52006PC0244

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 24.5.2006

COM(2006) 244 galīgā redakcija

2006/0084 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

(iesniegusi Komisija) {SEC(2006) 638 }

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Pamatojums un mērķi

Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) izveidoja 1999. gadā. Galvenie tiesiskā regulējuma instrumenti, uz kuriem balstās Biroja darbība, ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999[1], Padomes 1999. gada 25. maija Regula (Euratom) Nr. 1074/1999[2], ar kuru nosaka OLAF veiktās iekšējās un ārējās izmeklēšanas kārtību, un Komisijas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums Nr. 1999/352 (EK/EOTK/Euratom)[3], ar ko izveido Biroju.

2003. gada aprīlī Komisija apstiprināja pirmo OLAF darbības novērtējumu[4], kurā iekļauta virkne ieteikumu, kuru mērķis ir tālāk stiprināt Biroja darbību. Komisija secināja, ka Biroja sinerģija un institucionālā situācija (Komisijas dienests, kam piešķirta darbības neatkarība) ir darboties spējīga, taču nepieciešams uzlabot Biroja efektivitāti un sadarbību ar dalībvalstīm. Eiropas Parlaments atbalstīja Komisijas apņemšanos izstrādāt attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus[5].

2004. gada februārī Komisija pieņēma priekšlikumus, ar kuriem groza Regulas (EK) Nr. 1073/1999 un (Euratom) Nr. 1074/1999[6]. To mērķis bija stiprināt personas procesuālās tiesības, nodrošināt labāku kontroli pār izmeklēšanas ilgumu un uzlabot informācijas apmaiņu starp Biroju un attiecīgajām iestādēm, kā arī operatīvās darbības efektivitāti. Pirms šo priekšlikumu izskatīšanas uzsākšanas Parlaments un Padome lūdza veikt Biroja darbības papildu novērtēšanu. Šādā kontekstā Revīzijas palāta izstrādāja īpašu ziņojumu [7]par to, kā tiek vadīts OLAF, kurā iekļauti konkrēti ieteikumi un atzinums par 2004. gada februārī ierosinātajiem grozījumiem[8]. Revīzijas palāta piekrīt, ka pašreizējā Biroja struktūra – Komisijas dienests, kam piešķirta darbības neatkarība – ir apmierinoša. Tomēr Palāta iesaka veikt papildu pasākumus, lai uzlabotu Biroja darbības efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un izmeklēšanas ilgumu, sadarbību ar valstu iestādēm un koncentrēšanos uz pamatuzdevumiem, kā arī uz Uzraudzības komitejas pilnvarām.

2005. gada jūlijā Budžeta kontroles komiteja sarīkoja Eiropas Parlamentā atklāto izskatīšanu attiecībā uz OLAF stiprināšanu, kurā piedalījās arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieki Kallas un Frattini, pārstāvji no Revīzijas palātas un Tiesas, kā arī vadošie eksperti. Šīs izskatīšanas laikā Komisijas priekšēdētāja vietnieks Kallas uzsvēra, cik svarīgi ir ieviest OLAF krāpšanas novēršanas nolūkos veiktās izmeklēšanas politisku pārvaldību, kā arī to, ka nepieciešama neatkarīga izmeklēšanas procedūru un ilguma kontrole, vienlaikus nodrošinot izmeklēšanas konfidencialitātes aizsardzību. Atklātās izskatīšanas rezultātā varēja secināt, ka Biroja pašreizējā institucionālā struktūra nerada šķēršļus tā darbības neatkarībai, ka jāstiprina aizstāvības tiesības un jāpārskata kontroles funkcija.

Šis priekšlikums izstrādāts, balstoties uz šiem secinājumiem. Tajā iekļauts līdz 2004. gada februārim sasniegtais, un tas izvērsts tālāk. Ņemot vērā novērtējuma, Revīzijas palātas veiktās revīzijas un atklātās izskatīšanas secinājumus, šajā priekšlikumā nav skarta Biroja institucionālā struktūra, un tas paredz vienīgi uzlabot Biroja darbību esošās sistēmas ietvaros. Ņemot vērā izdarīto grozījumu apjomu, šis priekšlikums aizstāj 2004. gada 10. februāra priekšlikumu, kas tiek atsaukts.

Stiprināta pārvaldība līdztekus ar kontroles padomdevēja institūcijas izveidošanu un precizējumiem par informācijas apriti starp OLAF un attiecīgām iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām, palīdz izveidot pareizu līdzsvaru starp neatkarību un kontroli.

Vienlaikus ar šo priekšlikumu Komisijas dienesti izstrādāja Komisijas iekšējā lēmuma projektu, ko Komisijas locekļi ir pieņēmuši zināšanai un kas likumdevējam tiks nosūtīts informācijai. Šajā daļā tiks iekļauti sīkāki pasākumi un noteikumi, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1073/1999 jauno noteikumu piemērošanu. To vajadzēs pielāgot vēlāk, ņemot vērā galvenās regulas galīgo tekstu, ko pieņems Eiropas Parlaments un Padome. Vajadzības gadījumā tas pats attieksies uz Iestāžu nolīgumu, kas 1999. gada 25. maijā tika noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Citiem OLAF un iestāžu un dienestu sadarbības aspektiem vajadzēs pievērsties vēlāk.

Priekšlikumā pēc būtības ir šādi galvenie elementi:

Pārvaldība, sadarbība starp iestādēm un Uzraudzības komiteju

2005. gada jūlija izskatīšanas laikā tika izvirzīti jautājumi par Uzraudzības komitejas jauno lomu, kādu 2004. gada februārī ierosināja Komisija. Komisija turklāt uzskata, ka nepieciešama politiskā pārvaldība attiecībā uz prioritātēm, kas saistītas ar izmeklēšanas darbību. Nepieciešams pārskatīt attiecības starp Uzraudzības komiteju, Biroju un iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām, iedibinot ciešāku sadarbību.

Šajā nolūkā Komisija ierosina Uzraudzības komitejai regulāri vai pēc pieprasījuma tikties ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvjiem strukturēta dialoga ietvaros, tomēr neiejaucoties izmeklēšanas gaitā. Šim dialogam jārada iespēja apspriest stratēģisko prioritāšu noteikšanu, Biroja darbības programmu, kā arī minētās komitejas un Biroja ģenerāldirektora gada darbības pārskatu. Šā strukturētā dialoga mērķis ir īstenot izmeklēšanas laikā veikto darbību un Biroja un komitejas darbības efektivitātes politiskās kontroles funkciju un nodrošināt labas attiecības starp Biroju un EK iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām, jo īpaši informācijas nodošanas jomā. Komitejas uzdevums strukturētā dialoga ietvaros ir sniegt atzinumu un nākt klajā ar ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz izraudzīšanos un gadījumos, kad Biroja ģenerāldirektoram tiek piemēroti disciplinārsodi.

Iesaistīto personu tiesību garantēšana

2004. gada priekšlikumi paredz procesuālas garantijas, kas saglabātas arī šajā priekšlikumā. Cik vien iespējams, priekšlikums paredz saskaņot iekšējās un ārējās izmeklēšanas procedūras, lai vienkāršotu to pielietošanu un stiprinātu juridisko noteiktību.

Komisija ierosina regulā iekļaut sīki izstrādātu noteikumu par procesuālajām garantijām, kas jāievēro, veicot iekšēju un ārēju izmeklēšanu. Šīs garantijas pamatojas uz noteikumiem, kas iekļauti Iestāžu nolīgumā par iekšēju izmeklēšanu (un dažādos lēmumos, ar kuriem to īsteno), Civildienesta noteikumos un OLAF rokasgrāmatā, kā arī papildina tos. Tos iekļaujot pašā regulā, ir iespējams izveidot vienotu pamata garantiju kopumu, kas piemērojamas attiecībā uz ikvienu OLAF veikto izmeklēšanu, vai tā būtu iekšēja vai ārēja. 2004. gada februārī tika ierosinātas šādas papildu garantijas:

- noteikumi par informāciju, kādu OLAF jāsniedz pirms iztaujāšanas, un par iztaujāšanas protokola sagatavošanu;

- tiesības iztaujāšanas laikā saņemt paša izraudzītas personas palīdzību;

- tiesības neliecināt pret sevi.

