Komisijas Lēmums

( 2005. gada 3. maijs)

par Vācijas paredzētajiem atbalsta nosacījumiem komunālās ekonomiskās infrastruktūras izveidošanai saskaņā ar kopējā uzdevuma "Reģionālās ekonomiskās struktūras uzlabošana" Ietvara plāna II daļas 7. punktu – Uzņēmējdarbības, tehnoloģisko un dibināšanas centru izveide vai attīstība, lai nodrošinātu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem telpas un komunālos pakalpojumus, 2004.–2006.

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1315)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/782/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta 1. apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, un jo īpaši, tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai [1], un jo īpaši tās 7. pantu,

pēc tam, kad dalībvalsts un visas ieinteresētās personas tika uzaicinātas saskaņā ar augstākminēto normatīvu prasībām sniegt savu atzinumu [2], un balstoties uz izteiktajiem aizrādījumiem,

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1) Ar 2002. gada 19. septembra vēstuli, kas piereģistrēta Komisijas Ģenerālsekretariātā 2002. gada 20. septembrī, Vācija saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu informēja Komisiju par augšminētajiem atbalsta nosacījumiem. Vācija uzskatīja, ka aplūkojamais pasākums nav valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, taču pieteica to juridiskās noteiktības apsvērumu dēļ. Process tika reģistrēts kā valsts atbalsts Nr. N 644/g/2002. Ar 2002. gada 9. oktobra, 2003. gada 17. janvāra, 2003. gada 30. jūnija un 2003. gada 25. septembra vēstuļu starpniecību Komisija pieprasīja papildu informāciju. To Vācija sniedza savās 2002. gada 18. novembra, 2003. gada 11. un 12. februāra, 2003. gada 24. jūlija un 2003. gada 30. oktobra vēstulēs. 2003. gada 26. novembra vēstulē Vācija piekrita divus mēnešus ilgā termiņa pagarināšanai līdz 2004. gada 5. februārim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 4. panta 5. punktu un nosūtīja papildu informāciju.

(2) Ar 2004. gada 18. februāra vēstules starpniecību Komisija paziņoja Vācijai savu lēmumu par EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanu.

(3) Lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī [3]. Komisija uzaicināja citas ieinteresētās puses izteikt savu viedokli šajā jautājumā.

(4) Ar 2004. gada 3. novembrī reģistrētās 2004. gada 2. novembra vēstules starpniecību Komisija tika informēta par ADT – Bundesverband deutscher Innovations-, Technologie- un Gründerzentren e.V. (turpmāk ADT) viedokli. Komisijas šo viedokli nosūtīja Vācijai 2004. gada 15. novembra vēstulē un deva iespēju tai izteikties. Taču Vācija nekādu viedokli par šiem aizrādījumiem nepauda.

(5) 2004. gada 19. martā tika saņemti Vācijas aizrādījumi. 2004. gada 22. aprīlī notika apspriede, pēc kuras Vācija saskaņā ar diviem Komisijas uzaicinājumiem, kas tika izteikti 2004. gada 9. jūlijā un 2004. gada 9. septembrī, ar 2004. gada 16. septembra vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 22. septembrī, nosūtīja papildu informāciju. 2004. gada 16. decembrī notika vēl viena apspriede, pēc kuras Vācija saskaņā ar 2005. gada 14. februārī izteikto Komisijas uzaicinājumu 2005. gada 3. un 23. marta vēstulēs, kas norādītajos datumos arī ir iereģistrētas, sniedza papildu informāciju un ieviesa izmaiņas pasākumā.

II. PASĀKUMA APRAKSTS

(6) Pasākumu kopīgi finansē valsts un pavalstis. To administrē pavalstu valdības, līdz ar ko noteiktas pasākuma detaļas atsevišķās pavalstīs tiek interpretētas ar nelielām atšķirībām.

