Padomes Regula (ES) Nr. 40/2013

( 2013. gada 21. janvāris),

ar ko 2013. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 ( 2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku [1] paredzēts, ka ir jāpieņem Savienības mēroga pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī jebkuru ieteikumu, kas saņemts no reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(2) Padomei ir jāpieņem pasākumi zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zivsaimniecību un pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(3) Konkrētos kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikumos būtu jāatļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu mērķis ir pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, t. i., sistēmu, kurā visas nozvejas būtu jāizkrauj un jāatskaita no kvotām, lai nepieļautu izmetumus un ar tiem saistīto citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanu. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriskā labuma ilgspējību ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus optimizēt savu darbību nozvejas selektivitāti. Lai panāktu izmetumu racionālu pārvaldību, pilnībā dokumentētai zvejniecībai būtu jāaptver visas darbības jūrā, nevis tikai ostā izkrautā nozveja. Tāpēc nosacījumos, ar kuriem dalībvalstis iedala šādas papildu zvejas iespējas, būtu jāiekļauj pienākums nodrošināt ar sensoru sistēmu savienotu slēgta tīkla televīzijas kameru (CCTV) (kopā "CCTV sistēma") izmantošanu. Tam būtu jānodrošina iespēja detalizēti reģistrēt visas nozvejas daļas, kas paturētas uz kuģa un kas izmestas. Sistēma, kas balstās uz novērotāju darbošanos uz kuģa reāllaikā, būtu neefektīvāka, dārgāka un neuzticamāka. Tāpēc patlaban CCTV sistēmu izmantošana ir priekšnoteikums tādu izmetumu samazināšanas shēmu ieviešanai kā pilnībā dokumentētas zvejniecības. Šādas sistēmas izmantošanā būtu jāievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK ( 1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [2].

(4) Lai nodrošinātu to, ka pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos var reāli novērtēt nozvejas kvotu sistēmas iespējas kontrolēt absolūto zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos, visas zivis, kas nozvejotas šajos izmēģinājumos, tostarp minimālo izkraušanas izmēru nesasniegušus īpatņus, ir jāatskaita no pret kopējām zvejas iespējām, kas iedalītas kuģim, kurš piedalās izmēģinājumos, un zvejas darbības jāpārtrauc, kad minētais kuģis ir pilnībā izmantojis kopējās iedalītās zvejas iespējas. Turklāt ir lietderīgi atļaut iedalīto zvejas iespēju nodošanu starp kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, un kuģiem, kas tajos nepiedalās, ar noteikumu, ka ir iespējams pierādīt, ka nepalielinās izmetumi no tiem kuģiem, kas izmēģinājumos nepiedalās.

(5) KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem,ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju sanāksmēs.

(6) Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā, jūras zeltplekstes krājumiem Ziemeļjūrā, mencas krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša jūras šauruma austrumu daļā, zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un siļķes krājumiem rietumos no Skotijas KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 676/2007 ( 2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā [3], Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008 ( 2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto [4], Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 ( 2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai [5] ("Mencu plāns"), un Padomes Regulā (EK) Nr. 302/2009 ( 2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā [6].

(7) Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kas definēta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta i) punktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zveju.

(8) Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 ( 1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei [7], būtu jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(9) Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju šo sugu zvejas aizliegumu.

(10) Ievērojot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumu, ir lietderīgi saglabāt un pārskatīt tūbīšu krājumu pārvaldības sistēmu ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā.

(11) Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2013. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 754/2009 ( 2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas [8].

(12) Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju [9], Fēru salām [10] un Islandi [11], Savienība ar minētajiem partneriem ir apspriedusies par zvejas tiesībām. Apspriedes ar Norvēģiju vēl nav pabeigtas, un ir gaidāms, ka nolīgumi 2013. gadam tiks noslēgti tikai 2013. gada sākumā. Lai izvairītos no Savienības zvejas darbību pārtraukšanas, vienlaikus dodot iespēju īstenot vajadzīgo elastību šo nolīgumu noslēgšanai 2013. gada sākumā, ir atbilstīgi provizoriski noteikt zvejas iespējas attiecībā uz krājumiem, uz kuriem attiecas šie nolīgumi. Ne ar Fēru salām, ne ar Islandi nebija iespējams pabeigt apspriedes par zvejniecības nolīgumiem 2013. gadam. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumā un protokolā par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi [12], Apvienotā komiteja ir noteikusi konkrētu zvejas iespēju līmeni, kas Savienībai pieejams Grenlandes ūdeņos 2013. gadā. Saskaņā ar Apvienotās komitejas lēmumu moivas nozvejas kvotas, kas Savienībai pieejamas Grenlandes ūdeņos ICES V un XIV apaksgabalā, tiks automātiski palielinātas, ja būs sasniegts 70 % līmenis no sākotnējās nozvejas kvotas.

(13) Savienība ir vairāku zvejniecības organizāciju līgumslēdzēja puse, un tā piedalās arī citās organizācijās kā sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse. Turklāt saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu Savienība no Polijas pievienošanās dienas pārvalda Polijas Republikas iepriekš noslēgtos zvejniecības nolīgumus, piemēram, Konvenciju par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas 2013. gadā ieviest vairākus pasākumus, tostarp noteikt ES kuģu zvejas iespējas. Minētās zvejas iespējas būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(14) Reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) var atļaut kvotu nodošanu un apmaiņu starp līgumslēdzējām pusēm. Lai atvieglotu šādu kvotu nodošanu un apmaiņu starp Savienību un citām līgumslēdzējām pusēm, būtu jāatļauj dalībvalstīm apspriesties ar citām RZPO līgumslēdzējām pusēm un attiecīgā gadījumā izstrādāt iespējamus iecerēto kvotu nodošanas un apmaiņas plānus. Komisijai būtu jāsniedz un jāsaņem pretī piekrišana, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ar otru līgumslēdzēju pusi ir saistoša, un par kvotu nodošanu vai apmaiņu būtu jāpaziņo RZPO. Zvejas iespējas, kas saņemtas vai nodotas saskaņā ar šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, būtu jāuzskata par zvejas iespējām, kas attiecīgajai dalībvalstij piešķirtas vai kas atskaitītas no tai iedalītajām iespējām un kas tostarp paredzētas, lai piemērotu attiecīgos Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 ( 2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem [13], noteikumus. Tomēr šāda ad hoc kvotu nodošana vai apmaiņa nedrīkstētu grozīt spēkā esošo sadales principu, pēc kura saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu dalībvalstīm iedala zvejas iespējas.

(15) Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 34. gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā pieņēma virkni zvejas iespēju 2013. gadam attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā. Šajā sakarībā NAFO pieņēma procedūru, kādā palielina 2013. gadam noteikto baltās Amerikas jūrasvēdzeles KPN NAFO 3NO apakšapgabalā, ja ir izpildīti konkrēti ar šā krājuma stāvokli saistīti nosacījumi. NAFO līgumslēdzēja puse var paziņot NAFO izpildsekretāram, ka no baltās Amerikas jūrasvēdzeles krājuma NAFO 3NO apakšapgabalā ir reģistrētas nozvejas, kas ir lielākas par parasto nozveju uz zvejas piepūles vienību. Ja NAFO apstiprina KPN palielinājumu 2013. gada laikā, tas būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(16) Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) 83. gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā pieņēma dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumus. IATTC pieņēma arī Rezolūciju par okeāna baltspuru haizivs saglabāšanu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(17) Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā pieņēma pārskatīto daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, saskaņā ar kuru tika palielināta Savienības kvota. Turklāt slēgtā zvejas sezona tika aizstāta ar atklātu zvejas sezonu un pārcelta par desmit dienām vēlāk. Tāpat tika pieņemts viena gada pagarinājums pašreizējai Dienvidatlantijas zobenzivs KPN un kvotām, kā arī tika pieņemts jauns plāns zilā un baltā marlīna populāciju atjaunošanai. Tā rezultātā Dienvidatlantijas zobenzivs Savienības kvota paliek tāda pati kā 2012. gadā, savukārt zilā marlīna Savienības kvota tika konsekventi palielināta, lai ņemtu vērā sīkzvejniecību Savienības tālākajos reģionos. Baltā marlīna Savienības kvota palika nemainīga. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(18) Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā negrozīja savus pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām, kas patlaban noteiktas Savienības tiesību aktos. Patlaban piemērojamie IOTC pieņemtie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(19) Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) pirmā gadskārtējā sanāksme notiks no 2013. gada 28. janvāra līdz 1. februārim. Kamēr šāda sanāksme nav notikusi, ir lietderīgi saglabāt pašreizējos pagaidu pasākumus, kas ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 44/2012.

(20) Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā negrozīja Patagonijas ilkņzivs, Atlantijas lielgalvja, beriksas un sarkanā dziļūdens krabja KPN, par kuru 2011. un 2012. gadam bija panākta vienošanās 2010. gada ikgadējā sanāksmē. Patlaban piemērojamie SEAFO pieņemtie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(21) Ņemot vērā ICES jaunākos zinātniskos ieteikumus un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

(22) Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) 9. gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā negrozīja savus pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām, kādi tie pašreiz ieveisti ar Savienības tiesību aktiem, izņemot attiecībā uz tā apgabala pastiprināšanu, kas slēgts zvejai ar zivju pievilināšana ierīcēm (ZPI). Lai pārskatītu minēto zvejai ar zivju pievilināšana ierīcēm (ZPI) slēgto apgabalu, Savienībai kā WCPFC līgumslēdzējai pusei ir jāpieņem lēmums par vienu no divām izvēles iespējām, lai veiktu papildu pasākumus minētā slēgtā apgabala pastiprināšanai. Kamēr šāds lēmums nav pieņemts, Savienības tiesību aktos arī turpmāk būtu jāsaglabā pašreiz piemērojamie pasākumi, kurus pieņēmusi WCPFC.

(23) Konvencijas par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā Puses gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā negrozīja tās pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(24) Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) puses gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā pieņēma nozvejas ierobežojumus gan mērķsugām, gan piezvejas sugām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(25) Attiecīgās RZPO gada beigās vienojas par konkrētiem starptautiskiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim, un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2012. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskars tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā.

(26) Saskaņā ar Savienības deklarāciju Venecuēlas Bolivāra Republikai ("Venecuēla") par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ) [14], ir jānosaka Venecuēlai pieejamās lutjānzivs zvejas iespējas ES ūdeņos.

(27) Uz šajā regulā noteikto ES kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Regula (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par nozveju no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(28) Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukšanas un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztiku, šī regula būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz īpašs piemērošanas datums, kā norādīts 23. apsvērumā. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(29) Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets.

2. Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a) nozvejas limitus 2013. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2014. gadam;

b) zvejas piepūles limitus laikposmam no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim;

c) dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim un

d) dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā 27. pantā noteiktajos laikposmos 2013. gadā un, ja tā norādīts šajā regulā, 2014. gadā.

3. Šajā regulā, gaidot konsultācijas par divpusējiem zvejniecības nolīgumiem ar Norvēģiju 2013. gadam, ir noteiktas arī pagaidu zvejas iespējas dažiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, uz kurām attiecas minētie nolīgumi.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

a) ES kuģiem;

b) trešo valstu kuģiem ES ūdeņos.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) "ES kuģis" ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

b) "trešās valsts kuģis" ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

c) "ES ūdeņi" ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām aizjūras zemēm un teritorijām piegulošos ūdeņus;

d) "kopējā pieļaujamā nozveja" (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut;

e) "kvota" ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f) "starptautiskie ūdeņi" ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

g) "linuma acs izmērs" ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/2008 [15].

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a) ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 [16] III pielikumā;

b) "Skageraks" ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c) "Kategats" ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d) CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 216/2009 II pielikumā [17];

e) NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 217/2009 III pielikumā [18];

f) "SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību [19];

g) "ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā [20];

h) "CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 601/2004 [21] 2. panta a) punktā;

i) "IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju [22];

j) "IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi [23];

k) "SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals" ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals uz dienvidiem no 10° ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā [24], un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem;

l) "WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā [25];

m) "Beringa jūras atklātie ūdeņi" ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums.

II SADAĻA

ES KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants

KPN un tās sadalījums

1. ES kuģu KPN ES ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2. ES kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 14. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008 [26] izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

6. pants

Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos

1. Attiecībā uz dažiem krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un piedalās iedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2. 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas nepārsniedz vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā procentuālā daļa no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

3. 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas iedala saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) kuģis izmanto ar sensoru sistēmu savienotas slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV) (kopā "CCTV sistēma"), kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa;

b) papildu zvejas iespējas, kas iedalītas konkrētam kuģim, kurš piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nepārsniedz šādus limitus:

i) 75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, ko attiecīgā dalībvalsts aprēķinājusi kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas;

ii) 30 % no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam bija pieejamas pirms piedalīšanās izmēģinājumos;

c) visas kuģa gūtās nozvejas no krājuma, uz kuru attiecas iedalītās papildu zvejas iespējas, tostarp zivis, kas nav sasniegušas Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā noteikto minimālo izkraušanas izmēru, atskaita no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam pieejamas kopā ar papildu zvejas iespējām, kas iedalītas saskaņā ar šo pantu;

d) tiklīdz zvejas iespējas, kas konkrētam kuģim iedalītas zvejai no konkrēta krājuma, uz kuru attiecas papildu iedalījums, ir pilnībā izmantotas, attiecīgajam kuģim jāpārtrauc visas zvejas darbības attiecīgajā KPN apgabalā;

e) attiecībā uz krājumiem, kuriem var piemērot šo pantu, dalībvalstis var atļaut konkrētam kuģim iedalītās zvejas iespējas vai to daļu no kuģiem, kas nepiedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nodot kuģiem, kas šādos izmēģinājumos piedalās, ar noteikumu, ka var pierādīt to, ka nepalielinās to kuģu izmetumi, kuri nepiedalās izmēģinājumos..

4. Neatkarīgi no 3. punkta b) apakšpunkta i) daļas dalībvalsts izņēmuma kārtā tās karoga kuģim drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras pārsniedz 75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, kas aprēķināti kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas, ja:

a) attiecīgajam kuģu tipam aprēķināto krājuma nozvejas izmetumu īpatsvars ir mazāks par 10 %;

b) attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu CCTV sistēmas potenciālo izmantošanu kontroles vajadzībām;

c) attiecībā uz visiem kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos, nav pārsniegts vispārējais limits – 75 % no aprēķinātajiem krājuma nozvejas izmetumiem.

5. Ciktāl saistībā ar ierakstiem, kas iegūti saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu, tiek veikta personas datu apstrāde Direktīvas 95/46/EK nozīmē, šādu datu apstrādei piemēro minēto direktīvu.

6. Ja dalībvalsts atklāj, ka kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, neievēro 3. punktā minētos nosacījumus, tā tūlīt atsauc minētajam kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam piedalīties šajos izmēģinājumos atlikušajā 2013. gada laikposmā.

