26.4.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 114/3

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 376/2008

(2008. gada 23. aprīlis),

ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem

(Kodificēta versija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu, 12. panta 1. un 4. punktu un 18. pantu, un attiecīgos citu regulu pantus par lauksaimniecības produktu tirgu kopējo organizāciju,

tā kā:

(1)

Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regula (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula jākodificē.

(2)

Kopienas regulas, ar kurām ieviesa importa un eksporta licences, paredz, ka visam lauksaimniecības produktu importam Kopienā un to eksportam no Kopienas jānotiek, uzrādot šādu licenci. Tādēļ būtu jādefinē šādu licenču piemērošanas joma, skaidri nosakot, ka tās nav vajadzīgas darbībām, kuras neietver importu vai eksportu tā vārda tiešā nozīmē.

(3)

Ja uz produktiem attiecas ievešanas apstrādei režīms, kompetentās iestādes dažos gadījumos drīkst ļaut produktus laist brīvā apgrozībā, vai nu tos tālāk apstrādājot, vai arī neapstrādājot. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu, ka tirgus ir pienācīgi pārvaldīts, par faktiski brīvā apgrozībā laistiem produktiem būtu jāprasa importa licence. Tomēr, ja brīvā apgrozībā laistais produkts ir iegūts no pamatproduktiem, no kuriem daži ir importēti no trešām valstīm, bet daži ir pirkti Kopienā, vērā jāņem tikai tie pamatprodukti, kuri ir importēti no trešām valstīm vai kuri ir iegūti, apstrādājot pamatproduktus no trešām valstīm.

(4)

Importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu mērķis ir kopējā tirgus organizācijas pareiza pārvalde. Dažas darbības ir saistītas ar maziem daudzumiem, un, lai vienkāršotu administratīvās procedūras, šādām darbībām nebūtu jāprasa importa un eksporta licences un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikāti.

(5)

Eksporta licences netiek prasītas par kuģu un lidmašīnu apgādi Kopienā. Tā kā pamatojums ir līdzīgs, šim noteikumam būtu jāattiecas arī uz piegādi platformām un karakuģiem, kā arī uz apgādi trešās valstīs. To pašu iemeslu dēļ licences nebūtu jāprasa par darbībām, uz kurām attiecas Padomes 1983. gada 28. marta Regula (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (4).

(6)	Ņemot vērā starptautiskās tirdzniecības praksi saistībā ar attiecīgajiem produktiem vai precēm, būtu pieļaujamas dažas pielaides attiecībā uz importēto vai eksportēto produktu daudzumu salīdzinājumā ar daudzumu, kas norādīts uz licences vai sertifikāta.

(7)	Lai ar vienu licenci vai sertifikātu vienlaikus varētu veikt vairākas darbības, būtu jāpieņem noteikums par licenču un sertifikātu izrakstiem, kas jāizsniedz un kam būtu tāds pats spēks kā licencēm un sertifikātiem, no kuriem ir ņemti šie izraksti.

(8)

Saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kas reglamentē dažādās nozares, uz kurām attiecas lauksaimniecības tirgu kopējā organizācija, importa un eksporta licences un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikāti ir piemērojami Kopienā veiktām darbībām. Šīs kārtības labad ir nepieciešams pieņemt kopējus noteikumus šādu licenču un sertifikātu izstrādei un lietošanai, kā arī Kopienas veidlapām un metodēm, kas nosakāmas administratīvai sadarbībai dalībvalstu starpā.

(9)	Datorizētu procedūru izmantošana dažādās administratīvās darbības jomās pakāpeniski aizstāj datu ievadīšanu ar rokām. Tādēļ arī jābūt iespējai izmantot datorizētas un elektroniskas procedūras, izsniedzot un lietojot licences un sertifikātus.

(10)	Kopienas regulas, ar kurām ieviesa minētās licences un sertifikātus, paredz, ka tie ir izsniedzami, pieprasot drošības naudu, lai garantētu, ka to derīguma termiņā tiks izpildīta apņemšanās importēt vai eksportēt. Ir jādefinē, kad apņemšanās eksportēt vai importēt ir izpildīta.

(11)

Gadījumos, kas attiecas uz licencēm ar iepriekš noteiktu kompensāciju, lietojamā licence ir atkarīga no produkta tarifa klasifikācijas. Zināmu maisījumu gadījumā kompensācijas likmes nav atkarīgas no produkta tarifa klasifikācijas, bet no šim nolūkam noteiktiem īpašiem noteikumiem. Tādēļ, ja komponents, kuram aprēķina maisījumam piemērojamo kompensāciju, neatbilst šā maisījuma tarifa klasifikācijai, šādiem importētiem vai eksportētiem maisījumiem nebūtu jāpretendē uz iepriekš noteiktu likmi.

(12)

Importa licences dažreiz tiek lietotas, lai pārvaldītu kvantitatīvo importa režīmu. Tas ir iespējams tikai tad, ja ziņas par importu, kas veikts saskaņā ar izsniegtajām licencēm, ir pieejamas pietiekami īsā laikā. Šādos gadījumos prasība sniegt pierādījumus par licenču izmantošanu nav tikai pareizas pārvaldes interesēs, bet kļūst par būtisku šo kvantitatīvā režīma pārvaldes sastāvdaļu. Attiecīgo pierādījumu nodrošina, iesniedzot licences eksemplāru Nr. 1 un, ja vajadzīgs, tā izrakstus. Šādu pierādījumu ir iespējams iesniegt pietiekami īsā laikā. Tādēļ būtu jānosaka šāds termiņš gadījumiem, kad Kopienas noteikumos par licencēm, kuras izmanto kvantitatīvā režīma pārvaldei, ir uz to atsauce.

(13)	Dažos gadījumos par licenci vai sertifikātu prasītās drošības naudas apjoms drīkst būt ārkārtīgi mazs. Lai samazinātu administratīvo slodzi, šādos gadījumos nebūtu jāprasa nekāda drošības nauda.

(14)

Tā kā praksē persona, kura lieto licenci vai sertifikātu, var nebūt tā īpašnieks vai pārņēmējs, juridiskas noteiktības un administratīvas efektivitātes labad būtu jāprecizē, kuras personas ir tiesīgas izmantot sertifikātu vai licenci. Tādēļ būtu jānosaka vajadzīgā saikne starp nominālo īpašnieku un personu, kura izpilda muitas deklarāciju.

(15)	Importa vai eksporta licence piešķir tiesības importēt vai eksportēt, tādēļ tā jāuzrāda vienlaikus ar importa vai eksporta deklarācijas pieņemšanu.

(16)	Ja izmanto vienkāršotas importa vai eksporta procedūras, prasību uzrādīt licenci muitas iestādēm drīkst atcelt vai arī licenci drīkst uzrādīt vēlāk. Tomēr importētāja vai eksportētāja īpašumā jābūt licencei datumā, kuru uzskata par importa vai eksporta deklarācijas pieņemšanas datumu.

(17)	Vienkāršības labad noteikumus drīkst padarīt elastīgākus, lai ļautu dalībvalstīm ieviest vienkāršotu licenču administratīvās apstrādes procedūru, saskaņā ar kuru licences glabā izsniedzēja iestāde vai, ja vajadzīgs, eksporta licenču ar iepriekš noteiktu kompensāciju gadījumā – maksātājs.

(18)

Pareizas pārvaldes labad licences vai sertifikātus un to izrakstus pēc izsniegšanas nedrīkst labot. Tomēr šaubu gadījumā saistībā ar izsniedzējas iestādes pieļautu kļūdu vai acīmredzamām neprecizitātēm, kā arī attiecībā uz licencē, sertifikātā vai izrakstā minētajām precēm būtu jāievieš procedūra, ar kuru neprecīzas licences, sertifikātus vai izrakstus drīkst atsaukt un izsniegt labotus dokumentus.

(19)

Ja uz produktu attiecina vienu no vienkāršotajām procedūrām, ko paredz Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5), 412. līdz 442.a pants vai 1987. gada 20. maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru I papildinājuma X sadaļas I nodaļa, robežstacijas muitas iestādē nav vajadzīgs veikt formalitātes gadījumos, kad tranzīts sākas Kopienas iekšienē un tam ir jābeidzas ārpus tās. Ja piemēro vienu no šīm procedūrām, tad administratīvas vienkāršības labad būtu jāpieņem īpašs režīms drošības naudas atbrīvošanai.

(20)

Var gadīties, ka no attiecīgās puses neatkarīgu iemeslu dēļ nav iespējams uzrādīt dokumentu, kas apliecina izvešanu no Kopienas muitas teritorijas, lai gan produkts minēto teritoriju ir atstājis vai tādu darbību gadījumā, kas precizētas Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (6), 36. pantā, sasniedzis galamērķi. Šāda situācija var kavēt tirdzniecību. Šādos apstākļos citi dokumenti būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem.

(21)

Kopienas regulas, ar kurām ieviesa attiecīgās licences un sertifikātus, paredz, ka drošības naudu zaudē pilnībā vai daļēji, ja licences vai sertifikāta spēkā esamības laikā imports vai eksports nav veikts vai ir veikts tikai daļēji. Šādos apstākļos veicamā rīcība būtu sīki jāprecizē, jo īpaši gadījumiem, kad saistības nav pildītas force majeure dēļ. Šādos gadījumos pienākumu importēt vai eksportēt drīkst uzskatīt par atceltu vai arī drīkst pagarināt licences vai sertifikāta spēkā esamības termiņu. Tomēr, lai novērstu iespējamus tirgus traucējumus, šo pagarinājumu jebkurā gadījumā drīkst noteikt tikai augstākais sešus mēnešus no sākotnējā derīguma termiņa beigām.

(22)	Lai vienkāršotu administratīvās procedūras, drošības nauda būtu atgriežama pilnībā, ja kopējais atsavināmais daudzums ir ļoti mazs.

(23)	Drošības nauda, kuru iemaksā licenču vai sertifikātu izsniegšanas laikā, ir atgriežama ar noteikumu, ka kompetentās iestādes ir saņēmušas apstiprinājumu, ka attiecīgās preces ir atstājušas Kopienas muitas teritoriju 60 dienu laikā no datuma, kad ir pieņemtas eksporta deklarācijas.

(24)	Var gadīties, ka drošības naudu dažādu iemeslu dēļ atgriež, faktiski neizpildot saistības importēt vai eksportēt. Šādos gadījumos nepareizi atgrieztā drošības nauda jāiemaksā atpakaļ.

(25)

Lai pilnībā izmantotu eksporta iespējas lauksaimniecības produktiem, kas var pretendēt uz kompensācijām, būtu jāievieš mehānisms, lai iedrošinātu uzņēmējus ātri atgriezt izdevējai iestādei jebkādas licences un sertifikātus, ko tie neizmantos. Būtu arī jāievieš mehānisms, lai iedrošinātu uzņēmējus atgriezt izdevējai iestādei sertifikātus tūlīt pēc to termiņa beigām, lai neizmantotos daudzumus varētu pēc iespējas ātrāk izmantot no jauna.

(26)

Saskaņā ar Padomes 1971. gada 3. jūnija Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (7), 3. panta 4. punktu, ja laika posma pēdējā diena ir valsts svētku diena, svētdiena vai sestdiena, laika posms beidzas līdz ar nākamās darbdienas pēdējo stundu. Dažos gadījumos licenču vai sertifikātu termiņu pagarina šā noteikuma rezultātā. Šāda pasākuma, kurš paredzēts, lai atvieglotu tirdzniecību, rezultātā nedrīkst mainīties importa vai eksporta darbības saimnieciskie nosacījumi.

(27)

Dažos lauksaimniecības tirgu kopējās organizācijas sektoros ir noteikums par pārdomu laiku pirms eksporta licenču izsniegšanas. Šā laika posma mērķis ir ļaut novērtēt tirgus situāciju un, ja vajadzīgs, jo īpaši sarežģījumu gadījumā – ļaut apturēt visus izskatāmos pieteikumus, iznākumā noraidot šos pieteikumus. Būtu jāprecizē, ka šāda apturēšana ir iespējama arī gadījumā, ja par licencēm iesniegti pieteikumi saskaņā ar šīs regulas 47. pantu, un ka, tiklīdz šāds pārdomu laiks ir beidzies, licences pieteikumu nevar apturēt atkārtoti.

(28)

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 844. panta 3. punkts nosaka, ka produkti, kas ir eksportēti saskaņā ar licenci vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu, var pretendēt uz atpakaļ nosūtītu preču statusu tikai tad, ja ir izpildīti Kopienas noteikumi par licencēm un sertifikātiem. Būtu jāparedz īpaši noteikumi licenču un sertifikātu sistēmas piemērošanai produktiem, kuri varētu pretendēt šīs kārtības ietvaros.

(29)

Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 896. pantu preces, kuras ir laistas brīvā apgrozībā ar importa licenci vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu, pretendē uz ievedmuitas atmaksu vai atbrīvojumu tikai tad, ja ir noskaidrots, ka kompetentās iestādes ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai atceltu šo preču laišanas brīvā apgrozībā sekas attiecībā uz šo licenci vai sertifikātu.

(30)	Regulas (EEK) Nr. 2454/93 880. pants paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus minētās regulas 896. panta piemērošanai, jo īpaši to, ka par licenču un sertifikātu izsniegšanu atbildīgajām iestādēm jānodrošina apstiprinājums.

(31)	Šai regulai būtu jāparedz visi noteikumi, kas vajadzīgi Regulas (EEK) Nr. 2454/93 896. panta īstenošanai. Dažos gadījumos būtu jābūt iespējai izpildīt Regulas (EEK) Nr. 2454/93 prasības, neizmantojot tās 880. pantā minēto apstiprinājumu.

