Priekšlikums eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi (Dokuments attiecas uz EEZ) {SEC(2005) 328} /* COM/2005/0081 galīgā redakcija - COD 2005/0017 */

Briselē, 8.3.2005

COM(2005) 81 galīgā redakcija

2005/0017 (COD)

PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi (Dokuments attiecas uz EEZ)

(iesniegusi Komisija) {SEC(2005) 328}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. KONTEKSTS

1. Sociālās politikas darba kārtības[1] ietvaros Eiropas Padome atzina vajadzību palielināt izpratni, apvienot resursus un apmainīties ar pieredzi, lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību, jo īpaši izveidojot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, turpmāk saukts „Institūts”, un lūdza pabeigt tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi par šo jautājumu.

2. Tehniski ekonomiskajā pamatojumā[2] novērtēja vajadzību pēc Institūta izveides, tā mērķus un organizatorisko un administratīvo struktūru. Padome savā 2002. gada 2. decembra sanāksmē izteica atzinību par Komisijas pētījumu un mudināja Komisiju ātri pabeigt šo darbu, lai to izmantotu par pamatu turpmākai apspriešanai[3].

3. Nodarbinātības un sociālo lietu, veselības un patērētāju aizsardzības Padome 2004. gada 1 – 2. jūnijā[4], balstoties uz 2004. gada 7. maijā notikušās līdztiesības ministru neoficiālās sanāksmes rezultātiem, pilnībā atbalstīja Institūta izveidošanas principu, vienlaicīgi uzsverot struktūras svarīgumu, kas varētu dot uzlabojumus un nedublētu pašreizējās darbības. Tika pieminēta arī nepieciešamība pēc budžeta neitralitātes.

4. Eiropadome[5] 2004. gada jūnijā, atspoguļojot Lisabonas dienas kārtības[6] mērķus attiecībā uz vīriešu un sieviešu līdztiesību un ņemot vērā iepriekšējās debates, izteica atbalstu Institūta izveidošanai un lūdza Komisiju priekšlikumu virzīt tālāk.

5. Eiropas Parlaments arī ir pieprasījis Institūta izveidošanu[7] un par šo jautājumu ir pasūtījis pētījumu[8].

6. Balstoties uz iepriekšēju novērtējumu[9], saskaņā ar iepriekš minētajām debatēm, Komisija iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Institūta izveidošanu. Priekšlikumā ņem vērā arī jaunākajos novērtējumos izdarītos atzinumus par citu Kopienas iestāžu funkcionēšanu, jo īpaši to, kas darbojas sociālās politikas jomā[10].

7. 2005. gadā ir Apvienoto Nāciju deklarācijas un Pekinas rīcības platformas[11] desmitā gadadiena, un tas ir īstais laiks, lai Kopiena parādītu savu apņemšanos vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā, izveidojot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu.

2. KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMA PAMATOJUMS

1. Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir pamattiesības un Kopienas prioritārā politika, kas iekļauta Līgumā un sagatavota, izmantojot rūpīgi izstrādātu Kopienas acquis , kurā ir trīspadsmit direktīvas[12], un plašu praksi (aptuveni 200 Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi). Dzimumu līdztiesība ir atsevišķa, atbilstoši definēta politika, attiecībā uz kuru Līgumā ir paredzēti atsevišķi panti (2. pants, 3. panta 2. punkts, 13., 137. un 141. pants). Līdztekus 13. pantam, ar kuru Padomi pilnvaro veikt pasākumus, lai apkarotu visus diskriminācijas veidus, ieskaitot dzimumu diskrimināciju, 3. panta 2. punkts nosaka papildu pienākumu: veicināt dzimumu līdztiesību visās Kopienas politikās. Šī pieeja ir saglabāta arī Konstitūcijas līguma projektā.

2. Kopienas tiesību akti un politikas par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm ir izraisījušas būtisku diskriminācijas samazināšanos, jo īpaši nodarbinātības jomā. Komisijas Ziņojums par vīriešu un sieviešu līdztiesību[13], kas Eiropas Padomei tika iesniegts un apstiprināts 2004. gada martā, apstiprina pozitīvu tendenci, kas vērsta uz to, lai mazinātu plaisu starp sievietēm un vīriešiem vairākās politikas jomās. Tomēr tajā ir uzsvērts, ka progress ir pārāk lēns un ka vajadzīgi pastiprināti centieni. Ir parādījušās pazīmes, kas liecina par to, ka darba samaksas atšķirības starp dzimumiem vairākās dalībvalstīs pēdējo divu gadu laikā pieaug.

3. Dzimuma līdztiesības nodrošināšana prasa daudzdimensionālu pieeju, izmantojot visdažādākos politikas pasākumus visās jomās, jo īpaši ieskaitot izglītību, nodarbinātību un karjeras attīstību, uzņēmējdarbību, vienādu atalgojumu par tādu pašu vai līdzvērtīgu darbu, labāku ģimenes dzīves saskaņošanu ar darbu, ieskaitot bērnu aprūpes iespēju nodrošināšanu, un proporcionālu sieviešu un vīriešu līdzdalību politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanā. Nesen notikusī Savienības paplašināšanās ir radījusi daudzveidīgāku Savienību, iesaistot dažādus pieredzes un attīstības līmeņus dzimumu līdztiesības jomā.

4. Turklāt pastāv daži, ļoti nozīmīgi sociālekonomiskie aspekti, kas saistīti ar dzimumu līdztiesības veicināšanu: sievietes veido 52% Eiropas sabiedrības un viņu ieguldījums ir nozīmīgs Lisabonas mērķu sasniegšanā; bez tam viņas ir ilgtspējīgas attīstības galvenais elements Eiropas iedzīvotāju novecošanas kontekstā.

5. Tādēļ pievēršanās šiem jautājumiem rada jaunus izaicinājumus un Kopienas un dalībvalstu līmenī palielinās pieprasījumu pēc salīdzināmu un ticamu datu un informācijas savākšanas un izanalizēšanas, kā arī pēc atbilstošu metodoloģisko instrumentu izstrādes, palīdzot Kopienas iestādēm, jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm, lai nodrošinātu progresu un efektīvu Kopienas politikas īstenošanu šajā jomā. efektīvu lielākas apziņas organizēt pasākumus un informācijas izplatību visā Savienībā. Turklāt ir vajadzība pēc darbībām, kas palielina izpratni, kā arī pēc tā, lai Eiropas pilsoņiem tiktu izplatīta informācija ne vien par sasniegumiem, bet arī par šķēršļiem un izaicinājumiem, kas radīsies turpmāk.

6. Tādēļ ir vajadzība pēc aģentūras, kas Eiropas līmenī būtu izcilības centrs, neatkarīga savās funkcijās un nepieciešamās kompetences izmantošanā, lai veiktu šos uzdevumus un būtu tehniskais atbalsts Kopienas iestādēm un dalībvalstīm.

3. SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

1. Institūta galvenās darbības būs Kopienas mēroga informācijas savākšana un apkopošana, metodoloģisko instrumentu izstrāde un informācijas izplatīšana. No šo uzdevumu dimensijas Eiropas mērogā patiesi izriet, ka Institūta mērķus nevar īstenot dalībvalstis. Institūtam, cita starpā, būs jāizveido un jāpiemēro vienota sistēma, kas regulētu informācijas vākšanu un analizēšanu un nodrošinātu minēto datu atbilstību un salīdzināmību, tādējādi pieļaujot metodiski pamatīgu pārbaudi stāvokļa salīdzināšanai Eiropā. To pēc definīcijas nav iespējams sekmīgi izdarīt atsevišķu dalībvalstu līmenī.

