16.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/12

PADOMES DIREKTĪVA 2007/33/EK

(2007. gada 11. jūnijs)

par kartupeļu cistu nematožu kontroli un ar ko atceļ Direktīvu 69/465/EEK

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Kopš Padomes Direktīvas 69/465/EEK (1969. gada 8. decembris) par kartupeļu nematodes kontroli (1) pieņemšanas ir būtiski mainījusies kartupeļu nematodes sugu nomenklatūra, bioloģija un epidemioloģija, kā arī populācijas un to izplatība.

(2)	Ir atzīts, ka kartupeļu cistu nematodes (Globodera pallida (Stone) Behrens (Eiropas populācijas) un Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens (Eiropas populācijas)) ir kartupeļiem kaitīgi organismi.

(3)	Direktīvas 69/465/EEK noteikumi ir atkārtoti pārskatīti, un šīs pārskatīšanas rezultātā atklāts, ka tie ir nepietiekami. Tādēļ jāpieņem visaptverošāki noteikumi.

(4)	Noteikumi būtu jāizstrādā, ņemot vērā to, ka vajadzīgas oficiālas pārbaudes, lai nodrošinātu kartupeļu cistu nematožu neesamību laukos, kuros tiek stādīti vai glabāti sēklas kartupeļu audzēšanai paredzēti sēklas kartupeļi un konkrēti stādu audzēšanai paredzēti augi.

(5)	Būtu jāveic oficiāli apsekojumi laukos, ko izmanto tādu kartupeļu audzēšanai, kuri nav sēklas kartupeļi, lai noteiktu kartupeļu cistu nematožu izplatību.

(6)	Lai veiktu šādas oficiālas pārbaudes un apsekojumus, būtu jānosaka paraugu ņemšanas un testēšanas procedūras.

(7)	Būtu jāņem vērā patogēna izplatīšanās veids.

(8)	Būtu jāizstrādā noteikumi, ņemot vērā to, ka kartupeļu cistu nematožu kontrole parasti notiek ar augsekas palīdzību, jo ir zināms, ka, vairākus gadus neaudzējot kartupeļus, nematožu populācija ievērojami samazinās. Nesen papildus augsekas metodei sāka izmantot arī izturīgas kartupeļu šķirnes.

(9)

Turklāt dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāveic papildu vai stingrāki pasākumi, ja tie nekavē kartupeļu apriti Kopienā, izņemot ciktāl tas noteikts Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (2). Par šādiem pasākumiem būtu jāiesniedz paziņojums Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

(10)	Tādēļ būtu jāatceļ Direktīva 69/465/EEK.

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, noteikt kartupeļu cistu nematožu izplatību, novērst to izplatīšanos un tās kontrolēt, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs direktīvas mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(12)	Šīs direktīvas ieviešanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Ar šo direktīvu nosaka pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic pret Globodera pallida (Stone) Behrens (Eiropas populācijas) un Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens (Eiropas populācijas), turpmāk “kartupeļu cistu nematode”, lai noteiktu tās izplatību, novērstu tās izplatīšanos un kontrolētu to.

2. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)	“oficiāls” vai “oficiāli” ir to dalībvalsts atbildīgo oficiālo iestāžu izveidots, apstiprināts vai veikts, kā definēts Direktīvas 2000/29/EK 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

b)	“izturīga kartupeļu šķirne” ir šķirne, kuru audzējot tiek ievērojami kavēta konkrētās kartupeļu cistu nematožu populācijas attīstība;

c)	“pārbaude” ir sistemātiska procedūra kartupeļu cistu nematodes esamības noteikšanai laukā;

d)	“apsekojums” ir sistemātiska procedūra, ko veic noteiktā laikposmā kartupeļu nematodes izplatības noteikšanai dalībvalsts teritorijā.

3. pants

1. Dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes nosaka “lauka” definīciju šīs direktīvas izpratnē, lai saistībā ar kartupeļu cistu nematodes esamības risku nodrošinātu fitosanitāro apstākļu viendabīgumu lauka robežās. Nosakot definīciju, tās ievēro pamatotus zinātniskus un statistiskus principus, kartupeļu cistu nematodes bioloģiju, lauka apsaimniekošanu un kartupeļu cistu nematodes saimniekaugu audzēšanas sistēmas attiecīgajā dalībvalstī. Par sīki izstrādātiem lauka definēšanas kritērijiem oficiāli paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

2. Turpmākus nosacījumus saistībā ar lauka definēšanas kritērijiem var pieņemt saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru.