(32)

Kad importa licences lieto, lai noteiktu preferenciālo ievedmuitas nodokli saskaņā ar tarifu kvotām, var sākties krāpšanās, izmantojot viltotas licences, it īpaši gadījumos, kad starp nodokli pilnā apmērā un samazināto vai atcelto nodokli ir liela starpība. Lai novērstu šādu iespēju, jārada kontroles mehānisms, ar kuru varētu pārbaudīt iesniegto licenču īstumu.

(33)

Ja importa licenci, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu, izmanto arī, lai pārvaldītu tarifa kvotu, uz kuru attiecas labvēlības režīms, šāds labvēlības režīms ir piemērojams importētājiem, pamatojoties uz licenci vai sertifikātu, kuram dažos gadījumos jāpievieno dokuments no trešās valsts. Lai izvairītos no jebkādas kvotas pārsniegšanas, labvēlības režīms jāpiemēro, nepārsniedzot daudzumu, par kādu tikusi izsniegta licence vai sertifikāts. Tomēr, lai veicinātu importu, būtu atļaujama 7. panta 4. punktā paredzētā pielaide ar noteikumu, ka vienlaikus tiek precizēts, ka tā daudzuma daļa, kas pārsniedz licencēm vai sertifikātā norādīto, taču ir minētās pielaides robežās, nepretendē uz labvēlības režīmu un par to importējot ir maksājama pilna nodevas summa.

(34)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar attiecīgo pārvaldības komiteju atzinumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

REGULAS DARBĪBAS JOMA

1. pants

Ievērojot dažus Kopienas noteikumos paredzētus izņēmumus, kas ir īpaši attiecībā uz dažiem produktiem, šajā regulā paredzēti kopēji noteikumi importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmas ieviešanai (turpmāk – “licences” un “sertifikāti”), ko nosaka vai paredz:

—	Padomes Regulas (EEK) Nr. 2759/75 (8) 8. pants (cūkgaļa),

—	Padomes Regulas (EEK) Nr. 2771/75 (9) 3. pants (olas),

—	Padomes Regulas (EEK) Nr. 2777/75 (10) 3. pants (mājputnu gaļa),

—	Padomes Regulas (EEK) Nr. 2783/75 (11) 2. pants (olu albumīns un laktoalbumīns),

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 (12) 29. pants (liellopu gaļa),

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 (13) 26. pants (piens un piena produkti),

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 (14) 59. pants (vīns),

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 2529/2001 (15) 13. pants (aitu gaļa un kazu gaļa),

—	Regulas (EK) Nr. 1784/2003 9. pants (labība),

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 1785/2003 (16) 10. pants (rīsi),

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 865/2004 (17) 10. pants (olīveļļa un olīvas),

—	Komisijas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 (18) 22. pants (lauksaimniecības produkti, kurus eksportē tādu preču veidā, uz ko neattiecas Līguma I pielikums),

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 1947/2005 (19) 4. pants (sēklas),

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 318/2006 (20) 23. pants (cukurs, izoglikoze un inulīna sīrups),

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 1182/2007 (21) 28. līdz 32. pants un 40. pants (augļi un dārzeņi),

—	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 III daļas II un III nodaļas I iedaļa (dzīvie augi un grieztie ziedi, banāni un spirts).

II   NODAĻA

LICENČU UN SERTIFIKĀTU PIEMĒROŠANAS JOMA

2. pants

Licence vai sertifikāts netiek prasīts un to drīkst neuzrādīt attiecībā uz produktiem:

a)	kurus nelaiž brīvā apgrozībā Kopienā; vai

b)	attiecībā uz kuriem veic eksportu: i) saskaņā ar muitas procedūru, kura pieļauj importu, kas ir brīvs no attiecīgām muitas nodevām vai līdzvērtīgiem maksājumiem; vai ii) saskaņā ar īpašu režīmu, kurš pieļauj eksportu, kas ir brīvs no eksporta nodevām, kā minēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 129. pantā.

3. pants

1.   Ja brīvā apgrozībā laiž produktus, uz kuriem attiecas iekšējās apstrādes režīms un kuri nesatur pamatproduktus, kā minēts 2. punkta a) apakšpunktā, tad importa licence ir jāuzrāda, ja brīvā apgrozībā faktiski laistajiem produktiem ir vajadzīga šāda licence.

2.   Ja produktus, uz kuriem attiecas kāds no 1. punktā minētajiem režīmiem un kuri satur:

a)	vienu vai vairākus pamatproduktus, kuri atbilda Līguma 23. panta 2. punkta noteikumiem, taču vairs tiem neatbilst, jo ir iestrādāti brīvā apgrozībā laistajos produktos; un

b)	vienu vai vairākus pamatproduktus, kuri neatbilda Līguma 23. panta 2. punkta noteikumiem,

laiž brīvā apgrozībā, tad neatkarīgi no šīs regulas 7. panta 1. punkta importa licenci uzrāda par katru šā punkta b) apakšpunktā minēto pamatproduktu, kas ir faktiski lietots un kam ir vajadzīga šāda licence.

Tomēr importa licence netiek prasīta, ja brīvā apgrozībā faktiski laistajam produktam šāda licence nav vajadzīga.

3.   Importa licence vai licences, ko uzrāda, laižot brīvā apgrozībā produktu, kā minēts 1. vai 2. punktā, var neparedzēt kompensācijas iepriekšēju noteikšanu.

4.   Eksportējot produktu, uz kuru attiecas kāds no 1. punktā minētajiem režīmiem un kurš satur vienu vai vairākus 2. punkta a) apakšpunktā minētos pamatproduktus, eksporta licenci uzrāda par katru šādu pamatproduktu, kuram ir vajadzīga šāda licence.

Tomēr, ievērojot trešo daļu par kompensāciju iepriekšēju noteikšanu, eksporta licenci neprasa, ja faktiski eksportētajam produktam šāda licence nav vajadzīga.

Eksportējot produktus, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām, par kuriem var pretendēt uz iepriekš noteiktu eksporta kompensāciju, pamatojoties uz vienu vai vairākām to sastāvdaļām, katras šādas sastāvdaļas muitas statuss ir vienīgais elements, kas jāņem vērā, piemērojot licenču un sertifikātu sistēmu.

4. pants

1.   Licence netiek prasīta un to drīkst neuzrādīt šādu darbību nolūkā:

a)	kā precizēts Regulas (EK) Nr. 800/1999 36., 40., 44. un 45. pantā un 46. panta 1. punktā; vai

b)	nekomerciālām darbībām; vai

c)	kas minētas Regulā (EEK) Nr. 918/83; vai

d)	attiecībā uz daudzumiem, kas nepārsniedz II pielikumā noteiktos daudzumus.

Neatkarīgi no pirmās daļas licence ir jāuzrāda, ja importu vai eksportu veic saskaņā ar labvēlības režīmu, kas piešķirts ar licenci.

Dalībvalstis veic piesardzības pasākumus pret ļaunprātīgu izmantošanu, piemērojot šo daļu, jo īpaši, ja uz vienu importa vai eksporta darbību attiecas vairāk nekā viena importa vai eksporta deklarācija, kas ir klaji neattaisnoti saimniecisku vai citu mērķu dēļ.

2.   Šā panta 1. punktā “nekomerciālas darbības” nozīmē:

a)	importu, kuru veic vai saņem privātpersonas, ar noteikumu, ka šādas darbības atbilst kombinētās nomenklatūras pagaidu noteikumu II iedaļas D daļas 2. punkta prasībām;

b)	privātpersonu veiktu eksportu ar noteikumu, ka šādas darbības mutatis mutandis atbilst a) apakšpunktā minētajām prasībām.

3.   Dalībvalstīm ir tiesības neprasīt eksporta licenci vai licences par produktiem un/vai precēm, kuras nosūta privātpersonas vai privātpersonu grupas nolūkā tos bez maksas izplatīt humānās palīdzības mērķiem trešās valstīs, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)	puses, kuras vēlas izmantot šo atbrīvojumu, nepieprasa nekādu kompensāciju;

b)	šādiem sūtījumiem ir gadījuma raksturs, tajos ietilpst dažādi produkti un/vai preces, un tie kopumā nepārsniedz 30 000 kilogramu uz vienu transporta līdzekli; un

c)	kompetentajām iestādēm ir pietiekams pierādījums attiecībā uz produktu un/vai preču galamērķi un/vai izmantojumu, kā arī par darbības veikšanu.

Eksporta deklarācijas 44. iedaļā ieraksta šādu norādi: “Bez kompensācijas – Regulas (EK) Nr. 376/2008 4. panta 3. punkts.”

5. pants

Licence vai sertifikāts netiek prasīts un to drīkst neuzrādīt, ja produktus laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92, kas reglamentē atpakaļ nosūtītu preču statusu, VI sadaļas 2. nodaļu.

6. pants

1.   Eksporta licence netiek prasīta un to drīkst neuzrādīt reeksporta deklarācijas pieņemšanas laikā par produktiem, par kuriem eksportētājs nodrošina pierādījumu, ka ir pieņemts labvēlīgs lēmums par ievedmuitas atmaksāšanu vai atbrīvojumu attiecībā uz šiem produktiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 VII sadaļas 5. nodaļu.

2.   Ja uz produktiem eksportējot attiecas eksporta licences uzrādīšana un kompetentās iestādes pieņem reeksporta deklarāciju pirms lēmuma attiecībā uz pieteikuma par ievedmuitas atmaksāšanu vai atbrīvojumu, eksporta licence ir jāuzrāda. Eksporta kompensācijas vai nodevas iepriekšēja noteikšana nav atļauta.

III   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   IEDAĻA

Licenču, sertifikātu un izrakstu darbības joma

7. pants

1.   Importa vai eksporta licence ir atļauja un kļūst par pamatu pienākumam attiecīgi importēt vai eksportēt saskaņā ar licenci un, izņemot force majeure gadījumus, tās spēkā esamības laikā precizēto attiecīgo produktu vai preču daudzumu.

Šajā punktā minētie pienākumi ir pamatprasības Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 (22) 20. panta nozīmē.

2.   Eksporta licence, kas iepriekš nosaka eksporta kompensāciju, kļūst par pamatu pienākumam eksportēt precizēto attiecīgā produkta daudzumu saskaņā ar licenci un, izņemot force majeure gadījumus, tās spēkā esamības laikā.

Ja uz produktu eksportu attiecas eksporta licences uzrādīšana, tad eksporta licence ar iepriekš noteiktu kompensāciju nosaka tiesības eksportēt un pretendēt uz kompensāciju.

Ja uz produktu eksportu neattiecas eksporta licences uzrādīšana, tad eksporta licence ar iepriekš noteiktu kompensāciju nosaka tikai tiesības pretendēt uz kompensāciju.

Šajā punktā minētie pienākumi ir pamatprasības Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta nozīmē.

3.   Šīs regulas 47. pantā precizētos gadījumos un gadījumos, kad šādu prasību paredz īpašie Kopienas noteikumi attiecīgajam sektoram, licences vai sertifikāta izsniegšana kļūst par pamatu pienākumam importēt no tur precizētās valsts vai valstu grupas vai eksportēt uz tur precizēto valsti vai valstu grupu.

4.   Ja importētais vai eksportētais daudzums ir ne vairāk kā par 5 % lielāks nekā licencē vai sertifikātā norādītais daudzums, to uzskata par importētu vai eksportētu saskaņā ar šo licenci vai sertifikātu.

5.   Ja importētais vai eksportētais daudzums ir par ne vairāk kā 5 % mazāks nekā licencē vai sertifikātā norādītais daudzums, pienākumu importēt vai eksportēt uzskata par izpildītu.

6.   Ja licence vai sertifikāts ir izsniegts, pamatojoties uz dzīvnieku skaitu, 4. un 5. punkta nolūkā tur minēto 5 % aprēķina rezultātu, ja vajadzīgs, noapaļo līdz nākamajam pilnajam dzīvnieku kopskaitam.

7.   Ja saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1182/71 3. panta 4. punktu licenci vai sertifikātu, kas iepriekš nosaka eksporta nodevu vai eksporta kompensāciju, izmanto pirmajā darbdienā, kas seko tā parastā derīguma termiņa pēdējai dienai, licenci vai sertifikātu uzskata par izmantotu tā parastā derīguma termiņa pēdējā dienā iepriekš noteikto summu nolūkā.

8. pants

1.   Pienākumus, kas izriet no licencēm vai sertifikātiem, nevar nodot citiem. Tiesības, kas izriet no licencēm vai sertifikātiem, to nominālais īpašnieks derīguma termiņa laikā var nodot citiem. Šādu nodošanu drīkst veikt vienam saņēmējam tikai par katru licenci, sertifikātu vai tā izrakstu. Tas attiecas uz daudzumiem, kuri vēl nav piešķirti licencei, sertifikātam vai tā izrakstam.

2.   Saņēmēji nedrīkst nodot savas tiesības tālāk, taču drīkst tās nodot atpakaļ to nominālajam īpašniekam. Atpakaļnodošana nominālajam īpašniekam attiecas uz daudzumiem, kuri vēl nav piedēvēti licencei, sertifikātam vai tā izrakstam.

Šādos gadījumos izdevējiestāde atļaujas vai sertifikāta 6. iedaļā ieraksta vienu no III pielikuma A daļā minētajām norādēm.

