PADOMES LĒMUMS

(2002. gada 19. septembris),

ar ko dalībvalstīm atļauj Kopienas interesēs parakstīt, ratificēt vai pievienoties 2001. gada Starptautiskajai konvencijai par civiltiesisko atbildību attiecībā uz bunkuru eļļas piesārņojuma izraisītiem postījumiem (Bunkuru konvencija)

(2002/762/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 61. panta c) punktu, 67. panta 1. punktu un 300. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1) 2001. gada Starptautisko konvenciju par civiltiesisko atbildību par bunkuru eļļas piesārņojuma izraisītiem postījumiem (turpmāk tekstā "Bunkuru konvencija") pieņēma 2001. gada 23. martā ar mērķi nodrošināt adekvātu, tūlītēju un efektīvu kompensāciju personām par postījumiem, ko izraisījusi kuģu bunkuros esošu tādu naftas produktu noplūde, kurus izmanto par kuģu degvielu. Bunkuru konvencija novērš ievērojamas nepilnības starptautiskajos noteikumos par atbildību attiecībā uz jūras piesārņojumu.

(2) Bunkuru konvencijas 9. un 10. pants skar kopienas sekundāros tiesību aktus par piekritību un nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu kā paredzēts Padomes 2000. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 44/2001 par piekritību un nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu civillietās un komerclietās[2].

(3) Tādēļ Bunkuru konvencijas 9. un 10. pants, ciktāl šie panti skar noteikumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 44/2001, ir vienīgi Kopienas kompetencē. Dalībvalstis saglabā kompetenci jautājumos, kuri attiecas uz minēto konvenciju, bet kuri neskar Kopienas tiesību aktus.

(4) Saskaņā ar Bunkuru konvenciju šādas konvencijas puses var būt tikai suverēnas valstis; īstermiņā nav plānu atsākt sarunas, lai ņemtu vērā Kopienas kompetenci šajā jautājumā. Tādēļ šobrīd Kopiena nevar parakstīt, ratificēt vai pievienoties Bunkuru konvencijai, kā arī nav nekādu izredžu, ka turpmāk tā varētu veikt šādas darbības.

(5) Bunkuru konvencija ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā Kopienas un tās dalībvalstu intereses, jo tā uzlabo cietušo aizsardzību saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem par atbildību attiecībā uz jūras piesārņošanu atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijai.

(6) Sistēmas pamatnoteikumi, ko paredz Bunkuru konvencija, ir dalībvalstu kompetencē, un tikai piekritības noteikumi un nolēmumu atzīšana un izpildīšana ir jautājumi, kuros Kopienai ir ekskluzīva kompetence. Ņemot vērā Bunkuru konvencijas saturu un mērķi, tos šīs konvencijas noteikumus, kuri ir Kopienas kompetencē, nevar nošķirt no noteikumiem, kuri ir dalībvalstu kompetencē.

(7) Tāpēc Padomei jāpilnvaro dalībvalstis Kopienas interesēs parakstīt, ratificēt vai pievienoties Bunkuru konvencijai saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā lēmumā.

(8) Dalībvalstīm jācenšas parakstīt Bunkuru konvenciju līdz 2002. gada 30. septembrim, un tām saprātīgā termiņā jāpabeidz procedūras, lai Kopienas interesēs ratificētu minēto konvenciju vai tai pievienotos. Dalībvalstīm jāapmainās ar informāciju par ratifikācijas vai pievienošanās procedūru stāvokli, lai sagatavotos deponēt konvencijas ratifikācijas vai pievienošanās tiesību aktus.

(9) Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(10) Saskaņā ar 1. un 2. pantu protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums nav tai saistošs un nav tai piemērojams,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Neskarot esošo Kopienas kompetenci šajā jautājumā, Padome ar šo pilnvaro dalībvalstis Kopienas interesēs parakstīt, ratificēt vai pievienoties Bunkuru konvencijai saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti turpmākajos pantos.

