Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1233/2010

( 2010. gada 15. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. panta 1. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [1],

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru [2],

tā kā:

(1) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 663/2009 [3] izveidoja Eiropas enerģētikas programmu ekonomikas atveseļošanai (EEPEA), 2009. un 2010. gadam piešķirot finansējumu EUR 3,98 miljardu apmērā.

(2) Šī regula nedrīkstētu skart mērķi līdz 2010. gada beigām Regulas (EK) Nr. 663/2009 II nodaļā noteiktajām apakšprogrammām piešķirt iespējami daudz no EUR 3,98 miljardu lielā finansējuma. Tomēr ir konstatēts, ka daļa no šīs summas netiks piešķirta minētajām apakšprogrammām.

(3) Saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai un atbilstoši ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumam un 2006. gada energoefektivitātes rīcības plānam atjaunojamo energoresursu turpmāka attīstība un energoefektivitātes sekmēšana veicinātu videi draudzīgāku izaugsmi, konkurētspējīgas un ilgtspējīgas ekonomikas izveidi un klimata pārmaiņu novēršanu. Sekmējot šīs politikas jomas, Savienība radīs jaunas darba vietas un videi draudzīga tirgus iespējas, tādējādi veicinot konkurētspējīgas, drošas un ilgtspējīgas ekonomikas attīstību. Šajā sakarā būtiska ir sadarbība starp dažādiem pārvaldības līmeņiem (daudzlīmeņu pārvaldība).

(4) Lielāka finanšu stimula nodrošināšana ir galvenais aspekts, lai mazinātu ierobežojumus, ko rada augstas iepriekšējās izmaksas, un veicinātu ilgtspējīgus uzlabojumus enerģētikas jomā. Tādēļ būtu jāizveido mērķtiecīgs finanšu instruments ("instruments"), lai izmantotu Regulas (EK) Nr. 663/2009 II nodaļā paredzēto finansējumu, ko nevar piešķirt līdz 2010. gada beigām. Instrumenta izveidē būtu jāņem vērā arī Komisijas ierosinātā ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīva. Šim instrumentam būtu jāatbalsta energoefektivitātes attīstība un atjaunojamās enerģijas projekti, kā arī jāveicina vietējo, reģionālo un valsts iestāžu ieguldījumu finansēšana energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā, jo īpaši pilsētvidē. Šajā procesā būtu jāpievērš uzmanība sinerģijai ar citiem dalībvalstīs pieejamiem resursiem, piemēram, struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, Eiropas vietējā enerģijas atbalsta instrumentu (ELENA) un Eiropas Reģionālās attīstības fondu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 397/2009 [4], lai izvairītos no pārklāšanās ar citiem finanšu instrumentiem.

(5) Ieguldījumu atbalsts ilgtspējīgas enerģētikas jomā var būt visefektīvākais un sniegt vislielākos ieguvumus, ja tas tiek īstenots vietējā līmenī. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos īstenošana valsts līmenī var izrādīties efektīvāka, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar attiecīgu administratīvo struktūru esamību vai darbību.

(6) Lai palielinātu ES finansējuma īstermiņa ietekmi, instruments būtu jāpārvalda vienam vai vairākiem finanšu starpniekiem, piemēram, starptautiskajām finanšu iestādēm. Izvēle būtu jāizdara, pamatojoties uz finanšu starpnieku apliecināto spēju maksimāli efektīvi un lietderīgi izmantot finansējumu tā, lai iespējami drīz nodrošinātu citu publiskā un privātā sektora ieguldītāju maksimālu līdzdalību un panāktu spēcīgāko sviras efektu starp Savienības finansējumu un kopējo ieguldījumu, tādējādi sekmējot būtisku ieguldījumu palielināšanos Savienībā. Tomēr finanšu un ekonomikas krīzes laikā, kam ir īpaši negatīva ietekme uz vietējo un reģionālo pašvaldības iestāžu finansēm, būtu jānodrošina, ka šo iestāžu sarežģītā budžeta situācija nemazina iespēju saņemt līdzekļus.

(7) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 663/2009 ar šo instrumentu būtu jāfinansē tikai tie ieguldījumu projekti, kuriem ir ātra, izmērāma un būtiska ietekme uz ekonomikas atveseļošanu Savienībā, palielinātu energoapgādes drošību un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Šādi ieguldījumu projekti veicina videi draudzīgu izaugsmi, konkurētspējīgas, integrētas, ilgtspējīgas un videi draudzīgas ekonomikas attīstību, kā arī nodarbinātības aizsardzību, darba vietu radīšanu un klimata pārmaiņu novēršanu saskaņā ar stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem.

