31.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 390/24

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/108/EK

(2004. gada 15. decembris)

par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību, un par Direktīvas 89/336/EEK atcelšanu

(dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 1,

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru 2,

tā kā

(1)

Padomes Direktīva 89/336/EEK (1989. gada 3. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektromagnētisko saderību (1) ir pārskatīta saskaņā ar iniciatīvu, kas pazīstama kā Iekšējā tirgus noteikumu vienkāršošana (SLIM). Gan SLIM process, gan tam sekojošās padziļinātās apspriedes ir atklājušas vajadzību pilnīgot, stiprināt un precizēt Direktīvā 89/336/EEK paredzēto sistēmu;

(2)

dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu, ka radiosakari, tostarp radiopārraižu uztveršana un amatieru radiosakari, kas darbojas saskaņā ar Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) noteikumiem par radiosakariem, kā arī elektroapgādes tīkli un telekomunikāciju tīkli, un iekārtas, kuras tiem pieslēgtas, ir aizsargātas no elektromagnētiskajiem traucējumiem;

(3)	būtu jāsaskaņo valstu tiesību akti, kas nodrošina aizsardzību pret elektromagnētiskiem traucējumiem, lai nodrošinātu elektrisko un elektronisko iekārtu brīvu apriti, nepazeminot dalībvalstīs pamatoti pieņemtos aizsardzības līmeņus;

(4)	aizsardzība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem rada vajadzību paredzēt saistības dažādiem saimnieciskās darbības subjektiem. Lai panāktu šādu aizsardzību, minētās saistības būtu jāpiemēro taisnīgi un efektīvi;

(5)	iekārtu elektromagnētiskā savietojamība būtu jāreglamentē tā, lai nodrošinātu, ka darbojas iekšējais tirgus, proti, telpa bez iekšējām robežām, kurā nodrošināta brīva preču, personu, pakalpojumu un kapitāla aprite;

(6)

iekārtām, uz ko attiecas šī direktīva, bFFūtu jāietver gan aparāti, gan stacionāri kompleksi. Tomēr būtu jāparedz attiecīgi noteikumi gan vieniem, gan otriem. Tas ir tādēļ, ka uz aparātiem kā tādiem attiecas brīva aprite Kopienā, taču stacionāri kompleksi ir uzstādīti pastāvīgai lietošanai iepriekš noteiktā vietā kā dažādu tipu aparātu un, attiecīgos gadījumos, citu ierīču kopums. Tādu kompleksu sastāvs un funkcija vairumā gadījumu atbilst lietotāju īpašajām vajadzībām;

(7)

šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz radioiekārtām un telekomunikāciju terminālu iekārtām, jo uz tām jau attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju terminālu iekārtām un to atbilstības savstarpēju atzīšanu (2). Abās direktīvās paredzētās elektromagnētiskās savietojamības prasības nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni;

(8)	šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz lidaparātiem vai iekārtām, ko paredzēts uzstādīt lidaparātos, jo uz tām jau attiecas īpaši Kopienas vai starptautiski noteikumi, kas reglamentē elektromagnētisko savietojamību;

(9)	šai direktīvai nebūtu jāreglamentē iekārtas, kas elektromagnētiskās savietojamības ziņā ir būtībā nekaitīgas;

(10)	šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz iekārtu drošumu, jo uz to attiecas īpaši Kopienas vai attiecīgo valstu tiesību akti;

(11)	ja šī direktīva reglamentē aparātus, tai būtu jāattiecas uz gataviem aparātiem, kas ir pirmo reizi komerciāli pieejami Kopienas tirgū. Konkrētos gadījumos dažas sastāvdaļas un montāžas mezgli būtu jāuzskata par aparātiem, ja tos dara pieejamus tiešajam patērētājam;