Šīs garantijas jāievēro ne vien attiecībā uz galīgā ziņojuma izstrādi, bet arī uz informācijas nodošanu valsts iestādēm.

Izmeklēšanas kontroles stiprināšana

Līdztekus sīki izstrādātu noteikumu iekļaušanai attiecībā uz procesuālajām garantijām (7.a pants), kas jāievēro, veicot iekšēju un ārēju izmeklēšanu, šķiet, ka to ievērošana jānodrošina ar stiprinātu kontroli un jāparedz iespēja lūgt atzinumu. Šādu kontroli nodrošina kontroles padomdevējs, kas Biroja ietvaros savas funkcijas veic uz ekskluzīva pamata, darbojoties pilnīgi neatkarīgi. Tā neatkarību garantē priekšlikuma 14. pants un jo īpaši Uzraudzības komitejas loma izraudzīšanās procesā. Šajā kontrolē ņem vērā izmeklēšanas konfidencialitāti un labas pārvaldības principu, profesionālo noslēpumu un datu aizsardzību, kā arī to, ka gan disciplinārās iestādes, gan tiesu iestādes īsteno savas attiecīgās prerogatīvas.

Stiprinātā kontrole attiecas uz visiem iekšējās vai ārējās izmeklēšanas posmiem, tādējādi nodrošinot vienotu kontroles kārtību visām Biroja izmeklēšanas darbībām. Procesuālie noteikumi attiecībā uz kontroles padomdevēja atzinumu jānosaka ar Komisijas iekšēju lēmumu. Kontroles padomdevēja funkcija ir papildu pasākums, ar kuru nebūt nav paredzēts aizstāt Kopienas tiesu veikto tiesas kontroli, bet gan stiprināt jau esošos kontroles mehānismus.

Ierosinātie noteikumi nosaka jaunu kārtību ilgtermiņa izmeklēšanai. Iestādes, uz kurām „attiecas” izmeklēšana, kā arī Uzraudzības komiteja jāinformē par kontroles padomdevēja atzinumu, ja OLAF pēc šā atzinuma saņemšanas nolemj turpināt izmeklēšanu ilgāk par divpadsmit mēnešiem. Savukārt Komisijai un Uzraudzības komitejai jāsaņem statistikas un analīzes ziņojumi, ko regulāri izstrādā kontroles padomdevējs attiecībā uz iekšējās un ārējās izmeklēšanas ilgumu.

Izmeklēšanas kontrole izmeklēšanas laikā pirmām kārtām ir ātra kontrole, kas tiek veikta Biroja ietvaros. Kontroles padomdevējam jāsniedz atzinumi:

- par procesuālajām garantijām, kas paredzētas šīs regulas 6. panta 5. punktā (saprātīgs izmeklēšanas ilgums) un 7.a pantā – pēc paša ierosmes vai, ja to lūdz jebkurš EK ierēdnis vai darbinieks vai jebkurš uzņēmējs, kuru notiekošā izmeklēšana uzskata par personīgi iesaistītu. Šo atzinumu var lūgt jebkurā laikā, kamēr notiek izmeklēšana;

- par izmeklēšanas ilgumu, kas pārsniedz divpadsmit mēnešus un tad, ja tā tiek tālāk pagarināta, pārsniedzot astoņpadsmit mēnešus – pēc Biroja ģenerāldirektora lūguma; šo atzinumu nosūta iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai, uz kuru attiecas izmeklēšana, kā arī Uzraudzības komitejai;

- gadījumos, kad nepieciešams atlikt pienākuma īstenošanu par personīgi iesaistītas personas uzaicināšanu paust savus apsvērumus par visiem uz to attiecīgiem faktiem;

- jebkurā laikā, kamēr notiek izmeklēšana, kad to lūdz Biroja ģenerāldirektors saistībā ar izmeklēšanas kontroli.

Ierosinātais mehānisms izmeklēšanas beigu posmā piešķir EK ierēdnim vai darbiniekam vai jebkurai citai fiziskai personai vai uzņēmējam, kas ir personīgi iesaistīts faktos, par kuriem notiek izmeklēšana, tiesības saņemt no Biroja informāciju par izmeklēšanas beigu ziņojuma secinājumiem un ieteikumiem; šis akts atļauj ieinteresētai personai, kas uzskata, ka izmeklēšanas gaitā procesuālās garantijas attiecībā uz viņu nav ievērotas, vērsties pie kontroles padomdevēja ar lūgumu sniegt atzinumu. Uz šīm tiesībām izmeklēšanas beigu posmā saņemt informāciju attiecas izņēmums, ko nosaka nepieciešamība saglabāt pilnīgu slepenību un kas paredzēts, lai aizsargātu izmeklēšanas rezultātā ierosinātās krimināllietas un nodrošinātu efektīvu OLAF sadarbību ar policijas un tiesu iestādēm.

Informācijas aprites uzlabošana

a) Starp OLAF un Eiropas iestādēm un struktūrām

Noteikumi par informācijas nodošanu attiecīgajai iestādei vai struktūrai ir būtiski nepieciešami, lai Eiropas iestādes varētu pildīt savus politiskos pienākumus gadījumos, kad to ierēdņi tiek turēti aizdomās par nelikumīgām darbībām un / vai kad nepieciešama administratīva darbība, lai aizsargātu Eiropas Savienības intereses. Šādos gadījumos OLAF jāpieprasa sniegt informāciju attiecīgajai iestādei vai struktūrai. Tāpat attiecīgajai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai jābūt informētai par to, ka OLAF nodod informāciju tiesu iestādēm. Šajā ziņā 2004. gada noteikumi ir pārņemti pilnībā.

Tāpat ir pamatoti, ka, līdztekus dalībvalstīm, arī Komisija, kas ir atbildīga par Kopienu finansiālo interešu aizsardzību, varētu lūgt, lai tiktu sākta ārēja izmeklēšana, lai tā tiktu informēta gadījumos, kad ir nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu Kopienu finansiālo interešu aizsardzību izmeklēšanas gaitā, un lai tā saņemtu informāciju par to rezultātiem.

Tāpat nepieciešams veicināt informācijas apmaiņu starp OLAF, no vienas puses, un Europol un Eurojust, no otras puses, lai padarītu efektīvāku cīņu pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē Eiropas Kopienu finansiālajām interesēm.

b) Starp OLAF un dalībvalstīm

Priekšlikums paredz vēl vairāk stiprināt sadarbību starp OLAF un dalībvalstīm ārējās izmeklēšanas jomā un attiecībā uz informācijas plūsmu. Tas paredz, ka attiecībā uz ikvienu izmeklēšanu Birojs tiek informēts par visām darbībām, ko veic valstu tiesu iestādes saistībā ar informāciju, kas tām nodota OLAF veiktās izmeklēšanas laikā vai pēc izmeklēšanas pabeigšanas.

c) Starp OLAF un ziņotājiem

Ikviena persona iestādē, organizācijā, birojā vai aģentūrā, kas nodod Birojam informāciju par krāpšanas gadījumu vai pārkāpumu, tiks informēta par to, vai, pamatojoties uz šo informāciju, izmeklēšana ir sākta vai ne.

Turklāt ikviens, ieskaitot iepriekš minētās personas, var pēc pieprasījuma saņemt no Biroja informāciju par izmeklēšanas pabeigšanu un, attiecīgajā gadījumā, par galīgā izmeklēšanas ziņojuma nosūtīšanu kompetentajām iestādēm, ar nosacījumu, ka šī informācija neskar attiecīgās personas tiesības un nekaitē izmeklēšanas un tai sekojošu pasākumu konfidencialitātei.

OLAF darbības efektivitātes veicināšana

Ierosināti noteikumi, kas ļaus OLAF koncentrēties uz savas darbības prioritātēm. Skaidri jānorāda, ka OLAF ir rīcības brīvība lemt par to, vai sākt izmeklēšanu, un lūgt attiecīgajām iestādēm izskatīt lietas, kas ir mazāk nozīmīgas vai kas neietilpst izmeklēšanas prioritātēs, aicinot šīs iestādes sniegt informāciju par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz tā lūgumiem.

