējas puses vai Apvienotā komiteja saskaņā ar 29. vai 30. pantā noteikto procedūru.

B DAĻA Attiecībā uz Kopienas izcelsmes vīniem

1. Saraksts ar vīndarības metodēm un procesiem, kas atļauti attiecībā uz Kopienas izcelsmes vīniem, ņemot vērā nosacījumus, kas minēti Kopienas normatīvajos aktos un jo īpaši Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1622/2000, (ja nav noteikts citādāk) un ievērojot šādus norādījumus:

1. aerācija vai burbuļošana, izmantojot argonu, slāpekli vai skābekli;

2. termiskā apstrāde;

3. tādu svaigu vīna nogulšņu izmantošana (ne vairāk par 5 %) sausajos vīnos, kas ir nebojātas, neatšķaidītas un satur raugus, kuri radušies no nesenas sauso vīnu vinifikācijas;

4. centrifugēšana un filtrēšana ar inertu filtrēšanas „aģentu” vai bez tā ar nosacījumu, ka tādā veidā apstrādātos produktos nepaliek nekādas nevēlamas atliekas;

5. raugu izmantošana vīna ražošanai;

6. rauga šūnu sienas preparātu izmantošana, maksimāli līdz 40 gramiem hektolitrā;

7. polivinilpolipirolidona izmantošana maksimāli līdz 80 gramiem hektolitrā;

8. pienskābes baktēriju izmantošana vīna suspensijā;

9. vienas vai vairāku šādu vielu pievienošana, lai veicinātu raugu augšanu:

- pievieno:

(i) diamonija fosfātu vai amonija sulfātu līdz 0,3 gramiem litrā,

(ii) amonija sulfītu vai amonija bisulfītu līdz 0,2 gramiem litrā.

Minētos produktus var arī izmantot kopā, kopumā nepārsniedzot 0,3 g/l, nepārkāpjot iepriekšminēto ierobežojumu 0,2 g/l;

- tiamīna hidrohlorīda pievienošana līdz 0,6 mg/l, ko izsaka kā tiamīnu;

10. oglekļa dioksīda, argona vai slāpekļa izmantošana atsevišķi vai kombinējot, tikai lai radītu inertu atmosfēru un rīkotos ar produktu, vienlaikus pasargājot to no gaisa iedarbības;

11. oglekļa dioksīda pievienošana ar nosacījumu, ka tādā veidā apstrādātā vīnā oglekļa dioksīda saturs nepārsniedz 2 gramus litrā;

12. sēra dioksīda, kālija bisulfīta vai kālija metabisulfīta, ko var saukt arī par kālija disulfītu vai kālija pirosulfītu, izmantošana, ņemot vērā Austrālijas normatīvajos aktos paredzētos nosacījumus;

13. pīlādžskābes vai kālija sorbāta pievienošana ar nosacījumu, ka galīgais pīlādžskābes saturs apstrādātajā produktā brīdī, kad to laiž tirgū tiešam patēriņam cilvēku uzturā, nepārsniedz 200 mg/l;

14. L–askorbīnskābes pievienošana līdz 250 miligramiem litrā;

15. citronskābes pievienošana vīna stabilizācijas nolūkā ar nosacījumu, ka galīgais saturs apstrādātajā vīnā nepārsniedz 1 gramu litrā;

16. vīnskābes vai ābolskābes izmantošana paskābināšanas nolūkā ar nosacījumu, ka sākotnējo skābuma saturu palielina ne vairāk kā par 2,5 gramiem litrā, ko izsaka vīnskābē;

17. vienas vai vairāku šādu vielu izmantošana atskābināšanas nolūkā:

- neitrāls kālija tartrāts,

- kālija bikarbonāts,

- kalcija karbonāts, kas var saturēt mazus L (+) vīnskābes un L (-) ābolskābes kalcija dubultsāļu daudzumus,

- kalcija tartrāts vai vīnskābe,

- smalkā pulverī saberzts homogēns preparāts, kas sastāv no vīnskābes un kalcija karbonāta vienādās daļās;

18. dzidrināšana, izmantojot vienu vai vairākas šādas vielas vīndarības nolūkā:

- pārtikas želatīns,

- augu olbaltumvielas,

- zivju līme,

- kazeīns un kālija kazeināts,

- olu albumīns, piena albumīns,

- bentonīts,

- silīcija dioksīds kā gels vai koloidāls šķīdums,

- kaolīns,

- tanīns,

- pektolītiskie fermenti,

- betaglikanāzes enzimātiskie preparāti;

19. tanīna pievienošana;

20. apstrāde ar kokogli vīndarības nolūkā (aktīvā ogle) maksimāli līdz 100 gramiem sausnas hektolitrā;

21. apstrāde:

- baltvīnu un sārtvīnu apstrāde ar kālija ferocianīdu,

- sarkanvīnu apstrāde ar kālija ferocianīdu vai ar kalcija fitātu, ar nosacījumu, ka tādā veidā apstrādāts vīns satur atlikumdzelzi;

22. mezovīnskābes pievienošana līdz 100 miligramiem litrā;

23. akācijas sveķu izmantošana pēc fermentācijas pabeigšanas;

24. DL–vīnskābes, ko sauc arī par vīnogskābi, vai tās neitrālo kālija sāļu izmantošana, lai nogulsnētu lieko kalciju;

25. šādu vielu izmantošana, lai izgatavotu dzirkstošos vīnus, kas iegūti, fermentējot tos pudelē, un kam nogulas atdala dekantējot:

- kalcija algināts vai

- kālija algināts;

26. vara sulfāta izmantošana, (maksimāli līdz 1 gramam hektolitrā), lai likvidētu garšas vai smaržas trūkumus vīnā, ar nosacījumu, ka vara saturs tādā veidā apstrādātā vīnā nepārsniedz 1 mg/l;

27. kālija bitartarāta vai kalcija tartrāta pievienošana, lai veicinātu vīnakmens nogulsnēšanos;

28. Aleppo priedes sveķu izmantošana tikai nolūkā iegūt "retsina" vīnu, ko var ražot tikai Grieķijā;

29. grauzdētā cukura pievienošana, lai pastiprinātu deserta vīnu krāsu;

30. kalcija sulfāta izmantošana, noteiktā reģionā ražotu deserta vīnu ražošanai ar nosacījumu, ka sulfāta saturs tādā veidā apstrādātā vīnā nepārsniedz 2,5 g/l, ko izsaka kā kālija sulfātu;

31. vīna vai žāvētu vīnogu destilāta vai neitrāla vīnogu izcelsmes alkohola izmantošana deserta vīnu ražošanai;

32. saharozes, koncentrētas vīnogu misas vai rektificētas koncentrētas vīnogu misas pievienošana, lai palielinātu vīnogu, vīnogu misas vai vīna dabīgo spirta saturu;

33. vīnogu misas un koncentrētas vīnogu misas pievienošana vīna saldināšanai;

34. apstrāde ar elektrodialīzi, lai nodrošinātu vīnskābes stabilizāciju vīnā;

35. ureāzes izmantošana karbamīda satura samazināšanai vīnā;

36. lizocīma pievienošana;

37. daļēja koncentrācija, izmantojot fizikālu procesu, tostarp apgrieztās osmozes metodi, lai palielinātu vīnogu misas vai vīna dabīgā spirta saturu;

38. dimetildikarbonāta ( DMDC ) pievienošana vīnam mikrobioloģiskai stabilizācijai;

39. ozolkoka gabalu izmantošana vīna darīšanas procesā.

2. Jaunas vai izmainītas vīndarības metodes un procesi, par ko savstarpēji vienojušās Līgumslēdzējas puses vai Apvienotā komiteja saskaņā ar 29. vai 30. pantā noteikto procedūru.

C DAĻA Vīndarības metožu un procesu tehniskie pielāgojumi saskaņā ar 6. panta 7. punktu

Attiecībā uz Kopienu – vīndarības metodes un procesi, kā noteikts I pielikuma B daļā:

16. vīnskābes vai ābolskābes izmantošana paskābināšanas nolūkā ar nosacījumu, ka sākotnējo skābuma saturu palielina ne vairāk kā par 2,5 gramiem litrā, ko izsaka vīnskābē;

32. saharozes, koncentrētas vīnogu misas vai rektificētas koncentrētas vīnogu misas pievienošana, lai palielinātu vīnogu, vīnogu misas vai vīna dabīgo spirta saturu;

37. daļēja koncentrācija, izmantojot fizikālu procesu, tostarp apgrieztās osmozes metodi, lai palielinātu dabīgā spirta saturu vīnogu misā vai vīnā.

Attiecībā uz Austrāliju - vīndarības metodes un procesi, kā noteikts I pielikuma A daļā:

Nekas

II PIELIKUMS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar 12. pantu

Šajā nolīgumā ietvertās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir šādas:

A DAĻA. VĪNI, KURU IZCELSME IR EIROPAS KOPIENĀ

1. Dalībvalstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes:

AUSTRIJA

1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni

Noteiktie reģioni |

Burgenland Carnuntum Donauland Kamptal Kärnten Kremstal Mittelburgenland Neusiedlersee Neusiedlersee-Hügelland Niederösterreich Oberösterreich Salzburg Steiermark Südburgenland Süd-Oststeiermark Südsteiermark Thermenregion Tirol Traisental Vorarlberg Wachau Weinviertel Weststeiermark Wien |

2. Galda vīni, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Bergland

Steirerland

Weinland

Wien

BEĻĢIJA

1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni

Noteiktie reģioni |

Côtes de Sambre et Meuse Hagelandse Wijn Haspengouwse Wijn |

2. Galda vīn, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Vin de pays des jardins de Wallonie |

KIPRA

1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni

Grieķu valodā | Angļu valodā |

Noteiktie reģioni | Apakšreģioni | Noteiktie reģioni | Apakšreģioni |

Κουμανδαρία Λαόνα Ακάμα Βουνί Παναγιάς – Αμπελίτης Πιτσιλιά Κρασοχώρια Λεμεσού…… | Αφάμης or Λαόνα | Commandaria Laona Akama Vouni Panayia – Ambelitis Pitsilia Krasohoria Lemesou……… | Afames vai Laona |

2. Galda vīni, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Grieķiski | Angliski |

Λεμεσός Πάφος Λευκωσία Λάρνακα | Lemesos Pafos Lefkosia Larnaka |

ČEHIJA

1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni

Noteiktie reģioni | Apakšreģioni ar vīnogu audzēšanas komūnas un/vai vīna dārza nosaukuma norādi vai bez tās |

čechy…………………………………… Morava…………………………………. | litoměřická mělnická mikulovská slovácká velkopavlovická znojemská |

