EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32003R1954

Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulas (EK) Nr. 685/95 un (EK) Nr. 2027/95

OJ L 289, 7.11.2003, p. 1–7 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 04 Volume 006 P. 44 - 50
Special edition in Estonian: Chapter 04 Volume 006 P. 44 - 50
Special edition in Latvian: Chapter 04 Volume 006 P. 44 - 50
Special edition in Lithuanian: Chapter 04 Volume 006 P. 44 - 50
Special edition in Hungarian Chapter 04 Volume 006 P. 44 - 50
Special edition in Maltese: Chapter 04 Volume 006 P. 44 - 50
Special edition in Polish: Chapter 04 Volume 006 P. 44 - 50
Special edition in Slovak: Chapter 04 Volume 006 P. 44 - 50
Special edition in Slovene: Chapter 04 Volume 006 P. 44 - 50
Special edition in Bulgarian: Chapter 04 Volume 007 P. 30 - 36
Special edition in Romanian: Chapter 04 Volume 007 P. 30 - 36
Special edition in Croatian: Chapter 04 Volume 012 P. 11 - 17

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2003/1954/oj

32003R1954



Oficiālais Vēstnesis L 289 , 07/11/2003 Lpp. 0001 - 0007


Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003

(2003. gada 4. novembris),

kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulas (EK) Nr. 685/95 un (EK) Nr. 2027/95

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu un 299. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā:

(1) 4. pantā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku [3] ir paredzēts, ka Padome nosaka Kopienas pasākumus, kas reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem, kā arī ilgtspējīgu zvejas darbības īstenošanu.

(2) Noteikumi, kas reglamentē piekļuvi dažiem apgabaliem un resursiem, kas noteikti Spānijas un Portugāles Pievienošanās akta 156. līdz 166. pantā un 347. līdz 353. pantā, no 2002. gada 31. decembra vairs nav spēkā. Līdz ar to daži noteikumi Padomes 1995. gada 27. marta Regulā (EK) Nr. 685/95 par zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem [4] un Padomes 1995. gada 15. jūnija Regulā (EK) Nr. 2027/95, ar ko izveido zvejas intensitātes pārvaldības režīmu attiecībā uz dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem [5], ir jāpielāgo jaunajai tiesiskajai situācijai.

(3) Citu Regulās (EK) Nr. 685/95 un (EK) Nr. 2027/95 paredzēto noteikumu mērķis ir izveidot vispārēju sistēmu zvejas intensitātes pārvaldībai, lai novērstu zvejas intensitātes pieaugumu, un tie nav saistīti ar Spānijas un Portugāles Pievienošanās aktu. Minētie noteikumi ir svarīgi zivsaimniecības pārvaldībai un ir jāsaglabā.

(4) Lai nodrošinātu to, ka pašreizējais zvejas intensitātes vispārējais līmenis nepieaug, ir jāizveido jauns zvejas intensitātes pārvaldības režīms ICES V, VI, VII, VIII, IX un X apgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. rajonā. Šis režīms ierobežo zvejas intensitāti, pamatojoties uz to zvejas intensitāti, kas attiecīgajā zivsaimniecībā tika izmantota laika posmā no 1998. gada līdz 2002. gadam.

(5) Lai nodrošinātu atbilstību dažādu zvejas intensitātes pārvaldības noteikumu starpā, šajā regulā paredzētie vispārējie zvejas intensitātes ierobežojumi jāpārskata katru reizi, kad vien Padome ataudzēšanas plāna ietvaros pieņem zvejas intensitātes pārvaldības noteikumus zivsaimniecībām tajā pašā apgabalā vai tā daļā. Pašreizējā režīma īstenošanas pārskatīšana līdz 2006. gada decembrim arī ļautu Padomei atkārtoti novērtēt situāciju.

(6) Lai aizsargātu jutīgo bioloģisko stāvokli ūdeņos ap Azoru salām, Madeiru un Kanāriju salām un lai saglabātu šo salu vietējo ekonomiku, ņemot vērā to strukturālo, sociālo un ekonomisko situāciju, minētajos ūdeņos ir jāierobežo dažas šo salu ostās reģistrētu kuģu zvejas darbības. Šo pasākumu pārskatīšana līdz 2006. gada decembrim ļautu Padomei atkārtoti novērtēt situāciju.