Vispārīgāk ņemot, būtu jāprecizē izmeklēšanas sākšanas un pabeigšanas procedūras, kā arī esošā saikne starp Eiropas iestāžu un struktūru iekšējām darbībām, no vienas puses, un OLAF izmeklēšanu, no otras puses. Kamēr notiek OLAF iekšējā izmeklēšana, iestādes, organizācijas, biroji vai aģentūras nedrīkst sākt paralēlu izmeklēšanu.

Tāpat kā iepriekš, lēmuma pieņemšana par izmeklēšanas sākšanu vai nesākšanu ir OLAF kompetencē, ņemot vērā tā prioritātes un izmeklēšanas darbības programmu, kā arī proporcionalitātes principu; Uzraudzības komiteja arī turpmāk stingri ievēros un garantēs Biroja darbības neatkarību, veicot izmeklēšanu.

OLAF veiktās izmeklēšanas efektivitātes uzlabošana

Saskaņā ar ieteikumiem, kas ietverti novērtējuma ziņojumā attiecībā uz tiešajiem izdevumiem, tiek ierosināts precizēt OLAF izmeklēšanas pilnvaras ārējas izmeklēšanas kontekstā, kas tiek veikta attiecībā uz uzņēmējiem, kas saņem Kopienas līdzekļus, pamatojoties uz līgumiem vai subsīdiju līgumiem vai lēmumiem (tiešie izdevumi). Šie precizējumi tāpat veicinās arī tās izmeklēšanas efektivitāti, ko OLAF veic netiešo izdevumu jomā.

Attiecībā uz ārējas izmeklēšanas veikšanu OLAF jāpiešķir labāka piekļuve Eiropas iestāžu un struktūru rīcībā esošai informācijai. Tāpat būtu jāveicina arī piekļuve uzņēmēju rīcībā esošai informācijai, veicot iekšēju izmeklēšanu.

Biroja ģenerāldirektora pilnvaras

Lai stiprinātu tā neatkarību, tika atzīts, ka ir lietderīgi ģenerāldirektoram paredzēt nepagarināmas pilnvaras.

Lai veicinātu iestāžu apspriešanās procedūru, paredzēts, ka lēmumu pieņem Komisija pēc saskaņošanas ar citu iestāžu pārstāvjiem, kas strukturētā dialoga ietvaros tiekas ar Uzraudzības komiteju.

Dokuments skaidri paredz iespēju, ka ģenerāldirektors nenodod valstu iestādēm informāciju par faktiem, kas attiecīgā gadījumā varētu būt par iemeslu krimināllietai, ja šāda informācijas nodošana nav pamatota proporcionalitātes un kriminālvajāšanas efektivitātes iemeslu dēļ. Par šādu lēmumu informē Uzraudzības komiteju un kontroles padomdevēju.

Saistītās tiesību normas

Jāpiezīmē, ka Komisija vienlaikus ierosina grozīt Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999, kas nosaka tiesisko regulējumu izmeklēšanai, ko OLAF veic saskaņā ar Kopienas tiesībām, uz kurām attiecas Euratom līgums.

Juridiskais pamats

Komisijas priekšlikumā paredzēts izdarīt grozījumus esošajā Regulā (EK) Nr. 1073/1999 un tādējādi tas pamatojas uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 280. pantu.

Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Regula, ar kuru izdara grozījumus, pilnībā atbilst subsidiaritātes principam. Tāpat kā sākotnējā Regula (EK) Nr. 1073/1999, šī regula, ar kuru izdara grozījumus, nekādā veidā nemazina dalībvalstu pilnvaras un pienākumus veikt pasākumus cīņā pret krāpšanu, kas skar Kopienu finansiālās intereses. OLAF darbības veidi ārējas izmeklēšanas ietvaros ir precizēti un stiprināti vienīgi tur, kur praksē atklājušās esošo sistēmu juridiskās nepilnības un kur OLAF efektīvāka iejaukšanās var nodrošināt uzticamu ārējas izmeklēšanas veikšanu, kuras rezultātus var izmantot dalībvalsts iestādes. Turklāt nepieciešams pamata procesuālās garantijas attiecināt arī uz ārēju izmeklēšanu, lai iedibinātu vienotu tiesisko regulējumu visai OLAF veiktajai izmeklēšanai. Tā kā attiecībā uz minētajiem aspektiem nepieciešami skaidri noteikumi, kas iekļauti pašos Kopienas tiesību aktos, lai nodrošinātu efektīvu OLAF darbību juridiskās noteiktības ietvaros, šie noteikumi arī atbilst proporcionalitātes principam.

Pamattiesības

Kā apstiprinājusi Tiesa (2003. gada 10. jūlija spriedums lietā C-11/00 Komisija/BCE, 139. punkts), Regula (EK) Nr. 1073/1999 tās sākotnējā formā, jau ietver likumdevēja noteikumu, ka uz OLAF pilnvaru piešķiršanu attiecas pilnīga cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana. Šķiet lietderīgi vēl vairāk stiprināt procesuālās garantijas un panākt, ka tās attiecas uz visu OLAF veikto izmeklēšanu – gan iekšēju, gan ārēju. Šīs garantijas ievēro pamattiesības, kas jo īpaši atzītas Eiropas Savienības pamattiesību hartā, vai pat pārsniedz obligāto aizsardzības līmeni, kāds noteikts Hartā.

Ietekme uz budžetu

Priekšlikuma pielikumā pievienotais finanšu pārskats liecina, ka priekšlikumam nav ietekmes uz budžetu.

2006/0084 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 280. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[9],

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[10],

tā kā:

(1) Jānosaka skaidri noteikumi, kas, pilnībā apstiprinot Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (turpmāk tekstā – „Birojs”) prioritāro kompetenci veikt izmeklēšanu, izveido mehānismus, kas ļauj iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām ātri pārņemt to lietu izmeklēšanu, kurās Birojs nolemj neiejaukties.

(2) Skaidri jānosaka, ka uz Biroja izmeklēšanas sākšanu attiecas diskrēcijas princips, saskaņā ar kuru Birojs var nesākt izmeklēšanu lietā, kas ir maznozīmīga vai neattiecas uz Biroja ik gadus noteiktajām izmeklēšanas prioritātēm. Iekšējas izmeklēšanas gadījumā šādas lietas jāizmeklē iestādēm, bet ārējas izmeklēšanas gadījumā – valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar noteikumiem, kādus piemēro katrā dalībvalstī.

(3) Precīzi jānosaka Biroja pienākumi savlaicīgi informēt iestādes, organizācijas, birojus vai aģentūras par notiekošo izmeklēšanu gadījumos, ja faktos, par kuriem notiek izmeklēšana, ir personīgi iesaistīts to loceklis, vadītājs, ierēdnis vai darbinieks, vai cits personāla loceklis, vai varētu būt nepieciešami piesardzības vai administratīvi pasākumi, lai aizsargātu Eiropas Savienības intereses.

(4) Lai veicinātu Biroja veiktās izmeklēšanas efektivitāti un ņemot vērā Biroja darbības novērtējumus, ko veikušas iestādes, jo īpaši Komisijas 2003. gada aprīļa novērtējuma ziņojumu un Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 1/2005 par to, kā tiek vadīts Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai OLAF, nepieciešams precizēt dažus aspektus un uzlabot konkrētus pasākumus, ko Birojs var veikt izmeklēšanas gaitā. Birojam jābūt pilnvarām iekšējas izmeklēšanas ietvaros un gadījumos, kad krāpšana saistīta ar līgumiem, kas attiecas uz Kopienas līdzekļiem, veikt pārbaudes un inspekcijas, kas paredzētas Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā ( Euratom , EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[11], bet ārējas izmeklēšanas ietvaros piekļūt informācijai, kas ir Eiropas Savienības iestāžu, organizāciju, biroju vai aģentūru rīcībā.

(5) Juridiskās noteiktības labad nepieciešams precizēt procesuālās garantijas, kas piemērojamas Biroja veiktās iekšējas un ārējas izmeklēšanas ietvaros. Tas neskar plašāku aizsardzību, kas var izrietēt no Līgumu noteikumiem, Civildienesta noteikumiem, kā arī no piemērojamiem valstu noteikumiem.