II NODAĻA

NOTEIKŠANA

4. pants

1. Dalībvalstis nosaka, ka laukā, kurā stādīs vai glabās I pielikumā ietvertos stādu audzēšanai paredzētos augus vai sēklas kartupeļu audzēšanai paredzētos sēklas kartupeļus, veic oficiālu pārbaudi, lai noteiktu kartupeļu cistu nematodes esamību.

2. Oficiālo pārbaudi, kas paredzēta 1. punktā, veic laikposmā starp pēdējās ražas novākšanu laukā un 1. punktā minēto augu vai sēklas kartupeļu iestādīšanu. To var veikt agrāk – šajā gadījumā dara pieejamus dokumentārus pierādījumus par minētās pārbaudes rezultātiem, kas apstiprina, ka kartupeļu cistu nematode nav atrasta, ka kartupeļi un citi I pielikuma 1. punktā uzskaitītie saimniekaugi nebija pārbaudes laikā un nav tur audzēti kopš pārbaudes.

3. Tādu oficiālo pārbaužu rezultātus, kas nav minētas 1. punktā un ir veiktas pirms 2010. gada 1. jūlija, var uzskatīt par 2. punktā minētajiem pierādījumiem.

4. Ja dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes ir noteikušas, ka kartupeļu cistu nematodes izplatīšanās riska nav, tad 1. punktā minētā oficiālā pārbaude nav vajadzīga šādos gadījumos:

a)	to I pielikumā uzskaitīto augu stādīšanai, kas paredzēti stādu audzēšanai tajā pašā audzēšanas vietā, kura atrodas oficiāli noteiktā platībā;

b)	to sēklas kartupeļu stādīšanai, kas paredzēti, lai audzētu sēklas kartupeļus izmantošanai tajā pašā audzēšanas vietā, kura atrodas oficiāli noteiktā platībā;

c)	to I pielikuma 2. punktā uzskaitīto augu stādīšanai, kas paredzēti tādu stādu audzēšanai, kuri stādāmi tur, kur uz izaudzētajiem augiem attiecas III pielikuma III iedaļas A punktā izklāstītie oficiāli apstiprinātie pasākumi.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 3. punktā minēto pārbaužu rezultātus oficiāli reģistrē un ka tie ir pieejami Komisijai.

5. pants

1. Saistībā ar laukiem, kuros stādāmi vai uzglabājami sēklas kartupeļi vai augi, kas uzskaitīti I pielikuma 1. punktā, kas paredzēti stādu audzēšanai, 4. panta 1. punktā minētajā oficiālajā pārbaudē iekļauj paraugu ņemšanu un testēšanu, lai noteiktu kartupeļu nematodes esamību saskaņā ar II pielikumu.

2. Saistībā ar laukiem, kuros stāda vai uzglabā I pielikuma 2. punktā uzskaitītos augus, kas paredzēti stādu audzēšanai, 4. panta 1. punktā minētajā oficiālajā pārbaudē iekļauj paraugu ņemšanu un testēšanu, lai noteiktu kartupeļu cistu nematodes esamību saskaņā ar II pielikumu, vai pārbaudi saskaņā ar III pielikuma I iedaļu.

6. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti oficiāli apsekojumi, lai noteiktu kartupeļu cistu nematodes izplatību laukos, kurus izmanto tādu kartupeļu audzēšanai, kas nav sēklas kartupeļi.

2. Oficiālajos apsekojumos iekļauj paraugu ņemšanu un testēšanu, kas vajadzīga, lai kartupeļu cistu nematodes esamību noteiktu saskaņā ar II pielikuma 2. punktu, un tās veic saskaņā ar III pielikuma II iedaļu.

3. Oficiālo apsekojumu rezultātus rakstveidā paziņo Komisijai atbilstīgi III pielikuma II iedaļai.

7. pants

Ja 4. panta 1. punktā minētajā oficiālajā pārbaudē un pārējās 4. panta 3. punktā minētajās oficiālajās pārbaudēs kartupeļu cistu nematode nav konstatēta, dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes nodrošina šīs informācijas oficiālu reģistrāciju.

8. pants

1. Ja 4. panta 1. punktā minētajā oficiālajā pārbaudē laukā konstatē kartupeļu cistu nematodi, tad dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes nodrošina šīs informācijas oficiālu reģistrāciju.