(7) Valsts atbalsts tiek piešķirts kā subsīdijas centru uzturētājiem. Tā apmērs ir ne vairāk kā 90 % no centru izbūvei un paplašināšanai nepieciešamajām izmaksām. Labumu no pasākuma ietvaros piešķirtā finansiālā atbalsta gūs centru izmantotāji. Tas nav jāsaprot tā, ka centru uzturētāji vai izmantotāji saņem atbalstu 90 % apmērā no kompensējamām izmaksām. Pasākums attiecas gan uz EK Līguma 87. panta 3. daļas a) un c) apakšpunktos paredzētajiem reģioniem, gan reģioniem, kuri netiek pieskaitīti atbalstāmajiem (5 % no pasākuma aptvertajiem reģioniem). Darbības termiņa beigas ir 2006. gada 31. decembris; paredzēto līdzekļu summa ir 120 miljoni euro gadā.

(8) Pasākums ir orientēts uz noteikta piedāvājuma nodrošināšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). MVU tā, pirmkārt, ir iespēja nomāt telpas centra paspārnē. Turklāt, MVU šajos centros varēs saņemt arī tādus pakalpojumus kā konsultācijas, izmantot zinātnisko aprīkojumu un sadarbības iespējas, piemēram, ar augstskolām un pētniecības iestādēm, kā arī saistīties ar citiem uzņēmumiem.

(9) Tomēr MVU veicināšana nenotiek tiešā veidā, bet gan kompleksas struktūras ietvaros. Vācija nodod atbildīgo institūciju – "uzturētāju"rīcībā finanšu līdzekļus, kam jākalpo kā pamudinājumam ierīkot vai izbūvēt ēku, respektīvi, "uzņēmējdarbības, tehnoloģijas vai dibinātāju centru", lai šis centrs varētu piedāvāt telpas un pakalpojumus tā izmantotājiem, respektīvi, MVU. Uzturētājiem jānodrošina centru darbība vismaz uz 15 gadiem.

(10) Centru uzturētāji parasti ir pašvaldības un pašvaldību apvienības, taču tās var būt arī sabiedriskas vai privātas apvienības, vai privātas apvienības bez peļņas gūšanas nolūkiem.

(11) Kopumā ņemot, centri ir vai nu uz peļņas ieguvi neorientēti atsevišķi komunālie uzņēmumi, vai uz peļņas ieguvi neorientētas juridiskas personas.

(12) Pastāv dažādi centru veidi: Ja uzņēmējdarbības centri parasti piedāvā telpas visiem kāda noteikta sektora vai visu sektoru MVU veidiem, tad tehnoloģiskie centri ir orientēti uz mazajiem uzņēmumiem, kas veic zinātnisko darbību; tie piedāvā šiem uzņēmumiem nepieciešamo aprīkojumu, piemēram, laboratorijas, konsultāciju pakalpojumus, kontaktus ar augstskolām un pētniecības iestādēm. Dibinātāju centru mērķa grupa ir jaundibinātie uzņēmumi, sevišķi, pavisam mazie uzņēmumi. Taču ir iespējamas arī jauktas formas. Galvenokārt tad, ja nav iespējams izīrēt visas telpas paredzētā veida uzņēmumiem, centri parasti piesaista arī citas mērķa grupas. Tā, piemēram, tehnoloģisko centru daļēji var izmantot arī kā uzņēmējdarbības centru.

(13) MVU, kas izmanto centru pakalpojumus (turpmāk saukti "izmantotāji"), maksā īri par nomātajām telpām, kā arī piemaksu par citu iekārtu (piemēram, laboratorijas vai speciālā aprīkojuma) un/vai eventuālo konsultatīvo pakalpojumu izmantošanu. Īres maksa un/vai pārējo iekārtu/pakalpojumu cena var būt zemāka par tirgus cenu. Nomnieki parasti var izmantot centru piecus gadus (izņēmuma gadījumos astoņus gadus).

