23.9.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/5

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 147. panta 1. punktu Savienībai ir jāpalīdz nodrošināt augstu nodarbinātības līmeni, rosinot dalībvalstu sadarbību un atbalstot, kā arī vajadzības gadījumā papildinot to rīcību.

(2)

Saskaņā ar LESD 153. panta 1. punktu Savienībai ir jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu darbība attiecībā uz darba apstākļiem, tādu personu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus, un sociālās atstumtības apkarošanu.

(3)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu Savienība inter alia apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un paaudžu solidaritāti.

(4)

LESD 174. pantā ir atzīts, ka dažos Savienības reģionos ir būtiska un pastāvīga demogrāfiska atpalicība, kura var nelabvēlīgi ietekmēt šo reģionu attīstību un kurai jāvelta īpaša uzmanība, lai Savienība sasniegtu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķi.

(5)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 25. pantu Savienība atzīst un ievēro vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz cilvēka cienīgu un neatkarīgu dzīvesveidu, kā arī uz līdzdalību sociālajā un kultūras dzīvē.

(6)

Novecošana neapšaubāmi ir problēma visai sabiedrībai un visām paaudzēm Eiropā, un tas ir arī jautājums par paaudžu solidaritāti un ģimeni.

(7)

To Savienības iedzīvotāju daļa, kuri ir gandrīz 60 gadu veci un vecāki, palielināsies daudz ātrāk nekā jebkad agrāk. Šis fakts ir ļoti pozitīvs, jo tas ir loģisks veselības aprūpes un dzīves kvalitātes uzlabošanās rezultāts. Tomēr šo demogrāfisko pārmaiņu dēļ Savienība saskaras ar daudzām problēmām.

(8)

Secīgās Eiropadomēs ir atzīta nepieciešamība risināt iedzīvotāju novecošanas ietekmi uz Eiropas sociālajiem modeļiem. Svarīgs atbildes pasākums straujām vecuma struktūras pārmaiņām ir veicināt tādas aktīvas novecošanas kultūras radīšanu, kura būtu process mūža ilgumā, un tādējādi strauji augošajai iedzīvotāju daļai, kuri patlaban ir gandrīz 60 gadu veci un vecāki un kopumā ir veselīgāki un labāk izglītoti nekā jebkura iepriekšējā šāda vecuma grupa, nodrošināt labas nodarbinātības un aktīvas līdzdalības iespējas sabiedriskajā un ģimenes dzīvē, tostarp brīvprātīgo darbā, mūžizglītībā, kultūras izpausmēs un sportā.

(9)

Pasaules Veselības organizācija aktīvu novecošanu raksturo kā procesu, kurā tiek optimizētas iespējas veselības, līdzdalības un drošības jomā, lai uzlabotu dzīves kvalitāti cilvēkiem, kas noveco. Aktīva novecošana dod iespēju cilvēkiem īstenot savu fiziskās, sociālās un garīgās labklājības potenciālu visa mūža garumā un piedalīties sabiedrības dzīvē, tajā pašā laikā, kad viņiem vajadzīgs, tiek nodrošināta pienācīga aizsardzība, drošība un aprūpe. Tādēļ, lai veicinātu aktīvu novecošanu, ir vajadzīga daudzdimensionāla pieeja, atbildība un pastāvīgs visu paaudžu atbalsts.

(10)

Eiropas gads aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei būtu jāorganizē, izmantojot Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) un Eiropas brīvprātīgo kustības gada (2011) pieredzi, un tādēļ būtu jāveicina minēto Eiropas gadu un Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012) (“Eiropas gads”) sinerģijas.

(11)

Pieaugošais vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars Eiropā un hronisko slimību izplatības pieaugums nosaka to, ka svarīgāk nekā jebkad iepriekš ir veicināt visu, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēku, veselīgu novecošanu, atbalstot viņu vitalitāti un cieņu pret viņiem, inter alia nodrošinot iespēju izmantot atbilstīgu un augstas kvalitātes veselības aprūpi, ilgtermiņa aprūpi un sociālos pakalpojumus un izstrādājot iniciatīvas par to, kā veicināt ar novecošanu saistītu veselības apdraudējumu novēršanu. Veselīga novecošana var paaugstināt vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalību darba tirgū, ļaut tiem ilgāk saglabāt sabiedrisko aktivitāti, uzlabot to individuālo dzīves kvalitāti un ierobežojot spiedienu uz veselības, sociālās aprūpes un pensiju sistēmām.