(6) Lai stiprinātu personu, par kurām tiek veikta izmeklēšana, tiesību aizsardzību un neskarot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 90.a pantu un Līgumā noteiktās Eiropas Kopienu tiesas pilnvaras, personīgi iesaistītajai personai izmeklēšanas beigu posmā būtu jābūt tiesībām saņemt izmeklēšanas galīgā ziņojuma secinājumus un ieteikumus, un, ja tā uzskata, ka nav ievērotas procesuālās garantijas, šai personai būtu jābūt iespējai lūgt ar šo regulu noteiktajam kontroles padomdevējam sniegt atzinumu.

(7) Lai panāktu lielāku pārskatāmību, nepieciešams nodrošināt pienācīgu ziņotāju informētību, tos informējot par lēmumu sākt vai nesākt izmeklēšanu un, ja tas tiek lūgts, par tās darbības galīgo iznākumu, kas veikta, pamatojoties uz sniegto informāciju.

(8) Ja izrādās, ka par iekšējas izmeklēšanas galīgajā ziņojumā konstatētajiem faktiem, kas varētu būt uzskatāmi par noziedzīgu nodarījumu, nevar efektīvi veikt turpmākus tiesu pasākumus, ņemot vērā, konkrēti, šo faktu būtību, maznozīmīgumu vai nelielos finansiālos zaudējumus, Biroja ģenerāldirektoram jānosūta galīgais ziņojums tieši attiecīgajai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai, lai tiktu īstenota piemērotāka turpmākā rīcība. Ir svarīgi, lai viņš informētu Uzraudzības komiteju un kontroles padomdevēju par visiem lēmumiem nenosūtīt galīgo ziņojumu tiesu iestādēm, šos lēmumus pienācīgi pamatojot.

(9) Ņemot vērā praktiskajā darbībā gūto pieredzi, ir lietderīgi atļaut Biroja ģenerāldirektoram ar rakstisku dokumentu, kurā noteikti šādas deleģēšanas nosacījumi un ierobežojumi, deleģēt atsevišķu savu funkciju veikšanu vienam vai vairākiem Biroja darbiniekiem.

(10) Ir lietderīgi stiprināt Uzraudzības komitejas veikto kontroli, jo īpaši attiecībā uz informācijas nodošanu starp Biroju un iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām, kā arī uz attīstības tendencēm jautājumos par procesuālo garantiju piemērošanu un izmeklēšanas ilgumu. Tāpat šķiet nepieciešams iedibināt sadarbību starp Uzraudzības komiteju un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, dodot Uzraudzības komitejai iespēju, neskarot tās locekļu neatkarības statusu, strukturētā dialoga ietvaros tikties ar šo iestāžu pārstāvjiem.

(11) Lai stiprinātu pilnīgu neatkarību, veicot Biroja vadīšanas funkcijas, ģenerāldirektors jāieceļ uz septiņiem gadiem, bez iespējas tikt ieceltam atkārtoti.

(12) Lai stiprinātu procesuālo garantiju ievērošanu, kontroles padomdevējam jāuzliek pienākums pēc paša ierosmes vai pēc pieprasījuma pilnīgi neatkarīgi sniegt atzinumu attiecībā uz šīm garantijām, un sniegt atzinumus atsevišķos citos gadījumos, jo īpaši, ja to lūdz personīgi iesaistīta persona.

(13) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[12].

(14) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) 1073/1999.

(15) Ar šo regulu Biroja darbības veidi ārējas izmeklēšanas ietvaros ir precizēti un stiprināti vienīgi tur, kur atklājušās esošās sistēmas juridiskās nepilnības un kur vienīgi Biroja efektīvāka iejaukšanās var nodrošināt uzticamu ārējas izmeklēšanas veikšanu, kuras rezultātus var izmantot dalībvalstu iestādes. Turklāt nepieciešams procesuālās garantijas attiecināt arī uz ārēju izmeklēšanu, lai iedibinātu vienotu tiesisko regulējumu visai Biroja veiktajai izmeklēšanai. Šajā regulā tiek pilnīgi ievērots subsidiaritātes princips, kā noteikts Līguma 5. pantā. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šī regula neparedz neko tādu, kas nav tieši saistīts ar šo mērķu sasniegšanu.

(16) Šī regula respektē pamattiesības un ievēro principus, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 47. un 48. pantā.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1073/1999 groza šādi:

1) 3. pantu aizstāj ar šādu:

„3. pants Ārēja izmeklēšana

1. Birojs īsteno pilnvaras, kas ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 uzticētas Komisijai, lai veiktu inspekcijas un pārbaudes dalībvalstīs un saskaņā ar spēkā esošiem nolīgumiem — trešās valstīs un starptautiskās organizācijās.

Daļa no Biroja izmeklēšanas uzdevumiem ir inspekcijas un pārbaudes, ko Birojs veic dalībvalstīs, kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 1. punktā un minētās regulas 9. panta 2. punktā minētajos nozaru noteikumos, un saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības nolīgumiem — trešās valstīs.

2. Lai noteiktu, ka notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas minēta 1. pantā, saistībā ar subsīdijas līgumu vai lēmumu vai līgumu, kas attiecas uz Kopienas finansējumu, Birojs saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikto kārtību var veikt inspekcijas uz vietas pie uzņēmējiem, uz kuriem attiecas šāds finansējums.

3. Veicot ārēju izmeklēšanu un, ciktāl tas ir absolūti nepieciešams, lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas minēta 1. pantā, Birojs var piekļūt jebkādai attiecīgai informācijai, kas ir iestāžu, organizāciju, biroju vai aģentūru rīcībā, saistībā ar izmeklējamiem faktiem. Šajā nolūkā piemēro šīs regulas 4. panta 2. un 4. punktu.

4. Ja pirms izmeklēšanas sākšanas Biroja rīcībā ir informācija, kas liek domāt, ka notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas minēta 1. pantā, Biroja ģenerāldirektors par to var informēt attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes un, neskarot nozaru noteikumus, šīs iestādes veic atbilstošus turpmākos pasākumus un, ja vajadzīgs, veic izmeklēšanu saskaņā ar piemērojamām valsts tiesībām, kurā var piedalīties Biroja darbinieki. Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informē Biroja ģenerāldirektoru par rezultātiem, kādi iegūti, balstoties uz šo informāciju.”

2) 4. pantu groza šādi:

a) 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 izklāstītajām procedūrām Birojs var veikt pēkšņas inspekcijas attiecīgu uzņēmēju telpās, lai iegūtu pieeju informācijai, kas attiecas uz iekšējās izmeklēšanas faktiem.”

b) 5. punktu svītro.

3) 5. pantu aizstāj ar šādu:

„5. pants Izmeklēšanas sākšana

1. Birojs var sākt izmeklēšanu, ja pastāv pietiekami nopietnas aizdomas, ka notikusi krāpšana vai korupcija vai citas nelikumīgas darbības, kas minētas 1. pantā. Lēmumā sākt vai nesākt izmeklēšanu ņem vērā izmeklēšanas politikas prioritātes un Biroja darbības programmu izmeklēšanas jomā, kas noteiktas saskaņā ar 11.a pantu un 12. panta 5. punktu. Šajā lēmumā tāpat ņem vērā Biroja resursu lietderīgu izmantošanu un izmantoto līdzekļu samērīgumu.

2. Ārēju izmeklēšanu sāk ar Biroja ģenerāldirektora lēmumu pēc viņa ierosmes vai pēc attiecīgās dalībvalsts vai Komisijas lūguma.

Iekšēju izmeklēšanu sāk ar Biroja ģenerāldirektora lēmumu pēc viņa ierosmes vai pēc tās iestādes lūguma vai tās organizācijas, biroja vai aģentūras lūguma, kurā jāveic izmeklēšana.

Kamēr Birojs veic iekšēju izmeklēšanu šīs regulas izpratnē, iestādes, organizācijas, biroji vai aģentūras nesāk paralēlu administratīvo izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem.

3. Ja iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra plāno sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz savu administratīvo autonomiju, tā vēršas pie Biroja ar jautājumu, vai par attiecīgiem faktiem jau netiek veikta iekšēja izmeklēšana. Birojs 15 darba dienu laikā kopš šāda jautājuma saņemšanas norāda, vai izmeklēšana jau ir sākta vai arī Birojs paredzējis sākt izmeklēšanu, piemērojot 4. punktu. Ja atbilde netiek sniegta, tiek uzskatīts, ka Birojs nolēmis nesākt iekšēju izmeklēšanu.

