Briselē, 11.8.2004

KOM (2004) 552 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMISKO UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONĀLAJAI KOMITEJAI

par informācijas un komunikācijas stratēģijas īstenošanu attiecībā uz eiro un Ekonomikas un monetāro savienību

Situācijas kopsavilkums

Tā kā nupat pagājuši divi gadi kopš veiksmīgās eiro banknošu un monētu ieviešanas divpadsmit dalībvalstīs, informācija un komunikācija attiecībā uz eiro un Ekonomikas un monetāro savienību (EMS) ieiet jaunā attīstības posmā. Šajā paziņojumā ir sniegta Eiropas Komisijas informācijas un komunikācijas stratēģija par šo posmu.

Vairākās rezolūcijās [1] Eiropas Parlaments ir konstatējis, ka “informācijas kampaņa par eiro ieviešanu ir bijusi veiksmīga Eiropas Savienības informācijas un komunikācijas izpratnē”, un “sevišķi svarīgai informācijai un komunikācijai jābūt attiecībā uz tiem jautājumiem, kas ir svarīgi pilsoņu ikdienas dzīvē (tādiem jautājumiem, kā […] eiro)”.

Informācija un komunikācija par eiro un EMS viennozīmīgi paliek Eiropas Savienības (ES) prioritāte:

- ES paplašināšanās 2004. gada 1. maijā radīs eiro zonas paplašināšanos nākotnē, kad būs izpildīti Līguma nosacījumi;

- eiro ieviešana, kas ir vēsturisks solis ES veidošanā, jānostiprina, palielinot sabiedrības atbalstu vienotai valūtai;

- eiro banknošu un monētu ieviešanai ir bijusi milzīga pozitīva ietekme ES un tās ekonomiskās lomas skatījumā no trešo valstu viedokļa. Šo tendenci nepieciešams veicināt.

Eiro un EMS informācijas un komunikācijas stratēģija ir kopējās Komisijas pieņemtās “Eiropas Savienības informācijas un komunikācijas stratēģijas” (KOM(2002)350) un tās īstenošanas plāna (KOM(2004)196) daļa. Tai tādējādi jāiekļaujas vispārējā dalībvalstu komunikācijas politikā, nodrošinot papildu ieguldījumu un jūtamu Eiropas dimensiju demokrātiskajās debatēs katrā dalībvalstī. Lai to panāktu, tā koncentrēsies uz starpinstitucionālās sadarbības nostiprināšanu un strukturētu partnerību veidošanu ar dalībvalstīm, tai pat laikā turpinot nodrošināt vispārēju konsekvenci.

Mērķis ir uzlabot sabiedrības zināšanas gan ES, gan ārpus tās par EMS darbību un veicināt netraucētu pāreju tajās dalībvalstīs, kas pieņem eiro.

Šajā paziņojumā “par eiro un EMS informācijas un komunikācijas stratēģijas īstenošanu” izskaidrots, kāpēc eiro saglabā prioritāru lomu komunikācijā, aprakstīti vispārējie stratēģijas principi un galveno iesaistīto personu lomas, noteikti mērķi un darbības aspekti.

Informācija un komunikācija par eiro un EMS saglabā svarīgas prioritātes lomu, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs.

1. INFORMāCIJA UN KOMUNIKāCIJA PAR EIRO UN EMS IR SVARīGA PRIORITāTE

1.1. Informācija un komunikācija par eiro un EMS ir vispārējās stratēģijas daļa

Paziņojumā par “Eiropas Savienības informācijas un komunikācijas stratēģijas īstenošanu” (KOM(2004)196) Komisija identificē jauno vadības formu, kam ES piešķīrusi prioritāru nozīmi: izpratnes trūkums sabiedrībā patiešām padara īstu informācijas un komunikācijas politiku par svarīgu faktoru, lai “uzlabotu izpratni par Eiropas Savienību un tās institūcijām, kā arī to leģitimitāti, padziļinot zināšanas un sapratni par tās uzdevumiem, struktūru un sasniegumiem un nodibinot dialogu ar tās pilsoņiem”. Šie mērķi sasniedzami, nostiprinot starpinstitūcionālo sadarbību un attīstot decentralizētas aktivitātes un strukturētu partnerību ar dalībvalstīm.

Komisija līdz šim koncentrējusies uz četriem prioritāriem informācijas jautājumiem: paplašināšanos, Savienības nākotni, brīvības, drošības un taisnīguma telpu un eiro. Piektais, par Eiropas lomu pasaulē, ir pievienots 2004. gadā.

Informācijas un komunikācijas stratēģijas jautājumos par eiro un EMS izmantoti galvenie vadošie principi, kas definēti iepriekš minētajā paziņojumā, un tie tālāk attīstīti, plānojot konkrētas aktivitātes noteiktām mērķa grupām un ieinteresētajai sabiedrībai kopumā.

1.2. Eiro un EMS informācijas un komunikācijas stratēģijas mērķi

Ar šīs stratēģijas palīdzību ES centīsies sasniegt šādus mērķus dalībvalstīs un trešajās valstīs ārpus ES:

- palīdzēs veidot sabiedrības informētību un izpratni par prasībām EMS efektīvai funkcionēšanai, tostarp nepieciešamību pēc saprātīgām valsts finansēm un ekonomikas politikas koordinācijas;

- sniegs neitrālu un patiesu informāciju, kas uzlabos pilsoņu izpratni par eiro;

- veicinās netraucētu pāreju dalībvalstīs, kas pieņems eiro;

- nodrošinās plašsaziņas līdzekļus, uzņēmējus un politiķus trešās valstīs ar informāciju, kas tiem nepieciešama jautājumos par EMS, eiro un Eiropas ekonomiku, lai pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus.

Stratēģijas mērķi ir:

- uzlabot sabiedrības zināšanas par to, kā darbojas EMS;

- panākt netraucētu pāreju, kur tas nepieciešams.