7. Pirms 1.-6. punktā minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a) to kuģu saraksts, kas kuģo ar tās karogu un kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos;

b) uz minētajiem kuģiem uzstādīto attālās elektroniskās novērošanas sistēmu specifikācijas;

c) to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi;

d) aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos;

e) tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2012. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos.

8. Lai uzraudzītu 3. punkta b) apakšpunkta i) daļas īstenošanu, Komisija var prasīt ikvienai dalībvalstij, kura izmanto šo pantu, iesniegt izvērtēšanai zinātniskā padomdevējā struktūrā novērtējumu par katra tipa kuģu radītajiem izmetumiem. Ja nav novērtējuma, kurš apstiprinātu šādus izmetumus, attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi minētās prasības ievērošanai, un par tiem informē Komisiju.

7. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a) nozveju ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

b) nozveja ir daļa no ES kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā ES kvota nav pilnībā apgūta.

8. pants

Zvejas piepūles limiti

No 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldībai piemēro IIA pielikumā noteiktos zvejas piepūles pasākumus:

a) Skagerakā;

b) ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā;

c) ICES IV apakšapgabalā;

d) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un

e) ICES VIId rajonā.

9. pants

Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai

1. Grenlandes paltusam piemēro Regulas (EK) Nr. 2347/2002 [27] 3. panta 1. punktu, kurā noteikta prasība, ka kuģim jābūt dziļūdens zvejas atļaujai. Minētajā pantā izklāstītos nosacījumus piemēro Grenlandes paltusu zvejošanai, paturēšanai uz kuģa, pārkraušanai citā kuģī un izkraušanai.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai 2013. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. panta 1. punktā minētās dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniegtu 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas vai kuros tika nozvejotas minētās regulas I un II pielikumā norādīto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

10. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a) zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b) zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

c) papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d) daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e) atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu;

f) kvotu nodošanu un apmaiņu, ko veic saskaņā ar šīs regulas 15. pantu.

2. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

11. pants

Slēgtā zvejas sezona

1. Porkupīnas sēklī laikā no 2013. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus – brosmi, zilo jūraslīdaku un jūraslīdaku.

2. Šā panta īstenošanas vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Punkts | Ģeogrāfiskais platums | Ģeogrāfiskais garums |

1 | 52° 27′ N | 12° 19′ W |

2 | 52° 40′ N | 12° 30′ W |

3 | 52° 47′ N | 12° 39,600′ W |

4 | 52° 47′ N | 12° 56′ W |

5 | 52° 13,5′ N | 13° 53,830′ W |

6 | 51° 22′ N | 14° 24′ W |

7 | 51° 22′ N | 14° 03′ W |

8 | 52° 10′ N | 13° 25′ W |

9 | 52° 32′ N | 13° 07,500′ W |

10 | 52° 43′ N | 12° 55′ W |

11 | 52° 43′ N | 12° 43′ W |

12 | 52° 38,800′ N | 12° 37′ W |

13 | 52° 27′ N | 12° 23′ W |

14 | 52° 27′ N | 12° 19′ W |

3. Atkāpjoties no 1. punkta, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā punktā norādīto sugu īpatņus.

12. pants

Aizliegumi

1. ES kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a) milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos;

b) siļķu haizivs (Lamma nasus) visos ūdeņos, izņemot tad, ja Regulas (ES) Nr. 39/2013 [28] I pielikuma B daļā paredzēts citādi;

c) eņģeļhaizivs (Squatina squatina) ES ūdeņos;

d) parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e) cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

f) ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

g) divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

13. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumu daudzumu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II NODAĻA

Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

14. pants

Zvejas atļaujas

1. Maksimālais zvejas atļauju skaits ES kuģiem, kuri zvejo trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2. Ja, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij ("veic apmaiņu") zvejas apgabalos, kas noteikti III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts III pielikumā.

III NODAĻA

Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

15. pants

Kvotu nodošana un apmaiņa

1. Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas ("RZPO") noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts ("attiecīgā dalībvalsts") var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

2. Kad attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, Komisija var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās attiecīgajai RZPO līgumslēdzēju pusei sniedz un no tās saņem piekrišanu, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ir saistoša. Tad Komisija paziņo RZPO sekretariātam par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.

3. Komisija informē dalībvalsti par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4. Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, tiek uzskatītas par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir piešķirtas vai atskaitītas no tai iedalītajām iespējām, no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura attiecīgi panākta ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales principu, pēc kura saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu zvejas iespējas sadala starp dalībvalstīm.

1. iedaļa

ICCAT Konvencijas apgabals

16. pants

Zilo tunzivju zvejas kapacitātes, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1. To ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 1. punktu.

2. To ES piekrastes sīkzvejniecības kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu.

3. To ES kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu.

4. To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu.

5. To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 5. punktu.

6. Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 6. punktu.

17. pants

Zveja atpūtas un sporta nolūkā

Dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā.

18. pants

Haizivis

1. Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

2. Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju specializēto zveju.

3. Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

4. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

5. Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejā nozvejotas zīdainās haizivis (Carcharhinus falciformis).

2. iedaļa

CCAMLR Konvencijas apgabals

19. pants

Aizliegumi un nozvejas limiti

1. Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2. Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas limitus.

20. pants

Izpētes zveja

1. Tikai tās dalībvalstis, kas ir CCAMLR komisijas locekles, 2013. gadā var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja šāda dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā katrā ziņā ne vēlāk kā 2013. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu.

2. Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

3. Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

21. pants

Krilu zveja 2013./2014. gada zvejas sezonā

1. Krilu (Euphausia superba) zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2013./2014. gada zvejas sezonā drīkst veikt tikai tās dalībvalstis, kuras ir CCAMLR komisijas locekles. Ja šāda dalībvalsts plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, tā vēlākais 2013. gada 1. jūnijā paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a pantu un Komisijai:

a) par saviem plāniem zvejot krilus, ziņošanai izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu;

b) par zvejas rīku konfigurāciju, ziņošanai izmantojot V pielikuma D daļā paredzēto veidlapu.

2. Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krilu zvejā.

3. Dalībvalsts, kura plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4. Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģiem, par ko CCAMLR Sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a) pilnīgas ziņas par plānoto(-ajiem) aizstājējkuģi(-iem), tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

b) izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5. Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģiem, kas ir iekļauti kādā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.

3. iedaļa

IOTC Konvencijas apgabals

22. pants

Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC konvencijas apgabalā

1. Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

2. Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto ietilpība, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

3. Kuģus, kas darbojas vienā no abām 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4. Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts pārliecinās par to, ka nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu (NNN kuģu) sarakstā.

5. Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma, nepārsniedzot minētajos plānos noteiktos limitus.

23. pants

Haizivis

1. Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju īpatņu liemeņa daļu vai visu liemeni.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

4. iedaļa

SPRFMO Konvencijas apgabals

24. pants

Pelaģiskā zveja – kapacitātes limits

Dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, minētajā apgabalā ierobežo kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2013. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, līdz kopējai bruto tilpībai 78610 tā, lai nodrošinātu pelaģisko zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Klusā okeāna dienvidu daļā.

25. pants

Pelaģiskā zveja – KPN

1. Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, kā norādīts 24. pantā, drīkst šajā apgabalā zvejot no pelaģiskajiem krājumiem saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN.

2. Dalībvalstis reizi mēnesī paziņo Komisijai to kuģu vārdus un parametrus, tostarp bruto tilpību, kas kuģo ar to karogu un nodarbojas ar šajā pantā minēto zveju.

3. Lai uzraudzītu šajā pantā minēto zveju, dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam nosūta Komisijai paziņošanai SPRFMO Pagaidu sekretariātam kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostās.

26. pants

Grunts zveja

Dalībvalstis, kurām laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja SPRFMO konvencijas apgabalā, zvejas piepūli vai nozveju:

a) samazina līdz vidējam nozvejas apjomam vai piepūles parametriem minētajā periodā un

b) veic tikai tajās SPRFMO konvencijas daļās, kurās grunts zveja veikta kādā no iepriekšējām zvejas sezonām.

5. iedaļa

IATTC Konvencijas apgabals

27. pants

Zveja ar riņķvadiem

1. Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadu zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):

a) no 2013. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2013. gada 18. novembra līdz 2014. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:

- Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

- 150° rietumu garuma meridiāns,

- 40° ziemeļu platuma paralēle,

- 40° dienvidu platuma paralēle;

b) no 2013. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:

- 96° rietumu garuma meridiāns,

- 110° rietumu garuma meridiāns,

- 4° ziemeļu platuma paralēle,

- 3° dienvidu platuma paralēle.

2. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2013. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.

3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un lielacu tunzivis.

4. Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a) ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

b) pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

5. IATTC konvencijas apgabalā ir aizliegts zvejot okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut šajā apgabalā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

6. Nejauši nozvejotiem 5. punktā minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž ūdenī kuģu operatori, kuri turklāt:

a) reģistrē atlaisto īpatņu skaitu, norādot stāvokli (beigti vai dzīvi);

b) paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstīm, kuru valstspiederīgie viņi ir. Dalībvalstis šo informāciju nosūta Komisijai līdz 2013. gada 31. janvārim.

6. iedaļa

SEAFO Konvencijas apgabals

28. pants

Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

- raju dzimtas zivis (Rajidae),

- dzelkņu haizivs (Squalus acanthias),

- laternhaizivs (Etmopterus bigelowi),

- īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus),

- lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps),

- gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus),

- kaķhaizivs (Apristurus manis),

- samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus),

- Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis.

7. iedaļa

WCPFC Konvencijas apgabals

29. pants

Lielacu tunzivju, dzeltenspuru tunzivju, svītraino tunzivju un garspuru tunzivju zvejas piepūles limiti

Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivju (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivju (Thunnus albacares), svītraino tunzivju (Katsuwonus pelamis) un garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) kopējā zvejas piepūle WCPFC konvencijas apgabalā nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta partnerattiecību nolīgumos zivsaimniecības nozarē, kuri noslēgti starp Savienību un minētā reģiona piekrastes valstīm.

30. pants

Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI

1. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2013. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2013. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. Šajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, drīkst iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:

a) neizmantotu ZPI vai līdzvērtīgu elektronisku ierīci;

b) nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI.

2. Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a) zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

b) ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

c) ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

31. pants

To ES kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis

Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts VII pielikumā.

8. iedaļa

Beringa jūra

32. pants

Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

III SADAĻA

TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ES ŪDEŅOS

33. pants

KPN

Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir atļauts gūt nozveju ES ūdeņos, nepārsniedzot šīs regulas I pielikumā noteikto KPN un ievērojot šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā izklāstītos nosacījumus.

34. pants

Zvejas atļaujas

1. Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo ES ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.

2. Zivis no krājumiem, kam ir noteikta KPN, nepatur uz kuģa vai neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts kuģi, kam ir kvota, kura nav pilnībā apgūta.

35. pants

Aizliegumi

1. Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a) milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ES ūdeņos;

b) eņģeļhaizivs (Squatina squatina) ES ūdeņos;

c) parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

d) cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e) siļķu haizivs (Lamna nasus) ES ūdeņos;

f) ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

g) divragainā velnraja (Manta birostris) ES ūdeņos.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr 8. pantu piemēro no 2013. gada 1. februāra.

Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz CCAMLR konvencijas apgabalu izklāstīti 19., 20. un 21. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no tajos norādītajiem datumiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 21. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. Gilmore

[1] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[2] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[3] OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.

[4] OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.

[5] OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

[6] OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.

[7] OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

[8] OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.

[9] Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).

[10] Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).

[11] Nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku par zivsaimniecību un jūras vidi (OV L 161, 2.7.1993., 2. lpp.).

[12] Zvejniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007.), un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 293, 23.10.2012., 5. lpp.).

[13] OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

[14] OV L 6, 10.1.2012., 9. lpp.

[15] Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 ( 2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

[16] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 ( 2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

[17] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 ( 2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

[18] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 ( 2009. gada 11. marta) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

[19] Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

[20] Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

[21] Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 ( 2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

[22] Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

[23] Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

[24] Noslēgts ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

[25] Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

[26] Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 ( 2009. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

[27] Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 ( 2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

[28] Padomes Regula (ES) Nr. 39/2013 ( 2023. gada 21. janvāris), ar ko 2013. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (OV L Sk. šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp).

--------------------------------------------------

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS : KPN, kas piemērojama ES kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem

IA PIELIKUMS : Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, ES ūdeņi CECAF apgabalā

IB PIELIKUMS : Ziemeļaustrumu Atlantija un Grenlande, ICES I, II, V, XII un XIV apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

IC PIELIKUMS : Ziemeļrietumu Atlantija – NAFO konvencijas apgabals

ID PIELIKUMS : Tālu migrējošas zivis – visi apgabali

IE PIELIKUMS : Antarktika – CCAMLR konvencijas apgabals

IF PIELIKUMS : Dienvidaustrumu Atlantijas okeāns – SEAFO konvencijas apgabals

IG PIELIKUMS : Dienvidu tunzivis – visi apgabali

IH PIELIKUMS : WCPFC konvencijas apgabals

IJ PIELIKUMS : SPRFMO konvencijas apgabals

IIA PIELIKUMS : Kuģu zvejas piepūle saistībā ar konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldību Skagerakā, ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES VIId rajonā

IIB PIELIKUMS : Zvejas iespējas kuģiem, kas zvejo tūbītes ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā

III PIELIKUMS : Zvejas atļauju maksimālais skaits ES kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

IV PIELIKUMS : ICCAT konvencijas apgabals

V PIELIKUMS : CCAMLR konvencijas apgabals

VI PIELIKUMS : IOTC konvencijas apgabals

VII PIELIKUMS : WCPFC konvencijas apgabals

VIII PIELIKUMS : Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo ES ūdeņos

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA ES KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IH un IJ pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, attiecīgā gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums | Trīsburtu kods | Vispārpieņemtais nosaukums |