4. Lēmumu sākt vai nesākt izmeklēšanu pieņem divu mēnešu laikā pēc tam, kad OLAF saņēmis 2. vai 3. punktā paredzēto lūgumu. Par lēmumu nekavējoties informē iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru vai dalībvalsti, kas iesniegusi lūgumu. Lēmums nesākt izmeklēšanu tiek pamatots.

Ja iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras ierēdnis vai darbinieks saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a pantu vai atbilstošiem noteikumiem pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā informē Biroju par aizdomām par krāpšanu vai pārkāpumu, Birojs šo personu informē par lēmumu sākt vai nesākt izmeklēšanu par attiecīgajiem faktiem.

5. Ja Birojs, pamatojoties uz savas rīcības brīvības apsvērumiem vai uz izmeklēšanas jomas prioritātēm, nolemj nesākt iekšēju izmeklēšanu, tas nekavējoties nosūta pieejamos pierādījumus attiecīgajai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai, lai varētu veikt pienācīgu turpmāko rīcību saskaņā ar noteikumiem, kas uz to attiecas. Attiecīgos gadījumos Birojs vienojas ar iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru par atbilstošiem pasākumiem, lai aizsargātu informācijas avota konfidencialitāti un, ja vajadzīgs, pieprasa, lai tam tiktu sniegta informācija par turpmāko rīcību.

Ja Birojs, pamatojoties uz savas rīcības brīvības apsvērumiem vai izmeklēšanas jomas prioritātēm, nolemj nesākt ārēju izmeklēšanu, piemēro 3. panta 4. punktu.”

4) 6. pantu groza šādi:

a) 1. un 3. punktā vārdus „direktors” aizstāj ar vārdiem „ģenerāldirektors”.

b) Iekļauj šādu jaunu 5.a punktu:

„5.a Tiklīdz izmeklēšana atklāj, ka iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras loceklis, vadītājs, ierēdnis vai darbinieks vai jebkura cita persona, kas tur strādā, var būt personiski iesaistīta, vai tā liecina, ka varētu būt lietderīgi veikt piesardzības vai administratīvus pasākumus, lai aizsargātu Eiropas Savienības intereses, attiecīgo iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru informē par notiekošo izmeklēšanu. Sniegtajā informācijā norāda:

a) personas vai personu, par kurām tiek veikta izmeklēšana, identitāti, kā arī attiecīgo faktu kopsavilkumu;

b) jebkādu informāciju, kas var līdzēt iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai lemt, vai nepieciešams veikt piesardzības vai administratīvus pasākumus, lai aizsargātu Eiropas Savienības intereses;

c) attiecīgos gadījumos – ieteiktos īpašos konfidencialitātes pasākumus.

Attiecīgos gadījumos iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra lemj, vai nepieciešami piesardzības vai administratīvie pasākumi, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt izmeklēšanas efektivitāti, kā arī Biroja ieteiktos īpašos konfidencialitātes pasākumus„.

c) Pievieno šādu 7. punktu:

„7. Ja tiek secināts, ka izmeklēšanu nevar pabeigt divpadsmit mēnešu laikā kopš tās sākšanas, Biroja ģenerāldirektors var lemt pagarināt tās termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas, viņš lūdz kontroles padomdevēja atzinumu, kā paredzēts 14. pantā. Kontroles padomdevējs piecpadsmit darba dienu laikā sniedz Biroja ģenerāldirektoram atzinumu par to, vai notiekošajā izmeklēšanā tiek ievērots 6. panta 5. punkts, un par Biroja ģenerāldirektora minētajiem pagarināšanas iemesliem, kā arī vajadzības gadījumā izsaka ieteikumus, kas būtu lietderīgi turpmākai izmeklēšanas veikšanai. Kontroles padomdevējs nosūta sava atzinuma kopiju attiecīgās iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras ģenerālsekretāram un Uzraudzības komitejai.

. Ja nepieciešams, šādu lēmumu par pagarināšanu var pieņemt atkārtoti ar tādiem pašiem nosacījumiem.”

5) Pievieno šādu 7. a un 7. b pantu:

„7.a pants Garantijas procesa laikā

1. Izmeklēšanā Birojs vāc pierādījumus pret attiecīgo personu un par labu tai.

2. Ja izmeklēšana atklāj, ka iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras loceklis, vadītājs, ierēdnis vai darbinieks, vai jebkura cita persona, kas tur strādā, vai uzņēmējs var būt personiski iesaistīts, attiecīgo personu par to informē, ja vien tas netraucē izmeklēšanas gaitai.

Jebkurā gadījumā nevar izdarīt izmeklēšanas secinājumus, kas konkrēti attiecas uz kādu fizisku vai juridisku personu, ja šādai personīgi iesaistītai personai nav bijusi iespēja paust savus apsvērumus par attiecīgajiem faktiem. Šai personai jāsniedz šo faktu kopsavilkums, uzaicinot to paust savus apsvērumus. Šai personai var palīdzēt kāda viņa/s izvēlēta persona. Ikvienai personīgi iesaistītai personai ir tiesības paust savus apsvērumus kādā no Kopienas oficiālajām valodām, kādu izvēlas šī persona, tomēr Kopienas ierēdņiem vai darbiniekiem var lūgt izteikties kādā no Kopienas oficiālajām valodām, kurā tiem ir ļoti labas zināšanas. Personīgi iesaistītai personai ir tiesības neliecināt pret sevi.

Gadījumos, kad izmeklēšanai vajadzīga pilnīga slepenība vai vajadzīgi izmeklēšanas līdzekļi, kas ir valsts tiesu iestāžu kompetencē vai, ārējas izmeklēšanas gadījumā, valsts kompetentās iestādes kompetencē, Biroja ģenerāldirektors var nolemt atlikt pildīt pienākumu uzaicināt personīgi iesaistīto personu izklāstīt savus apsvērumus. Par to viņš vispirms informē kontroles padomdevēju, kas sniedz atzinumu saskaņā ar 14. panta 3. punktu. Ja notiek iekšēja izmeklēšana, Biroja ģenerāldirektors šo lēmumu saskaņo ar iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru, kurai attiecīgā persona ir piederīga.

3. Uzaicinājums uz jebkādu iztaujāšanu gan lieciniekam, gan personai, kas ir personīgi iesaistīta 2. punkta izpratnē, jānosūta, par to paziņojot vismaz astoņas darba dienas iepriekš, šo termiņu var saīsināt, par to vienojoties ar personu, kas jāiztaujā. Uzaicinājumā tiek uzskaitītas iztaujājamās personas tiesības. Birojs sagatavo iztaujāšanas protokolu un dara to pieejamu iztaujātajai personai, lai tā apstiprinātu šo protokolu vai pievienotu tam papildu apsvērumus.

Ja iztaujāšanas gaitā atklājas, ka iztaujājamā persona varētu būt iesaistīta izmeklējamos faktos, nekavējoties piemēro 2. punktā paredzētos procesuālos noteikumus.

4. Šajā pantā paredzētās procesuālās garantijas piemēro, neskarot:

a) plašāku aizsardzību, kas attiecīgā gadījumā izriet no Līgumu noteikumiem, kā arī piemērojamiem valstu noteikumiem;

b) Civildienesta noteikumos paredzētās tiesības un pienākumus.

7.b pants Informēšana par izmeklēšanas izbeigšanu bez turpmākas rīcības

Ja izmeklēšanas rezultātā nevar uzrādīt pierādījumus pret iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras locekli, vadītāju, ierēdni vai darbinieku, vai citu personu, kas tur strādā, vai pret uzņēmēju, uz to attiecīgā izmeklēšana tiek izbeigta bez turpmākas rīcības ar Biroja ģenerāldirektora lēmumu, kas par to rakstiski informē ieinteresēto personu, kā arī, vajadzības gadījumā, tās iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru.”

6) Regulas 8. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

„3. Birojs ievēro Kopienas un valstu noteikumus par personas datu aizsardzību un jo īpaši tos, kas paredzēti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001(*).

4. Biroja ģenerāldirektors raugās, lai tiktu piemēroti šā panta noteikumi, kā arī EK Līguma 287. panta noteikumi.

_________________

(*) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.”

