31.5.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/1

(1)

Nediskriminācija ir Eiropas Savienības pamatprincips. Šis princips būtu jāņem vērā visos Eiropas Savienības politikas virzienos.

(2)

Pamatojoties uz Līguma 13. pantu, Padome ir pieņēmusi Direktīvu 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (4) inter alia attiecībā uz nodarbinātību un profesionālo apmācību, izglītību, precēm un pakalpojumiem, un sociālo aizsardzību. Direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju un kas aizliedz diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ (5), un Direktīvu 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (6).

(3)

Līguma 2. pantā paredzēts, ka vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana ir viens no galvenajiem Kopienas uzdevumiem. Līdzīgi Līguma 3. panta 2. punktā ir noteikts, ka, veicot jebkuru darbību, Kopiena tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmē vienlīdzību.

(4)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā ir noteikts aizliegums diskriminēt dažādu iemeslu dēļ, bet 23. pantā ir izteikta prasība, ka visās jomās jānodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesība.

(5)

Kopienas tiesību akti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas jomā attiecas uz visām personām Eiropas Savienībā.

(6)

2005.-2010. gada sociālajai programmai, kas papildina un atbalsta Lisabonas stratēģiju, ir galvenā loma ekonomiskās izaugsmes sociālā aspekta veicināšanā. Viena no 2005.-2010. gada sociālās programmas prioritātēm ir veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem kā vienu no veidiem, lai sasniegtu sociāli integrētāku sabiedrību.

(7)

2007. gads iezīmē 10. gadadienu Eiropas gadam pret rasismu, kas ir devis iespēju sasniegt ievērojamu progresu rasu diskriminācijas likvidēšanā.

(8)

Kopienas tiesību akti ir būtiski paaugstinājuši garantētās līdztiesības un aizsardzības pret nevienlīdzību un diskrimināciju līmeni visā Eiropas Savienībā un darbojušies kā katalizators vienotākas, uz tiesībām balstītas pieejas izstrādē vienlīdzībai un nediskriminācijai. Tomēr Eiropas Savienības iedzīvotāji ik dienas turpina saskarties ar diskrimināciju un nevienlīdzīgu attieksmi.

(9)

Eiropas gadam par iespēju vienlīdzību visiem (turpmāk “Eiropas gads”)būtu jāpiešķir jauna iniciatīva dalībvalstu pūliņiem īstenot Kopienas tiesību aktus vienlīdzības un nediskriminācijas jomā.

(10)

Ir svarīgi, lai dzimumu atšķirības pilnībā ņem vērā, veicot darbības attiecībā uz vecumu, invaliditāti, reliģiju vai pārliecību, rasi vai dzimumorientāciju.

(11)

Komisijas rīkotās aptaujas rezultāti, kas atspoguļoti 2004. gada 28. maijā prezentētajā Zaļajā grāmatā “Vienlīdzība un nediskriminācija paplašinātā Eiropas Savienībā”, liecina, ka pēc aptaujāto cilvēku lielākās daļas uzskata Savienībai būtu intensīvāk jāapkaro diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

(12)

2005. gada 28. aprīļa Rezolūcijā par romu stāvokli Eiropā (7) Eiropas Parlaments norāda uz noliedzošo attieksmi pret čigāniem un no tās izrietošo diskrimināciju saistībā ar nodarbinātības, izglītības un sociālo pakalpojumu iespējām, kuru izjūt šī Eiropas Savienības mazākumtautība, kas atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā.

(13)

Kopienas nediskriminācijas likumīgā pamata veiksmīgās ietekmes būtiski elementi ir tas, cik lielā mērā šis likumīgais pamats bauda plašu tautas atbalstu, un patiesa politiskā griba īstenot pārmaiņas. Šajā kontekstā sociālajiem partneriem, vietējām un reģionālām iestādēm, kā arī NVO ir izšķiroša loma. Eiropas gadam būtu jādarbojas kā katalizatoram uzmanības pievēršanā un informētības palielināšanā. Ar to vajadzētu palīdzēt koncentrēt politisko uzmanību visās dalībvalstīs un iesaistīt visus, uz ko tas attiecas, lai virzītu uz priekšu jauno Eiropas Savienības nediskriminācijas un dzimumu līdztiesības pamatstratēģiju, tostarp arī pēc 2007. gada.

(14)

Eiropas gada laikā tiks risināti jautājumi saistībā ar diskrimināciju vairāku iemeslu dēļ, tas ir, diskrimināciju divu vai vairāk Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. pantā minēto iemeslu dēļ. Tiks sekmēta arī līdzsvarota attieksme pret visiem iemesliem, kas uzskaitīti šajā pantā.

