EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32012R0360

Komisijas Regula (ES) Nr. 360/2012 ( 2012. gada 25. aprīlis ) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 114, 26.4.2012, p. 8–13 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 08 Volume 003 P. 297 - 302

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2023: This act has been changed. Current consolidated version: 25/10/2023

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/360/oj

26.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 114/8


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 360/2012

(2012. gada 25. aprīlis)

par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (1), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

publicējusi šīs regulas projektu (2),

pēc apspriešanās ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 994/98 pilnvaro Komisiju ar regulu noteikt ierobežojumu, par kuru mazākus atbalsta pasākumus uzskata par neatbilstīgiem visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem, un tāpēc uz tiem neattiecas Līguma 108. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas procedūra.

(2)

Pamatojoties uz minēto regulu, Komisija ir pieņēmusi 2006. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (3), kurā paredzēta vispārēja de minimis augšējā robeža EUR 200 000 vienam saņēmējam trīs fiskālo gadu laikā.

(3)

Komisijas pieredze, piemērojot valsts atbalsta noteikumus uzņēmumiem, kuri nodrošina pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi Līguma 106. panta 2. punkta izpratnē, liecina, ka augšējā robeža, zem kuras šādiem uzņēmumiem piešķirtās priekšrocības var uzskatīt par tādām, kas neietekmē dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību un/vai nekropļo vai nedraud kropļot konkurenci, dažos gadījumos var atšķirties no vispārējās de minimis augšējās robežas, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1998/2006. Vismaz dažas no minētajām priekšrocībām visticamāk būs kompensācija par papildu izmaksām, kas saistītas ar pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu. Turklāt daudzām darbībām, kas kvalificējamas kā pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšana, ir ierobežota teritoriālā darbības joma. Tādējādi ir atbilstīgi līdzās Regulai (EK) Nr. 1998/2006 ieviest regulu, kurā iekļauti īpaši de minimis noteikumi uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Būtu jānosaka augšējā robeža de minimis atbalstam, kuru katrs uzņēmums var saņemt noteiktā laika posmā.

(4)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi, atbalsts, kas piešķirts uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, būtu jāuzskata par tādu, kas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai nekropļo vai nedraud kropļot konkurenci, ja kopējā atbalsta summa, kas piešķirta saņemošajam uzņēmumam pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai, nepārsniedz EUR 500 000 jebkuru trīs fiskālo gadu periodā. Ņemot vērā pasažieru autopārvadājumu nozares attīstību un to, ka pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi šajā jomā ir galvenokārt vietēja nozīme, nav atbilstoši piemērot zemāku augšējo robežu šajā nozarē un būtu jāpiemēro augšējā robeža EUR 500 000.

(5)

Gadiem, kas jāņem vērā, lai noteiktu, vai augšējā robeža ir ievērota, būtu jābūt fiskālajiem gadiem, kurus attiecīgajā dalībvalstī fiskāliem mērķiem izmanto uzņēmums. Attiecīgais trīs gadu laika posms ir jāizvērtē plūstoši, t.i., pirms katras jaunas de minimis atbalsta piešķiršanas ir jānosaka attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos gados piešķirtā kopējā de minimis atbalsta summa. Šim nolūkam būtu jāņem vērā dalībvalsts piešķirtais atbalsts, pat ja tas ir pilnībā vai daļēji finansēts no Savienības izcelsmes resursiem. Nedrīkstētu pastāvēt iespēja atbalstu, kas pārsniedz de minimis augšējo robežu, sadalīt mazākās daļās, lai panāktu šo daļu atbilstību šīs regulas darbības jomai.

(6)

Šī regula būtu jāpiemēro tikai atbalstam, kas piešķirts pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai. Atbalstu saņemošajam uzņēmumam vajadzētu būt rakstveidā pilnvarotam sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, attiecībā uz kuru atbalsts tiek piešķirts. Lai gan pilnvarojuma aktā būtu jāiekļauj informācija uzņēmumam par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, attiecībā uz kuru atbalsts tiek piešķirts, tajā nebūtu jāiekļauj visa detalizētā informācija, kas noteikta Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumā 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (4).