Amblyraja radiata | RJR | Ērkšķu raja |

Ammodytes spp. | SAN | Tūbītes |

Argentina silus | ARU | Ziemeļatlantijas argentīna |

Beryx spp. | ALF | Beriksas |

Brosme brosme | USK | Brosme |

Caproidae | BOR | Kaproīdas |

Centrophorus squamosus | GUQ | Pelēkā īsraga haizivs |

Centroscymnus coelolepis | CYO | Baltacu haizivs |

Chaceon spp. | GER | Sarkanais dziļūdens krabis |

Chaenocephalus aceratus | SSI | Melnspuru leduszivs |

Champsocephalus gunnari | ANI | Antarktikas leduszivs |

Chionoecetes spp. | PCR | Karaliskie krabji |

Clupea harengus | HER | Siļķe |

Coryphaenoides rupestris | RNG | Strupdeguna garaste |

Dalatias licha | SCK | Melnā haizivs |

Deania calcea | DCA | Gardeguna spurainā haizivs |

Dipturus batis | RJB | Parastā raja |

Dissostichus eleginoides | TOP | Patagonijas ilkņzivs |

Dissostichus mawsoni | TOA | Antarktikas ilkņzivs |

Engraulis encrasicolus | ANE | Eiropas anšovs |

Etmopterus princeps | ETR | Lielā laternhaizivs |

Etmopterus pusillus | ETP | Gludā laternhaizivs |

Euphausia superba | KRI | Krils |

Gadus morhua | COD | Menca |

Galeorhinus galeus | GAG | Bara haizivs |

Glyptocephalus cynoglossus | WIT | Sarkanā plekste |

Gobionotothen gibberifrons | NOG | Zaļā nototēnija |

Hippoglossoides platessoides | PLA | Rietumatlantijas plekste |

Hippoglossus hippoglossus | HAL | Atlantijas paltuss |

Hoplostethus atlanticus | ORY | Atlantijas lielgalvis |

Illex illecebrosus | SQI | Īsspuru kalmārs |

Lamna nasus | POR | Siļķu haizivs |

Lepidonotothen squamifrons | NOS | Pelēkā nototēnija |

Lepidorhombus spp. | LEZ | Megrimi |

Leucoraja naevus | RJN | Dzegužraja |

Limanda ferruginea | YEL | Dzeltenastes plekste |

Limanda limanda | DAB | Limanda |

Lophiidae | ANF | Jūrasvelni |

Macrourus spp. | GRV | Makrūrzivis |

Makaira nigricans | BUM | Atlantijas zilais marlīns |

Mallotus villosus | CAP | Moiva |

Manta birostris | RMB | Divragainā velnraja |

Martialia hyadesi | SQS | Dienvidatlantijas kalmārs |

Melanogrammus aeglefinus | HAD | Pikša |

Merlangius merlangus | WHG | Merlangs |

Merluccius merluccius | HKE | Heks |

Micromesistius poutassou | WHB | Putasu |

Microstomus kitt | LEM | Mazmutes plekste |

Molva dypterygia | BLI | Zilā jūras līdaka |

Molva molva | LIN | Jūras līdaka |

Nephrops norvegicus | NEP | Norvēģijas omārs |

Notothenia rossii | NOR | Marmora nototēnija |

Pandalus borealis | PRA | Ziemeļu garnele |

Paralomis spp. | PAI | Krabji |

Penaeus spp. | PEN | Penaeus garneles |

Platichthys flesus | FLE | Plekste |

Pleuronectes platessa | PLE | Jūras zeltplekste |

Pleuronectiformes | FLX | Plekstveidīgās zivis |

Pollachius pollachius | POL | Pollaks |

Pollachius virens | POK | Saida |

Psetta maxima | TUR | Akmeņplekste |

Pseudochaenichthys georgianus | SIG | Melnā leduszivs |

Raja alba | RJA | Baltā raja |

Raja brachyura | RJH | Blondā raja |

Raja circularis | RJI | Smilšu raja |

Raja clavata | RJC | Dzeloņainā raja |

Raja fullonica | RJF | Šagrēnādas raja |

Raja (Dipturus) nidarosiensis | JAD | Norvēģijas raja |

Raja microocellata | RJE | Sīkacu raja |

Raja montagui | RJM | Plankumainā raja |

Raja undulata | RJU | Cirtainā raja |

Rajiformes | SRX | Rajveidīgās zivis |

Reinhardtius hippoglossoides | GHL | Grenlandes paltuss |

Scomber scombrus | MAC | Makrele |

Scophthalmus rhombus | BLL | Gludais rombs |

Sebastes spp. | RED | Sarkanasari |

Solea solea | SOL | Parastā jūrasmēle |

Solea spp. | SOO | Jūrasmēles |

Sprattus sprattus | SPR | Brētliņa |

Squalus acanthias | DGS | Dzelkņu haizivs |

Tetrapturus albidus | WHM | Baltais marlīns |

Thunnus maccoyii | SBF | Dienvidu tunzivs |

Thunnus obesus | BET | Lielacu tunzivs |

Thunnus thynnus | BFT | Zilā tunzivs |

Trachurus murphyi | CJM | Stavrida |

Trachurus spp. | JAX | Stavridas |

Trisopterus esmarkii | NOP | Esmarka menca |

Urophycis tenuis | HKW | Baltā Amerikas jūrasvēdzele |

Xiphias gladius | SWO | Zobenzivs |

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Akmeņplekste | TUR | Psetta maxima |

Antarktikas leduszivs | ANI | Champsocephalus gunnari |

Antarktiskā ilkņzivs | TOA | Dissostichus mawsoni |

Atlantijas lielgalvis | ORY | Hoplostethus atlanticus |

Atlantijas paltuss | HAL | Hippoglossus hippoglossus |

Atlantijas zilais marlīns | BUM | Makaira nigricans |

Baltā Amerikas jūrasvēdzele | HKW | Urophycis tenuis |

Baltā raja | RJA | Raja alba |

Baltacu haizivs | CYO | Centroscymnus coelolepis |

Baltais marlīns | WHM | Tetrapturus albidus |

Bara haizivs | GAG | Galeorhinus galeus |

Beriksas | ALF | Beryx spp. |

Blondā raja | RJH | Raja brachyura |

Brētliņa | SPR | Sprattus sprattus |

Brosme | USK | Brosme brosme |

Cirtainā raja | RJU | Raja undulata |

Dienvidatlantijas kalmārs | SQS | Martialia hyadesi |

Dienvidu tunzivs | SBF | Thunnus maccoyii |

Divragainā velnraja | RMB | Manta birostris |

Dzegužraja | RJN | Leucoraja naevus |

Dzelkņu haizivs | DGS | Squalus acanthias |

Dzeloņainā raja | RJC | Raja clavata |

Dzeltenastes plekste | YEL | Limanda ferruginea |

Eiropas anšovs | ANE | Engraulis encrasicolus |

Ērkšķu raja | RJR | Amblyraja radiata |

Esmarka menca | NOP | Trisopterus esmarkii |

Gardeguna spurainā haizivs | DCA | Deania calcea |

Gludā laternhaizivs | ETP | Etmopterus pusillus |

Gludais rombs | BLL | Scophthalmus rhombus |

Grenlandes paltuss | GHL | Reinhardtius hippoglossoides |

Heks | HKE | Merluccius merluccius |

Īsspuru kalmārs | SQI | Illex illecebrosus |

Jūras līdaka | LIN | Molva molva |

Jūras zeltplekste | PLE | Pleuronectes platessa |

Jūrasmēle | SOO | Solea spp. |

Jūrasvelni | ANF | Lophiidae |

Kaproīdas | BOR | Caproidae |

Karaliskie krabji | PCR | Chionoecetes spp. |

Krabji | PAI | Paralomis spp. |

Krils | KRI | Euphausia superba |

Lielā laternhaizivs | ETR | Etmopterus princeps |

Lielacu tunzivs | BET | Thunnus obesus |

Limanda | DAB | Limanda limanda |

Makrele | MAC | Scomber scombrus |

Makrūrzivis | GRV | Macrourus spp. |

Mazmutes plekste | LEM | Microstomus kitt |

Marmora nototēnija | NOR | Notothenia rossii |

Megrimi | LEZ | Lepidorhombus spp. |

Melnā haizivs | SCK | Dalatias licha |

Melnspuru leduszivs | SSI | Chaenocephalus aceratus |

Menca | COD | Gadus morhua |

Merlangs | WHG | Merlangius merlangus |

Moiva | CAP | Mallotus villosus |

Norvēģijas omārs | NEP | Nephrops norvegicus |

Norvēģijas raja | JAD | Raja (Dipturus) nidarosiensis |

Parastā jūrasmēle | SOL | Solea solea |

Parastā raja | RJB | Dipturus batis |

Patagonijas ilkņzivs | TOP | Dissostichus eleginoides |

Pelēkā īsraga haizivs | GUQ | Centrophorus squamosus |

Pelēkā nototēnija | NOS | Lepidonotothen squamifrons |

Penaeus garneles | PEN | Penaeus spp. |

Pikša | HAD | Melanogrammus aeglefinus |

Plankumainā raja | RJM | Raja montagui |

Plekste | FLE | Platichthys flesus |

Plekstveidīgās zivis | FLX | Pleuronectiformes |

Pollaks | POL | Pollachius pollachius |

Putasu | WHB | Micromesistius poutassou |

Rajveidīgās zivis | SRX | Rajiformes |

Rietumatlantijas plekste | PLA | Hippoglossoides platessoides |

Saida | POK | Pollachius virens |

Sarkanā plekste | WIT | Glyptocephalus cynoglossus |

Sarkanais dziļūdens krabis | GER | Chaceon spp. |

Sarkanasari | RED | Sebastes spp. |

Sīkacu raja | RJE | Raja microocellata |

Siļķe | HER | Clupea harengus |

Siļķu haizivs | POR | Lamna nasus |

Smilšu raja | RJI | Raja circularis |

Stavrida | CJM | Trachurus murphyi |

Stavridas | JAX | Trachurus spp. |

Strupdeguna garaste | RNG | Coryphaenoides rupestris |

Šagrēnādas raja | RJF | Raja fullonica |

Tūbītes | SAN | Ammodytes spp. |

Zaļā nototēnija | NOG | Gobionotothen gibberifrons |

Ziemeļatlantijas argentīna | ARU | Argentina silus |

Ziemeļu garnele | PRA | Pandalus borealis |

Zilā jūras līdaka | BLI | Molva dypterygia |

Zilā tunzivs | BFT | Thunnus thynnus |

Zobenzivs | SWO | Xiphias gladius |

--------------------------------------------------

IA PIELIKUMS

Skageraks, kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, ES ūdeņi CECAF apgabalā

SugaTūbītesAmmodytes spp. | ZonaNorvēģijas ūdeņi IV zonā(SAN/04-N.) |

Dānija | 0 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Apvienotā Karaliste | 0 |

Savienība | 0 |

KPN | Nepiemēro |

[1] [2]

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IIB pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

ZonaES ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos (1) |

| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |

| (SAN/234_1) | (SAN/234_2) | (SAN/234_3) | (SAN/234_4) | (SAN/234_5) | (SAN/234_6) | (SAN/234_7) |

Dānija | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Vācija | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Zviedrija | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Savienība | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Kopā | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

SugaTūbītes un saistītās piezvejas sugasAmmodytes spp. | ZonaES ūdeņi IIa, IIIa un IV zonā [1] |

Dānija | 0 [2] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Apvienotā Karaliste | 0 [2] |

Vācija | 0 [2] |

Zviedrija | 0 [2] |

Savienība | 0 |

KPN | 0 |

SugaBrosmeBrosme brosme | ZonaES un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā(USK/1214EI) |

Vācija | 6 [3] | Analītiskā KPN |

Francija | 6 [3] |

Apvienotā Karaliste | 6 [3] |

Citi | 3 [3] |

Savienība | 21 [3] |

KPN | 21 |

SugaBrosmeBrosme brosme | ZonaES ūdeņi IV zonā(USK/04-C.) |

Dānija | 64 | Analītiskā KPN |

Vācija | 19 |

Francija | 44 |

Zviedrija | 6 |

Apvienotā Karaliste | 96 |

Citi | 6 [4] |

Savienība | 235 |

KPN | 235 |

SugaBrosmeBrosme brosme | ZonaES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā(USK/567EI.) |

Vācija | 5 [6] | Analītiskā KPNPiemēro šīs regulas 11. pantu. |

Spānija | 17 [6] |

Francija | 207 [6] |

Īrija | 20 [6] |

Apvienotā Karaliste | 99 [6] |

Citi | 5 [5] [6] |

Savienība | 353 [6] |

KPN | 3860 |

SugaBrosmeBrosme brosme | ZonaNorvēģijas ūdeņi IV zonā(USK/04-N.) |

Beļģija | 0 [7] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | 0 [7] |

Vācija | 0 [7] |

Francija | 0 [7] |

Nīderlande | 0 [7] |

Apvienotā Karaliste | 0 [7] |

Savienība | 0 [7] |

KPN | Nepiemēro |

SugaSiļķe [8]Clupea harengus | ZonaIIIa(HER/03A.) |

Dānija | 15276 [9] [10] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 244 [9] [10] |

Zviedrija | 15980 [9] [10] |

Savienība | 31500 [9] [10] |

KPN | Nav noteikta |

[11] [12]

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem. no 62°N (HER/*04N-) [13] |

Savienība | 0 |

SugaSiļķe [11]Clupea harengus | ZonaES un Norvēģijas ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N(HER/4AB.) |

Dānija | 45058 [12] | Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 29296 [12] |

Francija | 14900 [12] |

Nīderlande | 37476 [12] |

Zviedrija | 2884 [12] |

Apvienotā Karaliste | 40485 [12] |

Savienība | 170099 [12] |

KPN | Nav noteikta |

SugaSiļķe [14]Clupea harengus | ZonaNorvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N(HER/04-N.) |

Zviedrija | 0 [14] [15] | Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Savienība | 0 [15] |

KPN | Nav noteikta |

SugaSiļķe [16]Clupea harengus | ZonaIIIa(HER/03A-BC) |

Dānija | 3984 [17] | Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 36 [17] |

Zviedrija | 641 [17] |

Savienība | 4661 [17] |

KPN | Nav noteikta |

SugaSiļķe [18]Clupea harengus | ZonaIV, VIId zona un ES ūdeņi IIa zonā(HER/2A47DX) |

Beļģija | 62 [19] | Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | 11994 [19] |

Vācija | 62 [19] |

Francija | 62 [19] |

Nīderlande | 62 [19] |

Zviedrija | 59 [19] |

Apvienotā Karaliste | 228 [19] |

Savienība | 12529 [19] |

KPN | Nav noteikta |

SugaSiļķe [20]Clupea harengus | ZonaIVc, VIId [21](HER/4CXB7D) |

Beļģija | 6142 [22] [23] | Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | 617 [22] [23] |

Vācija | 401 [22] [23] |

Francija | 7610 [22] [23] |

Nīderlande | 13483 [22] [23] |

Apvienotā Karaliste | 2932 [22] [23] |

Savienība | 31185 [23] |

KPN | Nav noteikta |

SugaSiļķeClupea harengus | ZonaES un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā [24](HER/5B6ANB) |

Vācija | 3072 | Analītiskā KPN. |

Francija | 581 |

Īrija | 4151 |

Nīderlande | 3072 |

Apvienotā Karaliste | 16604 |

Savienība | 27480 |

KPN | 27480 |

SugaMencaGadus morhua | ZonaSkageraks(COD/03AN.) |

Beļģija | 6 [25] [26] | Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | 2118 [25] [26] |

Vācija | 53 [25] [26] |

Nīderlande | 13 [25] [26] |

Zviedrija | 371 [25] [26] |

Savienība | 2561 [26] |

KPN | Nav noteikta |

[27] [28]