2. Ja 6. panta 1. punktā minētajā oficiālajā apsekošanā laukā konstatē kartupeļu cistu nematodi, tad dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes nodrošina šīs informācijas oficiālu reģistrāciju.

3. Kartupeļus vai I pielikumā minētos augus, kas audzēti laukā, kurā oficiāli reģistrēta kartupeļu cistu nematodes esamība, kā minēts šā panta 1. vai 2. punktā, vai kas ir bijuši saskarē ar augsni, kurā ir konstatēta kartupeļu cistu nematode, oficiāli atzīst par invadētiem.

III NODAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

9. pants

1. Dalībvalstis nosaka, ka laukā, kur oficiāli reģistrēta kartupeļu cistu nematodes esamība atbilstīgi 8. panta 1. vai 2. punktam:

a)	nedrīkst stādīt kartupeļus, kas paredzēti sēklas kartupeļu audzēšanai, un

nedrīkst stādīt vai glabāt I pielikumā minētos augus, kas paredzēti pārstādīšanai. Tomēr I pielikuma 2. punktā uzskaitītos augus drīkst stādīt šādā laukā, ja III pielikuma III iedaļas A punktā minētos oficiāli apstiprinātos pasākumus tiem piemēro tā, ka nepastāv nosakāms kartupeļu cistu nematodes izplatīšanās risks.

2. Saistībā ar laukiem, kuros stādīs kartupeļus, kas nav paredzēti sēklas kartupeļu audzēšanai, un kuros oficiāli reģistrēta kartupeļu cistu nematodes esamība atbilstīgi 8. panta 1. vai 2. punktam, dalībvalstu atbildīgās oficiālās iestādes paredz piemērot oficiālu kontroles programmu, kuras mērķis ir vismaz ierobežot kartupeļu cistu nematodi.

Programmā, kas minēta šā panta 2. punktā, ņem vērā kartupeļu cistu nematodes saimniekaugu īpašās audzēšanas un tirdzniecības sistēmas attiecīgajā dalībvalstī, esošo kartupeļu cistu nematodes populāciju īpašības, tādu izturīgu kartupeļu šķirņu izmantošanu, kam ir visaugstākais pieejamais izturības līmenis, kā norādīts IV pielikuma I iedaļā, un attiecīgā gadījumā citus pasākumus. Šo programmu rakstveidā dara zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm, lai drošības līmeņi dalībvalstīs būtu salīdzināmi.

To kartupeļu šķirņu izturības pakāpi, kuras nav minētas Direktīvas 69/465/EEK 10. panta 1. punktā, izsaka skaitliski saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikuma I iedaļā sniegto indeksācijas standarta tabulu. Izturību testē saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikuma II iedaļā sniegto kārtību.

10. pants

1. Dalībvalstis nosaka, ka kartupeļus vai I pielikumā minētos augus, kas atzīti par invadētiem saskaņā ar 8. panta 3. punktu:

ja tie ir sēklas kartupeļi un I pielikuma 1. punktā uzskaitītie saimniekaugi – nestāda, ja invāzija nav likvidēta dalībvalsts atbildīgo oficiālo iestāžu uzraudzībā, izmantojot atbilstīgu metodi, kas pieņemta saskaņā ar šā panta 2. punktu un ir balstīta uz zinātniskiem pierādījumiem par to, ka nepastāv kartupeļu cistu nematodes izplatīšanās risks;

b)	ja tie ir rūpnieciskai pārstrādei vai šķirošanai paredzēti kartupeļi – tiem piemēro oficiāli apstiprinātus pasākumus saskaņā ar III pielikuma III iedaļas B punktu;

c)	ja tie ir I pielikuma 2. punktā minētie augi – tos nestāda, ja nav piemēroti III pielikuma III iedaļas A punktā minētie oficiāli apstiprinātie pasākumi, kuru dēļ augi vairs nav invadēti.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto metožu specifikācijas pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru.

11. pants

1. Neskarot Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 1. punktu, dalībvalstis paredz, ka to atbildīgajām oficiālajām iestādēm ziņo par tādu iespējamu kartupeļu cistu nematodes sastopamību vai apstiprina tādu tās esamību to teritorijās, kas radusies kartupeļu šķirņu izturības izbeigšanās vai izmaiņu rezultātā saistībā ar ārkārtējām izmaiņām nematožu sugu, patogēna tipa vai virulences grupu sastāvā.