2. VISPāRīGIE PRINCIPI, UZ KURIEM BALSTāS EIRO UN EMS INFORMāCIJAS UN KOMUNIKāCIJAS STRATēģIJA

2.1. Decentralizācija un subsidia ritāte

Lai tās būtu ticamas un efektīvas, informācijas un komunikācijas aktivitātēm jāatspoguļo pilsoņu kultūra, valoda un intereses. Vislabākie informācijas avoti ir tie, kas ir vistuvākie sabiedrībai un kas tiek uzskatīti par autoritatīviem un uzticamiem. Dalībvalstīm ir svarīga loma šādu pasākumu noteikšanā un izpildē.

2.2. Vēstījumu konsekvence un piemērotība

Vēstījumi tiks pieskaņoti valstij, mērķa auditorijai un vietējai situācijai attiecībā uz eiro. Tomēr jāpievērš uzmanība vēstījumu vispārējās konsekvences nodrošināšanai.

2.3. Partnerība

Komunikācijas stratēģija būs balstīta uz brīvprātīgām darba partnerattiecībām ar dalībvalstīm, veicinot sinerģiju starp to struktūrām, kompetenci un ES darbībām. Sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju noteiks partnerības līgumi, kā noteikts Paziņojumā KOM(2004)196.

2.4. Prioritātes

Informācijas un komunikācijas kampaņas par eiro un EMS tiks īstenotas visās ES dalībvalstīs un ārpus Savienības. Lai to sasniegtu, jānosaka prioritārās darbības, līdzekļi un mērķi.

Nākamo dažu gadu laikā prioritāte tiks piešķirta 10 jaunajām dalībvalstīm, jo īpaši tām, kas ir gatavas izveidot un īstenot savu stratēģiju attiecībā uz eiro un EMS.

2.5. Pieredzes izmantošana

Labākās prakses tiks izmantotas sistemātiskāk, jo īpaši pieredze, kas iegūta 1999. un 2002. gadā pārejot uz eiro.

Komunikācijas stratēģija ir balstīta uz decentralizētiem pasākumiem, bet konsekvenci nodrošinās partnerības līgumi. Šeit jānosaka prioritātes.

3. GALVENO IESAISTīTO PERSONU LOMA

3.1. Dalībvalstis

ES komunikācijas stratēģijas mērķa grupa ir dalībvalstu pilsoņi un uzņēmēji. Tāpēc dalībvalstīs ir vislabākajā stāvoklī, lai radītu informācijas rīkus un produktus un atbalstītu reģionālās un vietējās iestādes, sabiedrības interešu dienestus un sabiedrisko organizāciju tīklus darboties kā informācijas nesējiem.

Pasākumi notiks atbilstoši dalībvalstu programmās izklāstītajai formai, saturam un grafikam.

3.2. Eiropas Komisija

Kopš 1995. gada [2] Komisija ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi eiro informācijas un komunikācijas jomā, kuru tā turpinās paplašināt un tajā pat laikā padarīt pieejamu arī dalībvalstīm. Gatavojoties eiro ieviešanai pirms 1999. gada un līdz 2002. gadam, tai bija svarīga loma komunikācijas pasākumu sagatavošanā, uzsākšanā un koordinēšanā. Tās uzdevumi šobrīd atkal ir:

- nodrošināt vēstījumu konsekvenci;

- veicināt un koordinēt dalībvalstu un sabiedrisko organizāciju aktivitātes komunikācijas jomā;

- piedāvāt informācijas instrumentus un īstenot konkrētas darbības;

- organizēt un atbalstīt starptautiskas komunikācijas iniciatīvas valstīs, kas nav ES dalībvalstis;

- pārvaldīt savas centralizētās darbības (konferences, sabiedrisko attiecību un informācijas produkti, regulāri novērtējumi, utt.).

3.3. Starpinstitucionāla sadarbība

Īstenošanai jābalstās uz kopīgiem mērķiem, par kuriem vienojušās trīs Kopienas institūcijas ar Starpinstitucionālās informāc ijas grupas (SIG) starpniecību.

Eiropas Parlamentam bija vadošā loma programmas PRINCE uzsākšanā. Komisija un Parlaments ir izveidojuši labu sadarbību, uzsākot šo programmu, un tā tiks turpināta.

Sadarbība un skaidra lomu sadale starp dalībvalstīm, Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu ir ļoti svarīga veiksmīgai informācijas un komunikācijas kampaņai.

4. PILSOņU VAJADZīBU APMIERINāšANA

4.1. SABIEDRISKAIS VIEDOKLIS PAR EIRO

Nesenās sabiedriskā viedokļa aptaujas liecina par šādām tendencēm [3]:

4.1.1. Eiro zona

Kopš 2002. gada ir pieaugusi cilvēku sajūta, ka viņi ir labi informēti par eiro un EMS. Tomēr rezultāti joprojām ievērojami atšķiras dažādās valstīs, un to cilvēku skaits, kas domā tikai eiro kategorijā, joprojām ir relatīvi mazs. Sabiedrība vēl pilnībā neapzinās vienotās valūtas ietekmi uz valstu ekonomikas politiku. Pastāvošie negatīvie priekšstati [4] var padarīt eiro pieņemšanu grūtāku jaunajās dalībvalstīs. Tas jāņem vērā, veidojot Komunikācijas stratēģijas valstīs, kas pieņems eiro.

4.1.2. Valstis, kas “izvēlējušās nepieņemt” (Dānija un Apvienotā Karaliste)

Dāņi ir labāk informēti nekā briti. Viņi, šķiet, saprot pozitīvo un praktisko vienotas valūtas lietošanas priekšrocību. Tomēr vairākums dāņu uzskata, ka nacionālo cenu konvertācija eiro bijusi nedaudz neizdevīga patērētājiem eiro teritorijā. Salīdzinot ar citām dalībvalstīm, britiem ir ļoti zems zināšanu līmenis par eiro.

4.1.3. Valstis ar atkāpēm attiecībā uz eiro un kandidātvalstis

Vairākums zviedru tic, ka ir labi informēti, bet daudzi respondenti nezināja dažus pamata faktus par eiro. Vairākums arī uzskata, ka nacionālo cenu konvertācija eiro bijusi nedaudz neizdevīga patērētājiem eiro teritorijā. „Nē” balsojums referendumā Zviedrijā 2003. gada 14. septembrī jāpatur prātā, jo tas var ietekmēt sabiedrības atbalstu citās valstīs.