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| Norvēģijas ūdeņi IV zonā (COD/*04N-) |

Savienība | 0 |

SugaMencaGadus morhua | ZonaIV; ES ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā(COD/2A3AX4) |

Beļģija | 547 [27] [28] | Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | 3147 [27] [28] |

Vācija | 1995 [27] [28] |

Francija | 676 [27] [28] |

Nīderlande | 1778 [27] [28] |

Zviedrija | 21 [27] [28] |

Apvienotā Karaliste | 7218 [27] [28] |

Savienība | 15382 [28] |

KPN | Nav noteikta |

SugaMencaGadus morhua | ZonaNorvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N(COD/04-N.) |

Zviedrija | 0 [29] [30] | Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Savienība | 0 [30] |

KPN | Nepiemēro |

SugaMencaGadus morhua | ZonaVIId(COD/07D.) |

Beļģija | 46 [31] [32] | Analītiskā KPN. |

Francija | 907 [31] [32] |

Nīderlande | 27 [31] [32] |

Apvienotā Karaliste | 100 [31] [32] |

Savienība | 1080 [32] |

KPN | Nav noteikta |

SugaLimanda un pleksteLimanda limanda un Platichthys flesus | ZonaES ūdeņi IIa un IV zonā(DAB/2AC4-C) limandai;(FLE/2AC4-C) plekstei |

Beļģija | 503 | Piesardzības KPN. |

Dānija | 1888 |

Vācija | 2832 |

Francija | 196 |

Nīderlande | 11421 |

Zviedrija | 6 |

Apvienotā Karaliste | 1588 |

Savienība | 18434 |

KPN | 18434 |

SugaJūrasvelniLophiidae | ZonaES ūdeņi IIa un IV zonā(ANF/2AC4-C) |

Beļģija | 308 [33] | Analītiskā KPN. |

Dānija | 678 [33] |

Vācija | 331 [33] |

Francija | 63 [33] |

Nīderlande | 233 [33] |

Zviedrija | 8 [33] |

Apvienotā Karaliste | 7082 [33] |

Savienība | 8703 [33] |

KPN | 8703 |

SugaJūrasvelniLophiidae | ZonaNorvēģijas ūdeņi IV zonā(ANF/04-N.) |

Beļģija | 0 [34] | Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | 0 [34] |

Vācija | 0 [34] |

Nīderlande | 0 [34] |

Apvienotā Karaliste | 0 [34] |

Savienība | 0 [34] |

KPN | Nepiemēro |

SugaPikšaMelanogrammus aeglefinus | ZonaIIIa, ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā(HAD/3A/BCD) |

Belgium | 8 [35] | Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | 1360 [35] |

Vācija | 86 [35] |

Nīderlande | 1 [35] |

Zviedrija | 161 [35] |

Savienība | 1616 [35] |

KPN | Nav noteikta |

[36]

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| Norvēģijas ūdeņi IV zonā (HAD/*04N-) |

Savienība | 0 |

SugaPikšaMelanogrammus aeglefinus | ZonaIV; ES ūdeņi IIa zonā(HAD/2AC4.) |

Beļģija | 291 [36] | Analītiskā KPN. |

Dānija | 1999 [36] |

Vācija | 1272 [36] |

Francija | 2217 [36] |

Nīderlande | 218 [36] |

Zviedrija | 141 [36] |

Apvienotā Karaliste | 21279 [36] |

Savienība | 27417 [36] |

KPN | Nav noteikta |

SugaPikšaMelanogrammus aeglefinus | ZonaNorvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N(HAD/04-N.) |

Zviedrija | 0 [37] [38] | Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Savienība | 0 [38] |

KPN | Nepiemēro |

SugaPikšaMelanogrammus aeglefinus | ZonaES un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā(HAD/6B1214) |

Beļģija | 2 | Analītiskā KPN. |

Vācija | 3 |

Francija | 109 |

Īrija | 78 |

Apvienotā Karaliste | 798 |

Savienība | 990 |

KPN | 990 |

SugaMerlangsMerlangius merlangus | ZonaIIIa(WHG/03A.) |

Dānija | 650 [39] | Piesardzības KPN. |

Nīderlande | 2 [39] |

Zviedrija | 69 [39] |

Savienība | 721 [39] |

KPN | Nav noteikta |

[40]

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-) |

Savienība | 0 |

SugaMerlangsMerlangius merlangus | ZonaIV; ES ūdeņi IIa zonā(WHG/2AC4.) |

Beļģija | 365 [40] | Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | 1579 [40] |

Vācija | 411 [40] |

Francija | 2373 [40] |

Nīderlande | 913 [40] |

Zviedrija | 2 [40] |

Apvienotā Karaliste | 6297 [40] |

Savienība | 11940 [40] |

KPN | Nav noteikta |

SugaMerlangs un pollaksMerlangius merlangus un Pollachius pollachius | ZonaNorvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N(WHG/04-N.) merlangam;(POL/04-N.) pollakam |

Zviedrija | 0 [41] [42] | Piesardzības KPN. |

Savienība | 0 [42] |

KPN | Nepiemēro |

SugaPutasuMicromesistius poutassou | ZonaNorvēģijas ūdeņi II un IV zonā(WHB/24-N.) |

Dānija | 0 [43] | Analītiskā KPN. |

Apvienotā Karaliste | 0 [43] |

Savienība | 0 [43] |

KPN | Nav noteikta |

SugaPutasuMicromesistius poutassou | ZonaES un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā (WHB/1X14) |

Dānija | 16923 [45] | Analītiskā KPN. |

Vācija | 6580 [45] |

Spānija | 14347 [44] [45] |

Francija | 11777 [45] |

Īrija | 13105 [45] |

Nīderlande | 20635 [45] |

Portugāle | 1333 [44] [45] |

Zviedrija | 4186 [44] [45] |

Apvienotā Karaliste | 21959 [45] |

Savienība | 110845 [45] |

KPN | Nav noteikta |

SugaPutasuMicromesistius poutassou | ZonaVIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(WHB/8C3411) |

Spānija | 9095 [46] | Analītiskā KPN. |

Portugāle | 2274 [46] |

Savienība | 11369 [46] |

KPN | Nav noteikta |

SugaPutasuMicromesistius poutassou | ZonaES ūdeņi II, IVa, V, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W(WHB/24A567) |

Norvēģija | 0 | Analītiskā KPN. |

KPN | Nav noteikta |

SugaMazmutes plekste un sarkanā pleksteMicrostomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus | ZonaES ūdeņi IIa un IV zonā(LEM/2AC4-C) mazmutes plekstei;(WIT/2AC4-C) sarkanajai plekstei |

Beļģija | 346 | Piesardzības KPN. |

Dānija | 953 |

Vācija | 122 |

Francija | 261 |

Nīderlande | 793 |

Zviedrija | 11 |

Apvienotā Karaliste | 3905 |

Savienība | 6391 |

KPN | 6391 |

SugaZilā jūras līdakaMolva dypterygia | ZonaES ūdeņi un starptautiskie ūdeņi Vb, VI, VII zonā (BLI/5B67-) |

Vācija | 25 [48] | Analītiskā KPN.Piemēro šīs regulas 11. pantu. |

Igaunija | 4 [48] |

Spānija | 79 [48] |

Francija | 1793 [48] |

Īrija | 7 [48] |

Lietuva | 2 [48] |

Polija | 1 [48] |

Apvienotā Karaliste | 457 [48] |

Citi | 7 [47] [48] |

Savienība | 2375 [48] |

KPN | 2540 |

SugaJūras līdakaMolva molva | ZonaES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā(LIN/1/2.) |

Dānija | 8 | Analītiskā KPN. |

Vācija | 8 |

Francija | 8 |

Apvienotā Karaliste | 8 |

Citi | 4 [49] |

Savienība | 36 |

KPN | 36 |

SugaJūras līdakaMolva molva | ZonaES ūdeņi IV zonā(LIN/04-C.) |

Beļģija | 16 | Analītiskā KPN. |

Dānija | 243 |

Vācija | 150 |

Francija | 135 |

Nīderlande | 5 |

Zviedrija | 10 |

Apvienotā Karaliste | 1869 |

Savienība | 2428 |

KPN | 2428 |

SugaJūras līdakaMolva molva | ZonaES un starptautiskie ūdeņi V zonā(LIN/05.) |

Beļģija | 9 | Piesardzības KPN. |

Dānija | 6 |

Vācija | 6 |

Francija | 6 |

Apvienotā Karaliste | 6 |

Savienība | 33 |

KPN | 33 |

SugaJūras līdakaMolva molva | ZonaES un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (LIN/6X14.) |

Beļģija | 30 [50] | Analītiskā KPN.Piemēro šīs regulas 11. pantu. |

Dānija | 5 [50] |

Vācija | 109 [50] |

Spānija | 2211 [50] |

Francija | 2357 [50] |

Īrija | 591 [50] |

Portugāle | 5 [50] |

Apvienotā Karaliste | 2716 [50] |

Savienība | 8024 [50] |

KPN | 14164 |

SugaJūras līdakaMolva molva | ZonaNorvēģijas ūdeņi IV zonā(LIN/04-N.) |

Beļģija | 0 [51] | Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | 0 [51] |

Vācija | 0 [51] |

Francija | 0 [51] |

Nīderlande | 0 [51] |

Apvienotā Karaliste | 0 [51] |

Savienība | 0 [51] |

KPN | Nepiemēro |

SugaNorvēģijas omārsNephrops norvegicus | ZonaIIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā(NEP/3A/BCD) |

Dānija | 3822 | Analītiskā KPN. |

Vācija | 11 |

Zviedrija | 1367 |

Savienība | 5200 |

KPN | 5200 |

SugaNorvēģijas omārsNephrops norvegicus | ZonaNorvēģijas ūdeņi IV zonā(NEP/04-N.) |

Dānija | 0 [52] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 0 [52] |

Apvienotā Karaliste | 0 [52] |

Savienība | 0 [52] |

KPN | Nepiemēro |

SugaZiemeļu garnelePandalus borealis | ZonaIIIa(PRA/03A.) |

Dānija | 1720 [53] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Zviedrija | 926 [53] |

Savienība | 2646 [53] |

KPN | Nav noteikta |

SugaZiemeļu garnelePandalus borealis | ZonaES ūdeņi IIa un IV zonā(PRA/2AC4-C) |

Dānija | 2273 | Analītiskā KPN |

Nīderlande | 21 |

Zviedrija | 91 |

Apvienotā Karaliste | 673 |

Savienība | 3058 |

KPN | 3058 |

SugaZiemeļu garnelePandalus borealis | ZonaNorvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N(PRA/04-N.) |

Dānija | 0 [55] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Zviedrija | 0 [54] [55] |

Savienība | 0 |

KPN | Nepiemēro |

SugaJūras zeltplekstePleuronectes platessa | ZonaSkageraks(PLE/03AN.) |

Beļģija | 34 [56] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | 4332 [56] |

Vācija | 22 [56] |

Nīderlande | 833 [56] |

Zviedrija | 232 [56] |

Savienība | 5453 [56] |

KPN | Nav noteikta [56] |

SugaJūras zeltplekstePleuronectes platessa | ZonaKategats(PLE/03AS.) |

Dānija | 1602 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 18 |

Zviedrija | 180 |

Savienība | 1800 |

KPN | 1800 |

[57]

Īpašs nosacījums –

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| Norvēģijas ūdeņi IV zonā (PLE/*04N-) |

Savienība | 0 |

SugaJūras zeltplekstePleuronectes platessa | ZonaIV; ES ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā(PLE/2A3AX4) |

Beļģija | 3636 [57] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | 11817 [57] |

Vācija | 3409 [57] |

Francija | 682 [57] |

Nīderlande | 22726 [57] |

Apvienotā Karaliste | 16817 [57] |

Savienība | 59087 [57] |

KPN | Nav noteikta |

SugaSaidaPollachius virens | ZonaIIIa un IV zona; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.-32. apakšrajonā(POK/2A34.) |

Beļģija | 19 [58] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Dānija | 2284 [58] |

Vācija | 5769 [58] |

Francija | 13577 [58] |

Nīderlande | 57 [58] |

Zviedrija | 314 [58] |

Apvienotā Karaliste | 4423 [58] |

Savienība | 26443 [58] |

KPN | Nav noteikta |

SugaSaidaPollachius virens | ZonaVI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb, XII un XIV zonā(POK/56-14) |

Vācija | 200 [59] | Analītiskā KPN |

Francija | 1989 [59] |

Īrija | 375 [59] |

Apvienotā Karaliste | 2917 [59] |

Savienība | 5481 [59] |

KPN | Nav noteikta |

SugaSaidaPollachius virens | ZonaNorvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N(POK/04-N.) |

Zviedrija | 0 [60] [61] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Savienība | 0 [61] |

KPN | Nepiemēro |

SugaAkmeņplekste un gludais rombsPsetta maxima un Scophthalmus rhombus | ZonaES ūdeņi IIa un IV zonā– (TUR/2AC4-C) akmeņplekstei;(BLL/2AC4-C) gludajam rombam |

Belgium | 340 | Piesardzības KPN |

Dānija | 727 |

Vācija | 186 |

Francija | 88 |

Nīderlande | 2579 |

Zviedrija | 5 |

Apvienotā Karaliste | 717 |

Savienība | 4642 |

KPN | 4642 |

SugaGrenlandes paltussReinhardtius hippoglossoides | ZonaES ūdeņi IIa un IV zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VI zonā(GHL/2A-C46) |

Dānija | 16 [62] | Analītiskā KPN |

Vācija | 28 [62] |

Igaunija | 16 [62] |

Spānija | 16 [62] |

Francija | 259 [62] |

Īrija | 16 [62] |

Lietuva | 16 [62] |

Polija | 16 [62] |

Apvienotā Karaliste | 1016 [62] |

Savienība | 1400 [62] |

KPN | 2000 |

[63]

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| IIIa (MAC/*03A.) | IIIa un IVbc (MA6291/12C/*3A4BC) | IVb (MAC/*04B.) | IVc (MAC/*04C.) | VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā, no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2013. gada decembrī (MAC/*2A6.) |

Dānija | 0 | 4130 | 0 | 0 | 7112 |

Francija | 0 | 490 | 0 | 0 | 0 |

Nīderlande | 0 | 490 | 0 | 0 | 0 |

Zviedrija | 0 | 0 | 390 | 10 | 1372 |

Apvienotā Karaliste | 0 | 490 | 0 | 0 | 0 |

Norvēģija | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

SugaMakreleScomber scombrus | ZonaIIIa un IV zona; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.-32. apakšrajonā(MAC/2A34.) |

Beļģija | 384 [63] | Analītiskā KPN |

Dānija | 13185 [63] |

Vācija | 401 [63] |

Francija | 1209 [63] |

Nīderlande | 1217 [63] |

Zviedrija | 3610 [63] |

Apvienotā Karaliste | 1127 [63] |

Savienība | 21133 [63] |

KPN | Nepiemēro |

[64]