(7) Apgabals, kas atrodas uz dienvidiem un rietumiem no Īrijas, ir atzīts par tādu apgabalu, kurā ir augsta heku mazuļu koncentrācija. Šim apgabalam ir noteikti īpaši ierobežojumi grunts zvejas rīku izmantošanā. Šajā pašā saglabāšanas nolūkā tam jāpiemēro īpašas intensitātes ierobežojumu prasības saskaņā ar iepriekš aprakstīto vispārējo sistēmu. Šo prasību pārskatīšana līdz 2008. gada decembrim ļautu Padomei atkārtoti novērtēt situāciju.

(8) Karoga dalībvalstis ir atbildīgas par zvejas intensitātes regulēšanas pasākumu pieņemšanu; tādēļ ir jānodrošina pārvaldības un uzraudzības procedūru pārredzamība un taisnīgums.

(9) Ņemot vērā īpašās to sugu saglabāšanas prasības, kuru ģeogrāfiskā izplatība iesniedzas ūdeņos, uz kuriem attiecas vairāku dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, dalībvalstīm ir jāļauj ierobežot zvejas darbību, ko veic kuģi, kuri peld ar to karogiem, atļaujot veikt zvejas darbību tikai ar īpašiem zvejas rīkiem, īpašās sezonās un apgabalos.

(10) Komisijai ir jābūt iespējai precizēt maksimālos zvejas intensitātes ierobežojumus, pamatojoties uz dalībvalsts pamatotu pieprasījumu, lai ļautu tai pilnībā izmantot savas zvejas iespējas.

(11) Līdz ar izmaiņām zvejas intensitātes pārvaldības režīmā ir jāveic atbilstošas izmaiņas II. A un III sadaļā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2847/93, ar ko izveido kontroles sistēmu, kura piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai [6].

(12) Lai nodrošinātu juridisku noteiktību, izvairītos no izmaiņām iesaistīto apgabalu un resursu pašreizējā līdzsvarā un lai garantētu to, ka izmantotā zvejas intensitāte ir līdzsvarā ar pieejamiem resursiem, jāatceļ Regulas (EK) Nr. 685/95 un (EK) Nr. 2027/95.

(13) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai uzticēto izpildes pilnvaru īstenošanai [7],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

Šī regula nosaka kritērijus un procedūras attiecībā uz režīmu, kas saistīts ar zvejas intensitātes pārvaldību ICES V, VI, VII, VIII, IX un X apgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. rajonā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a) "ICES un CECAF zonas" ir tās zonas, kuras noteiktas Padomes 1991. gada 17. decembra Regulā (EEK) Nr. 3880/91 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemļaustrumu daļā [8];

b) "zvejas intensitāte" ir zvejas kuģa jaudas un zvejas darbības reizinājums; kuģu grupai tā ir visu grupas kuģu zvejas intensitāšu summa.

II NODAĻA

ZVEJAS INTENSITĀTES PĀRVALDĪBAS REŽĪMS

I Sadaļa

Noteikumi attiecībā uz dažām zivsaimniecībām

3. pants

Pasākumi attiecībā uz bentālo zivju sugu, kā arī dažu gliemju un vēžveidīgo zveju

1. Izņemot apgabalā, kas noteikts 6. panta 1. punktā, dalībvalstis:

a) novērtē to kuģu zvejas intensitātes līmeņus, kuru kopējais garums ir 15 metri vai vairāk, nosakot tos kā gada vidējo rādītāju laika posmā no 1998. gada līdz 2002. gadam katrā ICES apgabalā un CECAF rajonā, kas minēts 1. pantā, attiecībā uz bentālo zivju sugu zivsaimniecību, izņemot to bentālo zivju sugu zivsaimniecību, uz kuru attiecas Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un saistītos noteikumus, kuri piemērojami zvejai dziļjūras krājumos [9], un ķemmīšgliemeņu, krabju un zirnekļkrabju zivsaimniecību, kā noteikts šīs regulas pielikumā. Zvejas intensitātes aprēķināšanas nolūkā kuģa zvejas jaudu izmēra kā uzstādīto jaudu, kas izteikta kilovatos (kW);

b) nosaka katras a) apakšpunktā minētās zivsaimniecības zvejas intensitātes līmeni, kas novērtēts atbilstoši a) apakšpunktam, katrā ICES apgabalā vai CECAF rajonā.