2. Bunkuru konvencijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

3. Šajā lēmumā termins "dalībvalsts" ir visas dalībvalstis, izņemot Dāniju.

2. pants

Parakstot, ratificējot vai pievienojoties Bunkuru konvencijai, dalībvalstis deklarē, ka:

"Spriedumus par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī konvencija, kurus paziņojusi... tiesa [3] atzīst un tos izpilda (...[4]) saskaņā ar attiecīgiem iekšējiem Kopienas noteikumiem šajā jautājumā." [5]

3. pants

1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai parakstītu Bunkuru konvenciju līdz 2002. gada 30. septembrim.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai Bunkuru konvencijas ratifikācijas vai pievienošanās tiesību aktus saprātīgā laikā un, ja iespējams, līdz 2006. gada 30. jūnijam deponētu Starptautiskās jūrniecības organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Dalībvalstis līdz 2004. gada 30. jūnijam informē Padomi un Komisiju par ratifikācijas vai pievienošanās procedūru pabeigšanas paredzamo datumu.

4. Dalībvalstis cenšas apmainīties ar informāciju par ratifikācijas vai pievienošanās procedūru stāvokli.

4. pants

Parakstot, ratificējot vai pievienojoties Bunkuru konvencijai, dalībvalstis rakstveidā informē Starptautiskās jūrniecības organizācijas ģenerālsekretāru par to, ka saskaņā ar šo lēmumu ir notikusi šāda parakstīšana, ratifikācija vai pievienošanās.

5. pants

Tiklīdz iespējams, dalībvalstis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu Bunkuru konvencijas grozīšanu tā, lai Kopiena kļūtu par tās līgumslēdzējpusi.

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, 2002. gada 19. septembrī

Padomes vārdā - priekšsēdētājs P. S. Møller

PIELIKUMS

NOBEIGUMA AKTA UN JEBKURU NO KONFERENCES DARBA IZRIETOŠO TIESĪBU AKTU, IETEIKUMU UN REZOLŪCIJU PIEŅEMŠANA

STARPTAUTISKĀ 2001. GADA KONVENCIJA PAR CIVILTIESISKO ATBILDĪBU PAR BUNKURU EĻĻAS PIESĀRŅOJUMA IZRAISĪTIEM POSTĪJUMIEM

Konferences apstiprinātais teksts

VALSTIS, KAS IR ŠĪS KONVENCIJAS PUSES,

ATGĀDINOT 1982. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 194. pantu, kas paredz, ka dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, samazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu,

ATGĀDINOT ARĪ šīs konvencijas 235. pantu, kas paredz, ka dalībvalstis sadarbojas turpmākā atbilstīgu starptautisko tiesību aktu izstrādāšanā ar mērķi nodrošināt tūlītēju un adekvātu kompensāciju par visiem postījumiem, kurus piesārņojums nodarījis jūras videi,

IEVĒROJOT 1992. gada Starptautiskās konvencijas par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem postījumiem un 1992. gada Starptautisko konvenciju par naftas noplūdes radīto seku kompensēšanas starptautiskā fonda dibināšanu, nodrošinot kompensāciju pieejamību personām, kuras cieš postījumus no piesārņojuma, ko izraisa naftas produktu noplūde vai noliešana no kuģiem beztaras pārvadājumos pa jūru,

IEVĒROJOT ARĪ 1996. gada Starptautiskās konvencijas par atbildību un nodarīto kaitējumu kompensēšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru pieņemšanu, lai nodrošinātu adekvātu, tūlītēju un efektīvu postījumu kompensēšanu, kurus ir izraisījuši starpgadījumi saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru,

ATZĪSTOT to, cik svarīgi ir noteikt tādu stingru atbildību par visiem naftas piesārņojuma veidiem, kas ir saistīta ar atbilstošu minētās atbildības līmeņa ierobežojumu,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu adekvātas, tūlītējas un efektīvas kompensāciju izmaksas par postījumiem no piesārņojuma, kuru izraisa naftas produktu noplūde vai noliešana no kuģiem beztaras pārvadājumos pa jūru,

VĒLOTIES pieņemt vienotus starptautiskus noteikumus un procedūras, lai noteiktu atbildību un šādos gadījumos nodrošinātu atbilstošas kompensācijas,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko.