(12)

principi, uz kuriem balstīta šī direktīva, ir tie, kas izklāstīti Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartiem (3). Saskaņā ar šo pieeju uz iekārtu projektēšanu un ražošanu attiecas pamatprasības saistībā ar elektromagnētisko savietojamību. Šīs prasības ir tehniski izklāstītas saskaņotajos Eiropas standartos, ko pieņem dažādas Eiropas standartizācijas organizācijas, Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI). Šīs direktīvas piemērošanas jomā CEN, CENELEC un ETSI ir atzītas par kompetentajām iestādēm, kas pieņem saskaņotus standartus, ko tās izstrādā saskaņā ar vispārējām pamatnostādnēm par šo iestāžu savstarpēju sadarbību un to sadarbību ar Komisiju, kā arī saskaņā ar procedūru, kura paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas Sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (4);

(13)

saskaņotie standarti atspoguļo vispāratzītos jaunākos tehnikas sasniegumus Eiropas Savienībā elektromagnētiskās savietojamības jomā. Tādējādi tas ir iekšējā tirgus darbības interesēs, lai pastāvētu Kopienas līmenī saskaņoti elektromagnētiskās savietojamības standarti. Ja šāda standarta atsauce ir publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, tā ievērošanai būtu jārada pieņēmums par atbilstību attiecīgajām pamatprasībām, kaut būtu jāļauj šādu atbilstību pierādīt arī citādi. Atbilstība saskaņotam standartam nozīmē ievērot tā noteikumus un pierādīt to, izmantojot saskaņotajā standartā aprakstītās vai minētās metodes;

(14)

tīkliem pieslēdzamu iekārtu izgatavotājiem šādas iekārtas būtu jākonstruē tā, lai normālos darbības apstākļos pakalpojumu kvalitāte nepieņemami nepasliktinātos. Tīklu operatoriem būtu jāizveido tīkli tā, lai tīkliem pieslēdzamo iekārtu izgatavotājiem neradītu nesamērīgu slogu, aizsargājot tīklus no pakalpojumu kvalitātes nepieņemamas pasliktināšanās. Izstrādājot saskaņotus standartus, Eiropas Standartizācijas organizācijām būtu atbilstoši jāņem vērā šis mērķis (tostarp attiecīgu tipu elektromagnētisko parādību kumulatīvā ietekme);

(15)

vajadzētu nodrošināt, ka aparātus var laist tirgū vai ekspluatēt vienīgi tad, ja attiecīgie izgatavotāji ir pierādījuši, ka aparāti ir projektēti un ražoti atbilstoši šīs direktīvas prasībām. Aparātiem, kas laisti tirgū, vajadzētu būt ar CE marķējumu, kas apliecina atbilstību šai direktīvai. Kaut arī atbilstības novērtējums būtu jānodrošina izgatavotājam, neizmantojot neatkarīgu atbilstības novērtēšanas struktūru, ražotājiem vajadzētu būt brīvai izvēlei izmantot šādu struktūru pakalpojumus;

(16)	saistībā ar pienākumu novērtēt atbilstību izgatavotājam būtu jāveic aparāta elektromagnētiskās savietojamības novērtējums, pamatojoties uz atbilstošām parādībām, lai noteiktu, vai attiecīgais aparāts atbilst šajā direktīvā paredzētajām aizsardzības prasībām;

(17)

ja aparātam var būt dažādas konfigurācijas, elektromagnētiskās savietojamības novērtējumam būtu jāapstiprina, vai aparāts atbilst aizsardzības prasībām konfigurācijās, ko izgatavotājs uzskata par tādām, kuras raksturo paredzēto lietojumu normālos apstākļos; šādos gadījumos būtu jāpietiek ar novērtējumu, izmantojot konfigurāciju, kas visticamāk varētu radīt vislielākos traucējumus, un tādu konfigurāciju, kas varētu būt visjūtīgākā pret traucējumiem;