(12)

Viedokli par Savienības demogrāfiskajām problēmām un šo problēmu iespējamiem risinājumiem Komisija ir izklāstījusi savā 2006. gada 12. oktobra paziņojumā “Eiropas demogrāfiskā nākotne – problēma un tās risinājumi”, 2007. gada 10. maija paziņojumā “Veicināt paaudžu solidaritāti” un 2009. gada 29. aprīļa paziņojumā “Kā risināt ES iedzīvotāju novecošanās ietekmi (2009. gada novecošanas ziņojums)”.

(13)

Vecāko paaudžu daudzveidība Eiropā turpinās pieaugt. Tādēļ ir nepieciešams aktīvi veicināt vienlīdzīgas iespējas un atbalstīt līdzdalību. Aktīviem pilsoņiem no dažādām kultūras vidēm ir svarīgas izlīdzinošas funkcijas sabiedrības dzīvē, viņi sekmē integrāciju un sniedz ieguldījumu ekonomikā.

(14)

Padome un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji 2007. gada 22. februārī pieņēma rezolūciju “Eiropas demogrāfisko pārmaiņu radītās iespējas un problēmas. Vecāka gadagājuma cilvēku devums ekonomiskajai un sociālajai attīstībai”, kurā uzsvērta gan vajadzība uzlabot aktīvas līdzdalības iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem, tostarp ar brīvprātīgo darbu, gan jaunas ekonomiskās iespējas (“sirmgalvju ekonomika”), ko rada pieaugošais vecāka gadagājuma cilvēku pieprasījums pēc noteiktām precēm un pakalpojumiem, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku pozitīva sabiedriskā tēla svarīgums.

(15)

Padome 2009. gada 8. jūnijā pieņēma secinājumus “Vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem. Aktīvas un cilvēka cienīgas vecumdienas”, kuros atzina, ka Savienībā vecāka gadagājuma sievietes un vīrieši saskaras ar būtiskām problēmām, kas apgrūtina to centienus dzīvot aktīvi un novecot ar cieņu, un ierosināja vairākus pasākumus dalībvalstīm un Komisijai, tostarp veicināt aktīvas novecošanas politiku, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgos apstākļus un sieviešu un vīriešu atšķirīgās problēmas.

(16)

Padome 2009. gada 30. novembrī pieņēma secinājumus “Veselīga un cieņpilna novecošana”, kuros Komisija inter alia ir aicināta “izstrādāt informētības uzlabošanas pasākumus, lai veicinātu aktīvu novecošanu, tostarp, iespējams, Eiropas gadu aktīvai novecošanai un starppaaudžu solidaritātei 2012. gadā”.

(17)

Komisija 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” uzsvēra, ka, lai panāktu sociālo kohēziju un augstāku ražīgumu, Savienībā ir svarīgi veicināt iedzīvotāju veselīgu un aktīvu novecošanu. 2010. gada 23. novembrī Komisija kā daļu no Eiropas 2020 stratēģijas pieņēma pamatiniciatīvu “Jaunu prasmju un darbavietu programma – Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību”, saskaņā ar kuru dalībvalstīm būtu jāveicina aktīvas novecošanas politika. 2010. gada 16. decembrī Komisija pieņēma arī pamatiniciatīvu “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai”. Šo politikas mērķu īstenošanai ir nepieciešama visu līmeņu valsts iestāžu un dažādu nevalstisku ieinteresēto pušu līdzdalība; Savienības līmenī atbalstu savai darbībai šie mērķi var gūt no Eiropas gada pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot informētību un veicināt paraugprakses apmaiņu. Valstu koordinatoriem būtu jānodrošina koordinācija rīcībām valsts līmenī un tas, lai šīs rīcības atbilstu Eiropas gada vispārējiem mērķiem. Būtu jāplāno arī citu organizāciju un ieinteresēto personu līdzdalība.

(18)

Padome 2010. gada 7. jūnijā pieņēma secinājumus “Aktīva novecošana”, kuros tā aicina Komisiju “sagatavot Eiropas gadu aktīvai novecošanai 2012. gadā, kurā būtu iespējams uzsvērt aktīvas novecošanas sniegto labumu un to devumu paaudžu solidaritātei un popularizēt daudzsološas iniciatīvas aktīvas novecošanas atbalstam visos līmeņos”.