(15)

Valstīs panāktā progresa līmeņu dažādība prasa neatliekamu rīcību Eiropas un dalībvalstu līmenī vienlīdzības un nediskriminācijas jomā. Saskaņā ar subsidiaritātes principu lielāko daļu Eiropas gada rīcību vajadzētu decentralizēt valstu līmenī.

(16)

Dalībai Eiropas gadā vajadzētu būt atvērtai dalībvalstīm, pievienošanās valstīm un kandidātvalstīm, kuras gūst labumu no pirmsiestāšanās stratēģijas, EBTA/EEZ valstīm saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti atbilstīgi Eiropas Ekonomikas zonas līgumam, un Rietumbalkānu valstīm atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti to attiecīgajos nolīgumos, kā arī valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 2004. gada maija stratēģijas dokumentā un valstu rīcības plānos.

(17)

Rīcībai, ko veic saskaņa ar šo lēmumu, būtu jābūt konsekventai un komplementārai citai Kopienas rīcībai, jo īpaši ar rīcību, lai apkarotu diskrimināciju un sociālo izstumtību un lai veicinātu un atbalstītu pamattiesības, izglītību un apmācību, kultūru un starpkultūru dialogu, jaunatni, pilsonību, imigrāciju un patvērumu, un dzimumu līdztiesību.

(18)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam izveido finanšu shēmu, kas ir galvenais atskaites punkts budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējā budžeta procedūrā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maijā noslēgtā iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu 33. punkta nozīmē (8).

(19)

Šā lēmuma izpildei vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(20)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs sakarā ar nepieciešamību, inter alia, pēc daudzpusējām partnerībām, starpvalstu informācijas apmaiņas un labas prakses izplatības Kopienā, un to, ka rīcības mēroga dēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

a)

Tiesības – informētības palielināšana par tiesībām uz vienlīdzību un nediskrimināciju, kā arī par problēmām saistībā ar diskrimināciju vairāku iemeslu dēļ – ar Eiropas gadu tiks uzsvērta atziņa, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Eiropas gads ļaus grupām, kam draud diskriminācija, vairāk uzzināt par savām tiesībām, kā arī par spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem nediskriminācijas jomā.

b)

Pārstāvība – debašu veicināšana par to, kā palielināt diskriminācijas upuru, kā arī nodrošināt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu līdzdalību sabiedrībā – Eiropas gads rosinās pārdomas un diskusijas par nepieciešamību veicināt to lielāku līdzdalību sabiedrībā un iesaistīšanos rīcībās, kuru mērķis ir apkarot šādu diskrimināciju visās jomās un līmeņos.

c)

Atzīšana – daudzveidības un vienlīdzības veicināšana un cienīšana – Eiropas gads izcels to pozitīvo ieguldījumu, ko cilvēki neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas sniedz sabiedrībai kopumā, īpaši akcentējot daudzveidības ieguvumus.

d)

Cieņa – viendabīgākas sabiedrības veicināšana – Eiropas gads pievērsīs uzmanību stereotipu, aizspriedumu un vardarbības nozīmei, veicinot labas attiecības starp visiem cilvēkiem sabiedrībā, jo īpaši jaunu cilvēku vidū, un veicinot un izplatot vērtības, kas ir pamatā cīņai pret diskrimināciju.

a)

sanāksmes un pasākumus;

b)

informācijas, reklāmas un izglītošanas kampaņas;

c)

apsekojumus un pētījumus Kopienas vai valstu mērogā.

a)

valstis, ar kurām Eiropas Savienība ir noslēgusi Pievienošanās līgumu;

b)

kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem, kuri šo valstu līdzdalībai Kopienas programmās attiecīgi noteikti pamatnolīgumā un Asociācijas padomju lēmumos;

c)

EBTA valstis, kas ir EEZ līguma puses saskaņā ar minētā līguma noteikumiem;

d)

Rietumbalkānu valstis saskaņā ar vienošanos, kas jāizveido ar šīm valstīm, pamatojoties uz pamatnolīgumiem par vispārējiem principiem šo valstu līdzdalībai Kopienas programmās;

e)

Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) partnervalstis saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem, kas minēti šo valstu līdzdalībai Kopienas programmās 2004. gada maija stratēģijas dokumentā un valstu rīcības plānos. Jebkāds finansiāls atbalsts rīcībām EKP partnervalstīs šajā kontekstā tiks segts no Eiropas kaimiņattiecību politikas instrumenta (EKPI) līdzekļiem saskaņā ar prioritātēm un procedūrām, kas izveidotas sadarbībā ar šīm valstīm.