2. Galda vīni, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

české zemské víno moravské zemské víno |

FRANCIJA

1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni

Alsace Grand Cru, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Alsace, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Alsace vai Vin d’Alsace, kuru papildina vai nepapildina norāde„Edelzwicker” vai vīnogu šķirnes nosaukums, vai mazākas teritoriālas vienības nosaukums Ajaccio Aloxe-Corton Anjou, kuru papildina vai nepapildina norāde Val de Loire vai Coteaux de la Loire, vai Villages Brissac Anjou, kuru papildina vai nepapildina norāde „Gamay”, „Mousseux” vai „Villages” Arbois Arbois Pupillin Auxey-Duresses vai Auxey-Duresses Côte de Beaune, vaiAuxey-Duresses Côte de Beaune-Villages Bandol Banyuls Barsac Bâtard-Montrachet Béarn vai Béarn Bellocq Beaujolais Supérieur Beaujolais, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Beaujolais-Villages Beaumes-de-Venise pirms šā nosaukuma ir vai nav norādīts „Muscat de” Beaune Bellet vai Vin de Bellet Bergerac Bienvenues Bâtard-Montrachet Blagny Blanc Fumé de Pouilly Blanquette de Limoux Blaye Bonnes Mares Bonnezeaux Bordeaux Côtes de Francs Bordeaux Haut-Benauge Bordeaux, kuru papildina vai nepapildina norāde „Clairet” vai „Supérieur”, vai „Rosé”, vai „mousseux” Bourg Bourgeais Bourgogne, kuru papildina vai nepapildina norāde „Clairet” vai „Rosé” vai mazākas teritoriālas vienības nosaukums Bourgogne Aligoté Bourgueil Bouzeron Brouilly Buzet Cabardès Cabernet d’Anjou Cabernet de Saumur Cadillac Cahors Canon-Fronsac Cap Corse, pirms šā nosaukuma ir norādīts „Muscat du” Cassis Cérons Chablis Grand Cru, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Chablis, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Chambertin Chambertin Clos de Bèze Chambolle-Musigny Champagne Chapelle-Chambertin Charlemagne Charmes-Chambertin Chassagne-Montrachet vai Chassagne-Montrachet Côte de Beaune, vai Chassagne-Montrachet Côte de Beaune-Villages Château Châlon Château Grillet Châteaumeillant Châteauneuf-du-Pape Châtillon-en-Diois Chenas Chevalier-Montrachet Cheverny Chinon Chiroubles Chorey-lés-Beaune vai Chorey-lès-Beaune Côte de Beaune, vai Chorey-lès-Beaune Côte de Beaune-Villages Clairette de Bellegarde Clairette de Die Clairette du Languedoc, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Clos de la Roche Clos de Tart Clos des Lambrays Clos Saint-Denis Clos Vougeot Collioure Condrieu Corbières, kuru papildina vai nepapildina norāde Boutenac Cornas Corton Corton-Charlemagne Costières de Nîmes Côte de Beaune, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Côte de Beaune-Villages Côte de Brouilly Côte de Nuits Côte Roannaise Côte Rôtie Coteaux Champenois, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Coteaux d’Aix-en-Provence Coteaux d’Ancenis, kuru papildina vai nepapildina vīnogu šķirnes nosaukums Coteaux de Die Coteaux de l’Aubance Coteaux de Pierrevert Coteaux de Saumur Coteaux du Giennois Coteaux du Languedoc Picpoul de Pinet Coteaux du Languedoc, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Coteaux du Layon vaiCoteaux du Layon Chaume Coteaux du Layon, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Coteaux du Loir Coteaux du Lyonnais Coteaux du Quercy Coteaux du Tricastin Coteaux du Vendômois Coteaux Varois Côte-de-Nuits-Villages Côtes Canon-Fronsac Côtes d’Auvergne, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Côtes de Beaune, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Côtes de Bergerac Côtes de Blaye Côtes de Bordeaux Saint-Macaire Côtes de Bourg Côtes de Brulhois Côtes de Castillon Côtes de Duras Côtes de la Malepère Côtes de Millau Côtes de Montravel Côtes de Provence, kuru papildina vai nepapildina norāde Sainte Victoire Côtes de Saint-Mont Côtes de Toul Côtes du Frontonnais, kuru papildina vai nepapildina norāde Fronton vai Villaudric Côtes du Jura Côtes du Lubéron Côtes du Marmandais Côtes du Rhône Côtes du Rhône Villages, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Côtes du Roussillon Côtes du Roussillon Villages, kuru papildina vai nepapildina šādu komūnu nosaukums Caramany vai Latour de France, vai Lesquerde, vai Tautavel Côtes du Ventoux Côtes du Vivarais Cour-Cheverny Crémant d’Alsace Crémant de Bordeaux Crémant de Bourgogne Crémant de Die Crémant de Limoux Crémant de Loire Crémant du Jura Crépy Criots Bâtard-Montrachet Crozes Ermitage Crozes-Hermitage Echezeaux Entre-Deux-Mers vai Entre-Deux-Mers Haut-Benauge Ermitage Faugères Fiefs Vendéens, kuru papildina vai nepapildina norāde Mareuil vai Brem, vai Vix, vai Pissotte Fitou Fixin Fleurie Floc de Gascogne Fronsac Frontignan Gaillac Gaillac Premières Côtes Gevrey-Chambertin Gigondas Givry Grand Roussillon Grands Echezeaux Graves Graves de Vayres Griotte-Chambertin Gros Plant du Pays Nantais Haut Poitou Haut-Médoc Haut-Montravel Hermitage Irancy Irouléguy Jasnières Juliénas Jurançon L’Etoile, kuru papildina vai nepapildina norāde „mousseux” La Grande Rue Ladoix vai Ladoix Côte de Beaune, vai Ladoix Côte de Beaune-Villages Lalande de Pomerol Languedoc, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Latricières-Chambertin Les-Baux-de-Provence Limoux Lirac Listrac-Médoc Loupiac Lunel pirms šā nosaukuma ir vai nav norādīts „Muscat de” Lussac Saint-Émilion Mâcon vai Pinot-Chardonnay-Macôn Mâcon, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Mâcon-Villages Macvin du Jura Madiran Maranges Côte de Beaune vai Maranges Côtes de Beaune-Villages Maranges, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Marcillac Margaux Marsannay Maury Mazis-Chambertin Mazoyères-Chambertin Médoc Menetou Salon, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Mercurey Meursault vai Meursault Côte de Beaune, vai Meursault Côte de Beaune-Villages Minervois Minervois-la-Livinière Mireval Monbazillac Montagne Saint-Émilion Montagny Monthélie vai Monthélie Côte de Beaune, vai Monthélie Côte de Beaune-Villages Montlouis, kuru papildina vai nepapildina norāde „mousseux” vai „pétillant” Montrachet Montravel Morey-Saint-Denis Morgon Moselle Moulin-à-Vent Moulis Moulis-en-Médoc Muscadet Muscadet Coteaux de la Loire Muscadet Côtes de Grandlieu Muscadet Sèvre-et-Maine Musigny Néac Nuits Nuits-Saint-Georges Orléans Orléans-Cléry Pacherenc du Vic-Bilh Palette Patrimonio Pauillac Pécharmant Pernand-Vergelesses vai Pernand-Vergelesses Côte de Beaune, vai Pernand-Vergelesses Côte de Beaune-Villages Pessac-Léognan Petit Chablis, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Pineau des Charentes Pomerol Pommard Pouilly Fumé Pouilly-Fuissé Pouilly-Loché Pouilly-sur-Loire Pouilly-Vinzelles Premières Côtes de Blaye Premières Côtes de Bordeaux, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Puisseguin Saint-Émilion Puligny-Montrachet vai Puligny-Montrachet Côte de Beaune, vai Puligny-Montrachet Côte de Beaune-Villages Quarts-de-Chaume Quincy Rasteau Rasteau Rancio Régnié Reuilly Richebourg Rivesaltes, pirms šā nosaukuma ir vai nav norādīts „Muscat de” Rivesaltes Rancio Romanée (La) Romanée Conti Romanée Saint-Vivant Rosé des Riceys Rosette Roussette de Savoie, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Roussette du Bugey, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Ruchottes-Chambertin Rully Saint Julien Saint-Amour Saint-Aubin vai Saint-Aubin Côte de Beaune, vai Saint-Aubin Côte de Beaune-Villages Saint-Bris Saint-Chinian Sainte-Croix-du-Mont Sainte-Foy Bordeaux Saint-Émilion Saint-Emilion Grand Cru Saint-Estèphe Saint-Georges Saint-Émilion Saint-Jean-de-Minervois pirms šā nosaukuma ir vai nav norādīts „Muscat de” Saint-Joseph Saint-Nicolas-de-Bourgueil Saint-Péray Saint-Pourçain Saint-Romain vai Saint-Romain Côte de Beaune, vai Saint-Romain Côte de Beaune-Villages Saint-Véran Sancerre Santenay vai Santenay Côte de Beaune, vai Santenay Côte de Beaune-Villages Saumur Champigny Saussignac Sauternes Savennières Savennières-Coulée-de-Serrant Savennières-Roche-aux-Moines Savigny vai Savigny-lès-Beaune Seyssel Tâche (La) Tavel Thouarsais Touraine Amboise Touraine Azay-le-Rideau Touraine Mesland Touraine Noble Joue Touraine, kuru papildina vai nepapildina norāde „mousseux” vai „pétillant”" Tursan Vacqueyras Valençay Vin d’Entraygues et du Fel Vin d’Estaing Vin de Corse, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Vin de Lavilledieu Vin de Savoie vai Vin de Savoie-Ayze, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Vin du Bugey, kuru papildina vai nepapildina mazākas teritoriālas vienības nosaukums Vin Fin de la Côte de Nuits Viré Clessé Volnay Volnay Santenots Vosne-Romanée Vougeot Vouvray, kuru papildina vai nepapildina norāde „mousseux”vai „pétillant” |

2. Galda vīni, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Vin de pays de l’Agenais Vin de pays d’Aigues Vin de pays de l’Ain Vin de pays de l’Allier Vin de pays d’Allobrogie Vin de pays des Alpes de Haute-Provence Vin de pays des Alpes Maritimes Vin de pays de l’Ardèche Vin de pays d’Argens Vin de pays de l’Ariège Vin de pays de l’Aude Vin de pays de l’Aveyron Vin de pays des Balmes dauphinoises Vin de pays de la Bénovie Vin de pays du Bérange Vin de pays de Bessan Vin de pays de Bigorre Vin de pays des Bouches du Rhône Vin de pays du Bourbonnais Vin de pays du Calvados Vin de pays de Cassan Vin de pays Cathare Vin de pays de Caux Vin de pays de Cessenon Vin de pays des Cévennes, kuru papildina vai nepapildina norāde Mont Bouquet Vin de pays Charentais, kuru papildina vai nepapildina norāde Ile de Ré vai Ile d’Oléron, vai Saint-Sornin Vin de pays de la Charente Vin de pays des Charentes-Maritimes Vin de pays du Cher Vin de pays de la Cité de Carcassonne Vin de pays des Collines de la Moure Vin de pays des Collines rhodaniennes Vin de pays du Comté de Grignan Vin de pays du Comté tolosan Vin de pays des Comtés rhodaniens Vin de pays de la Corrèze Vin de pays de la Côte Vermeille Vin de pays des coteaux charitois Vin de pays des coteaux d’Enserune Vin de pays des coteaux de Besilles Vin de pays des coteaux de Cèze Vin de pays des coteaux de Coiffy Vin de pays des coteaux Flaviens Vin de pays des coteaux de Fontcaude Vin de pays des coteaux de Glanes Vin de pays des coteaux de l’Ardèche Vin de pays des coteaux de l’Auxois Vin de pays des coteaux de la Cabrerisse Vin de pays des coteaux de Laurens Vin de pays des coteaux de Miramont Vin de pays des coteaux de Montélimar Vin de pays des coteaux de Murviel Vin de pays des coteaux de Narbonne Vin de pays des coteaux de Peyriac Vin de pays des coteaux des Baronnies Vin de pays des coteaux du Cher et de l’Arnon Vin de pays des coteaux du Grésivaudan Vin de pays des coteaux du Libron Vin de pays des coteaux du Littoral Audois Vin de pays des coteaux du Pont du Gard Vin de pays des coteaux du Salagou Vin de pays des coteaux de Tannay Vin de pays des coteaux du Verdon Vin de pays des coteaux et terrasses de Montauban Vin de pays des côtes catalanes Vin de pays des côtes de Gascogne Vin de pays des côtes de Lastours Vin de pays des côtes de Montestruc Vin de pays des côtes de Pérignan Vin de pays des côtes de Prouilhe Vin de pays des côtes de Thau Vin de pays des côtes de Thongue Vin de pays des côtes du Brian Vin de pays des côtes de Ceressou Vin de pays des côtes du Condomois Vin de pays des côtes du Tarn Vin de pays des côtes du Vidourle Vin de pays de la Creuse Vin de pays de Cucugnan Vin de pays des Deux-Sèvres Vin de pays de la Dordogne Vin de pays du Doubs Vin de pays de la Drôme Vin de pays Duché d’Uzès Vin de pays de Franche-Comté, kuru papildina vai nepapildina Coteaux de Champlitte Vin de pays du Gard Vin de pays du Gers Vin de pays des Hautes-Alpes Vin de pays de la Haute-Garonne Vin de pays de la Haute-Marne Vin de pays des Hautes-Pyrénées Vin de pays d’Hauterive, kuru papildina vai nepapildina norāde Val d’Orbieu vai Coteaux du Termenès, vai Côtes de Lézignan Vin de pays de la Haute-Saône Vin de pays de la Haute-Vienne Vin de pays de la Haute vallée de l’Aude Vin de pays de la Haute vallée de l’Orb Vin de pays des Hauts de Badens Vin de pays de l’Hérault Vin de pays de l’Ile de Beauté Vin de pays de l’Indre et Loire Vin de pays de l’Indre Vin de pays de l’Isère Vin de pays du Jardin de la France, kuru papildina vai nepapildina norāde Marches de Bretagne vai Pays de Retz Vin de pays des Landes Vin de pays de Loire-Atlantique Vin de pays du Loir et Cher Vin de pays du Loiret Vin de pays du Lot Vin de pays du Lot et Garonne Vin de pays des Maures Vin de pays de Maine et Loire Vin de pays de la Mayenne Vin de pays de Meurthe-et-Moselle Vin de pays de la Meuse Vin de pays du Mont Baudile Vin de pays du Mont Caume Vin de pays des Monts de la Grage Vin de pays de la Nièvre Vin de pays d’Oc Vin de pays du Périgord, kuru papildina vai nepapildina norāde Vin de Domme Vin de pays de la Petite Crau Vin de pays des Portes de Méditerranée Vin de pays de la Principauté d’Orange Vin de pays du Puy de Dôme Vin de pays des Pyrénées-Atlantiques Vin de pays des Pyrénées-Orientales Vin de pays des Sables du Golfe du Lion Vin de pays de la Sainte Baume Vin de pays de Saint Guilhem-le-Désert Vin de pays de Saint-Sardos Vin de pays de Sainte Marie la Blanche Vin de pays de Saône et Loire Vin de pays de la Sarthe Vin de pays de Seine et Marne Vin de pays du Tarn Vin de pays du Tarn et Garonne Vin de pays des Terroirs landais, kuru papildina vai nepapildina norāde Coteaux de Chalosse vai Côtes de L’Adour, vai Sables Fauves, vai Sables de l’Océan Vin de pays de Thézac-Perricard Vin de pays du Torgan Vin de pays d’Urfé Vin de pays du Val de Cesse Vin de pays du Val de Dagne Vin de pays du Val de Montferrand Vin de pays de la Vallée du Paradis Vin de pays du Var Vin de pays du Vaucluse Vin de pays de la Vaunage Vin de pays de la Vendée Vin de pays de la Vicomté d’Aumelas Vin de pays de la Vienne Vin de pays de la Vistrenque Vin de pays de l’Yonne |

VĀCIJA

1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni

Noteiktie reģioni | Apakšreģioni |

Ahr……………………………………………… Baden…………………………………………… Franken…………………………………………. Hessische Bergstraße…………………………… Mittelrhein………………………………………. Mosel-Saar-Ruwer vai Mosel, vai Saar, vai Ruwer…. Nahe…………………………………………….. Pfalz……………………………………………... Rheingau………………………………………… Rheinhessen……………………………………… Saale-Unstrut……………………………………. Sachsen………………………………………….. Württemberg…………………………………….. | Walporzheim vaiAhrtal Badische Bergstraße Tauberfranken Bodensee Breisgau Kaiserstuhl Kraichgau Tuniberg Markgräflerland Ortenau Maindreieck Mainviereck Steigerwald Starkenburg Umstadt Loreley Siebengebirge Bernkastel Burg Cochem Moseltor Obermosel Saar Ruwertal Nahetal Mittelhaardt Deutsche Weinstraße (Weinstrasse) Südliche Weinstraße (Weinstrasse) Johannisberg Bingen Nierstein Wonnegau Schloß Neuenburg Thüringen Mansfelder Seen Elstertal Meißen Württembergischer Bodensee Kocher-Jagst-Tauber Oberer Neckar Remstal-Stuttgart Württembergisch Unterland Bayerischer Bodensee |

2. Galda vīni, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Landwein | Tafelwein |

Ahrtaler Landwein Badischer Landwein Bayerischer Bodensee-Landwein Landwein der Mosel Landwein der Ruwer Landwein der Saar Mecklenburger Landwein Mitteldeutscher Landwein Nahegauer Landwein Pfälzer Landwein Regensburger Landwein Rheinburgen-Landwein Rheingauer Landwein Rheinischer Landwein Saarländischer Landwein der Mosel Sächsischer Landwein Schwäbischer Landwein Starkenburger Landwein Taubertäler Landwein | Albrechtsburg Bayern Burgengau Donau Lindau Main Mosel Neckar Oberrhein Rhein Rhein-Mosel Römertor Stargarder Land |

GRIEĶIJA

1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni

Noteiktie reģioni |

Grieķu valodā | Angļu valodā |

Σάμος Μοσχάτος Πατρών Μοσχάτος Ρίου – Πατρών Μοσχάτος Κεφαλληνίας Μοσχάτος Λήμνου Μοσχάτος Ρόδου Μαυροδάφνη Πατρών Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας Σητεία Νεμέα Σαντορίνη Δαφνές Ρόδος Νάουσα Ρομπόλα Κεφαλληνίας Ραψάνη Μαντινεία Μεσενικόλα Πεζά Αρχάνες Πάτρα Ζίτσα Αμύνταιο Γουμένισσα Πάρος Λήμνος Αγχίαλος Πλαγιές Μελίτωνα | Samos Moschatos Patra Moschatos Riou Patra Moschatos Kephalinia Moschatos Lemnos Moschatos Rhodos Mavrodafni Patra Mavrodafni Kephalinia Sitia Nemea Santorini Dafnes Rhodos Naoussa Robola Kephalinia Rapsani Mantinia Mesenicola Peza Archanes Patra Zitsa Amynteon Goumenissa Paros Lemnos Anchialos Slopes of Melitona |