2. Iepriekšējā novērtējumā tika apskatīts jautājums par to, vai piedāvātie uzdevumi būtu jāiekļauj nākotnē dibināmās Pamattiesību aģentūras pienākumos vai arī būtu jāpaplašina esošās aģentūras darbības joma. Attīstības progresīvais stāvoklis un dzimumu līdztiesības politikas specifiskums, kas aptver plašākas darbības jomas, ne tikai cīņu pret diskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, pamato atsevišķas aģentūras esamību. Tieši šo iemeslu dēļ Eiropas Padome 2004. gada jūnijā uzaicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu par atsevišķa Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidošanu, lai gan vēl 2003. gada decembrī tā bija pieprasījusi Komisijai sagatavot priekšlikumu par Cilvēktiesību aģentūru, paplašinot Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra pilnvaras.

3. Jāuzsver, ka īpašas aģentūras attiecībā uz citām konkrētām pamattiesībām (piemēram, attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, nodarbinātību) jau ir izveidotas. Tas norāda, ka dažos gadījumos ir vajadzīgi atsevišķi instrumentu pamattiesībām, attiecībā uz kurām izstrādā konkrētas politikas. Starptautiskajā līmenī cilvēktiesības Apvienoto Nāciju Organizācijā apskata arī Cilvēktiesību komisijā, bet dzimumu līdztiesība ir jautājums, kas adresēts atsevišķai Sieviešu stāvokļa komisijai.

4. Esošās aģentūras, piemēram, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda, funkciju paplašināšana prasītu ievērojamas papildu zināšanas un finanšu resursus, citādi dzimumu līdztiesība joprojām būtu perifēra rakstura jautājums un tam netiktu veltīta vajadzīgā uzmanība, tādējādi ietekme būtu ļoti neliela.

5. Tādēļ finanšu ietaupījums, kas varētu rasties, dzimumu līdztiesību iekļaujot nākotnē veidojamās pamattiesību aģentūras vai kādas esošās aģentūras darbības jomā, būtu nozīmīgāks, nekā iepriekš apskatītie trūkumi.

6. Bez tam šo uzdevumu uzdošana aģentūrai dos iespēju Komisijai koncentrēt pūliņus uz pamatuzdevumiem, t.i., uz politiku izstrādi un Kopienas acquis uzraudzību. Institūta darbības atšķirsies no darbībām, kas ierosinātas atbilstoši PROGRESS programmas dzimumu līdztiesības daļai (2007.-2013. gads)[14] un ir paredzētas, lai atbalstītu Komisijas pamatuzdevumu veikšanu.

4. JURIDISKAIS PAMATS

141. panta 3. punkts ir īpašs pamats pasākumiem, kas paredzēti, lai piemērotu principu par līdztiesīgām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un nodarbošanās jomā. 13. panta 2. punkts paredz pilnvaras, lai pieņemtu Kopienas pasākumus, atbalstot un sekmējot mērķi apkarot uz dzimumu balstītu diskrimināciju, kas ir ārpus nodarbinātības jomas. Tādēļ 141. panta 3. punkts un 13. panta 2. punkts kopā veido atbilstošu šā priekšlikuma juridisku pamatojumu.

PANTU IZSKAIDROJUMS

1. un 2. pants

Šajos pantos ir izklāstīts Institūta izveidošanas princips un definēti tā mērķi, kuriem jābūt par tehnisko atbalstu Eiropas iestādēm, jo īpaši Komisijai, un dalībvalstīm, cīņā pret diskrimināciju, kas balstās uz dzimumu, un vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanā visās Kopienas kompetences jomās. Turklāt Institūta mērķis būs veicināt izpratni par dzimumu līdztiesību starp ES pilsoņiem.

3. pants

Šis pants definē konkrētos uzdevumus, kurus var sagrupēt trīs galvenajās kategorijās:

- uzdevumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu tehnisko palīdzību, savācot un izanalizējot izpētes rezultātus un attiecīgos datus, kā arī izstrādājot instrumentus dzimumu līdztiesības integrēšanai visās politikas jomās. Šiem datiem jābūt objektīviem, ticamiem un salīdzināmiem Eiropas līmenī, un šim mērķim Institūtam jāizstrādā īpaši kritēriji. Tam, ja nepieciešams, jāveic arī apsekojumi un, lai atbalstītu izpētes darbu, jāorganizē ekspertu sanāksmes (a, b, c, d un f punkti );

- uzdevumi, kas saistīti ar darbību organizēšanu, lai sekmētu pieredzes apmaiņu un dialoga veidošanu Eiropas līmenī ar un starp visām ieinteresētajām pusēm, piemēram, ar Kopienu un dalībvalstu iestādēm, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, zinātniskās izpētes centriem utt. (g punkts);

- uzdevumi, kas attiecas uz informācijas izplatīšanu tālāk, lai informētu ieinteresētās puses un pilsoņus, izmantojot dokumentācijas centru, publikācijas, tīmekļa vietni u.c. (h punkts).

Informācijas savākšana un analīze jāattiecina arī uz starptautiskajām organizācijām un trešajām valstīm, ieskaitot EBTA un kandidātvalstis, lai veidotu plašāku izpratni par dzimumu jautājumiem, kas radušies ārpus ES, un atbalstītu Kopienu tās pūliņos par dzimumu vienlīdzības integrāciju ārējo attiecību politikas un sadarbības attīstības jomās. Objektīvu, ticamu un salīdzināmu datu nodrošināšana par dzimumu līdztiesību visās dalībvalstīs ir izaicinošs uzdevums, jo metodes atšķiras. Lai sasniegtu vislabākos rezultātus, Institūts katrā dalībvalstī valsts līmenī iedibina pastāvīgu sadarbību ar attiecīgajām akadēmiskajām, pētniecības, valdības un nevalstiskajām organizācijām (a punkts).

Lai izvairītos no dublēšanas un nodrošinātu vislabāko resursu izmantošanu, Institūts pēc iespējas vairāk izmanto jau paveikto pētījumu rezultātus, ko veica pētījumu institūcijas un organizācijas datu savākšanai un analizēšanai, un cieši ar tām sadarbojas. Attiecīgas informācijas neesamības gadījumā Institūts var veikt apsekojumus ( d punkts).

Visbeidzot, Institūtam jāsagatavo gada pārskats par savām darbībām, kas jo īpaši noderēs, lai novērtētu darba rezultātus salīdzinājumā ar ikgadējo programmu. Šis pārskats tiks nosūtīts Kopienas iestādēm (e punkts).

4. pants

Šajā pantā ir definētas darba metodes un darbību jomas. Galvenās Institūta darbības jomas atbilst Kopienas prioritātēm un Komisijas darba programmai par dzimumu līdztiesību. Tas ir svarīgi, jo Institūta uzdevums ir atbalstīt Kopienas iestādes un dalībvalstis, lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību. Informācija, kas jāsavāc un jāizanalizē, kā arī visas pārējās darbības attiecas uz visiem dzimumu līdztiesības aspektiem visās Kopienas politikas jomās. Lai izvairītos no dublēšanās, Institūts ņem vērā visus darbus, kas patlaban noris dalībvalsts, ES un starptautiskajā līmenī. Tāpat ir cieši jāstrādā kopā ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem un saskaņotā veidā jāsadarbojas ar visām Kopienas aģentūrām, jo īpaši ar tām, kuras darbojas attiecīgās politikas jomās. Lai nodrošinātu šo sadarbību starp attiecīgajām aģentūrām, vajadzības gadījumā tiks parakstīti „saprašanās memorandi”. 10. panta 11. punktā arī noteikts, ka attiecīgo aģentūru direktorus var uzaicināt uz institūta valdes sanāksmēm. Šie mehānismi ir ierasta prakse, kas sekmīgi izstrādāta, piemēram, starp Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (1.– 3. punkts).

4. punkts atspoguļo vienu no galvenajiem jautājumiem, kas uzsvērts pastāvošo Kopienas aģentūru novērtējumos, t.i., vajadzību nodrošināt gala lietotājus (dalībvalstu specializētos dienestus, līdztiesības institūcijas, sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas, pētniecības centrus un sabiedrību) ar informāciju, kura ir lietotājam draudzīga, izmantojama un saprotama.