(14) Šajā grafikā uzskatāmi attēlots pasākuma funkcionēšanas veids:

Valsts/pavalstsCentra uzturētājsPašvaldības un pašvaldību apvienībasCentri nodrošina ar telpām, zinātnisko aprīkojumu, konsultatīvajiem pakalpojumiemCentrsIzmantotājs90 % (– X)10 % (+ X)100 %uz peļņas ieguvi neorientētas institūcijas

III. PĀRBAUDES PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(15) Savā lēmumā par formālās procedūras uzsākšanu Komisija izteica šaubas par pasākuma saderību ar kopējo tirgu, jo Vācija attiecībā uz vairākiem aspektiem nebija sniegusi pietiekamu informāciju. Tas attiecās uz jautājumu, vai atbalsts skar visus pasākuma līmeņus – galvenokārt, vai labvēlīgākā situācijā tiek nostādīti tikai centru uzturētāji un centru pakalpojumus izmantojošie MVU vai arī atbalsts nāk par labu visiem MVU.

IV. IEINTERESĒTO TREŠO PERSONU VIEDOKLIS

(16) ADT paskaidroja, ka centru piedāvātie pakalpojumi tirgū nav pieejami. Saskaņā ar ADT teikto, piedāvātajos pakalpojumos ietilpst konsultatīvie pakalpojumi (biznesa plānu izstrādāšana, palīdzība sākumkapitāla sagādāšanā utt.), īstermiņa nomas līgumi, sadarbība un kopēju grupu veidošana ar reģionālajām pētniecības iestādēm, augstskolām vai citiem uzņēmumiem, kā arī pētnieciskā aprīkojuma (laboratoriju, speciālo iekārtu utt.) nodrošināšana.

(17) Turklāt, ADT norādīja, ka apmēram 90 % no jaundibinātajiem uzņēmumiem centros pārvar pirmo trīs gadu grūtības, kas ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citiem jaundibinātajiem uzņēmumiem.

V. VĀCIJAS IESTĀŽU NOSTĀJA

(18) Savā sākotnējā atzinumā Vācija klāstīja, ka pasākums kalpojot tirgus atslābuma kompensēšanai nekustamo īpašumu jomā, kas sevišķi jaundibinātajiem uzņēmumiem nespējot piedāvāt telpas par tiem pieņemamu cenu. Saskaņā ar Vācija pieredzi privātais tirgus sektors atturas no telpu piedāvāšanas jaundibinātajiem uzņēmumiem, jo tie ir saistīti ar lielu risku. Turklāt, ir acīm redzams, ka tirgū nav pieejamas nelielas telpas.

(19) Tālāk Vācija paskaidroja, ka kopējās veicināšanas aktivitātes nākot par labu centru izmantotājiem. Attiecībā uz izmantotājiem paredzēto atbalsta elementu Vācija vispirms paskaidroja, ka atbalsta intensitāte izmantotāju līmenī nepārsniedzot 10 % – 20 % no pielīdzināmajām tirgus cenām. Turpretī, savā 2004. gada 22. septembra vēstulē tā klāstīja, ka izmantotāji parasti maksā tirgus cenas (cenas, kas atrodas tirgus cenu skalas apakšējā daļā) un ka atbalsta summa jebkurā gadījumā ir mazāka par 100000 euro trīs gadus ilgā laikposmā (līdz 23000 euro gadā katram izmantotājam piecu gadu laikā). Vācija iesniedza visu pavalstu atzinumus, kas pa daļai ietvēra norādes uz pētījumiem, kuros ir aprakstīta centru pozitīvā ietekme uz izmantotājiem un pozitīvais reģionālais efekts. Līdz šim brīdim Vācija nebija apņēmusies ievērot visus Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 69/2001 nosacījumus par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz "de-minimis" atbalstu [4], sevišķi tās 3. pantu, kas regulē kumulāciju un uzraudzību.

(20) Savā pēdējā atzinumā un galvenokārt savā 2005. gada 3. marta vēstulē Vācija grozīja sākotnējo pieteikumu; tā apņēmās saistībā ar centru sniegtajiem konsultatīvajiem pakalpojumiem MVU ievērot Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 70/2001 5. panta nosacījumus par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem [5]. Turklāt, Vācija apņēmās attiecībā uz visiem citiem MVU paredzētajiem atbalsta pasākumiem, sevišķi telpu un laboratoriju izīrēšanu, zinātniskā aprīkojuma vai citu inventāra priekšmetu izmantošanu, piemērot Regulu (EK) Nr. 69/2001. Kaut arī atbalsts ir akceptējams, pamatojoties uz augšminētajām regulām, Vācija juridiskās noteiktības dēļ lūdza Komisiju pieņemt galīgo lēmumu.