2. Galda vīni, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Grieķu valodā | Angļu valodā |

Ρετσίνα Μεσογείων, kuru papildina vai nepapildina norāde Αττικής Ρετσίνα Κρωπίας vai Ρετσίνα Κορωπίου, kuru papildina vai nepapildina norāde Αττικής Ρετσίνα Μαρκοπούλου, aiz kura ir vai nav norādīts Αττικής Ρετσίνα Μεγάρων, kuru papildina vai nepapildina norāde Αττικής Ρετσίνα Παιανίας vai Ρετσίνα Λιοπεσίου, kuru papildina vai nepapildina norāde Αττικής Ρετσίνα Παλλήνης, kuru papildina vai nepapildina norāde Αττικής Ρετσίνα Πικερμίου, kuru papildina vai nepapildina norāde Αττικής Ρετσίνα Σπάτων, kuru papildina vai nepapildina norāde Αττικής Ρετσίνα Θηβών, kuru papildina vai nepapildina norāde Βοιωτίας Ρετσίνα Γιάλτρων, aiz kura ir vai nav norādīts Ευβοίας Ρετσίνα Καρύστου, kuru papildina vai nepapildina norāde Ευβοίας Ρετσίνα Χαλκίδας, kuru papildina vai nepapildina norāde Ευβοίας Βερντεα Ζακύνθου Αγιορείτικος Τοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Αναβύσσου Αττικός Τοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Βιλίτσας Τοπικός Οίνος Γρεβενών Τοπικός Οίνος Δράμας Δωδεκανησιακός Τοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Επανομής Ηρακλειώτικος Τοπικός Οίνος Θεσσαλικός Τοπικός Οίνος Θηβαϊκός Τοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Κισσάμου Τοπικός Οίνος Κρανιάς Κρητικός Τοπικός Οίνος Λασιθιώτικος Τοπικός Οίνος Μακεδονικός Τοπικός Οίνος Μεσημβριώτικος Τοπικός Οίνος Μεσσηνιακός Τοπικός Οίνος Παιανίτικος Τοπικός Οίνος Παλληνιώτικος Τοπικός Οίνος Πελοποννησιακός Τοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Πλαγιές Αμπέλου Τοπικός Οίνος Πλαγιές Βερτίσκου Τοπικός Οίνος Πλαγιών Κιθαιρώνα Κορινθιακός Τοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πάρνηθας Τοπικός Οίνος Πυλίας Τοπικός Οίνος Τριφυλίας Τοπικός Οίνος Τυρνάβου Σιατιστινός Τοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Ριτσώνας Αυλίδος Τοπικός Οίνος Λετρίνων Τοπικός Οίνος Σπάτων Τοπικός Οίνος Βορείων Πλαγιών Πεντελικού Αιγαιοπελαγίτικος Τοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Ληλάντιου πεδίου Τοπικός Οίνος Μαρκόπουλου Τοπικός Οίνος Τεγέας Τοπικός Οίνος Ανδριανής Τοπικός Οίνος Χαλικούνας Τοπικός Οίνος Χαλκιδικής Καρυστινός Τοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Πέλλας Τοπικός Οίνος Σερρών Συριανός Τοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πετρωτού Τοπικός Οίνος Γερανείων Τοπικός Οίνος Οπουντίας Λοκρίδος Τοπικός Οίνος Στερεάς Ελλάδος Τοπικός Οίνος Αγοράς Τοπικός Οίνος Κοιλάδος Αταλάντης Τοπικός Οίνος Αρκαδίας Παγγαιορείτικος Τοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Μεταξάτων Τοπικός Οίνος Ημαθίας Τοπικός Οίνος Κλημέντι Τοπικός Οίνος Κέρκυρας Τοπικός Οίνος Σιθωνίας Τοπικός Οίνος Μαντζαβινάτων Ισμαρικός Τοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Αβδήρων Τοπικός Οίνος Ιωαννίνων Τοπικός Οίνος Πλαγιές Αιγιαλείας Τοπικός Οίνος Πλαγιές του Αίνου Θρακικός Τοπικός Οίνος vai Τοπικός Οίνος Θράκης Τοπικός Οίνος Ιλίου Μετσοβίτικος Τοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Κορωπίου Τοπικός Οίνος Φλώρινας Τοπικός Οίνος Θαψανών Τοπικός Οίνος Πλαγιών Κνημίδος Ηπειρωτικός Τοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Πισάτιδος Τοπικός Οίνος Λευκάδας Μονεμβάσιος Τοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Βελβεντού Λακωνικός Τοπικός Οίνος Tοπικός Οίνος Μαρτίνου Aχαϊκός Tοπικός Οίνος Τοπικός Οίνος Ηλιείας | Retsina of Mesogia, kuru papildina vai nepapildina norāde Attika Retsina of Kropia vai Retsina Koropi, kuru papildina vai nepapildina norāde Attika Retsina of Markopoulou, aiz kura ir vai nav norādīts Attika Retsina of Megara, kuru papildina vai nepapildina Attika Retsina of Peania vai Retsina of Liopesi, kuru papildina vai nepapildina norāde Attika Retsina of Pallini, kuru papildina vai nepapildina norāde Attika Retsina of Pikermi, kuru papildina vai nepapildina norāde Attika Retsina of Spata, kuru papildina vai nepapildina norāde Attika Retsina of Thebes, kuru papildina vai nepapildina norāde Viotias Retsina of Gialtra, kuru papildina vai nepapildina norāde Evvia Retsina of Karystos, kuru papildina vai nepapildina norāde Evvia Retsina of Halkida, kuru papildina vai nepapildina norāde Evvia Verntea Zakynthou Regional wine of Mount Athos Agioritikos Regional wine of Anavyssos Regional wine of Attiki-Attikos Regional wine of Vilitsas Regional wine of Grevena Regional wine of Drama Regional wine of Dodekanese - Dodekanissiakos Regional wine of Epanomi Regional wine of Heraklion - Herakliotikos Regional wine of Thessalia - Thessalikos Regional wine of Thebes - Thivaikos Regional wine of Kissamos Regional wine of Krania Regional wine of Crete - Kritikos Regional wine of Lasithi - Lassithiotikos Regional wine of Macedonia - Macedonikos Regional wine of Nea Messimvria Regional wine of Messinia - Messiniakos Regional wine of Peanea Regional wine of Pallini - Palliniotikos Regional wine of Peloponnese - Peloponnisiakos Regional wine of Slopes of Ambelos Regional wine of Slopes of Vertiskos Regional wine of Slopes of Kitherona Regional wine of Korinthos - Korinthiakos Regional wine of Slopes of Parnitha Regional wine of Pylia Regional wine of Trifilia Regional wine of Tyrnavos Regional wine of Siastista Regional wine of Ritsona Avlidas Regional wine of Letrines Regional wine of Spata Regional wine of Slopes of Penteliko Regional wine of Aegean Sea Regional wine of Lilantio Pedio Regional wine of Markopoulo Regional wine of Tegea Regional wine of Adriana Regional wine of Halikouna Regional wine of Halkidiki Regional wine of Karystos - Karystinos Regional wine of Pella Regional wine of Serres Regional wine of Syros - Syrianos Regional wine of Slopes of Petroto Regional wine of Gerania Regional wine of Opountias Lokridos Regional wine of Sterea Ellada Regional wine of Agora Regional wine of Valley of Atalanti Regional wine of Arkadia Regional wine of Pangeon - Pangeoritikos Regional wine of Metaxata Regional wine of Imathia Regional wine of Klimenti Regional wine of Corfu Regional wine of Sithonia Regional wine of Mantzavinata Regional wine of Ismaros - Ismarikos Regional wine of Avdira Regional wine of Ioannina Regional wine of Slopes of Egialia Regional wine of Slopes of Enos Regional wine of Thrace - Thrakikos vai Regional wine of Thrakis Regional wine of Ilion Regional wine of Metsovo - Metsovitikos Regional wine of Koropi Regional wine of Florina Regional wine of Thapsana Regional wine of Slopes of Knimida Regional wine of Epirus - Epirotikos Regional wine of Pisatis Regional wine of Lefkada Regional wine of Monemvasia - Monemvasios Regional wine of Velvendos Regional wine of Lakonia – Lakonikos Regional wine of Martino Regional wine of Achaia Regional wine of Ilia |

UNGĀRIJA

1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni

Noteiktie reģioni | Apakšreģioni |

Ászár-Neszmély(-i)………………………… Badacsony(-i) Balatonboglár(-i)……………………………. Balatonfelvidék(-i)………………………………. Balatonfüred-Csopak(-i)………………………… Balatonmelléke vai Balatonmelléki……………… Bükkalja(-i) Csongrád(-i)……………………………………... Eger vai Egri…………………………………… Etyek-Buda(-i)…………………………………… Hajós-Baja(-i) Kőszegi Kunság(-i)……………………………………….. Mátra(-i) Mór(-i) Pannonhalma (Pannonhalmi) Pécs(-i)…………………………………………... Szekszárd(-i) Somló(-i)………………………………………… Sopron(-i)……………………………………….. Tokaj(-i)…………………………………………. Tolna(-i)………………………………………… Villány(-i)……………………………………….. | Ászár(-i) Neszmély(-i) Balatonlelle(-i) Marcali Balatonederics-Lesence(-i) Cserszeg(-i) Kál(-i) Zánka(-i) Muravidéki Kistelek(-i) Mórahalom vai Mórahalmi Pusztamérges(-i) Debrő(-i), kuru papildina vai nepapildina norāde Andornaktálya(-i) vai Demjén(-i), vai Egerbakta(-i), vai Egerszalók(-i), vai Egerszólát(-i), vai Felsőtárkány(-i), vai Kerecsend(-i), vai Maklár(-i), vai Nagytálya(-i), vai Noszvaj(-i), vai Novaj(-i), vai Ostoros(-i), vai Szomolya(-i), vai Aldebrő(-i), vai Feldebrő(-i), vai Tófalu(-i), vai Verpelét(-i), vai Kompolt(-i), vai Tarnaszentmária(-i) Buda(-i) Etyek(-i) Velence(-i) Bácska(-i) Cegléd(-i) Duna mente vai Duna menti Izsák(-i) Jászság(-i) Kecskemét-Kiskunfélegyháza vai Kecskemét-Kiskunfélegyházi Kiskunhalas-Kiskunmajsa(-i) Kiskőrös(-i) Monor(-i) Tisza mente vai Tisza menti Versend(-i) Szigetvár(-i) Kapos(-i) Kissomlyó-Sághegyi Köszeg(-i) Abaújszántó(-i) vai Bekecs(-i), vai Bodrogkeresztúr(-i), vai Bodrogkisfalud(-i), vai Bodrogolaszi, vai Erdőbénye(-i), vai Erdőhorváti, vai Golop(-i), vai Hercegkút(-i), vai Legyesbénye(-i), vai Makkoshotyka(-i), vai Mád(-i), vai Mezőzombor(-i), vai Monok(-i), vai Olaszliszka(-i), vai Rátka(-i), vai Sárazsadány(-i), vai Sárospatak(-i), vai Sátoraljaújhely(-i), vai Szegi, vai Szegilong(-i), vai Szerencs(-i), vai Tarcal(-i), vai Tállya(-i), vai Tolcsva(-i), vai Vámosújfalu(-i) Tamási Völgység(-i) Siklós(-i), kuru papildina vai nepapildina norāde Kisharsány(-i) vai Nagyharsány(-i), vai Palkonya(-i), vai Villánykövesd(-i), vai Bisse(-i), vai Csarnóta(-i), vai Diósviszló(-i), vai Harkány(-i), vai Hegyszentmárton(-i), vai Kistótfalu(-i), vai Márfa(-i), vai Nagytótfalu(-i), vai Szava(-i), vai Túrony(-i), vai Vokány(-i) |

ITĀLIJA

1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitātes vīni

D.O.C.G. (Denominazioni di Origine Controllata e Garantita) |

Albana di Romagna Asti vai Moscato d’Asti, vai Asti Spumante Barbaresco Bardolino superiore Barolo Brachetto d’Acqui vai Acqui Brunello di Motalcino Carmignano Chianti, kuru papildina vai nepapildina norāde Colli Aretini vai Colli Fiorentini, vai Colline Pisane, vai Colli Senesi, vai Montalbano, vai Montespertoli, vai Rufina Chianti Classico Fiano di Avellino Franciacorta Gattinara Gavi vai Cortese di Gavi Ghemme Greco di Tufo Montefalco Sagrantino Montepulciano d’Abruzzo Colline Tramane Ramandolo Recioto di Soave Sforzato di Valtellina vai Sfursat di Valtellina Soave superiore Taurasi Torgiano Valtellina Superiore, kuru papildina vai nepapildina norāde Grumello vai Inferno, vai Maroggia, vai Sassella, vai Vagella Vermentino di Gallura vai Sardegna Vermentino di Gallura Vernaccia di San Gimignano Vernaccia di Serrapetrona Vino Nobile di Montepulciano |