Visbeidzot, 5. punkts paskaidro, ka Institūts var noslēgt līgumus par datu savākšanu, kā arī par apsekojumu un pētījumu veikšanu.

5. pants

Šis pants paredz, ka Institūts ir neatkarīgs savu funkciju veikšanā.

6. pants

Lai izpildītu savus uzdevumus un būtu spējīgs noslēgt līgumus vai uzsākt citas darbības ar juridiskām sekām atbilstoši savai atbildībai, šis pants nosaka, ka Institūtam ir juridiskas personas statuss. Šā panta noteikumi ir līdzīgi 281. EK panta (ex 210. pants) un 282. EK panta (ex 211. pants) noteikumiem.

Tomēr Institūtam ir ierobežota tiesībspēja starptautisko tiesību jomā, kā paredzēts 8. panta 2. punktā.

7. pants

Šis pants nosaka, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001 attiecas uz visiem Institūta rīcībā esošajiem dokumentiem. Šī regula definē principus, nosacījumus un ierobežojumus, pamatojoties uz sabiedrības vai privātajām interesēm, nosakot tiesības piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem tā, lai nodrošinātu plašāko iespējamo piekļuvi dokumentiem. Institūts pieņems pasākumus regulas īstenošanai. Ja Institūts apstrādā personas datus, tas kā Kopienas iestāde piemēro šādai apstrādei paredzētās regulas.

8. pants

1. punkts nosaka organizāciju veidus, ar kurām Institūts sadarbojas, lai izpildītu savus uzdevumus.

2. punkts ir izstrādāts, balstoties uz 300. EK pantu (ex 228. pantu), un tajā ir izklāstīti noteikumi par oficiāliem nolīgumiem ar starptautiskām organizācijām vai trešām valstīm.

9. - 12. pants

Šie panti paredz noteikumus attiecībā uz Institūta struktūru sastāvu un funkcionēšanu, t.i., attiecībā uz valdi, direktoru, darbiniekiem un konsultatīvo padomi.

Organizatoriskajai struktūrai jāveicina Institūta dažādo ieinteresēto pušu iesaistīšana, neatkarība no ārējiem spiedieniem, caurredzamība un pakļautība demokrātiskām iestādēm. Tādēļ tiek ierosināts izveidot valdi, kurā būtu 6 attiecīgo dienestu locekļi, kurus ieceļ Padome, un 6 locekļi, kurus ieceļ Komisija. Turpmāk ir ierosināts, lai tajā kopā būtu 3 pārstāvji no attiecīgajām NVO un sociālajiem partneriem Eiropas līmenī. Šos pārstāvjus, kuriem nebūs vēlēšanu tiesību, iecels Komisija.

Institūtu vadīs direktors, kurš lielā mērā būs neatkarīgs un elastīgs un kurš būs atbildīgs par Institūta iekšējās darbības organizēšanu. Direktors būs atbildīgs arī par Institūta budžeta un darba programmas sagatavošanu un īstenošanu un par personāla jautājumiem. Lai nodrošinātu nepieciešamo leģitimitāti, direktors pēc Komisijas priekšlikuma ir jāieceļ valdei.

Kā Kopienas iestādei, Institūtam jānodrošina vislabākā zināšanu un resursu izmantošana, nodarbojoties ar savu uzdevumu, bet vienlaikus ievērojot arī kopējo prasību pēc neatkarības. Tādēļ Institūtā ir ierosināts iekļaut konsultatīvo padomi, kurā būtu eksperti, kuru uzdevums būtu atvieglot sadarbību un informācijas apmaiņu starp Institūtu un atbildīgajām iestādēm un institūcijām dažādās dalībvalstīs.

Lai nodrošinātu ciešu sadarbību un saskaņošanu ar citām Kopienas aģentūrām, jo īpaši tām, kas darbojas saistītajās politikas jomās, šo aģentūru direktori ir jāaicina apmeklēt valdes sanāksmes novērotāju statusā.

13. pants

Šajā pantā ir noteikts, ka uz Institūta darbiniekiem attiecas noteikumi un regulas, kas piemērojamas Eiropas Kopienu ierēdņiem un darbiniekiem, savukārt valde, vienojoties ar Komisiju, noteiks īstenošanas noteikumus.

14. un 15. pants

Šie panti definē noteikumus par budžeta izveidi un izpildi saskaņā ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam[15].

16. – 18. pants

Šie ir pamatnoteikumi visām Kopienas aģentūrām attiecībā uz valodu un tulkošanas kārtību (16. pants), privilēģijām un neaizskaramību (17. pants) un atbildības noteikumiem (18. pants).

19. pants

Šis pants paredz saistīto trešo valstu piedalīšanos Institūta darbībās.

20. un 21. pants

Šie panti paredz ārēju novērtējumu, kas veicams trešā gada beigās pēc Institūta darbības uzsākšanas un nepieciešamo turpmāko pārbaudi, kā arī tipveida atkārtotas izskatīšanas klauzulu.

22. pants

Tas ir tipveida pants par Institūta darbības pārraudzību, ko veic ombuds.

23. un 24. pants

Institūts uzsāks darbu vienu gadu pēc regulas stāšanās spēkā. Regula stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Saskaņā ar 249. EK pantu regula ir saistoša un tieši piemērojama. Lēmums par Institūta mītni ir regulas sastāvdaļa. Kompetentajām iestādēm ir jālemj par atrašanās vietu cik iespējams drīz, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc regulas stāšanās spēkā.

2005/0017 (COD)

PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 13. panta 2. punktu un 141. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[16],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[17],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[18],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā

(1) Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatprincips. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pants aizliedz jebkāda veida diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumu, un pieprasa, lai visās jomās tiktu nodrošināta vīriešu un sieviešu līdztiesība.

(2) Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 2. pants nosaka, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība ir viens no Kopienas pamatuzdevumiem. Līdzīgi, Līguma 3. panta 2. punkts pieprasa, lai Kopiena tiektos uz nevienlīdzības izskaušanu un aktīvi veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību visās savās darbībās, tādējādi nodrošinot vīriešu un sieviešu līdztiesības dimensijas iekļaušanu visās Kopienas politikās.

(3) Līguma 13. pants pilnvaro Padomi attiecīgi rīkoties, lai apkarotu diskrimināciju, cita starpā, pamatojoties uz dzimumu, visās Kopienas kompetences jomā.

(4) Princips, kas paredz vienādas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un nodarbošanās jautājumos, ir iekļauts EK Līguma 141. pantā, un jau ir pieņemti vispārēji tiesību akti par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm saistībā ar iespēju izmantot nodarbinātības un darba apstākļus, ieskaitot vienādu atalgojumu.

(5) Komisijas pirmajā gada pārskatā par vīriešu un sieviešu līdztiesību, kas tika iesniegts pavasara Padomei, tika secināts, ka būtiskas dzimumu atšķirības ir lielākajā daļā politikas jomu, ka vīriešu un sieviešu nevienlīdzība ir daudzdimensionāla parādība, kas jārisina, izmantojot visaptverošu politikas pasākumu kopumu, un ka ir vajadzīgi pastiprināti pūliņi, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus.

(6) Eiropas Padome, kas 2000. gada decembrī sanāca Nicā, aicināja „panākt lielāku izpratni, apvienot resursus un apmainīties ar pieredzi, jo īpaši izveidojot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu …”.

(7) Tehniski ekonomiskajā pamatojumā, kas tika veikts Komisijas uzdevumā[19], tika secināts, ka Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta nepārprotams pienākums ir veikt dažus tādus uzdevumus, ar kuriem pastāvošās iestādes patlaban nenodarbojas, jo īpaši pētniecības datu un informācijas koordinēšanas, centralizēšanas un izplatīšanas jomās, palielināt skaidrību par vīriešu un sieviešu līdztiesību un izstrādāt instrumentus labākai dzimumu līdztiesības iekļaušanai visās Kopienas politikās.