Jaunajās dalībvalstīs un kandidātvalstīs eiro un EMS temats ir tieši saistīts ar pievienošanos un tiek uzskatīts par vienu no tās sekām. Šajās valstīs pēc pozitīva balsojuma referendumā par pievienošanos nav nepamatoti sagaidīt līdzīgu tautas atbalsta līmeni arī eiro.

4.1.4. Trešās valstis

Aptauja [5], ko Komisija ar tās delegāciju un pārstāvniecību starpniecību veikusi trešās valstīs, parāda augošu vispārēju starptautisku izpratni par eiro. Nesen veiktais trīs mēnešu preses monitoringa projekts lielākajos finanšu centros ārpus ES un starp galvenajiem medijiem arī ir skaidri parādījis, ka tiek meklēta plašāka un kvalitatīvāka informācija par eiro. Īpašas bažas pastāv attiecībā uz ekonomiskās vadības efektivitāti eiro teritorijā, un jo sevišķi– par Stabilitātes un izaugsmes pakta ticamību.

4.2. Nepieciešamība pēc mūsdienīgas informācijas

Komunikācijas pasākumu veiksme ir atkarīga no pareizas realitātes uztveres. Tāpēc regulāri notiks sabiedrības viedokļa novērtēšana ar aptauju palīdzību, lai identificētu vajadzības un vājās vietas un novērtētu kampaņu efektivitāti. Vēstījumi jākoncentrē un jākoriģē saskaņā ar mainīgajiem apstākļiem; tie var tikt diferencēti pa mērķa grupām vai valstīm, un jaunajās dalībvalstīs jāņem vērā progress, sagatavojot un īstenojot šo pāreju.

4.3. Paziņojumi un vērtības

Paziņojumi tiks veidoti, vadoties pēc viedokļu aptaujām, Komisijas stratēģijas un ES mērķiem. Tie saistīs eiro un EMS ar vēsturi un ieguvumiem no Eiropas integrācijas un tādām vērtībām kā labklājība, izaugsme, stabilitāte, cenu pārredzamība, praktiskums un identitāte. Tie atspoguļos kultūras, ekonomikas, sociālo, politikas, patērētāju un biznesa ietekmi uz EMS un eiro. Jaunajās dalībvalstīs tiks sniegta praktiska informācija par pāreju. Uzsvars būs atkarīgs no ģeogrāfiskās teritorijas un pašas dalībvalsts vēlmēm.

4.3.1. Eiro zona

Attiecībā uz EMS nepieciešams arī turpmāk ieguldīt pūles, lai izskaidrotu tās īpašo uzbūvi un to, kāpēc nepieciešama noteikta ekonomiska politika tās funkciju nodrošināšanai. Attiecībā uz eiro komunikācija jāveido, ņemot vērā to, ka divus gadus pēc naudas maiņas daudzi cilvēki joprojām domā iepriekšējo valūtu kategorijās un ka domāšana eiro prasīs vairāk laika.

4.3.2. Valstis, kas “izvēlējušās nepieņemt” (Dānija un Apvienotā Karaliste)

Šajā gadījumā paziņojumā tiks uzsvērts, ka nacionālo valdību kompetencē ir izlemt, vai iesniegt pieteikumu eiro pieņemšanai. Citos aspektos komunikācija koncentrēsies uz praktiskiem jautājumiem un EMS būtiskajiem jautājumiem. Būtu lietderīga informācija par pozitīviem piemēriem citās dalībvalstīs, tāpat arī precīza informācija, lai palīdzētu novērst nepareizus pieņēmumus.

4.3.3. Valstis ar atkāpēm attiecībā uz eiro

Zviedrijas valdība pēc pagājušā gada referenduma neplāno nekādus īpašus informatīvus pasākumus. Komisijas delegācija nodrošinās brošūras un praktiskas informācijas sniegšanu.

Jaunajās dalībvalstīs eiro ieviešanai tiks īstenota līdzīga stratēģija iepriekš pieņemtajai. Komunikācijas pasākumi tiks sadalīti posmos progresējošā kārtībā.

Pirmajā posmā kampaņām būs divējāds mērķis: parādīt pāreju uz eiro plašākā Eiropas integrācijas kontekstā un sniegt informāciju par ekonomiskās integrācijas posmiem, iemesliem EMS izveidei, tam, kādu stabilitāti tā var radīt un kā tā darbojas.

Kad būs noteikts pārejas datums, otrajā posmā valdības, bankas un lielie uzņēmumi tiks mudināti bez kavēšanās sagatavoties pārejai, izskaidrojot tās darbības nozīmi un nepieciešamību pēc iepriekšējas sagatavošanās.

Pēdējā posmā informatīvās kampaņas kļūs intensīvākas un plašākas. To mērķis būs sabiedrība kopumā un tās tiks piemērotas dažādu iedzīvotāju grupu specifiskajām vajadzībām, piemēram, neaizsargātās iedzīvotāju grupas (pensionāri, invalīdi, ekonomiski maznodrošinātie, u.t.t.), jaunieši (īpaši skolas), sievietes vai lauku iedzīvotāji. Īpašas pūles tiks veltītas uzņēmumiem, jo sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem.

4.3.4. Kandidātvalstis

Paziņojumiem jāaptver garāks pievienošanās laikposms. Komunikācijas pasākumi kļūs intensīvāki, kad valsts tuvosies pievienošanās dienai.

4.3.5. Trešās valstis

Paziņojumiem jākoncentrējas uz eiro priekšrocībām, EMS stabilitātes struktūru un ekonomisko pārvaldību eiro zonā, eiro kā starptautisku valūtu, eiro starptautisko pielietojumu un eiro kā paraugu citiem reģionālajiem ekonomiskās integrācijas procesiem.

4.4. Mērķa grupas

Iepriekš minēto kategoriju valstīs informācijai un komunikācijai jākoncentrējas gan uz konkrētām mērķa grupām (t.i., politiskajiem pārstāvjiem, pilsonisko sabiedrību, plašsaziņas līdzekļiem un biznesa pasauli), gan uz vispārējo sabiedrību.