2. Zvejas intensitātes pārvaldības režīms, kas paredzēts 1. punktā, neierobežo ataudzēšanas plānos paredzētos režīmus, kādus Padome var noteikt.

3. Ja Padome pieņem ataudzēšanas plānu, kurš saistīts ar zvejas intensitātes pārvaldību visos 1. pantā minētajos apgabalos vai rajonos, vai to daļās, ar šo plānu vienlaicīgi tiek izdarīti vajadzīgie pielāgojumi šajā regulā.

4. Līdz 2006. gada 31. decembrim Komisija iepazīstina Eiropas Parlamentu un Padomi ar ziņojumu, kurā novērtēta 1. punktā paredzētā zvejas intensitātes pārvaldības režīma īstenošana. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Padome lemj par jebkādiem nepieciešamajiem režīma pielāgojumiem.

4. pants

Zvejas kuģi, kuru garums ir 15 metri vai mazāk

1. To kuģu zvejas intensitāti, kuru kopējais garums ir 15 metri vai mazāk, novērtē vispārīgi katrai zivsaimniecībai un apgabalam vai rajonam, kas minēts 3. panta 1. punktā, laika posmā no 1998. gada līdz 2002. gadam.

2. To kuģu zvejas intensitāti, kuru kopējais garums ir 10 metri vai mazāk, novērtē vispārīgi katrai zivsaimniecībai un apgabalam vai rajonam, kas minēti 6. panta 1. punktā, laika posmā no 1998. gada līdz 2002. gadam.

3. Dalībvalstis nodrošina to, lai šo kuģu zvejas intensitāte tiktu ierobežota, ievērojot atbilstoši 1. un 2. punktam novērtētās zvejas intensitātes līmeni.

5. pants

Konkrētu zvejas darbību nosacījumi

1. Ūdeņos līdz pat 100 jūras jūdžu attālumā no Azoru salu, Madeiras un Kanāriju salu bāzes līnijām attiecīgās dalībvalstis var ierobežot zveju, atļaujot to veikt tikai šo salu ostās reģistrētiem kuģiem, izņemot Kopienas kuģus, kas tradicionāli zvejo minētajos ūdeņos, ciktāl tie nepārsniedz tradicionāli atvēlēto zvejas intensitāti.

Saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā, Komisija pieņem noteikumus šā punkta noteikumu īstenošanai.

2. Līdz 2006. gada 31. decembrim Komisija iepazīstina Eiropas Parlamentu un Padomi ar ziņojumu par 1. punktā paredzēto noteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā iesniedz Padomei priekšlikumus par šo noteikumu pielāgojumiem.

II Sadaļa

6. pants

Nosacījumi bioloģiski jutīgās zonās

1. Īpašu zvejas intensitātes pārvaldības režīmu piemēro apgabalam, ko ietver Īrijas krasts uz dienvidiem no 53°30' Z un uz rietumiem no 07°00' R un taisnas līnijas, kas secīgi savieno šādas ģeogrāfiskās koordinātes:

- punktu Īrijas krastā — 53°30' ziemeļu platuma,

- 53°30' ziemeļu platuma, 12°00' rietumu garuma,

- 53°00' ziemeļu platuma, 12°00' rietumu garuma,

- 51°00' ziemeļu platuma, 11°00' rietumu garuma,

- 49°30' ziemeļu platuma, 11°00' rietumu garuma,

- 49°30' ziemeļu platuma, 07°00' rietumu garuma,

- punktu Īrijas krastā — 07°00' rietumu garuma.

2. Apgabalā, kas noteikts 1. punktā, dalībvalstis novērtē to kuģu zvejas intensitātes līmeņus, kuru kopējais garums ir 10 metri vai vairāk, nosakot tos kā gada vidējo rādītāju laika posmā no 1998. gada līdz 2002. gadam, attiecībā uz bentālo zivju sugu zivsaimniecību, izņemot bentālo zivju sugu zivsaimniecību, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 2347/2002, un ķemmīšgliemeņu, krabju un zirnekļkrabju zivsaimniecību, un piešķir tādējādi novērtēto zvejas intensitātes līmeni katrai minētajai zivsaimniecībai.