D.O.C. (Denominazioni di Origine Controllata) |

Aglianico del Taburno vai Taburno Aglianico del Vulture Albugnano Alcamo vai Alcamo classico Aleatico di Gradoli Aleatico di Puglia Alezio Alghero vai Sardegna Alghero Alta Langa Alto Adige vai dell’Alto Adige (Südtirol vai Südtiroler), kuru papildina vai nepapildina norāde: - Colli di Bolzano (Bozner Leiten), - Meranese di Collina vai Meranese (Meraner Hugel vai Meraner), - Santa Maddalena (St.Magdalener), - Terlano (Terlaner), - Valle Isarco (Eisacktal vai Eisacktaler), - Valle Venosta (Vinschgau) Ansonica Costa dell’Argentario Aprilia Arborea vai Sardegna Arborea Arcole Assisi Atina Aversa Bagnoli di Sopra vai Bagnoli Barbera d’Asti Barbera del Monferrato Barbera d’Alba Barco Reale di Carmignano vai Rosato di Carmignano, vai Vin Santo di Carmignano, vai Vin Santo Carmignano Occhio di Pernice Bardolino Bianchello del Metauro Bianco Capena Bianco dell’Empolese Bianco della Valdinievole Bianco di Custoza Bianco di Pitigliano Bianco Pisano di S. Torpè Biferno Bivongi Boca Bolgheri e Bolgheri Sassicaia Bosco Eliceo Botticino Bramaterra Breganze Brindisi Cacc’e mmitte di Lucera Cagnina di Romagna Caldaro (Kalterer) vai Lago di Caldaro (Kalterersee), kuru papildina vai nepapildina norāde „Classico” Campi Flegrei Campidano di Terralba vai Terralba vai Sardegna Campidano di Terralba, vai Sardegna Terralba Canavese Candia dei Colli Apuani Cannonau di Sardegna, kuru papildina vai nepapildina norāde Capo Ferrato vai Oliena, vai Nepente di Oliena Jerzu Capalbio Capri Capriano del Colle Carema Carignano del Sulcis vai Sardegna Carignano del Sulcis Carso Castel del Monte Castel San Lorenzo Casteller Castelli Romani Cellatica Cerasuolo di Vittoria Cerveteri Cesanese del Piglio Cesanese di Affile vai Affile Cesanese di Olevano Romano vai Olevano Romano Cilento Cinque Terre vai Cinque Terre Sciacchetrà, kuru papildina vai nepapildina norāde Costa de sera vai Costa de Campu, vai Costa da Posa Circeo Cirò Cisterna d’Asti Colli Albani Colli Altotiberini Colli Amerini Colli Berici, kuru papildiuna vai nepapildina norāde „Barbarano” Colli Bolognesi, kuru papildina vai nepapildina norāde Colline di Riposto vai Colline Marconiane, vai Zola Predona, vai Monte San Pietro, vai Colline di Oliveto, vai Terre di Montebudello, vai Serravalle Colli Bolognesi Classico-Pignoletto Colli del Trasimeno vai Trasimeno Colli della Sabina Colli dell'Etruria Centrale Colli di Conegliano, kuru papildina vai nepapildina norāde Refrontolo vai Torchiato di Fregona Colli di Faenza Colli di Luni (Regione Liguria) Colli di Luni (Regione Toscana) Colli di Parma Colli di Rimini Colli di Scandiano e di Canossa Colli d'Imola Colli Etruschi Viterbesi Colli Euganei Colli Lanuvini Colli Maceratesi Colli Martani, kuru papilidina vai nepapildina norāde Todi Colli Orientali del Friuli, kuru papildina vai nepapildina norāde Cialla or Rosazzo Colli Perugini Colli Pesaresi, kuru papildina vai nepapildina norāde Focara vai Roncaglia Colli Piacentini, kuru papildina vai nepapildina norāde Vigoleno vai Gutturnio, vai Monterosso Val d’Arda, vai Trebbianino Val Trebbia, vai Val Nure Colli Romagna Centrale Colli Tortonesi Collina Torinese Colline di Levanto Colline Lucchesi Colline Novaresi Colline Saluzzesi Collio Goriziano vai Collio Conegliano-Valdobbiadene, kuru papildina vai nepapildina norāde Cartizze Conero Contea di Sclafani Contessa Entellina Controguerra Copertino Cori Cortese dell’Alto Monferrato Corti Benedettine del Padovano Cortona Costa d’Amalfi, kuru papildina vai nepapildina norāde Furore vai Ravello, vai Tramonti Coste della Sesia Delia Nivolelli Dolcetto d’Acqui Dolcetto d’Alba Dolcetto d’Asti Dolcetto delle Langhe Monregalesi Dolcetto di Diano d’Alba vai Diano d’Alba Dolcetto di Dogliani superior vai Dogliani Dolcetto di Ovada Donnici Elba Eloro, kuru papildina vai nepapildina norāde Pachino Erbaluce di Caluso vai Caluso Erice Esino Est! Est!! Est!!! Di Montefiascone Etna Falerio dei Colli Ascolani vai Falerio Falerno del Massico Fara Faro Frascati Freisa d’Asti Freisa di Chieri Friuli Annia Friuli Aquileia Friuli Grave Friuli Isonzo vai Isonzo del Friuli Friuli Latisana Gabiano Galatina Galluccio Gambellara Garda (Regione Lombardia) Garda (Regione Veneto) Garda Colli Mantovani Genazzano Gioia del Colle Girò di Cagliari vai Sardegna Girò di Cagliari Golfo del Tigullio Gravina Greco di Bianco Greco di Tufo Grignolino d’Asti Grignolino del Monferrato Casalese Guardia Sanframondi o Guardiolo Irpinia I Terreni di Danseverino Ischia Lacrima di Morro vai Lacrima di Morro d'Alba Lago di Corbara Lambrusco di Sorbara Lambrusco Grasparossa di Castelvetro Lambrusco Mantovano, kuru papildina vai nepapildina norāde: Oltrepò Mantovano vai Viadanese-Sabbionetano Lambrusco Salamino di Santa Croce Lamezia Langhe Lessona Leverano Lison-Pramaggiore Lizzano Loazzolo Locorotondo Lugana (Regione Veneto) Lugana (Regione Lombardia) Malvasia delle Lipari Malvasia di Bosa vai Sardegna Malvasia di Bosa Malvasia di Cagliari vai Sardegna Malvasia di Cagliari Malvasia di Casorzo d'Asti Malvasia di Castelnuovo Don Bosco Mandrolisai vai Sardegna Mandrolisai Marino Marsala Martina vai Martina Franca Matera Matino Melissa Menfi, kuru papildina vai nepapildina norāde Feudo vai Fiori, vai Bonera Merlara Molise Monferrato, kuru papildina vai nepapildina norāde Casalese Monica di Cagliari vai Sardegna Monica di Cagliari Monica di Sardegna Monreale Montecarlo Montecompatri Colonna vai Montecompatri, vai Colonna Montecucco Montefalco Montello e Colli Asolani Montepulciano d'Abruzzo Monteregio di Massa Marittima Montescudaio Monti Lessini vai Lessini Morellino di Scansano Moscadello di Montalcino Moscato di Cagliari vai Sardegna Moscato di Cagliari Moscato di Noto Moscato di Pantelleria vai Passito di Pantelleria, vai Pantelleria Moscato di Sardegna, kuru papildina vai nepapildina norāde Gallura vai Tempio Pausania, vai Tempio Moscato di Siracusa Moscato di Sorso-Sennori vai Moscato di Sorso, vai Moscato di Sennori, vai Sardegna Moscato di Sorso-Sennori, vai Sardegna Moscato di Sorso, vai Sardegna Moscato di Sennori Moscato di Trani Nardò Nasco di Cagliari vai Sardegna Nasco di Cagliari Nebiolo d’Alba Nettuno Nuragus di Cagliari vai Sardegna Nuragus di Cagliari Offida Oltrepò Pavese Orcia Orta Nova Orvieto (Regione Umbria) Orvieto (Regione Lazio) Ostuni Pagadebit di Romagna, kuru papildina vai nepapildina norāde Bertinoro Parrina Penisola Sorrentina, kuru papildina vai nepapildina norāde Gragnano vai Lettere, vai Sorrento Pentro di Isernia vai Pentro Piemonte Pinerolese Pollino Pomino Pornassio vai Ormeasco di Pornassio Primitivo di Manduria Reggiano Reno Riviera del Brenta Riesi Riviera del Garda Bresciano vai Garda Bresciano Riviera Ligure di Ponente, kuru papildina vai nepapildina norāde Riviera dei Fiori vai Albenga, vai Albenganese, vai Finale, vai Finalese, vai Ormeasco Romagna Albana spumante Rossese di Dolceacqua vai Dolceacqua Rosso Barletta Rosso Canosa vai Rosso Canosa Canusium Rosso Conero Rosso di Cerignola Rosso di Montalcino Rosso di Montepulciano Rosso Orvietano vai Orvietano Rosso Rosso Piceno Rubino di Cantavenna Ruchè di Castagnole Monferrato Salice Salentino Sambuca di Sicilia San Colombano al Lambro vai San Colombano San Gimignano San Martino della Battaglia (Regione Veneto) San Martino della Battaglia (Regione Lombardia) San Severo San Vito di Luzzi Sangiovese di Romagna Sannio Sant’Agata de Goti Santa Margherita di Belice Sant'Anna di Isola di Capo Rizzuto Sant'Antimo Sardegna Semidano, kuru papildina vai nepapildina norāde Mogoro Savuto Scanzo vai Moscato di Scanzo Scavigna Sciacca, kuru papildina vai nepapildina norāde Rayana Serrapetrona Sizzano Soave Solopaca Sovana Squinzano Tarquinia Teroldego Rotaliano Terre di Franciacorta Torgiano Trebbiano d'Abruzzo Trebbiano di Romagna Trentino, kuru papildina vai nepapildina norāde Sorni vai Isera, vai d’Isera, vai Ziresi, vai dei Ziresi Trento Val d'Arbia Val di Cornia, kuru papildina vai nepapildina norāde Suvereto Val Polcevera, kuru papildina vai nepapildina norāde Coronata Valcalepio Valdadige (Etschaler) (Regione Trentino Alto Adige) Valdadige (Etschtaler), kuru papildina vai nepapildina norāde Terra dei Forti (Regieno Veneto) Valdichiana Valle d’Aosta vai Vallée d’Aoste, kuru papildina vai nepapildina norāde Arnad-Montjovet vai Donnas vai Enfer d’Arvier, vai Torrette, vai Blanc de Morgex et de la Salle vai Chambave, vai Nus Valpolicella, kuru papildina vai nepapildina norāde Valpantena Valsusa Valtellina Velletri Verbicaro Verdicchio dei Castelli di Jesi Verdicchio di Matelica Verduno Pelaverga vai Verduno Vermentino di Sardegna Vernaccia di Oristano vai Sardegna Vernaccia di Oristano Vesuvio Vicenza Vignanello Vin Santo del Chianti Vin Santo del Chianti Classico Vin Santo di Montepulciano Vini del Piave vai Piave Zagarolo |

2. Galda vīni, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Allerona Alta Valle della Greve Alto Livenza (Regione veneto) Alto Livenza (Regione Fruili Venezia Giula) Alto Mincio Alto Tirino Arghillà Barbagia Basilicata Benaco bresciano Beneventano Bergamasca Bettona Bianco di Castelfranco Emilia Calabria Camarro Campania Cannara Civitella d'Agliano Colli Aprutini Colli Cimini Colli del Limbara Colli del Sangro Colli della Toscana centrale Colli di Salerno Colli Trevigiani Collina del Milanese Colline del Genovesato Colline Frentane Colline Pescaresi Colline Savonesi Colline Teatine Condoleo Conselvano Costa Viola Daunia Del Vastese vai Histonium Delle Venezie (Regione Veneto) Delle Venezie (Regione Friuli Venezia Giulia) Delle Venezie (Regione Trentino – Alto Adige) Dugenta Emilia vai dell’Emilia Epomeo Esaro Fontanarossa di Cerda Forlì Fortana del Taro Frusinate vai del Frusinate Golfo dei Poeti La Spezia vai Golfo dei Poeti Grottino di Roccanova Isola dei Nuraghi Lazio Lipuda Locride Marca Trevigiana Marche Maremma toscana Marmilla Mitterberg vai Mitterberg tra Cauria e Tel, vai Mitterberg zwischen Gfrill und Toll Modena vai Provincia di Modena Montenetto di Brescia Murgia Narni Nurra Ogliastra Osco vai Terre degli Osci Paestum Palizzi Parteolla Pellaro Planargia Pompeiano Provincia di Mantova Provincia di Nuoro Provincia di Pavia Provincia di Verona vai Veronese Puglia Quistello Ravenna Roccamonfina Romangia Ronchi di Brescia Rotae Rubicone Sabbioneta Salemi Salento Salina Scilla Sebino Sibiola Sicilia Sillaro vai Bianco del Sillaro Spello Tarantino Terrazze Retiche di Sondrio Terre del Volturno Terre di Chieti Terre di Veleja Tharros Toscana vai Toscano Trexenta Umbria Val di Magra Val di Neto Val Tidone Valdamato Vallagarina (Regione Trentino – Alto Adige) Vallagarina (Regione Veneto) Valle Belice Valle del Crati Valle del Tirso Valle d'Itria Valle Peligna Valli di Porto Pino Veneto Veneto Orientale Venezia Giulia Vigneti delle Dolomiti vai Weinberg Dolomiten (Regione Trentino – Alto Adige) Vigneti delle Dolomiti vai Weinberg Dolomiten (Regione Veneto) |

LUKSEMBURGA

Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni

Noteiktie reģioni | Komūnu vai komūnu daļu nosaukumi |

Moselle Luxembourgeoise………………………. | Ahn Assel Bech-Kleinmacher Born Bous Burmerange Canach Ehnen Ellingen Elvange Erpeldingen Gostingen Greiveldingen Grevenmacher Lenningen Machtum Mertert Moersdorf Mondorf Niederdonven Oberdonven Oberwormeldingen Remerschen Remich Rolling Rosport Schengen Schwebsingen Stadtbredimus Trintingen Wasserbillig Wellenstein Wintringen Wormeldingen |

MALTA

1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni

Noteiktie reģioni | Apakšreģioni |

Island of Malta………………………………….. Gozo…………………………………………….. | Rabat Mdina vai Medina Marsaxlokk Marnisi Mgarr Ta‘ Qali Siggiewi Ramla Marsalforn Nadur Victoria Heights |

2. Galda vīni, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Maltiešu valodā | Angļu valodā |

Gzejjer Maltin | Maltese Islands |

PORTUGĀLE

1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni

Noteiktie reģioni | Apakšreģioni |

Alenquer Alentejo………………………………………….. Arruda Bairrada Beira Interior……………………………………... Biscoitos Bucelas Carcavelos Chaves Colares Dão………………………………………………. Douro, pirms šā nosaukuma ir vai nav norādīts Vinho do vai Moscatel do……………………………………….. Encostas d’Aire…………………………………... Graciosa Lafões Lagoa Lagos Lourinhã Madeira vai Madère, vai Madera, vai Vinho da Madeira, vai Madeira Weine, vai Madeira Wine, vai Vin de Madère, vai Vino di Madera, vai Madera Wijn Óbidos Palmela Pico Planalto Mirandês Portimão Port vai Porto, vai Oporto, vai Portwein, vai Portvin, vai Portwijn, vai Vin de Porto, vai Port Wine, vai Vinho do Porto Ribatejo…………………………………………… Setúbal, pirms šā nosaukuma ir vai nav norādīts Moscatel Tavira Távora-Vorosa Torres Vedras Vinho Verde……………………………………… | Borba Évora Granja-Amareleja Moura Portalegre Redondo Reguengos Vidigueira Castelo Rodrigo Cova da Beira Pinhel Alva Besteiros Castendo Serra da Estrela Silgueiros Terras de Azurara Terras de Senhorim Baixo Corgo Cima Corgo Douro Superior Alcobaça Ourém Almeirim Cartaxo Chamusca Coruche Santarém Tomar Chaves Planalto Mirandês Valpaços Amarante Ave Baião Basto Cávado Lima Monção Paiva Sousa |

2. Galda vīni, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Noteiktie reģioni | Apakšreģioni |

Açores Alentejano Algarve Beiras……………………………………………. Duriense Estremadura……………………………………… Minho Ribatejano Terras do Sado | Beira Alta Beira Litoral Terras de Sicó Alta Estremadura Palhete de Ourém |

SLOVĀKIJA

Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni

Noteiktie reģioni (ko papildina apzīmējums “vinohradnícka oblasť”) | Apakšreģioni (ko papildina apzīmējums “vinohradnícky rajón”) |

Južnoslovenská………………………………….. Malokarpatská…………………………………... Nitrianska……………………………………….. Stredoslovenská…………………………………. Tokaj / ská/-ský/ ské……………………………. Východoslovenská………………………………. | Dunajskostredský Galantský Hurbanovský Komárňanský Palárikovský Šamorínsky Strekovský Štúrovský Bratislavský Doľanský Hlohovecký Modranský Orešanský Pezinský Senecký Skalický Stupavský Trnavský Vrbovský Záhorský Nitriansky Pukanecký Radošinský Šintavský Tekovský Vrábeľský Želiezovský Žitavský Zlatomoravecký Fiľakovský Gemerský Hontiansky Ipeľský Modrokamenický Tornaľský Vinický Čerhov Černochov Malá Tŕňa Slovenské Nové Mesto Veľká Bara Veľká Tŕňa Viničky Kráľovskochlmecký Michalovský Moldavský Sobranský |

SLOVĒNIJA

1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni

Noteiktie reģioni, ko papildina vai nepapildina vīnogu audzēšanas municipalitātes nosaukums un/vai vīna dārzu nosaukums |

Bela krajina vai Belokranjec Bizeljsko-Sremič vai Sremič-Bizeljsko Dolenjska Dolenjska, cviček Goriška Brda vai Brda Haloze vai Haložan Koper vai Koprčan Kras Kras, teran Ljutomer-Ormož vai Ormož-Ljutomer Maribor vaiMariborčan Radgona-Kapela vai Kapela Radgona Prekmurje vai Prekmurčan Šmarje-Virštanj vai Virštanj-Šmarje Srednje Slovenske gorice Vipavska dolina vai Vipavec, vai Vipavčan |