(18)

stacionāri kompleksi, tostarp lielas iekārtas un tīkli, var radīt elektromagnētiskos traucējumus, vai elektromagnētiskie traucējumi var tos ietekmēt. Var būt saskarne starp stacionāriem kompleksiem un aparātiem, un stacionāro kompleksu radītie elektromagnētiskie traucējumi var ietekmēt aparātus, un otrādi. Attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību nav svarīgi, vai elektromagnētiskos traucējumus rada aparāti vai stacionārs komplekss. Tālab uz stacionāriem kompleksiem un aparātiem būtu jāattiecina saskaņots un visaptverošs pamatprasību režīms. Būtu jāpastāv iespējai izmantot saskaņotus standartus stacionāriem kompleksiem, lai pierādītu atbilstību pamatprasībām, ko aptver šādi standarti;

(19)	īpašo parametru dēļ stacionāri kompleksi nebūtu jāmarķē ar CE marķējumu, un attiecībā uz tiem nebūtu jāsagatavo atbilstības deklarācija;

(20)

aparātiem, ko laiž tirgū, lai iekļautu kādā konkrētā stacionārā kompleksā, un kas citādi nav komerciāli pieejami, nav lietderīgi veikt atbilstības novērtēšanu atsevišķi no stacionārā kompleksa, kurā tos paredzēts iekļaut. Šādus aparātus tālab būtu jāatbrīvo no atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras parasti piemēro aparātiem. Tomēr nebūtu pieļaujams, ka šādi aparāti apdraudētu tā stacionārā kompleksa atbilstību, kurā tie ir iekļauti. Ja aparātu iekļauj vairākos identiskos stacionāros kompleksos, vajadzētu pietikt ar šo kompleksu elektromagnētiskās savietojamības parametru noteikšanu, lai nodrošinātu atbrīvojumu no atbilstības novērtēšanas procedūras;

(21)	ir vajadzīgs pārejas posms, lai izgatavotāji un citas iesaistītās personas varētu pielāgoties jaunajai reglamentācijai;

(22)

ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi - proti, iekšējā tirgus darbības nodrošināšanu, prasot, lai iekārtām būtu elektromagnētiskā savietojamība atbilstošā līmenī - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai;

(23)	tādēļ būtu jāatceļ Direktīva 89/336/EEK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Temats un darbības joma

1.   Šī direktīva reglamentē iekārtu elektromagnētisko savietojamību. Tās mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus darbību, prasot, lai iekārtām būtu elektromagnētiskā savietojamība atbilstošā līmenī. Šī direktīva attiecas uz iekārtām, kā tās definētas 2. pantā.

2.   Šī direktīva neattiecas uz

a)	iekārtām, uz ko attiecas direktīva 1999/5/EK;

b)	aeronavigācijas ražojumiem, daļām un pierīcēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1592/2002 (2002. gada 15. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (5);

c)

radioiekārtām, ko izmanto radioamatieri, kā paredzēts noteikumos par radiosakariem, kuri pieņemti saskaņā ar ITU statūtiem un konvenciju (6), ja vien iekārtas nav komerciāli pieejamas. Komplektus, kuru sastāvdaļas jāsamontē radioamatieriem, un komerciālās iekārtas, ko modificē un izmanto radioamatieri, neuzskata par komerciāli pieejamām iekārtām.

3.   Šī direktīva neattiecas uz iekārtām, kuru fizisko parametru raksturs ir tāds, ka

a)	tās nespēj radīt vai papildināt elektromagnētisku starojumu, kas augstāks par līmeni, kādā paredzētajā veidā darbojas radio un telekomunikāciju iekārtas un citas iekārtas; un

b)	tās darbojas bez nepieņemamas pasliktināšanās, ja pastāv tādi elektromagnētiskie traucējumi, kas parasti rodas to paredzētajā lietojumā.

4.   Ja attiecībā uz 1. punktā minētajām iekārtām pamatprasības, kas izklāstītas I pielikumā, pilnīgi vai daļēji tiek sīkāk izklāstītas citās Kopienas direktīvās, šo direktīvu šīm iekārtām nepiemēro vai pārtrauc piemērot attiecībā uz šādām prasībām dienā, kas stājas spēkā attiecīgās direktīvas.