3.   Gadījumā, ja tiek pieprasīta tiesību nodošana no nominālā īpašnieka vai tiesību nodošana atpakaļ nominālajam īpašniekam no saņēmēja, katras dalībvalsts nozīmēta izsniedzēja iestāde vai aģentūra, vai aģentūras uz licences vai sertifikāta, vai, ja vajadzīgs, uz tā izraksta izdara šādus ierakstus:

a)	saņēmēja vārds un adrese vai 2. punktā minētais ieraksts;

b)	šāda ieraksta datums, ko apstiprina ar iestādes vai aģentūras spiedogu.

4.   Tiesību nodošana vai to nodošana atpakaļ nominālajam īpašniekam stājas spēkā ieraksta izdarīšanas datumā.

9. pants

Licenču un sertifikātu izrakstiem ir tāds pats juridisks spēks kā licencēm vai sertifikātiem, no kuriem tie ņemti, to daudzumu robežās, par kādiem šādi izraksti ir izsniegti.

10. pants

Dalībvalsts iestāžu izdotām licencēm vai sertifikātiem un izrakstiem, kā arī veiktajiem ierakstiem un indosamentiem arī visās citās dalībvalstīs ir tāds pats juridisks spēks kā attiecīgajās dalībvalstīs izdotiem dokumentiem, veiktiem ierakstiem un indosamentiem.

11. pants

1.   Ja licenci, kas iepriekš nosaka kompensāciju, lieto maisījuma eksportam, attiecībā uz minēto maisījumu eksportējot nevar pretendēt uz šādi iepriekš noteiktu eksporta likmi, ja tarifa klasifikācija komponentam, kuram aprēķina maisījumam piemērojamo kompensāciju, neatbilst šā maisījuma tarifa klasifikācijai.

2.   Ja licenci vai sertifikātu, kas iepriekš nosaka eksporta kompensāciju, lieto preču komplektu eksportam, iepriekš noteiktā likme attiecas tikai uz to sastāvdaļu, kurai ir tāda pati tarifa klasifikācija kā komplektam.

2.   IEDAĻA

Licences un sertifikātu pieteikums un tā izsniegšana

12. pants

1.   Nevienu licences vai sertifikāta pieteikumu nepieņem, ja vien tas nav nogādāts vai iesniegts kompetentajai iestādei uz veidlapām, kuras ir drukātas un/vai sastādītas saskaņā ar 17. pantu.

Tomēr kompetentās iestādes drīkst pieņemt kā derīgus pieteikumus rakstiskas telekomunikāciju un elektroniskas ziņas ar noteikumu, ka tajās ir ietverta visa informācija, kas citādi būtu redzama uz veidlapas, ja tādu izmantotu. Dalībvalstis drīkst pieprasīt, lai rakstiskajai telekomunikāciju un/vai elektroniskajai ziņai sekotu pieteikums uz veidlapas, kura ir drukāta vai sastādīta saskaņā ar 17. pantu, ko nogādā vai nosūta tieši kompetentajai iestādei; šādos gadījumos par pieteikuma iesniegšanas datumu uzskata datumu, kurā kompetentā iestāde ir saņēmusi rakstisko telekomunikāciju vai elektronisko ziņu. Šī prasība neietekmē pieteikumu derīgumu, kuri nogādāti ar rakstisku telekomunikāciju vai elektronisko ziņu.

Ja licenču vai sertifikātu pieteikumus iesniedz elektroniski, dalībvalsts kompetentā iestāde nosaka, kā paraksts rokrakstā ir aizstājams ar citu identifikācijas veidu, kura pamatā varētu būt kodu izmantošana.

2.   Licenču un sertifikātu pieteikumus drīkst anulēt tikai ar vēstuli, rakstisku telekomunikāciju vai elektronisku ziņu, kuru kompetentā iestāde saņem, izņemot force majeure gadījumus, līdz pulksten 13.00 pieteikuma iesniegšanas dienā.

13. pants

1.   Iepriekš noteiktas kompensācijas licenču pieteikumu un pašu licenču 16. iedaļā norāda produkta 12 ciparu kodu, kuru ņem no lauksaimniecības produktu nomenklatūras, lai lietotu eksporta kompensācijām.

Tomēr, ja kompensācijas likme ir vienāda vai vairāki kodi ir tajā pašā kategorijā, kas jānosaka saskaņā ar procedūru, kura minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā un atbilstošos citu regulu pantos, kas reglamentē tirgus organizācijas, šos kodus drīkst ierakstīt kopā licenču pieteikumos un pašās licencēs.

2.   Ja kompensācijas likmes atšķiras atkarībā no galamērķa, gan pieteikumu, gan pašu licenču 7. sadaļā pēc vajadzības jānorāda galamērķa valsts vai galamērķa reģions.

3.   Neskarot 1. punkta pirmo daļu, ja noteikta produktu grupa, kā minēts Regulas (EK) Nr. 800/1999 4. panta 2. punkta pirmās daļas otrajā ievilkumā, pie šīs grupas piederošus produktu kodus drīkst ierakstīt licenču pieteikumu un licenču 22. sadaļā, pirms tam ierakstot paziņojumu: “produktu grupa, kas minēta Regulas (EK) Nr. 800/1999 4. panta 2. punktā”.

14. pants

1.   Pieteikumus, kuros ir ietverti Kopienas noteikumos neparedzēti nosacījumi, noraida.

2.   Nevienu licences vai sertifikāta pieteikumu nepieņem, ja ne vēlāk kā līdz pulksten 13.00 pieteikuma iesniegšanas dienā kompetentajai iestādei nav iesniegta atbilstoša drošības nauda.

3.   Ja drošības nauda par licenci vai sertifikātu ir EUR 100 vai mazāk vai ja licenci vai sertifikātu sastāda intervences aģentūras vārdā, drošības naudu neprasa.

4.   Ja dalībvalstis izmanto Regulas (EEK) Nr. 2220/85 5. pantā minētās izvēles tiesības, drošības naudas summu pieprasa divu mēnešu termiņa beigās pēc datuma, kad beidzas licences derīguma termiņš.

5.   Drošības naudu neprasa gadījumā, ja eksporta licences ir izsniegtas attiecībā uz eksportu uz trešām valstīm saistībā ar ārpuskopienas pārtikas atbalsta operācijām, ko veic humānās palīdzības aģentūras, kuras šim nolūkam ir apstiprinājusi eksportējošā dalībvalsts. Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju par šādām apstiprinātām humānās palīdzības aģentūrām.

6.   Ja piemēro 3., 4. un 5. punktu, 4. panta 1. punkta trešo daļu piemēro mutatis mutandis.

15. pants

Licenču pieteikumos un licenču ar iepriekš noteiktu kompensāciju pieteikumos, kurus iesniedz saistībā ar pārtikas atbalsta pasākumu saskaņā ar daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā noslēgtā Lauksaimniecības nolīguma 10. panta 4. punktu, 20. iedaļā ietver vismaz vienu no šīs regulas III pielikuma B daļā minētajām norādēm.

Galamērķa valsts jānorāda 7. iedaļā. Šī licence ir derīga tikai eksportam saistībā ar pārtikas atbalsta pasākumiem.

16. pants

1.   Licences vai sertifikāta iesniegšanas diena ir diena, kurā to saņem kompetentā iestāde, ar noteikumu, ka tas ir saņemts ne vēlāk kā pulksten 13.00, neatkarīgi no tā, vai pieteikumu nogādā tieši kompetentajai iestādei vai arī nosūta kā vēstuli vai rakstisku telekomunikāciju, vai elektronisku ziņu.

2.   Licences vai sertifikāta pieteikumu, kuru kompetentā iestāde saņem sestdienā, svētdienā vai brīvdienā vai pēc pulksten 13.00 darbdienā, uzskata par iesniegtu pirmajā darbdienā pēc dienas, kurā tas ir faktiski saņemts.

3.   Ja ir noteikts īpašs termiņš, cik dienu laikā ir iesniedzami licenču vai sertifikātu pieteikumi, un ja šā termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai brīvdiena, attiecīgais termiņš beidzas pirmajā sekojošajā darbdienā pulksten 13.00.

Tomēr šādus pagarinājumus neņem vērā licencē vai sertifikātā noteikto summu aprēķināšanas nolūkā vai to derīguma termiņa noteikšanā.

4.   Šajā regulā precizētie termiņi ir saskaņā ar Beļģijas vietējo laiku.

17. pants

1.   Neskarot 12. panta 1. punkta otro daļu un 18. panta 1. punktu, licenču vai sertifikātu pieteikumus, licences un sertifikātus, un to izrakstus sastāda uz veidlapām, kas atbilst I pielikumā redzamajiem paraugiem. Šādas veidlapas jāizpilda saskaņā ar tur sniegtajām norādēm un saskaņā ar īpašiem Kopienas noteikumiem, kas piemērojami attiecīgajam produktu sektoram.

2.   Licenču un sertifikātu veidlapas izgatavo komplektos, kas ietver eksemplāru Nr. 1, eksemplāru Nr. 2 un pieteikumu, līdz ar jebkādiem licences vai sertifikāta papildu eksemplāriem šādā kārtībā.

Tomēr dalībvalstis drīkst pieteikuma iesniedzējiem prasīt pirmajā daļā noteikto komplektu vietā aizpildīt tikai pieteikuma veidlapu.

Ja kāda Kopienas pasākuma rezultātā daudzums, par kuru ir izsniegta licence vai sertifikāts, ir mazāks nekā daudzums, par kuru sākotnēji tika iesniegts licences vai sertifikāta pieteikums, pieprasītais daudzums un uz to attiecināmās drošības naudas summa jāieraksta tikai pieteikuma veidlapā.

Licenču vai sertifikātu izrakstu veidlapas izgatavo komplektos, kas ietver 1. eksemplāru un 2. eksemplāru šādā kārtībā.

3.   Veidlapas, tai skaitā papildlapas, drukā uz balta papīra bez koka šķiedrvielām, kas sagatavots rakstīšanai un sver vismaz 40 g kvadrātmetrā. To izmērs ir 210 × 297 mm un atļautais garums ir no 5 mm zem pēdējā cipara līdz 8 mm virs tā; attālumam starp rakstu rindiņām jābūt 4,24 mm (viena sestā daļa collas); izkārtojums veidlapā ir precīzi jāievēro. 1. eksemplāra abām pusēm un papildlapu pusei, uz kuras jāparādās piešķiršanai, papildus fonā ir uzdrukāts gijošēts raksts, lai atklātu jebkādus mehāniskus vai ķīmiskus viltojumus. Gijošētais pamats ir zaļš veidlapām, kas attiecas uz importu, un sēpijas brūns veidlapām, kas attiecas uz eksportu.

4.   Par veidlapu iespiešanu atbild dalībvalstis. Veidlapas var iespiest arī iespiedēji, ko izvēlējusies dalībvalsts, kurā tie reģistrēti. Pēdējā gadījumā uz katras veidlapas jābūt atsaucei par dalībvalsts apstiprinājumu. Uz katras veidlapas ir norāde ar iespiedēja nosaukumu un adresi vai atzīme, kas ļauj atpazīt iespiedēju, un, izņemot uz pieteikuma veidlapām un papildlapām, atsevišķs sērijas numurs. Pirms numura ir šādi burti atkarībā no dalībvalsts, kura izdevusi dokumentu: “AT” Austrijai, “BE” Beļģijai, “BG” Bulgārijai, “CZ” Čehijai, “CY” Kiprai, “DE” Vācijai, “DK” Dānijai, “EE” Igaunijai, “EL” Grieķijai, “ES” Spānijai, “FI” Somijai, “FR” Francijai, “HU” Ungārijai, “IE” Īrijai, “IT” Itālijai, “LU” Luksemburgai, “LT” Lietuvai, “LV” Latvijai, “MT” Maltai, “NL” Nīderlandei, “PL” Polijai, “PT” Portugālei, “RO” Rumānijai, “SE” Zviedrijai, “SI” Slovēnijai, “SK” Slovākijai un “UK” Apvienotajai Karalistei.

Izsniedzot licences vai sertifikātus un to izrakstus, uz tiem drīkst būt izdevējas iestādes piešķirts numurs.

5.   Pieteikumu, licences un sertifikātus, un to izrakstus aizpilda ar rakstāmmašīnu vai ar datorizētiem līdzekļiem. Tos drukā un aizpilda vienā no Kopienas oficiālajām valodām, kā precizējušas izdevējas dalībvalsts kompetentās iestādes. Tomēr dalībvalstis drīkst atļaut aizpildīt pieteikumus rokrakstā, lietojot tinti, un drukātiem lielajiem burtiem.

6.   Izsniedzēju iestāžu un piešķīrēju iestāžu zīmogus uzliek ar metāla zīmogu, vēlams – no tērauda. Tomēr izdevējas iestādes zīmogu var aizstāt ar perforējot iegūtu burtu vai skaitļu kombinācijas iespiedumu vai ar uzdruku.

7.   Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, ja vajadzīgs, var lūgt licences vai sertifikātus un to izrakstus pārtulkot attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām.

18. pants

1.   Neskarot 17. pantu, licences un sertifikātus drīkst izsniegt un izmantot, lietojot datorizētas sistēmas saskaņā ar kompetento iestāžu noteiktiem sīki izstrādātiem noteikumiem. Turpmāk tekstā – “elektroniskās licences un sertifikāti”.

Elektronisko licenču un sertifikātu saturam jābūt identiskam papīra formā esošu licenču un sertifikātu saturam.

2.   Ja licenču vai sertifikātu nominālajiem īpašniekiem vai to saņēmējiem jāizmanto to elektroniskā forma dalībvalstī, kura nav pievienojusies datorizētajai izdošanas sistēmai, tie pieprasa izrakstu.