Īpašs nosacījums –

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

| ES ūdeņi IVa zonā (MAC/*04A-EN) No 2013. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2013. gada 1. septembra līdz 31. decembrim | Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/*2AN-) |

Vācija | 6164 | 0 |

Francija | 4109 | 0 |

Īrija | 20547 | 0 |

Nīderlande | 8989 | 0 |

Apvienotā Karaliste | 56507 | 0 |

Savienība | 96316 | 0 |

SugaMakreleScomber scombrus | ZonaVI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā(MAC/2CX14-) |

Vācija | 15320 [64] | Analītiskā KPN |

Spānija | 17 [64] |

Igaunija | 128 [64] |

Francija | 10214 [64] |

Īrija | 51067 [64] |

Latvija | 95 [64] |

Lietuva | 95 [64] |

Nīderlande | 22341 [64] |

Polija | 1079 [64] |

Apvienotā Karaliste | 140436 [64] |

Savienība | 240792 [64] |

KPN | Nepiemēro |

[65] [66]

Īpašs nosacījums –

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| VIIIb (MAC/*08B.) |

Spānija | 1907 |

Francija | 13 |

Portugāle | 395 |

SugaMakreleScomber scombrus | ZonaVIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(MAC/8C3411) |

Spānija | 22709 [65] [66] | Analītiskā KPN. |

Francija | 151 [65] [66] |

Portugāle | 4694 [65] [66] |

Savienība | 27554 |

KPN | Nepiemēro |

SugaMakreleScomber scombrus | ZonaNorvēģijas ūdeņi IIa un IVa zonā(MAC/2A4A-N.) |

Dānija | 0 [67] [68] | Analītiskā KPN |

Savienība | 0 [67] [68] |

KPN | Nepiemēro |

SugaParastā jūrasmēleSolea solea | ZonaES ūdeņi II un IV zonā(SOL/24-C.) |

Beļģija | 1162 [69] | Analītiskā KPN |

Dānija | 531 [69] |

Vācija | 930 [69] |

Francija | 232 [69] |

Nīderlande | 10492 [69] |

Apvienotā Karaliste | 598 [69] |

Savienība | 13945 [69] |

KPN | 14000 |

SugaBrētliņa un ar to saistītās piezvejas sugasSprattus sprattus | ZonaIIIa(SPR/03A.) |

Dānija | 24390 [70] [71] | Piesardzības KPN |

Vācija | 51 [70] [71] |

Zviedrija | 9229 [70] [71] |

Savienība | 33670 [71] |

KPN | Nav noteikta |

SugaBrētliņa un ar to saistītās piezvejas sugasSprattus sprattus | ZonaES ūdeņi IIa un IV zonā(SPR/2AC4-C) |

Beļģija | 1726 [74] [73] | Piesardzības KPN |

Dānija | 136572 [74] [73] |

Vācija | 1726 [74] [73] |

Francija | 1726 [74] [73] |

Nīderlande | 1726 [74] [73] |

Zviedrija | 1330 [72] [74] [73] |

Apvienotā Karaliste | 5694 [74] [73] |

Savienība | 150500 [73] |

KPN | 161500 |

SugaStavridas un saistītās piezvejas sugasTrachurus spp. | ZonaES ūdeņi IVb, IVc un VIId zonā(JAX/4BC7D) |

Beļģija | 37 [76] [77] | Piesardzības KPN |

Dānija | 16198 [76] [77] |

Vācija | 1430 [75] [76] [77] |

Spānija | 301 [76] [77] |

Francija | 1344 [75] [76] [77] |

Īrija | 1019 [76] [77] |

Nīderlande | 9752 [75] [76] [77] |

Portugāle | 34 [76] [77] |

Zviedrija | 75 [76] [77] |

Apvienotā Karaliste | 3855 [75] [76] [77] |

Savienība | 34045 [76] |

KPN | 37950 |

SugaStavrida un ar to saistītās piezvejas sugasTrachurus spp. | ZonaES ūdeņi IIa, IVa zonā; VI, VIIa-c,VIIe-k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/2A-14) |

Dānija | 15502 [78] [80] [81] | Analītiskā KPN |

Vācija | 12096 [78] [79] [80] [81] |

Spānija | 16498 [80] [81] |

Francija | 6226 [78] [79] [80] [81] |

Īrija | 40284 [78] [80] [81] |

Nīderlande | 48532 [78] [79] [80] [81] |

Portugāle | 1589 [80] [81] |

Zviedrija | 675 [78] [80] [81] |

Apvienotā Karaliste | 14587 [78] [79] [80] [81] |

Savienība | 155989 |

KPN | 157989 |

SugaEsmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugasTrisopterus esmarki | ZonaIIIa; ES ūdeņi IIa un IV zonā(NOP/2A3A4.) |

Dānija | 167345 [82] [84] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 32 [82] [83] [84] |

Nīderlande | 123 [82] [83] [84] |

Savienība | 167500 [82] [84] |

KPN | Nepiemēro |

SugaEsmarka mencaTrisopterus esmarki | ZonaNorvēģijas ūdeņi IV zonā(NOP/04-N.) |

Dānija | 0 [85] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Apvienotā Karaliste | 0 [85] |

Savienība | 0 [85] |

KPN | Nepiemēro |

SugaRūpnieciskās zivis | ZonaNorvēģijas ūdeņi IV zonā(I/F/04-N.) |

Zviedrija | 0 [86] [87] | Piesardzības KPN |

Savienība | 0 [87] |

KPN | Nepiemēro |

SugaCitas sugas | ZonaES ūdeņi Vb, VI un VII zonā(OTH/5B67-C) |

Savienība | Nepiemēro | Piesardzības KPN |

Norvēģija | 0 [88] [89] |

KPN | Nepiemēro |

SugaCitas sugas | ZonaNorvēģijas ūdeņi IV zonā(OTH/04-N.) |

Beļģija | 0 [92] | Piesardzības KPN |

Dānija | 0 [92] |

Vācija | 0 [92] |

Francija | 0 [92] |

Nīderlande | 0 [92] |

Zviedrija | 0 [90] [92] |

Apvienotā Karaliste | 0 [92] |

Savienība | 0 [91] [92] |

KPN | Nepiemēro |

SugaCitas sugas | ZonaES ūdeņi IIa, IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N(OTH/2A46AN) |

Savienība | Nepiemēro | Piesardzības KPN |

Norvēģija | 0 [93] [94] [95] |

KPN | Nepiemēro |

[1] Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.

[2] Vismaz 98 % no izkrāvumiem, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt tūbītēm. Limandas, makreles un merlanga piezveja ir jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 2 % no kvotas (OT1/*2A3A4).

[3] Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[4] Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[5] Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[6] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[7] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[8] To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

[9] Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst zvejot ES ūdeņos IV zonā (HER/*04-C.).

[10] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[11] To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/04A.) un IVb zonā (HER/04B.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.

[12] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[13] To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb (HER/*4BN.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.

[14] Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.

[15] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[16] Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

[17] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[18] Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

[19] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[20] Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

[21] Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķes krājums Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz platumam 51° 33′ N un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.

[22] Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot IVb zonā (HER/*04B.).

[23] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[24] Siļķes krājums ICES VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55° N platuma paralēles, vai atrodas uz rietumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56° N platuma paralēles, izņemot Klaidu.2) VIaN zonā zveja nav atļauta apgabalā, ko norobežo 56° N un 57°30’ N platuma paralēles.

[25] Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

[26] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[27] Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

[28] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[29] Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.

[30] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[31] Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

[32] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[33] Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot VI zonā, ES un starptautiskos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā (ANF/*56-14).

[34] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[35] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[36] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[37] Mencas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.

[38] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[39] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[40] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[41] Mencas, pikšas un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.

[42] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[43] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[44] Šo kvotu drīkst pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; ES ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

[45] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[46] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[47] Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[48] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[49] Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[50] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[51] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[52] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[53] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[54] Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.

[55] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu:

[56] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[57] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[58] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[59] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[60] Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.

[61] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[62] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[63] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[64] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[65] Īpašs nosacījums – daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

[66] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[67] Par nozveju, kas iegūta IIa zonā (MAC/*02A) un IVa zonā (MAC/*4A.), ziņo atsevišķi.

[68] Provizoriskas kvotas saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[69] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[70] Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt brētliņām. Limandas, merlanga un pikšas piezveja jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 5 % no kvotas (OTH/*03A.).

[71] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[72] Ieskaitot tūbītes.

[73] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[74] Vismaz 98 % izkrāvumu, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt brētliņām. Limandas un merlanga piezveja jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 2 % no kvotas (OTH/*2AC4C).

[75] Īpašs nosacījums – līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādu zonu kvotu: ES ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/*2A-14).

[76] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[77] Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 5 % no kvotas (OTH/*4BC7D).

[78] Īpašs nosacījums – līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti ES ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 2013. gada 30. jūnijam, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā kvotu, kura attiecas uz ES ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā (JAX/*4BC7D).

[79] Īpašs nosacījums – līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId zonā (JAX/*07D.).

[80] Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 5 % no kvotas (OTH/*2A-14).Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[81] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[82] Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt Esmarka mencām. Pikšas un merlanga piezveja jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 5 % no kvotas (OT2/*2A3A4).

[83] Kvotu drīkst apgūt vienīgi ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

[84] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[85] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[86] Mencas, pikšas, pollaka un merlanga, un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotām.

[87] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[88] Nozvejotas tikai ar āķu jedām.

[89] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[90] Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai "citām sugām" parastajā apmērā.

[91] Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

[92] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[93] Tikai IIa un IV zonā (OTH/*2A4-C).

[94] Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

[95] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

--------------------------------------------------

IB PIELIKUMS

ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA UN GRENLANDE ICES I, II, V, XII UN XIV APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ

SugaKaraliskie krabjiChionoecetes spp. | ZonaGrenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā(PCR/N1GRN.) |

Īrija | 31 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Spānija | 219 |

Savienība | 250 |

KPN | Nepiemēro |

[1]

Īpašs nosacījums –

ievērojot iepriekšminētās KPN Savienības daļas limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par 0 tonnām:

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)

SugaSiļķeClupea harengus | ZonaESun starptautiskie ūdeņi I un II zonā(HER/1/2.) |

Beļģija | 14 [1] | Analītiskā KPN |

Dānija | 13806 [1] |

Vācija | 2418 [1] |

Spānija | 46 [1] |

Francija | 596 [1] |

Īrija | 3574 [1] |

Nīderlande | 4941 [1] |

Polija | 699 [1] |

Portugāle | 46 [1] |

Somija | 214 [1] |

Zviedrija | 5116 [1] |

Apvienotā Karaliste | 8827 [1] |

Savienība | 40297 [1] |

KPN | Nav noteikta |

SugaMencaGadus morhua | ZonaNorvēģijas ūdeņi I un II zonā(COD/1N2AB.) |

Vācija | 0 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Grieķija | 0 |

Spānija | 0 |

Īrija | 0 |

Francija | 0 |

Portugāle | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 |

Savienība | 0 |

KPN | Nepiemēro |

SugaMencaGadus morhua | ZonaGrenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā un Grenlandes ūdeņi XIV zonā(COD/N1GL14) |

Vācija | 1391 [2] [3] [4] [5] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Apvienotā Karaliste | 309 [2] [3] [4] [5] |

Savienība | 1700 [2] [3] [4] [5] |

KPN | Nepiemēro |

SugaMencaGadus morhua | ZonaI un IIb(COD/1/2B.) |

Vācija | 7739 [8] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Spānija | 14330 [8] |

Francija | 3758 [8] |

Polija | 3057 [8] |

Portugāle | 2816 [8] |

Apvienotā Karaliste | 5223 [8] |

Citas dalībvalstis | 250 [6] [8] |

Savienība | 37172 [7] |

KPN | 986000 |

SugaMenca un pikšaGadus morhua un Melanogrammus aeglefinus | ZonaFēru salu ūdeņi Vb zonā(COD/05B-F.) mencai;(HAD/05B-F.) pikšai |

Vācija | 0 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 |

Savienība | 0 |

KPN | Nepiemēro |

SugaAtlantijas paltussHippoglossus hippoglossus | ZonaGrenlandes ūdeņi V un XIV zonā(HAL/514GRN) |

Portugāle | 112 [9] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Savienība | 112 |

KPN | Nepiemēro |

SugaAtlantijas paltussHippoglossus hippoglossus | ZonaGrenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā(HAL/N1GRN.) |

Savienība | 112 [10] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

KPN | Nepiemēro |

SugaMakrūrzivisMacrourus spp. | ZonaGrenlandes ūdeņi V un XIV zonā(GRV/514GRN) |

Savienība | 100 [11] [12] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

KPN | Nepiemēro |

SugaMakrūrzivisMacrourus spp. | ZonaGrenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā(GRV/N1GRN.) |

Savienība | 100 [13] [14] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

KPN | Nepiemēro |

SugaMoivaMallotus villosus | ZonaIIb(CAP/02B.) |

Savienība | 0 | Analītiskā KPN |

KPN | 0 |

SugaMoivaMallotus villosus | ZonaGrenlandes ūdeņi V un XIV zonā(CAP/514GRN) |

Dānija | 4909 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Apvienotā Karaliste | 46 |

Zviedrija | 352 |

Vācija | 214 |

Visas dalībvalstis | 254 [15] [16] |

Savienība | 5775 [17] |

KPN | Nepiemēro |

SugaPikšaMelanogrammus aeglefinus | ZonaNorvēģijas ūdeņi I un II zonā(HAD/1N2AB.) |

Vācija | 0 [18] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | 0 [18] |

Apvienotā Karaliste | 0 [18] |

Savienība | 0 [18] |

KPN | Nepiemēro |

SugaPutasuMicromesistius poutassou | ZonaFēru salu ūdeņi(WHB/2A4AXF) |

Dānija | 0 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 0 |

Francija | 0 |

Nīderlande | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 |

Savienība | 0 |

KPN | 0 [19] |

SugaJūraslīdaka un zilā jūraslīdakaMolva molva unMolva dypterygia | ZonaFēru salu ūdeņi Vb zonā(LIN/05B-F.) jūraslīdakai;(BLI/05B-F.) zilajai jūraslīdakai |

Vācija | 0 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 |

Savienība | 0 |

KPN | Nepiemēro |

SugaZiemeļu garnelePandalus borealis | ZonaGrenlandes ūdeņi V un XIV zonā(PRA/514GRN) |

Dānija | 2105 [20] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | 2105 [20] |

Savienība | 4210 [20] |

KPN | Nepiemēro |

SugaZiemeļu garnelePandalus borealis | ZonaGrenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā(PRA/N1GRN.) |