(8) Būtu jāpiemēro Regulā (EK) Nr. 663/2009 noteiktie kritēriji, lai izvēlētos saskaņā ar šo instrumentu finansējamos projektus un noteiktu to atbilstību prasībām. Kā būtisku elementu vajadzētu ņemt vērā arī projektu ģeogrāfiskā izvietojuma līdzsvaru, lai nodrošinātu, ka šī regula ietekmē ekonomikas atlabšanu visā Savienībā, un atzīstot, ka atsevišķās dalībvalstīs projekti nav finansēti vai ir tikai daļēji finansēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 663/2009 II nodaļu.

(9) Ņemot vērā šīs regulas vēlamo īstermiņa ekonomisko ietekmi, laika posms no projekta pieteikuma saņemšanas līdz galīgajam lēmumam par to nedrīkstētu būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

(10) Līdz 2011. gada 31. martam būtu jāuzņemas atsevišķas juridiskas saistības IIa nodaļā paredzēto budžeta saistību izpildei.

(11) Šim instrumentam nevajadzētu kļūt par precedentu attiecībā uz Savienības vispārējā budžeta izmantošanu un iespējamiem turpmākiem finansēšanas pasākumiem, tostarp enerģētikas jomā, bet gan tas būtu jāuzskata par ārkārtas pasākumu, kas pieņemts ekonomiski grūtā laikā.

(12) Ņemot vērā neatliekamo nepieciešamību risināt problēmas saistībā ar ekonomikas krīzi, izdevumi, kas radušies saistībā ar Regulas (EK) Nr. 663/2009 II nodaļu, būtu jāuzskata par attiecināmiem, sākot no 2009. gada 13. jūlija, jo daudzi pieteikumu iesniedzēji saskaņā ar 112. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 ( 2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [5] ("Finanšu regula"), ir pieprasījuši izdevumus uzskatīt par attiecināmiem, sākot no dotācijas pieteikuma iesniegšanas. Izdevumi, kas radušies saistībā ar Regulas (EK) Nr. 663/2009 IIa nodaļu, būtu jāuzskata par attiecināmiem, sākot no 2011. gada 1. janvāra.

(13) Ņemot vērā neatliekamo nepieciešamību risināt problēmas saistībā ar ekonomikas krīzi, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 663/2009

Regulu (EK) Nr. 663/2009 ar šo groza šādi.

1. Regulas 1. pantā pievieno šādu daļu:

"Ar šo regulu paredz izveidot finanšu instrumentu ("instruments"), lai atbalstītu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas iniciatīvas."

2. Regulas 3. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Atsevišķas juridiskās saistības saskaņā ar II nodaļu 2009. un 2010. gadā pieņemto budžeta saistību izpildei uzņemas līdz 2010. gada 31. decembrim. Atsevišķas juridiskās saistības saskaņā ar IIa nodaļu uzņemas līdz 2011. gada 31. martam.";

b) pievieno šādu punktu:

"3. Regulas II pielikumā aprakstītie finanšu starpnieki dara visu iespējamo, lai ieguldījumu projektiem un tehniskajai palīdzībai saistībā ar energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem līdz 2014. gada 31. martam piešķirtu visu instrumenta finansējumu, kas ir pieejams no Savienības ieguldījuma. Pēc minētā datuma finansējumu no Savienības ieguldījuma nepiešķir. Visu finansējumu no Savienības ieguldījuma, ko finanšu starpnieki līdz 2014. gada 31. martam nav piešķīruši, atgriež Savienības vispārējā budžetā. Finansējums no Savienības ieguldījuma, kurš ir piešķirts ieguldījumu projektiem, tiek ieguldīts uz noteiktu laika posmu, kas nevar būt ilgāk par 2034. gada 31. martu. Savienība ir tiesīga saņemt procentus no ieguldījumiem instrumentā visu instrumenta pastāvēšanas laiku proporcionāli veiktajam ieguldījumam un atbilstoši savām dalībnieka tiesībām."

