31.7.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 204/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 689/2008

(2008. gada 17. jūnijs)

par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu un 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 304/2003 (2003. gada 28. janvāris) par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu (3) īstenoja Roterdamas Konvenciju (stājās spēkā 2004. gada 24. februārī) par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (4) (turpmāk – “Konvencija”), un aizstāja Padomes Regulu (EEK) Nr. 2455/92 (1992. gada 23. jūlijs) par dažu bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (5).

(2)

Eiropas Kopienu Tiesa ar 2006. gada 10. janvāra spriedumu lietā C-178/03 (Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi) (6) anulēja Regulu (EK) Nr. 304/2003, jo tās pamatā bija vienīgi Līguma 175. panta 1. punkts, un nolēma, ka pienācīgais juridiskais pamatojums ir 133. pants un 175. panta 1. punkts. Tomēr Tiesa nolēma arī to, ka minētajai regulai juridiskas sekas jāsaglabā tik ilgi, līdz samērīgā laikposmā tiek pieņemta jauna regula ar pienācīgu juridisku pamatojumu. Tas turklāt nozīmē, ka no jauna nav jāpilda saistības, kas jau izpildītas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 304/2003.

(3)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 304/2003 Komisija ir iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Regulas (EK) Nr. 304/2003 līdzšinējo darbību laikposmā no 2003. gada līdz 2005. gadam. Regulas procedūras kopumā ir darbojušās labi. Tomēr ziņojumā minēta virkne tehnisku grozījumu, kas būtu vajadzīgi. Tāpēc minētie elementi būtu jāiekļauj šajā regulā.

(4)

Konvencijā ir ļauts Pusēm, aizsargājot cilvēku veselību un vidi, rīkoties stingrāk, nekā aicināts Konvencijā, ja šāda rīcība ir saderīga ar Konvencijas noteikumiem un ir saskaņā ar starptautiskām tiesībām. Lai neļautu vājināties vides un sabiedrības veselības aizsardzības pakāpei valstīs, kas importē saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2455/92, noteiktos aspektos var un vajag noteikt stingrākas prasības, nekā paredzēts Konvencijā.

(5)	Attiecībā uz Kopienas dalību Konvencijā ir svarīgi noteikt tikai vienu kontaktpunktu Kopienas saziņai ar Sekretariātu un citām Konvencijas dalībvalstīm, kā arī ar citām valstīm. Minētajam kontaktpunktam vajadzētu būt Komisijai.

(6)

Uz Kopienā aizliegto vai stingri ierobežoto bīstamo ķīmisko vielu eksportu būtu arī turpmāk jāattiecina kopējā procedūra paziņošanai par eksportu. Tāpēc uz tām bīstamajām ķīmiskajām vielām pašu vielu, preparātu vai izstrādājumu veidā, kas Kopienā bijušas aizliegtas vai stingri ierobežotas kā augu aizsardzības līdzekļi, kā cita veida pesticīdi vai kā rūpnieciskas ķīmiskās vielas profesionālai vai plašai lietošanai, būtu jāattiecina eksporta paziņošanas noteikumi, kas ir līdzvērtīgi noteikumiem, kurus piemēro šādām ķīmiskām vielām, ja tās ir aizliegtas vai stingri ierobežotas vienā vai abās Konvencijā minētajās lietojuma kategorijās, proti, kā pesticīdi vai kā ķīmiskas vielas rūpnieciskai izmantošanai. Turklāt šie paši noteikumi būtu jāpiemēro arī ķīmiskajām vielām, uz kurām attiecas starptautiskā iepriekš norunātas piekrišanas (PIC) procedūra. Šī procedūra paziņošanai par eksportu būtu jāpiemēro Kopienas eksportam uz visām trešām valstīm neatkarīgi no tā, vai tās ir Konvencijas dalībvalstis vai arī tās ievēro Konvencijas noteikumus. Būtu jāatļauj dalībvalstīm iekasēt administratīvas maksas, lai segtu šīs procedūras ievērošanas izdevumus.

(7)	Būtu jāuzliek pienākums eksportētājiem un importētājiem sniegt informāciju par to ķīmisko vielu daudzumu starptautiskajā tirdzniecībā, uz kurām attiecas šī regula, lai varētu uzraudzīt un novērtēt šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti.

(8)

Lai ķīmiskās vielas, kas ir aizliegtas vai stingri ierobežotas ar Kopienas vai dalībvalstu galīgām reglamentējošām darbībām, iekļautu starptautiskajā PIC procedūrā un ja ir izpildīti Konvencijā paredzētie kritēriji šajā jomā, Komisijai būtu jāiesniedz attiecīgs paziņojums Konvencijas sekretariātam. Lai pamatotu šādus paziņojumus, vajadzības gadījumā būtu jāpieprasa papildu informācija.

(9)	Ja Kopienas vai dalībvalsts galīgās reglamentējošās darbības neatbilst minētajiem kritērijiem un tāpēc paziņošanas procedūra uz tām neattiecas, informācijas apmaiņas interesēs ziņas par šīm darbībām tomēr būtu jānosūta Konvencijas sekretariātam un citām Konvencijas dalībvalstīm.

(10)

Turklāt ir jānodrošina, lai Kopiena pieņemtu lēmumus par to ķīmisko vielu importu Kopienā, uz kurām attiecas starptautiskā PIC procedūra. Šādu lēmumu pamatā vajadzētu būt spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem, un tajos būtu jāņem vērā dalībvalstu noteiktie aizliegumi vai stingrie ierobežojumi. Attiecīgos gadījumos būtu jāierosina Kopienas tiesību aktu grozījumi.

(11)

Vajadzīgi pasākumi, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis un eksportētāji ir informēti par importējošo valstu lēmumiem saistībā ar ķīmiskajām vielām, uz kurām attiecas starptautiskā PIC procedūra, un ka eksportētāji pilda minētos lēmumus. Turklāt, lai novērstu nevēlamu eksportu, nedrīkst atļaut tādu Kopienā aizliegtu vai stingri ierobežotu ķīmisko vielu eksportu, kuras atbilst Konvencijas kritērijiem vai uz kurām attiecas starptautiskā PIC procedūra, ja nav pieprasīta un saņemta nepārprotama attiecīgās importējošās valsts piekrišana neatkarīgi no tā, vai minētā valsts ir Konvencijas dalībvalsts. Vienlaikus ir lietderīgi šo pienākumu nepiemērot dažu ķīmisku vielu eksportam uz valstīm, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībnieces, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Bez tam jāparedz procedūra gadījumiem, kad pēc visiem saprātīgajiem pūliņiem tomēr neizdodas iegūt atbildi no importējošās valsts, un šādi jāpaver noteiktu ķīmisku vielu pagaidu eksporta iespēja, ievērojot īpašus nosacījumus. Jāparedz arī regulāri pārskatīt visus šādus eksporta gadījumus, kā arī gadījumus, par kuriem saņemta nepārprotama piekrišana.

(12)	Komisijas izveidotā datubāze ir svarīgs rīks, uz kura būtu jābalsta šīs regulas piemērošana un kontrole.

(13)

Svarīgi ir arī tas, lai visām eksportētajām ķīmiskajām vielām būtu pietiekami ilgs glabāšanas laiks, kas ļautu tās faktiski un droši izmantot. Attiecībā uz pesticīdiem, jo īpaši tiem, kurus eksportē uz attīstības valstīm, ir būtiski norādīt informāciju par piemērotiem glabāšanas apstākļiem un izmantot piemērota materiāla un lieluma iepakojumu, lai nepieļautu lietošanai vairs nederīgu krājumu rašanos.

