27.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/33

(1)

Eiropas Savienības pamatā ir brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanas princips un tiesiskuma princips, un šie principi ir dalībvalstīm kopīgi.

(2)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (2), paturot prātā tās juridisko statusu un darbības jomu, un skaidrojumos, kas to papildina, ir atspoguļotas tiesības, kuru pamatā ir dalībvalstīm kopīgas konstitucionālas tradīcijas un starptautiskas saistības, Līgums par Eiropas Savienību, Kopienas Līgumi, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, Kopienas un Eiropas Padomes pieņemtās Sociālās hartas, kā arī Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse.

(3)

Eiropadome 2004. gada novembrī atzina to, cik nozīmīga ir saziņa, lai, veicinot aktīvu pilsonību, visus cilvēkus tuvinātu Eiropas projektam.

(4)

2003. gada 15. oktobrī Padomei un Eiropas Parlamentam adresētā paziņojumā par 7. pantu Līgumā par Eiropas Savienību Komisija uzsvēra pilsoniskās sabiedrības svarīgo nozīmi pamattiesību aizsardzībā un veicināšanā; tālab Komisijai būtu jāsāk atklāts, pārskatāms un pastāvīgs dialogs ar pilsonisko sabiedrību.

(5)

Saskaņā ar Hāgas programmu savstarpējas sadarbības stiprināšanai ir vajadzīgi tieši centieni, lai uzlabotu savstarpējo sapratni starp tiesas iestādēm un dažādām tiesiskām sistēmām. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāpievērš un jāsniedz īpašs atbalsts valstu iestāžu tīklam Eiropā.

(6)

Eiropas Savienības Konstitucionālo tiesu konference un Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācija sniedz ieguldījumu, jo īpaši nodrošinot attiecīgu datubāzu darbību, veicinot viedokļu apmaiņu un pieredzes apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar judikatūru, tajās apvienoto struktūru organizāciju un darbību, veicot tiesu un/vai konsultatīvās funkcijas attiecībā uz Kopienas tiesību aktiem. Būtu jābūt iespējai līdzfinansēt konferences un asociācijas darbības tik lielā mērā, cik izdevumi radušies, īstenojot vispārējo Eiropas interešu mērķi. Tomēr tāds līdzfinansējums nenozīmē, ka gaidāmajai programmai būtu jāattiecas uz šo tīklu, ne arī to, ka tas rada šķēršļus citiem Eiropas tīkliem saņemt atbalstu tādām rīcībām, uz kurām attiecas šis lēmums.

(7)

Ir lietderīgi uzsvērt to, cik svarīga ir informācija un saziņa no to tiesību viedokļa, ko Savienības pilsonība dod tās pilsoņiem, veicinot izpratni par viņiem dotajām tiesībām un nodrošinot viegli pieejamu, drošticamu informāciju.

(8)

Veicinot kultūru un ticību dialogu Eiropas Savienības mērogā tiktu saglabāts un stiprināts miers un pamattiesības.

(9)

Šīs programmas mērķiem būtu jāpapildina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 168/2007 (3), mērķi, un tie būtu jākoncentrē uz tām jomām, kur var radīt Eiropas pievienoto vērtību. Šajā sakarā būtu jāveic attiecīga koordinācija.

(10)

Lai sasniegtu papildināmību un nodrošinātu vislabāko iespējamo resursu izmantošanu, būtu jāizvairās no jebkādas dublēšanās starp šīs programmas rīcībām un tādu starptautisku organizāciju darbībām, kas ir kompetentas pamattiesību jomā, kā, piemēram, Eiropas Padome, taču vienlaikus pieļaujot kopīgas darbības šīs programmas mērķu sasniegšanai. Šajā sakarā būtu jāveic attiecīga koordinācija.