(7)

Ņemot vērā īpašos noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības primārās ražošanas, zivsaimniecības, akvakultūras un kravu autopārvadājumu nozarēs, apstākli, ka pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi šajās jomās uzņēmumiem tiek uzticēti reti, kā arī risku, ka šajās nozarēs Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem varētu atbilst atbalsta summa, kas ir mazāka par šajā regulā noteikto atbalsta augšējo robežu, šī regula nebūtu jāpiemēro minētajām nozarēm. Tomēr, ja uzņēmumi darbojas lauksaimniecības produktu primārās ražošanas, zivsaimniecības, akvakultūras vai kravu autopārvadājumu nozarēs, kā arī citās nozarēs vai darbības sfērās, šī regula būtu jāpiemēro šīm citām nozarēm vai darbībām (piemēram, jūrā izmesto atkritumu savākšana), ja dalībvalsts nodrošina, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no de minimis atbalsta saskaņā ar šo regulu, izmantojot piemērotus līdzekļus, kā darbību nošķiršana vai izmaksu atšķiršana. Dalībvalstis var izpildīt šo pienākumu, jo īpaši, ierobežojot de minimis atbalsta summu līdz līmenim, kas ļauj kompensēt pakalpojuma sniegšanas izmaksas, iekļaujot saprātīgu peļņu. Šī regula nebūtu jāpiemēro ogļrūpniecības nozarei, ņemot vērā tās īpašo raksturu un faktu, ka uzņēmumiem šajā nozarē reti tiek uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

(8)

Ņemot vērā līdzības starp lauksaimniecības produktu, no vienas puses, un nelauksaimniecības produktu, no otras puses, pārstrādi un tirdzniecību, šī regula būtu jāpiemēro lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Šajā saistībā par pārstrādi un tirdzniecību nebūtu jāuzskata nedz saimniecībā veiktās darbības, lai produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai, piemēram, graudaugu novākšana, pļaušana vai kulšana vai olu iepakošana, nedz pirmā pārdošana mazumtirgotājiem vai pārstrādātājiem.

(9)

Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi (5), ka, tiklīdz Savienība ir pieņēmusi tiesību aktu par tirgus kopīgu organizāciju attiecīgā lauksaimniecības nozarē, dalībvalstu pienākums ir atturēties no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu kaitēt kopīgajai organizācijai vai paredzēt izņēmumus no tās. Šā iemesla dēļ šī regula nebūtu jāpiemēro atbalstam, kura summa ir noteikta, pamatojoties uz iepirkto vai tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu. Tāpat tā nebūtu jāpiemēro de minimis atbalstam, kurš ir saistīts ar pienākumu šajā atbalstā dalīties ar sākotnējiem ražotājiem.

(10)

Šo regulu nedrīkstētu attiecināt uz de minimis eksporta atbalstu vai de minimis atbalstu par labu vietējiem produktiem attiecībā pret importētiem produktiem.

(11)

Šo regulu nedrīkstētu piemērot grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kā tie definēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (6), jo nav atbilstoši piešķirt darbības atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ārpus pārstrukturēšanas koncepcijas un ir sarežģīti noteikt atbalsta, kas piešķirts šāda veida uzņēmumiem, dotācijas bruto ekvivalentu.

(12)

Atbilstīgi principiem, kas attiecas uz atbalstu atbilstoši Līguma 107. panta 1. punktam, de minimis atbalsts būtu jāuzskata par piešķirtu brīdī, kad likumīgās tiesības saņemt atbalstu ir nodotas uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu.