3. Līdz 2008. gada 31. decembrim Komisija iepazīstina Eiropas parlamentu un Padomi ar ziņojumu, kurā novērtēts 1. un 2. punktā noteiktais zvejas intensitātes pārvaldības režīms saistībā ar citiem pārvaldības pasākumiem attiecīgajā apgabalā. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Padome lemj par jebkādiem nepieciešamajiem pielāgojumiem.

III Sadaļa

Vispārīgi noteikumi

7. pants

Kuģu saraksti

1. Dalībvalstis izveido to zvejas kuģu sarakstus, kas peld ar to karogiem, kas ir reģistrēti Kopienā un kam ir atļauts veikt zvejas darbību 3. un 6. pantā noteiktajās zivsaimniecībās.

2. Dalībvalstis vēlāk var nomainīt savā sarakstā iekļautos kuģus ar noteikumu, ka nepieaug kuģu kopējā zvejas intensitāte nevienā no apgabaliem un zivsaimniecībām, kas noteiktas 3. un 6. pantā.

8. pants

Zvejas intensitātes regulēšana

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai regulētu zvejas intensitāti gadījumos, kad zvejas intensitāte atbilstoši 7. pantā minētajā kuģu sarakstā iekļauto zvejas kuģu brīvai piekļuvei zvejas vietai pārsniedz piešķirto zvejas intensitāti.

2. Dalībvalstis regulē zvejas intensitāti, uzraugot savas flotes darbību un veicot atbilstošus pasākumus gadījumos, kad drīzumā paredzēts sasniegt saskaņā ar 11. pantu atļautās zvejas intensitātes līmeni, lai nodrošinātu to, ka zvejas intensitāte nepārsniedz noteiktos ierobežojumus.

3. Katra dalībvalsts saskaņā ar Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1627/94, ar ko paredz vispārējus noteikumus par īpašām zvejas atļaujām [10], izsniedz īpašas zvejas atļaujas kuģiem, kuri peld ar tās karogu un kuri ir iesaistīti zvejas darbībā 3. un 6. pantā minētajās zivsaimniecībās.

9. pants

Dalībvalstis var ierobežot to kuģu zvejas darbību, kuri peld ar to karogu, atļaujot veikt zvejas darbību ar īpašiem zvejas rīkiem, īpašās sezonās vai ICES apgabalu vai CECAF rajonu daļās.

10. pants

Paziņošana

1. Līdz 2003. gada 30. novembrim dalībvalstis paziņo Komisijai:

a) 7. pantā minēto kuģu sarakstu;

b) zvejas intensitātes novērtējumu, kā aprakstīts 3. un 6. pantā;

c) zvejas intensitātes regulēšanas pasākumus, kas minēti 8. pantā.

2. Dalībvalstis periodiski dara zināmus Komisijai visus 1. punktā minētās informācijas grozījumus.

3. Komisija nosūta 1. un 2. punktā minēto informāciju visām pārējām dalībvalstīm.

4. Dalībvalstis, iesniedzot 7. pantā minēto kuģu sarakstu, uzsver tās izmaiņas, kas veiktas pēdējā sarakstā, kurš paziņots saskaņā ar 1. pantu Komisijas 1998. gada 30. septembra Regulā (EK) Nr. 2092/98 par zvejas intensitātes paziņošanu attiecībā uz dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem [11].

11. pants

Lēmumu pieņemšana

1. Pamatojoties uz 10. pantā minēto informāciju un pēc ciešas sazināšanās ar attiecīgajām dalībvalstīm Komisija līdz 2004. gada 29. februārim iesniedz Padomei regulas priekšlikumu, ar ko nosaka maksimāli pieļaujamo ikgadējo zvejas intensitāti katrai dalībvalstij un katram 3. un 6. pantā noteiktajam apgabalam un zivsaimniecībai.

2. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu līdz 2004. gada 31. maijam pieņem lēmumu par maksimāli pieļaujamo ikgadējo zvejas intensitāti, kas minēta 1. punktā.