5.   Šī direktīva neskar to Kopienas vai attiecīgo valstu tiesību aktu piemērošanu, kuri reglamentē iekārtu drošību.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)	“iekārta” ir jebkurš aparāts vai stacionārs komplekss;

b)	“aparāts” ir jebkura gatava pierīce vai to kombinācija, kas ir komerciāli pieejama kā viena funkcionāla vienība, kura paredzēta tiešajam patērētajam un kura var radīt elektromagnētiskos traucējumus, vai kuras darbību var ietekmēt elektromagnētiskie traucējumi;

c)	“stacionārs komplekss” ir dažādu veidu aparātu un, attiecīgos gadījumos, citu ierīču noteikta kombinācija, ko montē un uzstāda iepriekš noteiktā vietā, kur to paredzēts lietot pastāvīgi;

d)	“elektromagnētiska savietojamība” ir iekārtas spēja normāli darboties elektromagnētiskā vidē, neradot nepieņemamus elektromagnētiskus traucējumus citām iekārtām šajā vidē;

e)	“elektromagnētiski traucējumi” ir jebkura elektromagnētiska parādība, kas var pasliktināt iekārtas darbību. Elektromagnētiskie traucējumi var būt elektromagnētisks troksnis, nevēlams signāls vai pārmaiņas pašā elektromagnētisko viļņu izplatības vidē;

f)	“imunitāte” ir iekārtas spēja elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē bez traucējumiem darboties, kā paredzēts;

g)	“drošības vajadzības” ir vajadzības sargāt cilvēka dzīvību vai īpašumu;

h)	“elektromagnētiskā vide” ir visas elektromagnētiskās parādības, kas novērojamas kādā konkrētā vietā.

2.   Šajā direktīvā par aparātiem 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē uzskata

a)	“sastāvdaļas” vai “montāžas mezglus”, kuri paredzēti tam, lai tiešais patērētājs tos iekļautu kādā aparātā, un kuri var radīt elektromagnētiskos traucējumus, vai kuru darbību var ietekmēt elektromagnētiskie traucējumi;

b)	“pārvietojami kompleksi”, kas ir aparātu un, attiecīgos gadījumos, citu ierīču kombinācijas, kuras paredzēts pārvietot un lietot vairākās vietās.

3. pants

Laišana tirgū un/vai laišana ekspluatācijā

Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iekārtas laiž tirgū un/vai laiž ekspluatācijā vienīgi tad, ja tās - pareizi uzstādot, uzturot un lietojot paredzētajam mērķim - atbilst šīs direktīvas prasībām.

4. pants

Iekārtu brīva aprite

1.   Tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar elektromagnētisko savietojamību, dalībvalstis nedrīkst kavēt tādu iekārtu, kuras atbilst šīs direktīvas prasībām, laišanu tirgū un laišanu ekspluatācijā savā teritorijā.

2.   Šīs direktīvas prasības neliedz jebkurā dalībvalstī piemērot šādus īpašos pasākumus attiecībā uz iekārtu laišanu ekspluatācijā vai lietošanu:

a)	pasākumus, lai pārvarētu esošu vai paredzamu elektromagnētiskās savietojamības problēmu konkrētajā objektā;

b)	drošības apsvērumu dēļ paredzētus pasākumus, lai aizsargātu publiskos telekomunikāciju tīklus vai uztvērējstacijas vai raidstacijas, ko lieto drošības vajadzībām un izmanto stingri noteiktā spektrā.

Neskarot Direktīvu 98/34/EK, dalībvalstis par šiem īpašajiem pasākumiem paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

Īpašos pasākumus, kas ir akceptēti, Komisija publicē “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

3.   Dalībvalstis nerada šķēršļus tam, ka tirdzniecības izstādēs, izstādēs un līdzīgos pasākumos izstāda un/vai demonstrē iekārtas, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām, ja labi redzama zīme skaidri norāda, ka šādas iekārtas nedrīkst laist tirgū un/vai ekspluatācijā tikmēr, kamēr nav nodrošināta to atbilstība šīs direktīvas prasībām. Demonstrāciju var veikt vienīgi ar nosacījumu, ka tiek veikti piemēroti pasākumi elektromagnētisko traucējumu novēršanai.