(8) Eiropas Parlaments 2004. gada 10. marta rezolūcijā[20] mudināja Komisiju paātrināt centienus, kuru rezultātā tiktu izveidots Institūts.

(9) Nodarbinātības, sociālo lietu, veselības un patērētāju aizsardzības Padome 2004. gada 1. - 2. jūnijā[21] un Eiropadome 2004. gada 17. - 18. jūnijā atbalstīja Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidošanu un vēlāk lūdza Komisijai iesniegt konkrētu priekšlikumu.

(10) Objektīvas, ticamas un salīdzināmas informācijas un datu par vīriešu un sieviešu līdztiesību savākšana, analīze un izplatīšana, atbilstošu instrumentu izstrāde dzimumu dimensijas integrēšanai visās politikas jomās, dialoga veicināšana starp ieinteresētām pusēm un izpratnes veicināšana starp ES pilsoņiem ir nepieciešama, lai dotu iespēju Kopienai efektīvi veicināt dzimumu līdztiesības politiku, jo īpaši paplašinātajā Savienībā, tādēļ ir lietderīgi izveidot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, kurš palīdzētu Kopienas iestādēm un dalībvalstīm šo uzdevumu veikšanā.

(11) Sadarbība ar dalībvalstu attiecīgajām iestādēm ir svarīga, veicinot salīdzināmu un ticamu datu savākšanu Eiropas līmenī; informācija par vīriešu un sieviešu līdztiesību ir būtiska visos Kopienas līmeņos – vietējā, reģionālajā, valsts un Kopienas līmenī – tādēļ šādas informācijas pieejamība būs noderīga dalībvalstu iestādēm, formulējot politikas un pasākumus vietējā, reģionālajā un valsts līmenī savās kompetences jomās.

(12) Institūts strādā iespējami ciešā sadarbībā ar visām Kopienas programmām un iestādēm, lai izvairītos no dublēšanas, jo īpaši ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu[22], Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru[23], Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru[24] un jebkuru turpmāk dibināmu pamattiesību aģentūru[25].

(13) Saskaņā ar Līguma 3. pantu ir lietderīgi paredzēt, ka valdē ir jāveicina proporcionāla vīriešu un sieviešu līdzdalība.

(14) Institūtam jābūt maksimāli neatkarīgam, veicot savus uzdevumus.

(15) Institūtam jāpiemēro attiecīgie Kopienas tiesību akti saistībā ar dokumentu publiskumu, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001[26], un privātpersonu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001[27];

(16) Uz Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu attiecas Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002[28].

(17) Attiecībā uz Institūta līgumatbildību, ko regulē tiesību akti, kas piemērojami Institūta noslēgtajiem līgumiem, Tiesai jābūt jurisdikcijai taisīt spriedumus saskaņā ar jebkuru līgumā ietverto šķīrējklauzulu. Tiesai arī jābūt jurisdikcijai strīdos attiecībā uz kompensāciju par jebkādu kaitējumu, kas izriet no aģentūras atbildības, kas nav līgumiska.

(18) Jāveic ārējs, neatkarīgs novērtējums, lai novērtētu Institūta ietekmi, iespējamo vajadzību mainīt vai paplašināt tā uzdevumus un turpmāko pārbaužu grafiku.

(19) Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteiktajiem subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstis nevar pietiekamā līmenī sasniegt šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt salīdzināmu un ticamu informāciju un datus Eiropas līmenī, lai Kopienas iestādēm un dalībvalstīm palīdzētu sekmēt Līguma mērķi likvidēt nevienlīdzību un veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību, tādēļ, pamatojoties uz ierosinātās darbības mērogu un ietekmi, to var labāk sasniegt Kopienas līmenī. Šī regula nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šos mērķus.

(20) 141. panta 3. punkts ir konkrētais juridiskais pamats pasākumiem, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu vienādu iespēju un vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principa piemērošanu nodarbinātības un nodarbošanās jautājumos. 13. panta 2. punkts ļauj pieņemt Kopienas pasākumus, lai atbalstītu un veicinātu mērķi apkarot diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumu, ārpus nodarbinātības jomas Tādēļ 141. panta 3. punkts un 13. panta 2. punkts kopā veido šā priekšlikuma atbilstošo juridisko pamatu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo izveido Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (turpmāk saukts „Institūts”).

2. pants

Mērķi

Institūta vispārīgie mērķi ir palīdzēt Kopienas iestādēm, jo īpaši Komisijai, un dalībvalstu iestādēm cīņā pret diskrimināciju, kas balstās uz dzimumu, dzimumu līdztiesības veicināšanā un šādu jautājumu izpratnes uzlabošanā starp ES pilsoņiem.

3. pants

Uzdevumi

1. Lai sasniegtu 2. pantā noteiktos mērķus, Institūts:

(a) savāc, reģistrē, analizē un izplata attiecīgu objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju par dzimumu līdztiesību, ieskaitot izpētes rezultātus, ko tai darījušas zināmu dalībvalstis, Kopienas iestādes, zinātniskās izpētes centri, valsts līdztiesības institūcijas, nevalstiskās organizācijas, attiecīgās trešās valstis un starptautiskās organizācijas;

(b) izstrādā metodes, lai uzlabotu datu salīdzināmību, objektivitāti un ticamību Eiropas līmenī, izveidojot kritērijus, kas uzlabos informācijas atbilstību;

(c) attīsta, analizē un novērtē metodoloģiskos instrumentus, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības iekļaušanu visās Kopienas politikās;

(d) veic apsekojumus par stāvokli dzimumu līdztiesības jomā Eiropā;

(e) publicē gada pārskatu par Institūta darbībām;

(f) organizē ekspertu sanāksmes, lai atbalstītu izpētes darbu;

(g) organizē konferences, kampaņas, apaļā galda sarunas, seminārus un sanāksmes ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm Eiropas līmenī;

(h) sagatavo dokumentācijas avotus, kas pieejami sabiedrībai.

4. pants

Darbības jomas un darba metodes

1. Institūts veic savus uzdevumus Kopienas kompetenču ietvaros, ņemot vērā pieņemtos mērķus un prioritārās jomas, kas noteiktas tā ikgadējā programmā, pienācīgi ievērojot pieejamos budžeta līdzekļus.

2. Institūta darba programma atbilst Kopienas prioritātēm un Komisijas darba programmai, ieskaitot statistikas un izpētes darbu.

3. Veicot savas darbības, lai izvairītos no dublēšanas un garantētu vislabāko iespējamo resursu izmantošanu, Institūts ņem vērā no ikviena avota iegūtu esošo informāciju un jo īpaši darbības, kuras jau veikušas Kopienas iestādes un citas iestādes, struktūras un kompetentās valsts un starptautiskās organizācijas, un cieši sadarbojas ar kompetentajiem Komisijas dienestiem. Institūts nodrošina atbilstošu koordināciju ar visām attiecīgajām Kopienas aģentūrām un Savienības struktūrām, kuras vajadzības gadījumā ir jānosaka saprašanās memorandā.

4. Institūts nodrošina, lai izplatītā informācija būtu saprotama gala lietotājiem.

5. Institūts var iesaistīties līgumattiecībās, jo īpaši apakšuzņēmuma vienošanās ar citām organizācijām, lai realizētu ikvienu uzdevumu, ko tas var tām uzticēt.

5. pants

Institūta neatkarība

Institūts veic savas darbības neatkarīgi no valsts iestādēm un pilsoniskās sabiedrības un ir autonoms attiecībā uz Kopienas iestādēm.

6. pants

Juridiskas personas statuss un tiesībspēja

Institūtam ir juridiskas personas statuss. Katrā no dalībvalstīm tam ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Tas var jo īpaši pirkt vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt puse tiesas prāvās.