(14)

Konvencija neattiecas uz izstrādājumiem, kuri satur ķīmiskas vielas. Tomēr noteikumus paziņošanai par eksportu šķiet lietderīgi attiecināt arī uz izstrādājumiem, kas satur ķīmiskas vielas, kuras varētu izdalīties noteiktos lietošanas apstākļos vai iznīcinot un kuras Kopienā ir aizliegtas vai stingri ierobežotas vienā vai vairākās Konvencijā noteiktajās lietojuma kategorijās, vai uz kurām attiecas starptautiskā PIC procedūra. Turklāt dažas ķīmiskas vielas un izstrādājumi, kas satur noteiktas ķīmiskas vielas, uz kurām Konvencija neattiecas, bet kuras vieš īpašas bažas, vispār nebūtu jāeksportē.

(15)	Saskaņā ar Konvenciju par to ķīmisko vielu tranzītu, uz kurām attiecas starptautiskā PIC procedūra, būtu jāinformē Konvencijas Puses, kuras šādu informāciju pieprasa.

(16)

Visām bīstamajām ķīmiskajām vielām, kuras paredzēts eksportēt uz Konvencijas dalībvalstīm un citām valstīm, būtu jāpiemēro Kopienas noteikumi par iepakošanu un marķēšanu un citu drošības informāciju, ja vien minētie noteikumi nav pretrunā ar konkrētām attiecīgo valstu prasībām, kurās ņemti vērā atbilstīgi starptautiskie standarti.

(17)

Lai nodrošinātu šo noteikumu efektīvu kontroli un izpildi, dalībvalstīm būtu jāizraugās iestādes, piemēram, muitas iestādes, kas atbild par to ķīmisko vielu importu un eksportu, uz kurām attiecas šī regula. Komisijai un dalībvalstīm šeit ir būtiska loma, un tām būtu jārīkojas mērķtiecīgi un saskaņoti. Pārkāpumu gadījumā dalībvalstīm būtu jānosaka attiecīgas sankcijas. Lai atvieglotu muitas kontroli un mazinātu administratīvo slogu kā eksportētājiem, tā iestādēm, būtu jāizveido tādu kodu sistēma, ar kuriem apstiprina atbilstību noteikumiem un kuri turpmāk jāizmanto eksporta deklarācijās. Būtu jānosaka neilgs pārejas periods, kurā pielāgoties šīs jaunās sistēmas izmantošanai, pirms tā kļūst obligāta.

(18)

Lai nodrošinātu ķīmisko vielu pareizu pārvaldību, būtu jāveicina informācijas apmaiņa, atbildības dalīšana un kopīgi pasākumi Kopienas un dalībvalstu un trešo valstu starpā neatkarīgi no tā, vai šīs trešās valstis ir Konvencijas dalībvalstis. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsniedz tehniskā palīdzība attīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku vai nu tieši, vai arī netieši – sniedzot atbalstu nevalstisku organizāciju projektiem –, jo sevišķi būtu jāsniedz palīdzība, kuras mērķis ir uzlabot minēto valstu spēju īstenot Konvenciju.

(19)	Procedūru darbība būtu pastāvīgi jāuzrauga, lai tās būtu efektīvas. Tālab dalībvalstīm būtu regulāri jāiesniedz ziņojumi Komisijai, kurai savukārt būtu regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

(20)	Būtu jāsagatavo tehniskie norādījumi, lai kompetentajām iestādēm, tostarp, piemēram, eksportu kontrolējošajām muitas iestādēm, palīdzētu piemērot šo regulu.

(21)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(22)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus, lai ķīmisku vielu iekļautu I pielikuma 1. vai 2. daļā pēc tam, kad ir veiktas Kopienas līmeņa galīgas reglamentējošas darbības, pasākumus, lai V pielikuma 1. daļā iekļautu ķīmisku vielu, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 24. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (8), pasākumus, lai izdarītu grozījumus I pielikumā, tostarp mainītu jau esošos ierakstus, pasākumus, lai V pielikuma 2. daļā iekļautu ķīmisku vielu, uz kuru jau attiecas Kopienas līmeņa eksporta aizliegums, pasākumus, lai izdarītu grozījumus II, III, IV un VI pielikumā, un pasākumus, lai mainītu V pielikumā esošos ierakstus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi

1.   Šīs regulas mērķi ir šādi:

a)	īstenot Roterdamas Konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (turpmāk – “Konvencija”);

b)	veicināt atbildības dalīšanu un kopīgus pasākumus bīstamo ķīmisko vielu starptautiskajā apritē, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi no iespējama kaitējuma;

c)	sekmēt bīstamo ķīmisko vielu lietošanu videi nekaitīgā veidā.

Šā punkta pirmajā daļā minētos mērķus sasniedz, atvieglojot informācijas apmaiņu par šādu ķīmisku vielu īpašībām, Kopienas mērogā paredzot lēmumu pieņemšanas procesu par minēto vielu importu un eksportu un izplatot lēmumus Konvencijas dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – citām valstīm.

2.   Papildus 1. punktā minētajiem mērķiem ar šo regulu nodrošina to, ka Padomes Direktīvas 67/548/EEK (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/45/EK (10) noteikumus par cilvēkam vai videi bīstamu ķīmisku vielu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu pirms to laišanas tirgū šādām ķīmiskām vielām piemēro arī tad, kad dalībvalstis tās eksportē uz Konvencijas dalībvalstīm vai citām valstīm, ja vien minētie noteikumi nav pretrunā ar īpašām šo dalībvalstu vai citu valstu prasībām.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro:

a)	noteiktām bīstamām ķīmiskām vielām, uz kurām saskaņā ar Konvenciju attiecas iepriekš norunātas piekrišanas procedūra (turpmāk – “PIC procedūra”);

b)	noteiktām bīstamām ķīmiskām vielām, kas Kopienā vai dalībvalstī ir aizliegtas vai stingri ierobežotas;

c)	attiecībā uz klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu – ķīmiskām vielām to eksportēšanas laikā.

2.   Šo regulu nepiemēro šādām vielām:

a)	narkotiskām un psihotropām vielām, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 111/2005 (2004. gada 22. decembris), ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm (11);

b)	radioaktīviem materiāliem un vielām, uz ko attiecas Padomes Direktīva 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (12);

c)	atkritumiem, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/12/EK (2006. gada 5. aprīlis) par atkritumiem (13) un Padomes Direktīva 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem (14);

d)	ķīmiskiem ieročiem, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2000 (2000. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei (15);

e)

pārtikai un pārtikas piedevām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (16);

f)

pārstrādātai, daļēji pārstrādātai vai nepārstrādātai lopbarībai (arī piedevām), ko paredzēts izbarot dzīvniekiem un uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (17);

g)	ģenētiski modificētiem organismiem, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē (18);

h)

izņemot šīs regulas 3. panta 4. punkta b) apakšpunkta aptverto jomu – patentētām zālēm un veterinārām zālēm, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (19), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (20);

i)	ķīmiskām vielām tādā daudzumā, kas nevar ietekmēt veselību vai vidi un – katrā ziņā – ir mazāks par 10 kg, ja tās importē vai eksportē pētniecības vai analīzes vajadzībām.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“ķīmiska viela” ir viela, kā tā definēta Direktīvā 67/548/EEK, pati par sevi vai preparāta sastāvā, vai preparāts, kura ražota vai iegūta dabā, bet neietver dzīvus organismus un kura pieder kādai no šīm kategorijām: a) pesticīdi, arī īpaši bīstami pesticīdu preparāti; b) rūpnieciskas ķīmiskās vielas;

2)	“preparāts” ir maisījums vai šķīdums, kura sastāvā ir divas vai vairākas vielas;

3)	“izstrādājums” ir gatavs ražojums, kas satur vai ietver ķīmisku vielu, kuras lietošana šajā konkrētajā ražojumā ir aizliegta vai stingri ierobežota ar Kopienas tiesību aktiem;

4)