4.5. Komunikācijas stratēģijas instrumenti

Stratēģijai būs multimediju un daudznozaru pieeja. Visi komunikācijas instrumenti tiks izmantoti atkarībā no grafika, pieejamā budžeta un mērķa auditorijas:

- tiks nodrošinātas publikācijas presē, skrejlapas un informatīvas lapiņas;

- modernās komunikācijas metodes (Internets, CD-ROM, u.t.t.) tiks plaši izmantotas, nodrošinot efektīvu un lētu informācijas izplatīšanu;

- tiks nodrošināti vairāki pievilcīgi sabiedrisko attiecību produkti;

- sabiedriskie informācijas dienesti (bezmaksas tālruņa informācijas dienests, u.t.t.), vietējie informācijas instrumenti (informācijas autobuss, ceļojošās izstādes, informācijas pēcpusdienas, u.t.t.) un instrumenti, kas piemēroti specifiskām iedzīvotāju kategorijām (pilnīgi un daļēji neredzīgie, analfabēti, ekonomiski maznodrošinātie, pensionāri, u.t.t.) tiks atbilstoši izmantoti valstīs, kas gatavojas ieviest eiro;

- tiks organizētas konferences, semināri, izstādes un citi sabiedriski pasākumi;

- informācijas tīkli, informācijas apmaiņas iestādes un citi dalībnieki tiks izmantoti, lai izplatītu paziņojumus;

- tuvojoties pārejai, TV un radio būs vieni no būtiskākajiem stratēģijas instrumentiem sabiedrības informēšanai.

Regulāras aptaujas katrā valstī atsevišķi ir būtiski svarīgas, lai definētu komunikācijas apjomu, vēstījumus un vērtības un novērtētu kampaņas ietekmi un izmantoto instrumentu efektivitāti.

5. INFORMāCIJAS UN KOMUNIKāCIJAS STRATēģIJAS īSTENOšANA – GALVENAIS KOMPONENTS

5.1. Partnerība ar dalībvalstīm

5.1.1. Koordinācija

Komisija, dalībvalstis un Eiropas Centrālā banka koordinēs komunikācijas pasākumus. Šim nolūkam Komisija turpinās ciešu sadarbību ar dalībvalstu Finanšu ministriju un centrālo banku komunikācijas direktoriem un ar Eiropas Centrālo banku “Komunikācijas direktoru tīkla” ietvaros, kam būs būtiska loma stratēģijas definēšanā un īstenošanā un tās apvienošanā ar citiem pasākumiem dalībvalstīs. Notiks pastāvīga informācijas apmaiņa starp “Komunikācijas direktoru tīklu” un “Valsts administrāciju tīklu” [6].

5.1.2. Līgumi

Partnerība starp Komisiju un dalībvalstīm nodrošinās, ka maksimāli tiek izmantotas pašu dalībvalstu komunikācijas iespējas. Tāpēc būtiska daļa no pieejamā budžeta tiks tērēta partnerības nodrošināšanai ar dalībvalstīm. Pasākumiem jānotiek vairākus gadus. Jābūt pieejamiem pietiekamiem budžeta resursiem ilgākā laika periodā, lai segtu vairākus gadus ilgu programmu.

Komisijas-dalībvalstu partnerību var īstenot kādā no trim iespējamajām formām [7]:

- stratēģiskās partnerības, kad dalībvalsts un Komisija vienojas par komunikācijas programmas detaļām un uzdevumu sadali starp abiem partneriem, katrai pusei sedzot visas tās veikto pasākumu izmaksas. Nepastāv tiešas finansiālas attiecības starp Komisiju un dalībvalsti;

- vadības partnerības, kad dalībvalsts vada visu kampaņu Komisijas vārdā saskaņā ar ES Finanšu regulu;

- speciālas partnerības, kad Komisija piedalās dalībvalsts izdevumu segšanā. Apakšuzņēmuma izmaksas ir pieņemamas tikai tad, ja tās rodas saskaņā ar publisko iepirkumu direktīvām.

5.1.3. Partnerība ar jaunajām dalībvalstīm

Lai veiksmīgi izveidotu partnerības ar katru no jaunajām dalībvalstīm, tiek piedāvāts tās sadalīt trīs grupās saskaņā ar šādu indikatīvu grafiku:

Grupas | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 |

Pirmā puse | Otrā puse |

1. grupa (3-4 jaunās DV) | Sagatavošana | Parakstīšana | Īstenošana | Īst. | Īst. |

2. grupa (3-4 jaunās DV) | Sag. | Par. | Īst. | Īst. |

3. grupa (2-3 jaunās DV) | Sag. | Par. | Īst. |

Grupas tiks veidotas, balstoties uz valstu plāniem un progresu attiecībā uz EMS, kas novērtēts saskaņā ar konverģences ziņojumiem.

Dažādajām pusēm (dalībvalstij, Parlamentam un Komisijai) jāvienojas par:

- mērķiem;

- komunikācijas plānu: stratēģijām, paziņojumiem, mērķa grupām, u.t.t.;

- detalizētu darbības plānu par grafiku, produktiem, līdzekļiem, instrumentiem, u.t.t.;

- katras puses lomu, gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī un vietējā līmenī;

- finansiālajiem aspektiem: līdzfinansēšanas noteikumiem un apjomu, piemērotiem pasākumiem, Komisijas ieguldījuma samazināšanu gadījumā, ja tiek samazināts valsts ieguldījums;

- monitoringu, novērtēšanu un kontroli, u.t.t.;

- kopīgo zīmolu (logo, u.t.t.).

5.1.4. Partnerība ar citām dalībvalstīm

Vajadzības gadījumā var tikt noslēgtas partnerības starp Komisiju un 15 pārējām dalībvalstīm.

5.2. Mērķsadarbības programma starp līdzšinējām un jaunajām dalībvalstīm

Var tikt ieviesta eiro/EMS mērķsadarbības programma starp līdzšinējām un jaunajām dalībvalstīm, ar kuras palīdzību kāda līdzšinējā dalībvalsts pēc vēlēšanās var sadarboties un palīdzēt jaunajai dalībvalstij izstrādāt un īstenot tās informācijas un komunikācijas stratēģiju attiecībā uz eiro un EMS. Tā būtu ļoti liela palīdzība labākās pieredzes un zināšanu nodošanā.