(13)

Lai novērstu to, ka tiek apieti atbalsta maksimālās intensitātes ierobežojumi, kuri paredzēti dažādos Savienības tiesību aktos, de minimis atbalstu nedrīkstētu kumulēt ar valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulācijas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā, kuru pieņēmusi Komisija, noteikto atbilstīgi katra gadījuma īpašajiem apstākļiem.

(14)

Šī regula nedrīkstētu ierobežot Regulas (EK) Nr. 1998/2006 piemērošanu uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā brīva izvēle izmantot vai nu šo regulu, vai arī Regulu (EK) Nr. 1998/2006 attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu.

(15)

Tiesa savā Altmark spriedumā (7) norādīja vairākus nosacījumus, kurus jāizpilda, lai kompensācija par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu nebūtu valsts atbalsts. Šie nosacījumi nodrošina, ka kompensācija, kas nepārsniedz neto izmaksas, kuras efektīvam uzņēmumam radušās, sniedzot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē. Kompensācija, kas pārsniedz šīs neto izmaksas, veido valsts atbalstu, kuru var atzīt par saderīgu, pamatojoties uz piemērojamajiem Savienības noteikumiem. Lai novērstu šīs regulas piemērošanu ar nolūku apiet Altmark spriedumā norādītos nosacījumus un lai novērstu, ka de minimis atbalsts, kas piešķirts, pamatojoties uz šo regulu, ietekmē tirdzniecību tā kumulēšanas dēļ ar citām kompensācijām par to pašu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, de minimis atbalstu, pamatojoties uz šo regulu, nebūtu jākumulē ar jebkādu citu kompensāciju par šo pašu pakalpojumu neatkarīgi no tā, vai tā veido valsts atbalstu saskaņā ar Altmark spriedumu vai saderīgu valsts atbalstu saskaņā ar Lēmumu 2012/21/ES vai saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011)” (8). Tādēļ šī regula nebūtu jāpiemēro kompensācijām, kas saņemtas par pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu, attiecībā uz kuru tiek piešķirta arī cita veida kompensācija, izņemot, ja šī cita kompensācija veido de minimis atbalstu, pamatojoties uz citām de minimis regulām, un ir ievēroti kumulēšanas noteikumi, kas noteikti šajā regulā.

(16)

Pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un de minimis atbalsta augšējās robežas pareizas piemērošanas labad visām dalībvalstīm būtu jāpiemēro viena un tā pati aprēķina metode. Lai atvieglotu šo aprēķinu un saskaņā ar de minimis atbalsta noteikuma pašreizējo piemērošanas praksi, atbalsta summas, kas nav dotācijas skaidrā naudā, ir jāpārrēķina to dotācijas bruto ekvivalentā. Lai aprēķinātu dotācijas ekvivalentu pārredzamiem atbalsta veidiem, kas nav dotācijas, un vairākās daļās maksājama atbalsta ekvivalentu, ir jāizmanto šāda atbalsta piešķiršanas laikā dominējošās tirgus likmes. Lai valsts atbalsta noteikumus piemērotu vienoti, pārredzami un vienkārši, tirgus likmes šajā regulā ir uzskatāmas par atsauces likmēm, kā noteikts Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (9).

(17)

Pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un efektīvas uzraudzības labad šī regula būtu jāpiemēro tikai tādam de minimis atbalstam, kas ir pārredzams. Pārredzams atbalsts ir tāds atbalsts, kuram ir iespējams ex ante precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu. Šādus precīzus aprēķinus var veikt, piemēram, dotācijām, procentu nomaksai vai nepārsniedzamiem nodokļu atvieglojumiem. Atbalstu, kuru veido kapitāla ieguldīšana, nevajadzētu uzskatīt par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot, ja publiskā kapitāla ieguldījuma kopējā vērtība ir mazāka par de minimis augšējo robežu. Atbalstu, kuru veido riska kapitāla pasākumi, kas minēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu riska kapitāla ieguldījumu veicināšanai mazos un vidējos uzņēmumos (10), nebūtu jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā riska kapitāla shēmā paredzētais kapitāls nepārsniedz de minimis augšējo robežu katram mērķa uzņēmumam. Atbalsts, kuru veido aizdevumi, būtu jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kuras dominē dotācijas piešķiršanas laikā.