Dānija | 1700 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | 1700 |

Savienība | 3400 |

KPN | Nepiemēro |

SugaSaidaPollachius virens | ZonaNorvēģijas ūdeņi I un II zonā(POK/1N2AB.) |

Vācija | 0 [21] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | 0 [21] |

Apvienotā Karaliste | 0 [21] |

Savienība | 0 [21] |

KPN | Nepiemēro |

SugaSaidaPollachius virens | ZonaStarptautiskie ūdeņi I un II zonā(POK/1/2INT) |

Savienība | 0 | Analītiskā KPN |

KPN | Nepiemēro |

SugaSaidaPollachius virens | ZonaFēru salu ūdeņi Vb zonā(POK/05B-F.) |

Beļģija | 0 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 0 |

Francija | 0 |

Nīderlande | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 |

Savienība | 0 |

KPN | Nepiemēro |

SugaGrenlandes paltussReinhardtius hippoglossoides | ZonaNorvēģijas ūdeņi I un II zonā(GHL/1N2AB.) |

Vācija | 0 [22] [23] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Apvienotā Karaliste | 0 [22] [23] |

Savienība | 0 [22] [23] |

KPN | Nepiemēro |

SugaGrenlandes paltussReinhardtius hippoglossoides | ZonaStarptautiskie ūdeņi I un II zonā(GHL/1/2INT) |

Savienība | 0 | Piesardzības KPN |

KPN | Nepiemēro |

SugaGrenlandes paltussReinhardtius hippoglossoides | ZonaGrenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā(GHL/N1GRN.) |

Vācija | 2075 [25] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Savienība | 2075 [24] [25] |

KPN | Nepiemēro |

SugaGrenlandes paltussReinhardtius hippoglossoides | ZonaGrenlandes ūdeņi V un XIV zonā(GHL/514GRN) |

Vācija | 3695 [27] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Apvienotā Karaliste | 195 [27] |

Savienība | 3890 [26] [27] |

KPN | Nepiemēro |

SugaSarkanasari (seklūdens pelaģiskie)Sebastes spp. | ZonaES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā(RED/51214S) |

Igaunija | 0 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 0 |

Spānija | 0 |

Francija | 0 |

Īrija | 0 |

Latvija | 0 |

Nīderlande | 0 |

Polija | 0 |

Portugāle | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 |

Savienība | 0 |

KPN | 0 |

SugaSarkanasari (dziļūdens pelaģiskie)Sebastes spp. | ZonaES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā(RED/51214D) |

Igaunija | 121 [28] [29] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 2441 [28] [29] |

Spānija | 433 [28] [29] |

Francija | 230 [28] [29] |

Īrija | 1 [28] [29] |

Latvija | 44 [28] [29] |

Nīderlande | 1 [28] [29] |

Polija | 222 [28] [29] |

Portugāle | 518 [28] [29] |

Apvienotā Karaliste | 6 [28] [29] |

Savienība | 4017 [28] [29] |

KPN | 26000 [28] [29] |

SugaSarkanasariSebastes spp. | ZonaNorvēģijas ūdeņi I un II zonā(RED/1N2AB.) |

Vācija | 0 [30] [31] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Spānija | 0 [30] [31] |

Francija | 0 [30] [31] |

Portugāle | 0 [30] [31] |

Apvienotā Karaliste | 0 [30] [31] |

Savienība | 0 [30] [31] |

KPN | Nepiemēro |

SugaSarkanasariSebastes spp. | ZonaStarptautiskie ūdeņi I un II zonā(RED/1/2INT) |

Savienība | Nepiemēro [32] [33] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

KPN | 19500 |

SugaSarkanasari (pelaģiskie)Sebastes spp. | ZonaGrenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā(RED/N1G14P) |

Vācija | 2173 [34] [35] [36] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | 11 [34] [35] [36] |

Apvienotā Karaliste | 16 [34] [35] [36] |

Savienība | 2200 [34] [35] [36] |

KPN | Nepiemēro |

SugaSarkanasari (bentiskie)Sebastes spp. | ZonaGrenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā(RED/N1G14D) |

Vācija | 1976 [37] [38] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | 10 [37] [38] |

Apvienotā Karaliste | 14 [37] [38] |

Savienība | 2000 [37] [38] |

KPN | Nepiemēro |

SugaSarkanasariSebastes spp. | ZonaIslandes ūdeņi Va zonā(RED/05A-IS) |

Beļģija | 0 [39] [40]3) | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 0 [39] [40]3) |

Francija | 0 [39] [40]3) |

Apvienotā Karaliste | 0 [39] [40]3) |

Savienība | 0 [39] [40]3) |

KPN | Nepiemēro |

SugaSarkanasariSebastes spp. | ZonaFēru salu ūdeņi Vb zonā(RED/05B-F.) |

Beļģija | 0 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 0 |

Francija | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 |

Savienība | 0 |

KPN | Nepiemēro |

SugaCitas sugas | ZonaNorvēģijas ūdeņi I un II zonā(OTH/1N2AB.) |

Vācija | 0 [41] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | 0 [41] |

Apvienotā Karaliste | 0 [41] |

Savienība | 0 [41] |

SugaCitas sugas [42] | ZonaFēru salu ūdeņi Vb zonā(OTH/05B-F.) |

Vācija | 0 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 |

Savienība | 0 |

KPN | Nepiemēro |

SugaPlekstveidīgās zivisPleuronectiformes | ZonaFēru salu ūdeņi Vb zonā(FLX/05B-F.) |

Vācija | 0 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 |

Savienība | 0 |

KPN | Nepiemēro |

[1] Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šīm zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā, ES ūdeņos, zvejas aizsardzības zonā ap Svalbāru.

[2] Apgabals Grenlandes austrumos, ko dēvē par "Kleine Banke", ir slēgts jebkādai zvejai. Minēto apgabalu norobežo šādas koordinātes:

- 64°40′ N 37°30′ W

- 64°40′ N 36°30′ W

- 64°15′ N 36°30′ W, un

- 64°15′ N 37°30′ W

[3] Grenlandes austrumos un rietumos var zvejot. Tomēr Grenlandes austrumos zvejniecība ir atļauta tikai:

- traleriem – no 2013. gada 1. jūlija;

- āķu jedu zvejas kuģiem – no 2013. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim.

[4] Zveju veic ar 100 % novērošanas segumu un ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS). Ne vairāk kā 80 % no kvotas var nozvejot vienā no turpmāk minētajiem apgabaliem. Turklāt katrā apgabalā īsteno zvejas piepūles minimumu 10 zvejas rīku iemetienus no katra kuģa.

[5] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[6] Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

[7] Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

[8] Pikšas piezveja drīkst būt līdz pat 19 % katrā zvejas rīka iemetienā. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.

[9] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[10] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[11] Īpašs nosacījums – strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

[12] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[13] Īpašs nosacījums – strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

[14] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[15] Izņemot dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % no Savienības kvotas.

[16] Dalībvalstis, kurām ir iedalīta kvota, "visu dalībvalstu" kvotu drīkst izmantot tikai tad, ja tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu.

[17] Jāzvejo no 2013. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Ja līdz 2013. gada 15. aprīlim sasniegtais nozvejas līmenis ir 70 % no šīs sākotnējās Savienības kvotas, tad Savienības kvota automātiski tiek palielināta par 5775 papildu tonnām, kas jānozvejo tajā pašā laikposmā. Uzskata, ka Savienības papildu kvotu sadala pēc tā paša sadales principa.

[18] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[19] KPN, kas noteikta saskaņā ar apspriešanos starp Savienību, Fēru salām, Norvēģiju un Islandi.

[20] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[21] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[22] Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[23] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[24] Jāzvejo uz dienvidiem no 68° N.

[25] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[26] Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā 6 kuģiem.

[27] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[28] Drīkst nozvejot tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

[29] Nedrīkst zvejot no 2013. gada 1. janvāra līdz 9. maijam.

[30] Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[31] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[32] Zveju drīkst veikt tikai laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC Līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC Līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju.

[33] Kuģu gūtā sarkanasaru piezveja citu sugu zvejā nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

[34] Drīkst nozvejot vienīgi ar trali.

[35] Īpašs nosacījums – kvotas var izmantot NEAFC pārvaldības apgabalā ar nosacījumu, ka par tajā apgūto kvotu daļu tiek ziņots atsevišķi (RED/*5-14P). Zvejojot NEAFC pārvaldības apgabalā, tos drīkst nozvejot tikai no 2013. gada 10. maija kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus un tikai apgabalā (NEAFC zonā), kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

[36] Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

[37] Drīkst nozvejot vienīgi ar pelaģisko trali.

[38] Īpašs nosacījums: kvotas drīkst izmantot NEAFC pārvaldības apgabalā ar nosacījumu, ka par tajā apgūto kvotu daļu tiek ziņots atsevišķi (RED/*5-14D). Zvejojot NEAFC pārvaldības apgabalā, tos drīkst nozvejot tikai no 2013. gada 10. maija kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus un tikai apgabalā (NEAFC zonā), kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

[39] Tostarp nenovēršama piezveja (mencas piezveja nav atļauta).

[40] Drīkst zvejot tikai no 2013. gada jūlija līdz decembrim.

[41] Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[42] Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības.

--------------------------------------------------

IC PIELIKUMS

ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJA

NAFO KONVENCIJAS APGABALS

Visas KPN un ar tām saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO.

SugaMencaGadus morhua | ZonaNAFO 2J3KL(COD/N2J3KL) |

Savienība | 0 [1] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

KPN | 0 [1] |

SugaMencaGadus morhua | ZonaNAFO 3NO(COD/N3NO.) |

Savienība | 0 [3] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

KPN | 0 [3] |

SugaMencaGadus morhua | ZonaNAFO 3M(COD/N3M.) |

Igaunija | 157 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 657 |

Latvija | 157 |

Lietuva | 157 |

Polija | 536 |

Spānija | 2019 |

Francija | 282 |

Portugāle | 2769 |

Apvienotā Karaliste | 1315 |

Savienība | 8049 |

KPN | 14113 |

SugaSarkanā pleksteGlyptocephalus cynoglossus | ZonaNAFO 2J3KL(WIT/N2J3KL) |

Savienība | 0 [4] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

KPN | 0 [4] |

SugaSarkanā pleksteGlyptocephalus cynoglossus | ZonaNAFO 3NO(WIT/N3NO.) |

Savienība | 0 [5] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

KPN | 0 [5] |

SugaRietumatlantijas pleksteHippoglossoides platessoides | ZonaNAFO 3M(PLA/N3M.) |

Savienība | 0 [6] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

KPN | 0 [6] |

SugaRietumatlantijas pleksteHippoglossoides platessoides | ZonaNAFO 3LNO(PLA/N3LNO.) |

Savienība | 0 [7] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

KPN | 0 [7] |

SugaĪsspuru kalmārsIllex illecebrosus | ZonaNAFO 3. un 4. apakšzona(SQI/N34.) |

Igaunija | 128 [8] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Latvija | 128 [8] |

Lietuva | 128 [8] |

Polija | 227 [8] |

Savienība | Nepiemēro [8] [9] |

KPN | 34000 |

SugaDzeltenastes pleksteLimanda ferruginea | ZonaNAFO 3LNO(YEL/N3LNO.) |

Savienība | 0 [10] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

KPN | 17000 |

SugaMoivaMallotus villosus | ZonaNAFO 3NO(CAP/N3NO.) |

Savienība | 0 [11] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

KPN | 0 [11] |

SugaZiemeļu garnelePandalus borealis | ZonaNAFO 3L [12](PRA/N3L.) |

Igaunija | 96 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Latvija | 96 |

Lietuva | 96 |

Polija | 96 |

Spānija | 76 |

Portugāle | 20 |

Savienība | 480 |

KPN | 8600 |

SugaZiemeļu garnelePandalus borealis | ZonaNAFO 3M [13](PRA/*N3M.) |

KPN | Nepiemēro [14] [15] | |

SugaGrenlandes paltussReinhardtius hippoglossoides | ZonaNAFO 3LMNO(GHL/N3LMNO) |

Igaunija | 312 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 318 |

Latvija | 44 |

Lietuva | 22 |

Spānija | 4262 |

Portugāle | 1782 |

Savienība | 6738 |

KPN | 11493 |

SugaRaju dzimtas zivisRajidae | ZonaNAFO 3LNO(SKA/N3LNO.) |

Spānija | 3403 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Portugāle | 660 |

Igaunija | 283 |

Lietuva | 62 |

Savienība | 4408 |

KPN | 7000 |

SugaSarkanasariSebastes spp. | ZonaNAFO 3LN(RED/N3LN.) |

Igaunija | 322 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 219 |

Latvija | 322 |

Lietuva | 322 |

Savienība | 1185 |

KPN | 6500 |

SugaSarkanasariSebastes spp. | ZonaNAFO 3M(RED/N3M.) |

Igaunija | 1571 [16] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Vācija | 513 [16] |

Spānija | 233 [16] |

Latvija | 1571 [16] |

Lietuva | 1571 [16] |

Portugāle | 2354 [16] |

Savienība | 7813 [16] |

KPN | 6500 [16] |

SugaSarkanasariSebastes spp. | ZonaNAFO 3O(RED/N3O.) |

Spānija | 1771 (1) | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Portugāle | 5229 (1) |

Savienība | 7000 (1) |

KPN | 20000 (1) |

SugaSarkanasariSebastes spp. | ZonaNAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons(RED/N1F3K.) |

Latvija | 0 [17] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Lietuva | 0 [17] |

Savienība | 0 [17] |

KPN | 0 [17] |

SugaBaltā Amerikas jūrasvēdzeleUrophycis tenuis | ZonaNAFO 3NO(HKW/N3NO.) |

Spānija | 255 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Portugāle | 333 |

Savienība | 588 |

KPN | 1000 |

[1] Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 [2] 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[2] Padomes Regula (EK) Nr. 1386/2007 ( 2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.).

[3] Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju apjomā, kas nav lielāks par 1000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu).

[4] Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[5] Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[6] Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[7] Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[8] Jāzvejo no 2013. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

[9] Savienības daļa nav noteikta. 29458 tonnas ir pieejamas Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

[10] Lai gan Savienībai ir pieejama kopējā kvota 85 tonnu apmērā, ir nolemts šo apjomu samazināt līdz 0. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[11] Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[12] Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:

[13] Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:Turklāt no 2013. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:

[14] Neattiecas. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejā, un paziņo Komisijai par minētajām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas.

[15] Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[16] Šai kvotai ir jāatbilst KPN 6500 tonnu apmērā, kas šim krājumam noteikta visām NAFO Līgumslēdzējām pusēm; ne vairāk kā 3250 tonnas drīkst nozvejot pirms 2013. gada 1. jūlija. Pēc KPN vai termiņa vidusposma apmēra, t. i., 3250 tonnu, pilnīgas apguves specializētā zveja no šā krājuma ir jāpārtrauc neatkarīgi no nozveju apjoma.

[17] Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

--------------------------------------------------

ID PIELIKUMS

TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS – VISI APGABALI

KPN šajos apgabalos ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT.