2. Galda vīni, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Podravje Posavje Primorska |

SPĀNIJA

1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni

Noteiktie reģioni | Apakšreģioni |

Abona Alella Alicante………………………………………………………. Almansa Ampurdán-Costa Brava Arabako Txakolina-Txakolí de Álava vai Chacolí de Álava Arlanza Arribes Bierzo Binissalem-Mallorca Bullas Calatayud Campo de Borja Cariñena Cataluña Cava Chacolí de Bizkaia-Bizkaiko Txakolina Chacolí de Getaria-Getariako Txakolina Cigales Conca de Barberá Condado de Huelva Costers del Segre……………………………………………... Dominio de Valdepusa El Hierro Guijozo Jerez-Xérès-Sherry vai Jerez, vai Xérès, vai Sherry Jumilla La Mancha La Palma……………………………………………………… Lanzarote Málaga Manchuela Manzanilla Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda Méntrida Mondéjar Monterrei……………………………………………………... Montilla-Moriles Montsant Navarra……………………………………………………….. Penedés Pla de Bages Pla i Llevant Priorato Rías Baixas…………………………………………………… Ribeira Sacra…………………………………………………. Ribeiro Ribera del Duero Ribera del Guadiana………………………………………… Ribera del Júcar Rioja…………………………………………………………. Rueda Sierras de Málaga……………………………………………. Somontano Tacoronte-Acentejo………………………………………….. Tarragona Terra Alta Tierra de León Tierra del Vino de Zamora Toro Utiel-Requena Valdeorras Valdepeñas Valencia………………………………………………………. Valle de Güímar Valle de la Orotava Valles de Benavente Vinos de Madrid..……………………………………………. Ycoden-Daute-Isora Yecla | Marina Alta Artesa Les Garrigues Raimat Valls de Riu Corb Fuencaliente Hoyo de Mazo Norte de la Palma Ladera de Monterrei Val de Monterrei Baja Montaña Ribera Alta Ribera Baja Tierra Estella Valdizarbe Condado do Tea O Rosal Ribeira do Ulla Soutomaior Val do Salnés Amandi Chantada Quiroga-Bibei Ribeiras do Miño Ribeiras do Sil Cañamero Matanegra Montánchez Ribera Alta Ribera Baja Tierra de Barros Rioja Alavesa Rioja Alta Rioja Baja Serranía de Ronda Anaga Alto Turia Clariano Moscatel de Valencia Valentino Arganda Navalcarnero San Martín de Valdeiglesias |

2. Galda vīni, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Vino de la Tierra de Abanilla Vino de la Tierra de Bailén Vino de la Tierra de Bajo Aragón Vino de la Tierra de Betanzos Vino de la Tierra de Cádiz Vino de la Tierra de Campo de Belchite Vino de la Tierra de Campo de Cartagena Vino de la Tierra de Cangas Vino de la Terra de Castelló Vino de la Tierra de Castilla Vino de la Tierra de Castilla y León Vino de la Tierra de Contraviesa-Alpujarra Vino de la Tierra de Córdoba Vino de la Tierra de Desierto de Almería Vino de la Tierra de Extremadura Vino de la Tierra Formentera Vino de la Tierra de Gálvez Vino de la Tierra de Granada Sur-Oeste Vino de la Tierra de Ibiza Vino de la Tierra de Illes Balears Vino de la Tierra de Isla de Menorca Vino de la Tierra de La Gomera Vino de la Tierra de Laujar-Alpujarra Vino de la Tierra de Los Palacios Vino de la Tierra de Norte de Granada Vino de la Tierra de Sierra Norte de Sevilla Vino de la Tierra de Pozohondo Vino de la Tierra de Ribera del Andarax Vino de la Tierra de Ribera del Gállego-Cinco Villas Vino de la Tierra de Ribera del Queiles Vino de la Tierra de Serra de Tramuntana-Costa Nord Vino de la Tierra de Sierra de Alcaraz Vino de la Tierra de Valdejalón Vino de la Tierra de Valle del Cinca Vino de la Tierra de Valle del Jiloca Vino de la Tierra del Valle del Miño-Ourense Vino de la Tierra Valles de Sadacia |

APVIENOTĀ KARALISTE

1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni

English Vineyards Welsh Vineyards |

2. Galda vīni, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

England vai Cornwall Devon Dorset East Anglia Gloucestershire Hampshire Herefordshire Isle of Wight Isles of Scilly Kent Lincolnshire Oxfordshire Shropshire Somerset Surrey Sussex Worcestershire Yorkshire Wales vai Cardiff Cardiganshire Carmarthenshire Denbighshire Gwynedd Monmouthshire Newport Pembrokeshire Rhondda Cynon Taf Swansea The Vale of Glamorgan Wrexham |

2. Izmaiņas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā, par kurām savstarpēji vienojušās Līgumslēdzējas puses vai Apvienotā komiteja saskaņā ar 29. vai 30 pantā noteiktajām procedūrām.

B DAĻA AUSTRĀLIJAS IZCELSMES VĪNI

1. Austrālijas ģeogrāfiskās īzcelsmes norādes:

ŠTATS / ZONA | REĢIONS | APAKŠREĢIONS |

South Eastern Australia |

NEW SOUTH WALES |

Big Rivers |

Perricoota |

Riverina |

Western Plains |

Central Ranges |

Cowra |

Mudgee |

Orange |

Southern New South Wales |

Canberra District |

Gundagai |

Hilltops |

Tumbarumba |

South Coast |

Shoalhaven Coast |

Southern Highlands |

Northern Slopes |

Northern Rivers |

Hastings River |

Hunter Valley |

Hunter |

Broke Fordwich |

QUEENSLAND |

Granite Belt |

South Burnett |

SOUTH AUSTRALIA |

Adelaide |

Mount Lofty Ranges |

Adelaide Hills |

Lenswood |

Piccadilly Valley |

Adelaide Plains |

Clare Valley |

Barossa |

Barossa Valley |

Eden Valley |

High Eden |

Fleurieu |

Currency Creek |

Kangaroo Island |

Langhorne Creek |

McLaren Vale |

Southern Fleurieu |

Limestone Coast |

Coonawarra |

Mount Benson |

Padthaway |

Lower Murray |

Riverland |

The Peninsulas |

Far North |

Southern Flinders Ranges |

VICTORIA |

North West Victoria |

Murray Darling |

Swan Hill |

North East Victoria |

Alpine Valleys |

Beechworth |

Glenrowan |

King Valley |

Rutherglen |

Central Victoria |

Bendigo |

Goulburn Valley |

Nagambie Lakes |

Heathcote |

Strathbogie Ranges |

Upper Goulburn |

Western Victoria |

Grampians |

Great Western |

Henty |

Pyrenees |

Port Phillip |

Geelong |

Macedon Ranges |

Mornington Peninsula |

Sunbury |

Yarra Valley |

Gippsland |

WESTERN AUSTRALIA |

Greater Perth |

Perth Hills |

Swan District |

Swan Valley |

Peel |

Central Western Australia |

South West Australia |

Blackwood Valley |

Geographe |

Great Southern |

Albany |

Denmark |

Frankland River |

Mount Barker |

Porongurup |

Margaret River |

Manjimup |

Pemberton |

West Australian South East Coastal |

Eastern Plains, Inland and North of Western Australia |

TASMANIA |

NORTHERN TERRITORY |

AUSTRALIAN CAPITAL TERRITORY |

2. Izmaiņas ģeogrāfisko norāžu sarakstā, par kurām savstarpēji vienojušās Līgumslēdzējas puses vai Apvienotā komiteja saskaņā ar 29. vai 30 pantā noteiktajām procedūrām.

III PIELIKUMS

Tradicionālie apzīmējumi saskaņā ar 12. pantu

1. Dalībvalstu tradicionālie apzīmējumi:

Tradicionālie apzīmējumi | Vīni, uz kuriem tie attiecas | Vīna kategorija | Valoda |

VĀCIJA |

Qualitätswein | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Qualitätswein garantierten Ursprungs/ Q.g.U | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Qualitätswein mit Prädikat/ Q.b.A.m.Pr vai Prädikatswein | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | vācu |

Qualitätsschaumwein garantierten Ursprungs/Q.g.U | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Auslese | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Beerenauslese | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Eiswein | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Kabinett | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Spätlese | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Trockenbeerenauslese | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Landwein | Visi | Galda vīns ar ĢIN | vācu |

Affentaler | Altschweier, Bühl, Eisental, Neusatz/Bühl, Bühlertal, Neuweier/Baden-Baden | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Badisch Rotgold | Baden | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Ehrentrudis | Baden | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Hock | Rhein, Ahr, Hessische Bergstraße, Mittelrhein, Nahe, Rheinhessen, Pfalz, Rheingau | Galda vīns ar ĢIN | vācu |

Klassik / Classic | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Liebfrau(en)milch | Nahe, Rheinhessen, Pfalz, Rheingau | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Moseltaler | Mosel-Saar-Ruwer | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Riesling-Hochgewächs | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Schillerwein | Württemberg | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Weißherbst | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Winzersekt | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | vācu |

AUSTRIJA |

Qualitätswein | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Qualitätswein besonderer Reife und Leseart vai Prädikatswein | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Qualitätswein mit staatlicher Prüfnummer | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Ausbruch / Ausbruchwein | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Auslese / Auslesewein | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Beerenauslese (wein) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Eiswein | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Kabinett / Kabinettwein | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Schilfwein | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Spätlese / Spätlesewein | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Strohwein | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Trockenbeerenauslese | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Landwein | Visi | Galda vīns ar ĢIN |

Ausstich | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ĢIN | vācu |

Auswahl | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ĢIN | vācu |

Bergwein | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ĢIN | vācu |

Klassik / Classic | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ĢIN | vācu |

Erste Wahl | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ĢIN | vācu |

Hausmarke | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ĢIN | vācu |

Heuriger | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ĢIN | vācu |

Jubiläumswein | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ĢIN | vācu |

Schilcher | Steiermark | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ĢIN | vācu |

Sturm | Visi | Daļēji fermentēta vīnogu misa ar ĢIN | vācu |

SPĀNIJA |

Denominación de origen (DO) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Denominación de origen calificada (DOCa) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Vino dulce natural | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Vino generoso | [6] | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Vino generoso de licor | [7] | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Vino de la Tierra | Visi | Galda vīns ar ĢIN |

Aloque | DO Valdepeñas | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | spāņu |

Amontillado | DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Añejo | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns galda vīns ar ĢIN | spāņu |

Añejo | DO Malaga | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Chacoli / Txakolina | DO Chacoli de Bizkaia DO Chacoli de Getaria DO Chacoli de Alava | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | spāņu |

Clásico | DO Abona DO El Hierro DO Lanzarote DO La Palma DO Tacoronte-Acentejo DO Tarragona DO Valle de Güimar DO Valle de la Orotava DO Ycoden-Daute-Isora | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | spāņu |

Cream | DDOO Jérez-Xerès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | angļu |

Criadera | DDOO Jérez-Xerès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Criaderas y Soleras | DDOO Jérez-Xerès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Crianza | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | spāņu |

Dorado | DO Rueda DO Malaga | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Fino | DO Montilla Moriles DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Fondillón | DO Alicante | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | spāņu |

Gran Reserva | Visi noteiktā reģionā ražotie kvalitatīvie vīni Cava | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | spāņu |

Lágrima | DO Málaga | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Noble | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns galda vīns ar ĢIN | spāņu |

Noble | DO Malaga | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Oloroso | DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla- Moriles | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Pajarete | DO Málaga | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Pálido | DO Condado de Huelva£ DO Rueda DO Málaga | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Palo Cortado | DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla- Moriles | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Primero de cosecha | DO Valencia | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | spāņu |

Rancio | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Raya | DO Montilla-Moriles | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Reserva | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | spāņu |

Sobremadre | DO vinos de Madrid | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | spāņu |

Solera | DDOO Jérez-Xerès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Superior | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | spāņu |

Trasañejo | DO Málaga | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Vino Maestro | DO Málaga | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | spāņu |

Vendimia inicial | DO Utiel-Requena | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | spāņu |

Viejo | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, galda vīns ar ĢIN | spāņu |

Vino de tea | DO La Palma | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | spāņu |

FRANCIJA |

Appellation d’origine contrôlée | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | franču |

Appellation contrôlée | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | franču |

Appellation d’origine / vin délimité de qualité supérieure | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | franču |

Vin doux naturel | AOC Banyuls, Banyuls Grand Cru, Muscat de Frontignan, Grand Roussillon, Maury, Muscat de Beaume de Venise, Muscat du Cap Corse, Muscat de Lunel, Muscat de Mireval, Muscat de Rivesaltes, Muscat de St Jean de Minervois, Rasteau, Rivesaltes | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

Vin de pays | Visi | Galda vīns ar ĢIN | franču |

Ambré | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, galda vīns ar ĢIN | franču |

Château | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | franču |

Clairet | AOC Bourgogne, AOC Bordeaux | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

Claret | AOC Bordeaux | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

Clos | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | franču |

Cru Artisan | AOCMédoc, Haut-Médoc, Margaux, Moulis, Listrac, St Julien, Pauillac, St Estèphe | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

Cru Bourgeois | AOC Médoc, Haut-Médoc, Margaux, Moulis, Listrac, St Julien, Pauillac, St Estèphe | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

Cru Classé, pirms kura ir norādīts: Grand, Premier Grand, Deuxième, Troisième, Quatrième, Cinquième | AOC Côtes de Provence, Graves, St Emilion Grand Cru, Haut-Médoc, Margaux, St Julien, Pauillac, St Estèphe, Sauternes, Pessac Léognan, Barsac | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

Edelzwicker | AOC Alsace | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Grand Cru | AOC Alsace, Banyuls, Bonnes Mares, Chablis, Chambertin, Chapelle Chambertin, Chambertin Clos-de-Bèze, Mazoyeres ou Charmes Chambertin, Latricières-Chambertin, Mazis Chambertin, Ruchottes Chambertin, Griottes-Chambertin, , Clos de la Roche, Clos Saint Denis, Clos de Tart, Clos de Vougeot, Clos des Lambray, Corton, Corton Charlemagne, Charlemagne, Echézeaux, Grand Echézeaux, La Grande Rue, Montrachet, Chevalier-Montrachet, Bâtard-Montrachet, Bienvenues-Bâtard-Montrachet, Criots-Bâtard-Montrachet, Musigny, Romanée St Vivant, Richebourg, Romanée-Conti, La Romanée, La Tâche, St Emilion | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

Grand Cru | Champagne | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | franču |

Hors d’âge | AOC Rivesaltes | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | franču |

Passe-tout-grains | AOC Bourgogne | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

Premier Cru | AOC Aloxe Corton, Auxey Duresses, Beaune, Blagny, Chablis, Chambolle Musigny, Chassagne Montrachet, Champagne, , Côtes de Brouilly, Fixin, Gevrey Chambertin, Givry, Ladoix, Maranges, Mercurey, Meursault, Monthélie, Montagny, Morey St Denis, Musigny, Nuits, Nuits-Saint-Georges, Pernand-Vergelesses, Pommard, Puligny-Montrachet, Rully, Santenay, Savigny-les-Beaune,St Aubin, Volnay, Vougeot, Vosne-Romanée | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | franču |

Primeur | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | franču |

Rancio | AOC Grand Roussillon, Rivesaltes, Banyuls, Banyuls grand cru, Maury, Clairette du Languedoc, Rasteau | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | franču |

Sélection de grains nobles | AOC Alsace, Alsace Grand cru, Monbazillac, Graves supérieures, Bonnezeaux, Jurançon, Cérons, Quarts de Chaume, Sauternes, Loupiac, Côteaux du Layon, Barsac, Ste Croix du Mont, Coteaux de l’Aubance, Cadillac | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