“pesticīdi” ir ķīmiskas vielas, kuras ietilpst kādā no šīm apakškategorijām: a) pesticīdi, kurus izmanto kā augu aizsardzības līdzekļus un uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (21); b) pārējie pesticīdi, piemēram, biocīdi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū (22), un, piemēram, dezinfekcijas līdzekļi, insekticīdi un paraziticīdi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2001/82/EK un 2001/83/EK;

5)	“rūpnieciskas ķīmiskās vielas” ir ķīmiskas vielas, kuras ietilpst kādā no šīm apakškategorijām: a) ķīmiskas vielas profesionālai lietošanai; b) ķīmiskas vielas plašai lietošanai;

6)	“ķīmiska viela, uz ko attiecas paziņojums par eksportu” ir ķīmiska viela, kas aizliegta vai stingri ierobežota Kopienā vienā vai vairākās kategorijās vai apakškategorijās, un ķīmiska viela, uz ko attiecas PIC procedūra un kas ir minēta I pielikuma 1. daļā;

7)	“ķīmiska viela, par ko jāsniedz PIC paziņojums” ir ķīmiska viela, kas aizliegta vai stingri ierobežota Kopienā vai dalībvalstī vienā vai vairākās kategorijās. Ķīmiskās vielas, kas Kopienā aizliegtas vai stingri ierobežotas vienā vai vairākās kategorijās, ir uzskaitītas I pielikuma 2. daļā;

8)	“ķīmiska viela, uz ko attiecas PIC procedūra” ir ķīmiska viela, kas minēta Konvencijas III pielikumā un šīs regulas I pielikuma 3. daļā;

9)

“aizliegta ķīmiska viela” ir viela, kas atbilst vienam no turpmāk minētajiem aprakstiem: a) ķīmiska viela, kuru ar galīgu reglamentējošu darbību Kopiena aizliegusi jebkādā veidā izmantot vienā vai vairākās kategorijās vai apakškategorijās, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi; b) ķīmiska viela, kurai atteikts pirmās izmantošanas apstiprinājums vai kuru ražotāji izņēmuši no Kopienas tirgus vai atsaukuši tās turpmāku izskatīšanu paziņošanas, reģistrācijas vai apstiprināšanas procesā, un par kuru ir pierādījumi, ka šī ķīmiskā viela rada bažas attiecībā uz cilvēku veselību vai vidi;

10)

“stingri ierobežota ķīmiska viela” ir viela, kas atbilst vienam no turpmāk minētajiem aprakstiem: a) ķīmiska viela, kuru ar Kopienas galīgu reglamentējošu darbību aizliegts faktiski jebkādā veidā lietot vienā vai vairākās kategorijās vai apakškategorijās, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi, atļaujot tikai dažus īpašus lietojumus; b) ķīmiska viela, kurai atteikts apstiprinājums faktiski visu veidu lietojumiem vai kuru ražotāji izņēmuši no Kopienas tirgus vai atsaukuši tās turpmāku izskatīšanu paziņošanas, reģistrācijas vai apstiprināšanas procesā, un par kuru ir pierādījumi, ka šī ķīmiskā viela rada bažas attiecībā uz cilvēku veselību vai vidi;

11)	“dalībvalsts aizliegta vai stingri ierobežota ķīmiska viela” ir ķīmiska viela, kas aizliegta vai stingri ierobežota ar dalībvalsts galīgu reglamentējošu darbību;

12)	“galīga reglamentējoša darbība” ir tiesību akts, kura nolūks ir aizliegt vai stingri ierobežot ķīmiskas vielas lietošanu;

13)	“īpaši bīstams pesticīdu preparāts” ir ķīmiska viela, kura sagatavota lietošanai par pesticīdu un kuras izmantošana atstāj uz veselību vai vidi smagas sekas, kas novērojamas īsā laikā pēc minētās vielas vienreizējas vai vairākkārtējas iedarbības tās lietošanas apstākļos;

14)

“eksports” ir: a) Līguma 23. panta 2. punkta nosacījumiem atbilstošu ķīmisko vielu pastāvīgs vai pagaidu eksports; b) tādu Līguma 23. panta 2. punkta nosacījumiem neatbilstīgu ķīmisku vielu reeksports, kurām piemērota muitas procedūra, kas nav Kopienas ārējā tranzīta procedūra preču pārvadājumiem caur Kopienas muitas teritoriju;

15)	“imports” ir tādu ķīmisku vielu fiziska ievešana Kopienas muitas teritorijā, kurām piemērota muitas procedūra, kas nav Kopienas ārējā tranzīta procedūra preču pārvadājumiem caur Kopienas muitas teritoriju;

16)

“eksportētājs” ir šāda fiziska vai juridiska persona: a) persona, kuras vārdā iesniegta eksporta deklarācija, t. i., persona, kurai deklarācijas pieņemšanas laikā ir līgums ar saņēmēju no Konvencijas dalībvalsts vai no citas valsts un kurai ir pilnvaras ķīmisko vielu izsūtīt no Kopienas muitas teritorijas; b) ja nav noslēgts eksporta līgums vai ja līguma turētājs nerīkojas savā vārdā – persona, kurai ir pilnvaras ķīmisko vielu izsūtīt no Kopienas muitas teritorijas; c) ja saskaņā ar eksporta līgumu tiesības rīkoties ar ķīmisko vielu ir personai, kas uzņēmējdarbību veic ārpus Kopienas, – līgumslēdzēja puse, kura uzņēmējdarbību veic Kopienā;

17)	“importētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura ievešanas laikā Kopienas muitas teritorijā ir ķīmiskās vielas saņēmēja;

18)	“Konvencijas dalībvalsts” jeb “Puse” ir tāda valsts vai tāda reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kas piekritusi uzņemties Konvencijas uzliktās saistības un attiecībā uz kuru Konvencija ir spēkā;

19)	“cita valsts” ir jebkura valsts, kas nav Konvencijas dalībvalsts.

4. pants

Izraudzītās valsts iestādes

Katra dalībvalsts izraugās iestādi vai iestādes (turpmāk – “izraudzītā valsts iestāde” vai “izraudzītās valsts iestādes”), lai tās veiktu šajā regulā paredzētās administratīvās funkcijas, ja tas vēl nav izdarīts pirms šīs regulas pieņemšanas.

Dalībvalsts līdz 2008. gada 1. novembrim informē Komisiju par izraudzīto valsts iestādi.

5. pants

Kopienas dalība Konvencijā

1.   Par Kopienas dalību Konvencijā kopīgi atbild Komisija un dalībvalstis, jo īpaši par tehnisko palīdzību, informācijas apmaiņu un jautājumiem saistībā ar strīdu izšķiršanu, piedalīšanos palīgstruktūrās un balsošanu.

2.   Ciktāl tas attiecas uz Kopienas dalību Konvencijā, pildot Konvencijas administratīvās funkcijas attiecībā uz PIC procedūru un paziņošanu par eksportu, Komisija rīkojas visu izraudzīto valsts iestāžu vārdā kā kopīga izraudzīta iestāde, cieši sadarbojoties un apspriežoties ar dalībvalstu izraudzītajām iestādēm.

Komisija jo īpaši atbild par šādu funkciju izpildi:

a)	Kopienas paziņojumu par eksportu nosūtīšana Pusēm un citām valstīm saskaņā ar 7. pantu;

b)	paziņojumu par attiecīgām galīgām reglamentējošām darbībām iesniegšana Konvencijas sekretariātam (turpmāk – “Sekretariāts”) par ķīmiskām vielām, attiecībā uz kurām saskaņā ar 10. pantu jāsniedz PIC paziņojums;

c)	informācijas nosūtīšana par citām galīgām reglamentējošām darbībām par ķīmiskām vielām, attiecībā uz kurām saskaņā ar 11. pantu nav jāsniedz PIC paziņojums;

d)	vispārējas informācijas saņemšana no Sekretariāta.