VI. PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

(21) Komisija pārbaudīja pasākumu, vadoties pēc EK Līguma 87. pantu un turpmākajiem pantiem un EEZ Līguma 61. un turpmākajiem pantiem, kā arī saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 69/2001 un (EK) Nr. 70/2001.

1. Atbalsta esamība EK Līguma 87. panta 1. daļas izpratnē

(22) Vērtējot pasākumu saskaņā ar EK Līguma nosacījumiem par valsts atbalstu, vispirms jāpārbauda, vai pārbaudāmais pasākums ir valsts piešķirts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. daļas izpratnē.

(23) Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav savienojama nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Palīdzības jēdziens ietver jebkādu atbalstu, kas tiešā vai netiešā veidā tiek finansēts no valsts līdzekļiem un ko piešķir pati valsts vai institūcijas, kas darbojas uz valsts pilnvarojuma pamata. Par valsts atbalstu uzskatāms pasākums, kas atbilst visiem EK Līguma 87. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(24) Pārbaudot, vai runa ir par valsts atbalstu, pasākumiem, kas izpaužas kā pabalsts vai aizdevums, parasti ir acīmredzams, kurš uzņēmums saņem potenciālo labvēlību. Taču šeit aplūkojamais pasākums ir sarežģītāks, jo Vācijas iestādes rada stimulu vienai tirgus dalībnieku grupai (centru uzturētājiem), lai tie atbalstītu citu grupu (izmantotājus). Turklāt, pasākums paredz, ka tiek izveidota vēl trešā potenciālo tirgus dalībnieku grupa (centri), kas pastāv neatkarīgi no uzturētājiem un izmantotājiem. Pat tad, ja Vācija ir nolēmusi radīt priekšrocības tikai izmantotājiem, visu trīs līmeņu uzņēmumi var būt iespējamie valsts atbalsta saņēmēji.

(25) Tātad, ir jāpārbauda valsts atbalsta esamību EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē trīs dažādos līmeņos – centru uzturētāju, centru un izmantotāju.

1. Pirmais līmenis: uzturētāji

(26) Nav apstrīdams, ka pasākums tiek finansēts no valsts līdzekļiem. Valsts piešķirtā atbalsta procentuālā likme ir atkarīga no tā, vai uzturētājs ir pašvaldība vai pašvaldību apvienība vai arī uz peļņas ieguvi neorientēta publiska vai privāta institūcija. Pirmajā gadījumā centra ierīkošanai 100 % apmērā tiek izmantoti valsts līdzekļi (līdz 90 % no valsts un pavalsts budžeta un vismaz 10 % no pašvaldības vai pašvaldību apvienības budžeta). Turpretī, ja ierīkošanā piedalās uz peļņas ieguvi neorientēta institūcija, tai jāiegulda vismaz 10 % no kopējā finansējuma, kamēr pārējos 90 % jāfinansē valstij. Tomēr īstenie atbalsta saņēmēji ir MVU; valsts līdzekļi ir nepieciešami, lai nosegtu ēkas ierīkošanas kompensējamās izmaksas, taču tie nekādā veidā neatspoguļo MVU piešķirtā atbalsta apmērus.

(27) Pastāv divi centru uzturētāju veidi: 1. pašvaldības vai pašvaldību apvienības, vai to īpašumā esoši uzņēmumi un 2. publiskas vai privātas institūcijas bez peļņas ieguves mērķa, piemēram, augstskolas vai pētniecības iestādes. Neskatoties uz uzturētāju tiesisko formu un neesošā peļņas nolūka, Komisija – kā jau ir norādīts tās 1997. gada 16. septembra Lēmumā 98/353/EK par valsts atbalstu uzņēmumam Gemeinnützige Abfallverwertung GmbH [6] – uzskata, ka uzturētāju jāuzskata par uzņēmumiem EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, ja tie veic ekonomisko darbību tirgū.