Šādus izrakstus izsniedz bez kavēšanās un bez papildu samaksas uz veidlapas, kā paredzēts 17. pantā.

Dalībvalstīs, kuras ir pievienojušās datorizētajai izdošanas sistēmai, šādus izrakstus lieto papīra formā esoša izraksta veidā.

19. pants

1.   Ja licencēs vai sertifikātos ierakstāmās summas, kas radušās, pārvēršot euro valstu valūtās, ietver trīs vai vairāk zīmes aiz komata, norāda tikai pirmās divas. Šādos gadījumos, ja trešā zīme aiz komata ir “5” vai vairāk, otro zīmi noapaļo uz augšu līdz nākamajam ciparam un, ja trešā zīme aiz komata ir mazāk nekā “5”, otro zīmi atstāj tādu pašu.

2.   Tomēr, ja euro izteiktas summas pārvērš sterliņu mārciņās, atsauci uz pirmajām divām zīmēm aiz komata 1. punktā lasa kā atsauci uz pirmajām četrām zīmēm aiz komata. Šādos gadījumos, ja piektā zīme aiz komata ir “5” vai vairāk, ceturto zīmi noapaļo uz augšu līdz nākamajam ciparam un, ja piektā zīme aiz komata ir mazāk nekā “5”, ceturto zīmi atstāj tādu pašu.

20. pants

1.   Neskarot 18. pantu attiecībā uz elektroniskajām licencēm un sertifikātiem, licences un sertifikātus sastāda vismaz divos eksemplāros, no kuriem pirmo, ko sauc “pieteikuma iesniedzēja eksemplārs” un ko iezīmē ar Nr. 1, bez kavēšanās izsniedz pieteikuma iesniedzējam, un otro, ko sauc “izdevējas iestādes eksemplārs” un ko numurē ar Nr. 2, patur izdevēja iestāde.

2.   Ja licenci vai sertifikātu izsniedz par daudzumu, kas ir mazāks nekā pieteikumā norādītais daudzums, izdevēja iestāde norāda:

a)	17. un 18. iedaļā – daudzumu, par kādu ir izsniegta licence vai sertifikāts;

b)	11. iedaļā – atbilstošās drošības naudas summu.

Drošības naudu, kas iemaksāta par daudzumu, par kādu nav izsniegta licence vai sertifikāts, tūlīt atbrīvo.

21. pants

1.   Pēc pieteikuma, ko iesniedzis licences vai sertifikāta nominālais īpašnieks vai ko iesniedzis saņēmējs, un uzrādot dokumenta eksemplāru Nr. 1, izdevēja iestāde vai katras dalībvalsts nozīmēta aģentūra vai aģentūras drīkst izsniegt vienu vai vairākus izrakstus.

Izrakstus sastāda vismaz divos eksemplāros, no kuriem pirmo, ko sauc “pieteikuma iesniedzēja eksemplārs” un ko iezīmē ar Nr. 1, izsniedz vai adresē pieteikuma iesniedzējam, un otro, ko sauc “izdevējas iestādes eksemplārs” un ko iezīmē ar Nr. 2, patur izdevēja iestāde.

Iestāde, kas izsniedz izrakstu, uz licences vai sertifikāta eksemplāra Nr. 1 norāda daudzumu, par kādu izraksts ir izsniegts, ko palielina ar attiecīgo pielaidi. Vārdu “izraksts” ieraksta blakus licences vai sertifikāta eksemplārā Nr. 1 norādītajam daudzumam.

2.   Licences vai sertifikāta izrakstam nedrīkst veikt tālākus izrakstus.

3.   Izmantota vai vairs nederīga izraksta eksemplāru Nr. 1 nominālais īpašnieks atdod atpakaļ iestādei, kura ir izsniegusi licenci vai sertifikātu, kopā ar tās licences vai sertifikāta, no kura ņemts izraksts, eksemplāru Nr. 1, lai iestāde varētu koriģēt ierakstus uz licences vai sertifikāta eksemplāra Nr. 1, ņemot vērā ierakstus uz izraksta eksemplāra Nr. 1.

22. pants

1.   Nolūkā noteikt licenču un sertifikātu derīguma termiņu, tos uzskata par izdotiem dienā, kad iesniegts pieteikums attiecībā uz tiem, ieskaitot šo dienu derīguma termiņa aprēķinos. Tomēr licences un sertifikātus nedrīkst izmantot līdz to faktiskajai izdošanai.

2.   Var noteikt, ka licence vai sertifikāts kļūst derīgs tā izdošanas dienā, un šajā gadījumā tā derīguma termiņa aprēķinos iekļauj šo dienu.

3.   IEDAĻA

Licenču un sertifikātu izmantošana

23. pants

1.   Licences vai sertifikāta eksemplāru Nr. 1 iesniedz muitas iestādei, kura pieņēmusi:

a)	importa licences gadījumā – deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā;

b)	eksporta licences vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikāta gadījumā – deklarāciju, kas attiecas uz eksportu.

Neskarot Regulas (EK) Nr. 800/1999 2. panta 1. punkta i) apakšpunktu, muitas deklarācija jāsastāda licences vai sertifikāta nominālajam īpašniekam vai, ja vajadzīgs, to saņēmējam, vai to pārstāvim Regulas (EEK) Nr. 2913/92 5. panta 2. punkta nozīmē.

2.   Licences vai sertifikāta eksemplāru Nr. 1 iesniedz vai patur muitas iestāžu rīcībā 1. punktā minētās deklarācijas pieņemšanas brīdī.

3.   Pēc tam, kad 1. punktā minētā iestāde ir piešķīrusi un indosējusi licences vai sertifikāta eksemplāru Nr. 1, to atdod atpakaļ attiecīgajai pusei. Tomēr dalībvalstis drīkst prasīt vai ļaut attiecīgajai pusei veikt ierakstu uz licences vai sertifikāta; visos šādos gadījumos ierakstu pārbauda un indosē kompetentā iestāde.

4.   Ja importētais vai eksportētais daudzums neatbilst licencē vai sertifikātā ierakstītajam daudzumam, ierakstu licencē vai sertifikātā izlabo, lai parādītu faktiski importēto vai eksportēto daudzumu tajās robežās, par kādām ir izdota licence vai sertifikāts.

24. pants

1.   Neatkāpjoties no 23. panta, dalībvalsts drīkst atļaut licenci vai sertifikātu:

a)	iesniegt izdevējai iestādei vai iestādei, kura ir atbildīga par kompensācijas izmaksu;

b)	gadījumos, uz kuriem attiecas 18. pants, uzglabāt izdevējas iestādes vai par kompensācijas izmaksu atbildīgās iestādes datubāzē.

2.   Attiecīgā dalībvalsts nosaka gadījumus, uz kuriem attiecas 1. punkts, un nosacījumus, kuri jāizpilda attiecīgajai pusei, lai tā varētu izmantot minētajā punktā noteikto procedūru. Turklāt tās dalībvalsts pieņemtajiem noteikumiem jānodrošina vienāda attieksme pret visiem Kopienā izdotajiem sertifikātiem.

3.   Dalībvalsts lemj, kurai iestādei jāveic ieraksts licencē vai sertifikātā un tas jāindosē.

Tomēr licences vai sertifikāta piešķiršanu un apstiprināšanu uzskata par izdarītu arī tad, ja:

a)	dokuments, kas sīki apraksta izvestos daudzumus, ir sagatavots ar datoru, bet tam jābūt pievienotam licencei vai sertifikātam un reģistrētam kopā ar to;

b)	ziņas par izvestajiem daudzumiem ir reģistrētas oficiālā attiecīgās dalībvalsts datubāzē un šīs ziņas un elektroniskais sertifikāts ir saistīti; dalībvalsts var izvēlēties šo informāciju arhivēt, izmantojot elektronisko dokumentu izdrukas uz papīra.

Par ieraksta datumu uzskata 23. panta 1. punktā minētās deklarācijas pieņemšanas datumu.

4.   Muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī attiecīgajai pusei jānorāda uz deklarācijas dokumenta, ka ir piemērojams šis pants, un jānorāda izmantojamās licences vai sertifikāta atsauces numurs.

5.   Gadījumā, ja licence vai sertifikāts ļauj veikt importu vai eksportu, preces drīkst atbrīvot tikai tad, ja kompetentāa iestāde ir informējusi 23. panta 1. punktā minēto muitas iestādi, ka uz muitas dokumenta norādītā licence vai sertifikāts ir derīgs attiecīgajam produktam un ir piešķirts.

6.   Gadījumā, kad par eksportētajiem produktiem nav jāuzrāda eksporta licence, taču eksporta kompensācija ir noteikta ar eksporta licenci, kas iepriekš nosaka eksporta kompensāciju, ja kļūdas rezultātā uz eksporta laikā izmantotā dokumenta, kas pierāda tiesības pretendēt uz kompensāciju, nav atsauces uz šo pantu un/vai licences vai sertifikāta numuru vai ja informācija ir nepareiza, darbību drīkst nokārtot ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	par kompensācijas izmaksu atbildīgās iestādes rīcībā ir tāda eksporta licence ar iepriekš noteiktu kompensāciju attiecīgajam produktam, kas ir derīga deklarācijas pieņemšanas dienā;

b)	kompetento iestāžu rīcībā ir pietiekami pierādījumi, kas ļauj tām noteikt saikni starp eksportēto daudzumu un licenci vai sertifikātu, kas attiecas uz eksportu.

25. pants

1.   Uz licencēm, sertifikātiem vai izrakstiem pēc to izsniegšanas veiktos ierakstus nedrīkst izmainīt.

2.   Ja ierakstu pareizība uz licencēm, sertifikātiem vai izrakstiem ir apšaubāma, šādu licenci, sertifikātu vai izrakstu pēc attiecīgās puses vai attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu iniciatīvas atdod atpakaļ izdevējai iestādei.

Ja izdevēja iestāde uzskata, ka ir jāpieprasa labojums, tā atsauc izrakstu, licenci vai sertifikātu, kā arī jebkādus iepriekš izsniegtus izrakstus un nekavējoties izsniedz vai nu izlabotu izrakstu, vai arī izlabotu licenci vai sertifikātu un tiem atbilstošus izlabotus izrakstus. Šādiem tālākiem dokumentiem, uz kuriem ir ieraksts “licence (vai sertifikāts) labota(-s)…” vai “izraksts labots…”, jebkādus iepriekšējus ierakstus reproducē uz katra eksemplāra.

Ja izdevēja iestāde neuzskata par vajadzīgu izlabot licenci, sertifikātu vai izrakstu, tā ieraksta tajā indosamentu “pārbaudīts… saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 376/2008 25. pantu” un uzliek savu zīmogu.

26. pants

1.   Pēc izdevējas iestādes pieprasījuma nominālajam īpašniekam ir tai jāatdod licence vai sertifikāts un to izraksti.

2.   Ja strīdīgo dokumentu atdod atpakaļ vai glabā saskaņā ar šo pantu vai 25. pantu, valstu kompetentās iestādes pēc pieprasījuma izsniedz attiecīgajai pusei kvīti.

27. pants

Ja ierakstiem paredzētā vieta uz licencēm, sertifikātiem vai to izrakstiem ir nepietiekama, iestādes, kas veic ierakstus, drīkst tiem pievienot papildlapas, uz kurām ir vietas ierakstiem, kā parādīts minēto licenču, sertifikātu vai izrakstu eksemplāra Nr. 1 otrā pusē. Šīs iestādes uzliek zīmogu tā, lai viena puse būtu uz licences, sertifikāta vai to izraksta un otra puse – uz papildlapas, un uz katras nākamās izsniegtās papildlapas zīmogu liek līdzīgā veidā pār šo lapu un iepriekšējo lapu.

28. pants

1.   Ja ir šaubas par licences, sertifikāta vai izraksta vai uz tiem izdarīto ierakstu vai indosamentu autentiskumu, valstu kompetentās iestādes atdod apšaubāmo dokumentu vai tā fotokopiju atpakaļ attiecīgajām iestādēm pārbaudei.

Dokumentus drīkst arī atdot atpakaļ pēc izlases veida pārbaudes; šādā gadījumā atpakaļ atdod tikai dokumenta fotokopiju.

2.   Ja apšaubāmo dokumentu atdod atpakaļ saskaņā ar 1. punktu, valstu kompetentās iestādes pēc pieprasījuma izsniedz attiecīgajai pusei kvīti.

29. pants

1.   Ja vajadzīgs šīs regulas pienācīgai piemērošanai, dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par licencēm, sertifikātiem un to izrakstiem, kā arī par nelikumībām un pārkāpumiem saistībā ar tiem.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju, tiklīdz tās uzzina par nelikumībām un pārkāpumiem attiecībā uz šo regulu.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai to iestāžu nosaukumus un adreses, kuras izdod licences vai sertifikātus un to izrakstus, iekasē eksporta nodevas un izmaksā eksporta kompensācijas. Komisija publicē šo informāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Dalībvalstis arī nosūta Komisijai pilnvaroto iestāžu oficiālo zīmogu un, ja vajadzīgs, izdevējas iestādes zīmoga nospiedumus. Komisija par to nekavējoties informē pārējās dalībvalstis.

4.   IEDAĻA

Drošības naudas atbrīvošana

30. pants

Kas attiecas uz licenču un sertifikātu derīguma termiņu:

a)	pienākumu importēt uzskata par izpildītu un tiesības importēt saskaņā ar licenci vai sertifikātu uzskata par izmantotām dienā, kad ir pieņemta 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā deklarācija, vienmēr ar noteikumu, ka attiecīgais produkts ir faktiski laists brīvā apgrozībā;

b)	pienākumu eksportēt uzskata par izpildītu un tiesības eksportēt saskaņā ar licenci vai sertifikātu uzskata par izmantotām dienā, kad ir pieņemta 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā deklarācija.