7. pants

Dokumentu pieejamība

1. Uz Institūta rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001.

2. Valde sešu mēnešu laikā pēc Institūta izveidošanas nosaka pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3. Lēmumi, kurus Institūts pieņēmis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt par iemeslu tam, ka tiek iesniegta sūdzība ombudam vai lieta tiek nodota izskatīšanai Eiropas Kopienu Tiesā saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecīgi izklāstīti 195. un 230. pantā.

4. Personas dati netiek apstrādāti vai izplatīti, izņemot gadījumus, kad tas ir īpaši vajadzīgs Institūta pamatuzdevumu izpildei. Šādos gadījumos piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

8. pants

Sadarbība ar organizācijām valsts un Eiropas līmenī un ar starptautiskajām organizācijām un trešajām valstīm

1. Lai palīdzētu īstenot savas funkcijas, Institūts sadarbojas ar tādām organizācijām dalībvalstīs, kā līdztiesības iestādes, izpētes centri, nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, kā arī ar attiecīgajām organizācijām Eiropas vai starptautiskajā līmenī un trešajās valstīs.

2. Ja Institūtam ir nepieciešami līgumi ar starptautiskām organizācijām vai trešajām valstīm, lai efektīvi veiktu tā uzdevumus, Kopiena saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Līguma 300. pantā, Institūta vārdā noslēdz līgumu ar starptautiskajām organizācijām vai trešajām valstīm. Šis noteikums netraucē īpašu sadarbību ar šādām organizācijām vai trešajām valstīm.

9. pants

Institūta struktūras

Institūts sastāvēs no:

(a) valdes;

(b) direktora un viņa/viņas darbiniekiem;

10. pants

Valde

1. Valde sastāv no sešiem pārstāvjiem, kurus ieceļ Padome, sešiem pārstāvjiem, kurus ieceļ Komisija, kā arī no trīs pārstāvjiem bez balsstiesībām, kurus ieceļ Komisija, ikviens no viņiem pārstāv kādu no šādām grupām:

(a) atbilstošu nevalstisko organizāciju Kopienas līmenī, kurai ir likumīga interese piedalīties cīņā pret diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumu, un dzimumu līdztiesības veicināšanā;

(b) darba devēju organizācijas Kopienas līmenī un

2. Valdes locekļus ieceļ tādā veidā, lai nodrošinātu visaugstākos kompetences standartus un plašu attiecīgās ekspertīzes loku dzimumu līdztiesības jomā.

Komisija un Padome cenšas panākt vienādu vīriešu un sieviešu pārstāvniecību valdē.

Vietnieki, kuri pārstāv locekli viņa/viņas prombūtnes laikā, tiek iecelti ar tādu pašu procedūru.

Pilnvaru termiņš ir pieci gadi un to var vienreiz pagarināt.

Padome publicē valdes locekļu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Institūta tīmekļa vietnē.

3. Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz vienu gadu, ko var pagarināt.

4. Katram valdes loceklim vai viņa/viņas prombūtnē viņa/viņas vietniekam ir viena balss.

5. Valde pieņem lēmumus, kas vajadzīgi Institūta darbībai. Tā jo īpaši:

(a) pamatojoties uz projektu, ko izstrādājis 11. pantā minētais direktors, pēc apspriešanās ar Komisiju pieņem ikgadējo un vidēja termiņa darba programmu, kas aptver trīs gadu periodu saskaņā ar budžetu un pieejamajiem resursiem, vajadzības gadījumā programmu gada laikā var pārskatīt, pirmā ikgadējā darba programma jāpieņem ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc direktora iecelšanas;

(b) pieņem 3. panta e) apakšpunktā minēto gada pārskatu, jo īpaši sasniegtos rezultātus salīdzinot ar ikgadējās darba programmas mērķiem, šis pārskats vēlākais līdz 15. jūnijam jānosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai;

(d) pieņem Institūta gada budžeta projektu un galīgo budžetu.

6. Valde pieņem Institūta iekšējos noteikumus, pamatojoties uz priekšlikumu, ko pēc apspriešanās ar Komisiju sastādījis direktors.

7. Valdes lēmumus pieņem ar absolūtu nodoto balsu vairākumu. Priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.

8. Valde pieņem reglamentu, pamatojoties uz priekšlikumu, ko pēc apspriešanās ar Komisiju sastādījis direktors.

9. Priekšsēdētājs valdi sasauc vismaz divas reizes gadā. Priekšsēdētājs sasauc papildu sanāksmes pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas valdes locekļu pieprasījuma.

10. Institūts katru gadu budžeta lēmējinstitūcijai nosūta visu informāciju, kas būtiska novērtēšanas procedūru rezultātam.

11. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, Profesionālās izglītības attīstības centra un visu nākotnē dibināmo pamattiesību aģentūru direktorus pēc vajadzības var uzaicināt uz valdes sanāksmēm kā novērotājus.

11. pants

Direktors

1. Institūtu vada direktors, kuru pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ valde. Pirms iecelšanas kandidātam, ko izvēlējusies valde, var lūgt izdarīt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajā(-s) komitejā(-s) un atbildēt uz tās/to locekļu jautājumiem.

2. Direktora pilnvaru termiņš ir 5 gadi. Pēc Komisijas priekšlikuma un pēc novērtēšanas šo pilnvaru termiņu var vienreiz pagarināt uz laika posmu, kas nepārsniedz 5 gadus. Novērtēšanā Komisija jo īpaši novērtē:

- rezultātus, kas sasniegti pirmajā pilnvaru termiņā, un veidu, kādā tie tika sasniegti;

- Institūta uzdevumus un vajadzības nākamo gadu laikā.

2. Direktors valdes pārraudzībā ir atbildīgs par:

(a) 3. pantā minēto uzdevumu veikšanu;

(b) Institūta ikgadējās un vidēja termiņa darbības programmas sagatavošanu un īstenošanu;

(d) 3. panta 2. apakšpunktā minētā gada pārskata sagatavošanu un publicēšanu;

(e) visiem ar personālu saistītiem jautājumiem un jo īpaši 13. panta 3. punktā minēto pilnvaru izmantošanu;

(f) ik dienas administrācijas jautājumiem;

(g) efektīvu pārraudzības un novērtēšanas procedūru īstenošanu attiecībā uz Institūta veikumu, salīdzinot ar mērķiem, saskaņā ar profesionāli atzītiem standartiem. Direktors katru gadu valdei ziņo par uzraudzības sistēmas rezultātiem.

3. Direktors atskaitās par savām darbībām valdei un piedalās tās sanāksmēs bez balsstiesībām.

4. Direktors ir Institūta juridiskais pārstāvis.

12. pants

Konsultatīvā padome

1. Konsultatīvās padomes sastāvā ir tādu kompetento iestāžu locekļi, kas specializējušās dzimumu līdztiesības jautājumos, pa vienam pārstāvim, kuru izraudzījusies katra dalībvalsts, kā arī trīs locekļi bez balsstiesībām, kurus iecēlusi Komisija un kuri pārstāv tādas ieinteresētās puses Eiropas līmenī, kā nevalstiskās organizācijas, kurām ir likumīga interese, piedaloties cīņā pret diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumu, un dzimumu līdztiesības veicināšanā, kā arī darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji Kopienas līmenī. Pārstāvjus var aizvietot ar vietniekiem, kurus ieceļ tajā pašā laikā.

2. Konsultatīvās padomes locekļi nav valdes locekļi.

3. Konsultatīvā padome atbalsta direktoru Institūta darbību izcilības un neatkarības nodrošināšanā.

4. Konsultatīvā padome ir mehānisms informācijas apmaiņai attiecībā uz dzimumu līdztiesības jautājumiem un zināšanu apkopošanai. Tas nodrošina ciešu sadarbību starp Institūtu un kompetentajām iestādēm dalībvalstīs.