Regulā, kuru pieņems Padome, var paredzēt īstenošanas noteikumu pieņemšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

3. Ja Padome līdz 2004. gada 31. maijam nepieņem lēmumu, Komisija, pamatojoties uz 1. punktā minēto priekšlikumu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā noteikto procedūru līdz 2004. gada 31. jūlijam pieņem regulu, kurā noteikta maksimāli pieļaujamā ikgadējā zvejas intensitāte katrai dalībvalstij un katram 3. un 6. pantā noteiktajam apgabalam un zivsaimniecībai.

12. pants

Pielāgojumi

1. Pēc kādas dalībvalsts lūguma maksimāli pieļaujamo ikgadējo zvejas intensitāti, kas noteikta regulā saskaņā ar 11. panta 2. vai 3. punktu, Komisija var pielāgot, vai nu palielinot maksimāli pieļaujamo zvejas intensitāti konkrētā apgabalā vai rajonā, vai arī novirzot zvejas intensitāti no viena apgabala vai rajona uz citu, ļaujot dalībvalstij pilnībā izmantot zvejas iespējas tādu sugu gadījumā, uz kurām attiecas TAC, vai īstenot zvejas darbības, uz kurām neattiecas šādi ierobežojumi. Pieprasījumam pievieno informāciju par kvotu neizmantošanas iemesliem un — attiecībā uz krājumiem, uz kuriem neattiecas TAC — zinātnisku informāciju par krājumu stāvokli. Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem lēmumus mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

2. Attiecīgās dalībvalstis var pielāgot 11. pantā minēto maksimāli pieļaujamo zvejas intensitāti, ņemot vērā kvotu apmaiņas, ko veic, ievērojot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un pārdali un/vai samazinājumus, ko veic, ievērojot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktu, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu, 23. panta 1. punktu un 32. panta 2. punktu, atbilstoši šā panta 3. punktam.

3. Ja dalībvalstis nolemj apmainīt visas tām piešķirtās zvejas iespējas vai daļu no tām, dalībvalstis informē Komisiju ne tikai par attiecīgo apmaiņu, kas izteikta zvejas kvotās, bet arī par zvejas intensitāti, kas ar to saistīta, saskaņā ar vienošanos šo valstu starpā.

Kvotu pārdales un/vai samazinājumu gadījumā dalībvalstis informē Komisiju par zvejas intensitāti, kas atbilst šādām pārdalēm un/vai samazinājumiem.

III NODAĻA

KONTROLES REŽĪMS

13. pants

Īpaši kontroles noteikumi

Šīs regulas nolūkā Regulas (EEK) Nr. 2847/93 II. A sadaļu piemēro:

a) apgabalā, kas noteikts šīs regulas 6. panta 1. punktā;

b) visos apgabalos, izņemot 6. panta 1. punktā noteikto apgabalu, nepiemērojot tikai Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.a panta 3. punktu, 19.b pantu, 19.c pantu un 19.e panta 3. punktu.

14. pants

Grozījumi

Regulu (EEK) Nr. 2847/93 groza šādi.

1. Regulas 19.a pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Šajā sadaļā "attiecīgie zvejas apgabali" ir ICES apgabali vai CECAF rajoni, uz kuriem attiecas zvejas intensitātes ierobežojumu shēmas, ievērojot Kopienas noteikumus."

b) 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Kopienas zvejas kuģi nedrīkst veikt zvejas darbību attiecīgajos zvejas apgabalos, ja karoga dalībvalsts nav tiem devusi pienācīgu atļauju to darīt."

2. Regulas 19.g pantu aizstāj ar šādu:

"19.g pants

Katra dalībvalsts reģistrē zvejas intensitāti, ko katrā attiecīgajā zvejas apgabalā izmanto kuģi, kuri peld ar tās karogu, pamatojoties uz kuģu žurnālos pieejamo informāciju un informāciju, kas savākta saskaņā ar 19.e panta 4. punktu."

3. Regulas 19.h pantu aizstāj ar šādu:

"19.h pants

Katra dalībvalsts vispārīgi novērtē zvejas intensitāti, ko katrā attiecīgajā zvejas apgabalā izmanto kuģi, kuri peld ar to karogu un kuru kopējais garums ir mazāks par 15 metriem, un ko izmanto kuģi, kuru kopējais garums ir mazāks par 10 metriem, apgabalā, kas minēts 6. pantā Padomes 2003. gada 4. novembra Regulā (EK) Nr. 1954/2003, kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem [12]."