(28) Pašvaldības un pašvaldību apvienības gan parasti netiek uzskatītas par uzņēmumiem. Tomēr, neskatoties uz to, ka tās var veikt virkni sabiedrisku uzdevumu un realizēt sabiedrisko varu, tās saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas viedokli, kas izteikts 1987. gada 16. jūnija spriedumā Lietā 118/85 (Komisija pret Itāliju) [7], var uzskatīt par uzņēmumiem, ja tās tirgū veic ekonomisko darbību. Šajā gadījumā tas būtu īpaši jāņem vērā, ja pašvaldības darbojas ar atsevišķu komunālo uzņēmumu starpniecību.

(29) Pārbaudāmā pasākuma ietvaros uzturētāji ir atbildīgi par centra izveidi un pārvaldi. Tādējādi tie rada priekšnoteikumu, lai centrs varētu iznomāt telpas MVU un/vai piedāvāt citus pakalpojumus. Pat tad, ja uzturētāji ir uz peļņas ieguvi neorientētas institūcijas, tās veic tādu ekonomisko darbību, kādu varētu veikt, piemēram, privāts nekustamo īpašumu uzņēmums vai privāta konsultāciju firma.

(30) Tomēr ne jau pašiem uzturētājiem ir jāgūst labums no pasākuma, jo valsts atbalsta mērķis ir piedāvāt MVU telpas un pakalpojumus. Valsts līdzekļiem, kas tiek nodoti centru nodrošinātāju rīcībā, jārada ekonomiskas priekšrocības izmantotājiem. Lai nodrošinātu, ka nekādas priekšrocības nepaliek uzturētāju līmenī, paredzēti dažādi mehānismi.

(31) Sakarā ar centru ierīkošanu vai izbūvi tiek organizēts publisks konkurss atbilstoši pasūtījumu piešķiršanas tiesiskajiem normatīviem.

(32) Centru uzturētāju pienākums ir nodot izmantotājiem centra īpašuma vai lietošanas tiesības uz vismaz 15 gadiem. Tādējādi, centru uzturētāji šajā 15 gadu laikposmā, kurā ēka tiks izmantota centra vajadzībām, nekādu labumu neiegūs.

(33) Tomēr pēc tam, kad šie 15 gadi būs pagājuši, ēkas paliks centru uzturētāju īpašumā, un, ja viņiem nav jāmaksā kompensācija par atlikušo vērtību, šī vērtība ir uzskatāma par labumu, ko gūst centru uzturētāji (ēku īpašnieki), jo centru pēc tam ir iespējams izmantot citām vajadzībām vai pārdot. Lai nodrošinātu, ka centru uzturētāju līmenī pēc noteiktā laikposma beigām nekādas priekšrocības nesaglabājas, Vācija iestādes Komisijas veiktās pārbaudes gaitā apņēmās garantēt, ka pēc 15 gadiem notiks pārpalikušās peļņas atskaitīšana. Tas notiks vai nu ar tīrās peļņas kapitalizācijas (discounted-cash-flow) metodi, vai jebkurā gadījumā – ar kādu no metodēm saskaņā ar Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1260/1999 29. panta 4. daļā ietvertajiem vispārīgajiem nosacījumiem par struktūrfondiem [8]. Tās ietvaros kopā ar ēkas atlikušo vērtību tiek ņemta vērā visa peļņa un zaudējumi, kas radušies centru uzturētājiem šo 15 gadu laikā. Tas liek domāt, ka centru uzņēmējdarbībai jānotiek uzturētāju līmenī, jo viņi, galu galā, ir tā institūcija, kam jāuzņemas ekonomiskais risks par centra darbību.

(34) Sakarā ar to, ka centru uzturētāji negūst nekādu ekonomisku labumu, viņus nevar uzskatīt par valsts atbalsta saņēmējiem EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Viņi ir uzskatāmi tikai par palīgmehānismu, kas nodrošina, ka ar centru starpniecību tā izmantotāji saņem atbalsta maksājumus.