(11)

Saskaņā ar principu atvērt Kopienas programmas kandidātvalstīm un Rietumbalkānu valstīm, kā noteikts Saloniku programmā, programma būtu jāatver valstu, kas pievienojas, kandidātvalstu un Rietumbalkānu valstu dalībai. Lai piedalītos, būtu jāizpilda divpusējā nolīguma vispārīgie nosacījumi un jāveic ieguldījums programmas budžetā. Ja tas palīdz sasniegt konkrētās rīcības mērķus, būtu jāpastāv iespējai atsevišķās rīcībās kā partneriem iesaistīties arī iestādēm, struktūrām vai nevalstiskām organizācijām no valstīm, kas nepiedalās programmā, tomēr tās nebūtu projekta galvenās saņēmējas.

(12)

Tāpat būtu jāveic arī attiecīgi pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izmantotos līdzekļus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (4), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko veic Komisija (5), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (6).

(13)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7), turpmāk – “Finanšu regula”, un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (8), kas aizsargā Kopienas finanšu intereses, ir jāpiemēro, budžeta instrumentu izvēlē ievērojot vienkāršības un konsekvences principu, ierobežojot tādu gadījumu skaitu, kad Komisija patur tiešu atbildību par to īstenošanu un pārvaldību, un ievērojot vajadzīgo resursu apjoma samēru ar administratīvo slogu, kas ir saistīta ar to izmantošanu.

(14)

Saskaņā ar Finanšu regulu ir jāpieņem pamatakts attiecībā uz operatīvām dotācijām.

(15)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9), nošķirot pasākumus, uz ko attiecas vadības komitejas procedūra, no tiem, uz ko attiecas padomdevējas komitejas procedūra; noteiktos gadījumos un efektivitātes stiprināšanas nolūkā padomdevējas komitejas procedūra ir uzskatāma par atbilstīgāku.

(16)

Šīs programmas mērķus – proti, atbalstu pilsoniskas sabiedrības apvienībām, rasisma, ksenofobijas un antisemītisma apkarošanu, pamattiesību aizsardzību un pilsoņu tiesību aizsardzību, veicinot ticību un kultūru dialogu, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un programmas mēroga vai iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī. Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(17)

Līgumā šā lēmuma pieņemšanai nav paredzētas citas pilnvaras, izņemot tās, kas paredzētas 308. pantā.

(18)

Lai nodrošinātu programmas efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra.

(19)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sniegusi atzinumu (10),

a)

veicināt tādas Eiropas sabiedrības attīstību, kuras pamatā ir pamattiesību ievērošana, kā atzīts Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā, tostarp tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības;

b)

stiprināt pilsonisko sabiedrību un iesaistīt to atklātā, pārskatāmā un pastāvīgā dialogā par pamattiesībām;

c)

apkarot rasismu, ksenofobiju un antisemītismu un visā Eiropas Savienībā veicināt labāku dažādu konfesiju un dažādu kultūru izpratni un lielāku iecietību;

d)

uzlabot kontaktus, informācijas apmaiņu un tīklu sadarbību starp tiesu, juridiskajām un administratīvajām iestādēm un juridiskajām profesijām, jo īpaši atbalstot juridiskas apmācības, lai veicinātu labāku sapratni starp šīm iestādēm un speciālistiem.

a)

veicināt pamattiesības, kā atzīts Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā, un informēt visus cilvēkus par viņu tiesībām, tostarp par tiesībām, kas izriet no Savienības pilsonības, veicinot Savienības pilsoņu aktīvu dalību Savienības demokrātiskajā dzīvē;

b)

vajadzības gadījumā izskatīt, kā, īstenojot Kopienas tiesību aktus, Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs respektē konkrētas pamattiesības, un uzklausīt viedokļus par konkrētiem ar pamattiesībām saistītiem jautājumiem, kas ir tās darbības jomā;

c)

atbalstīt nevalstiskas organizācijas un citas pilsoniskas sabiedrības organizācijas, veicinot to spēju aktīvi piedalīties pamattiesību, tiesiskuma un demokrātijas veicināšanā;

d)

izveidot attiecīgas struktūras, lai Eiropas Savienības mērogā veicinātu konfesiju un kultūru dialogu.