31. pants

Pamatprasību izpildi pierāda pierādījumu uzrādīšana:

a)	importam – par 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās deklarācijas pieņemšanu saistībā ar attiecīgo produktu;

b)

eksportam – par 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās deklarācijas pieņemšanu saistībā ar attiecīgo produktu, turklāt: i) eksporta vai piegādes, kuru uzskata par eksportu Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. panta nozīmē, gadījumā pieprasa pierādījumu, ka produkts 60 dienu laikā no eksporta deklarācijas saņemšanas dienas, ja vien to nav kavējis force majeure, ir vai nu – piegāžu, kuras uzskata par eksportu, gadījumā – sasniedzis galamērķi, vai arī – citos gadījumos – atstājis Kopienas muitas teritoriju. Šīs regulas nolūkā jebkādu produktu, kas paredzēti vienīgi patēriņam uz urbšanas vai ekstrakcijas platformām, tai skaitā darba punktiem, kuri nodrošina palīgpakalpojumus šādām darbībām, un kas atrodas Eiropas kontinentālā šelfa teritorijas robežās vai tā Kopienas kontinentālā šelfa robežās, kas neatrodas Eiropas daļā, bet aiz trīs jūdžu zonas, kas sākas no izejas līnijas, un ko izmanto, lai noteiktu dalībvalsts teritoriālās jūras platumu, – sūtījumu uzskata par Kopienas muitas teritoriju atstājušu; ii) gadījumos, kad produktiem piemēro pārtikas krājumu noliktavas procedūru, ko paredz Regulas (EK) Nr. 800/1999 40. pants, pieprasa pierādījumus, ka produkts 30 dienu laikā no deklarācijas par minētās procedūras piemērošanu pieņemšanas, ja vien to nav kavējis force majeure, ir novietots pārtikas krājumu noliktavā.

Tomēr, kad ir beidzies pirmās daļas b) apakšpunkta i) punktā minētais 60 dienu termiņš vai pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punktā minētais 30 dienu termiņš, drošības naudu atbrīvo saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2220/85 23. panta 2. punktu.

Saskaņā ar otro daļu drošības naudu neatsavina tādu daudzumu gadījumā, par kuriem kompensācijas samazina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 50. panta 1. punktu par to termiņu neievērošanu, kas paredzēti minētās regulas 7. panta 1. punktā un 40. panta 1. punktā.

32. pants

1.   Saskaņā ar 31. pantu prasīto pierādījumu nodrošina šādi:

a)	gadījumos, kas minēti 31. panta a) apakšpunktā, uzrādot licences vai sertifikāta eksemplāru Nr. 1 un, ja vajadzīgs, licences vai sertifikāta izraksta vai izrakstu eksemplāru Nr. 1, kas indosēts saskaņā ar 23. vai 24. pantā paredzēto;

b)	gadījumos, kas minēti 31. panta b) apakšpunktā un šā panta 2. punktā, uzrādot licences vai sertifikāta eksemplāru Nr. 1 un, ja vajadzīgs, licences vai sertifikāta izraksta vai izrakstu eksemplāru Nr. 1, kas indosēts saskaņā ar 23. vai 24. pantā paredzēto.

2.   Turklāt gadījumā, ja notiek eksports no Kopienas vai piegādes uz galamērķi Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. panta nozīmē vai ja produktiem piemēro minētās regulas 40. pantā paredzēto režīmu, tiek prasīts papildu pierādījums.

Šādu papildu pierādījumu nodrošina šādi:

a)

ja attiecīgajā dalībvalstī notiek tālākminētās darbības, šādu papildu pierādījumu atstāj tās dalībvalsts ziņā, kurā: i) ir izdota licence vai sertifikāts; ii) ir pieņemta šīs regulas 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā deklarācija; un iii) produkts: — ir atstājis Kopienas muitas teritoriju. Šīs regulas nolūkā jebkādu produktu, kas paredzēti vienīgi patēriņam uz urbšanas vai ekstrakcijas platformām, tai skaitā darba punktiem, kas nodrošina palīgpakalpojumus šādām darbībām, un kas atrodas Eiropas kontinentālā šelfa teritorijas robežās vai tā Kopienas kontinentālā šelfa robežās, kas neatrodas Eiropas daļā, bet aiz trīs jūdžu zonas, kas sākas no izejas līnijas, un ko izmanto, lai noteiktu dalībvalsts teritoriālās jūras platumu, – sūtījumu uzskata par Kopienas muitas teritoriju atstājušu, — ir nogādāts uz vienu no galamērķiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. pantā, vai — ir novietots pārtikas krājumu noliktavā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 40. pantu;

b)

visos citos gadījumos papildu pierādījumu nodrošina šādi: i) uzrādot T 5 kontrolkopiju vai kopijas, kas minētas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 912.a pantā, vai šādas T 5 kontrolkopiju vai kopijas, vai kopiju apstiprinātu eksemplāru vai fotokopiju, vai ii) ar aģentūras, kura ir atbildīga par kompensācijas izmaksu, sniegtu apliecinājumu, ka ir izpildīti šīs regulas 31. panta b) apakšpunkta nosacījumi, vai iii) līdzvērtīgu pierādījumu, kā paredzēts šā panta 4. punktā.

Ja T 5 kontroleksemplāra vienīgais mērķis ir drošības naudas atbrīvošana, tad T 5 kontroleksemplāra 106. iedaļā ieraksta vienu no šīs regulas III pielikuma C daļā minētajām norādēm.

Tomēr, ja izmanto licences vai sertifikāta izrakstu, licences vai sertifikāta norakstu vai izraksta norakstu, minētais ieraksts norāda arī licences vai sertifikāta oriģināla numuru un izdevējas iestādes nosaukumu un adresi.

Dokumentus, kas minēti b) apakšpunkta i) un ii) punktā, pa oficiāliem kanāliem nosūta izdevējai iestādei.

3.   Ja pēc eksporta deklarācijas pieņemšanas, kā minēts 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā, produktam piemēro vienu no vienkāršotajiem režīmiem, kas paredzēti Regulas (EEK) Nr. 2454/93 412. līdz 442.a pantā vai 1987. gada 20. maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru I papildinājuma X sadaļas I nodaļā, lai to pārvestu uz izkraušanas staciju vai nogādātu saņēmējam ārpus Kopienas muitas teritorijas, saskaņā ar šā panta 2. punkta b) apakšpunktu pieprasīto T 5 kontroleksemplāru pa oficiāliem kanāliem nosūta izdevējiestādei. Zem virsraksta “Piezīmes” T 5 kontroleksemplāra “J” iedaļā ieraksta vienu no šīs regulas III pielikuma D daļā minētajām norādēm.

Pirmajā daļā minētajā gadījumā nosūtītāja iestāde drīkst atļaut grozīt pārvadājuma līgumu tā, lai pārvadājums beigtos Kopienas teritorijā tikai tad, ja ir noskaidrots:

a)	ka tad, ja drošības nauda jau ir bijusi atbrīvota, šāda drošības nauda ir atjaunota; vai

b)	attiecīgās iestādes ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka drošības nauda netiek atbrīvota.

Ja drošības nauda ir atbrīvota, taču produkts nav eksportēts, dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus.

4.   Ja 2. punkta b) apakšpunktā minēto T 5 kontrolkopiju nevar uzrādīt trīs mēnešu laikā pēc tās izdošanas tādu apstākļu dēļ, ko attiecīgā puse nespēj ietekmēt, tad pēdējais drīkst lūgt kompetentajai iestādei pieņemt citus dokumentus kā līdzvērtīgus, pamatojot šādu pieteikumu un iesniedzot papildu dokumentus.

Papildu dokumenti, kas iesniedzami kopā ar pieteikumu, ir dokumenti, kuri precizēti Regulas (EK) Nr. 800/1999 49. panta 3. punkta otrajā daļā.

33. pants

Regulas (EK) Nr. 800/1999 37. panta nolūkā mēneša pēdējo dienu uzskata par šīs regulas 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās deklarācijas pieņemšanas dienu.

34. pants

1.   Pēc nominālā īpašnieka pieteikuma dalībvalstis drīkst atbrīvot drošības naudu maksājumos, kas ir proporcionāli produktu daudzumiem, par kuriem uzrādīts 31. pantā minētais pierādījums, ar noteikumu, ka ir uzrādīts pierādījums, ka ir importēts vai eksportēts daudzums, kas ir vienāds vismaz ar 5 % no daudzuma, kurš norādīts licencē vai sertifikātā.

2.   Saskaņā ar 39., 40. vai 47. pantu, ja nav izpildīts pienākums importēt vai eksportēt, drošības naudu zaudē tādā apjomā, kas ir vienāds ar starpību starp:

a)	95 % no daudzuma, kas norādīts licencē vai sertifikātā; un

b)	faktiski importēto vai eksportēto daudzumu.

Ja licence vai sertifikāts ir izsniegts, pamatojoties uz dzīvnieku skaitu, iepriekš minēto 95 % aprēķina rezultātu, ja vajadzīgs, noapaļo līdz nākamajam mazākajam pilnajam dzīvnieku kopskaitam.

Tomēr, ja importētais vai eksportētais daudzums ir mazāks nekā 5 % no daudzuma, kas norādīts licencē vai sertifikātā, tiek atsavināta visa drošības nauda.

Turklāt, ja drošības naudas kopsumma, kas būtu zaudēta, par doto licenci vai sertifikātu ir EUR 100 vai mazāk, tad attiecīgā dalībvalsts atbrīvo visu drošības naudu.

Ja visa drošības nauda vai daļa no tās ir nepareizi atbrīvota, to no jauna iemaksā iestādei, kura ir izdevusi licenci vai sertifikātu, proporcionāli attiecīgajiem daudzumiem.

Tomēr norādi par atbrīvotās drošības naudas iemaksu no jauna drīkst dot tikai četru gadu laikā pēc tās atbrīvošanas ar noteikumu, ka uzņēmējs ir rīkojies godprātīgi.

3.   Attiecībā uz eksporta licencēm ar iepriekš noteiktu kompensāciju:

a)	ja licenci vai licences izrakstu atdod atpakaļ izdevējai iestādei tā derīguma termiņa pirmo divu trešdaļu laikā, attiecīgo zaudējamās drošības naudas summu samazina par 40 %. Šim nolūkam jebkura dienas daļa skaitās kā vesela diena;

b)	ja licenci vai licences izrakstu atdod atpakaļ izdevējai iestādei tā derīguma termiņa pēdējās trešdaļas laikā vai mēneša laikā pēc termiņa beigu datuma, attiecīgo zaudējamās drošības naudas summu samazina par 25 %.

Pirmā daļa attiecas tikai uz licencēm un to izrakstiem, ko atdod atpakaļ izdevējām iestādēm GATT gada laikā, par kuru šīs licences bijušas izsniegtas, un ar noteikumu, ka tās atdod atpakaļ vairāk nekā 30 dienas līdz minētā gada beigām.

Pirmo daļu piemēro, ja vien tā netiek īslaicīgi apturēta. Ja tiek palielināta kompensācija par vienu vai vairākiem produktiem, Komisija, rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minēto procedūru vai atbilstošiem pantiem citās regulās par tirgu kopīgo organizāciju, var apturēt pirmās daļas piemērošanu attiecībā uz licencēm, par kurām pieteikumi iesniegti pirms kompensāciju palielināšanas un kuras nav atdotas atpakaļ izdevējiestādei līdz dienai pirms palielinājuma.

Licences, kas iesniegtas saskaņā ar šīs regulas 24. pantu, uzskata par atdotām atpakaļ izdevējiestādei dienā, kad tā saņem licences turētāja pieteikumu par drošības naudas atbrīvošanu.

4.   Pierādījums, kas minēts 32. panta 1. punktā, jāuzrāda divu mēnešu laikā pēc licences vai sertifikāta termiņa beigām, ja vien tas nav neiespējami force majeure dēļ.

5.   Pierādījums par to, ka produkts ir atstājis muitas teritoriju vai ir nogādāts galamērķī Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. panta nozīmē, vai par minētās regulas 40. pantā paredzētā režīma piemērošanu produktiem, kā minēts šīs regulas 32. panta 2. punktā, jāiesniedz 12 mēnešu laikā pēc licences vai sertifikāta termiņa beigām, ja vien tas nav neiespējami force majeure dēļ.

6.   Summu, kura ir zaudējama attiecībā uz daudzumiem, par kuriem 4. punktā noteiktajā termiņā nav iesniegts pierādījums attiecībā uz eksporta licenci ar iepriekš noteiktu kompensāciju, samazina:

a)	par 90 %, ja pierādījumu iesniedz trešajā mēnesī pēc licences vai sertifikāta termiņa beigu datuma;

b)	par 50 %, ja pierādījumu iesniedz ceturtajā mēnesī pēc licences vai sertifikāta termiņa beigu datuma;

c)	par 30 %, ja pierādījumu iesniedz piektajā mēnesī pēc licences vai sertifikāta termiņa beigu datuma;

d)	par 20 %, ja pierādījumu iesniedz sestajā mēnesī pēc licences vai sertifikāta termiņa beigu datuma.