2. Dalībvalstis paredz, ka visos saskaņā ar 1. punktu paziņotajos gadījumos kartupeļu cistu nematodes sugas un, attiecīgā gadījumā, konkrētais patogēna tips vai virulences grupa tiek izpētīta un apstiprināta ar atbilstīgām metodēm.

3. Sīku informāciju par 2. punktā minētajiem apstiprinājumiem ik gadu vēlākais līdz 31. decembrim rakstveidā iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

4. Šā panta 2. punktā minētās atbilstīgās metodes var tikt pieņemtas saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru.

12. pants

Dalībvalstis ik gadu vēlākais līdz 31. janvārim rakstveidā iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm sarakstu ar visām jaunajām kartupeļu šķirnēm, ko pēc oficiālas pārbaudes tās atzinušas par izturīgām pret kartupeļu cistu nematodi. Turklāt norāda sugas, patogēnu tipus, virulences grupas vai populācijas, pret kurām šķirnes ir izturīgas, izturības pakāpi un tā noteikšanas gadu.

13. pants

Ja pēc III pielikuma III iedaļas C punktā minēto oficiāli apstiprināto pasākumu veikšanas kartupeļu cistu nematodes esamība vairs neapstiprinās, tad dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes nodrošina 4. panta 5. punktā un 8. panta 1. un 2. punktā minētā oficiālā reģistra atjaunināšanu un visu konkrētajam laukam piemēroto ierobežojumu atcelšanu.

14. pants

Neskarot Direktīvas 2000/29/EK 3. un 5. pantu, dalībvalstis var pieļaut atkāpes no šīs direktīvas 9. un 10. pantā minētajiem pasākumiem saskaņā ar Komisijas Direktīvā 95/44/EK (1995. gada 26. jūlijs), ar ko ievieš nosacījumus, kurus ievērojot dažus kaitīgus organismus, augus, augu produktus un citus Padomes Direktīvas 77/93/EEK I līdz V pielikumā uzskaitītos objektus drīkst ievest vai pārvietot Kopienā vai dažās tās aizsargātās zonās izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām (4), paredzētajiem noteikumiem izmēģinājumu vai zinātniskā nolūkā un saistībā ar šķirņu selekciju.

IV NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Dalībvalstis attiecībā uz savu audzēšanas nozari var pieņemt tādus papildu vai stingrākus pasākumus, kādi var būt vajadzīgi, lai kontrolētu kartupeļu cistu nematodi vai lai novērstu tās izplatīšanos, ja vien minētie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK.

Par šiem pasākumiem rakstveidā paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

16. pants

Grozījumus, kas pielikumos jāveic, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto kārtību.

17. pants

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā augu veselības komiteja, turpmāk “Komiteja”.

2. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

18. pants

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 30. jūnijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī šo noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis šos noteikumus piemēro no 2010. gada 1. jūlija.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

19. pants

Direktīvu 69/465/EEK atceļ no 2010. gada 1. jūlija.

20. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2007. gada 11. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. SEEHOFER

(1) OV L 323, 24.12.1969., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

(2) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/35/EK (OV L 88, 25.3.2006., 9. lpp.).

(3) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(4) OV L 184, 3.8.1995., 34. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 97/46/EK (OV L 204, 31.7.1997., 43. lpp.).

I PIELIKUMS

Direktīvas 4. panta 1., 2. un 4. punktā, 5. panta 1. un 2. punktā, 8. panta 3. punktā, 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 10. panta 1. punktā minēto augu saraksts

Saimniekaugi ar saknēm:

Capsicum spp.,

Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.

Solanum melongena L.

Citi augi ar saknēm:

Allium porrum L.,

Beta vulgaris L.,

Brassica spp.,

Fragaria L.,

Asparagus officinalis L.

Puķu sīpoli, gumi un sakneņi, uz kuriem neattiecas oficiāli apstiprinātie III pielikuma III iedaļas A punktā minētie pasākumi un kuri audzēti augsnē un paredzēti stādīšanai, izņemot tos, uz kuru iepakojuma vai citā veidā ir norādīts, ka tie paredzēti pārdošanai tiešajiem patērētājiem, kas nav iesaistīti profesionālā augu vai griezto ziedu audzēšanā:

Allium ascalonicum L.,

Allium cepa L.,

Dahlia spp.,

Gladiolus Tourn. Ex L.,

Hyacinthus spp.,

Iris spp.,

Lilium spp.,

Narcissus L.,

Tulipa L.