5. pants

Pamatprasības

Šīs direktīvas 1. pantā minētās iekārtas atbilst I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

6. pants

Saskaņotie standarti

1.   “Saskaņots standarts” ir tehniskā specifikācija, ko pieņēmusi atzīta Eiropas standartizācijas organizācija, kurai Komisija piešķīrusi pilnvaras, atbilstoši procedūrām, kas Direktīvā 98/34/EK paredzētas tam, lai noteiktu Eiropas mēroga prasību. Atbilstība “saskaņotajam standartam” nav obligāta.

2.   Iekārtu atbilstība attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem, kuru atsauces ir publicētas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, dalībvalstīm rada pieņēmumu, ka attiecīgās iekārtas atbilst tām I pielikumā minētajām pamatprasībām, uz ko konkrētie standarti attiecas. Šis atbilstības pieņēmums attiecas tikai uz piemērotā(-o) saskaņotā(-o) standarta(-u) apjomu un attiecīgajām pamatprasībām, uz ko attiecas uz šāds(-i) saskaņotais(-ie) standarts(-i).

3.   Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka saskaņotais standarts pilnībā neatbilst I pielikumā minētajām pamatprasībām, tā konkrēto jautājumu, izklāstot šādas rīcības iemeslus, nodod Pastāvīgajai komitejai (turpmāk “Komiteja”), kas izveidota ar Direktīvu 98/34/EK. Komiteja nekavējoties sniedz atzinumu.

4.   Saņēmusi Komitejas atzinumu, Komisija par attiecīgā saskaņotā standarta atsauci pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

a)	nepublicēt;

b)	publicēt ar ierobežojumiem;

c)	saglabāt atsauci “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”;

d)	atsaukt atsauci “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

Komisija nekavējoties paziņo dalībvalstīm par savu lēmumu.

II NODAĻA

APARĀTI

7. pants

Aparātu atbilstības novērtēšanas procedūra

Aparātu atbilstību I pielikumā minētajām pamatprasībām pierāda, izmantojot II pielikumā aprakstīto procedūru (iekšējā ražošanas kontrole). Tomēr izgatavotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā var izlemt izmantot III pielikumā aprakstīto procedūru.

8. pants

CE marķējums

1.   Aparātiem, kuru atbilstība šai direktīvai ir pierādīta, izmantojot 7. pantā izklāstīto procedūru, ir CE marķējums, kas to apliecina. Izgatavotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā ir atbildīgs par CE marķējuma izvietošanu. CE marķējumu izvieto saskaņā ar V pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu aparātus vai to iesaiņojumus, vai lietošanas pamācības marķēt ar zīmēm, kas var maldināt trešās personas par CE marķējuma jēgu un/vai grafisko formu.

3.   Aparātiem vai to iesaiņojumam, vai lietošanas pamācībām drīkst piestiprināt jebkuru citu marķējumu, ja tas nepasliktina CE marķējuma redzamību un salasāmību.

4.   Neskarot 10. pantu, ja kompetenta iestāde konstatē, ka CE marķējums ir uzlikts nepamatoti, izgatavotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim Kopienā ir jānodrošina aparāta atbilstība noteikumiem, kas attiecas uz CE marķējumu, saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts paredzētajiem nosacījumiem.

9. pants

Citi marķējumi un informācija

1.   Katru aparātu identificē attiecībā uz tā tipu, partiju, sērijas numuru vai jebkuru citu informāciju, kas ļauj aparātu identificēt.

2.   Katram aparātam pievieno izgatavotāja vārdu vai nosaukumu un adresi, un, ja viņš Kopienā neveic uzņēmējdarbību, vārdu vai nosaukumu un adresi viņa pilnvarotam pārstāvim vai personai Kopienā, kas atbild par aparāta laišanu Kopienas tirgū.