(19)

Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembrī pieņēma rezolūciju “Demogrāfiskās problēmas un paaudžu solidaritāte”, aicinot dalībvalstis aktīvu novecošanu pasludināt par vienu no prioritātēm nākamajiem gadiem. Šajā rezolūcijā arī ir norādīts, ka Eiropas gadā būtu jo īpaši jāuzsver vecāka gadagājuma cilvēku ieguldījums sabiedrībā un jārada iespējas stiprināt paaudžu solidaritāti, sadarbību un saprašanos un ļaut jaunākiem un vecākiem cilvēkiem strādāt kopā.

(20)

Arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas sagatavotajos atzinumos tika uzsvērts, cik svarīga Eiropai ir aktīva novecošana, inter alia uzsverot dažādu paaudžu veselības aprūpes nozīmi.

(21)

Padomes Lēmuma 2010/707/ES (2010. gada 21. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3) 7. un 8. pamatnostādnē dalībvalstis ir aicinātas paaugstināt līdzdalību darba tirgū, izmantojot aktīvas novecošanas veicināšanas politiku, paaugstināt vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātības līmeni, veicinot inovācijas darba organizācijā, un uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku piemērotību darba tirgum, pilnveidojot viņu prasmes un nodrošinot līdzdalību mūžizglītības programmās. 10. pamatnostādnē uzsvērta nepieciešamība uzlabot sociālās aizsardzības sistēmas, mūžizglītību un aktīvas iekļaušanas politiku ar mērķi radīt iespējas cilvēkiem dažādos dzīves posmos, aizsargāt tos pret nabadzības un sociālās atstumtības risku un veicināt viņu aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē.

(22)

Paziņojumā “Digitālā programma Eiropai”, kas ir pirmā “Eiropa 2020” pamatiniciatīva, kura pieņemta 2010. gada 19. maijā, Komisija ir uzsvērusi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietojumprogrammu un pakalpojumu būtisko nozīmi pilnvērtīgu vecumdienu nodrošināšanā un ierosinājusi pastiprināt apvienotās programmas “Interaktīva automatizēta dzīves vide” (AAL) īstenošanu. Digitālajā programmā Eiropai ir arī ieteikts rīkoties saskaņoti, lai uzlabotu visu eiropiešu digitālās prasmes, tostarp vecāka gadagājuma cilvēku prasmes, kas veido lielāko daļu no tiem 150 miljoniem iedzīvotāju vai aptuveni 30 % no kopējā iedzīvotāju skaita, kuri nekad nav lietojuši internetu. Piekļuves veicināšana jaunajām tehnoloģijām un mācību nodrošināšana par šo tehnoloģiju izmantošanu varētu vēl vairāk uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku iespējas.

(23)

Saistībā ar Eiropas 2020 stratēģijas pamatiniciatīvu “Inovāciju Savienība” Komisija ir ierosinājusi īstenot aktīvas un veselīgas novecošanas inovāciju partnerību (AHAIP). Ar AHAIP censtos radīt iespēju pilsoņiem dzīvot neatkarīgi un saglabāt labu veselību ilgāk, un līdz 2020. gadam par diviem gadiem paildzināt to vidējo dzīves laikposmu, kad iedzīvotājiem ir laba veselība.

(24)

Komisija īsteno Eiropas Invaliditātes stratēģiju 2010.–2020. gadam, kurā, ņemot vērā bieži vērojamo saistību starp invaliditāti un novecošanu, ir noteikti atbilstīgi pasākumi attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Īpaši būtiski ir pieejamības uzlabošanas pasākumi atbilstīgi plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādes pieejām. Svarīgi ir arī pasākumi, lai atbalstītu neatkarīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā, tostarp tādi, kas vērsti uz vecākiem cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem, kuriem nepieciešams liels atbalsts un kuru vajadzības ir sarežģītas, kuri ir īpaši neaizsargāti un pakļauti sociālās atstumtības riskam. Turklāt Savienība un visas dalībvalstis ir parakstījušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kurā inter alia ir iekļauti noteikumi attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem.

(25)

Eiropas paaudžu solidaritātes diena tiek svinēta katru gadu 29. aprīlī. Šī diena sniedz labu iespēju Savienībai no jauna apņemties stiprināt paaudžu solidaritāti un sadarbību, lai veicinātu taisnīgu un ilgtspējīgu sabiedrību.