(18)

Ir jānodrošina tiesiskā noteiktība garantiju shēmām, kuras potenciāli nevar ietekmēt tirdzniecību un izkropļot konkurenci un par kurām ir pieejami pietiekami dati, lai ticami izvērtētu jebkādu potenciālo ietekmi. Tādēļ de minimis augšējā robeža EUR 500 000 apmērā šajā regulā ir jātransponē, nosakot garantijai īpašu augšējo robežu, kura balstās uz konkrētā aizdevuma summu, par kuru ir sniegta garantija. Šī augšējā robeža būtu jāaprēķina, izmantojot metodiku, ar ko novērtē valsts atbalsta summu garantiju shēmās, kuras attiecas uz dzīvotspējīgiem uzņēmumiem izsniegtiem aizdevumiem. Metodika un dati, kurus izmanto, lai aprēķinātu garantijas īpašo augšējo robežu, nav jāpiemēro grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kas minēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Tādēļ šī īpašā augšējā robeža nebūtu attiecināma nedz uz individuālu atbalstu, ko piešķir ārpus garantiju shēmas darbības jomas, nedz uz atbalstu, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, vai garantijām darījumiem, kas nav aizdevumi, kā, piemēram, pašu kapitāla darījumu garantijām. Īpašā augšējā robeža būtu jānosaka, pamatojoties uz to, ka, ņemot vērā 13 % nepārsniedzamo likmi (neto zaudējuma likme), kas atbilst sliktākajam scenārijam saistībā ar garantiju shēmām Savienībā, garantiju EUR 3 750 000 apmērā var uzskatīt par tādu, kuras dotācijas bruto ekvivalents ir identisks de minimis augšējai robežai EUR 500 000. Šīs īpašās augšējās robežas ir jāattiecina tikai uz garantijām, kas sedz līdz 80 % no attiecīgā aizdevuma. Dalībvalstis var izmantot arī metodiku, kuru Komisija pēc šādas metodikas paziņošanas ir akceptējusi, pamatojoties uz Komisijas regulu valsts atbalsta jomā, lai šīs regulas piemērošanas kontekstā noteiktu dotācijas bruto ekvivalentu, kas ietverts garantijā, ja apstiprinātā metodika attiecas tieši uz attiecīgo garantijas veidu un attiecīgo pamatā esošā darījuma veidu.

(19)

Pēc dalībvalsts paziņojuma Komisija var pārbaudīt, vai atbalsta pasākums, ko neveido dotācija, aizdevums, garantija, kapitāla ieguldīšana, riska kapitāla pasākums vai nepārsniedzams nodokļa atbrīvojums, atbilst dotācijas bruto ekvivalentam, kas nepārsniedz de minimis augšējo robežu un uz kuru tādēļ varētu attiecināt šīs regulas noteikumus.

(20)

Komisijas pienākums ir nodrošināt, lai valsts atbalsta noteikumi tiktu ievēroti un, jo īpaši, lai saskaņā ar de minimis noteikumiem piešķirtais atbalsts stingri atbilstu šo noteikumu nosacījumiem. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā paredzēto sadarbības principu dalībvalstīm būtu jāatvieglo šā mērķa sasniegšana, izveidojot vajadzīgos instrumentus, lai nodrošinātu, ka kopējā de minimis atbalsta summa, kas piešķirta vienam uzņēmumam pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai, nepārsniedz kopējo pieļaujamo augšējo robežu. Šajā nolūkā un lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par kumulāciju ar de minimis atbalstu saskaņā ar citām de minimis regulām, piešķirot de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu, dalībvalstīm būtu attiecīgais uzņēmums jāinformē par atbalsta apjomu un tā de minimis raksturu, atsaucoties uz šo regulu. Turklāt pirms šāda atbalsta piešķiršanas attiecīgajai dalībvalstij no uzņēmuma būtu jāiegūst deklarācija par citu de minimis atbalstu, uz kuru attiecas šī regula vai citas de minimis regulas, kas saņemts attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados. Kā alternatīvai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai nodrošināt augšējās robežas ievērošanu, izmantojot centrālo reģistru.