5. Konsultatīvo padomi vada direktors vai viņa/viņas prombūtnes laikā vietnieks no Institūta. Tas sanāk regulāri pēc direktora uzaicinājuma vai vismaz vienas trešdaļas biedru pieprasījuma vismaz divas reizes gadā. Tā darba procedūras sīki apraksta Institūta iekšējie noteikumi, un tās ir visiem pieejamas.

6. Komisijas departamentu pārstāvji piedalās konsultatīvās padomes darbā.

7. Institūts nodrošina tehnisko un materiāltehnisko nodrošinājumu, kas vajadzīgs konsultatīvajai padomei, un tās sanāksmēm nodrošina sekretariātu.

8. Direktors var uzaicināt ekspertus vai attiecīgo tautsaimniecības nozaru, darba devēju, arodbiedrību, profesionālo vai pētniecības iestāžu, vai nevalstisko organizāciju pārstāvjus ar atzītu pieredzi disciplīnās, kas attiecas uz Institūta darbu, lai sadarbotos īpašos uzdevumos un piedalītos attiecīgajās konsultatīvās padomes darbībās.

13. pants

Darbinieki

1. Uz Institūta darbiniekiem attiecas Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas ar mērķi piemērot šos civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus saskaņā ar režīmu, kas paredzēts 110. pantā Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumos un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā. Valde var pieņemt noteikumus, lai dalībvalstu nacionālajiem ekspertiem būtu ļauts tikt nodarbinātiem Institūtā.

3. Institūts attiecībā uz saviem darbiniekiem realizē pilnvaras, kas nodotas iecēlējinstitūcijai.

1 4. pants

Budžeta sagatavošana

1. Par katru finanšu gadu sagatavo visu Institūta ieņēmumu un izdevumu tāmi, kas atbilst kalendārajam gadam, un to iekļauj Institūta budžetā.

2. Ieņēmumiem un izdevumiem, kas uzrādīti Institūta budžetā, jābūt līdzsvarotiem.

3. Institūta ieņēmumus neatkarīgi no pārējiem resursiem veido:

(a) Kopienas subsīdija, kas ir iegrāmatota Eiropas Savienības kopbudžetā (Komisijas iedaļā);

(b) maksājumi par sniegtajiem pakalpojumiem;

(d) dalībvalstu brīvprātīgi veikts ieguldījums.

4. Institūta izdevumi ietver darbinieku atalgojumu, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un pamatdarbības izmaksas.

5. Valde katru gadu, pamatojoties uz direktora sastādītu projektu, sastāda Institūta ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Šo tāmi, kurā ietilpst izveidošanas plāna projekts, valde vēlākais līdz 31. martam nosūta Komisijai.

6. Komisija tāmi kopā ar provizorisko Eiropas Savienības kopbudžetu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk saukta „budžeta lēmējinstitūcija”).

7. Pamatojoties uz šo provizorisko tāmi, Komisija ieraksta Eiropas Savienības budžeta projektā aplēses, kuras tā uzskata par vajadzīgām, ciktāl tas attiecas uz izveidošanas plānu un subsīdiju apjomu, kāds jāsedz no kopbudžeta, kuru tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. pantu.

8. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriāciju piešķiršanu Institūta subsidēšanai. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Institūta izveidošanas plānu.

9. Institūta budžetu pieņem valde. Tas kļūst par galīgo pēc Eiropas Savienības kopbudžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

10. Valde iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot jebkuru projektu, kurš varētu būtiski ietekmēt budžeta finansējumu, jo īpaši par jebkuriem projektiem, kuri attiecas uz īpašumu, piemēram, noma un ēku iegāde. Tā par tiem informē Komisiju.

Ja budžeta lēmējinstitūcijas nodaļa ir paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu, tā savu atzinumu nosūta valdei sešu nedēļu laikā no projekta paziņošanas datuma.

1 5. pants

Budžeta īstenošana

1. Direktors īsteno Institūta budžetu.

2. Institūta grāmatvedis vēlākais līdz 1. martam pēc katra finanšu gada beigām iesniedz Komisijas grāmatvedim provizorisko pārskatu kopā ar minētā finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu vadību. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Finanšu pamatregulas 128. pantu.

3. Komisijas grāmatvedis vēlākais līdz 1. martam pēc katra finanšu gada beigām nosūta Revīzijas palātai Institūta provizorisko pārskatu kopā ar minētā finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu vadību. Minēto finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu vadību nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Pēc Revīzijas palātas apsvērumu saņemšanas par Institūta provizorisko pārskatu, ievērojot Finanšu pamatregulas 129. pantu, direktors sastāda Institūta galīgo pārskatu uz savu atbildību un nodod tos Valdei atzinuma izteikšanai.

5. Valde sniedz atzinumu par Institūta galīgo pārskatu.

6. Direktors vēlākais līdz 1. jūlijam pēc katra finanšu gada beigām galīgo pārskatu kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7. Galīgo pārskatu publicē.

8. Direktors vēlākais līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz saviem apsvērumiem. Viņš nosūta šo atbildi arī valdei.

9. Direktors Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai, kā noteikts Finanšu pamatregulas 146. panta 3. punktā.

10. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, darbojoties ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N+2 gada 30. aprīlim atbrīvo direktoru no atbildības attiecībā uz N gada budžeta izpildi.

11. Valde, apspriedusies ar Komisiju, pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Institūtam. Tajos nedrīkst būt atkāpju no Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par Finanšu regulas struktūru iestādēm, kas minētas Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantā par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu kopbudžetam, ja vien tas nav īpaši vajadzīgs Institūta darbībai ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.

1 6. pants

Valodas

1. Uz Institūtu attiecas noteikumi, kas paredzēti 1958. gada 15. aprīļa Regulā Nr. 1 un kas nosaka valodas, kas lietojamas Eiropas Ekonomikas kopienā[29].

2. Tulkošanas pakalpojumus, kas vajadzīgi Institūta funkcionēšanai, pamatā nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs[30].

17. pants

Privilēģijas un neaizskaramība

Uz Institūtu attiecas Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un neaizskaramību.

1 8. pants

Atbildība

1. Institūta līgumatbildību nosaka tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

Tiesai ir jurisdikcija atbilstoši šķīrējklauzulai, kas ietverta Institūta noslēgtajā līgumā.

2. Tādas atbildības gadījumā, kas nav līgumiska, Institūts saskaņā ar vispārējiem principiem, kas kopēji dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījis Institūts vai tā darbinieki, pildot savus pienākumus.

Tiesai ir jurisdikcija strīdos, kas attiecas uz šādu zaudējumu kompensēšanu.

19. pants

Trešo valstu līdzdalība

1. Institūts ir atvērts to valstu līdzdalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Kopienu, uz kuriem pamatojoties tās ir pieņēmušas un piemērojušas Kopienas tiesību aktus jomā, ko aptver šī regula.

2. Sagatavošanas darbus veic saskaņā ar minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem, jo īpaši precizējot veidu, pakāpi un metodi, kādā šīs valstis piedalīsies Institūta darbā, ieskaitot noteikumus attiecībā uz piedalīšanos iniciatīvās, kuras uzsācis Institūts, finanšu ieguldījumiem un darbiniekiem. Attiecībā uz personāla jautājumiem šiem nolīgumiem visos gadījumos jābūt saskaņā ar Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

20 . pants

Novērtējums

1. Institūts līdz trešā gada beigām pēc šīs regulas stāšanas spēkā pasūta neatkarīgu ārējo novērtējumu par savu veikumu, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko, vienojoties ar Komisiju, ir izdevusi valde. Novērtējumā novērtē Institūta ietekmi dzimumu līdztiesības veicināšanā un iekļauj sinerģijas seku analīzi. Tajā jo īpaši tiks apskatīta potenciālā vajadzība mainīt vai paplašināt Institūta uzdevumus, ieskaitot uzdevumu paplašināšanas finansiālās sekas. Novērtējumā ņem vērā ieinteresēto pušu viedokļus gan Kopienas, gan valsts līmenī.