Komisija turklāt sniedz Sekretariātam atbildes par Kopienas importu attiecībā uz ķīmiskajām vielām, uz ko saskaņā ar 12. pantu attiecas PIC procedūra.

Komisija arī saskaņo Kopienas ieguldījumu visos tehniskajos jautājumos šādās jomās:

a)	Konvencija;

b)	ar Konvencijas 18. pantu nodibinātās Pušu konferences sanāksmju sagatavošana;

c)	saskaņā ar Konvencijas 18. panta 6. punktu izveidotā Ķīmisko vielu pārskatīšanas komiteja;

d)	citas palīgstruktūras.

Attiecīgā gadījumā izveido dalībvalstu ziņotāju tīklu, lai sagatavotu tehniskos dokumentus, piemēram, dokumentus par lēmumu pamatnostādnēm, kā minēts Konvencijas 7. panta 3. punktā (turpmāk – “dokumenti par lēmumu pamatnostādnēm”).

3.   Komisija un dalībvalstis uzņemas vajadzīgo iniciatīvu, lai nodrošinātu Kopienas pienācīgu pārstāvību dažādajās struktūrās, kas veic Konvencijas īstenošanu.

6. pants

Ķīmiskās vielas, uz kurām attiecas paziņojums par eksportu, ķīmiskās vielas, par kurām jāiesniedz PIC paziņojums, un ķīmiskās vielas, uz ko attiecas PIC procedūra

1.   Ķīmiskās vielas, uz kurām attiecas šīs regulas noteikumi attiecībā uz paziņojumu par eksportu, PIC paziņojumu vai PIC procedūru, ir attiecīgi uzskaitītas I pielikumā.

2.   I pielikumā ķīmiskās vielas klasificē vienā vai vairākās no trijām ķīmisko vielu grupām, kuras attiecīgi ietvertas I pielikuma 1., 2. un 3. daļā.

Uz I pielikuma 1. daļā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām attiecas 7. pantā paredzētā procedūra paziņošanai par eksportu, kurā iekļauj detalizētu informāciju par vielas identitāti, to lietojuma kategoriju un/vai apakškategoriju, kurā noteikts ierobežojums, ierobežojuma veidu un – attiecīgā gadījumā – papildu informāciju, jo īpaši par atbrīvojumiem no prasības sniegt paziņojumu par eksportu.

Par I pielikuma 2. daļā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām papildus 7. pantā paredzētajam paziņojumam par eksportu jāsniedz arī 10. pantā paredzētais PIC paziņojums, kurā iekļauj detalizētu informāciju par vielas identitāti un lietojuma kategoriju.

Uz I pielikuma 3. daļā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām attiecas PIC procedūra, kurā norāda lietojuma kategoriju un – attiecīgā gadījumā – papildu informāciju, jo īpaši prasības paziņojumam par eksportu.

3.   Šā panta 2. punktā minētos uzskaitījumus elektroniski dara publiski pieejamus.

7. pants

Konvencijas dalībvalstīm un citām valstīm nosūtāmie paziņojumi par eksportu

1.   Šīs regulas I pielikuma 1. daļā uzskaitītajām vielām vai preparātiem, kuros šādu vielu koncentrācija ir tāda, ka neatkarīgi no pārējām preparāta sastāvdaļām jāpilda Direktīvā 1999/45/EK paredzētais marķēšanas pienākums, piemēro 2. līdz 8. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētu ķīmisku vielu pirmoreiz pēc dienas, kurā uz to sāk attiekties šīs regulas noteikumi, eksportējot no Kopienas uz Konvencijas dalībvalsti vai uz citu valsti, eksportētājs ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās eksportēšanas par to paziņo izraudzītajai iestādei dalībvalstī, kurā viņš veic uzņēmējdarbību. Pēc tam eksportētājs valsts izraudzītajai iestādei ziņo par šīs ķīmiskās vielas pirmo eksportu katrā kalendārajā gadā un paziņojumu veic ne vēlāk kā 15 dienas pirms eksportēšanas. Paziņojumam jāatbilst II pielikuma prasībām.

Izraudzītā valsts iestāde pārbauda informācijas atbilstību II pielikumam un no eksportētāja saņemto paziņojumu tūlīt nosūta Komisijai.

Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstīgās iestādes importējošajā Pusē vai citās valstīs paziņojumu saņem ne vēlāk kā 15 dienas pirms paredzētā ķīmiskās vielas pirmā eksporta un – pēc tam – pirms pirmā eksporta katrā nākamajā kalendārajā gadā. Šo noteikumu piemēro neatkarīgi no ķīmiskās vielas sagaidāmā lietojuma importējošajā Pusē vai citā valstī.

Katru paziņojumu par eksportu Komisija reģistrē datubāzē, piešķirot tam eksporta reģistrācijas numuru, un atjaunināts attiecīgo ķīmisko vielu un importējošo Pušu un citu valstu saraksts par katru kalendāro gadu ir pastāvīgi publiski pieejams, un to attiecīgā gadījumā izplata dalībvalstu izraudzītajām iestādēm.

3.   Ja Komisija 30 dienās pēc tam, kad ir nosūtīts paziņojums par pirmo eksportu pēc ķīmiskās vielas iekļaušanas I pielikuma 1. daļā, nesaņem no importējošās Puses vai citas valsts apstiprinājumu par šā paziņojuma saņemšanu, tā iesniedz otru paziņojumu. Komisija velta atbilstošas pūles, lai nodrošinātu, ka importējošās Puses vai citas valsts attiecīgā iestāde saņem otro paziņojumu.

4.   Ja Kopienas tiesību aktos tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz konkrēto vielu tirdzniecību, izmantošanu vai marķēšanu un ikreiz, kad mainās attiecīgā preparāta sastāvs un līdz ar to preparāta marķējums, no jauna sniedz 2. punktā paredzēto paziņojumu par eksportu. Jaunais paziņojums atbilst II pielikuma prasībām, un tajā ir norāde, ka tas ir pārskatīts iepriekšējais paziņojums.

5.   Ja ķīmiskas vielas eksports ir saistīts ar ārkārtas stāvokli, kad jebkura kavēšanās var radīt draudus sabiedrības veselībai vai videi importējošajā Pusē vai citā valstī, 2., 3. un 4. punkta prasības var pilnīgi vai daļēji atcelt pēc eksportējošās dalībvalsts izraudzītās iestādes ieskatiem un apspriežoties ar Komisiju.

6.   Pienākumi, kas norādīti 2., 3. un 4. punktā, vairs nav jāpilda, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	uz konkrēto ķīmisko vielu sākts attiecināt PIC procedūru;

b)	importējošā valsts, kas ir Konvencijas dalībvalsts, saskaņā ar Konvencijas 10. panta 2. punktu sniegusi atbildi Sekretariātam par piekrišanu vai nepiekrišanu ķīmiskās vielas importam;

c)	Sekretariāts par šo atbildi ir informējis Komisiju, kura minēto informāciju nosūtījusi dalībvalstīm.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja importējošā Konvencijas dalībvalsts, piemēram, ar lēmumu par importu vai citādi, skaidri pieprasa eksportējošajām Pusēm regulāri ziņot par eksportu.

Pienākumi, kas norādīti 2., 3. un 4. punktā, vairs nav jāpilda arī tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	importējošās Puses vai citas importējošās valsts izraudzītā valsts iestāde vai atbilstīga iestāde ir atcēlusi prasību tikt informētai pirms ķīmiskās vielas eksportēšanas;

b)	Komisija no Sekretariāta vai no izraudzītās valsts iestādes vai atbilstīgas iestādes importējošajā Pusē vai citā importējošajā valstī ir saņēmusi attiecīgo informāciju, nosūtījusi to dalībvalstīm un darījusi pieejamu internetā.

7.   Komisija, attiecīgās dalībvalstu izraudzītās iestādes un eksportētāji pēc uzaicinājuma importējošajām Pusēm un citām valstīm sniedz pieejamo papildu informāciju par eksportētajām ķīmiskajām vielām.