4. Regulas 19.i panta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

"— iepriekšējā mēnesī attiecībā uz katru bentālo zivju sugu zvejas apgabalu — līdz katra mēneša 15. dienai."

5. Aiz 19.i panta iekļauj šādu pantu:

"19.j pants

Katra dalībvalsts tūlīt paziņo pārējām dalībvalstīm to kuģu identifikācijas datus, kuri peld ar to karogu un kuriem ir apturēta vai atņemta atļauja veikt zvejas darbību vienā vai vairākās zivsaimniecībās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1954/2003 3. un 6. pantā."

6. Pašreizējais 19.j pants kļūst par 19.k pantu.

7. Regulas 20.a panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"1. Ja zvejas kuģi, uz kuriem attiecas II. A sadaļa, veic zvejas darbību attiecīgajos zvejas apgabalos, uz tiem drīkst atrasties tikai atbilstošais zvejas rīks vai rīki, kā arī tajos drīkst izmantot tikai atbilstošu zvejas rīku vai rīkus.

2. Tomēr zvejas kuģi, kas tā paša brauciena laikā zvejo arī tādos zvejas apgabalos, kuri nav minēti 1. punktā, var vest līdzi zvejas rīku, kas atbilst viņu darbībai attiecīgajos apgabalos, ar noteikumu, ka zvejas rīks, kurš atrodas uz klāja un kuru nav atļauts izmantot 1. punktā minētajos zvejas apgabalos, saskaņā ar 20. panta 1. punkta otro daļu ir tā nostiprināts, ka to nav iespējams tik viegli izmantot."

8. Regulas 21.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

"21.a pants

Katra dalībvalsts nosaka dienu, kurā uzskata, ka kuģi, kuri peld ar tās karogu vai kuri ir reģistrēti Kopienā, ir sasnieguši maksimālo zvejas intensitātes līmeni zvejas apgabalā, kas noteikts regulā, kura minēta Regulas (EK) Nr. 1954/2003 11. panta 2. vai 3. punktā. Pēc minētā datuma tā uz laiku aizliedz minēto kuģu zvejas darbības attiecīgajā apgabalā. Komisija tūlīt tiek informēta par šādu pasākumu, un tā informē arī pārējās dalībvalstis."

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Atcelšana

1. Regulas (EK) Nr. 685/95 un (EK) Nr. 2027/95 atceļ no:

a) dienas, kad stājas spēkā 11. panta 2. vai 3. punktā minētā regula;

vai

b) 2004. gada 1. augusta,

atkarībā no tā, kura diena ir agrāk.

2. Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 4. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Tremonti

[1] Priekšlikums iesniegts 2002. gada 17. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[2] Atzinums sniegts 2002. gada 4. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[4] OV L 71, 31.3.1995., 5. lpp.

[5] OV L 199, 24.8.1995., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 149/1999 (OV L 18, 23.1.1999., 3. lpp.).

[6] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[8] OV L 365, 13.12.1991., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1637/2001 (OV L 222, 17.8.2001., 20. lpp.).

[9] OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

[10] OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

[11] OV L 226, 1.10.1998., 47. lpp.

[12] OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

A

Zvejas vieta

Mērķsuga | ICES apgabals vai CECAF rajons |

Bentālo zivju sugas, izņemot tās, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2347/2002 | ICES V, VI |

ICES VII |

ICES VIII |

ICES IX |

ICES X |

CECAF 34.1.1 |

CECAF 34.1.2 |

CECAF 34.2.0 |

B

Zivsaimniecība

Mērķsuga | ICES apgabals vai CECAF rajons |

Ķemmīšgliemenes | ICES V, VI |

ICES VII |

ICES VIII |

ICES IX |

ICES X |

CECAF 34.1.1 |

CECAF 34.1.2 |

CECAF 34.2.0 |

C

Zvejas vieta

Mērķsuga | ICES apgabals vai CECAF rajons |

Krabji un zirnekļkrabji | ICES V, VI |

ICES VII |

ICES VIII |

ICES IX |

ICES X |

CECAF 34.1.1 |

CECAF 34.1.2 |

CECAF 34.2.0 |

--------------------------------------------------

Top