7) Iekļauj šādu 8.a pantu:

„8.a pants Paziņošana par galīgo ziņojumu, pabeidzot izmeklēšanu

Pirms izmeklēšanas galīgā ziņojuma nosūtīšanas attiecīgajām iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām vai attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Birojs galīgā ziņojuma secinājumus un ieteikumus nosūta personai, kas ir personīgi iesaistīta faktos, par kuriem tiek veikta iekšēja vai ārēja izmeklēšana.

Biroja ģenerāldirektors var nolemt nesniegt pirmajā daļā minēto paziņojumu vienīgi tad, ja izmeklēšanai vajadzīga pilnīga slepenība vai vajadzīgi izmeklēšanas līdzekļi, kas ir valsts tiesu iestāžu kompetencē. Ja notiek iekšēja izmeklēšana, viņš lēmumu saskaņo ar iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru, kurai attiecīgā persona ir piederīga.

Ja personīgi iesaistītā persona uzskata, ka šīs regulas 6. panta 5. punktā un 7.a pantā paredzētās procesuālās garantijas nav ievērotas tā, ka tas var ietekmēt izmeklēšanas secinājumus, tā desmit darba dienu laikā pēc galīgā ziņojuma secinājumu saņemšanas var vērsties pie kontroles padomdevēja ar lūgumu sniegt atzinumu.”

8) 9. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Kad pabeigta Biroja veiktā izmeklēšana, Birojs ģenerāldirektora vadībā sagatavo ziņojumu, kurā norāda procedūras gaitu, juridisko pamatu, konstatētos faktus un to juridisko kvalifikāciju, attiecīgā gadījumā - finansiālos zaudējumus, kā arī izmeklēšanas secinājumus, ieskaitot ieteikumus par turpmāku rīcību.”

b) 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Pēc ārējas izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un jebkurus citus dokumentus, kas ar to saistīti, nosūta attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz ārēju izmeklēšanu, kā arī Komisijai. Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar valsts tiesību aktiem, informē Biroja ģenerāldirektoru par turpmāku rīcību saistībā ar izmeklēšanas ziņojumu, kas tām tika nosūtīts.”

c) Iekļauj šādu jaunu 3.a punktu:

„3.a. Ja pēc iekšējas izmeklēšana sagatavotajā ziņojumā atklājas, ka pastāv tādi fakti, kas var būt par iemeslu krimināllietām, galīgo ziņojumu nosūta attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm. Tomēr Biroja ģenerāldirektors var nolemt nenosūtīt šo galīgo ziņojumu tiesu iestādēm, ja tas uzskata, ka, ņemot vērā faktu būtību, to maznozīmīgumu, finansiālo zaudējumu nelielo apjomu, pastāv iekšēji pasākumi, kas ļauj īstenot piemērotāku turpmāku rīcību. Jebkurā gadījumā viņš nosūta galīgo ziņojumu attiecīgajai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai saskaņā ar 4. punktu. Kontroles padomdevēju un Uzraudzības komiteju informē par visiem lēmumiem nenosūtīt galīgo ziņojumu tiesu iestādēm, šos lēmumus pienācīgi pamatojot.”

d) Pievieno šādu 5. punktu:

„5. Ziņotājs, kas Birojam nodeva informāciju attiecībā uz aizdomām par krāpšanu vai pārkāpumu pēc pieprasījuma var saņemt no Biroja informāciju par to, ka izmeklēšana ir pabeigta, kā arī, attiecīgā gadījumā, par to, ka galīgais ziņojums ir nosūtīts kompetentajām iestādēm. Tomēr Birojs var noraidīt pieprasījumu, ja tas uzskata, ka šis pieprasījums ir tāda rakstura, kas var kaitēt attiecīgās personas likumīgām tiesībām, izmeklēšanas un turpmākās rīcības efektivitātei vai konfidencialitātes prasībām.”

9) 10. pantu aizstāj ar šādu:

„ 10. pants Informācijas apmaiņa starp Biroju un dalībvalstu iestādēm

1. Neskarot šīs regulas 8.un 9. pantu un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikumus, Birojs jebkurā laikā var nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm ārējā izmeklēšanā iegūto informāciju.

2. Neskarot šīs regulas 8. un 9. pantu, Biroja ģenerāldirektors iekšējas izmeklēšanas laikā nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm informāciju, ko Birojs ieguvis par faktiem, kuri attiecas uz izmeklēšanas procedūrām, kas ir valsts tiesu iestāžu kompetencē, vai par kuriem, ņemot vērā to nopietnību, nepieciešams nekavējoties ierosināt krimināllietu. Šādā gadījumā viņš vispirms informē attiecīgo iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru. Nosūtītā informācija ietver tās personas identitāti, kuru izmeklēšana uzskata par iesaistītu, konstatēto faktu kopsavilkumu, provizorisko juridisko kvalifikāciju un provizoriskos finansiālos zaudējumus.

Pirms pirmajā daļā paredzētās informācijas nodošanas Birojs dod personai, kuru izmeklēšana uzskata par iesaistītu, iespēju paust savus apsvērumus par faktiem, kas uz to attiecas, ar tādiem nosacījumiem un tādā kārtībā, kāda paredzēta 7.a panta 2. punkta otrajā un trešajā daļā.

3. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un jo īpaši tiesu iestādes tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar valsts tiesībām, cik iespējams drīz informē Biroja ģenerāldirektoru par darbību, kas veikta attiecībā uz informāciju, kas tām nosūtīta saskaņā ar šo pantu.”

10) 11. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Uzraudzības komiteja stiprina Biroja neatkarību, pastāvīgi uzraugot izmeklēšanas uzdevumu īstenošanu.

. Uzraudzības komiteja raugās, lai tiktu ievēroti noteikumi, kas attiecas uz informācijas nodošanu starp Biroju un iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām.

. Uzraudzības komiteja uzrauga attīstības tendences attiecībā uz procesuālo garantiju piemērošanu un izmeklēšanas ilgumu, pamatojoties uz Biroja ģenerāldirektora sniegto periodisko statistiku un regulāriem atzinumiem un ziņojumiem, ko šajā jomā sniedz kontroles padomdevējs, un balstoties uz ciešu sadarbību ar Biroja ģenerāldirektoru.

. Uzraudzības komiteja pēc pašas ierosmes vai pēc Biroja ģenerāldirektora vai iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras lūguma sniedz atzinumu Biroja ģenerāldirektoram, tomēr neiejaucoties notiekošās izmeklēšanas gaitā. Šāda atzinuma kopiju nosūta pieprasītājam.”

b) 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem:

„7. Biroja ģenerāldirektors katru gadu nosūta Uzraudzības komitejai Biroja darbības programmu izmeklēšanas jomā. Viņš regulāri informē Uzraudzības komiteju par Biroja darbību, tā veikto izmeklēšanu, izmeklēšanas rezultātiem un rīcību sakarā ar tiem.

. Biroja ģenerāldirektors informē Uzraudzības komiteju:

a) par gadījumiem, kad attiecīgā iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra nav ievērojusi sniegtos ieteikumus;

b) par gadījumiem, kad informācija jānodod dalībvalsts tiesu iestādēm.

8. Uzraudzības komiteja par savu darbību pieņem vismaz vienu ziņojumu gadā, kurā īpaši ziņo par procesuālo garantiju piemērošanu un izmeklēšanas ilgumu; šos ziņojumus tā nosūta iestādēm. Komiteja par Biroja veikto izmeklēšanu un par rīcību ar to var iesniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.”

11) Iekļauj šādu 11.a pantu:

„11.a pants Strukturēts dialogs ar iestādēm

Lai izstrādātu kopējas pamatnostādnes, Uzraudzības komiteja vismaz divas reizes gadā un, ja to lūdz kāda no iestādēm, strukturētā dialoga ietvaros politiskā līmenī tiekas ar pārstāvi, ko iecēlis attiecīgi Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

Strukturētais dialogs attiecas uz Biroja izmeklēšanas veikšanas funkciju un jo īpaši uz:

a) Uzraudzības komitejas un ģenerāldirektora gada darbības pārskatu,;

b) Biroja darbības programmu izmeklēšanas jomā;

c) aspektiem, kas saistīti ar Biroja politikas prioritātēm izmeklēšanas jomā;

d) labām attiecībām starp Biroju un iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām;

e) Biroja izmeklēšanas jomā veiktās darbības un Uzraudzības komitejas darbības efektivitāti.