8.   Dalībvalstis var izveidot sistēmas, kas uzliek eksportētājiem pienākumu par katru sniegto eksporta paziņojumu un katru lūgumu saņemt nepārprotamu piekrišanu maksāt administratīvu maksu, kas atbilst šā panta 2., 3. un 4. punktā un 13. panta 3., 6. un 7. punktā noteikto procedūru veikšanas izmaksām.

8. pants

No Konvencijas dalībvalstīm un citām valstīm saņemtie paziņojumi par eksportu

1.   Paziņojumus par eksportu, ko Komisija saņēmusi no Puses izraudzītās iestādes vai citas valsts atbilstīgas iestādes un kas ir par tādu ķīmisko vielu eksportu uz Kopienu, uz kuru ražošanu, lietošanu, pārvietošanu, patērēšanu, transportēšanu vai pārdošanu saskaņā ar Puses vai citas valsts tiesību aktiem attiecas aizliegums vai stingri ierobežojumi, elektroniski dara pieejamus Komisijas uzturētā datubāzē.

Komisija apstiprina paziņojuma par pirmo eksportu saņemšanu par katru ķīmisko vielu no katras Puses vai citas valsts.

Importējošās dalībvalsts izraudzītā iestāde saņem katra iesūtītā paziņojuma kopiju kopā ar visu pieejamo informāciju. Citām dalībvalstīm ir tiesības saņemt kopijas pēc pieprasījuma.

2.   Ja izraudzītās dalībvalstu iestādes tieši vai netieši saņem paziņojumus par eksportu no izraudzītajām Konvencijas dalībvalstu iestādēm vai attiecīgām citu valstu iestādēm, tās tūlīt šos paziņojumus nosūta Komisijai kopā ar visu pieejamo informāciju.

9. pants

Informācija par ķīmisko vielu eksportu un importu

1.   Katrs:

—	I pielikumā uzskaitīto vielu eksportētājs,

—	tādu preparātu eksportētājs, kuros šo vielu koncentrācija ir tāda, ka neatkarīgi no pārējām preparāta sastāvdaļām jāpilda Direktīvā 1999/45/EK paredzētais marķēšanas pienākums, vai

—	tādu izstrādājumu eksportētājs, kuru sastāvā ir šādas vielas,

katra gada pirmajā ceturksnī informē savas dalībvalsts izraudzīto iestādi par ķīmiskās vielas (kā atsevišķas vielas, preparāta sastāvdaļas vai izstrādājumu) daudzumu, kas iepriekšējā gadā nosūtīts katrai Konvencijas dalībvalstij vai citai valstij. Šo informāciju sniedz kopā ar visu to importētāju un viņu adrešu sarakstu, kuriem tajā pašā laikposmā ir piegādāti sūtījumi. Šajā informācijas apkopojumā atsevišķi uzskaita eksportu saskaņā ar 13. panta 7. punktu.

Katrs importētājs Kopienā sniedz šo pašu informāciju par Kopienā importētajiem daudzumiem.

2.   Eksportētājs vai importētājs pēc Komisijas vai savas dalībvalsts izraudzītās valsts iestādes pieprasījuma sniedz šīs regulas īstenošanai vajadzīgo papildu informāciju par attiecīgajām ķīmiskajām vielām.

3.   Katra dalībvalsts ik gadu sniedz Komisijai saskaņā ar III pielikumu apkopotu informāciju. Komisija apkopo šīs ziņas Kopienas mērogā un savā datubāzē internetā dara sabiedrībai pieejamu informāciju, kas nav konfidenciāla.

10. pants

Paziņošana par ķīmiskām vielām, kas saskaņā ar Konvenciju ir aizliegtas vai stingri ierobežotas

1.   Komisija rakstiski paziņo Sekretariātam par ķīmiskajām vielām, par kurām jāsniedz PIC paziņojums.

2.   Komisija paziņo Sekretariātam par papildu ķīmiskajām vielām, par kurām jāsniedz PIC paziņojums un kuras ir iekļautas I pielikuma 2. daļā. Šo paziņojumu iesniedz iespējami drīz pēc Kopienas galīgās reglamentējošās darbības pieņemšanas par attiecīgās ķīmiskās vielas aizliegšanu vai stingru ierobežošanu un ne vēlāk kā 90 dienas pēc dienas, no kuras jāpiemēro šī galīgā reglamentējošā darbība.

3.   Paziņojumā sniedz visu attiecīgo informāciju, kas prasīta IV pielikumā.

4.   Nosakot paziņošanas prioritātes, Komisija ņem vērā to, vai ķīmiskā viela jau ir minēta I pielikuma 3. daļā, cik lielā mērā ir iespējams izpildīt prasības attiecībā uz informāciju, kas noteiktas IV pielikumā, un ķīmiskās vielas radītā riska apmēru, jo īpaši attīstības valstīm.

Ja par ķīmisko vielu jāsniedz PIC paziņojums, bet sniegtā informācija nav pietiekama IV pielikuma prasību izpildei, norādītie eksportētāji vai importētāji pēc Komisijas pieprasījuma 60 dienās sniedz visu viņiem pieejamo informāciju, tostarp informāciju no citām valsts vai starptautiskajām ķīmisko vielu kontroles programmām.

5.   Ja saskaņā ar 1. vai 2. punktu paziņotu galīgo reglamentējošo darbību groza, Komisija par to rakstiski paziņo Sekretariātam iespējami drīz pēc jaunās reglamentējošās darbības pieņemšanas un ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, no kuras jāpiemēro jaunā galīgā reglamentējošā darbība.

Tā sniedz visu attiecīgo informāciju, kas nav bijusi pieejama laikā, kad sniegts sākotnējais paziņojums saskaņā ar, attiecīgi, 1. vai 2. punktu.

6.   Pēc Konvencijas dalībvalsts vai Sekretariāta pieprasījuma, ciktāl tas ir izpildāms, Komisija sniedz papildu informāciju par attiecīgo ķīmisko vielu vai par galīgo reglamentējošo darbību.

Dalībvalstis pēc pieprasījuma palīdz Komisijai apkopot vajadzīgo informāciju.

7.   Komisija tūlīt nosūta dalībvalstīm no Sekretariāta saņemto informāciju par ķīmiskajām vielām, ko citas Puses ir paziņojušas kā aizliegtas vai stingri ierobežotas.

Attiecīgā gadījumā Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izvērtē vajadzību ierosināt Kopienas mēroga pasākumus, lai Kopienā novērstu nepieņemamu risku cilvēku veselībai un videi.

8.   Ja dalībvalsts saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem veic galīgu reglamentējošu darbību, lai aizliegtu vai stingri ierobežotu ķīmisku vielu, tā attiecīgi informē Komisiju. Komisija šo informāciju dara pieejamu dalībvalstīm. Komisijai un dalībvalstij, kas iesniegusi valsts galīgo reglamentējošo darbību, pārējās dalībvalstis var četrās nedēļās no šīs informācijas saņemšanas nosūtīt komentārus par iespējamo PIC paziņojumu, tajos jo īpaši iekļaujot attiecīgu informāciju par valsts galīgo reglamentējošo darbību attiecībā uz konkrēto ķīmisko vielu. Izskatījusi komentārus, iesniedzēja dalībvalsts informē Komisiju par to, vai Komisijai:

—	jāinformē Sekretariāts, ievērojot šo pantu, vai

—	jāsniedz informācija Sekretariātam, ievērojot 11. pantu.

11. pants

Sekretariātam nosūtāmā informācija par aizliegtām vai stingri ierobežotām ķīmiskām vielām, par kurām PIC paziņojumi nav jāsniedz

Ja ķīmiskā viela I pielikumā minēta tikai 1. daļā vai ja no dalībvalsts saņemta informācija 10. panta 8. punkta otrā ievilkuma mērķiem, Komisija informē Sekretariātu par attiecīgajām galīgajām reglamentējošajām darbībām, lai vajadzības gadījumā šo informāciju varētu izplatīt citām Konvencijas dalībvalstīm.