3.   Izgatavotājs nodrošina informāciju par visiem īpašiem piesardzības pasākumiem, kas -montējot, uzstādot, lietojot aparātu vai veicot tā apkopi - jāievēro, lai nodrošinātu to, ka aparāts, sākot tā lietošanu, atbilst I pielikuma 1. punktā izklāstītajām aizsardzības prasībām.

4.   Aparātam, kura atbilstība aizsardzības prasībām nav nodrošināta dzīvojamos rajonos, pievieno skaidru norādi, attiecīgos gadījumos arī uz iesaiņojuma, ka tā lietojums ir šādā veidā ierobežots.

5.   Informāciju, kas vajadzīga, lai aparātu varētu lietot atbilstoši paredzētajiem mērķiem, ietver aparāta lietošanas instrukcijā.

10. pants

Aizsardzības pasākumi

1.   Ja dalībvalsts pārliecinās, ka aparāts ar CE marķējumu neatbilst šajā direktīvā ietvertajām prasībām, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atsauktu aparātu no tirgus, aizliegtu to laist tirgū vai ekspluatācijā, vai ierobežotu tā brīvu apriti.

2.   Attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem šādiem pasākumiem, norādot to iemeslus un īpaši uzsverot to, vai neatbilstību rada:

a)	neatbilstība I pielikumā minētajām pamatprasībām, ja aparāts neatbilst 6. pantā minētajiem saskaņotajiem standartiem;

b)	nepareiza 6. pantā minēto saskaņoto standartu piemērošana;

c)	trūkumi 6. pantā minētajos saskaņotajos standartos.

3.   Komisija cik drīz vien iespējams apspriežas ar attiecīgajām pusēm un pēc tam paziņo dalībvalstīm, vai tā atzīst veikto pasākumu par pamatotu.

4.   Ja 1. punktā minētais pasākums ir paredzēts tāpēc, ka saskaņotajos standartos ir kāds trūkums, un ja attiecīgā dalībvalsts paredz pasākumu uzturēt spēkā, Komisija, apspriedusies ar pusēm, nodod attiecīgo lietu Komitejai un sāk 6. panta 3. un 4. punktā izklāstīto procedūru.

5.   Ja attiecībā uz aparātu, kas neatbilst standartiem, ir veikta III pielikumā minētā atbilstības vērtēšanas procedūra, attiecīgā dalībvalsts atbilstoši vēršas pret III pielikuma 3. punktā minētā paziņojuma autoru un attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

11. pants

Lēmumi par aparāta atsaukšanu, lietojuma aizliegšanu vai brīvas aprites ierobežošanu

1.   Visos saskaņā ar šo direktīvu pieņemtajos lēmumos, kas paredz atsaukt kādu aparātu no tirgus, aizliegt vai ierobežot tā laišanu tirgū vai ekspluatācijā, vai ierobežot tā brīvu apriti, norāda precīzus to pieņemšanas iemeslus. Par šādiem lēmumiem tūlīt paziņo attiecīgai personai, vienlaikus informējot par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar spēkā esošajiem attiecīgas dalībvalsts tiesību aktiem, un par termiņiem, kas attiecas uz šādiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

2.   Ja tiek pieņemts 1. punktā minētais lēmums, izgatavotājam, viņa pilnvarotajam pārstāvim vai ikvienai citai ieinteresētai personai ir iespēja iepriekš darīt zināmu savu viedokli, izņemot gadījumus, kad šāda apspriešanās nav neiespējama veicamā pasākuma steidzamības dēļ, ko īpaši attaisno sabiedrības interešu prasības.

12. pants

Paziņotās struktūras

1.   Dalībvalstis Komisijai paziņo, kuras struktūras tās ir norīkojušas veikt III pielikumā minētos uzdevumus. Izraugoties struktūras, ko norīkot, dalībvalstis piemēro VI pielikumā noteiktos kritērijus.