5.3. Tīkli, informācijas struktūras un citi dalībnieki

Papildus savām delegācijām un pārstāvniecībām, ES ir vairāk nekā 700 informācijas un dokumentācijas struktūras un tīkli līdzšinējās dalībvalstīs. Jaunajās dalībvalstīs tie attīstīsies pakāpeniski nākamo dažu gadu laikā. To darbību koordinē un veicina Komisija [8]. Nodarbināti arī aptuveni 550 “Eiropas komandas” lektori. Viņu pieredze, elastība un tiešais tuvums pilsoniskajai sabiedrībai un plašai sabiedrībai padara šos tīklus īpaši noderīgus.

Ciešā sadarbībā ar Ekonomikas un monetāro lietu pārstāvi tiks organizēti informatīvi semināri žurnālistiem, kas raksta par ekonomiku, lai veicinātu reportāžas par eiro/EMS aktivitātēm presē un raidorganizācijās ES un trešās valstīs.

5.4. Konferences un semināri

Tīklu darbību pastiprinās konferences un semināri. Sabiedrisko pasākumu laikā regulāri notiks izstādes un tiks izvietoti informācijas stendi.

5.5. Novērtēšana, reakcija

Lai Komisija un dalībvalstis vajadzības gadījumā varētu koriģēt komunikācijas mērķus un novērtēt progresu to sasniegšanā, tiks veikti gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi pētījumi.

5.6. Ārējie informatīvie pasākumi

Komisija plāno konferenču un semināru sērijas ASV, Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Mērķa auditorija ir galvenās institūcijas, viedokļu veidotāji un plašsaziņas līdzekļu ietekmētāji - žurnālisti un svarīgākie plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Attiecības ar žurnālistiem tiks nostiprinātas ar regulāru, specializētu tikšanos palīdzību, organizējot konferences un seminārus.

Visbeidzot, trešās valstīs tiks organizēta plašsaziņas līdzekļu monitoringa programma, kurā piedalīsies Ekonomikas un monetāro lietu pārstāvis, lai pārliecinātos, kā eiro un Eiropas ekonomika tiek uztverti lielajos finanšu centros ārpus ES.

5.7. Publikācijas un citi informatīvie produkti

Bez Komisijas eiro interneta mājas lapas un specializētajiem produktiem mērķa ekonomiskajām grupām, tādām kā “Eiropas ekonomika”, mēs pieliksim pūles, lai nodrošinātu vispārējo sabiedrību ar vairākām publikācijām un sabiedrisko attiecību produktiem.

Komisija publicēs informatīvo izdevumu gan uz papīra, gan elektroniskā formā. Jāpalielina arī sabiedrisko attiecību produktu (ar eiro simbolu) daudzums. Būs pieejams plašs informatīvo materiālu klāsts (brošūras, skrejlapas, plakāti, u.t.t.).

5.8. Partnerība ar uzņēmējiem un pilsonisko sabiedrību

Uzņēmēji un pilsoniskā sabiedrība ir vispiemērotākās mērķa grupas mūsu informācijas un komunikācijas pasākumiem. Tomēr šie pasākumi ir galvenokārt organizēti vietējā vai dalībvalsts līmenī, un tiešais darbs ar šiem sektoriem attiecīgi būs dalībvalstu uzdevums. Tomēr Komisija var papildināt šīs aktivitātes tieši vai netieši, piemēram, strādājot ar Eiropas mēroga jumta organizācijām.

5.9. Pasākumi bez tiešām izmaksām

Tiek plānoti vairāki pasākumi bez tiešām izmaksām, jo īpaši tīkla sakaru jomā, sadarbojoties ar esošajiem ES informācijas un dokumentācijas centriem vai attīstot interneta mājas lapu. Mērķis ir izveidot un vadīt informācijas tīklu par ES ekonomikas politiku un eiro. Informācijas izplatīšanai var tikt izmantoti arī citi dalībvalstīs esošie tīkli.

Tiks nodibinātas saiknes ar galvenajiem praktiskās informācijas avotiem, kas, papildus valdībām un centrālajām bankām, varētu ietvert komercbankas un citas finanšu institūcijas, patērētāju grupas un mazumtirdzniecības un izplatīšanas sektorus.

5.10. Stratēģijas novērtēšana

Saskaņā ar Finanšu regulas 27. pantu [9], stratēģija tiks novērtēta, lai vajadzības gadījumā veiktu korekcijas.

Komisija ziņos par jebkādām korekcijām nākamo divu gadu laikā.

- Galvenās komunikācijas jomas būs šādas: partnerība ar dalībvalstīm, mērķsadarbības programma, partnerība ar uzņēmējiem un pilsonisko sabiedrību, tīkli ar informācijas struktūrām un citiem dalībniekiem, novērtēšana un reakcija, ārējie informatīvie pasākumi un publikācijas un citi informatīvie produkti.

- Veikto pasākumu regulārs novērtējums un stratēģijas detalizēts izvērtējums vajadzības gadījumā ļaus izdarīt korekcijas .

6. Secinājumi

Šajā paziņojumā piedāvāta informācijas un komunikācijas stratēģija par eiro un EMS, kas ir Eiropas Komisijas kopīgās politikas sastāvdaļa. Stratēģija ir balstīta uz dažiem vienkāršiem principiem: decentralizāciju un subsidiaritāti, paziņojumu konsekvenci un partnerību ar dalībvalstīm. Dalībvalstīm ir svarīga loma pasākumu izvēlē un izpildē, kamēr Komisija veicina un koordinē dažādos pasākumus un vada centralizētās aktivitātes.

Liela budžeta daļa tiks paredzēta pasākumiem, kas izstrādāti partnerībā ar dalībvalstīm. Ņemot vērā sasniedzamos mērķus, izplatāmos paziņojumus un atšķirīgos grafikus, pasākumi jāveic vairākus gadus un šai laikā jānodrošina pietiekami budžeta līdzekļi.