Sur lie | AOC Muscadet, Muscadet-Coteaux de la Loire, Muscadet-Côtes de Grandlieu, Muscadet-Sèvres et Maine, AOVDQS Gros Plant du Pays Nantais, VDT avec IG Vin de pays d’Oc et Vin de pays des Sables du Golfe du Lion | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | franču |

Tuilé | AOC Rivesaltes | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | franču |

Vendanges tardives | AOC Alsace, Jurançon | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

Villages | AOC Anjou, Beaujolais, Côte de Beaune, Côte de Nuits, Côtes du Rhône, Côtes du Roussillon, Mâcon | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

Vin de paille | AOC Côtes du Jura, Arbois, L’Etoile, Hermitage | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

Vin jaune | AOC du Jura (Côtes du Jura, Arbois, L’Etoile, Château-Châlon) | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

GRIEĶIJA |

Ονομασια Προελεύσεως Ελεγχόμενη (ΟΠΕ) (appellation d’origine contrôlée) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | grieķu |

Ονομασια Προελεύσεως Ανωτέρας Ποιότητος (ΟΠΑΠ) (appellation d’origine de qualité supérieure) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | grieķu |

Οίνος γλυκός φυσικός (vin doux naturel) | Μoσχάτος Κεφαλληνίας (Muscat de Céphalonie), Μοσχάτος Πατρών (Muscat de Patras), Μοσχάτος Ρίου-Πατρών (Muscat Rion de Patras), Μοσχάτος Λήμνου (Muscat de Lemnos), Μοσχάτος Ρόδου (Muscat de Rhodos), Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodaphne de Patras), Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας (Mavrodaphne de Céphalonie), Σάμος (Samos), Σητεία (Sitia), Δαφνες (Dafnès), Σαντορίνη (Santorini) | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | grieķu |

Οίνος φυσικώς γλυκός (vin naturellement doux) | Vins de paille : Κεφαλληνίας (de Céphalonie), Δαφνες (de Dafnès), Λήμνου (de Lemnos), Πατρών (de Patras), Ρίου-Πατρών (de Rion de Patras), Ρόδου (de Rhodos), Σάμος (de Samos), Σητεία (de Sitia), Σαντορίνη (Santorini) | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | grieķu |

Ονομασία κατά παράδοση (Onomasia kata paradosi) | Visi | Galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Τοπικός Οίνος (vin de pays) | Visi | Galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Αγρέπαυλη (Agrepavlis) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Αμπέλι (Ampeli) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Αμπελώνας (ες) (Ampelonas ès) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Aρχοντικό (Archontiko) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Κάβα[8] (Cava) | Visi | Galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Από διαλεκτούς αμπελώνες (Grand Cru) | Μoσχάτος Κεφαλληνίας (Muscat de Céphalonie), Μοσχάτος Πατρών (Muscat de Patras), Μοσχάτος Ρίου-Πατρών (Muscat Rion de Patras), Μοσχάτος Λήμνου (Muscat de Lemnos), Μοσχάτος Ρόδου (Muscat de Rhodos), Σάμος (Samos) | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | grieķu |

Ειδικά Επιλεγμένος (Grand réserve) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | grieķu |

Κάστρο (Kastro) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Κτήμα (Ktima) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Λιαστός (Liastos) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Μετόχι (Metochi) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Μοναστήρι (Monastiri) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Νάμα (Nama) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Νυχτέρι (Nychteri) | ΟΠΑΠ Santorini | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | grieķu |

Ορεινό κτήμα (Orino Ktima) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Ορεινός αμπελώνας (Orinos Ampelonas) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Πύργος (Pyrgos) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Επιλογή ή Επιλεγμένος (Réserve) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | grieķu |

Παλαιωθείς επιλεγμένος (Vieille réserve) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | grieķu |

Βερντέα (Verntea) | Zakynthos | Galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Vinsanto | OPAΠ Santorini | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | grieķu |

ITĀLIJA |

Denominazione di Origine Controllata | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, daļēji raudzētas vīnogu misas ar ĢIN | itāliešu |

Denominazione di Origine Controllata e Garantita | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, daļēji raudzētas vīnogu misas ar ĢIN | itāliešu |

Vino Dolce Naturale | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Inticazione geografica tipica (IGT) | Visi | Galda vīns, „vin de pays”, vīns no pārāk gatavām vīnogām un daļēji raudzēta vīnogu misa ar ĢIN | itāliešu |

Landwein | Bolcāno autonomās provinces vīns ar ĢIN | Galda vīns, „vin de pays”, vīns no pārāk gatavām vīnogām un vīnogu vīns; daļēji raudzēta misa ar ĢIN | vācu |

Vin de pays | Aostas reģiona vīns ar ĢIN | Galda vīns, „vin de pays”, vīns no pārāk gatavām vīnogām un daļēji raudzēta vīnogu misa ar ĢN | franču |

Alberata o vigneti ad alberata | DOC Aversa | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | itāliešu |

Amarone | DOC Valpolicella | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Ambra | DOC Marsala | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Ambrato | DOC Malvasia delle Lipari DOC Vernaccia di Oristano | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Annoso | DOC Controguerra | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Apianum | DOC Fiano di Avellino | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | latīņu |

Auslese | DOC Caldaro e Caldaro classico- Alto Adige | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Barco Reale | DOC Barco Reale di Carmignano | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Brunello | DOC Brunello di Montalcino | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Buttafuoco | DOC Oltrepò Pavese | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns | itāliešu |

Cacc’e mitte | DOC Cacc’e Mitte di Lucera | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Cagnina | DOC Cagnina di Romagna | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Cannellino | DOC Frascati | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Cerasuolo | DOC Cerasuolo di Vittoria DOC Montepulciano d’Abruzzo | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Chiaretto | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, galda vīns ar ĢIN | itāliešu |

Ciaret | DOC Monferrato | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Château | DOC de la région Valle d’Aosta | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | franču |

Classico | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Dunkel | DOC Alto Adige DOC Trentino | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Est !Est ! !Est ! ! ! | DOC Est !Est ! !Est ! ! ! di Montefiascone | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | latīņu |

Falerno | DOC Falerno del Massico | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Fine | DOC Marsala | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Fior d’Arancio | DOC Colli Euganei | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, galda vīns ar ĢIN | itāliešu |

Falerio | DOC Falerio dei colli Ascolani | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Flétri | DOC Valle d’Aosta o Vallée d’Aoste | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Garibaldi Dolce (vai GD) | DOC Marsala | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Governo all’uso toscano | DOCG Chianti / Chianti Classico IGT Colli della Toscana Centrale | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | itāliešu |

Gutturnio | DOC Colli Piacentini | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns | itāliešu |

Italia Particolare (vai IP) | DOC Marsala | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Klassisch / Klassisches Ursprungsgebiet | DOC Caldaro DOC Alto Adige (avec la dénomination Santa Maddalena e Terlano) | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Kretzer | DOC Alto Adige DOC Trentino DOC Teroldego Rotaliano | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | vācu |

Lacrima | DOC Lacrima di Morro d’Alba | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Lacryma Christi | DOC Vesuvio | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Lambiccato | DOC Castel San Lorenzo | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

London Particolar (vai LP / Inghilterra) | DOC Marsala | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Morellino | DOC Morellino di Scansano | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Occhio di Pernice | DOC Bolgheri, Vin Santo Di Carmignano, Colli dell’Etruria Centrale, Colline Lucchesi, Cortona, Elba, Montecarlo, Monteregio di Massa Maritima, San Gimignano, Sant’Antimo, Vin Santo del Chianti, Vin Santo del Chianti Classico, Vin Santo di Montepulciano | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Oro | DOC Marsala | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Pagadebit | DOC pagadebit di Romagna | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Passito | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, galda vīns ar ĢIN | itāliešu |

Ramie | DOC Pinerolese | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Rebola | DOC Colli di Rimini | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Recioto | DOC Valpolicella DOC Gambellara DOCG Recioto di Soave | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | itāliešu |

Riserva | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Rubino | DOC Garda Colli Mantovani DOC Rubino di Cantavenna DOC Teroldego Rotaliano DOC Trentino | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Rubino | DOC Marsala | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Sangue di Giuda | DOC Oltrepò Pavese | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns | itāliešu |

Scelto | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Sciacchetrà | DOC Cinque Terre | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Sciac-trà | DOC Pornassio vai Ormeasco di Pornassio | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Sforzato, Sfursàt | DO Valtellina | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Spätlese | DOC un IGT de Bolzano | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | vācu |

Soleras | DOC Marsala | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Stravecchio | DOC Marsala | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Strohwein | DOC un IGT de Bolzano | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | vācu |

Superiore | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Superiore Old Marsala (vai SOM) | DOC Marsala | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Torchiato | DOC Colli di Conegliano | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Torcolato | DOC Breganze | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Vecchio | DOC Rosso Barletta, Aglianico del Vuture, Marsala, Falerno del Massico | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Vendemmia Tardiva | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, galda vīns ar ĢIN | itāliešu |

Verdolino | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | itāliešu |

Vergine | DOC Marsala DOC Val di Chiana | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Vermiglio | DOC Colli dell Etruria Centrale | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | itāliešu |

Vino Fiore | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Vino Nobile | Vino Nobile di Montepulciano | īpašos apvidos ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Vino Novello o Novello | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | itāliešu |

Vin santo / Vino Santo / Vinsanto | DOC et DOCG Bianco dell’Empolese, Bianco della Valdinievole, Bianco Pisano di San Torpé, Bolgheri, Candia dei Colli Apuani, Capalbio, Carmignano, Colli dell’Etruria Centrale, Colline Lucchesi, Colli del Trasimeno, Colli Perugini, Colli Piacentini, Cortona, Elba, Gambellera, Montecarlo, Monteregio di Massa Maritima, Montescudaio, Offida, Orcia, Pomino, San Gimignano, San’Antimo, Val d’Arbia, Val di Chiana, Vin Santo del Chianti, Vin Santo del Chianti Classico, Vin Santo di Montepulciano, Trentino | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | itāliešu |

Vivace | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, galda vīns ar ĢIN | itāliešu |

LUKSEMBURGA |

Marque nationale | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | franču |

Appellation contrôlée | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | franču |

Appellation d’origine contrôlée | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | franču |

Vin de pays | Visi | Galda vīns ar ĢIN | franču |

Grand premier cru | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

Premier cru | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

Vin classé | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | franču |

Château | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | franču |

PORTUGĀLE |

Denominação de origem (DO) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | portugāļu |

Denominação de origem controlada (DOC) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | portugāļu |

Indicação de proveniencia regulamentada (IPR) | Visi | īpašos apvidos ražots kvalitatīvs vīns, īpašos apvidos ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, īpašos apvidos ražots kvalitatīvs daļēji dzirkstošais vīns, īpašos apvidos ražots kvalitatīvs deserta vīns | portugāļu |

Vinho doce natural | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | portugāļu |

Vinho generoso | DO Porto, Madeira, Moscatel de Setubal, Carcavelos | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | portugāļu |

Vinho regional | Visi | Galda vīns ar ĢIN | portugāļu |

Canteiro | DO Madeira | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | portugāļu |

Colheita Seleccionada | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | portugāļu |

Crusted / Crusting | DO Porto | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | angļu |

Escolha | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN | portugāļu |

Escuro | DO Madeira | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | portugāļu |

Fino | DO Porto DO Madeira | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | portugāļu |

Frasqueira | DO Madeira | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | portugāļu |

Garrafeira | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ĢIN noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | portugāļu |

Lágrima | DO Porto | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | portugāļu |

Leve | Galda vīnas ar ĢN Estremadura et Ribatejano DO Madeira, DO Porto | Galda vīns ar ĢIN, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | portugāļu |

Nobre | DO Dão | Noteiktā reģionā ražots valitatīvs vīns | portugāļu |

Reserva | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, galda vīns ar ĢIN | portugāļu |

Reserva velha (vai grande reserva) | DO Madeira | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | portugāļu |

Ruby | DO Porto | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | angļu |

Solera | DO Madeira | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | portugāļu |

Super reserva | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | portugāļu |

Superior | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, galda vīns ar ĢIN | portugāļu |

Tawny | DO Porto | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | angļu |

Aiz vīnogu novākšanas gada ir vai nav norādīts Late Bottle (LBV) vai Character | DO Porto | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns | angļu |

ČEHIJAS REPUBLIKA |

pozdní sběr | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | čehu |

archivní víno | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | čehu |

panenské víno | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | čehu |

KIPRA |

Τοπικός Οίνος | Visi | Galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Μοναστήρι (Monastiri) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ĢIN | grieķu |

Οίνος Ελεγχόµενης Ονοµασίας Προέλευσης | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | grieķu |

Κτήμα (Ktima) | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ĢIN | grieķu |

UNGĀRIJA |

minőségi bor | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | ungāru |

különleges minőségű bor | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | ungāru |

fordítás | Tokaj / i | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | ungāru |

máslás | Tokaj / i | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | ungāru |

szamorodni | Tokaj / i | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | ungāru |

aszú … puttonyos, papildināts ar skaitļiem 3-6 | Tokaj / i | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | ungāru |

aszúeszencia | Tokaj / i | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | ungāru |

eszencia | Tokaj / i | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | ungāru |

tájbor | Visi | Galda vīns ar ĢIN | ungāru |

bikavér | Eger, Szekszárd | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | ungāru |

késői szüretelésű bor | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | ungāru |

válogatott szüretelésű bor | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | ungāru |

muzeális bor | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | ungāru |

siller | Visi | Galda vīns ar ĢIN un noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | ungāru |

SLOVĀKIJA |

forditáš | Tokaj / ská | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | slovāku |

mášláš | Tokaj / ská | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | slovāku |

samorodné | Tokaj / ská | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | slovāku |

výber … putňový, papildināts ar skaitļiem 3-6 | Tokaj / ská | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | slovāku |

výberová esencia | Tokaj / ská | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | slovāku |

esencia | Tokaj / ská | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | slovāku |

SLOVĒNIJA |

Penina | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns | slovēņu |

pozna trgatev | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | slovēņu |

izbor | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | slovēņu |

jagodni izbor | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | slovēņu |

suhi jagodni izbor | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | slovēņu |

ledeno vino | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | slovēņu |

arhivsko vino | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | slovēņu |

mlado vino | Visi | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | slovēņu |

Cviček | Dolenjska | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | slovēņu |

Teran | Kras | Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns | slovēņu” |

2. Izmaiņas tradicionālo apzīmējumu sarakstā, par ko savstarpēji vienojušās Līgumslēdzējas puses vai Apvienotā komiteja saskaņā ar 29. vai 30. pantā noteikto procedūru.

IV PIELIKUMS

Vīna kategorijas un pārdošanas apraksti saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta IV un V daļu

A DAĻA Vīna kategorijas

- noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns,

- NRR kvalitatīvs vīns,

- noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns,

- NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns,

- noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns,

- NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns,

- noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns,

- NRR kvalitatīvs deserta vīns,

un ekvivalenti apzīmējumi un saīsinājumi citās Kopienas valodās.

B DAĻA Tirdzniecības apraksti

- Sekt bestimmter Anbaugebiete ,

- Sekt b.A.,

- vācu valodā.