12. pants

Pienākumi saistībā ar ķīmisko vielu importu

1.   Komisija tūlīt nosūta dalībvalstīm dokumentus par lēmumu pamatnostādnēm, kurus tā saņem no Sekretariāta.

Komisija, ievērojot 24. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru, Kopienas vārdā galīgas vai pagaidu atbildes veidā pieņem lēmumu par attiecīgās ķīmiskās vielas importu nākotnē. Komisija šo lēmumu iespējami drīz, bet ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc dienas, kurā Sekretariāts ir nosūtījis dokumentu par lēmumu pamatnostādnēm, paziņo Sekretariātam.

Ja uz kādu ķīmisku vielu attiecas papildu vai mainīti ierobežojumi saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, Komisija pārskata lēmumu par importu, ievērojot 24. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru, un pārskatīto lēmumu par importu paziņo Sekretariātam.

2.   Ja ķīmiska viela ir aizliegta vai stingri ierobežota vienā vai vairākās dalībvalstīs, Komisija pēc attiecīgo dalībvalstu rakstiska pieprasījuma ņem šo informāciju vērā lēmumā par importu.

3.   Lēmums par importu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, attiecas uz kategoriju vai kategorijām, kuras attiecīgajai ķīmiskajai vielai ir norādītas dokumentā par lēmuma pamatnostādnēm.

4.   Paziņojot Sekretariātam lēmumu par importu, Komisija sniedz tā normatīvā vai administratīvā akta aprakstu, kurš ir šā lēmuma pamatā.

5.   Lēmumus par importu, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, katra Kopienā izraudzītā valsts iestāde, ievērojot attiecīgās valsts normatīvo un administratīvo aktu prasības, dara pieejamus personām, uz kurām attiecas šo iestāžu kompetence.

6.   Attiecīgā gadījumā Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un ievērojot dokumentā par lēmuma pamatnostādnēm ietverto informāciju, novērtē vajadzību ierosināt Kopienas mēroga pasākumus, lai Kopienā novērstu nepieņemamu risku cilvēku veselībai un videi.

13. pants

Ar paziņojumu par eksportu nesaistīti pienākumi attiecībā uz ķīmisko vielu eksportu

1.   Komisija tūlīt nosūta dalībvalstīm un Eiropas rūpniecības asociācijām informāciju, ko tā no Sekretariāta saņem apkārtrakstu vai citā formā par ķīmiskajām vielām, uz kurām attiecas PIC procedūra, un importējošo Pušu lēmumus par minēto ķīmisko vielu importa nosacījumiem. Tā tūlīt nosūta dalībvalstīm arī informāciju par gadījumiem, kad atbilde nav saņemta. Komisija visu informāciju attiecībā uz lēmumiem par importu, kuriem katram piešķirts importa reģistrācijas numurs, glabā datubāzē, kas sabiedrībai pieejama internetā, un šo informāciju sniedz ikvienam, kas to pieprasa.

2.   Katru I pielikumā minēto vielu Komisija klasificē saskaņā ar Eiropas Kopienas Kombinēto nomenklatūru. Šo klasifikāciju pēc vajadzības pārskata, ņemot vērā izmaiņas, kuras par attiecīgajām ķīmiskajām vielām izdarītas Pasaules Muitas organizācijas Harmonizētās sistēmas nomenklatūrā vai Eiropas Kopienas Kombinētajā nomenklatūrā.

3.   Katra dalībvalsts paziņo attiecīgajām tās jurisdikcijā esošajām personām atbildes, kuras Komisija nosūtījusi saskaņā ar 1. punktu.

4.   Eksportētāji katrā atbildē par importu iekļautos lēmumus izpilda ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Sekretariāts saskaņā ar 1. punktu ir pirmoreiz informējis Komisiju par šādu atbildi.

5.   Komisija un dalībvalstis pēc pieprasījuma un pēc vajadzības konsultē importējošās Puses un palīdz tām iegūt papildu informāciju, kas savukārt palīdzētu sagatavot atbildi Sekretariātam par konkrētas ķīmiskās vielas importu.

6.   Šīs regulas I pielikuma 2. vai 3. daļā minētās vielas vai preparātus, kuros šo vielu koncentrācija ir tāda, ka neatkarīgi no pārējām preparāta sastāvdaļām jāpilda Direktīvā 1999/45/EK paredzētais marķēšanas pienākums, eksportē vienīgi tad, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)	eksportētājs ar savas valsts izraudzītās iestādes, kas apspriežas ar Komisiju, un importējošās Puses izraudzītās valsts iestādes vai importējošās citas valsts atbilstīgās iestādes starpniecību ir pieprasījis un saņēmis nepārprotamu piekrišanu importam uz attiecīgo trešo valsti;

b)	I pielikuma 3. daļā uzskaitīto ķīmisko vielu gadījumā – jaunākajā apkārtrakstā, ko Sekretariāts izdevis saskaņā ar 1. punktu, norādīts, ka importējošā Puse ir devusi piekrišanu importam.

Attiecībā uz I pielikuma 2. daļā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām, kuras paredzēts eksportēt uz ESAO valstīm, eksportētāja valsts izraudzītā iestāde, apspriežoties ar Komisiju un izskatot katru gadījumu atsevišķi, var nolemt, ka nav vajadzības paust nepārprotamu piekrišanu, ja ESAO valstī, kurā plānots importēt ķīmisko vielu, šī viela tobrīd ir licencēta, reģistrēta vai atļauta.

Ja saskaņā ar a) apakšpunktu ir pieprasīta nepārprotama piekrišana, bet Komisija vai eksportētāja valsts izraudzītā valsts iestāde 30 dienās nav saņēmusi atbildi, Komisija nosūta atgādinājumu. Ja vēl pēc 30 dienām atbildes joprojām nav, vajadzības gadījumā Komisija var nosūtīt turpmākus atgādinājumus.

7.   Attiecībā uz I pielikuma 2. un 3. daļā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām eksportētāja valsts izraudzītā iestāde, apspriežoties ar Komisiju un izskatot katru gadījumu atsevišķi, var nolemt sākt eksportu, ja pēc visiem loģiski pamatotiem pūliņiem atbilde uz lūgumu pēc nepārprotamas piekrišanas saskaņā ar 6. punkta a) apakšpunktu nav saņemta 60 dienās un ja no oficiāliem avotiem importējošajā Konvencijas dalībvalstī vai citā valstī zināms, ka attiecīgā ķīmiskā viela ir bijusi licencēta, reģistrēta vai atļauta.

Lemjot par I pielikuma 3. daļā uzskaitīto ķīmisko vielu eksportu, valsts izraudzītā iestāde, apspriežoties ar Komisiju, analizē ķīmiskās vielas iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, ja šo vielu izmanto importējošajā Pusē vai citā valstī.

8.   Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, regulāri pārskata katras nepārprotamās piekrišanas, kas dota saskaņā ar 6. punkta a) apakšpunktu, vai prasību izpildes atcelšanas, kas pieļauta saskaņā ar 7. punktu, saglabāšanu spēkā, ņemot vērā to, ka:

a)	trešā kalendārā gada beigās pēc tam, kad saskaņā ar 6. punkta a) apakšpunktu saņemta nepārprotama piekrišana, jābūt saņemtai jaunai nepārprotamai piekrišanai, ja vien pirmās minētās piekrišanas noteikumi neparedz ko citu;

b)	ja starplaikā nav saņemta atbilde uz pieprasījumu, tad atbrīvojumu no prasību izpildes, kas piešķirts saskaņā ar 7. punktu, dod ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem, un pēc šā termiņa beigām būs vajadzīga nepārprotama piekrišana.