7.   Gadījumos, kas nav minēti 6. punktā, atsavināmā summa attiecībā uz daudzumiem, par kuriem nav iesniegts pierādījums termiņā, kas noteikts 4. un 5. punktā, bet ir iesniegts vēlākais 24. mēnesī pēc licences vai sertifikāta termiņa beigu datuma, ir 15 % no summas, kura būtu atsavināta pilnībā, ja produkti netiktu importēti vai eksportēti. Ja attiecībā uz doto produktu ir izsniegtas licences vai sertifikāti ar dažādiem drošības naudas līmeņiem, atsavinātās summas aprēķināšanai izmanto zemāko importam un eksportam piemērojamo likmi.

8.   Kompetentās iestādes drīkst atcelt pienākumu sniegt 4. un 5. punktā minēto pierādījumu, ja to rīcībā jau ir vajadzīgā informācija.

9.   Ja kāds Kopienas noteikums ar atsauci uz šo punktu precizē, ka pienākums ir izpildīts, uzrādot pierādījumu, ka produkts ir sasniedzis konkrētu galamērķi, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 16. pantu šāds pierādījums ir jāuzrāda, un, ja tā nenotiek, par licenci vai sertifikātu iemaksātā drošības nauda tiek atsavināta proporcionāli attiecīgajam daudzumam.

Šādu pierādījumu arī uzrāda 12 mēnešu laikā pēc licences vai sertifikāta derīguma termiņa beigām. Tomēr, ja dokumentus, ko prasa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 16. pantu, nevar iesniegt noteiktajā termiņā, lai gan eksportētājs ir rīkojies ar pienācīgu centību, lai tos iegūtu termiņā, viņam drīkst piešķirt termiņa pagarinājumu minēto dokumentu iesniegšanai.

10.   Neatkarīgi no 4. līdz 8. punkta importa licenču gadījumā, kurām Kopienas noteikums paredz šā punkta piemērošanu, pierādījums par licences izmantošanu, kā minēts 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā, jāiesniedz 45 dienu laikā pēc licences termiņa beigām, ja vien tas nav neiespējami force majeure dēļ.

Gadījumā, kad pierādījumu par licences izmantošanu, kā precizēts 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā, iesniedz pēc noteiktā termiņa:

a)	ja licence ir izmantota tās derīguma termiņā, ievērojot zemāko pielaidi, tiek atsavināti 15 % no kopējās drošības naudas summas, kā norādīts licencē, piemērojot vienotas likmes atskaitījumu;

b)

ja licence tās derīguma termiņā izmantota daļēji, drošības nauda tiek atsavināta apmērā, kas vienāds ar: i) starpību starp 95 % no daudzuma, kas norādīts licencē, un faktiski importēto daudzumu; plus ii) 15 % no drošības naudas, kas atlikusi pēc tam, kad piemērots i) punktā paredzētais vienotas likmes atskaitījums; plus iii) 3 % no drošības naudas summas, kas atlikusi pēc tam, kad piemērots i) un ii) punktā paredzētais atskaitījums par katru dienu pēc pierādījuma iesniegšanas termiņa beigām.

5.   IEDAĻA

Licenču un sertifikātu nozaudējums

35. pants

1.   Šo pantu piemēro, ja iepriekš ir bijusi noteikta par nulli lielāka eksporta kompensācija un attiecīgā licence vai sertifikāts, vai to izraksts ir nozaudēts.

2.   Iestāde, kas izdevusi licenci vai sertifikātu, pēc īpašnieka pieprasījuma vai, gadījumā, ja licence, sertifikāts vai izraksts ir nodots tālāk, pēc to saņēmēja pieprasījuma, ievērojot otro daļu, izsniedz licences vai sertifikāta norakstu vai izraksta norakstu.

Dalībvalstu kompetentās iestādes drīkst atteikties izdot licences vai sertifikāta norakstu vai izraksta norakstu, ja:

a)	iesniedzēja statuss nav tāds, kas garantētu šā panta ievērošanu; katrā dalībvalstī šīs tiesības izmanto saskaņā ar principiem, kuri tajā laikā attiecīgajā valstī reglamentē iesniedzēju nediskriminēšanu un tirdzniecības un rūpniecības brīvību;

b)	iesniedzējs nav parādījis, ka tas ir veicis pienācīgus piesardzības pasākumus, lai novērstu licences, sertifikāta vai izraksta zaudējumu.

3.   Kompensāciju, kas noteikta saistībā ar pieteikumu izvērtēšanas procedūru, uzskata par iepriekš noteiktu kompensāciju.

4.   Licences, sertifikāta vai izraksta noraksts satur informāciju un ierakstus, kas redzami dokumentā, ko tas aizstāj. To izsniedz par preču daudzumu, kurš ar pielaides robežas papildinājumu ir vienāds ar pieejamo daudzumu, kas norādīts nozaudētajā dokumentā. Iesniedzēji rakstveidā precizē šo daudzumu. Ja izdevējas iestādes rīcībā esošā informācija norāda, ka iesniedzēja norādītais daudzums ir pārāk liels, to attiecīgi samazina, neskarot 2. punkta otro daļu.

Aizstājēju licenci, sertifikātu vai izrakstu 22. iedaļā ieraksta vienu no III pielikuma E daļā minētajām norādēm, pasvītrojot ar sarkanu.

5.   Ja nozaudē licences vai sertifikāta norakstu vai izraksta norakstu, tālāku licences vai sertifikāta, vai izraksta norakstu neizsniedz.

6.   Lai izsniegtu licences, sertifikāta vai izraksta norakstu, jāiemaksā drošības nauda. Šīs drošības naudas summu aprēķina, reizinot:

a)	iepriekš noteiktās kompensācijas likmi vai, ja vajadzīgs, visaugstāko kompensācijas likmi attiecīgajiem galamērķiem plus 20 % ar

b)	daudzumu, par kādu ir izsniedzams licences, sertifikāta vai izraksta noraksts, plus pielaides robeža.

Summa, par kādu palielina drošības naudu, nav mazāka par EUR 3 uz 100 kilogramiem neto svara. Drošības naudu iemaksā iestādei, kura ir izsniegusi licences vai sertifikāta oriģinālu.

7.   Ja produktu daudzums, kas eksportēts saskaņā ar licenci vai sertifikātu un licences vai sertifikāta norakstu vai saskaņā ar izrakstu vai izraksta norakstu, ir lielāks nekā daudzums, kāds varētu būt eksportēts saskaņā ar licences, sertifikāta vai izraksta oriģinālu, 6. punktā minētā drošības nauda, kas atbilst liekajam daudzumam, tiek atsavināta, un ar to kompensāciju uzskata par atlīdzinātu.

8.   Turklāt gadījumos, kad piemēro 7. punktu, un ja eksporta nodevu liekajam daudzumam piemēro 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās deklarācijas pieņemšanas datumā, iekasē eksporta nodevu, kas piemērojama minētajā dienā.

Liekais daudzums:

a)	tiek noteikts saskaņā ar 7. punktu;

b)

ir daudzums, par kuru saskaņā ar licences vai sertifikāta oriģinālu, licences vai sertifikāta oriģināla izrakstu, licences vai sertifikāta norakstu vai izraksta norakstu ir bijusi pieņemta visjaunākā deklarācija. Gadījumos, ja pēdējā eksporta daudzums ir mazāks nekā liekais daudzums, vērā ņem tieši pirms tam notikušo eksportu, līdz ir izsmelts liekais daudzums.

Komisijas Regulas (EEK) Nr. 120/89 (23) 3. panta 1. punktu nepiemēro gadījumiem, uz kuriem attiecas šis punkts.

9.   Tiktāl, ciktāl 6. punktā minētā drošības nauda nav zaudēta saskaņā ar 7. punktu, to atbrīvo 15 mēnešus pēc licences vai sertifikāta derīguma termiņa beigām.

10.   Ja nozaudētu licenci, sertifikātu vai izrakstu atrod, to nedrīkst izmantot un tā ir jāatdod atpakaļ iestādei, kura ir izdevusi licences, sertifikāta vai izraksta norakstu. Ja šādā gadījumā pieejamais daudzums, kas norādīts licences, sertifikāta vai izraksta oriģinālā, ir vienāds ar daudzumu, par kādu ir izdots licences, sertifikāta vai izraksta noraksts, vai lielāks par to plus pielaides robeža, 6. punktā minēto drošības naudu atbrīvo nekavējoties.

Tomēr, ja pieejamais daudzums ir lielāks, attiecīgā puse drīkst pieprasīt izdot izrakstu par daudzumu, tai skaitā pielaides robežu, kas ir vienāds ar atlikušo pieejamo daudzumu.

11.   Dalībvalstu kompetentās iestādes cita citai paziņo informāciju, kas ir vajadzīga šā panta piemērošanai.

Ja iestādes sniedz šo informāciju ar T 5 kontrolkopiju, kā minēts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 912.a pantā, kas ir izsniegta nolūkā iegūt pierādījumu tam, ka produkts ir atstājis Kopienas muitas teritoriju, T 5 kontrolkopijas 105. iedaļā ieraksta licences vai sertifikāta oriģināla numuru. Ja izmanto licences vai sertifikāta izrakstu, licences vai sertifikāta norakstu vai izraksta norakstu, T 5 kontrolkopijas 106. iedaļā ieraksta licences vai sertifikāta oriģināla numuru.

36. pants

1.   Izņemot 2. punktā minētos gadījumus, kompetentā iestāde atsakās izdot licences vai sertifikāta norakstu vai izraksta norakstu, ja licenču vai sertifikātu izdošana attiecīgajam produktam ir apturēta vai ja licences vai sertifikātus izdod saskaņā ar kvantitatīvo kvotu.

2.   Ja importa vai eksporta licences vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikāta īpašnieks vai saņēmējs spēj atbilstīgi kompetentās iestādes prasībām pierādīt gan to, ka licence vai sertifikāts, vai to izraksts nav pilnībā izmantots, gan to, ka to vairs nevar izmantot, jo īpaši tādēļ, ka tas ir pilnīgi vai daļēji iznīcināts, tad iestāde, kura izdevusi licences vai sertifikāta oriģinālu, izdod licences, sertifikāta vai izraksta norakstu par preču daudzumu, tai skaitā pielaides robežu, ja vajadzīgs, kas vienādo atlikušo pieejamo daudzumu. Šādā gadījumā piemēro 35. panta 4. punkta pirmo teikumu.

37. pants

Dalībvalstis reizi ceturksnī informē Komisiju par:

a)	iepriekšējā ceturksnī izdoto licenču, sertifikātu vai izrakstu norakstu skaitu: i) saskaņā ar 35. pantu, ii) saskaņā ar 36. pantu;

b)	attiecīgo preču iedabu un daudzumu un jebkādas iepriekš noteiktas eksporta kompensācijas vai eksporta nodevas likmi.

Komisija šo informāciju nosūta pārējām dalībvalstīm.

38. pants

1.   Ja licenci vai sertifikātu, vai tā izrakstu nozaudē un nozaudētais dokuments ir izmantots pilnībā vai daļēji, tad izdevējas iestādes drīkst izņēmuma gadījumos izsniegt attiecīgajai pusei tā norakstu, ko sastāda un indosē tāpat kā dokumenta oriģinālu, un uz katra eksemplāra skaidri atzīmē “noraksts”.

2.   Norakstus nedrīkst izmantot, lai veiktu importa vai eksporta darbības.

3.   Norakstus uzrāda iestādēm, kuras pieņēmušas 23. pantā minēto deklarāciju saskaņā ar nozaudēto licenci, sertifikātu vai izrakstu, vai citai kompetentai iestādei, ko nozīmējusi dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas šīs iestādes.

4.   Kompetentā iestāde veic ierakstus uz noraksta un indosē to.

5.   Šādi apstiprināts noraksts aizstāj nozaudēto licences, sertifikāta vai izraksta eksemplāru Nr. 1, lai sniegtu pierādījumu nolūkā atbrīvot drošības naudu.

6.   IEDAĻA

Force majeure

39. pants

1.   Ja tāda notikuma, kuru uzņēmējs uzskata par force majeure, rezultātā importu vai eksportu nevar veikt licences vai sertifikāta derīguma termiņā, nominālais īpašnieks vēršas pie izdevējas dalībvalsts kompetentās iestādes ar lūgumu vai nu pagarināt licences vai sertifikāta derīguma termiņu, vai arī anulēt licenci vai sertifikātu. Uzņēmēji sniedz pierādījumu par apstākļiem, kurus tie uzskata par force majeure, sešu mēnešu laikā pēc licences vai sertifikāta derīguma termiņa beigām.

Ja tie nespēj uzrādīt pierādījumu minētajā termiņā, neskatoties uz to, ka tie ir rīkojušies ar pienācīgu centību, lai šo pierādījumu iegūtu un nosūtītu, tiem drīkst piešķirt papildu laiku.

2.   Lūgumus pagarināt licences vai sertifikāta derīguma termiņu, kuri saņemti vēlāk nekā 30 dienas pēc šāda termiņa beigām, noraida.

3.   Ja apstākļi, kurus uzskata par force majeure, attiecas uz eksportējošo valsti un/vai uz izcelsmes valsti importa gadījumā un uz importējošo valsti eksporta gadījumā, tad šādus apstākļus drīkst pieņemt par tādiem tikai tad, ja izdevēja iestāde vai cita oficiāla aģentūra tajā pašā dalībvalstī ir bijusi laikus un rakstiski informēta par attiecīgajām valstīm.

Eksportējošās valsts, izcelsmes valsts vai importējošās valsts informēšanu uzskata par laicīgu tad, ja informēšanas laikā iesniedzējs nevarētu būt paredzējis šos apstākļus, kurus uzskata par force majeure.