Strukturētais dialogs neskar izmeklēšanas gaitu.

Birojs attiecīgi rīkojas saskaņā ar atzinumiem, kas pausti strukturētā dialoga ietvaros.”

12) 12. pantu groza šādi:

a) Nosaukumu un 1. punktu aizstāj ar šādu:

„ 12. pants Ģenerāldirektors

1. Pēc apspriešanās ar citu iestāžu pārstāvjiem, strukturētā dialoga ietvaros tiekoties ar Uzraudzības komiteju, Komisija ieceļ Biroja ģenerāldirektoru uz septiņiem gadiem bez iespējas tikt ieceltam atkārtoti. Apspriešanos rīko, pamatojoties uz kandidātu sarakstu, ko izveido Komisija, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.”

b) 2. punktu svītro.

c) 3. punktā vārdus „direktors” aizstāj ar vārdiem „ģenerāldirektors”.

d) 4. punktu aizstāj ar šādu:

„4. Pirms disciplinārsodu uzlikšanas ģenerāldirektoram Komisija apspriežas ar Uzraudzības komiteju, strukturētā dialoga ietvaros tiekoties ar citu iestāžu pārstāvjiem.

. Lēmumiem par pasākumiem, kas attiecas uz ģenerāldirektoram uzliktiem disciplinārsodiem, jābūt pamatotiem, un informācija par tiem jānosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Uzraudzības komitejai.”

e) Pievieno šādu 5. un 6. punktu:

„5. Pēc Uzraudzības komitejas atzinuma saņemšanas ģenerāldirektors katru gadu nosaka Biroja darbības programmu un politikas prioritātes izmeklēšanas jomā.

6. Ģenerāldirektors ar rakstisku dokumentu, nosakot šādas deleģēšanas nosacījumus un ierobežojumus, var savu funkciju veikšanai saskaņā ar 5. pantu, 6. panta 3. punktu, 7.b pantu un 10. panta 2. punktu deleģēt vienu vai vairākus Biroja darbiniekus.”

13) 13. pantu aizstāj ar šādu:

„13. pants Finansējums

Biroja apropriācijas, kuru kopējo summu iekļauj Eiropas Kopienu vispārējā budžeta daļā, īpašā budžeta pozīcijā, kas paredzēta Komisijai, sīki norādītas minētās daļas pielikumā.

Biroja personāla plāns ir pievienots Komisijas personāla plāna pielikumā.”

14) 14. pantu aizstāj ar šādu:

„14. pants Kontroles padomdevējs

1. Biroja ģenerāldirektors pēc Uzraudzības komitejas priekšlikuma izraugās kontroles padomdevēju uz piecu gadu termiņu bez iespējas tikt ieceltam atkārtoti. Uzraudzības komiteja priekšlikumu izstrādā, pamatojoties uz sarakstu, kurā iekļauti vairāki kandidāti, kas atlasīti konkursā.

2. Kontroles padomdevējs ir pilnīgi neatkarīgs savu pienākumu izpildē. Veicot savus pienākumus, viņš nelūdz un nepieņem nekādus norādījumus. Biroja ietvaros tas neveic nekādus citus uzdevumus kā vien tos, kas saistīti ar procedūru ievērošanu.

Pirms disciplinārsoda noteikšanas kontroles padomdevējam Biroja ģenerāldirektors apspriežas ar Uzraudzības komiteju.

3. Ikviena persona, kuru izmeklēšanā uzskata par personīgi iesaistītu, var lūgt kontroles padomdevējam sniegt atzinumu attiecībā uz procesuālajām garantijām, kādas paredzētas 6. panta 5. punktā un 7.a pantā. Kontroles padomdevējs var paust atzinumu par šiem jautājumiem arī pēc savas ierosmes.

4. Biroja ģenerāldirektors vēršas pie Kontroles padomdevēja ar lūgumu sniegt atzinumu gadījumos, kas paredzēti 6. pantā, 7. pantā un 7.a panta 2. punkta trešajā daļā. Turklāt Biroja ģenerāldirektors var vērsties pie kontroles padomdevēja ar jebkādu pieprasījumu attiecībā uz izmeklēšanas kontroli.

5. Kontroles padomdevējs regulāri sniedz Uzraudzības komitejai ziņojumu par savu darbību, tas regulāri sniedz Uzraudzības komitejai un Komisijai statistikas un analīzes ziņojumus par jautājumiem, kas saistīti ar izmeklēšanas ilgumu, kā arī procesuālajām garantijām. Kontroles padomdevēja ziņojumi neattiecas uz konkrētām lietām, par kurām tiek veikta izmeklēšana.”

15) 15. pantu svītro.

16) Iekļauj šādu 15.a un 15. b pantu:

„15.a pants Izpildes pasākumi

Izpildes pasākumus attiecībā uz procesuālo garantiju piemērošanu Biroja administratīvajā izmeklēšanā tā, kā paredzēts šajā regulā, pieņem saskaņā ar 15.b panta 2. punktā noteikto regulatīvo procedūru.

15.b pants Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 515/97 43. pantu*.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

_____________

* OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.”

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1073/1999 12. panta 1. punkta noteikumi, kā grozīti ar šo regulu, neattiecas uz Biroja ģenerāldirektoru, kas pilda savus pienākumus šīs regulas spēkā stāšanās dienā, kura pilnvaras tika atjaunotas uz pieciem gadiem.

3. pants

Šī regula stājas spēkā […] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

[…] […]

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

Tiesību akta finanšu pārskats

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS:

Grozījumu izdarīšana Regulās (EK) Nr. 1073/1999 un (Euratom) Nr. 1074/1999

2. ABM/ABB

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

24.01 Administratīvie izdevumi krāpšanas apkarošanas politikas jomā

24.02 Krāpšanas apkarošana

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstošās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas (ex-BA pozīcijas)), tostarp šādas:

24.010600.03.01.00 Izdevumi, kas radušies Uzraudzības komitejas locekļu pilnvaru rezultātā

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums:

Ilgums nav noteikts. Ietekmes nav.

3.3. Budžeta apraksts (pievienot rindas pēc vajadzības)

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu perspektīvas pozīcija |

24.0106 | Neobligāti | NDA[13] | NAV | NAV | NAV | N° 5 |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | Gads n | n +1 | n + 2 | n +3 | n +4 | n + 5 un turpmāk | Kopā |

Darbības izdevumi[14] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a) |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b) |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[15] |

Tehniskā un administratīvā palīdzība (NDA) | 8.2.4 | c) |

Pamatsummas kopapjoms |

Saistību apropriācijas | a+c |

Maksājumu apropriācijas | b+c |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[16] |

Cilvēkresursu un saistītie izdevumi (NDA) | 8.2.5 | d | 0,972 |

Administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu un saistītos izdevumus, kas nav ietvertas pamatsummā (NDA) | 8.2.6 | e | 0,200 |

Kopējās orientējošās darbības izmaksas

SA KOPĀ, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 1,172 |

MA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 1,172 |

Informācija par līdzfinansējumu

Nav

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) Līdzfinansētāja struktūra | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n+5 un turpmāk | Kopā |

…………………… | f |

SA KOPĀ, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

4.1.2. Atbilstība finanšu plānojumam

x Priekšlikums saskan ar pašreizējo finanšu plānojumu.

( Priekšlikumam nepieciešama finanšu plāna attiecīgās pozīcijas pārplānošana.

( Saistībā ar šo priekšlikumu var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[17] (par elastības instrumentu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

x Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme – ietekme uz ieņēmumiem ir šāda:

Nav.

miljoni EUR (līdz 1 zīmei aiz komata)

Pirms darbības[Gads n-1] | Situācija pēc darbības |

Cilvēkresursu kopskaits | 9 | 9 | 9 | 9 | 9 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

Sīks priekšlikuma konteksta apraksts jāsniedz paskaidrojuma rakstā. Šajā tiesību akta finanšu pārskata iedaļā jābūt šādai papildu informācijai:

5.1. Jāīsteno īstermiņā vai ilgtermiņā

Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un (Euratom) Nr. 1074/1999 grozījumu priekšlikumus Komisija pieņēma 2004. gada 10. februārī, ņemot vērā 2003. gada aprīļa Biroja darbības novērtējuma ziņojumu un Komisijas priekšsēdētāja Prodi paziņojumus Eiropas Parlamentam 2003. gada septembrī un novembrī.