3. Regulā iekļauj šādu nodaļu:

"IIa NODAĻA

FINANŠU INSTRUMENTS

21.a pants

Finansējums, ko nevar piešķirt saskaņā ar II nodaļu

1. Finansējumu, par kuru saskaņā ar 3. panta 2. punktu nevar uzņemties atsevišķas juridiskās saistības saskaņā ar II nodaļu par summu EUR 146344644,50 apmērā, novirza 1. panta ceturtajā daļā minētajam instrumentam, lai sadarbībā ar finanšu iestādēm izstrādātu piemērotus finansēšanas instrumentus, kas ļautu būtiski veicināt energoefektivitātes projektus un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas projektus.

2. Instrumentu īsteno saskaņā ar II pielikumu. Regulas 23. panta 1. punktu instrumentam nepiemēro.

3. Savienības atbildība attiecībā uz instrumentu, tostarp pārvaldības izmaksām un citām attaisnotajām izmaksām, nepārsniedz šā panta 1. punktā minēto Savienības ieguldījuma summu 1. punktā minētajā instrumentā un nevar radīt nekādas citas saistības pret Savienības vispārējo budžetu."

4. Regulas 22. pantu svītro.

5. Regulas 23. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Ar EEPEA finansējumu sedz tikai ar projektiem saistītus izdevumus, kuri rodas atbalsta saņēmējiem un, saistībā ar projektiem, kurus finansē atbilstīgi 9. pantam, arī trešām personām, kas atbildīgas par projekta īstenošanu. Izdevumus, kas radušies saistībā ar II nodaļu, var uzskatīt par attiecināmiem, sākot no 2009. gada 13. jūlija.";

b) iekļauj šādu punktu:

"2.a Finansiālā palīdzība, kas sniegta saskaņā ar IIa nodaļu, attiecas uz izdevumiem, kuri saistībā ar ieguldījumu projektiem un tehnisko palīdzību energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem ir radušies II pielikuma A daļas 3. punktā aprakstītajiem saņēmējiem. Šādus izdevumus var uzskatīt par attiecināmiem, sākot no 2011. gada 1. janvāra."

6. Regulas 27. pantu groza šādi:

a) iekļauj šādu punktu:

"1.a Komisija līdz 2013. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vidusposma novērtējuma ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar IIa nodaļu, īpašu uzmanību pievēršot šādiem jautājumiem:

a) instrumenta izmaksu lietderība, sviras efekts un papildināmība;

b) pareizas finanšu pārvaldības esamība;

c) cik lielā mērā ar instrumentu ir sasniegti šajā regulā izklāstītie mērķi;

d) cik lielā mērā projektiem saistībā ar energoefektivitāti un no atjaunojamiem avotiem iegūtu enerģiju ir vajadzīgs turpmāks atbalsts no instrumenta.

Vidusposma novērtējuma ziņojumam vajadzības gadījumā un jo īpaši tad, ja Komisijas novērtējums par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar IIa nodaļu, ir pozitīvs, pievieno tiesību akta priekšlikumu par instrumenta darbības turpināšanu.";

b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai novērtējuma ziņojumu par rezultātiem, kas sasniegti ar EEPEA, saskaņā ar Finanšu regulas 27. panta 4. punktu."

7. Regulas 28. pantam pievieno šādu daļu:

"Ziņojumā iekļauj informāciju par visām pieskaitāmajām izmaksām, kas saistītas ar atbilstoši IIa nodaļai izveidotā instrumenta izveidošanu un īstenošanu."

8. Regulas pielikums kļūst par I pielikumu, un tai pievieno šādu pielikumu:

"II PIELIKUMS

FINANŠU INSTRUMENTS

A. Finanšu instrumenta īstenošana ilgtspējīgas enerģijas projektiem

1. Instrumenta darbības joma

Finanšu instrumentu ("instruments") izmanto, lai izstrādātu energotaupības, energoefektivitātes attīstību un atjaunojamās enerģijas projektus, kā arī ar to veicina vietējo, reģionālo un pienācīgi pamatotos gadījumos valsts iestāžu ieguldījumu finansēšanu šajās jomās. Instrumentu īsteno saskaņā ar budžeta izpildes uzdevumu deleģēšanas noteikumiem, kas paredzēti Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos.