FINANCIAL STATEMENT

POLICY AREA(S) : ECONOMIC AND FINANCIAL AFFAIRS Activit(y/ies): 01 02 04 – Communication on Economic and Monetary Union, INCLUDING THE EURO |

TITLE OF ACTION: IMPLEMENTATION OF A COMMUNICATION STRATEGY ON THE EURO AND ECONOMIC AND MONETARY UNION |

1. BUDGET LINE(S)+HEADINGS

01 02 04 PRINCE – Communication on Economic and Monetary Union, including the euro

2. OVERALL FIGURES

2.1. Total allocation for action: €6.000.000 for commitment in 2004.

2.2. Period for application: 2004-2006.

2.3. Overall multi annual estimate of expenditure:

(a) Schedule of commitment appropriations/payment appropriations:

Line 01 02 04 | 2004 | 2005 | 2006 | TOTAL |

Commitments | 6.000.000 | 5.000.000 | 5.000.000 | 16.000.000 |

Payments | 3.000.000 | 4.000.000 | 5.000.000 | 12.000.000 |

(b) Technical and administrative assistance and support expenditure:

Line 01 02 04 | 2004 | 2005 | 2006 | TOTAL |

Commitments | N/A | N/A | N/A | N/A |

Payments | N/A | N/A | N/A | N/A |

(c) Overall financial impact of human resources and other administrative expenditure:

Line 01 02 04 | 2004 | 2005 | 2006 | TOTAL |

Commitments | N/A | N/A | N/A | N/A |

Payments | N/A | N/A | N/A | N/A |

2.4. Compatibility with financial programming and financial perspective

Proposal is compatible with existing financial programming. Consistency will be required with financial perspectives.

2.5. Financial impact on revenue

Proposal has no financial impact on revenue.

3. BUDGET CHARACTERISTICS

Type of expenditure | New | Contribution from EFTA countries | Contributions from applicant countries | Heading in financial perspective |

Non-comp | Diff | NO | NO | NO | 3 |

4. LEGAL BASIS

Measures taken by the Commission by virtue of its institutional prerogatives.

5. DESCRIPTION AND GROUNDS

5.1. Need for Community intervention

5.1.1. Objectives pursued

The information and communication strategy for the EMU and the euro is part of the overall “Information and Communication Strategy for the European Union” (COM(2002)350 final) and its implementation (COM(2004)196 final) which have been adopted by the Commission.

The objectives pursued are, on one hand to increase public knowledge within and outside the European Union on how EMU works; and on the other hand to achieve a smooth changeover where it is required. Communication on the EMU and the euro, issues that remain a priority for the European Union, will be based on both a strengthening on interinstitutional cooperation and the development of structured partnerships with the Member States, while continuing to ensure overall consistency.

The communication strategy is based on decentralised activities while consistency will be ensured within partnerships’ agreement between the Commission and Member States. In this context, twinning agreements between old and new Member States will be concluded, so the old Member States can share their experience and best practices acquired in the activities during the changeover to the euro in 1999 and 2002.

In order to achieve this, cooperation and well defined role between Member States, the Commission, the Council and the European Parliament is an important key for a successful information and communication campaign. The Commission will report to the Member States and to the European Parliament on the ongoing evaluation of its communication activities.

In order to be successful, the activities have to be adapted and targeted to a specific audience. Therefore, regular quantitative and qualitative surveys on a country-by-country basis are absolutely essential to define the scope of the communication, the messages and values to be addressed, and to measure the impact of the campaign and the efficiency of the tools.

Measures have also to be implemented in a new context shaped by the implications of the entry into force of the new Financial Regulation and implementing rules and by the need to adjust the available resources to the implications of the enlargement.

5.1.2. Measures taken in connection with ex ante evaluation

The communication from the Commission “on the implementation of an information and communication strategy on the euro and the EMU” has taken into account most of the relevant recommendations expressed in the evaluation[10] report made by Deloitte & Touche and Burson – Marsteller. The Commission had already implicitly learned many of the lessons of the previous Prince programme on the euro.

First of all, the Commission will continue to act in areas and on a manner which has proven its efficiency. The Commission will remain to play an acknowledged direct role in raising awareness of key issues. The same will apply to its partnerships with Member States. The practice of co-financing through joint conventions with the Member States, combined with activities managed by the Commission and exchange of experience via regular meetings of national Directors of communication, was an innovative and broadly successful approach which will continue to be the motor of the communication activities.

Secondly, the information and communication strategy for the euro and EMU is part of the overall “Information and Communication Strategy for the European Union” (COM(2002)350) and its implementation (COM(2004)196) adopted by the Commission. It will thus slot into the overall play of Member States’ communication policy, providing value added and a tangible European dimension to the democratic debate in each Member State. The optimal approach is for all the stakeholders to play their respective role with transparency, clarity of objectives, appropriate resource levels and equitable sharing of their financial responsibilities.

Finally, in order to ensure a clear basis for the subsequent assessment of the strategy an exercise will take place before the end of 2004 to establish a framework for its evaluation, with the emphasis on establishing SMART objectives and identifying appropriate indicators and data sources.

5.1.3. Measures taken following ex post evaluation

Deloitte & Touche and Burson-Marsteller conducted an evaluation of the previous PRINCE programme on the euro. This evaluation deals with the Commission’s role in the information campaign which accompanied the introduction of the euro and how the Commission handled this unique communication challenge strategically and operationally.

This evaluation is mainly centred on information actions directly or indirectly implemented between 1996 and 2002 by the Commission, and financed through the PRINCE programme. During this period a number of texts and actions were also adopted and implemented by the Commission (referred to as “no-cost” actions in the evaluation), with the primary objective of preparing for the introduction of the euro, and some of which included elements aimed at communicating with and informing target audiences.

In this context, a limited number of these initiatives were covered in the evaluation. However, the evaluator was not specifically asked to address this type of initiative in a systematic way and, as a consequence, most of those introduced by the Commission during the three-year transition period are not mentioned in the report. The evaluation of the Commissions’ contribution is rather qualitative than quantitative.

The main findings of the evaluation are that, facing a unique challenge, the Commission did its job properly. A number of the Commission activities were well received. “On the strategic side, the Commission:

- Established the communication framework,

- Drew attention at an early stage to key issues for the campaign, and

- Organised exchange of information and dissemination of good practice.