SugaZilā tunzivsThunnus thynnus | ZonaAtlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W un Vidusjūra(BFT/AE45WM) |

Kipra | 69,44 [4] [6] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Grieķija | 129,07 [6] |

Spānija | 2504,45 [2] [4] [6] |

Francija | 2471,23 [2] [3] [4] [6] |

Itālija | 1950,42 [4] [5] [6] |

Malta | 160,02 [4] [6] |

Portugāle | 235,50 [6] |

Citas dalībvalstis | 27,93 [1] [6] |

Savienība | 7548,06 [2] [3] [4] [5] [6] |

KPN | 13400 |

SugaZobenzivsXiphias gladius | ZonaAtlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N(SWO/AN05N) |

Spānija | 6949 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Portugāle | 1263 |

Citas dalībvalstis | 135,5 [7] |

Savienība | 8347,5 |

KPN | 13700 |

SugaZobenzivsXiphias gladius | ZonaAtlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N(SWO/AS05N) |

Spānija | 4818,18 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Portugāle | 361,82 |

Savienība | 5180,00 |

KPN | 15000 |

SugaGarspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa)Thunnus alalunga | ZonaAtlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N(ALB/AN05N) |

Īrija | 2371,17 [10] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Spānija | 17096,8 [10] |

Francija | 5393,31 [10] |

Apvienotā Karaliste | 195,2 [10] |

Portugāle | 1882,65 [10] |

Savienība | 26939,13 [8] |

KPN | 28000 |

SugaGarspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa)Thunnus alalunga | ZonaAtlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N(ALB/AS05N) |

Spānija | 759,20 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | 249,50 |

Portugāle | 531,30 |

Savienība | 1540 |

KPN | 24000 |

SugaLielacu tunzivsThunnus obesus | ZonaAtlantijas okeāns(BET/ATLANT) |

Spānija | 13931,65 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Francija | 10806,21 |

Portugāle | 4729,24 |

Savienība | 29467,10 |

KPN | 85000 |

SugaAtlantijas zilais marlīnsMakaira nigricans | ZonaAtlantijas okeāns(BUM/ATLANT) |

Spānija | 27,20 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Portugāle | 55,20 |

Francija | 397,60 |

Savienība | 480,0 |

KPN | 1985 |

SugaBaltais marlīnsTetrapturus albidus | ZonaAtlantijas okeāns(WHM/ATLANT) |

Spānija | 30,5 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Portugāle | 19,5 |

Savienība | 50,0 |

KPN | 355 |

[1] Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.

[2] Īpašs nosacījums – šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8301):

[3] Īpašs nosacījums – šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*641):

[4] Īpašs nosacījums – šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8302):

[5] Īpašs nosacījums – šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to iedalījums starp dalībvalstīm (BFT/*643):

[6] Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 302/2009 7. panta 2. punkta, no 2013. gada 26. maija (ieskaitot) līdz 24. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauts zvejot zilās tunzivis, izmantojot riņķvadus.

[7] Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā.

[8] To ES kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 [9] 12. pantu, ir 1253.

[9] Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 ( 2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

[10] Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, starp dalībvalstīm ir sadalīts šādi:

--------------------------------------------------

IE PIELIKUMS

ANTARKTIKA

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Ja nav norādīts citādi, šo KPN piemēro no 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim.

SugaAntarktikas leduszivsChampsocephalus gunnari | ZonaFAO 48.3 Antarktika(ANI/F483.) |

KPN | 2933 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

SugaAntarktikas leduszivsChampsocephalus gunnari | ZonaFAO 58.5.2. Antarktika [1](ANI/F5852.) |

KPN | 679 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Īpaši nosacījumi –

ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

A pārvaldības apgabals: 48° W līdz 43° 30′W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483A) | 0 |

B pārvaldības apgabals: 43° 30′ W līdz 40° W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483B) | 780 |

C pārvaldības apgabals: 40° W līdz 33° 30′W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483C) | 1820 |

[2]

SugaPatagonijas ilkņzivsDissostichus eleginoides | ZonaFAO 48.3 Antarktika(TOP/F483.) |

KPN | 2600 [2] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

SugaPatagonijas ilkņzivsDissostichus eleginoides | ZonaFAO 48.4. Antarktikas ziemeļi(TOP/F484N.) |

KPN | 63 [3] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

SugaIlkņzivisDissostichus spp. | ZonaFAO 48.4. Antarktikas dienvidi(TOP/F484S.) |

KPN | 52 [4] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

SugaPatagonijas ilkņzivsDissostichus eleginoides | ZonaFAO 58.5.2. Antarktika(TOP/F5852.) |

KPN | 2730 [5] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Īpaši nosacījumi –

Nepārsniedzot kopējo apvienoto nozveju 620000 tonnu apmērā, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Rajons 48.1 (KRI/*F481.) | 155000 |

Rajons 48.2 (KRI/*F482.) | 279000 |

Rajons 48.3 (KRI/*F483.) | 279000 |

Rajons 48.4 (KRI/*F484.) | 93000 |

SugaKrilsEuphausia superba | ZonaFAO 48(KRI/F48.) |

KPN | 5610000 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Īpaši nosacījumi –

Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

58.4.1. rajons uz rietumiem no 115°E (KRI/*F-41W) | 277000 |

58.4.1. rajons uz austrumiem no 115°E (KRI/*F-41E) | 163000 |

SugaKrilsEuphausia superba | ZonaFAO 58.4.1 Antarktika(KRI/F5841.) |

KPN | 440000 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Rajons 58.4.2 uz rietumiem no 55° E (KRI/*F-42W) | 260000 |

Rajons 58.4.2 uz austrumiem no 55° E (KRI/*F-42E) | 192000 |

SugaKrilsEuphausia superba | ZonaFAO 58.4.2 Antarktika(KRI/F5842.) |

KPN | 2645000 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

SugaPelēkā nototēnijaLepidonotothen squamifrons | ZonaFAO 58.5.2. Antarktika(NOS/F5852.) |

KPN | 80 [6] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

SugaKrabjiParalomis spp. | ZonaFAO 48.3 Antarktika(PAI/F483.) |

KPN | 0 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

SugaMakrūrzivisMacrourus spp. | ZonaFAO 58.5.2. Antarktika(GRV/F5852.) |

KPN | 360 [7] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

SugaCitas sugas | ZonaFAO 58.5.2. Antarktika(OTH/F5852.) |

KPN | 50 [8] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

SugaRajveidīgās zivisRajiformes | ZonaFAO 58.5.2. Antarktika(SRX/F5852.) |

KPN | 120 [9] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

SugaVienraga leduszivsChannichthys rhinoceratus | ZonaFAO 58.5.2. Antarktika(LIC/F5852.) |

KPN | 150 [10] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

SugaZaļā nototēnijaGobionotothen gibberifrons | ZonaFAO 48.3 Antarktika(NOG/F483.) |

KPN | 1470 [11] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

SugaMelnspuru leduszivsChaenocephalus aceratus | ZonaFAO 48.3 Antarktika(SSI/F483.) |

KPN | 2200 [12] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

SugaMelnā leduszivsPseudochaenichthys georgianus | ZonaFAO 48.3 Antarktika(SIG/F483.) |

KPN | 300 [13] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

SugaMarmora nototēnijaNotothenia rossii | ZonaFAO 48.3 Antarktika(NOR/F483.) |

KPN | 300 [14] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

SugaPelēkā nototēnijaLepidonotothen squamifrons | ZonaFAO 48.3 Antarktika(NOS/F483.) |

KPN | 300 [15] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

[1] Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir norādīts kā FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija:

- kas novilkta no punkta, kur 72° 15′ E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25′ S platuma paralēli,

- tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74° E garuma meridiānu,

- tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76° E garuma meridiāna krustpunktam,

- tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli,

- tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un

- tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam.

[2] Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2013. gada 1. maija līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem laikposmā no 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim.

[3] Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni.

[4] Šo KPN piemēro apgabalā, ko norobežo 57° 20′ S un 60° 00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma meridiāni.

[5] Šo KPN piemēro tikai attiecībā teritoriju uz rietumiem no 79° 20′ E. Ir aizliegts zvejot uz austrumiem no minētā meridiāna.

[6] Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[7] Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[8] Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[9] Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[10] Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[11] Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[12] Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[13] Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[14] Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[15] Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

--------------------------------------------------

IF PIELIKUMS

DIENVIDAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNS – SEAFO KONVENCIJAS APGABALS

Šīs KPN nav iedalītas SEAFO dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

SugaBeriksasBeryx spp. | ZonaSEAFO(ALF/SEAFO) |

KPN | 200 | Piesardzības KPN |

SugaSarkanie dziļūdens krabjiChaceon spp. | ZonaSEAFO B1 apakšrajons [1](GER/F47NAM) |

KPN | 200 | Piesardzības KPN |

SugaSarkanie dziļūdens krabjiChaceon spp. | ZonaSEAFO, izņemot B1 apakšapgabalu(GER/F47X) |

KPN | 200 | Piesardzības KPN |

SugaPatagonijas ilkņzivsDissostichus eleginoides | ZonaSEAFO(TOP/SEAFO) |

KPN | 230 | Piesardzības KPN |

SugaAtlantijas lielgalvisHoplostethus atlanticus | ZonaSEAFO B1 apakšrajons [2](ORY/F47NAM) |

KPN | 0 | Piesardzības KPN |

SugaAtlantijas lielgalvisHoplostethus atlanticus | ZonaSEAFO, izņemot B1 apakšapgabalu(ORY/F47X) |

KPN | 50 | Piesardzības KPN |

[1] Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

- tā rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

- tā ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

- tā dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle,

- tā austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

[2] Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

- tā rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

- tā ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

- tā dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle,

- tā austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

--------------------------------------------------

IG PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVS – VISI APGABALI

SugaDienvidu tunzivsThunnus maccoyii | ZonaVisi apgabali(SBF/F41-81) |

Savienība | 10 [1] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

KPN | 10949 |

[1] Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

--------------------------------------------------

IH PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

SugaZobenzivsXiphias gladius | ZonaWCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20°S(SWO/F7120S) |

Savienība | 3170,36 | Piesardzības KPN |

KPN | Nepiemēro |

--------------------------------------------------

IJ PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

SugaStavridaTrachurus murphyi | ZonaSPRFMO konvencijas apgabals(CJM/SPRFMO) |

Vācija | 6790,5 [1] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

Nīderlande | 7360,2 [1] |

Lietuva | 4725 [1] |

Polija | 8124,3 [1] |

Savienība | 27000 [1] |

[1] Provizoriska kvota, gaidot no 2013. gada 28. janvāra līdz 1. februārim paredzētās SPRFMO komisijas pirmās gadskārtējās sanāksmes iznākumu.

--------------------------------------------------

IIA PIELIKUMS

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldību skagerakā, ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst skagerakā un kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES VIId rajonā

1. Darbības joma

1.1. Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no minētā pielikuma 2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

1.2. Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 10 metriem. Minētajiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2013. gadā lūdz zinātnisku ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā.

2. Reglamentētie zvejas rīki un ģeogrāfiskie apgabali

Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku grupas ("reglamentētie zvejas rīki") un minētā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā norādītās ģeogrāfisko apgabalu grupas.

3. Atļaujas

Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā var noteikt aizliegumu jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, zvejot ar reglamentētajiem zvejas rīkiem ikvienam tās karoga kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.

4. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle

4.1. Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. panta 2. punktā minētā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2013. gada pārvaldības periodam, kas ilgst no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim, katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā.

4.2. Gada zvejas piepūles maksimālie apjomi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 [1], neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

5. Pārvaldība

5.1. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

5.2. Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis pārvaldības periodā drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām.

5.3. Ja laiku, ko kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

6. Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu mencu pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti šā pielikuma 2. punktā.

7. Attiecīgo datu paziņošana

Dalībvalstis Komisijai nosūta datus par zvejas piepūli, ko šo valstu zvejas kuģi īstenojuši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Minētos datus nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija.

[1] Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 ( 2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

IIA pielikuma 1. papildinājums

MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMĀ ZVEJAS PIEPŪLE KILOVATDIENĀS

Ģeogrāfiskais apgabals: Skageraks; ICES IIIa rajona daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; ICES IV apakšapgabals un ES ūdeņi ICES IIa rajonā; ICES VIId rajons.

Reglamentētie zvejas rīki | BE | DK | DE | ES | FR | IE | NL | SE | UK |

TR1 | 895 | 3385928 | 954390 | 1409 | 533451 | 157 | 257266 | 172064 | 6185460 |

TR2 | 193676 | 2841906 | 357193 | 0 | 6496811 | 10976 | 748027 | 604071 | 5127906 |

TR3 | 0 | 2545009 | 257 | 0 | 101316 | 0 | 36617 | 1024 | 8482 |

BT1 | 1427574 | 1157265 | 29271 | 0 | 0 | 0 | 999808 | 0 | 1739759 |

BT2 | 5401395 | 79212 | 1375400 | 0 | 1202818 | 0 | 28307876 | 0 | 6116437 |

GN | 163531 | 2307977 | 224484 | 0 | 342579 | 0 | 438664 | 74925 | 546303 |

GT | 0 | 224124 | 467 | 0 | 4338315 | 0 | 0 | 48968 | 14004 |

LL | 0 | 56312 | 0 | 245 | 125141 | 0 | 0 | 110468 | 134880 |

--------------------------------------------------

IIB PIELIKUMS

Zvejas iespējas kuģiem, kas zvejo tūbītes ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā

1. Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro ES kuģiem, kuri ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā zvejo ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm.

2. Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro trešo valstu kuģiem, kam ir atļauts zvejot tūbītes ES ūdeņos ICES IV apakšapgabalā, ja vien nav noteikts citādi vai ja tā noteikts pēc Savienības un Norvēģijas apspriešanās, kā paredzēts Eiropas Savienības un Norvēģijas Saskaņotajā secinājumu protokolā.

3. Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām tūbīšu pārvaldības apgabali ir norādīti šeit un šā pielikuma papildinājumā.