II PIELIKUMS

Direktīvas 5. panta 1. un 2. punktā minētajā paraugu ņemšanā un testēšanā, ko veic oficiālas pārbaudes nolūkā:

ņem augsnes paraugu, kura standartizmērs ir vismaz 1 500 ml augsnes/ha un kurš sastāv no vismaz 100 noņēmumiem/ha, vēlams, taisnstūrveida tīklā, kura platums ir ne mazāks kā 5 metri un garums ir ne lielāks kā 20 metri starp atsevišķu paraugu ņemšanas vietām, kas aptver visu lauku. Visu paraugu izmanto tālākai pārbaudei, t. i., cistu ieguvei, sugu noteikšanai un, attiecīgā gadījumā, patogēna tipa/virulences grupas noteikšanai;

b)	testēšanā izmanto tās kartupeļu cistu nematožu izdalīšanas metodes, kas aprakstītas attiecīgajās Fitosanitārās procedūrās vai Diagnostikas protokolos sugām Globodera pallida un Globodera rostochiensis: EPPO standarti.

Direktīvas 6. panta 2. punktā minētajā paraugu ņemšanā un testēšanā, ko veic oficiāla apsekojuma nolūkā:

paraugu ņemšana ir:

—	1. punktā aprakstītā paraugu ņemšana, kurā augsnes parauga tilpums ir vismaz 400 ml/ha,

vai

—	vismaz 400 ml lielu augsnes paraugu ņemšana pēc vizuālas sakņu pārbaudes, ja ir redzami vizuāli simptomi,

vai

—	vismaz 400 ml lielu paraugu ņemšana pēc ražas novākšanas no pie kartupeļiem klāt esošās augsnes, ja ir iespējams noteikt lauku, kurā attiecīgie kartupeļi audzēti;

b)	testēšana ir 1. punktā minētā testēšana.

Šā pielikuma 1. punktā minēto parauga lielumu izņēmuma kārtā drīkst samazināt līdz 400 ml augsnes/ha, ja:

a)	pastāv dokumentāri pierādījumi tam, ka konkrētajā laukā sešos gados pirms oficiālās pārbaudes nav audzēti un nav atradušies kartupeļi vai citi I pielikuma 1. punktā uzskaitītie saimniekaugi,

vai

divās iepriekšējās secīgās oficiālajās pārbaudēs 1 500 ml augsnes/ha paraugos nav atrasta kartupeļu cistu nematode, un pēc pirmās oficiālās pārbaudes laukā audzēti un atradušies tikai tie kartupeļi vai citi I pielikuma 1. punktā minētie saimniekaugi, kuriem saskaņā ar 4. panta 1. punktam vajadzīga oficiāla pārbaude,

vai

iepriekšējā oficiālajā pārbaudē, kurā tika pārbaudīts vismaz 1 500 ml liels augsnes/ha paraugs, nav atrastas kartupeļu cistu nematodes vai kartupeļu cistu nematodes cistas bez dzīva satura, un kopš iepriekšējās oficiālās pārbaudes laukā nav audzēti kartupeļi vai citi I pielikuma 1. punktā minētie saimniekaugi, izņemot tos, attiecībā uz kuriem saskaņā ar 4. panta 1. punktu ir vajadzīga oficiāla pārbaude.

Pirms 2010. gada 1. jūlija veikto citu oficiālo pārbaužu rezultātus var uzskatīt par b) un c) apakšpunktā minētajām oficiālajām pārbaudēm.

Šā pielikuma 1. un 3. punktā minēto parauga lielumu izņēmuma kārtā drīkst samazināt laukos, kas ir lielāki par attiecīgi 8 ha un 4 ha:

a)	saistībā ar 1. punktā minēto standartizmēru pirmajiem 8 ha piemēro tur noteikto paraugu izmēru, bet katrā papildu hektārā šo izmēru var samazināt līdz pat 400 ml augsnes/ha;

b)	saistībā ar 3. punktā minēto samazināto izmēru pirmajiem 4 ha piemēro tur noteikto paraugu izmēru, bet katrā papildu hektārā šo izmēru var samazināt līdz pat 200 ml augsnes/ha.

5.	Šā pielikuma 3. un 4. punktā minēto samazināta izmēra paraugu var turpināt izmantot nākamajās 4. panta 1. punktā minētajās oficiālajās pārbaudēs tik ilgi, līdz attiecīgajā laukā tiek konstatēta kartupeļu cistu nematode.