a)

konkrētas Komisijas rīcības, piemēram, analīzes un pētījumus, aptaujas un apsekojumus, rādītāju un vienotu metodoloģiju formulēšanu, datu un statistikas vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu, seminārus, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedriskas kampaņas un pasākumu organizēšanu; interneta vietņu izstrādi un uzturēšanu, informatīvu materiālu gatavošanu un izplatīšanu, valstu ekspertu tīklu atbalstīšanai un valdīšanai, analīzei, uzraudzībai un izvērtēšanai;

b)

īpašus pārvalstiskus projektus, kas rada Kopienas ieinteresētību, ko iesniedz iestāde vai jebkura cita dalībvalsts struktūra, starptautiska vai nevalstiska organizācija, un kurā jebkurā gadījumā ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis vai vismaz viena dalībvalsts un viena cita valsts, kas varētu būt vai nu valsts, kas pievienojas, vai arī kandidātvalsts, saskaņā ar gada darba programmās izklāstītiem nosacījumiem;

c)

darbības, ko veic nevalstiskas organizācijas vai citas organizācijas, kuru mērķi rada Eiropas mēroga ieinteresētību, saskaņā ar vispārējiem programmas mērķiem, ievērojot gada darba programmās izklāstītos nosacījumus;

d)

operatīvas dotācijas, lai līdzfinansētu izdevumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības Konstitucionālo tiesu konferences un Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijas pastāvīgo darba programmu, kas uztur attiecīgas datubāzes, nodrošinot Eiropas mēroga datubāzi, kas ietver valstu spriedumus saistībā ar Kopienas tiesību aktu īstenošanu, tik lielā mērā, cik izdevumi radušies, īstenojot vispārējo Eiropas interešu mērķi, veicinot viedokļu apmaiņu un pieredzes apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar judikatūru, tajās apvienoto struktūru organizāciju un darbību, veicot tiesu un/vai konsultatīvās funkcijas attiecībā uz Kopienas tiesību aktiem.

a)

dotācijas;

b)

publiska iepirkuma līgumi.

a)

atbilstību gada darba programmai, 2. pantā norādītajiem vispārējiem mērķiem un dažādās jomās veiktiem pasākumiem, kā noteikts 3. un 4. pantā;

b)

ierosināto rīcību kvalitāti no koncepcijas, organizācijas, izklāsta un gaidīto rezultātu viedokļa;

c)

prasītā Kopienas finansējuma apjomu un atbilstību gaidītajiem rezultātiem;

d)

gaidīto rezultātu ietekmi uz 2. pantā definētajiem vispārējiem mērķiem un dažādās jomās veiktiem pasākumiem, kā paredzēts 3. un 4. pantā.

a)

atbilstību programmas mērķiem;

b)

plānoto rīcību kvalitāti;

c)

iespējamību, ka minētās rīcības daudzkāršos ietekmi sabiedrībā;

d)

veikto rīcību efektivitāti no teritoriāla viedokļa;

e)

pilsoņu iesaisti attiecīgo struktūru organizācijā;

f)

ierosināto rīcību izmaksu un ieguvumu attiecību.

a)

gada ziņojumu par programmas īstenošanu;

b)

vēlākais līdz 2011. gada 31. martam – starpposma novērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanas rezultātiem un tās kvalitātes un kvantitātes aspektiem, tostarp par darbu, ko veikuši 4. panta d) apakšpunktā minētie operatīvo dotāciju saņēmēji;

c)

vēlākais līdz 2012. gada 30. augustam – paziņojumu par programmas turpināšanu;

d)

vēlākais līdz 2014. gada 31. decembrim – veikuma novērtējuma pārskatu.