(21)

Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot Savienības tiesību aktu noteikumus publiskā iepirkuma jomā vai papildu noteikumus, kas izriet no Līguma vai no Savienības nozaru tiesību aktiem.

(22)

Šī regula būtu jāpiemēro atbalstam, kas līdz tās spēkā stāšanās dienai piešķirts tiem uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

(23)

Komisija šo regulu ir paredzējusi pārskatīt piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šī regula ir piemērojama tam atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi Līguma 106. panta 2. punkta izpratnē.

2.   Šo regulu nepiemēro:

a)

atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (11);

b)

atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu;

c)

atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, šādos gadījumos:

i)

ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz šādu produktu, kurus attiecīgais uzņēmums iepircis no sākotnējiem ražotājiem vai laidis tirgū, cenu un daudzumu,

ii)

ja atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nodod sākotnējiem ražotājiem;

d)

atbalstam darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, proti, atbalstam, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām;

e)

atbalstam, kas piešķirts ar nosacījumu, ka importētu preču vietā tiek izmantotas vietējās preces;

f)

atbalstam, ko piešķir ogļrūpniecības nozares uzņēmumiem, kā definēts Padomes Lēmumā 2010/787/ES (12);

g)

atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri veic kravu komercpārvadājumus ar autotransportu;

h)

atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

Ja uzņēmumi darbojas nozarēs, kas minētas pirmās daļas a), b), c) vai g) apakšpunktā, kā arī nozarēs, kas nav izslēgtas no šīs regulas piemērošanas jomas, šo regulu piemēro tikai atbalstam, ko piešķir attiecībā uz šīm citām nozarēm un darbībām, ar nosacījumu, ka dalībvalstis nodrošina, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no de minimis atbalsta saskaņā ar šo regulu, izmantojot piemērotus līdzekļus, kā darbību nošķiršana vai izmaksu atšķiršana.

3.   Šajā regulā:

a)

“lauksaimniecības produkti” ir Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti, izņemot zivsaimniecības produktus;

b)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, kuras rezultātā tiek iegūts produkts, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot lauksaimniecības darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu dzīvnieku vai augu produktu pirmajai pārdošanai;

c)

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir glabāšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot sākotnējā ražotāja veikto pirmo pārdošanu mazumtirgotājiem vai pārstrādātājiem, kā arī jebkuru darbību, lai sagatavotu produktu šādai pirmajai pārdošanai; sākotnējā ražotāja veiktu pārdošanu gala patērētājiem par tirdzniecību uzskata tad, ja pārdošana notiek atsevišķās šim nolūkam paredzētās telpās.

2. pants

De minimis atbalsts

1.   Atbalstu, kas piešķirts uzņēmumiem, lai sniegtu pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, uzskata par neatbilstošu visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādēļ uz to neattiecas Līguma 108. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas prasība, ja tas atbilst šā panta 2. līdz 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Kopējais de minimis atbalsts, kas piešķirts jebkuram uzņēmumam, kas sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, nepārsniedz EUR 500 000 jebkurā trīs fiskālo gadu periodā.

Šo augšējo robežu piemēro neatkarīgi no de minimis atbalsta veida un neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts piešķirto atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no Savienības izcelsmes resursiem. Šo periodu nosaka, ņemot vērā fiskālos gadus, kurus uzņēmums izmanto attiecīgajā dalībvalstī.