2. Otrais līmenis: centri un to apsaimniekotāji

(35) Pārbaudāmā pasākuma ietvaros piešķirtie valsts līdzekļi paredzētu centru izbūvēšanai vai paplašināšanai. Sakarā ar to, ka šī pasākuma kontekstā kompensējamas ir tikai celtniecības izmaksas, centru darbības izmaksu segšanu pasākums neparedz. To ir iespējams nodrošināt, pārbaudot izlietojuma apliecinājuma dokumentus, respektīvi, ar Vācijas īstenoto atbalsta uzraudzību. Centri, kas atrodas uzturētāju īpašumā, kalpo tikai un vienīgi tam, lai piedāvātu izmantotājiem telpas un pakalpojumus.

(36) Vēl tiek norādīts uz 33. apsvērumā minēto tīrās peļņas kapitalizāciju, kas saskaņā ar Vācijas apņemšanos tiks pielietota centru līmenī. Šādi rīkojoties tiks nodrošināts, ka centru līmenī pēc 15 gadus ilgā laikposma beigām nesaglabāsies nekādas nepamatotas priekšrocības.

(37) Turklāt, Vācija apsolīja, ka gadījumā, ja centrs būs jānodod trešajām personām, par tā darbību tiks izsludināts konkurss saskaņā ar pasūtījumu piešķiršanas tiesiskajiem normatīviem. Centra apsaimniekotāji saņems tikai konkursa ietvaros noteiktu, tirgum atbilstošu atlīdzību.

(38) Tādējādi ne paši centri, ne to administrācija neiegūs nekādu ekonomisko labumu un nebūs uzskatāmi par atbalsta saņēmējiem, bet gan tikai par palīgmehānismiem, kas rūpējas par to, lai centru izmantotāji saņemtu piešķirtos līdzekļus. Tas nozīmē, ka pasākuma ietvaros centru un to administrācijas līmenī nekāds atbalsts netiek piešķirts.

3. Trešais līmenis: izmantotāji

(39) Ar centru uzturētāju un pašu centru starpniecību MVU, kas nomās telpas centros, netiešā veidā tiek atbalstīti ar valsts līdzekļiem. Tomēr jāuzsver, ka mērķa grupai MVU paredzētā atbalsta intensitāte nav 90 %. No valsts līdzekļiem 90 % vai pat 100 % apmērā finansētās izmaksas ir nepieciešamas, lai varētu uzbūvēt centrus.

(40) Centri nodrošinās MVU plašu piedāvājumu (telpas, aprīkojumu, sadarbības iespējas, laboratorijas, konsultatīvos un citus pakalpojumus). Īres maksa, ko MVU maksās par izmantotajām telpām, kā arī cenas, ko MVU maksās par citiem pakalpojumiem (piemēram, laboratoriju un speciālā aprīkojuma izmantošanu), var būt zemākas par tirgus cenām. Dažiem MVU varētu būt lielas grūtības tirgū atrast šāda veida telpas un piedāvājumus, vismaz ne par tādām cenām, kādas tie var finansiāli atļauties maksāt. Līdz ar to labumu, ko gūst MVU, veido iespēja noteiktajā laika posmā izmantot centra telpas un citus pakalpojumus par maksu, kas ir zemāka par tirgus cenām. Tādēļ Komisija pieņem, ka pasākuma rezultātā centru izmantotājiem jeb MVU tiek nodrošinātas priekšrocības, ja īres maksa un/vai maksa par citiem pakalpojumiem ir zemāka par tirgus cenām.

(41) Pasākums iespaidos vai var iespaidot konkurenci, jo tas ir paredzēts noteiktiem uzņēmumiem, kuru mērķa grupu nosaka konkrētā centra veids. Saskaņā ar 6. līdz 14. apsvērumā ietverto izklāstu uzņēmējdarbības centri orientējas uz visu veidu MVU, tehnoloģiskie centri – uz inovatīviem MVU un dibinātāju centri – uz jaundibinātiem mazajiem un pavisam sīkajiem uzņēmumiem. Protams, eksistē arī daudz jauktu formu, piemēram, jaundibināti uzņēmumi var vienlaikus būt arī inovatīvi.