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, lems par turpmāko novērtējumu grafiku, ņemot vērā iepriekšējā punktā minētā novērtējuma ziņojuma rezultātus.

21. pants

Atkārtotas izskatīšanas klauzula

Valde pārbauda iepriekšējā punktā minētā novērtējuma secinājumus un sniedz Komisijai tādus ieteikumus, kādi var būt vajadzīgi attiecībā uz izmaiņām Institūtā, tā darba praksi un uzdevuma darbības jomu. Komisija novērtējuma ziņojumu un ieteikumus nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un dara tos visiem pieejamus. Pēc novērtējuma ziņojuma un ieteikumu pārbaudes Komisija var iesniegt priekšlikumus par labojumiem šajā regulā, kurus tā uzskata par nepieciešamiem.

22. pants

Administratīvā kontrole

Institūta darbības saskaņā ar Līguma 195. panta noteikumiem uzrauga ombuds.

23. pants

Institūta darbību uzsākšana

Institūts uzsāk darbību divpadsmit mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, ............................

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs priekšsēdētājs

LEGISLATIVE FINANCIAL STATEMENT

1. NAME OF THE PROPOSAL : Proposal for a Council Regulation establishing a European Institute for Gender Equality

2. ABM / ABB FRAMEWORK

POLICY AREA(S) CONCERNED AND ASSOCIATED ACTIVITY/ACTIVITIES:

- Police area: 04 Employment and Social Affairs

- Activity: 04 05 Equal Opportunities for Women and Men

3. BUDGET LINES

3.1. From 2007 and onwards a new budget heading with two budget lines will be created:

- 04 05 04 01 : European Institute for gender equality - Subsidy to titles 1 & 2

- 04 05 04 02 : European Institute for gender equality – Subsidy to title 3

3.2. Duration of the action and of the financial impact: 1 January 2007 – 31 December 2013

From 2007 onwards the allocation of appropriations will depend on the new financial perspectives 2007-2013. The annual amounts retained for this period are purely indicative.

3.3. Budgetary characteristics ( add rows if necessary ):

4 . SUMMARY OF RESOURCES

4.1. Financial Resources

4.1.1. Summary of commitment appropriations (CA) and payment appropriations (PA)

EUR million (to 3 decimal places)

TOTAL PA including cost of Human Resources | b+c+d+e | 4,862 | 6,69 | 7,468 | 7,83 | 8,248 | 8,548 | 8,58 | 52,5 |

Co-financing details

If the proposal involves co-financing by Member States, or other bodies (please specify which), an estimate of the level of this co-financing should be indicated in the table below (additional lines may be added if different bodies are foreseen for the provision of the co-financing):

EUR million (to 3 decimal places)

Agents | 810 000 | 108 000 x 10 |

Total | 810 000 |

- The amounts represent a total expenditure over 12 months for an average on 10/15 permanent posts because of the difficulty of recruiting in the first year.

Year 2008

Type of human resources | Amount in euro | Method of calculation |

Agents | 1 925 000 | 110 000 x 17,5 |

Total | 1 925 000 |

The amounts represent a total expenditure over 12 months for an average of 17,5/20 permanent posts because of the difficulty of recruiting five persons during the year.

Total subsidy of the Institute's administrative expenditure for the first three years.

The subsidy of administrative expenditure will be covered by an operational heading of the Community budget (4 05 04 01)

Human resources | 15 | 20 | 23 | 23 |

Calculation basis | 10 | 17,5 | 23 | 23 |

Annual cost of human resources | 1 080 000 | 1 925 000 | 2 576 000 | 5 311 000 |

Other administrative expenditure Missions Management Board and Advisory Forum meetings Interpreting/Translation Other administrative expenditure | 200 000 300 000 650 000 80 000 | 150 000 300 000 500 000 50 000 | 150 000 300 000 500 000 49 000 | 500 000 900 000 1 650 000 179 000 |

Total other administrative expenditure | 1 230 000 | 1 000 000 | 999 000 | 3 229 000 |

Total | 2 310 000 | 9 925 000 | 3 575 000 | 8 810 000 |

TABLE: Estimate of human resources - Breakdown by areas of activity and category

ACTIVITIES | A | B | C | D |

(a) Administration |

Management (this item includes the Director). | 3 | 1 |

Human and financial resources | 1 | 1 |

Information/IT | 0,5 | 1 |

Legal tasks | 0,5 |

TOTAL (a) | 5 | 1 | 2 |

(b) Operational tasks: |

Objective 1 | 1 | 1 | 1 |

Objective 2 | 0,5 | 1 | 0,25 |

Objective 3 | 0,25 | 1 | 0,25 |

Objective 4 | 0,25 | 0,25 |

Objective 5 | 0,25 |

TOTAL (b) | 2 | 3 | 2 |

TOTAL (a) + (b) | 7 | 4 | 4 |

Description of tasks:

- Collect information and data on gender equality situation, policies and practices within the European Union through administrations, NGOs, experts ;.carry out surveys, when necessary;

- Record this information eventually in a common database;

- Analyse the information gathered directly or by experts, publish and disseminate results of such analysis,

- Develop methods to improve the comparability, objectivity and reliability of data on gender equality at Community level; develop analyse and evaluate relevant methodological tools; develop common standards for the establishment and collection of those data,

- Prepare and organise meetings of experts on legal, economical and social aspects of gender equality;

- Organise conferences, round tables and meetings at European level on topics directly relevant for gender equality;

- Organise campaigns for gender equality promotion in the European medias;

- Edit, publish and distribute results of studies and other information (annual report, magazine, posters, videos, CD ROM, etc.) and organise a public library on gender equality research;

- Edit publish and distribute reports and conclusions based on the results of the studies and meetings organised,

- Set and coordinate on internet an information network on issues related to equality between women and men: the Institute shall establish permanent co-operation with the relevant academic, research, governmental and non- governmental organisations at national level in each Member State;

- Disseminate best practices and the results of concrete cooperation, be it through the organization of conferences and seminars, the publication of booklets or other information materials and/ or the use of electronic means of communication;

- Develop training material on gender equality aspects for Member states administrations and organisations involved in gender equality policies or wishing to develop actions in this field,

- Launch call for tenders and proposals for the relevant actions, manage contracts and grant agreements, proceed to commitments and payments, evaluate results and outputs,

- Organise meetings of the Management Board and the Advisory Forum.

8.1. Objectives of the proposal in terms of their financial cost

Commitment appropriations in EUR million (to 3 decimal places)

8.2.2. Description of tasks deriving from the action

8.2.3. Sources of human resources (statutory)

(When more than one source is stated, please indicate the number of posts originating from each of the sources)

( Posts currently allocated to the management of the programme to be replaced or extended

( Posts pre-allocated within the APS/PDB exercise for year n

( Posts to be requested in the next APS/PDB procedure

( Posts to be redeployed using existing resources within the managing service (internal redeployment)

( Posts required for year n although not foreseen in the APS/PDB exercise of the year in question

8.2.4. Other Administrative expenditure included in reference amount (XX 01 04/05 – Expenditure on administrative management)

EUR million (to 3 decimal places)

Other technical and administrative assistance |

- intra muros |

- extra muros |

Total Technical and administrative assistance |

8.2.5. Financial cost of human resources and associated costs not included in the reference amount

EUR million (to 3 decimal places)

Officials and temporary staff (04 05 01) | 0.162 (1.5 x 0,108) | 0.165 (1.5 x 110) | 0.168 (1.5 x 0,112) | 0.230 (2 x 0,115) | 0.234 (2 x 0,117) | 0.238 (2 x 0,119)2 |

Staff financed by Art XX 01 02 (auxiliary, END, contract staff, etc.) (specify budget line) |

Total cost of Human Resources and associated costs (NOT in reference amount) | 0.162 | 0.165 | 0.168 | 0.23 | 0.234 | 0.238 |

This is the cost of the staff devoted to evaluation, control and coordination of the Institute within the Commission.