Instrumentu izmanto ilgtspējīgas enerģijas projektiem, jo īpaši pilsētvidē. Tas jo īpaši ietver projektus saistībā ar:

a) sabiedriskām un privātām ēkām ar energoefektivitātes un/vai atjaunojamās enerģijas risinājumiem, tostarp risinājumiem, kuru pamatā ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošana;

b) ieguldījumiem augstas energoefektivitātes koģenerācijā, tostarp mikrokoģenerācijā, un centralizētajos apkures/dzesēšanas tīklos, jo īpaši tajos tīklos, kur izmanto atjaunojamos enerģijas avotus;

c) decentralizētiem vietējiem atjaunojamās enerģijas avotiem un to iekļaušanu elektrotīklu infrastruktūrā;

d) mikroģenerācijai, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus;

e) ekoloģisku pilsētas transportu, jo īpaši sabiedrisko transportu un transportlīdzekļiem, ko darbina no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūta elektroenerģija un ūdeņradis, lai atbalstītu energoefektivitātes palielinājumu un atjaunojamo enerģijas avotu integrāciju, un īpaši siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu;

f) vietējo infrastruktūru, tostarp efektīvu sabiedriskās infrastruktūras ārējo apgaismojumu, piemēram, ielu apgaismojumu, elektroenerģijas uzglabāšanas risinājumiem, viedām mērierīcēm un viediem tīkliem, kas maksimāli izmanto IKT;

g) energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām, kurām ir jauninājumu un ekonomikas potenciāls un kurās tiek izmantoti labākie pieejamie procesi.

Instrumentu var izmantot stimulu nodrošināšanai un tehniskajai palīdzībai, kā arī valsts, vietējo un reģionālo pašvaldību iestāžu informētības paaugstināšanai, lai nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu optimālu izmantošanu, jo īpaši jomās saistībā ar energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas uzlabojumiem dzīvojamās ēkās un citu veidu ēkās. Ar instrumentu atbalsta ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgus ieguldījumu projektus, lai pārfinansētu ieguldījumus, kas piešķirti no instrumenta, un piesaistītu valsts un privātos ieguldījumus. Tādējādi šo instrumentu var cita starpā izmantot sagatavošanai un kapitāla piešķiršanai aizdevumiem, garantijām, pašu kapitālam un citiem finanšu produktiem. Turklāt līdz 15 % no 21.a pantā minētā finansējuma var izlietot, lai sniegtu tehnisku palīdzību vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektu izveidē un sākotnējā tehnoloģijas izvēršanas fāzē saistībā ar šādiem projektiem.

2. Sinerģija

Piešķirot finansiālu vai tehnisku palīdzību, uzmanība jāpievērš arī sinerģijai ar citiem dalībvalstīs pieejamiem finanšu resursiem, piemēram, struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, kā arī ELENA instrumentu, lai izvairītos no pārklāšanās ar citiem instrumentiem.

3. Atbalsta saņēmēji

Instrumenta atbalsta saņēmēji ir valsts iestādes – vēlams, lai tās būtu vietējās un reģionālās iestādes, – un valsts vai privāti uzņēmumi, kas darbojas šo valsts iestāžu vārdā.

B. Sadarbība ar finanšu starpniekiem

1. Atlase un vispārējas prasības, tostarp izmaksas

Instrumentu izveido sadarbībā ar vienu vai vairākiem finanšu starpniekiem, un tajā var piedalīties atbilstīgi ieguldītāji. Finanšu starpniekus izvēlas, pamatojoties uz viņu apliecināto spēju maksimāli efektīvi un lietderīgi izmantot finansējumu saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem un kritērijiem.

Komisija nodrošina, lai ar instrumenta izveidošanu un īstenošanu saistīto pieskaitāmo izmaksu, tostarp pārvaldības maksu un citu attaisnoto izmaksu, kopsumma, par kuru finanšu starpnieki ir iesnieguši rēķinus, būtu iespējami maza, ievērojot paraugpraksi saistībā ar līdzīgiem instrumentiem un vienlaikus nodrošinot vajadzīgo instrumenta kvalitāti.

Eiropas Savienības ieguldījumu instrumentā īsteno Komisija atbilstoši Finanšu regulas 53. un 54. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

Finanšu starpnieki nodrošina atbilstību attiecīgajām budžeta izpildes uzdevumu deleģēšanas prasībām, kas noteiktas Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos, jo īpaši attiecībā uz iepirkuma noteikumiem, iekšējo kontroli, grāmatvedību un ārējo revīziju. Šiem finanšu starpniekiem atlīdzina tikai pārvaldības maksas un izmaksas, kas saistītas ar instrumenta izveidošanu un īstenošanu.

Sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus par instrumenta izveidi un darbību, tostarp attiecībā uz uzraudzību un kontroli, nosaka, Komisijai un finanšu starpniekiem noslēdzot vienu vai vairākas vienošanās.

2. Informācijas pieejamība

Instruments tiešsaistē dara pieejamu visu ieinteresētajām personām svarīgo informāciju par programmu pārvaldību. Tas jo īpaši ietver pieteikšanās procedūras, informāciju par paraugpraksi un projektu un ziņojumu pārskatu.

C. Finansēšanas nosacījumi, attiecināmības un atlases kritēriji

1. Finansējuma joma

Saskaņā ar šo pielikumu ar instrumentu finansē tikai:

a) ieguldījumu projektus, kuriem ir ātra, izmērāma un būtiska ietekme uz ekonomikas atveseļošanu Savienībā, palielinātu energoapgādes drošību un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu; un

b) tehnisko palīdzību energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem.

2. Apstākļi, kas jāņem vērā

Attiecībā uz projektu atlasi īpašu uzmanību pievērš ģeogrāfiskajam līdzsvaram.

Attiecībā uz ieguldījumu projektiem pienācīgu uzmanību pievērš spēcīga sviras efekta nodrošināšanai starp kopējo ieguldījumu un Savienības finansējumu, lai būtiski palielinātu ieguldījumus Savienībā. Tomēr sviras efekta faktors dažādiem ieguldījumu projektiem var atšķirties, jo tas ir atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, projekta faktiskā apmēra un veida, kā arī no vietējiem apstākļiem, tostarp saņēmēja lieluma un finansiālajām iespējām.

3. Nosacījumi valsts iestāžu piekļuvei instrumenta finansējumam

Valsts iestādēm, kas prasa finansējumu ieguldījumu projektiem vai tehniskajai palīdzībai saistībā ar energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem, jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) tās ir paudušas vai gatavojas paust politisku apņemšanos mazināt klimata pārmaiņas, attiecīgā gadījumā ietverot konkrētus mērķus, piemēram, attiecībā uz lielāku energoefektivitāti un/vai tādas enerģijas izmantošanu, kas iegūta no atjaunojamiem avotiem;

b) tās vai nu gatavojas izstrādāt daudzgadu stratēģijas, lai mazinātu klimata pārmaiņas un attiecīgā gadījumā sasniegtu savus mērķus, vai arī piedalās daudzgadu stratēģijā vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, lai mazinātu klimata pārmaiņas;

c) tās piekrīt, ka tās būs publiski atbildīgas par savas vispārējās stratēģijas rezultātiem.

4. Attiecināmības un atlases kritēriji ieguldījumu projektiem, ko finansē saskaņā ar instrumentu

Ieguldījumu projekti, ko finansē saskaņā ar šo instrumentu, atbilst šādiem attiecināmības un atlases kritērijiem:

a) pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;

b) finansējuma nodrošinājums un izmaksu lietderība visam attiecīgās darbības ieguldījumu posmam;

c) visu to projektu ģeogrāfiskais līdzsvars, uz kuriem attiecas šī regula;

d) gatavība, proti, vai priekšlikums ir sasniedzis investīciju posmu, un ar to saistītie būtiskie kapitāla izdevumi jāveic pēc iespējas ātrāk;

e) cik lielā mērā līdzekļu trūkums kavē darbības īstenošanu;

f) cik lielā mērā instrumenta finansējums stimulē publiskā un privātā sektora finansējumu;

g) kvantitatīva sociālekonomiskā ietekme;

h) kvantitatīva ietekme uz vidi.

5. Attiecināmības un atlases kritēriji tehniskās palīdzības projektiem, ko finansē saskaņā ar instrumentu

Tehniskās palīdzības projekti, ko finansē ar šo instrumentu, atbilst 4. punkta a), c), e), f) un g) apakšpunktā minētajiem attiecināmības un atlases kritērijiem."

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2010. gada 15. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. Buzek

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

O. Chastel

[1] 2010. gada 15. septembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[2] Eiropas Parlamenta 2010. gada 11. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 7. decembra lēmums.

[3] OV L 200, 31.7.2009., 31. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 397/2009 ( 2009. gada 6. maijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu groza attiecībā uz mājokļu energoefektivitātes un atjaunojamas enerģijas ieguldījumu atbilstību (OV L 126, 21.5.2009., 3. lpp.).

[5] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

--------------------------------------------------