Šā punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos, kamēr nav saņemta atbilde uz jauno nepārprotamas piekrišanas pieprasījumu, eksportu tomēr drīkst turpināt vēl 12 mēnešus pēc attiecīgā termiņa beigām.

Visus jaunos pieprasījumus nosūta ar Komisijas starpniecību.

9.   Komisijas datubāzē reģistrē visus nepārprotamas piekrišanas pieprasījumus, saņemtās atbildes un piešķirtos atbrīvojumus no prasību izpildes. Katram nepārprotamas piekrišanas pieprasījumam, kas apmierināts vai saistībā ar ko dots atbrīvojums, piešķir nepārprotamas piekrišanas reģistrācijas numuru un norāda visus saistītos nosacījumus, derīguma termiņus un citas attiecīgās ziņas. To informācijas daļu, kas nav konfidenciāla, dara publiski pieejamu internetā.

10.   Nevienu ķīmisko vielu neeksportē vēlāk par sešiem mēnešiem pirms derīguma termiņa beigām, ja šāds termiņš ir vai ja to var secināt no ražošanas datuma, izņemot gadījumus, ja ķīmiskajai vielai piemītošo īpašību dēļ šāda rīcība nav lietderīga. Jo īpaši pesticīdu gadījumā eksportētāji izmanto piemērota lieluma un materiāla iepakojumu, lai līdz minimumam samazinātu nederīgu krājumu rašanās risku.

11.   Eksportējot pesticīdus, eksportētāji nodrošina, lai uz to marķējuma būtu konkrēta informācija par glabāšanas apstākļiem un vielas stabilitāti, glabājot importējošās Puses vai citas valsts klimatiskajos apstākļos. Turklāt tie nodrošina, lai eksportētie pesticīdi atbilstu Kopienas tiesību aktos noteiktajām tīrības specifikācijām.

14. pants

Dažu ķīmisko vielu un dažu ķīmiskās vielas saturošu izstrādājumu eksports

1.   Uz izstrādājumiem, kas satur I pielikuma 2. vai 3. daļā uzskaitītās vielas neizreaģējušā veidā, vai uz preparātiem, kuros šo vielu koncentrācija ir tāda, ka neatkarīgi no pārējām preparāta sastāvdaļām jāpilda Direktīvā 1999/45/EK paredzētais marķēšanas pienākums, attiecas 7. pantā paredzētā procedūra paziņošanai par eksportu.

2.   Neeksportē ķīmiskās vielas un izstrādājumus, kuru lietošana Kopienā ir aizliegta cilvēku veselības vai vides aizsardzības dēļ un kuri minēti V pielikumā.

15. pants

Informācija par tranzītu

1.   Konvencijas dalībvalstis, kurām vajadzīga informācija par to ķīmisko vielu tranzītu, uz kurām attiecas PIC procedūra, un informācija, kuru katra Konvencijas dalībvalsts pieprasa ar Sekretariāta starpniecību, ir norādīta VI pielikumā.

2.   Ja I pielikuma 3. daļā minētu ķīmisku vielu transportē caur VI pielikumā norādītas Konvencijas dalībvalsts teritoriju, eksportētājs, ciktāl praktiski iespējams, tās dalībvalsts izraudzītajai iestādei, kurā šis eksportētājs veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 30 dienas pirms pirmā tranzīta un ne vēlāk kā astoņas dienas pirms katra nākamā tranzīta sniedz informāciju, ko attiecīgā Konvencijas dalībvalsts pieprasījusi saskaņā ar VI pielikumu.

3.   Dalībvalsts izraudzītā iestāde nosūta Komisijai informāciju, kas saskaņā ar 2. punktu saņemta no eksportētāja, un visu pieejamo papildu informāciju.

4.   Informāciju, kas saņemta saskaņā ar 3. punktu, Komisija ne vēlāk kā 15 dienas pirms pirmā tranzīta un pirms katra nākamā tranzīta nosūta to Konvencijas dalībvalstu izraudzītajām iestādēm, kuras šādu informāciju pieprasījušas, un pievieno visu pieejamo papildu informāciju.

16. pants

Informācija, kas jāpievieno eksportējamām ķīmiskajām vielām

1.   Uz eksportam paredzētajām ķīmiskajām vielām attiecas pasākumi par iepakojumu un marķējumu, kas noteikti Direktīvās 67/548/EEK, 1999/45/EK, 91/414/EEK un 98/8/EK vai saskaņā ar tām vai ar citiem specifiskiem Kopienas tiesību aktiem.

Šā punkta pirmā daļa neierobežo importējošās Puses vai citas valsts īpašās prasības, kas izvirzītas, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos standartus.

2.   Attiecīgā gadījumā uz marķējuma norāda 1. punktā vai I pielikumā minēto ķīmisko vielu derīguma termiņu un ražošanas datumu, un vajadzības gadījumā šādus derīguma termiņus norāda atšķirīgām klimatiskām joslām.

3.   Eksportējot 1. punktā minētās ķīmiskās vielas, tām pievieno drošības datu lapu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (23). Eksportētājs šādu drošības datu lapu nosūta katram importētājam.

4.   Informāciju uz marķējuma un drošības datu lapā, ciktāl praktiski iespējams, sniedz galamērķa valsts vai paredzētās lietošanas apgabala oficiālajās valodās vai vienā vai vairākās galvenajās valodās.

17. pants

Dalībvalstu iestāžu un eksportētāju pienākumi importa un eksporta kontrolē

1.   Katra dalībvalsts izraugās iestādes, piemēram, muitas iestādes, kas ir atbildīgas par I pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu importa un eksporta kontroli, ja tas vēl nav izdarīts pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

Kontrolējot to, kā eksportētāji pilda šīs regulas prasības, Komisija un dalībvalstis darbojas mērķtiecīgi un saskaņoti.

Katra dalībvalsts regulārajos ziņojumos par procedūru darbību, kurus sniedz saskaņā ar 21. panta 1. punktu, iekļauj detalizētu informāciju par savu iestāžu darbību šajā jomā.

2.   Eksportētāji eksporta deklarācijā (vienotā administratīvā dokumenta 44. ailē vai elektroniskā formā izstrādātās eksporta deklarācijas atbilstošajā datu elementā) atbilstīgi 161. panta 5. punktam Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (24) norāda atbilstošos reģistrācijas numurus, kas minēti šīs regulas 7. panta 2. punktā vai, attiecīgi, 13. panta 1. vai 9. punktā, šādi apstiprinot to pienākumu izpildi, uz kuriem attiecas minētie noteikumi.

18. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu pareizu piemērošanu. Sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas. Ja tas nav izdarīts pirms šīs regulas stāšanās spēkā, dalībvalstis līdz 2009. gada 1. augustam paziņo par minētajiem pasākumiem Komisijai. Dalībvalstis paziņo Komisijai arī par izmaiņām pēc iespējas ātrāk pēc šādu izmaiņu pieņemšanas.

Dalībvalstis pēc pieprasījuma sniedz visu informāciju par sankcijām.

19. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Komisija un dalībvalstis attiecīgā gadījumā atvieglo zinātniskās, tehniskās, ekonomiskās un juridiskās informācijas sniegšanu par ķīmiskajām vielām, uz kurām attiecas šī regula, un šī prasība aptver arī toksikoloģisko, ekotoksikoloģisko un drošības informāciju.

Komisija, pēc vajadzības ar dalībvalstu atbalstu, attiecīgi nodrošina:

a)	sabiedrībai pieejamas informācijas sniegšanu par reglamentējošajām darbībām saistībā ar Konvencijas mērķiem; un

b)	tieši vai ar Sekretariāta starpniecību – informācijas sniegšanu Konvencijas dalībvalstīm un citām valstīm par darbībām, kas būtiski ierobežo ķīmiskās vielas vienu vai vairākus lietojuma veidus.