Savos 2003. gada 22. decembra secinājumos Padome uzsvēra arī to, cik svarīgi ievērot noteikumus attiecībā uz pamattiesību aizsardzību.

Revīzijas palāta pieņēma īpašo ziņojumu Nr. 1/2005 par to, kā tiek vadīts Birojs, un virkni ieteikumu, kā arī atzinumu Nr. 6/2005 par 2004. gada februāra priekšlikumiem.

Turklāt Eiropas Parlaments 2005. gada 12. un 13. jūlijā rīkoja sabiedrisku izskatīšanu par Biroja stiprināšanu, un šajā sakarā Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Kallas nāca klajā ar iniciatīvu. Likumdevējs cer šo iniciatīvu saņemt tuvākajā laikā.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, un priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem, iespējamā sinerģija

Dažādi grozījumu priekšlikumu aspekti paredz radīt pievienot vērtību Kopienas līmenī salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, jo īpaši:

- sadarbības iedibināšana starp iestādēm un Uzraudzības komiteju (11.a pants)

- kontroles padomdevēja izraudzīšanās (14. pants).

Saderība ar Finanšu regulu (jo īpaši 13. pants).

5.3. Priekšlikuma mērķi, gaidāmie rezultāti un attiecīgie rādītāji uz darbības jomām balstītas pārvaldības kontekstā

5.4. Īstenošanas kārtība (orientējoši)

Norādīt še turpmāk izvēlēto(ās) īstenošanas metodi(s)[19].

X Centralizēta pārvaldība

X tieši īsteno Komisija

( netieši, deleģējot to:

( izpildaģentūrām,

( Kopienu izveidotām organizācijām, kas minētas Finanšu regulas 185. pantā,

( publiskā sektora organizācijām / organizācijām, kas darbojas sabiedrības interesēs.

( Dalīta vai decentralizēta pārvaldība

( ar dalībvalstīm

( ar trešām valstīm

( Pārvaldība, ko īsteno kopīgi ar starptautiskām organizācijām (norādīt tās)

Piezīmes:

6. KONTROLE UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Kontroles sistēma

Eiropas Parlaments un Padome izvērtēs OLAF situāciju, jo īpaši ņemot vērā turpmākos ziņojumus.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Iepriekšējā vērtēšana ( ex-ante )

6.2.2. Pasākumi, kas veicami pēc starpposma novērtējuma / paveiktā novērtējuma ( ex-post ) (ņemot vērā līdzīgu iepriekšējo pieredzi)

Skat. 5.1. punktā.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas nosacījumi un biežums

Papildus pienākumiem, kurus negroza ar šiem priekšlikumiem, Kontroles padomdevējs regulāri sniegs pārskatu par savu darbību Uzraudzības komitejai, kuru turklāt Biroja ģenerāldirektors regulāri informēs par Biroja veikto izmeklēšanas darbību.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Īstenošana saskaņā ar jauno Finanšu regulu.

Regulas (EK) Nr. 1073/1999 piemērošana.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi finansiālo izmaksu izteiksmē

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki9 (XX 01 01) | A*/AD | 6 | 6 | 6 | 6 | 6 |

B*, C*/AST | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 |

Personāls, ko finansē10 atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls, ko finansē11 pēc panta XX 01 04/05 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 |

Kopā | 9 | 9 | 9 | 9 | 9 |

Uzraudzības komitejai pašlaik ir piešķirti 8 amati (3 A, 2 C, 3A.T) + 1 palīgdarbinieks.

8.2.2. No darbības izrietošo uzdevumu apraksts

Šajā posmā nav paredzēts iezīmēt papildu līdzekļus kontroles padomdevēja uzdevumiem.

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (atbilstoši Civildienesta noteikumiem)

(Ja norādīts vairāk nekā viens avots, lūdzu norādīt amatu skaitu saistībā ar katru avotu.)

X Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām un kas jāaizstāj ar citām vai kam jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amati, kas n gadam paredzēti iepriekš saskaņā ar gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

( Amati, kas pieprasāmi, veicot nākamā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

( Amati, kas pārceļami no esošajiem vadības dienesta resursiem (iekšējā pārcelšana)

( Amati, kas nepieciešami n gadam, bet nav paredzēti, veicot konkrētā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

8.2.4. Pārējie administratīvie izdevumi, kas ietverti pamatsummā (XX 01 04/05 – Administratīvās pārvaldības izdevumi)

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmāk | Kopā |

1. Tehniskā un administratīvā palīdzība (ietverot attiecīgās personāla izmaksas) |

Izpildaģentūras12 |

Cita veida tehniskā un administratīvā palīdzība |

- intra muros |

- extra muros |

Tehniskā un administratīvā palīdzība – izdevumi kopā |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītās izmaksas, kas nav ietvertas pamatsummā

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Cilvēkresursu veids | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmāk |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0,864 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, ārštata darbinieki u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) | 0,108 |

Cilvēkresursu un saistītās izmaksas kopā (NAV ietvertas pamatsummā) | 0,972 |

Aprēķins — Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā jāsniedz norāde uz 8.2.1. punktu

9 x 108 000 = 972 000

Aprēķins - Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam

Vajadzības gadījumā jāsniedz norāde uz 8.2.1. punktu

8.2.6. Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā.

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmāk | Kopā |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences | 0,200 | 0,200 | 0,200 | 0,200 | 0,200 | 0,200 |

XX 01 02 11 03 - Komitejas13 |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultācijas |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2. Pārējie pārvaldības izdevumi kopā (XX 01 02 11) |

3. Pārējie administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Administratīvie izdevumi kopā, izņemot cilvēkresursu un saistītās izmaksas (NAV ietverti pamatsummā) |

Aprēķins - Citas administratīvās izmaksas, kas nav ietvertas pamatsummā

Aprēķins par Uzraudzības komitejas sanāksmēm: 10 x 20 000 = 200 000

[1] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[2] OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp.

[3] OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.

[4] COM(2003) 154 galīgā redakcija.

[5] 2003. gada 4. novembra Rezolūcija par Biroja krāpšanas apkarošanai darbības novērtējumu; COM(2003) 154 – 2002/2237 (INI). 2004. gada 29. janvāra Rezolūcija par Komisijas pasākumiem, lai veiktu pasākumus attiecībā uz apsvērumiem, kas pievienoti 2001. gada budžeta izpildes apstiprinājumam COM(2003) 651 - C5-0536/2003 – 2003/2200 (DEC).

[6] COM(2004) 103 un 104.

[7] Īpašais ziņojums Nr. 1/2005 (OV C 202, 18.8.2005., 1. lpp.), ko Padome apstiprinājusi savos 2005. gada 8. novembra secinājumos.

[8] Atzinums 6/2005; OV C 202, 18.8.2005., 33. lpp.

[9] OV C […], […], […] lpp.

[10] OV C […], […], […] lpp.

[11] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[12] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[13] Nediferencētas apropriācijas.

[14] Izdevumi, uz kuriem neattiecas nodaļa xx 01 attiecīgajā sadaļā xx.

[15] Izdevumi, uz kuriem attiecas pants xx 01 04 sadaļā xx.

[16] Izdevumi, uz kuriem attiecas nodaļa xx 01, izņemot pantus xx 01 04 un xx 01 05.

[17] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[18] Ja nepieciešams, t.i., ja darbība ilgst vairāk nekā 6 gadus, pievienot papildu ailes.

[19] Ja norādītas vairākas metodes, sniedziet precizējumus šā punkta sadaļā „Piezīmes”.

8 Kā aprakstīts sadaļā 5.3.

9 Kuru izmaksas ne aptver pamatsumma.

10 Kuru izmaksas ne aptver pamatsumma.

11 Kuru izmaksas aptver pamatsumma.

12 Ir jānorāda attiecīgā tiesību akta finanšu pārskats, kas konkrēti saistīts ar attiecīgo(ajām) izpildaģentūru(ām).

13 Precizēt komitejas veidu, kā arī grupu, pie kuras tā pieder.