On the operational side, the Commission:

- Provided materials and technical support for the media and specialised audiences,

- Supplied basic information for the general public,

- Participated in implementation of national communication plans, and

- Sought to ensure consistency.

It did this through:

- Partnership agreements on the co-financing of Member States campaigns,

- Direct action,

- Funding projects run by civil society organisation.”

Finally, the evaluation proposed a series of recommendations (58), of which 20 are strategic and 38 are on general management issues. Regarding this communication “on the implementation of an information and communication strategy on the euro and the EMU”, the recommendations can be classified into 5 groups:

- 31 % of the recommendation have to be discussed with the Member States and eventually included in the future Partnership agreements;

- 24 % of the recommendation are already in application;

- 19 % of the recommendation depend on decision to be taken at the Commission level;

- 17 % of the recommendation are not top priority and will be executed if the necessary budget and resources are available;

- 9 % of the recommendation are not realistic.

5.2. Actions envisaged and budget intervention arrangements

The actions envisaged concern: general information activities conducted in partnership with Member States, including a twinning programme between old and new Member States; partnership with business and civil society; networking, information relays and other natural partners; measurement, feedback; external information activities; and publications and other information products.

5.3. Methods of implementation

The objectives will be pursued through seven types of action:

- Partnership with the Member States

In the context of the Commission’s communications of 2 July 2002 on an information and communication strategy for the European Union (COM(2002)350 final) and of 20 April 2004 on implementing the information and communication strategy for the European Union (COM(2004)196 final); and with reference to the provisions of the new Financial Regulation, the implementation of information and communication activities vie the Member States is based on a partnership between the Commission and the Member States.

Three types of partnership can be considered:

1) Management partnership : a system implemented through indirect centralised management which devolves, via a Commission decision, the management of information activities onto the Member States.

2) Ad hoc partnership : consists simply in the cofinancing of specific measures carried out by the Member States, which are the final beneficiaries of grants (awarded on the basis of a Commission decision[11]) and not intermediaries in the implementation of the strategy. This option allows a framework agreement (flanked by specific agreements) to be concluded for a four-year period.

3) Strategic partnership : measures are financed separately but complementarily on the basis of a joint communication plan.

- Twinning programme between old and new Member States, as being part of the Partnership with the Member States

In the context of this twinning programme, old Member States will help new Member States on the design and implementation of their information and communication strategy, by the dissemination of their own useful experience and best practices.

- Networking, information relays and other natural partners

The information relays and networks from the Commission and from the Member States are close to civil society, and therefore particularly useful for the implementation of the information and communication campaign on the EMU and the euro.

Besides a number of other no-direct-cost activities (such as “Maintenance of Internet homepage and launch of a new section”), we plan to circulate publications stands and exhibitions in public events; to organise a conference on the EMU and the euro; and to organise a seminar and meetings with the Directors of Communication of Ministries of Finance and Central Banks of the Member States.

Special attention will be given to relations with the media and journalists to encourage balanced reporting of EMU/euro activities in the press and broadcast media in the EU and in third countries. Therefore, information seminars for economic journalists will be organised.

As far as working relations with business and civil society and with the media are concerned, even if the Commission’s primary partnership should be formed at Member State level, there is room for complementarities and the Commission can contribute directly or indirectly to the activities of these sectors.

- Measurement, monitoring and feedback

Regular surveys on a country-by-country basis are essential to define the scope, messages and values of the communication, and to assess the consequent impact of the campaign and its constituent activities. Several surveys, both qualitative and quantitative, will be carried out in order to assess the effectiveness of the activities, with a view their reorientation, when necessary.

The information generated from measurement, monitoring and feedback activities will also feed into the overall evaluation of the strategy that will take place in 2006.

- External information activities

The Commission has advanced plans to have a series of conferences and seminars particularly in the USA, Africa, Asia and Latin America targeted to institutional and opinion makers, as well as to media influencers, journalists and key media. The relations with the media will be intensified and a media monitoring programme will be organised in third countries.

- Publications and other information products

Besides specialised publications, the Commission will publish a newsletter in paper and electronic form and increase the number of PR and information material.

6. FINANCIAL IMPACT

6.1. Total financial impact for the operational part

6.1.1. Financial intervention

Commitments | 2004 | 2005 | 2006 | TOTAL |

01 02 04 PRINCE – Communication on Economic and Monetary Union, including the Euro | 6.000.000 | 5.000.000 | 5.000.000 | 16.000.000 |

6.1.2. Technical and administrative assistance and support expenditure

Commitments | 2004 | 2005 | 2006 | TOTAL |

01 02 04 PRINCE – Communication on Economic and Monetary Union, including the Euro | N/A | N/A | N/A | N/A |

6.2. Calculation of costs by measure envisaged for 2004

Commitments:

Breakdown | Type of outputs | Number of outputs | Average unit cost | Total cost 2004 |

01 02 04 PRINCE – Communication on Economic and Monetary Union, including the Euro | 6.000.000 |

Partnership with Member States TOTAL | 3.000.000 |

Twinning programme between old and new Member States | Co-operation between old and new Member States by the dissemination of best practices | 5 | 20.000 | 100.000 |

Networking, information relays and other natural partners TOTAL | 1.130.000 |

Information meetings and seminar(s) | Meetings and seminar(s) with DirCom of Ministries of Finance and Central Banks | 4 | 75.000 | 300.000 |

Publications stands | Publication and information stands at public events | 5 | 6.000 | 30.000 |

Training seminar for economic journalists from the new Member States | Regular training in Brussels or Maastricht in order to give comprehensive coverage of the European economy, EMU and the euro | 1 | 50.000 | 50.000 |

Working relations with business and civil society, and with the media | 500.000 |

Conference on the EMU and the euro | Conference on the big issues of the EU economic policy | 1 | 175.000 | 175.000 |

Portable stand | Update of the portable stands on the euro and enlargement | 50.000 | 50.000 |

Exhibition “Euro Coins Genesis” | Study to re launch the exhibition and define the strategy of its target use by country | 1 | 25.000 | 25.000 |