(42) Pasākuma ietvaros netiek izslēgta iespēja, ka atbalsts tiks piešķirts uzņēmumiem, kas darbojas tādos ekonomikas sektoros, kuros notiek Kopienas iekšējā tirdzniecība. Tādēļ jāpieņem, ka pasākums iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(43) Līdz ar to pasākums centru izmantotāju līmenī ir uzskatāms par valsts piešķirtu atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta līmenī, ja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 69/2001 trīs gadus ilgā laikposmā netiek pārsniegta de minimis – maksimālā robeža 100000 euro apmērā uz vienu atbalsta saņēmēju.

(44) Attiecībā uz de minimis – maksimālās robežas piemērošanu dažādiem centru piedāvājumiem Komisija konstatē:

- ciktāl tas attiecas uz telpu nomāšanu, tiek pieņemts zināšanai, kā Vācija ir apņēmusies centru izmantotāju līmenī ievērot Regulas (EK) Nr. 69/2001 nosacījumus. Sākotnējais pasākuma caurskatāmības trūkums tiek novērsts, jo Vācija ir apņēmusies MVU nomāto telpu īres maksā ietvertos atbalsta elementus aprēķināt, pamatojoties uz salīdzināmu īres maksu par līdzīgām telpām, sevišķi, tā saucamo oficiālo komerciālās īres līmeni. Tādējādi Vācija nodrošinās, ka tiks ievērota de minimis – maksimālā robeža 100000 euro apmērā trīs gadus ilgā laikposmā. Tāpēc Vācija apņemas izskaidrot katram centra izmantotājam, ka centra nodrošināto pakalpojumu izmantošana var ietvert atbalsta elementus, kas tiek vērtēti kā Regulas (EK) Nr. 69/2001 nosacījumiem pakļauts de minimis atbalsts,

- attiecībā uz laboratoriju un cita speciālā aprīkojuma izmantošanu (sevišķi tehnoloģiskajos centros) Vācija paziņoja, ka eventuālie atbalsta elementi atspoguļojas piemaksā pie izmantotāju maksātās nomas maksas. Tādēļ to var diferencēt no parastās nomas. Tiek noteikts, ka Vācija arī attiecībā uz šīs piemaksas par laboratoriju un speciālā aprīkojuma izmantošanu apņemas ievērot Regulas (EK) Nr. 69/2001 prasības,

- taču konsultatīvo pakalpojumu ziņā atbalsta elements neiekļaujas de minimis – maksimālajās robežās un tādēļ ir jāvērtē kā valsts atbalsts, kas pakļauts EK Līguma 87. panta 1. punkta nosacījumiem.

2. Pasākuma likumīgums

(45) Vācija ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu.

3. Pasākuma saderība ar EK Līgumu

(46) Sakarā ar to, ka MVU labvēlīgie atbalsta nosacījumi (piemēram, telpu, laboratoriju un speciālā aprīkojuma izmantošana), izņemot konsultatīvos pakalpojumus, netiek uzskatīti par valsts piešķirtu atbalstu, ciktāl tiek ievērota de minimis – maksimālā robeža un Regulas (EK) Nr. 69/2001 nosacījumi, atliek pārbaudīt tikai MVU rīcībā nodoto konsultatīvo pakalpojumu saderību ar kopējo tirgu.

(47) Atbalsts ir paredzēts, lai veicinātu jaunu Vācijas un starptautisko pētījumu un jauninājumu izplatību un komerciālo izmantošanu vispārējās uzņēmumu vadības un attīstības jomā. Līdz ar to tas stimulē tehnoloģiju apmaiņu un sadarbību starp uzņēmumiem.