(26)

Ar šo lēmumu nosaka finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (4) 37. punkta izpratnē.

(27)

Uz aktīvas novecošanas jautājumu attiecas arī vairāki Savienības fondi, programmas un rīcības plāni, piemēram, Eiropas Sociālais fonds (5), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (6), Progress programma (7), Mūžizglītības programma (8) un jo īpaši tās Grundtvig programma, Veselības programma (9), īpašas programmas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un sociāli ekonomisko zinātņu un humanitāro zinātņu jomā Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai (10), rīcības plāns “Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā”, apvienotā programma AAL  (11), Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma (12) ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ieviešanas pilotprojektiem pilnvērtīgai novecošanai, sagatavošanas darbība Calypso sociālā tūrisma jomā un Rīcības plāns par mobilitāti pilsētās.

(28)

Lai nodrošinātu dažādu organizāciju līdzdalību, Eiropas gada laikā būtu, cik iespējams, jāatbalsta mazāka mēroga pasākumi un darbības.

(29)

Eiropas gada laikā būtu jāveicina un ar pienācīgiem resursiem jāatbalsta piedalīšanās attiecīgos Eiropas līmeņa tīklos.

(30)

Ņemot vērā to, ka Eiropas gada aktīvai novecošanai mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir nepieciešama valstu savstarpējā informācijas apmaiņa un paraugprakses izplatīšana visā Savienībā, un rīcības apjoma dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

a)

uzlabot sabiedrības informētību par aktīvas novecošanas nozīmi un to dažādiem aspektiem un nodrošināt, ka šim jautājumam tiek piešķirta ļoti nozīmīga vieta visu ieinteresēto personu politiskajā darba kārtībā visos līmeņos, lai uzsvērtu lietderīgo devumu, ko vecāka gadagājuma cilvēki sniedz sabiedrībai un ekonomikai, vairāk novērtējot šo devumu, veicinātu aktīvu novecošanu, paaudžu solidaritāti, visu cilvēku vitalitāti un cieņu pret visiem un pastiprinātu vecāka gadagājuma cilvēku potenciāla mobilizēšanas pasākumus neatkarīgi no viņu izcelsmes, kā arī radīt viņiem iespēju dzīvot neatkarīgi;

b)

stimulēt diskusijas, apmainīties ar informāciju un attīstīt savstarpējo mācīšanos starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām visos līmeņos, lai veicinātu aktīvas novecošanas politiku, identificētu un izplatītu paraugpraksi un veicinātu sadarbību un sinerģijas;

c)

piedāvāt pamatu saistībām un konkrētai rīcībai, lai ļautu Savienībai, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām visos līmeņos ar pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru un uzņēmumu līdzdalību un konkrētu uzsvaru uz informēšanas stratēģiju veicināšanu izstrādāt novatoriskus risinājumus, politiku un ilgtermiņa stratēģijas, tostarp vispusīgas vecuma pārvaldības stratēģijas saistībā ar nodarbinātību un darbu, izmantojot konkrētus pasākumus, un īstenot ar aktīvu novecošanu un paaudžu solidaritāti saistītus konkrētus mērķus;

d)

veicināt pasākumus, kas palīdzēs apkarot ar vecumu saistītu diskrimināciju, pārvarēt ar vecumu saistītus stereotipus un novērst šķēršļus, jo īpaši attiecībā uz nodarbināmību.

a)

konferences, pasākumi un iniciatīvas ar aktīvu visu iesaistīto personu līdzdalību, lai sekmētu diskusijas, uzlabotu informētību un rosinātu apņemties izpildīt konkrētus mērķus, kas sekmētu noturīgu un paliekošu ietekmi;

b)

informācijas, reklāmas un izglītošanas kampaņas, izmantojot multividi;

c)

informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa, inter alia izmantojot atklāto koordinācijas metodi un kontakttīklus, kurus izveidojušas ieinteresētās personas, kas darbojas Eiropas gada mērķu sasniegšanas jomā;

d)

pētījumi un apsekojumi Savienības, valstu vai reģionu līmenī, un rezultātu izplatīšana, uzsverot aktīvas novecošanas veicināšanu un aktīvai novecošanai labvēlīgas politikas ekonomisko un sociālo ietekmi.

a)

dalībvalstis;

b)

kandidātvalstis;

c)

Rietumbalkānu valstis un

d)

Eiropas Brīvā tirgus asociācijas valstis, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma puses.