Tūbīšu pārvaldības apgabali | ICES statistiskie taisnstūri |

1 | 31-34 E9-F2; 35 E9- F3; 36 E9-F4; 37 E9-F5; 38-40 F0-F5; 41 F5-F6 |

2 | 31-34 F3-F4; 35 F4-F6; 36 F5-F8; 37-40 F6-F8; 41 F7-F8 |

3 | 41 F1-F4; 42-43 F1-F9; 44 F1-G0; 45-46 F1-G1; 47 G0 |

4 | 38-40 E7-E9; 41-46 E6-F0 |

5 | 47-51 E6 + F0-F5; 52 E6-F5 |

6 | 41-43 G0-G3; 44 G1 |

7 | 47-51 E7-E9 |

4. Komerciāla zveja ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ir aizliegta no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2013. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

--------------------------------------------------

IIB pielikuma 1. papildinājums

TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Zvejas atļauju maksimālais skaits ES kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

Zvejas apgabals | Zvejniecība | Zvejas atļauju skaits | Zvejas atļauju sadalījums starp dalībvalstīm | Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu | Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka |

Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka |

Makrele | Nepiemēro | Nepiemēro | Jānosaka [1] |

Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka |

[1] Neskarot papildu licences, kuras Norvēģija piešķīrusi Zviedrijai saskaņā ar iedibināto praksi.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS [1]

1. Maksimālais skaits ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija | 60 |

Francija | 8 |

Savienība | 68 |

2. Maksimālais skaits ES piekrastes sīkzvejniecības kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija | 119 |

Francija | 87 |

Itālija | 30 |

Kipra | 7 |

Malta | 28 |

Savienība | 316 |

3. Maksimālais skaits ES kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Itālija | 12 |

Savienība | 12 |

4. To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Zvejas kuģu skaits [2] |

| Kipra | Grieķija [3] | Itālija | Francija | Spānija | Malta [4] |

Kuģi zvejai ar riņķvadu | 1 | 1 | 12 | 17 | 6 | 1 |

Kuģi zvejai ar āķu jedām | 4 [5] | 0 | 30 | 8 | 12 | 20 |

Laivas zvejai ar ēsmu | 0 | 0 | 0 | 8 | 60 | 0 |

Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām | 0 | 0 | 0 | 29 | 2 | 0 |

Traleri | 0 | 0 | 0 | 57 | 0 | 0 |

Citi sīkzvejniecības kuģi [6] | 0 | 16 | 0 | 87 | 32 | 0 |

B tabula

Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība |

| Kipra | Grieķija | Itālija | Francija | Spānija | Malta |

Kuģi zvejai ar riņķvadu | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka |

Kuģi zvejai ar āķu jedām | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka |

Laivas zvejai ar ēsmu | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka |

Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka |

Traleri | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka |

Citi sīkzvejniecības kuģi | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka | Jānosaka |

5. Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

| Zivju krātiņveida lamatu skaits |

Spānija | 5 |

Itālija | 6 |

Portugāle | 1 [7] |

6. Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte |

| Audzētavu skaits | Kapacitāte (tonnās) |

Spānija | 17 | 11852 |

Itālija | 15 | 13000 |

Grieķija | 2 | 2100 |

Kipra | 3 | 3000 |

Malta | 8 | 12300 |

B tabula

Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās) |

Spānija | 5855 |

Itālija | 3764 |

Grieķija | 785 |

Kipra | 2195 |

Malta | 8768 |

[1] Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

[2] Šīs 4. iedaļas A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

[3] Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

[4] Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

[5] Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

[6] Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

[7] Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

A DAĻA

SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ

Mērķsugas | Zona | Aizlieguma periods |

Haizivis (visas sugas) | Konvencijas apgabals | No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |

Notothenia rossii | FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju | No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |

Zivis | FAO 48.1. Antarktika [1] FAO 48.2. Antarktika [1] | No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |

Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi [1] | FAO 48.3. | No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |

Dissostichus spp. | FAO 48.5. Antarktika | No 2011. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim |

Dissostichus spp. | FAO 88.3. Antarktika [1] FAO 58.5.1. Antarktika [1] [2] FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20′ E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20′ E [1] FAO 58.4.4. Antarktika [1] [2] FAO 58.6. Antarktika [1] FAO 58.7. Antarktika [1] | No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |

Lepidonotothen squamifrons | FAO 58.4.4. [1] [2] | No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |

Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides | FAO 58.5.2. Antarktika | No 2011. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim |

Dissostichus mawsoni | FAO 48.4. Antarktika [1], apgabals, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni. | No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |

B DAĻA

KPN UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2012./13. GADĀ

Apakšapgabals/rajons | Reģions | Sezona | Maza apjoma pētniecības vienība (SSRU) | Dissotichus spp. nozvejas limits (tonnās) | Piezvejas limits (tonnās) [3] |

Rajveidīgās zivis | Macrourus spp. | Citas sugas |

58.4.1. | Viss rajons | No 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim | SSRU A, B, D un F: 0 SSRU C: 84 SSRU E: 42 SSRU G: 42 [4] SSRU H: 42 [4] | Kopā 210 | Viss rajons: 50 | Viss rajons: 33 | Viss rajons: 20 |

58.4.2. | Viss rajons | No 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim | SSRU A, B, C un D: 0 SSRU E: 70 | Kopā 70 | Viss rajons: 50 | Viss rajons: 20 | Viss rajons: 20 |

58.4.3a. | Viss rajons | No 2013. gada 1. maija līdz 31. augustam. | | Kopā 32 | Viss rajons: 50 | Viss rajons: 26 | Viss rajons: 20 |

88.1. | Viss apakšapgabals | No 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 31. augustam. | SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 428 SSRU H, I un K: 2423 SSRU J un L: 382 | Kopā 3282 | 164 SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 50 SSRU H, I un K: 121 SSRU J un L: 50 | 430 SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 40 SSRU H, I un K: 320 SSRU J un L: 70 | 160 SSRU A, D, E, F un M: 0 SSRU B, C un G: 60 SSRU H, I un K: 60 SSRU J un L: 40 |

88.2. | Uz dienvidiem no 65° S | No 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 31. augustam. | SSRU A, B un I: 0 SSRU C, D, E, F un G: 124 SSRU H: 406 | Kopā 530 | 50 SSRU A, B un I: 0 SSRU C, D, E, F un G: 50 SSRU H: 50 | 84 SSRU A, B un I: 0 SSRU C, D, E, F un G: 20 SSRU H: 64 | 120 SSRU A, B un I: 0 SSRU C, D, E, F un G: 100 SSRU H: 20 |

V pielikuma B daļas papildinājums

MAZA APJOMA PĒTNIECĪBAS VIENĪBU (SSRU) SARAKSTS

Reģions | SSRU | Robeža |

48.6 | A | No 50° S 20° W uz austrumiem līdz 1°30′ E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 50° S. |

| B | No 60° S 20° W uz austrumiem līdz 10° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| C | No 60° S 10° W uz austrumiem līdz 0° garumam, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| D | No 60° S 0° garuma uz austrumiem līdz 10° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 0° garumam, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| E | No 60° S 10° E uz austrumiem līdz 20° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| F | No 60° S 20° E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| G | No 50° S 1° 30′ E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 1° 30′ E, uz ziemeļiem līdz 50° S. |

58.4.1 | A | No 55° S 86° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 55° S. |

| B | No 60° S 86° E uz austrumiem līdz 90° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| C | No 60° S 90° E uz austrumiem līdz 100° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 90° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| D | No 60° S 100° E uz austrumiem līdz 110° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 100° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| E | No 60° S 110° E uz austrumiem līdz 120° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| F | No 60° S 120° E uz austrumiem līdz 130° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| G | No 60° S 130° E uz austrumiem līdz 140° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| H | No 60° S 140° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

58.4.2 | A | No 62° S 30° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |

| B | No 62° S 40° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |

| C | No 62° S 50° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 50° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |

| D | No 62° S 60° E uz austrumiem līdz 70° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |

| E | No 62° S 70° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 80° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 70° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |

58.4.3a | A | Viss rajons no 56° S 60° E uz austrumiem līdz 73°10′ E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 56° S. |

58.4.3b | A | No 56° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 56° S. |

| B | No 60° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| C | No 59° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 59° S. |

| D | No 59° S 79° E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 59° S. |

| E | No 56° S 79° E uz austrumiem līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 55° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 56° S. |

58.4.4 | A | No 51° S 40° E uz austrumiem līdz 42° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 51° S. |

| B | No 51° S 42° E uz austrumiem līdz 46° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 42° E, uz ziemeļiem līdz 51° S. |

| C | No 51° S 46° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 46° E, uz ziemeļiem līdz 51° S. |

| D | Viss rajons (izņemot SSRU A, B, C) ar ārējo robežu no 50° S 30° E uz austrumiem līdz 60°E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 50° S. |

58.6 | A | No 45° S 40° E uz austrumiem līdz 44° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |

| B | No 45° S 44° E uz austrumiem līdz 48° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 44° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |

| C | No 45° S 48° E uz austrumiem līdz 51° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 48° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |

| D | No 45° S 51° E uz austrumiem līdz 54° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 51° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |

58.7 | A | No 45° S 37° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 37° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |

88.1 | A | No 60° S 150° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| B | No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| C | No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| D | No 65° S 150° E uz austrumiem līdz 160° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 65° S. |

| E | No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30′ S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S. |

| F | No 68° 30′ S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S. |

| G | No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66°40′ S. |

| H | No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |

| I | No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S. |

| J | No 73° S pie krasta, pie 170° E, uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S. |

| K | No 73° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73° S. |

| L | No 76° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76° S. |

| M | No 73° S pie krasta, pie 169° 30′ E, uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S. |

88.2 | A | No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| B | No 60° S 160° W uz austrumiem līdz 150° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| C | No 70° 50′ S 150° W uz austrumiem līdz 140° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |

| D | No 70° 50′ S 140° W uz austrumiem līdz 130° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |

| E | No 70° 50′ S 130° W uz austrumiem līdz 120° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |

| F | No 70° 50′ S 120° W uz austrumiem līdz 110° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |

| G | No 70° 50′ S 110° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |

| H | No 65° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 65° S. |

| I | No 60° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

88.3 | A | No 60° S 105° W uz austrumiem līdz 95° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 105° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| B | No 60° S 95° W uz austrumiem līdz 85° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 95° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| C | No 60° S 85° W uz austrumiem līdz 75° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 85° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

| D | No 60° S 75° W uz austrumiem līdz 70° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 75° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |

C DAĻA

PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ

Līgumslēdzēja puse:

Zvejas sezona:

Kuģa vārds:

Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):

Zvejas metode: | parasta tralēšana |

nepārtrauktas zvejas sistēma |

zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi |

citas apstiprinātas metodes: lūdzu, precizējiet |

Metodes, kas izmantotas, lai tieši aprēķinātu nozvejoto krilu dzīvsvaru [5]:

Produkti, ko paredzēts gūt no nozvejas, un to pārrēķina koeficienti [6]:

Produkta veids | % no nozvejas | Pārrēķina koeficients [7] |

| | |

| | |

| | |

| | Dec. | Janv. | Febr. | Marts | Apr. | Maijs | Jūn. | Jūl. | Aug. | Sept. | Okt. | Nov. |

Apakšapgabals/rajons | 48.1 | | | | | | | | | | | | |

48.2 | | | | | | | | | | | | |

48.3 | | | | | | | | | | | | |

48.4 | | | | | | | | | | | | |

48.5 | | | | | | | | | | | | |

48.6 | | | | | | | | | | | | |

58.4.1 | | | | | | | | | | | | |

58.4.2 | | | | | | | | | | | | |

88.1 | | | | | | | | | | | | |

88.2 | | | | | | | | | | | | |

88.3 | | | | | | | | | | | | |

Atzīmējiet lodziņus, kas attiecas uz plānotās darbības laikiem un vietām.

Piesardzīgi nozvejas limiti nav noteikti, tāpēc uzskata, ka veic izpētes zveju.

Ņemiet vērā, ka dati, ko jūs norādāt šajā veidlapā, ir paredzēti tikai informācijai un neliedz jums darboties vietās un laikos, ko neesat minējuši.

D DAĻA

ZVEJAS RĪKU KONFIGURĀCIJA UN ZVEJAS METOŽU IZMANTOŠANA

Zvejas rīka atvēruma perimetrs (m) | Vertikālais atvērums (m) | Horizontālais atvērums (m) |

| | |

Linuma plāksnes garums un linuma acs izmērs

Plāksne | Garums (m) | Linuma acs izmērs (mm) |

1. plāksne | | |

2. plāksne | | |

3. plāksne | | |

… | | |

Pēdējā plāksne (āmis) | | |

Sniedziet katras izmantotās zvejas rīku konfigurācijas shēmu.

Vai tiek izmantotas vairākas zvejas metodes? [8] Jā/Nē

| Zvejas metode | Plānotais izmantošanas laiks (%) |

1 | | |

2 | | |

3 | | |

4 | | |

5 | | |

… | | Kopā 100 % |

Vai ir ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu no zvejas rīka? [9] Jā/Nē

Sniedziet zvejas metožu, zvejas rīku konfigurācijas un parametru un zvejas modeļu aprakstu.

[1] Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.

[2] Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).

[3] Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā:

- rajveidīgajām zivīm – 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu),

- Macrourus spp. – 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 20 tonnas (izvēlas lielāko apjomu), izņemot 58.4.3.a statistisko rajonu un 88.1. statistisko apakšapgabalu,

- citām sugām – 20 tonnas katrai SSRU.

[4] Nozvejas limits, lai ļautu Spānijai 2012./2013. gadā veikt noplicināšanās izmēģinājumu.

[5] Sākot ar 2013/2014. gada zvejas sezonu un izmantojot C1 veidlapā doto tabulu kā norādes, paziņojumā iekļauj sīki un precīzi aprakstītu metodi, kā aprēķina nozvejoto krilu dzīvsvaru, tostarp informāciju un, ja iespējams, datus, lai aprēķinātu ar to dzīvsvaru saistīto neprecizitāti, par ko ziņojuši kuģi, vai lai saprastu to skaitļu pamatā esošo dažādību, kurus izmanto minētajiem aprēķiniem, un, ja piemēro pārrēķina koeficentus, tad arī sīki un precīzi aprakstītu metodi, kā ir iegūts katrs pārrēķina koeficents. Dalībniekiem šāds apraksts par turpmākajām sezonām atkārtoti nav jāiesniedz, ja vien dzīvsvara aprēķina metodē nav radušās izmaiņas.

[6] Jāsniedz pēc iespējas plašāka informācija.

[7] Pārrēķina koeficients = nesadalītu zivju svars/apstrādātu zivju svars.

[8] Ja atbilde ir "Jā", norādiet zvejas metožu maiņas biežumu.

[9] Ja atbilde ir "Jā", norādiet ierīces konstrukciju.

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

IOTC KONVENCIJAS APGABALS

1. Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā

Dalībvalsts | Maksimālais kuģu skaits | Kapacitāte (bruto tilpība) |

Spānija | 22 | 61364 |

Francija | 22 | 33604 |

Portugāle | 5 | 1627 |

Savienība | 49 | 96595 |

2. Maksimālais ES kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis

Dalībvalsts | Maksimālais kuģu skaits | Kapacitāte (bruto tilpība) |

Spānija | 27 | 11590 |

Francija | 41 | 5382 |

Portugāle | 15 | 6925 |

Apvienotā Karaliste | 4 | 1400 |

Savienība | 72 | 21922 |

3. Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis.

4. Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20 °S.

Spānija | 14 |

Savienība | 14 |

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO ES ŪDEŅOS

Karoga valsts | Zvejniecība | Zvejas atļauju skaits | Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |

Norvēģija | Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N | Jānosaka | Jānosaka |

Venecuēla [1] | Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi) | 45 | 45 |

[1] Lai izdotu minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma iemeslus.

--------------------------------------------------