Izņēmuma kārtā 1. punktā minēto augsnes parauga standartizmēru var samazināt līdz 200 ml augsnes/ha, ja lauks atrodas zonā, kas ir atzīta par brīvu no kartupeļu cistu nematodes, un ja to atzīst, uztur un apseko saskaņā ar atbilstīgajiem Starptautiskajiem fitosanitāro pasākumu standartiem. Informāciju par šādām zonām oficiāli rakstveidā paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

7.	Jebkurā gadījumā augsnes parauga tilpums ir vismaz 100 ml augsnes no viena lauka.

III PIELIKUMS

I IEDAĻA

PĀRBAUDE

Atbilstīgi 5. panta 2. punktam oficiālajā pārbaudē, kas minēta 4. panta 1. punktā, pārliecinās, ka pārbaudes laikā noteikta atbilstība vienam no šādiem kritērijiem:

—	pamatojoties uz atbilstīgas oficiāli apstiprinātas testēšanas rezultātiem, iepriekšējos 12 gados kartupeļu cistu nematode konkrētajā laukā nav konstatēta

vai

—	visas audzētās kultūras ir zināmas, un iepriekšējos 12 gados konkrētajā laukā nav audzēti kartupeļi vai citi I pielikuma 1. punktā minētie saimniekaugi.

II IEDAĻA

APSEKOJUMI

Direktīvas 6. panta 1. punktā minētie oficiālie apsekojumi aptver vismaz 0,5 % attiecīgā gada kartupeļu audzēšanas platības, izņemot sēklas kartupeļu audzēšanai paredzēto platību. Minēto apsekojumu rezultātus par iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikposmu paziņo Komisijai līdz 1. aprīlim.

III IEDAĻA

OFICIĀLI PASĀKUMI

Direktīvas 4. panta 4. punkta c) apakšpunktā, 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā un I pielikuma 2.b punktā minētie oficiāli apstiprinātie pasākumi ir šādi:

1)	dezinsekcija, ko ar piemērotām metodēm veic tā, lai nepastāvētu nosakāms kartupeļu cistu nematodes izplatīšanās risks;

2)	augsnes noņemšana mazgājot vai beržot, līdz augsnes praktiski vairs nav un nepastāv nosakāms kartupeļu cistu nematodes izplatīšanās risks.

B.	Direktīvas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie oficiāli apstiprinātie pasākumi ir nogādāšana pārstrādes vai šķirošanas uzņēmumā, kurā ir atbilstīgas un oficiāli apstiprinātas atkritumu aizvākšanas procedūras, kuras nodrošina, ka nepastāv kartupeļu cistu nematodes izplatīšanās risks.

Direktīvas 13. pantā minētie oficiāli apstiprinātie pasākumi ir atkārtota oficiāla paraugu ņemšana laukā, kur oficiāli reģistrēta kartupeļu cistu nematodes esamība atbilstīgi 8. panta 1. vai 2. punktam, un testēšana ar vienu no II pielikumā norādītajām metodēm pēc vismaz 6 gadiem no apstiprinājuma saņemšanas par kartupeļu cistu nematodes esamību vai no iepriekšējās kartupeļu ražas. Šo laikposmu drīkst samazināt līdz 3 gadiem (minimums), ja ir veikti atbilstīgi oficiāli apstiprināti kontroles pasākumi.

IV PIELIKUMS

I SADAĻA

IZTURĪBAS PAKĀPE

Pakāpi kartupeļu uzņēmībai pret kartupeļu cistu nematodi skaitliski izsaka saskaņā ar šādu standarta indeksāciju atbilstīgi 9. panta 2. punktam.

Ar 9 punktiem apzīmē visaugstāko izturības līmeni.

Relatīvā uzņēmība (%)	Punktu skaits
< 1	9
1,1–3	8
3,1–5	7
5,1–10	6
10,1–15	5
15,1–25	4
25,1–50	3
50,1–100	2
> 100	1

II SADAĻA

IZTURĪBAS PĀRBAUDES KĀRTĪBA

1.	Pārbaudi veic karantīnas iekārtās ārpus telpām, siltumnīcās, vai telpās, kurās iespējams kontrolēt klimatu.

2.	Pārbaudi veic traukos, katrā no kuriem atrodas vismaz viens litrs augsnes (vai piemērota substrāta).

3.	Pārbaudes laikā augsnes temperatūra nedrīkst pārsniegt 25 °C, un jānodrošina atbilstīga laistīšana.

4.	Stādot pārbaudes vai kontroles šķirni, izmanto vienu kartupeļu acojamo pumpuru katrai pārbaudes vai kontroles šķirnei. Ieteicams noņemt visus asnus, izņemot vienu.