Calculation – Officials and Temporary agents Reference should be made to Point 8.2.1, if applicable Persons/year for control, budget drafting and funding and coordination between the Commission and the Agency. |

Calculation – Staff financed under art. XX 01 02 Reference should be made to Point 8.2.1, if applicable |

8.2.6 Other administrative expenditure not included in reference amount

EUR million (to 3 decimal places)

XX 01 02 11 02 – Meetings & Conferences |

.57XX 01 02 11 03 – Committees[50] |

XX 01 02 11 04 – Studies & consultations |

XX 01 02 11 05 - Information systems |

2 Total Other Management Expenditure (XX 01 02 11) |

3 Other expenditure of an administrative nature (specify including reference to budget line) |

Total Administrative expenditure, other than human resources and associated costs (NOT included in reference amount) | 0,2 | 0,1 | 0,1 | 0,1 | 0,11 | 0,11 | 0,72 |

Calculation – Other administrative expenditure not included in reference amount |

The needs for human and administrative resources shall be covered within the allocation granted to the managing DG in the framework of the annual allocation procedure.

[1] Pieņemta 2000. gada decembrī Nicā.

[2] Eiropas Komisijas Tehniski ekonomiskais pamatojums par Eiropas Dzimumu institūtu (ko veica PLS Ramboll Management , DK, 2002. gads).

[3] Briseles Padomes sanāksme, Nodarbinātība un sociālās lietas, veselības un patērētāju aizsardzības lietas.

[4] ES Padome, paziņojums presei 9507/04, 11. lpp.

[5] Eiropas Padome, 2004. gada 17.-18. jūnijs, prezidentūras secinājumi, 43. punkts, 9. lpp.

[6] 2000. gadā Lisabonā sanākusī Eiropas Padome Eiropas Savienībai izvirzīja mērķi, lai līdz 2010. gadam sieviešu nodarbinātības līmenis sasniegtu vismaz 60% un kopējais nodarbinātības līmenis - 70%.

[7] Eiropas Parlamenta Rezolūcijas P5-TA (2002)0372, 4.7.2002., P5-TA (2002) 0606, 17.12.2004., P5-TA (2004) 0023, 14.1.2004., un P5-TA (2004) 0167, 10.3.2004.

[8] Eiropas Parlamentam paredzētais pētījums, nobeiguma ziņojums „Role of a future European Institute”, 15.06.2004.

[9] Priekšlikuma iepriekšējs novērtējums ir pievienots pielikumā.

[10] Komisijas Paziņojums par Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra darbību - KOM(2003) 483, 5.8.2003.; Komisijas Paziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras novērtējumu - KOM(2004) 50, 23.4.2004.; „Meta-novērtējums par Kopienas aģentūras sistēmu”, nobeiguma ziņojums - Komisijas darba dokuments, Budžeta ĢD, 15.9.2003.

[11] Ceturtā pasaules sieviešu konference, Pekina, 1995. gada 4 - 15. septembris.

[12] Vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm jomā ir pieņemtas 9 direktīvas un to grozījumi/paplašinājumi: Direktīva 75/117/EEK par vienlīdzīga atalgojuma principa piemērošanu vīriešiem un sievietēm; Direktīva 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/73/EK; Direktīva 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos; Direktīva 86/378/EEK par vienlīdzīgu attieksmi sociālā arodnodrošinājuma sistēmā, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/97/EK; Direktīva 97/80/EK par pierādīšanas pienākumu diskriminācijas gadījumos, kas paplašināta ar Direktīvu 98/52/EK; Direktīva 92/85/EEK par strādājošu grūtnieču drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu; Direktīva 96/34/EK par bērna kopšanas atvaļinājumu, kas paplašināta ar Direktīvu 97/75/EK; Direktīva 86/613/EEK par vienlīdzīgu attieksmi pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm; un Direktīva 2004/113/EK, ar ko īsteno vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem un to piegādi.

[13] Ziņojums par vīriešu un sieviešu līdztiesību - KOM(2004) 115, 19.2.2004.

[14] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu – PROGRESS - KOM(2004) 488, 14.7.2004.

[15] OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp. ar kļūdu labojumu OV L 2, 7.1.2003., 39. lpp.

[16] OV C, .... lpp.

[17] OV C, .... lpp.

[18] OV C, .... lpp.

[19] Eiropas Komisijas Tehniski ekonomiskais pamatojums par Eiropas Dzimumu institūtu (veica PLS Ramboll Management , DK, 2002. gads).

[20] Eiropas Parlamenta Rezolūcija attiecībā uz Eiropas Savienības politikām par vīriešu un sieviešu līdztiesību (EP T5-0167/2004, 2004. gada 10. marts)

[21] ES Padomes paziņojums presei 9507/04, 11. lpp.

[22] Padomes Regula (EEK) Nr. 1365/75 par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi, ar grozījumiem.

[23] Padomes Regula (EK) Nr. 2062/94, ar ko izveido Eiropas aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā, ar grozījumiem.

[24] Padomes Regula (EEK) N° 337/75, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru, ar grozījumiem.

[25] Dalībvalstis, kuras tikās Eiropadomes ietvaros 2003. gada decembrī, pieprasīja Komisijai sagatavot priekšlikumu par cilvēktiesību aģentūru, paplašinot Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra pilnvaras.

[26] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

[27] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

[28] OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp. ar kļūdu labojumu OV L 2, 7.1.2003., 39. lpp.

[29] OV 17, 6.10.1958., 385/58. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[30] Padomes 1994. gada 28. novembra Regula (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1645/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 13. lpp.).

[31] Differentiated appropriations.

[32] Expenditure within chapter xx 01 other than articles xx 01 04 or xx 01 05.

[33] See points 19 and 24 of the Interinstitutional agreement.

[34] Additional columns should be added if necessary i.e. if the duration of the action exceeds 6 years.

[35] Report on equality between women and men - COM(2004) 115, 19.2.2004.

[36] If more than one method is indicated please provide additional details in the "Relevant comments" section of this point.

[37] European Commission Feasibility Study for a European Gender Institute (conducted by PLS Ramboll Management, DK, 2002).

[38] Report from the Commission to the Council, the European Parliament, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions - COM(2004) 115, 19.2.2004.

[39] Report on the Role of a Future European Gender Institute, A study for the European Parliament, by Yellow Window Management Consultants, a division of eadc n.v./s.a.

[40] Commission Staff Working Document, Interim evaluation Report from the Commission to the Council, the European Parliament, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions on the Programme relating to the Community Framework Strategy on Gender Equality 2001-2005 - SEC(2004) 1047, 11.8.2004.

[41] European Commission, Budget Directorate General, 15.9.2004.

[42] Communication from the Commission on the activities of the European Monitoring Centre on Racism and Xenophobia, together with proposals to recast Council Regulation (EC) 1035/97 - COM(2003) 483, 5.8.2004.

[43] Communication from the Commission on the evaluation of the European Agency for Safety and Health at Work accompanied by a Proposal for a Council Regulation amending Regulation (EC) No 2062/94 establishing a European Agency for Safety and Health at Work - COM(2004) 50, 23.4.2004.

[44] OJ L 357, 21.12.2002, p. 72; Corrigendum: OJ L 2, 7.1.2003, p. 39.

[45] As described under Section 5.3.

[46] Cost of which is NOT covered by the reference amount.

[47] Cost of which is NOT covered by the reference amount.

[48] Cost of which is included within the reference amount.

[49] Reference should be made to the specific legislative financial statement for the Executive Agency(ies) concerned.

[50] Specify the type of committee and the group to which it belongs.

52005PC0081