Measurement, feedback TOTAL | 600.000 |

Flash survey in the new Member States | 2 | 150.000 | 300.000 |

Flash survey in the euro zone 3rd anniversary | “Trend” questions to follow-up the public opinion in the euro zone | 1 | 200.000 | 200.000 |

Study “The five past years of euro in the media” | Evaluation of the media perception of the euro during the 5 years of communication on the euro (1999-2003) | 1 | 50.000 | 50.000 |

Survey newsletter | Survey to evaluate the interest and expectations of the public in the newsletter | 1 | 50.000 | 50.000 |

External information activities TOTAL | 890.000 |

Information campaign USA | Conferences, seminars, information products | 300.000 |

Information campaign Asia | Conferences, seminars, information products | 250.000 |

Information campaign Africa | Conferences, seminars, information products | 40.000 |

Other third countries | 100.000 |

Media monitoring (third countries) | Media monitoring in major financial centres outside the EU (USA, Japan, Singapore and Hong-Kong) | 1 | 200.000 | 200.000 |

Publications and other information products TOTAL | 380.000 |

External newsletter | Newsletter of information on the EMU, the euro and economic and monetary policy | 160.000 |

Brochure “Going for Growth” | Translation into 9 more languages | 1 | 50.000 | 50.000 |

Leaflet “EU/World” | Update | 1 | 10.000 | 10.000 |

Leaflet “Enlargement” | Update | 1 | 20.000 | 20.000 |

Passport and other didactic material for youth | 100.000 |

Promotional material | Pens, pins, stickers, plastic bags, T-shirts, balloons, key rings, VIP products, CD-ROM, video | 40.000 |

TOTAL COST | 6.000.000 |

7. IMPACT ON STAFF AND ADMINISTRATIVE EXPENDITURE

7.1. Impact on human resources

Types of post | Staff to be assigned to management of the action using existing and/or additional resources | Total | Description of tasks deriving from the action |

Number of permanent posts | Number of temporary posts |

Officials or temporary staff | N/A In the light of the Commission decision on the APS 2005 |

Other human resources |

Total |

The human resources requirements identified for the options described in point 5. are estimated as follows:

Activities | Human resources required |

Partnership with the Member States: preparation of agreements in the context of the partnerships with the Member States and technical assistance for their implementation (including twinning programme between old and new Member States) | 1 AD 2 AST 1 /AST 11 |

Networking, information relays and other natural partners (including Partnership with business and civil society) | 1 AD 2 AST 1/AST 11 |

Measurement, feedback | 1 AD 0.5 AST 1/AST 11 |

External information activities | 1 AD 1 AST 1/AST 11 |

Publications and other information products | 1 AD 1.5 AST 1/AST 11 |

7.2. Overall financial impact of human resources

No financial impact on human resources in 2004-2006.

7.3. Other administrative expenditure deriving from the action

The needs for human and administrative resources shall be covered within the allocation granted to the managing DG in the framework of the annual allocation procedure.

8. FOLLOW-UP AND EVALUATION

8.1. Follow-up arrangements

For the partnerships with the Member States, as well as for the other communication actions described in point 5., all the activities are regularly monitored by the operational units in the Directorate General Economic and Financial Affairs.

8.2. Arrangements and schedule for evaluation

In accordance with provision from the financial regulation[12] which states that “all programmes or activities shall then be the subject of an interim and/or ex post evaluation in terms of the human and financial resources allocated and the results obtained in order to verify that they were consistent with the objectives set”, due evaluation of the information and communication strategy will be undertaken. This will be an external evaluation (after an open procedure call for tender) and will take place in the course of 2006, with full findings being available at the latest in the first quarter of 2007.

9. ANTI-FRAUD MEASURES

The provisions of the financial rules relating to implementation of the budget, with special reference to monitoring measures, will be put into effect.

As far as grants are concerned, the agreements concluded between the Commission and beneficiaries allow for on-the-spot checks by the Commission or the Court of Auditors and OLAF at the premises of the direct beneficiary of the Community grant and the eventuality of requiring documentary evidence for any expenditure made under such agreements for a period of five years following payment of the balance of the grant.

Grant beneficiaries are furthermore required to submit reports and financial statements, which are analysed from the point of view of content and eligibility of expenditure (which include a full summary statement of all expenses and income accounted for in the books of the beneficiary), bearing in mind the purpose of the Community funding.

It should be stressed that the checks carried out before payments are made will cover any objective evidence that the grant beneficiary can supply, such as the certification of financial documents.

[1] Eiropas Parlamenta 2002. gada 13. marta rezolūcija par “Komisijas paziņojumu par jaunu struktūru sadarbībai attiecībā uz Eiropas Savienības informācijas un komunikācijas politiku” un 2003. gada 10. aprīļa rezolūcija par “Eiropas Savienības informācijas un komunikācijas stratēģiju”.

[2] “Zaļās grāmatas par praktiskiem pasākumiem vienotas valūtas ieviešanai” (KOM/95/333/ galīgā versija) publikācija.

[3] 2003. gada jūnija un septembra aptaujas par eiro banknošu un monētu ieviešanu.

[4] Piemēram, uzskats, ka eiro banknošu un monētu ieviešana ir izraisījusi būtisku cenu pieaugumu, ko neapstiprina patēriņa cenu indeksi.

[5] Aptauja par eiro skaidrās naudas lietošanu ārpus ES, Eiropas Komisija (ECFIN/195/04-EN-13, 2004. gada aprīlis).

[6] To dalībvalstu pārstāvju tīkls, kas atbildīgi par pāreju uz eiro.

[7] Sk. Komisijas paziņojumu “par informācijas un komunikācijas stratēģijas īstenošanu Eiropas Savienībā” (KOM(2004) 196, galīgā versija).

[8] DG PRESS vadībā.

[9] Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

[10] « Evaluation of the information programme for the European citizen « the euro-one currency for Europe”, Deloitte & Touche and Burson-Marsteller, Final Report ECFIN/R/4/2002/04, August 2003. http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/evaluation/evaluation_princeeuro_en.htm

[11] Intended to validate the de jure or de facto monopoly of the grant beneficiary (Member State) according to the action envisaged

[12] Article 27 of the Financial Regulation and Article 21 of the Implementing Rules.