Visās pārbaudēs par standarta uzņēmības kontrolšķirni izmanto kartupeļu šķirni Desirée. Iekšējā pārbaudē iespējams papildus pievienot pilnībā uzņēmīgas kontrolšķirnes ar vietēju nozīmi. Uzņēmības kontroles standartšķirni var mainīt, ja izpētē konstatē, ka citas šķirnes ir vai nu piemērotākas, vai pieejamākas.

Saistībā ar patogēna tipiem Ro1, Ro5, Pa1 un Pa3 izmanto šādas kartupeļu cistu nematodes standarta populācijas:

Ro1: populācija Ecosse

Ro5: populācija Harmerz

Pa1: populācija Scottish

Pa3: populācija Chavornay

Var pievienot citas kartupeļu cistu nematodes populācijas ar vietēju nozīmi.

7.	Izmantotās standarta populācijas identitāti pārbauda ar piemērotām metodēm. Ieteicams pārbaudes eksperimentos izmantot vismaz divas izturīgas šķirnes vai divus atšķirīgus standarta klonus ar zināmu izturības spēju.

Kartupeļu cistu nematodes inokulātam (Pi) jāsastāv no kopumā 5 inficētspējīgām olām un nepieaugušām nematodēm uz 1 ml augsnes. Inokulējamo kartupeļu nematožu skaitu uz 1 ml augsnes ieteicams noteikt izšķilšanās eksperimentos. Kartupeļu cistu nematodi var inokulēt cistu veidā vai olu un nepieaugušu nematožu suspensijas veidā.

9.	Inokulācijai izmantoto kartupeļu cistu nematodes cistu dzīvotspējai jābūt vismaz 70 %. Ieteicams izmantot 6–24 mēnešus vecas cistas, un tieši pirms lietošanas tās vismaz 4 mēnešus uzglabāt 4 °C temperatūrā.

10.	Uz katru kartupeļu cistu nematodes populācijas un pārbaudāmās kartupeļu šķirnes kombināciju jābūt vismaz 4 replikātiem (traukiem). Standarta uzņēmības kontrolšķirnei ieteicams izmantot vismaz 10 replikātus.

11.	Pārbaudes ilgums ir vismaz 3 mēneši, un pirms eksperimenta beigšanas pārbauda attīstījušos mātīšu briedumu.

12.	Kartupeļu cistu nematodes cistas no minētajiem 4 replikātiem izņem un saskaita katram traukam atsevišķi.

13.	Standarta uzņēmības kontrolšķirnes galīgo populāciju (Pf) izturības pārbaudes beigās nosaka, saskaitot cistas visos replikātos un olas un nepieaugušās nematodes vismaz 4 replikātos.

14.	Standarta uzņēmības kontrolšķirnes pieaugumam (Pf/Pi) jābūt vismaz divdesmitkārtīgam.

15.	Standarta uzņēmības kontrolšķirnes variācijas koeficients (CV) nedrīkst pārsniegt 35 %.

16.	Pārbaudītās kartupeļu šķirnes un standarta uzņēmības kontrolšķirnes relatīvās uzņēmības attiecību izsaka procentuāli pēc šādas formulas: Pfpārbaudītā šķirne/Pfstandarta uzņēmības kontrolšķirne × 100 %.

17.	Ja pārbaudītās kartupeļu šķirnes relatīvā uzņēmība pārsniedz 3 %, tad pietiek ar cistu saskaitīšanu. Ja relatīvā uzņēmība ir mazāka par 3 %, papildus cistām jāskaita arī olas un nepieaugušās nematodes.

18.	Ja pirmajā gadā pārbaudes rezultāti uzrāda, ka šķirne ir pilnībā uzņēmīga pret patogēna tipu, tad nākamajā gadā šis tests nav jāatkārto.

19.	Pārbaudes rezultātus apstiprina, veicot vēl vismaz vienu pārbaudi citā gadā. Relatīvās uzņēmības vidējo aritmētisko par 2 gadiem izmanto, piešķirot punktus saskaņā ar standarta indeksāciju.