3.   Šā panta 2. punktā noteikto augšējo robežu izsaka kā dotāciju skaidrā naudā. Visi izmantojamie skaitļi ir bruto skaitļi – pirms nodokļu atskaitīšanas vai citu atskaitījumu veikšanas. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

Atbalstu, kas izmaksājams vairākos daļu maksājumos, diskontē atbilstīgi tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai, ir diskonta likme, ko piemēro dotācijas piešķiršanas laikā.

4.   Šo regulu piemēro tikai atbalstam, kuram ir iespējams precīzi ex ante aprēķināt atbalsta dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”). Jo īpaši:

a)

atbalstu, kuru veido aizdevumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz atsauces likmi, kura ir piemērojama piešķiršanas brīdī;

b)

atbalstu, kuru veido kapitāla ieguldīšana, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot tad, ja publiskā kapitāla ieguldījuma kopējā vērtība nepārsniedz de minimis augšējo robežu;

c)

atbalstu, kuru veido riska kapitāla pasākumi, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot tad, ja attiecīgajā riska kapitāla shēmā paredzētais kapitāls nepārsniedz de minimis augšējo robežu katram mērķa uzņēmumam;

d)

individuālu atbalstu, ko saskaņā ar garantiju shēmu sniedz uzņēmumiem, kuri nav grūtībās nonākuši uzņēmumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja atbilstoši šādai shēmai piešķirta aizdevuma garantētā daļa nepārsniedz EUR 3 750 000 katram uzņēmumam. Ja pamatā esošā aizdevuma garantētā daļa veido tikai noteiktu šīs augšējās robežas proporcionālu daļu, uzskata, ka attiecīgās garantijas dotācijas bruto ekvivalents atbilst tai pašai 2. punktā noteiktajai augšējās robežas proporcionālajai daļai. Garantija nedrīkst pārsniegt 80 % no pamatā esošā aizdevuma. Garantiju shēmas tiek uzskatītas par pārredzamām arī, ja:

i)

pirms shēmas īstenošanas metodika garantijas dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai ir apstiprināta pēc šīs metodikas paziņošanas Komisijai saskaņā ar regulu, ko Komisija pieņēmusi valsts atbalsta jomā, un

ii)

apstiprinātā metodika tieši attiecas uz tā veida garantijām un pamatā esošiem darījumiem, kuriem ir piemērojama šī regula.

5.   Ja saskaņā ar šo regulu piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa uzņēmumam, lai sniegtu pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, pārsniedz 2. punktā noteikto augšējo robežu, minētajam atbalstam šo regulu piemērot nedrīkst, pat attiecībā uz daļu, kas nepārsniedz šo augšējo robežu. Šādā gadījumā nevar pieprasīt attiecināt šo regulu uz šādu atbalsta pasākumu.

6.   De minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulācijas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniedz grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā, ko pieņēmusi Komisija, noteikto atbilstīgi katra gadījuma īpašajiem apstākļiem.

7.   De minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu var kumulēt ar de minimis atbalstu saskaņā ar citām de minimis regulām līdz augšējai robežai, kas noteikta 2. punktā.

8.   De minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu nekumulē ar jebkādu kompensāciju par to pašu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi neatkarīgi no tā, vai kompensācija ir vai nav valsts atbalsts.