2.   Komisija un dalībvalstis aizsargā no Puses vai citas valsts saņemto informāciju, kuru tās savstarpēji vienojas uzskatīt par konfidenciālu.

3.   Saistībā ar šajā regulā paredzēto informācijas nosūtīšanu, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par brīvu piekļuvi vides informācijai (25), par konfidenciālu neuzskata vismaz:

a)	II un IV pielikumā norādīto informāciju;

b)	informāciju, kas norādīta 16. panta 3. punktā minētajās drošības datu lapās;

c)	ķīmiskās vielas derīguma termiņu;

d)	ķīmiskās vielas ražošanas datumu;

e)	informāciju par piesardzības pasākumiem, tostarp bīstamības klasifikāciju, riska veidu un attiecīgās drošības norādes;

f)	toksikoloģisko un ekotoksikoloģisko testu rezultātu kopsavilkumu;

g)	informāciju par iepakojuma izmantošanu pēc tam, kad ķīmiskās vielas ir izlietotas.

Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu ieguldījumu, regulāri sagatavo nosūtītās informācijas apkopojumu.

20. pants

Tehniskā palīdzība

Komisija un dalībvalstu izraudzītās iestādes, ņemot vērā jo īpaši attīstības valstu un pārejas ekonomikas valstu vajadzības, sadarbojas, sekmējot tehnisko palīdzību, tostarp apmācību, lai attīstītu infrastruktūru, vairotu spējas un speciālās zināšanas, kas nepieciešamas, lai pareizi apsaimniekotu ķīmiskās vielas visā to pastāvēšanas ciklā.

Konkrēti, lai nodrošinātu minētajām valstīm iespēju īstenot Konvenciju, tehnisko palīdzību sekmē, sniedzot tehnisku informāciju par ķīmiskām vielām, veicinot ekspertu apmaiņu, sniedzot atbalstu izraudzīto valsts iestāžu izveidē vai uzturēšanā un nodrošinot tehnisko ekspertīzi bīstamu pesticīdu sastāvu identifikācijā un Sekretariātam nosūtāmo paziņojumu sagatavošanā.

Komisija un dalībvalstis aktīvi iesaistās Starpvaldību ķīmiskās drošības foruma izveidotajā ķīmisko vielu apsaimniekošanas informācijas tīklā, sniedzot ziņas par projektiem, kurus tās atbalsta vai finansē, lai uzlabotu ķīmisko vielu apsaimniekošanu attīstības valstīs un pārejas ekonomikas valstīs.

Komisija un dalībvalstis turklāt apsver nevalstisko organizāciju atbalstīšanas iespējas.

21. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.   Dalībvalstis regulāri sūta Komisijai informāciju par to, kā darbojas šajā regulā paredzētās procedūras, tostarp muitas kontroles, pārkāpumu, sankciju un korektīvo darbību procedūras.

2.   Komisija regulāri sagatavo ziņojumu par to šajā regulā paredzēto funkciju izpildi, kuras ir tās kompetencē, un iekļauj to apvienojošā ziņojumā, kurā apkopota informācija, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 1. punktu. Šā ziņojuma kopsavilkumu, ko publicē internetā, nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Attiecībā uz informāciju, ko sniedz saskaņā ar 1. un 2. punktu, dalībvalstis un Komisija izpilda attiecīgos pienākumus par datu konfidencialitāti un īpašumtiesību aizsardzību.

22. pants

Pielikumu atjaunināšana

1.   Ķīmisko vielu sarakstu šīs regulas I pielikumā Komisija pārskata vismaz vienreiz gadā, pamatojoties uz notikumu attīstību saistībā ar Kopienas tiesību aktiem un Konvenciju.

2.   Nosakot, vai galīgā reglamentējošā darbība Kopienas mērogā ir aizliegšana vai stingra ierobežošana, minētās darbības ietekmi vērtē apakškategoriju līmenī kategorijās “pesticīdi” un “rūpnieciskas ķīmiskās vielas”. Ja galīgā reglamentējošā darbība aizliedz vai stingri ierobežo ķīmiskās vielas lietošanu jebkurā no apakškategorijām, šo vielu iekļauj I pielikuma 1. daļā.

Nosakot, vai galīgā reglamentējošā darbība Kopienas mērogā ir tāda aizliegšana vai stingra ierobežošana, kuras dēļ par attiecīgo ķīmisko vielu jāsniedz PIC paziņojums saskaņā ar 10. pantu, minētās darbības ietekmi vērtē kategoriju “pesticīdi” un “rūpnieciskās ķīmiskās vielas” līmenī. Ja galīgā reglamentējošā darbība aizliedz vai stingri ierobežo ķīmiskās vielas izmantošanu jebkurā no kategorijām, šo vielu iekļauj arī I pielikuma 2. daļā.

3.   Lēmumu iekļaut ķīmiskās vielas I pielikumā vai, attiecīgā gadījumā, grozīt atbilstošos ierakstus pieņem bez liekas kavēšanās.

4.   Lai grozītu šīs regulas nebūtiskus elementus, saskaņā ar 24. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem šādus pasākumus:

a)	pasākumus, lai pēc Kopienas mēroga galīgās reglamentējošās darbības saskaņā ar šā panta 2. punktu ķīmisku vielu iekļautu I pielikuma 1. vai 2. daļā;

b)	pasākumus, lai V pielikuma 1. daļā iekļautu ķīmisku vielu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 850/2004;

c)	citus pasākumus, lai grozītu I pielikumu, tostarp mainītu esošos ierakstus;

d)	pasākumus, lai V pielikuma 2. daļā iekļautu ķīmisku vielu, uz kuru jau attiecas Kopienas aizliegums eksportēt;

e)	pasākumus, lai grozītu II, III, IV un VI pielikumu;

f)	pasākumus, lai mainītu V pielikuma ierakstus.

23. pants

Tehniskie norādījumi

Komisija saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru sagatavo tehniskos norādījumus, lai atvieglotu šīs regulas ikdienas piemērošanu.

Šos tehniskos norādījumus publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

24. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

25. pants

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 304/2003

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 304/2003 uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr tās 17. panta 2. punktu piemēro no 2008. gada 1. novembra.

---

(1)  OV C 175, 27.7.2007., 40. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 15. janvāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 5. jūnija Lēmums.

(3)  OV L 63, 6.3.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1376/2007 (OV L 307, 24.11.2007., 14. lpp.).

(4)  OV L 63, 6.3.2003., 29. lpp.

(5)  OV L 251, 29.8.1992., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 300/2002 (OV L 52, 22.2.2002., 1. lpp.).

(6)  ECR [2006], I–107. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(8)  OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 323/2007 (OV L 85, 27.3.2007., 3. lpp.).

(9)  Padomes Direktīva 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV  196, 16.8.1967., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/121/EK (OV L 396, 30.12.2006., 851. lpp.). Labotā versija OV L 136, 29.5.2007., 281. lpp.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.). Labotā versija OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp.

(11)  OV L 22, 26.1.2005., 1. lpp.

(12)  OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.

(13)  OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.

(14)  OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

(15)  OV L 159, 30.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1183/2007 (OV L 278, 22.10.2007., 1. lpp.).

(16)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 301/2008 (OV L 97, 9.4.2008., 85. lpp.).

(17)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).

(18)  OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/27/EK (OV L 81, 20.3.2008., 45. lpp.).

(19)  OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/29/EK (OV L 81, 20.3.2008., 51. lpp.).

(20)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/28/EK (OV L 136, 30.4.2004., 58. lpp.).

(21)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2008/45/EK (OV L 94, 5.4.2008., 21. lpp.).

(22)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/31/EK (OV L 81, 20.3.2008., 57. lpp.).

(23)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. Labotā versija OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1354/2007 (OV L 304, 22.11.2007., 1. lpp.).

(24)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(25)  OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

---

---

---

---

---

---

---