V PIELIKUMS

Kvalitatīva vīna apzīmējumi saskaņā ar 23. pantu

1. Austrālijas kvalitatīvu vīnu apzīmējumi:

Apzīmējums | Izmantošanas nosacījumi | Vīna veids[9] |

Cream | „Cream” ir Austrālijas stiprinātā vīna veids, kura blīvums ir ne mazāks par 5 Bomē grādiem. Vīna krāsa ir no gaiši dzeltenas līdz viegli dzintarainai, tam pilnīga un salda garša un parasti ar vīnam raksturīgu augļu aromātu. Vīns var būt ražots no vairāku gadu vīnogām un parasti tam nav gatavošanās laika izraisītu īpašību. Nogatavināšana notiek dažādos traukos. Stiprinājumam jābūt no Austrālijas vīnogu spirta. Turklāt eksporta tirgum vīnu ražo, pielietojot „solera” metodi, tostarp vismaz trīs gadus ilgu nogatavināšanu ozolkoka mucās. | Austrālijas stiprinātais vīns |

Crusted / Crusting | Ar „Crusted / Crusting” apzīmē stiprinātu vīnu, kam var būt nogulsnes pudelē. | Austrālijas stiprinātais vīns |

Ruby | „Ruby” (rubīnsarkanais) ir Austrālijas stiprinātā vīna veids, ko pirms pildīšanas pudelēs nogatavina tikai dažus gadus. Pildot vīnu pudelēs, tas saglabā tumši rubīnsarkanu krāsu, tas robusts, piesātināts un ar augļu piegaršu. Vīns var būt ražots no vairāku gadu vīnogām, lai pastiprinātu sākotnējās krāsas un aromāta īpašības. Stiprinājumam jābūt no Austrālijas vīnogu spirta. Turklāt eksporta tirgum vīna nogatavināšana ietver vismaz četrus mēnešu ilgu nogatavināšanu ozolkoka mucās. | Austrālijas stiprinātais vīns |

Apzīmējums | Izmantošanas nosacījumi | Vīna veids |

Solera | „Solera” ir metode, kad tiek izmantotas mucas, kurās ir dažāda vecuma vīni. Vīnus no mucas, kurā ir vecākais maisījums, tiek paņemts no solera. Tad visi vīni mucās solera rindā tiek papildināti ar vīnu no citām mucām vecuma kārtībā, un muca, kurā ir visjaunākais vīna maisījums, tiek papildināta ar svaigu vīnu. Procesa rezultātā rodas jaukts produkts, kura krāsa ir no gaišas salmu krāsas līdz tumšai dzintarkrāsai atkarībā no ražotā vīna veida. Šo procesu izmanto tikai stiprinātu vīnu ražošanai. | Austrālijas stiprinātais vīns |

Tawny | „Tawny” ir Austrālijas stiprinātā vīna veids, kuru pirms pildīšanas pudelēs nogatavina vairākus gadus. Pildot vīnu pudelēs, tam ir sarkanīgi zeltaina vai „tawny” (dzelteni brūna) nokrāsa. Vīniem jābūt rūpīgas nogatavināšanas radītajām īpašībām, ar „nogatavojušos”, nevis „svaigu” augļu iezīmēm. Tomēr daudziem vīniem vērojamas svaigas, labi nogatavojušos „augļu” īpašības, kas piemīt jaunākam vīnam. Parasti sajauc vairāku vīnogu ražas gadu vīnu, tas var būt nogatavināts ozolkoka tvertnēs un optimālo gatavību tas sasniedz pirms pārdošanas. Stiprinājumam jābūt no vīnogu spirta. | Austrālijas stiprinātais vīns |

Vintage | Ar „vintage” apzīmē Austrālijas stiprināto vīnu, kas ir ražots no viena vīnogu ražas gada vīnogām. Šiem ļoti kvalitatīvajiem vīniem raksturīgi, ka tos samērā ilgi nogatavina pudelē. Parasti tiem ir tumša krāsa, piesātināti un maigi. Tos drīkst marķēt ar apzīmējumu „vintage” un attiecīgo gadu. Šo vīnu kvalitāte, gatavinot pudelē, paaugstinās, un tie tikai iegūst no ilgstošas uzglabāšanas vīna pagrabā. Šādus vīnus pirms laišanas tirdzniecībā nogatavina vismaz divdesmit mēnešus. Stiprināšanai jāizmanto Austrālijas vīnogu spirts. Turklāt eksporta tirgum vīns vismaz četrus mēnešus jāgatavina ozolkoka mucās. | Austrālijas stiprinātais vīns |

2. Izmaiņas kvalitatīvu vīnu apzīmējumu sarakstā, par ko savstarpēji vienojušās Līgumslēdzējas puses vai Apvienotā komiteja saskaņā ar 29. vai 30. pantā noteikto procedūru.

VI PIELIKUMS

Produkta veids saskaņā ar 20. panta 3. punkta d) apakšpunktu

Apzīmējums | Atlikumcukura ierobežojumi negāzētiem vīniem | Apzīmējums | Atlikumcukura ierobežojumi dzirkstošajiem vīniem |

Dry | < 4 g/l, vai < 9 g/ l, ja kopējais skābums, kas izteikts vīnskābē (gramos uz litru), ir par < 2 g mazāk nekā atlikumcukuru saturs | Brut nature | < 3 g/l |

Medium dry | starp 4 un 12 g/l | Extra brut | starp 0 un 6 g/l |

Medium sweet | starp 12 un 45 g/l | Brut | starp 0 un 15 g / l |

Sweet | > 45 g/l | Extra dry | starp 12 un 20 g/l |

Dry | starp 17 un 35 g/l |

Medium dry | starp 35 un 50 g/l |

Sweets | > 50 g/l |

VII PIELIKUMS

Vīnogu šķirņu vai to sinonīmu saraksts, kas ietver tādas Kopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai sastāv no tādām Kopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras var norādīt uz Austrālijas izcelsmes vīnu etiķetēm

saskaņā ar 22. panta 2. punktu

1. Vīnogu šķirnes vai to sinonīmi:

Alicante Bouchet

Auxerrois

Barbera

Carignan

Carignane

Chardonnay

Pinot Chardonnay

Orange Muscat

Rhine Riesling

Trebbiano

Verdelho

2. Izmaiņas vīnogu šķirņu vai to sinonīmu sarakstā, par ko savstarpēji vienojušās Līgumslēdzējas puses vai Apvienotā komiteja saskaņā ar 29. vai 30. pantā noteikto procedūru.

VIII PIELIKUMS

Dažu ražošanas metožu definīcijas saskaņā ar 20. panta 3. punkta i) apakšpunktu

1. Ja turpmāk minētos apzīmējumus izmanto vīna aprakstam un noformējumam, vīnam ir jābūt nogatavinātam, raudzētam vai nostāvējušam ozolkoka mucās:

„barrel aged” „barrel fermented” „barrel matured” | „oak aged” „oak fermented” „oak matured” | „wood aged” „wood fermented” „wood matured” |

2. Turpmākos apzīmējumus var izmantot tāda vīna aprakstam un noformējumam, kura izcelsme ir Austrālijā, ievērojot šādus izmantošanas nosacījumus:

„botrytis” (vai līdzīgs apzīmējums) | Vīnam ir jābūt ražotam no svaigām, gatavām vīnogām, kuru ievērojamu daudzumu dabiskos apstākļos ir skārusi pelējuma sēnīte Botrytis cinerea tādā veidā, kas veicina cukuru koncentrāciju ogās. |

„bottle fermented” | Vīnam ir jābūt dzirkstošajam vīnam, kas ražots, to raudzējot pudelē, kuras tilpums nav lielāks par 5 litriem, un kas nogatavināts uz savām nogulsnēm ne mazāk kā 6 mēnešus. |

„noble late harvested” | Vīnam ir jābūt ražotam no svaigām gatavām vīnogām, kuru ievērojamu daudzumu dabiskos apstākļos ir skārusi pelējuma sēnīte Botrytis cinerea tādā veidā, kas veicina cukuru koncentrāciju ogās. |

„special late harvested” | Vīnam ir jābūt ražotam no svaigām gatavām vīnogām, kuru ievērojams daudzums dabiskos apstākļos ir izžāvēts tādā veidā, kas veicina cukuru koncentrāciju ogās. |

3. Ja vīna aprakstam un noformējumam izmanto citus apzīmējumus, kas attiecas uz vīna darīšanu, vīnam ir jābūt ražotam atbilstīgi tādai šo apzīmējumu nozīmei, ko parasti izmanto un saprot profesionāli vīndari vīna ražotājvalstī.

IX PIELIKUMS

Valsts tiesību akti par vīna aprakstu, noformējumu, iepakojumu vai sastāvu saskaņā ar 26. pantu

AUSTRĀLIJĀ

Australian Wine and Brandy Corporation Act 1980 , und nachgeordnete Rechtsvorschriften,

Trade Practices Act 1974,

Australia New Zealand Food Standards Code.

KOPIENĀ

Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju V sadaļa un VII un VIII pielikums,

Komisijas Regula (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību.

X PIELIKUMS

Kontaktpersonas saskaņā ar 31. pantu

Izmaiņas kontaktinformācijā paziņo laikus.

a) AUSTRĀLIJA

The Chief Executive Australian Wine and Brandy Corporation National Wine Centre Botanic Road ADELAIDE SA 5000 Australia |

(PO Box 2733 KENT TOWN SA 5071 Australia) Tālr: (+61) (8) 8228 2000 Fakss: (+61) (8) 8228 2022 e-pasts: awbc@awbc.com.au |

b) KOPIENA

Eiropas Komisija

The Directorate-General for Agriculture and Rural Development (EC-Australia Agreement on Trade in Wine) B-1049 Bruxelles / B-1049 Brussel Belgium Tālr: (+32)(2) 295-3240 Fakss : (+32)(2) 295-7540 e-pasts: agri-library@ec.europa.eu |

PROTOKOLS

AR ŠO LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES VIENOJAS:

I.1. Ievērojot nolīguma 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Kopiena atļauj ievest un tirgot tās teritorijā Austrālijas izcelsmes vīnus:

a) kuros ir tāds minerālu saturs, kas atspoguļo dabīgi izveidojušos līmeņus Austrālijas lauksaimniecībā izmantojamās augsnēs un kuru saturs veidojas ražošanas gaitā, lietojot labai vīndarības praksei atbilstīgas metodes;

b) kuriem kopējais skābuma saturs, ko izsaka vīnskābē, ir zemāks nekā 3,5 grami, bet pārsniedz 3,0 gramus litrā ar nosacījumu, ka uz vīna ir ģeogrāfiskas izcelsmes norāde, kas minēta II pielikumā;

c) kuriem attiecībā uz vīniem, ko saskaņā ar Austrālijas tiesību aktiem apraksta un noformē ar tādiem apzīmējumiem kā „ botrytis ” vai tamlīdzīgiem vārdiem, „ noble late harvested ” vai „ special late harvested ”:

- faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 8,5 % vai lielāka, vai kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 15 % bez stiprināšanas,

- gaistošās skābes saturs nepārsniedz 25 miliekvivalentus litrā (1,5 grami litrā),

- sēra dioksīda saturs nepārsniedz 300 miligramus litrā,

ar nosacījumu, ka uz konkrētā vīna ir norādīta Austrālijā aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas minēta II pielikumā;

d) kuriem, neskarot c) punkta pirmajā rindkopā noteikto, kopējā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 20 % bez stiprināšanas, un, neskarot pielaides, kas noteiktas izmantotajai atsauces analīzes metodei, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija no analīzē noteiktās atšķiras ne vairāk par 0,8 %;

(e) kuru kopējais spirta stiprums ir izteikts tilpuma procentos līdz vienības desmitdaļai;

(f) kuri ražoti atbilstīgi jaunām vai grozītām prasībām, par kurām savstarpēji vienojušās Līgumslēdzējas puses vai Apvienotā komiteja saskaņā ar 29. panta 3. punkta a) apakšpunktā vai 30. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzēto procedūru atkarībā no nepieciešamības konkrētajā gadījumā.

2. Lai ievērotu 1. punktu, vīnam jāpievieno sertifikāts, ko izsniegusi „ Australian Wine and Brandy Corporation “ vai cita Austrālijas izraudzīta kompetentā iestāde un kas apliecina, ka vīns ir izgatavots atbilstīgi Austrālijas normatīvajiem aktiem.

II. Ievērojot šā nolīguma 33. panta b) punktu, nolīgumu nepiemēro:

1. vīnam, kas ir pildīts marķētā ne vairāk kā piecu litru lielā tvertnē ar vienreiz lietojamu aizbāzni, ja kopējais pārvadājamais daudzums, kuru veido vai neveido atsevišķi sūtījumi, nepārsniedz 100 litrus;

2. a) vīnam, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā, ja tā daudzums vienam ceļotājam nepārsniedz 30 litrus;

b) vīnam, ko viena privātpersona sūta citai, ja viena sūtījuma daudzums nepārsniedz 30 litrus;

c) vīniem, kas ir daļa no to privātpersonu iedzīves, kuras maina dzīvesvietu;

d) tirdzniecības izstādēm paredzētiem vīniem, kā noteikts piemērojamos muitas noteikumos, ja minētie produkti ir iepildīti marķētās tvertnēs, kuru tilpums nepārsniedz divus litrus un kuras ir aprīkotas ar vienreiz lietojamiem aizbāžņiem;

e) tāda vīna daudzumiem, kuru ieved zinātniskiem vai tehniskiem eksperimentiem, nepārsniedzot vienu hektolitru;

f) vīniem diplomātiskām, konsulārām un līdzīgā veida iestādēm, kuru ieved kā daļu no tām atļautā beznodokļu daudzuma;

g) vīniem, kas atrodas starptautiskajos transportlīdzekļos kā pārtikas krājumi.

Atbrīvojumu, kas minēts 1. punktā, nedrīkst apvienot ar vienu vai vairākiem šajā punktā minētajiem atbrīvojumiem.

Kopīgā deklarācija par turpmākām pārrunām par vīndarības metodēm

Izvērtējot dažādos starptautiskos noteikumus par vīndarības metodēm, procesiem un prasībām par sastāvu, Līgumslēdzējas puses pētīs, kā ierosināt mazāk ierobežojošu un elastīgāku veidu, lai vienotos par jaunu vīndarības metožu, procesu un prasību par sastāvu izmantošanu to procedūru vietā, kas noteiktas nolīguma I sadaļā.

Līgumslēdzējas puses turpinās pārrunas par šo jautājumu pirmajā Apvienotās komitejas sanāksmē pēc šīs kopīgās deklarācijas parakstīšanas dienas.

Kopīgā deklarācija par alergēnu norādīšanu uz etiķetes

1. Neskarot nolīguma 26. pantu, Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka:

a) Kopiena var pieprasīt iekļaut vīna aprakstā un noformējumā obligātu informāciju par alergēniem, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK ar grozījumiem, un

b) Austrālija var pieprasīt iekļaut vīna aprakstā un noformējumā obligātu informāciju par noteiktām sastāvdaļām vai vielām saskaņā ar Food Standard 1.2.3, Volume 2, Australia New Zealand Food Standards Code (ar grozījumiem).

2. Neierobežojot nolīguma 4. pantu:

a) Kopiena atļaus ievest tādu Austrālijas izcelsmes vīnu, kas ir aprakstīts un noformēts atbilstīgi 1. punkta a) apakšpunktā minētajām prasībām, un

b) Austrālija atļaus ievest tādu Kopienas izcelsmes vīnu, kas ir aprakstīts un noformēts atbilstoši 1. punkta b) apakšpunktā minētajām prasībām.