4.   Kompetentā iestāde, kas minēta 1. punktā, lemj, vai attiecīgie apstākļi ir force majeure.

40. pants

1.   Ja attiecīgie apstākļi ietver force majeure, dalībvalsts, kurā izsniegta licence vai sertifikāts, kompetentā iestāde lemj vai nu to, ka pienākums importēt vai eksportēt ir anulējams un drošības nauda ir atbrīvojama, vai arī to, ka licences vai sertifikāta derīguma termiņš ir pagarināms par tādu laika posmu, ko varētu uzskatīt par vajadzīgu, ievērojot visus gadījuma apstākļus. Šāds pagarinājums nepārsniedz sešus mēnešus pēc licences vai sertifikāta sākotnējā derīguma termiņa beigām. Šāds pagarinājums var notikt pēc licences vai sertifikāta derīguma termiņa beigām.

2.   Kompetentās iestādes pieņemtais lēmums var atšķirties no lēmuma, kuru pieprasa licences vai sertifikāta nominālais īpašnieks.

Ja nominālais īpašnieks pieprasa licences, kas ietver iepriekš noteiktu kompensāciju, anulēšanu, pat ja šis lūgums ir iesniegts vairāk nekā 30 dienas pēc licences derīguma termiņa beigām, tad kompetentā iestāde drīkst pagarināt derīguma termiņu, ja iepriekš noteiktā likme plus jebkādi grozījumi ir mazāki nekā spēkā esošā likme izmaksājamu summu gadījumā vai lielāki nekā spēkā esošā likme iekasējamu summu gadījumā.

3.   Lēmums anulēt vai pagarināt licenci attiecas tikai uz produkta daudzumu, ko nav varēts importēt vai eksportēt force majeure rezultātā.

4.   Ja licences derīguma termiņu pagarina, tad izdevēja iestāde indosē licenci un tās izrakstus un veic to vajadzīgos grozījumus.

5.   Neatkarīgi no 8. panta 1. punkta, ja licences, kas ietver iepriekš noteiktu kompensāciju, derīguma termiņu pagarina, šās licences paredzētās tiesības nav nododamas citiem. Tomēr, ja attiecīgās lietas apstākļi to pamato, šādu atļauju nodot citiem sniedz tad, ja tā pieprasīta vienlaikus ar termiņa pagarinājumu.

6.   Dalībvalsts, pie kuras pieder kompetentā iestāde, ziņo Komisijai par force majeure gadījumu; Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

41. pants

1.   Ja pēc force majeure gadījuma uzņēmējs ir pieteicies uz licences, kas ietver eksporta nodevas vai eksporta kompensācijas iepriekšēju noteikšanu, derīguma termiņa pagarināšanu un kompetentā iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu par šo pieteikumu, uzņēmējs drīkst iesniegt šai iestādei pieteikumu uz otru licenci. Otro licenci izsniedz saskaņā ar noteikumiem, kurus piemēro pieteikuma iesniegšanas brīdī, bet:

a)	to izsniedz par daudzumu, kas nav lielāks par pirmajā licencē neizmantoto daudzumu, par kuras derīguma termiņa pagarinājumu ir ticis iesniegts pieteikums;

b)	tās 20. iedaļā ieraksta vienu no III pielikuma F daļā minētajām norādēm.

2.   Ja kompetentā iestāde nolemj pagarināt pirmās licences derīguma termiņu:

a)	pirmajā licencē ieraksta daudzumu, par kuru ir izmantota otrā licence, ar noteikumu, ka: i) uzņēmējs, kuram ir tiesības lietot pirmo licenci, ir šādi lietojis otro licenci; un ii) šāds izmantojums ir noticis pagarinātā derīguma termiņa laikā;

b)	drošības naudu par otro licenci, kas attiecas uz a) apakšpunktā minēto daudzumu, atbrīvo;

c)	ja vajadzīgs, iestāde, kura ir izsniegusi licences, informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kur ir tikusi izmantota otrā licence, lai varētu izlabot iekasēto vai izmaksāto summu.

3.   Ja kompetentā iestāde secina, ka force majeure gadījums nav bijis, vai ja tā saskaņā ar 40. pantu nolemj, ka pirmo licenci vajadzētu anulēt, tad no otrās licences izrietošie pienākumi un tiesības paliek spēkā.

IV   NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI

42. pants

1.   Produkti, uz kuriem attiecas eksporta licenču sistēma vai par ko var pretendēt uz iepriekš noteiktas kompensācijas sistēmu vai citu summu, ko piemēro eksportam, drīkst pretendēt uz tādu pašu attieksmi kā pret atpakaļ nosūtītām precēm saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 VI sadaļas 2. nodaļu, tikai tad, ja ir izpildīti šādi noteikumi:

a)	ja eksports veikts bez eksporta licences vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikāta, tad, ja izmanto informācijas lapu INF 3, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 850. pantā, tās A iedaļā jābūt vienai no šīs regulas III pielikuma G daļā minētajām norādēm;

b)	ja eksports ir veikts saskaņā ar eksporta licenci vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu, piemēro 43. pantu.

2.   Ja atpakaļ nosūtītās preces ieved atpakaļ:

a)	caur muitas iestādi dalībvalstī, kura nav eksportējošā dalībvalsts, tad nodrošina pierādījumu par atbilstību 43. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktam, iesniedzot informācijas lapu INF 3, ko paredz Regulas (EEK) Nr. 2454/93 850. pants;

b)	caur muitas iestādi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, tad saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu noteiktu procedūru nodrošina pierādījumu par atbilstību 1. punkta a) apakšpunktam vai 43. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktam.

3.   Gadījumos, ko paredz Regulas (EEK) Nr. 2454/93 844. panta 2. punkta b) apakšpunkts, nepiemēro 1. punkta a) apakšpunktu.

43. pants

1.   Ja nav izpildīts pienākums eksportēt, tad 42. pantā minētajos gadījumos dalībvalstis veic šādus pasākumus:

a)

ja eksports ir veikts saskaņā ar eksporta licenci vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu un šādai licencei vai sertifikātam nav beidzies termiņš datumā, kad attiecīgā puse dara zināmu savu nodomu izmantot 42. panta noteikumus par atpakaļ nosūtītām precēm: i) ierakstu licencē vai sertifikātā, kas attiecas uz minēto eksportu, anulē; ii) drošības naudu, kas attiecas uz licenci vai sertifikātu, neatbrīvo attiecībā uz minēto eksportu vai, ja tā ir atbrīvota, tad tā ir no jauna atmaksājama iestādei, kas izdevusi licenci vai sertifikātu, proporcionāli attiecīgajiem daudzumiem; un iii) eksporta licenci vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu atdod atpakaļ nominālajam īpašniekam;

b)

ja eksports ir veikts saskaņā ar eksporta licenci vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu un šādai licencei vai sertifikātam ir beidzies termiņš datumā, kad attiecīgā puse dara zināmu savu nodomu izmantot 42. panta noteikumus par atpakaļ nosūtītām precēm: i) ja drošības nauda saistībā ar licenci vai sertifikātu nav tikusi atbrīvota attiecībā uz doto eksportu, drošības nauda tiek atsavināta saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami konkrētajam gadījumam; ii) ja drošības nauda ir tikusi atbrīvota, tad licences vai sertifikāta nominālais īpašnieks iemaksā iestādei, kura izsniegusi šo licenci vai sertifikātu, jaunu drošības naudu saistībā ar attiecīgajiem daudzumiem un šī drošības nauda tiek atsavināta saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami konkrētajam gadījumam.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja preces ir tikušas nosūtītas atpakaļ force majeure dēļ, vai gadījumos, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2454/93 844. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

44. pants

1.   Ja drošības nauda attiecībā uz licenci vai sertifikātu, kas izmantots, lai eksportētu saskaņā ar atpakaļ nosūtīto preču sistēmu reimportētās preces, būtu atsavināma saskaņā ar 43. pantu, tad šo drošības naudu atbrīvo pēc attiecīgo pušu pieprasījuma gadījumā, ja reimportam seko tādu līdzvērtīgu produktu eksports, uz ko attiecas vienas un tās pašas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijas.

2.   Eksporta darbībai:

a)

ir jābūt tai, par kuru ir pieņemta deklarācija: i) ne vairāk kā 20 dienas pēc reimporta deklarācijas saņemšanas datuma par atpakaļ nosūtītajām precēm; un ii) saskaņā ar jaunu eksporta licenci, ja sākotnējai eksporta licencei ir beidzies termiņš, līdz datumam, kad ir pieņemta eksporta deklarācija par līdzvērtīgiem produktiem;

b)	ir jāattiecas uz produktiem: i) kuri ir tādā pašā daudzumā; un ii) adresēti saņēmējam, kas norādīts oriģinālajiem eksporta sūtījumiem, izņemot gadījumus, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2454/93 844. panta 2. punkta c) vai d) apakšpunktā.

Eksportētājam jāsniedz eksporta muitas iestādei visa vajadzīgā informācija par produktu īpašībām un galamērķi.

3.   Drošības naudu atbrīvo, ja iestādei, kura ir izdevusi licenci vai sertifikātu, ir iesniegts pierādījums par to, ka šajā pantā paredzētie nosacījumi ir izpildīti. Šāds pierādījums sastāv no šādiem dokumentiem:

a)

līdzvērtīgu produktu eksporta deklarācijas vai tās eksemplāra vai fotokopijas, ko kā tādu ir apstiprinājušas kompetentās iestādes un uz kuras ir viena no III pielikuma H daļā minētajām norādēm; šīs norādes autentiskums ir jāapstiprina ar attiecīgās muitas iestādes zīmogu, ko tieši uzliek attiecīgajam dokumentam;

b)	dokumenta, kas apliecina, ka produkti ir atstājuši Kopienas muitas teritoriju 60 dienu laikā pēc muitas eksporta deklarācijas pieņemšanas, izņemot force majeure gadījumus.

45. pants

1.   Regulas (EEK) Nr. 2454/93 896. panta nolūkā apliecinājumu par pasākumu veikšanu, lai likvidētu jebkādas preču laišanas brīvā apgrozībā sekas, nodrošina iestāde, kura ir izsniegusi licenci vai sertifikātu, ievērojot šā panta 4. punktu.

Importētājs informē iestādi, kas izsniegusi licenci vai sertifikātu, par:

a)	Regulas (EEK) Nr. 2454/93 877. panta 1. punktā minētā lēmuma pieņēmēja muitas dienesta nosaukumu un adresi, kur būtu jānosūta apstiprinājums;

b)	attiecīgo produktu daudzumu un iedabu, importēšanas datumu un attiecīgās licences vai sertifikāta numuru.

Ja licence vai sertifikāts nav nosūtīts atpakaļ izdevējai iestādei, importētājs to iesniedz šai iestādei.

Pirms nosūtīt pirmajā daļā minēto apstiprinājumu, iestādei, kas izdevusi licenci vai sertifikātu, ir jāpārliecinās, ka:

a)	drošības nauda, kas attiecas uz attiecīgajiem daudzumiem, nav un netiks atbrīvota; vai

b)	ja drošības nauda ir atbrīvota, tad tā ir no jauna iemaksāta par attiecīgajiem daudzumiem.

Tomēr drošības naudu neprasa no jauna iemaksāt par daudzumiem, kas pārsniedz daudzumu, pie kura importēšanas pienākumu uzskata par izpildītu.

Licenci vai sertifikātu atdod atpakaļ attiecīgajai pusei.

2.   Ja ievedmuitas atmaksu vai atvieglojumus atsaka, tad lēmuma pieņēmēja muitas dienests par to informē iestādi, kura ir izdevusi licenci vai sertifikātu. Drošības naudu, kura attiecas uz doto daudzumu, atbrīvo.

3.   Ja piešķir nodevu atmaksu vai atvieglojumus, tad ierakstu licencē vai sertifikātā par attiecīgo daudzumu anulē, pat ja licence vai sertifikāts vairs nav derīgs. Ieinteresētā puse atdod licenci vai sertifikātu atpakaļ izdevējai iestādei, tiklīdz tas ir kļuvis nederīgs. Drošības nauda par attiecīgo daudzumu tiek zaudēta, ievērojot noteikumus, kas ir piemērojami dotajam gadījumam.

4.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja:

a)	force majeure dēļ produkti ir no jauna jāeksportē, jāiznīcina vai jānovieto muitas noliktavā vai brīvajā zonā; vai

b)	produkti atrodas situācijā, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 2454/93 900. panta 1. punkta n) apakšpunkta otrajā ievilkumā; vai

c)	licence vai sertifikāts, kurā ir ierakstīts importētais daudzums, vēl nav atdots atpakaļ attiecīgajai pusei, kad tiek iesniegts pieteikums uz nodevas atmaksu vai atvieglojumiem.

5.   Šā panta 3. punkta pirmais teikums:

a)	neattiecas uz 4. punkta b) apakšpunktā minēto gadījumu;

b)	ir piemērojams tikai pēc attiecīgās puses pieprasījuma gadījumā, kas minēts 4. punkta a) apakšpunktā.

46. pants

1.   Ja preču laišanas brīvā apgrozībā sekas ir novērstas un drošības nauda par licenci vai sertifikātu tiek zaudēta saskaņā ar 45. pantu, tad drošības naudu atbrīvo pēc attiecīgās puses lūguma, ja ir izpildīti šā panta 2. punktā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecīgajai pusei atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām jāpierāda, ka divu mēnešu laikā pēc sākotnējā importa datuma no tās pašas eksportējošās valsts un no tā paša piegādātāja ir importēts tāds pats daudzums līdzvērtīgu produktu, uz ko attiecas vienas un tās pašas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijas, lai aizstātu produktus, attiecībā uz kuriem ir piemērots Regulas (EEK) Nr. 2913/92 238. pants.