3. pants

Uzraudzība

1.   Ja dalībvalsts gatavojas piešķirt uzņēmumam de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu, tā rakstveidā informē šo uzņēmumu par iespējamo atbalsta summu, kas izteikts kā dotācijas bruto ekvivalents, par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, saistībā ar kuru šo atbalstu piešķir, un par atbalsta de minimis būtību, skaidri atsaucoties uz šo regulu, kā arī norādot tās nosaukumu un publikācijas atsauci Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu, balstoties uz kādu shēmu, piešķir dažādiem uzņēmumiem un ja šiem uzņēmumiem saskaņā ar minēto shēmu tiek piešķirtas dažādas individuālā atbalsta summas, attiecīgā dalībvalsts var izvēlēties šīs saistības pildīt, informējot attiecīgos uzņēmumus par nemainīgu summu, kas atbilst maksimālajai atbalsta summai, kas piešķirama atbilstoši minētajai shēmai. Šādā gadījumā nemainīgo summu izmanto, lai noteiktu, vai nav pārsniegta 2. panta 2. punktā minētā augšējā robeža. Pirms atbalsta piešķiršanas dalībvalsts no attiecīgā uzņēmuma, kurš sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, pieprasa rakstisku vai elektronisku deklarāciju par jebkādu citu de minimis atbalstu, kuru iepriekšējo divu fiskālo gadu un pašreizējā fiskālā gada laikā saskaņā ar šo regulu vai saskaņā ar citām de minimis regulām uzņēmums ir saņēmis.

Dalībvalsts jaunu de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu piešķir tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka šis atbalsts nepalielina de minimis atbalsta kopējo summu, kas piešķirta attiecīgajam uzņēmumam, virs 2. panta 2. punktā noteiktās augšējās robežas, un ka ievēroti 2. panta 6., 7. un 8. punktā paredzētie kumulācijas noteikumi.

2.   Ja dalībvalsts ir izveidojusi de minimis atbalsta centrālo reģistru, kas satur pilnīgu informāciju par visu de minimis atbalstu, ko uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, piešķīrusi kāda iestāde minētajā dalībvalstī, tad 1. punkta pirmo daļu pārstāj piemērot no brīža, kad reģistrs ietver trīs gadu laika posmu.

3.   Dalībvalstis reģistrē un apkopo visu informāciju par šīs regulas piemērošanu. Šādā informācijā ietver visus datus, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka šīs regulas nosacījumi ir ievēroti. Datus par individuālo de minimis atbalstu glabā 10 fiskālos gadus, sākot no šā atbalsta piešķiršanas dienas. Datus par de minimis atbalsta shēmu glabā 10 gadus, sākot no dienas, kurā saskaņā ar šo shēmu tika veikts pēdējais individuālā atbalsta piešķīrums. Pēc rakstiska uzaicinājuma attiecīgā dalībvalsts 20 darba dienu laikā vai tādā ilgākā laika posmā, kāds var būt noteikts uzaicinājumā, sniedz Komisijai visu informāciju, kādu Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu, vai šīs regulas nosacījumi ir izpildīti, un jo īpaši par de minimis atbalsta kopsummu, ko uzņēmums saņēmis saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar citām de minimis regulām.

4. pants

Pārejas noteikumi

Šo regulu piemēro de minimis atbalstam, kas piešķirts pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai pirms tās stāšanās spēkā, ja šāds atbalsts atbilst 1. un 2. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Atbalsta pasākumus pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai, kas neatbilst minētajiem nosacījumiem, izvērtē saskaņā ar attiecīgiem lēmumiem, pamatnostādnēm, vadlīnijām un paziņojumiem.

Šīs regulas spēkā esamības laika beigās jebkuru de minimis atbalstu, kurš atbilst šīs regulas nosacījumiem, var likumīgi īstenot turpmākajos sešos mēnešos.

5. pants

Stāšanās spēkā un spēkā esamība

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2018. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 25. aprīlī

Komisijas vārdā

Priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

(2)  OV C 8, 11.1.2012., 23. lpp.

(3)  OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.

(4)  OV L 7, 11.1.2012., 3. lpp.

(5)  Lieta C-456/00 Francijas Republika pret Eiropas Kopienu Komisiju [2002] I-11949. lpp.

(6)  OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(7)  Lieta C-280/00 Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg/Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH, un Oberbundesanwalt beim Bundesverwaltungsgericht (Recueil 2003, I-7747. lpp.).

(8)  OV C 8, 11.1.2012., 15. lpp.

(9)  OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.

(10)  OV C 194, 18.8.2006., 2. lpp.

(11)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

(12)  OV L 336, 21.12.2010., 24. lpp.


Top