3. Līgumslēdzējas puses sadarbosies, lai saskaņot otu attiecīgās normatīvo aktu prasības attiecībā uz sastāvdaļu norādīšanu vīnā.

Kopīgā deklarācija par dialogu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar vīna starptautisko tirdzniecību

Kā lielākajiem pasaules vīna eksportētājiem Austrālijai un Eiropas Savienībai ir kopīga interese palielināt piekļuvi starptautiskajiem vīna tirgiem un tos paplašināt, un tās ir uzsākušas izpētīt veidus, kā sadarboties, lai noteiktu iespējamās kopējās darbības jomas.

Līgumslēdzējas puses veidos plašāku dialogu par jautājumiem, kas varētu palīdzēt atvieglot un paplašināt vīna tirdzniecību pasaulē. Šajā dialogā varētu ietvert diskusijas par pašreizējo sarunu kārtu Dohā, kas notiek PTO sarunu ietvaros, un par sarunām citos starptautiskos forumos, kas skar vīna tirdzniecību pasaulē.

Kopīgā deklarācija par ražošanas metožu izmantošanu

Līgumslēdzējas puses turpinās apsvērt dažu ražošanas metožu apzīmējumu izmantošanu saskaņā ar VIII pielikumu, ņemot vērā ieteikumus, ko sniedzis Starptautiskais vīnogulāju un vīna birojs (OIV).

Kopīgā deklarācija par marķēšanas jautājumiem

Līgumslēdzējas puses atbalsta rezolūciju par vīna marķēšanas jautājumiem, kuru pieņēma, izmantojot šo nolīgumu.

Līgumslēdzējas puses uzsver svarīgumu, ko tās piešķir šim nolīgumam, lai atrisinātu problēmas, kas nākotnē varētu rasties saistībā ar vīna tirdzniecību.

Kopīgā deklarācija par nolīguma 13. panta 3. punkta c) apakšpunktu

Līgumslēdzējas puses apstiprina savu izpratni par to, ka nolīguma 13. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā aizsardzība ietver tādus apzīmējumus kā „ méthode champenoise ”.

Kopīgā deklarācija par sertifikāciju

Līgumslēdzējas puses apstiprina savu izpratni par to, ka noteikumi par vienkāršotu sertifikāciju, kas minēti nolīguma 27. panta 1. punktā, neattiecas uz vīnu, kas Kopienā ievests mucās.

Kopīgā deklarācija par „ Retsina” vīnu

Līgumslēdzējas puses atzīmē to, ka:

- saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 1. pielikuma 13. punktu „ Retsina ” vīns ir vīns, ko ražo tikai Grieķijas teritorijā, izmantojot vīnogu misu, kas apstrādāta ar Aleppo priedes sveķiem. Aleppo priedes sveķu izmantošana ir atļauta tikai tādēļ, lai iegūtu „ Retsina ” vīnu atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti piemērojamajos Grieķijas noteikumos;

- saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 1. punkta n) apakšpunktu Aleppo priedes sveķu izmantošana ir Kopienā atļauta vīndarības prakse atbilstoši nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 1622/2000 9. pantā;

- vīnus ar etiķeti „Retsina”, kas ir ražoti Grieķijā atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumiem, var turpināt ievest Austrālijā.

Konsolidētā Eiropas Kopienas deklarācija

Austrālijas izmantotās obligātās norādes

Eiropas Kopiena atgādina, ka Komisijas Regulas (EK) Nr. 753/2002 (ar grozījumiem) 3. pantā cita starpā ir noteikts uzrādīt obligātās norādes, kas uz tvertnes sagrupējamas vienā uztveres laukā. Attiecībā uz vīnu, kura izcelsme ir Austrālijā, Eiropas Kopiena atzīst, ka obligāto norāžu noformēšana vienā uztveres laukā atbilst šai prasībai, ja norādes ir vienlaicīgi lasāmas, nepagriežot pudeli, un ir skaidri atšķiramas no apkārtējā teksta vai grafiskajiem attēliem. Eiropas Kopiena apstiprina, ka obligātās norādes var būt atdalītas ar tekstu vai grafiskiem attēliem un tās var iekļaut vienā vai vairākās etiķetēs viena uztveres lauka ietvaros.

Eiropas Kopiena arī apstiprina, ka Austrālija var, bet tai netiek prasīts, šajā pašā uztveres laukā uzrādīt obligātās norādes arī par importētāju un partijas numuru.

Austrālijas izmantotās noteiktās norādes

Eiropas Kopiena atgādina, ka Kopienas noteikumos, kas paredzēti 34. panta 1. un 2. punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 753/2002 (ar grozījumiem), pieprasīts vai atļauts iekļaut etiķetē ar vīna tirdzniecību saistītu personu adresi. Turklāt Eiropas Kopiena apstiprina, ka Austrālijas vīnu aprakstam un noformējumam var izmantot parastus angļu valodas vārdus kā „doctor”, „mountain” un „sun” u.c.

Austrālijas lietotie brīvi izmantojamie apzīmējumi

Eiropas Kopiena atgādina, ka Kopienas tiesību akti attiecībā uz vīnu, jo īpaši Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII un VIII pielikums un Komisijas Regula (EK) Nr. 753/2002 (ar grozījumiem), regulē obligāto un fakultatīvo norāžu izmantošanas nosacījumus Kopienas tirgū. Kopienas tiesību akti atļauj izmantot citus terminus nekā tie, kas iekļauti Kopienas tiesību aktos, ar nosacījumu, ka tie ir precīzi, nepastāv risks sajaukt tos ar terminiem, kurus ietver Kopienas tiesību akti, un uzņēmēji šaubu rašanās gadījumā var pierādīt to precizitāti.

Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Eiropas Kopiena apstiprina, ka Austrālija sava vīna aprakstam un noformējumam var izmantot citus terminus nekā tie, kurus regulē nolīgums, ja šo terminu izmantošana atbilst noteikumiem, kas attiecas uz vīna ražotājiem Austrālijā.

Konsolidētā vēstuļu apmaiņa

1. vēstule

Godātais kungs!

Man ir gods atsaukties uz nesenajām mūsu delegāciju sarunām, lai vienotos par Eiropas Kopienas un Austrālijas nolīgumu par vīna tirdzniecību („ nolīgums ”).

Par šā nolīgumu saistību ar TRIPS nolīguma 24. panta 1. punktu

Līgumslēdzējas puses saprot, ka sarunas un nolīguma darbība attiecībā uz vīnu atbilst katras Līgumslēdzējas puses attiecīgajām saistībām pret otru Līgumslēdzēju pusi saskaņā ar Nolīguma par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem attiecībā uz tirdzniecību („ TRIPS nolīgums ”) 24. panta 1. punktu.

Par noteiktu aizsargātu nosaukumu statusu

Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka nolīguma noteikumi attiecībā uz tradicionāliem apzīmējumiem, vīna kategorijām, pārdošanas aprakstiem un kvalitatīva vīna apzīmējumiem kā tādi un to izmantošana nav un nerada intelektuālā īpašuma tiesības.

Par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību

Līgumslēdzējas puses apstiprina savu kopīgo izpratni, ka nolīgums neskar katras Līgumslēdzējas puses tiesības un pienākumus, ko nosaka TRIPS nolīguma 24. panta 3. punkts.

Austrālija apstiprina, ka tā turpinās nodrošināt, ka Kopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuru saskaņā ar šo nolīgumu aizsargā Austrālija, iekļaujot Aizsargāto nosaukumu reģistrā, preču zīmi, kas ietver šo ģeogrāfisko norādi vai kuru veido minētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, identificējot kādu II pielikumā minēto vīnu, nevar izmantot vai iekļaut Preču zīmju reģistrā attiecībā uz vīnu, ja vien šis vīns neatbilst prasībām attiecībā uz Kopienas ģeogrāfiskās norādes izmantošanu.

Austrālija apstiprina, ka saskaņā ar nolīguma 19. pantu nolīguma 15. pantā minētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var izmantot Austrālijā, lai aprakstītu vai noformētu Kopienas izcelsmes vīnu šajā pantā noteiktajā pārejas periodā, ja vīns atbilst prasībām, kas attiecas uz Kopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu.

Par noteiktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un reģistrētu preču zīmju saistību

1. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras Līgumslēdzēju pušu attiecīgajās teritorijās ir aizsargātas pēc 1994. gada 26. janvāra, un ciktāl patērētāji netiek maldināti par vīna izcelsmi, Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka:

1.1. Austrālijā reģistrētās preču zīmes „ Ilya”, „ Lienert of Mecklenburg", „ Lindauer", „ Salena Estate”, un „ The Bissy” var turpināt izmantot Austrālijā.

1.2. Neatkarīgi no nolīguma 13. panta 2. un 5. punkta un nolīgumam pievienotās vēstuļu apmaiņas „Par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību” otrās daļas preču zīmes „ Stonehaven Limestone Coast", „ John Peel", „ William Peel", „ Old Peel", „ South Coast" un „ Domaine de Fleurieu" , kas reģistrētas Kopienā un/vai vienā vai vairākās tās dalībvalstīs, var turpināt izmantot Kopienā un/vai attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

1.3. Nekas šajā nolīgumā netiek uzskatīts par tādu, kas attur preču zīmju tiesību īpašniekus no šo preču zīmju izmantošanas visur, kur normatīvie akti to pieļauj.

2.1. Līgumslēdzējas puses atzīmē, ka nolīguma 13. panta 2. un 5. punkta noteikumi neattiecas uz preču zīmēm, kas neietver vai neveido attiecīgajos nolīguma pielikumos minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un ka tās var turpināt izmantot, ciktāl uz to attiecas nolīgums.

2.2. Līgumslēdzējas puses piekrīt vajadzības gadījumā apspriest šo jautājumu EK un Austrālijas Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 30. pantu.

Ilgums

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šī vēstuļu apmaiņa ir spēkā tik ilgi, kamēr ir spēkā nolīgums.

Man ir gods piedāvāt, lai šī vēstule un Jūsu atbildes vēstule, kas apstiprina, ka Austrālijas valdība piekrīt šīs vēstules saturam, kopā veidotu Eiropas Kopienas un Austrālijas valdības nolīgumu.

Ar cieņu

2. vēstule

Godātais kungs!

Man ir gods apstiprināt Jūsu šajā datumā nosūtītās vēstules saņemšanu, kas ietver šādu informāciju:

„ Par saistību starp nolīgumu un TRIPS nolīguma 24. panta 1. punktu

Līgumslēdzējas puses saprot, ka sarunas un nolīguma darbību attiecībā uz vīnu atbilst katras Līgumslēdzējas puses attiecīgajām saistībām pret otru Līgumslēdzēju pusi saskaņā ar Nolīguma par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem attiecībā uz tirdzniecību („ TRIPS nolīgums”) 24. panta 1. punktu.

Par noteiktu aizsargātu nosaukumu statusu

Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka nolīguma noteikumi attiecībā uz tradicionāliem apzīmējumiem, vīna kategorijām, pārdošanas aprakstiem un kvalitatīva vīna apzīmējumiem kā tādi neveido un nerada intelektuālā īpašuma tiesības.

Par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību

Līgumslēdzējas puses apstiprina kopīgo izpratni, ka nolīgums neskar katras Līgumslēdzējas puses tiesības un pienākumus, kas noteikti TRIPS nolīguma 24. panta 3. punktā.

Austrālija apstiprina, ka tā turpinās nodrošināt, ka Kopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuru saskaņā ar šo nolīgumu aizsargā Austrālija, iekļaujot Aizsargāto nosaukumu reģistrā, preču zīmi, kas ietver vai veido šo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, identificējot kādu II pielikumā minēto vīnu, nevar izmantot vai iekļaut Preču zīmju reģistrā attiecībā uz vīnu, ja vien šis vīns neatbilst prasībām attiecībā uz Kopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu.

Austrālija apstiprina, ka saskaņā ar nolīguma 19. pantu nolīguma 15. pantā minētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var izmantot Austrālijā, lai aprakstītu vai noformētu Kopienas izcelsmes vīnu šajā pantā noteiktajā pārejas periodā, ja vīns atbilst prasībām, kas attiecas uz Kopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu.

Par noteiktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un reģistrētu preču zīmju saistību

1. Kas attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras Līgumslēdzēju pušu attiecīgajās teritorijās ir aizsargātas pēc 1994. gada 26. janvāra, un ciktāl patērētāji netiek maldināti par vīna izcelsmi, Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka:

1.1. Austrālijā reģistrētās preču zīmes „ Ilya", „ Lienert of Mecklenburg", „ Lindauer", „ Salena Estate” un „ The Bissy” var turpināt izmantot Austrālijā.

1.2. Neskarot nolīguma 13. panta 2. un 5. punktu un nolīgumam pievienotās vēstuļu apmaiņas “Par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību” otro daļu, preču zīmes „ Stonehaven Limestone Coast", „ John Peel", „ William Peel", „ Old Peel", „ South Coast" un „ Domaine de Fleurieu" , kas reģistrētas Kopienā un/vai vienā vai vairākās tās dalībvalstīs, var turpināt izmantot Kopienā un/vai attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

1.3. Nekas nolīgumā netiek uzskatīts par tādu, kas attur preču zīmju tiesību īpašniekus no šo preču zīmju izmantošanas visur, kur normatīvie akti to pieļauj.

2.1. Līgumslēdzējas puses atzīmē, ka nolīguma 13. panta 2. un 5. punkta noteikumi neattiecas uz preču zīmēm, kas neietver vai neveido attiecīgajos nolīguma pielikumos minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un ka tās var turpināt izmantot, ciktāl uz to attiecas nolīgums.

2.2. Līgumslēdzējas puses piekrīt vajadzības gadījumā apspriest šo jautājumu EK un Austrālijas Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 30. pantu.

Ilgums

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šī vēstuļu apmaiņa ir spēkā tik ilgi, kamēr ir spēkā nolīgums.”

Man ir gods apstiprināt, ka Austrālijas delegācija piekrīt šīs vēstules saturam un piekrīt tam, ka Jūsu vēstule un šī atbilde kopā veido Austrālijas valdības un Eiropas Kopienas nolīgumu.

Ar cieņu

[1] OV L 86, 31.3.1994., 3. lpp.

[2] OV L 86, 31.3.1994., 1. lpp.

[3] OV L 179, 14.7.1999, 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006, 1. lpp.).

[4] ATS, 1988, Nr. 30 (bez pielikuma); UNTS, 1503, 168. lpp. (ar pielikumu).

[5] Šī vīndarības metode ir atļauta no 1994. gada 1. marta.

[6] Attiecīgie vīni ir kvalitatīvi deserta vīni saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VI pielikuma L punkta 8. apakšpunktu.

[7] Attiecīgie vīni ir noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VI pielikuma L punkta 11. apakšpunktu.

[8] Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 paredzētā apzīmējuma „cava” aizsardzība neskar tās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, ko piemēro noteiktā reģionā ražotiem kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem „Cava”.

[9] Līgumslēdzējas puses atzīst, ka Austrālijas vīna veids „stiprinātais vīns” ir ekvivalents Kopienas produktam „deserta vīns”, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 I pielikuma 14. punktā.