47. pants

1.   Šo pantu piemēro licencēm, kas iepriekš nosaka eksporta kompensāciju, par kurām iesniegti pieteikumi saistībā ar uzaicinājumu uz tādu konkursu, kas izsludināts importētājā trešā valstī.

Ar vārdiem “uzaicinājums uz konkursu” saprot atklātus uzaicinājumus, ko izsludina valsts aģentūras trešās valstīs vai starptautiskie publisko tiesību subjekti, līdz attiecīgajam datumam iesniegt piedāvājumus, par kuriem lems šīs aģentūras vai subjekti.

Šajā pantā Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos bruņotos spēkus uzskata par importētāju valsti.

2.   Eksportētāji, kuri ir iesnieguši vai vēlas iesniegt piedāvājumu, atbildot uz šādu uzaicinājumu uz konkursu, kā minēts 1. punktā, ar noteikumu, ka ir izpildīti 3. punktā minētie nosacījumi, var pieteikties uz vienu vai vairākām licencēm, ko izsniegs tad, ja tiem piedāvās noslēgt līgumu.

3.   Šo pantu piemēro tikai tad, ja uzaicinājumā uz konkursu ir vismaz precizēti šādi dati:

a)	importētāja trešā valsts un aģentūra, kas ir izsludinājusi uzaicinājumu uz konkursu;

b)	piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigas;

c)	konkrēts produktu daudzums, uz kuru attiecas uzaicinājums uz konkursu.

Attiecīgā puse, iesniedzot pieteikumu par licenci, paziņo šos datus izdevējai iestādei.

Licences pieteikumu nedrīkst iesniegt agrāk kā 15 dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigu datuma, taču tas jāiesniedz vēlākais līdz pulksten 13.00 minētajā beigu datumā.

Daudzums, par kādu iesniedz licences vai licenču pieteikumus, nedrīkst pārsniegt uzaicinājumā uz konkursu precizēto daudzumu. Uzaicinājumā uz konkursu paredzētās pielaides vai izvēles iespējas neņem vērā.

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par pirmajā daļā minētajiem datiem.

4.   Neskarot 14. panta 2. punktu, drošības nauda nav jāiemaksā, iesniedzot licences pieteikumu.

5.   Divdesmit vienas dienas laikā pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigu datuma, izņemot force majeure gadījumus, iesniedzējs informē izdevēju iestādi ar vēstuli vai rakstisku telekomunikāciju ziņu, kam izdevēja iestāde ir jāsasniedz ne vēlāk kā noteiktā 21 dienas termiņa beigu datumā, par to, ka:

a)	viņam ir piešķirts līgums;

b)	viņam nav piešķirts līgums;

c)	viņš nav iesniedzis piedāvājumu;

d)	viņš nevar zināt uzaicinājuma uz konkursu rezultātu precizētajā termiņā no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ.

6.   Licenču pieteikumus nepieņem, ja konkrētu produktu licenču pieteikumu izdošanas termiņa laikā ir veikts īpašs pasākums, kas neļauj izdot licences.

Nekādi īpaši pasākumi, kas ir veikti pēc minētā termiņa beigām, nedrīkst kavēt vienas vai vairāku licenču izdošanu, ko izsniedz saistībā ar uzaicinājumu uz attiecīgo konkursu, ja iesniedzējs ir izpildījis šādus nosacījumus:

a)	3. punkta pirmajā daļā minēto informāciju apliecina attiecīgi dokumenti;

b)	ir iesniegts pierādījums, ka iesniedzējam ir piešķirts līgums;

c)	ir iemaksāta licences izsniegšanai prasītā drošības nauda; un

d)	ir uzrādīts līgums; vai

e)	ja līguma neesamība ir pamatota, tad ir iesniegti dokumenti, kas apliecina saistības, kas noslēgtas ar otru līgumslēdzēju pusi vai pusēm, tai skaitā apstiprinājumu no tā bankas par neatsaucamu akreditīvu, ko pircēja finanšu iestāde atvērusi nolīgtajai piegādei.

Licenci vai licences izsniedz tikai 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajai valstij. Uzaicinājumu uz konkursu piemin šajā sakarā.

Kopējais daudzums, par kādu izsniedz licenci vai licences, ir kopējais daudzums, par kādu iesniedzējam ir piešķirts līgums un par kādu iesniedzējs ir uzrādījis līgumu vai šā punkta otrās daļas e) apakšpunktā minēto dokumentāciju; šāds daudzums nedrīkst pārsniegt pieprasīto daudzumu.

Turklāt, ja pieprasa vairākas licences, daudzums, par kādu izsniedz licenci vai licences, nedrīkst pārsniegt daudzumu, kāds ir sākotnēji pieprasīts par katru licenci.

Licences derīguma termiņa noteikšanai piemēro 22. panta 1. punktu.

Licenci nedrīkst piešķirt par daudzumu, par kādu iesniedzējam nav piešķirts līgums vai kas neatbilst šā punkta otrās daļas a), b), c), d) vai a), b), c) un e) apakšpunkta nosacījumiem.

Licences vai licenču īpašnieks ir tieši atbildīgs par jebkādas nepareizi izmaksātas kompensācijas atmaksu, ja ir noskaidrots, ka licence vai licences ir tikušas izsniegtas, pamatojoties uz šā punkta otrās daļas e) apakšpunktā minēto līgumu vai saistību, kas neatbilst trešās valsts izsludinātam uzaicinājumam uz konkursu.

7.   Gadījumos, kas minēti 5. punkta b), c) un d) apakšpunktā, licences neizsniedz saistībā ar 3. punktā minēto pieteikumu.

8.   Ja licences pieteikuma iesniedzējs neizpilda 5. punkta prasības, licenci neizsniedz.

Tomēr, ja iesniedzējs uzrāda izdevējai iestādei pierādījumu, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigu datums ir ticis atlikts:

a)	ne vairāk kā par 10 dienām, tad pieteikums ir derīgs un 21 dienas termiņu 5. punktā precizēto datu paziņošanai sāk skaitīt no jaunā piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigu datuma;

b)	vairāk nekā par 10 dienām, tad pieteikums vairs nav spēkā.

9.   Uz drošības naudas atbrīvošanu attiecas šādi noteikumi:

a)

ja veiksmīgais konkursa pretendents atbilstīgi kompetentās iestādes prasībām parāda, ka aģentūra, kura ir izsludinājusi uzaicinājumu uz konkursu, ir anulējusi līgumu no pretendenta neatkarīgu iemeslu dēļ, kurus neuzskata par force majeure, tad kompetentā iestāde atbrīvo drošības naudu tajos gadījumos, kad iepriekš noteiktā kompensācijas likme ir augstāka nekā kompensācijas likme, kas ir spēkā licences derīguma termiņa pēdējā dienā, vai vienāda ar šo likmi;

b)

ja veiksmīgais konkursa pretendents atbilstīgi kompetentāas iestādes prasībām parāda, ka aģentūra, kura ir izsludinājusi uzaicinājumu uz konkursu, ir piespiedusi viņu pieņemt izmaiņas līgumā no pretendenta neatkarīgu iemeslu dēļ, kurus neuzskata par force majeure, kompetentā iestāde drīkst: — ja iepriekš noteiktā kompensācijas likme ir augstāka nekā kompensācijas likme, kas ir spēkā licences derīguma termiņa pēdējās dienās, vai vienāda ar šo likmi, atbrīvot drošības naudu par atlikušo daudzumu, kas vēl nav eksportēts, — ja iepriekš noteiktā kompensācijas likme ir zemāka nekā kompensācijas likme, kas ir spēkā licences derīguma termiņa pēdējā dienā, vai vienāda ar šo likmi, pagarināt licences derīguma termiņu par prasīto laiku. Tomēr, ja īpašas normas, kas attiecas uz dažiem produktiem, paredz, ka derīguma termiņš saskaņā ar šo pantu izsniegtai licencei drīkst pārsniegt šādas licences parasto derīguma termiņu, un veiksmīgais konkursa pretendents nonāk situācijā, kas minēta pirmās daļas pirmajā ievilkumā, tad izdevēja iestāde drīkst pagarināt licences derīguma termiņu ar noteikumu, ka tas nepārsniedz maksimālo derīguma termiņu, ko pieļauj šādas normas;

c)

ja veiksmīgais konkursa pretendents iesniedz pierādījumu, ka uzaicinājums uz konkursu vai pēc līguma piešķiršanas noslēgtais līgums ir paredzējis lejupejošu pielaidi vai izvēli, kas ir lielāka par 5 %, un ka aģentūra, kas izsludinājusi uzaicinājumu uz konkursu, piemēro attiecīgu klauzulu, tad pienākumu eksportēt uzskata par izpildītu, ja eksportētais daudzums nav vairāk kā par 10 % mazāks nekā daudzums, par kuru ir izsniegta licence, ar nosacījumu, ka iepriekš noteiktās kompensācijas likme ir augstāka nekā kompensācijas likme, kas ir spēkā licences derīguma termiņa pēdējā dienā, vai vienāda ar šo likmi. Šādos gadījumos 35. panta 2. punktā minēto 95 % likmi aizstāj ar 90 %;

d)	salīdzinot iepriekš noteiktās kompensācijas likmi ar kompensāciju, kas ir spēkā licences derīguma termiņa pēdējā dienā, vērā ņem, ja vajadzīgs, citas Kopienas tiesību aktos paredzētas summas.

10.   Īpašos gadījumos 1. līdz 9. punktā minētajiem noteikumiem drīkst noteikt izņēmumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minēto procedūru vai, ja vajadzīgs, saskaņā ar attiecīgos citu regulu pantos par tirgu kopēju organizāciju minēto procedūru.

48. pants

1.   Ja produkta importēšanai ir jāuzrāda importa licence un ja šī licence arī nosaka tiesības pretendēt uz labvēlības režīmu, tad par daudzumiem, kas importēti pielaides robežās, pārsniedzot importa licencē norādīto daudzumu, nevar pretendēt uz labvēlības režīmu.

Izņemot gadījumus, kad noteikumi konkrētās nozarēs prasa īpašu formulējumu, licenču un sertifikātu 24. iedaļā ieraksta vienu no III pielikuma I daļā minētajām norādēm.

2.   Ja licences, kā minēts 1. punktā, arī palīdz pārvaldīt Kopienas tarifu kvotu, licenču derīguma termiņu nedrīkst pagarināt pēc datuma, kurā beidzas kvotas termiņš.

3.   Ja attiecīgo produktu nevar importēt ārpus kvotas vai ja importa licences attiecīgajam produktam ir izsniegtas ar īpašiem nosacījumiem, tad importa licences neparedz nekādu pielaidi attiecībā uz liekajiem daudzumiem.

Licences 19. iedaļā norāda ciparu “0” (nulle).

4.   Ja produkta importēšanai nav jāuzrāda importa licence un ja importa licence palīdz pārvaldīt labvēlības režīmu, kas attiecas uz šo produktu, tad importa licences neparedz nekādas pielaides attiecībā uz liekajiem daudzumiem.

Licences 19. iedaļā norāda ciparu “0” (nulle).

5.   Muitas iestāde, kas pieņem deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, saglabā kopiju no iesniegtās apliecības vai izraksta, kas piešķir tiesības piemērot preferences. Izmantojot riska analīzi, katrai muitas iestādei gadā vismaz 1 % no iesniegto apliecību kopijām vai vismaz divu apliecību kopijas jānosūta apliecībā norādītajai izdevējiestādei īstuma pārbaudei. Šā punkta noteikumi neattiecas uz elektroniskām apliecībām un apliecībām, kurām Kopienas tiesību aktos noteikti citi kontroles mehānismi.

V   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

49. pants

Regulu (EK) Nr. 1291/2000 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IV pielikumā.

50. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 735/2007 (OV L 169, 29.6.2007., 6. lpp.). No 2008. gada 1. jūlija Regulu (EK) Nr. 1784/2003 aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1423/2007 (OV L 317, 5.12.2007., 36. lpp.).

(3)  Skatīt IV pielikumu.

(4)  OV L 105, 23.4.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 274/2008 (OV L 85, 27.3.2008., 1. lpp.).

(5)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (OV L 62, 1.3.2007., 6. lpp.).

(6)  OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 159/2008 (OV L 48, 22.2.2008., 19. lpp.).

(7)  OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

(8)  OV L 282, 1.11.1975., 1. lpp. No 2008. gada 1. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2759/75 aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

(9)  OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp. No 2008. gada 1. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2771/75 aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

(10)  OV L 282, 1.11.1975., 77. lpp. No 2008. gada 1. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2777/75 aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

(11)  OV L 282, 1.11.1975., 104. lpp.

(12)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. No 2008. gada 1. jūlija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

(13)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. No 2008. gada 1. jūlija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

(14)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

(15)  OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp. No 2008. gada 1. jūlija Regulu (EK) Nr. 2529/2001 aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

(16)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. No 2008. gada 1. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

(17)  OV L 161, 30.4.2004., 97. lpp. No 2008. gada 1. jūlija Regulu (EK) Nr. 865/2004 aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

(18)  OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.

(19)  OV L 312, 29.11.2005., 3. lpp. No 2008. gada 1. jūlija Regulu (EK) Nr. 1947/2005 aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

(20)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. No 2008. gada 1. oktobra Regulu (EK) Nr. 318/2006 aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

(21)  OV L 273, 17.10.2007., 1. lpp.

(22)  OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.

(23)  OV L 16, 20.1.1989., 19. lpp.

---

---

---

---

---

---