(48) Saskaņā ar EK Līguma 157. pantu tehnoloģiju apmaiņas un uzņēmumu sadarbības veicināšana ir divi no Kopienas svarīgākajiem mērķiem. Tiktāl atbalsta nosacījumi atbilst EK Līguma 157. pantā noteiktajiem mērķiem. Tomēr Komisija vēl nav izstrādājusi nekādus specifiskus kritērijus tādu atbalsta pasākumu novērtēšanai, kas ir īpaši vērsti uz šiem mērķiem, kaut arī Kopienas reģionālās politikas ietvaros šādus pasākumus bieži veicina Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

(49) Šajā sakarā Komisija norāda uz savu paziņojumu Eiropas Padomes pavasara konferencei "Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai" [9], kurā uzsvērta inovāciju un inovāciju centru (Cluster) stimulēšanas nozīme. Aplūkojamā pasākuma mērķa grupa aprobežojas ar uz inovācijām un tehnoloģijām orientētiem MVU, kas atrodas start-up fāzē; vienlaikus tā ir arī svarīgākā mērķa grupa no ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas viedokļa.

(50) Attiecībā uz konsultatīvajiem pakalpojumiem jākonstatē, ka Vācija ir apņēmusies nepiešķirt atbalstu, kas pārsniedz 50 % no kompensējamām izmaksām. Tādējādi ar konsultatīvajiem pakalpojumiem saistītais atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 70/2001, īpaši tās 5. panta prasībām.

(51) Atbilstoši Komisijai bija jānovērtē šis pasākums ar labvēlīgu attieksmi.

VII. SECINĀJUMS

(52) Ņemot vērā izmaiņas, ko Vācija veica formālās pārbaudes procedūras laikā, Komisija izdara šādu secinājumu.

(53) Saistībā ar atbalsta nosacījumu ietvaros MVU piešķirto atbalstu telpu nomāšanai, laboratoriju un speciālā aprīkojuma un/vai citu inventāra priekšmetu izmantošanai Komisija ir informēta par Vācijas apņemšanos nodrošināt Regulas (EK) Nr. 69/2001 ievērošanu aplūkojamo nosacījumu kontekstā.

(54) Ciktāl atbalsta nosacījumu ietvaros MVU tiek piešķirts atbalsts centros izvietoto "MVU konsultāciju pakalpojumu" izmantošanai, Vācija apņēmās piešķirt šāda veida atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 70/2001 un jo īpaši tās 5. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Atbalsta nosacījumi, ko Vācija laikā no 2004. līdz 2006. gadam ir paredzējusi komunālās ekonomiskās infrastruktūras izveidošanai saskaņā ar kopējā uzdevuma "Reģionālās ekonomiskās struktūras uzlabošana" Ietvara plāna II daļas 7. punktu, izveidojot vai ierīkojot uzņēmējdarbības, tehnoloģiskos un dibināšanas centrus, kas nodrošinās mazajiem un vidējiem uzņēmumiem telpas un komunālos pakalpojumus, nav uzskatāmi par valsts piešķirtu atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, ja Vācija pildīs savu apņemšanos telpu, laboratoriju un speciālā aprīkojuma iznomāšanā un/vai citu pakalpojumu nodrošināšanā ievērot Regulas (EK) Nr. 69/2001 prasības.

2. 1. punktā minētie atbalsta nosacījumi ir uzskatāmi par valsts piešķirtu atbalstu, kas saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir saderīgs ar kopējo tirgu, ja vien Vācija pildīs savu apņemšanos piešķirt jebkādu atbalstu saistībā ar uzņēmējdarbības, tehnoloģiju vai dibinātāju centros izvietoto mazo un vidējo uzņēmumiem izmantotajiem konsultatīvajiem pakalpojumiem tikai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 70/2001.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2005. gada 3. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Neelie Kroes

[1] OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[2] OV C 84, 3.4.2002., 2. lpp.

[3] Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

[4] OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.

[5] OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 364/2004 (OV L 63, 28.2.2004., 22. lpp.).

[6] OV L 159, 3.6.1998., 58. lpp.

[7] Tiesas 1987. gada 16. jūnijs spriedums Lietā 118/85, Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku, ECR [1987], 2593. lpp., 7. un 8. rindkopa.

[8] OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 173/2005 (OV L 29, 2.2.2005., 3. lpp.).

[9] KOM(2005) 24 galīgā versija.

--------------------------------------------------