Paziņojumā norāda, vai struktūras ir norīkotas veikt III pielikumā minētos uzdevumus attiecībā uz visiem aparātiem, uz ko attiecas šī direktīva, un/vai attiecībā uz visām I pielikumā minētajām pamatprasībām, vai arī norīkojums attiecas tikai uz kādiem noteiktiem aparātu aspektiem un/vai kategorijām.

2.   Struktūras, kas atbilst attiecīgajos saskaņotajos standartos paredzētajiem novērtēšanas kritērijiem, uzskata par tādām, kuras atbilst VI pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, uz ko attiecas šie saskaņotie standarti. Komisija “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” publicē minēto standartu atsauces.

3.   Komisija “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” publicē paziņoto struktūru sarakstu. Komisija nodrošina to, ka sarakstu pastāvīgi atjaunina.

4.   Ja kāda dalībvalsts konstatē, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst VI pielikumā uzskaitītajiem kritērijiem, tā attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Komisija 3. punktā minētajā sarakstā svītro norādi uz šo struktūru.

III NODAĻA

STACIONĀRI KOMPLEKSI

13. pants

Stacionāri kompleksi

1.   Aparātiem, kas laisti tirgū un ko var iekļaut stacionārā kompleksā, piemēro visus attiecīgos noteikumus, kas attiecībā uz aparātiem izklāstīti šajā direktīvā.

Tomēr 5., 7., 8. un 9. panta noteikumi nav obligāti attiecībā uz aparātu, ko paredzēts iekļaut konkrētā stacionārā kompleksā un kas citādi nav komerciāli pieejams. Tādos gadījumos pavaddokumentos īpaši norāda stacionāro kompleksu un tā elektromagnētiskās savietojamības parametrus, kā arī norāda piesardzības pasākumus, kas jāveic, lai aparātu iekļautu stacionārā kompleksā, neapdraudot attiecīgā kompleksa atbilstību. Tajā ietver arī 9. panta 1. un 2. punktā minēto informāciju.

2.   Ja pazīmes liecina, ka stacionārs komplekss neatbilst prasībām, jo īpaši, ja ir sūdzības par kompleksa radītiem traucējumiem, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes var lūgt pierādījumus attiecībā uz stacionārā kompleksa atbilstību un, vajadzības gadījumā, ierosināt veikt novērtējumu.

Ja ir konstatēta neatbilstība, kompetentās iestādes var prasīt veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu stacionārā kompleksa atbilstību I pielikuma 1. punktā izklāstītajām aizsardzības prasībām.

3.   Dalībvalstis paredz vajadzīgos noteikumus, lai noskaidrotu personu vai personas, kas atbildīgas par to, lai nodrošinātu stacionārā kompleksa atbilstību attiecīgajām pamatprasībām.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Atcelšana

Ar šo Direktīva 89/336/EEK ir atcelta no 20.7.2007.

Atsauces uz Direktīvu 89/336/EEK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās jālasa saskaņā ar VII pielikumā pievienoto atbilstības tabulu.

15. pants

Pārejas posma pasākumi

Dalībvalstis nekavē laist tirgū un/vai laist ekspluatācijā iekārtas, kas atbilst Direktīvā 89/336/EEK ietvertajiem noteikumiem un kas laistas tirgū pirms 20.7.2009.

16. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 20.1.2007 pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šajā direktīvā ietvertās prasības. Par to tās tūlīt informē Komisiju. Tās piemēro šos aktus no 20.7.2007 Kad dalībvalstis pieņem šādus aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publikācijas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

18. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV C 220, 16.9.2003., 13. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 9. marta Atzinums (“Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēts) un Padomes 2004. gada 29. novembra Lēmums.

(3)  OV L 139, 23.5.1989., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/68/EEK (OV L 220, 30.8.1993., 1. lpp.).

(4)  OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(5)  OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

(6)  OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

---

---

---

---

---

---

---

---