1. pants

Definīcijas

1. "kuģis" ir jebkura veida jūras kuģis vai kuģošanas līdzeklis;

2. "persona" ir jebkura privātpersona vai personālsabiedrība, vai jebkura valsts iestāde vai privāta iestāde, kura ir vai nav juridiska persona, tostarp valsts vai kāda no tās apakšstruktūrām;

3. "kuģa īpašnieks" ir īpašnieks, tostarp reģistrētais īpašnieks, berbouta fraktētājs, kuģa pārvaldnieks un operators;

4. "reģistrētais īpašnieks" ir persona vai personas, kas ir reģistrētas kā kuģa īpašnieks vai, ja tādas nav reģistrētas, persona vai personas, kurām kuģis pieder. Tomēr, gadījumā, ja kuģis ir valsts īpašumā un to lieto uzņēmums, kurš šajā valstī ir reģistrēts kā kuģa operators, "reģistrētais īpašnieks" ir šāds uzņēmums;

5. "bunkuru eļļa" ir jebkura ogļūdeņražu minerāleļļa, tostarp smēreļļa, ko lieto vai ko paredzēts lietot kuģa darbināšanai vai piedziņai, un jebkādas šādas eļļas atliekvielas;

6. "Civiltiesiskās atbildības konvencija" ir grozītā 1992. gada Starptautiskā konvencija par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem postījumiem;

7. "preventīvie pasākumi" ir jebkādi piemēroti pasākumi, kurus pēc starpgadījuma veic jebkura persona, lai novērstu vai samazinātu piesārņojuma izraisītus postījumus;

8. "starpgadījums" ir tāds atgadījums vai vienas izcelsmes atgadījumu virkne, kas izraisa piesārņojuma postījumus vai rada nopietnu un nenovēršamu šādu postījumu nodarīšanas apdraudējumu;

9. "piesārņojuma izraisīti postījumi" ir:

a) zaudējumi vai postījumi, kurus ārpus kuģa izraisa piesārņojums, kas rodas no kuģa jebkurā vietā noplūstot vai no tā nolejot bunkuru eļļu, ar noteikumu, ka kompensācija par videi nodarīto postījumu, izņemot pelņas zaudēšanu šādu postījumu rezultātā, nepārsniedz faktiski veikto vai veicamo pasākumu izmaksas vides atjaunošanai;

b) preventīvo pasākumu izmaksas un turpmākie zaudējumi vai postījumi, kurus izraisa preventīvie pasākumi;

10. "kuģa reģistra valsts" attiecībā uz reģistrētu kuģi ir valsts, kurā kuģis ir reģistrēts, un attiecībā uz nereģistrētu kuģi - valsts, zem kuras karoga kuģim ir tiesības kuģot;

11. "bruto tonnāža" ir bruto tonnāža, kuru aprēķina saskaņā ar tonnāžas mērīšanas noteikumiem, kas ir iekļauti 1969. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tonnāžas noteikšanu 1. pielikumā;

12. "organizācija" ir Starptautiskā jūrniecības organizācija;

13. "ģenerālsekretārs" ir organizācijas ģenerālsekretārs.

2. pants

Piemērošanas joma

Šī konvencija attiecas vienīgi uz:

a) piesārņojuma izraisītiem postījumiem:

i) šīs konvencijas dalībvalstu teritorijā, ietverot konvencijas dalībvalstu teritoriālos ūdeņus; un

ii) konvencijas dalībvalstu ekskluzīvās ekonomiskās zonās, kas ir izveidotas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem vai, ja konvencijas dalībvalsts nav izveidojusi šādu zonu, zonā aiz šādas dalībvalsts teritoriālajiem ūdeņiem un blakus tiem, kurus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem nosaka minētā dalībvalsts un kuri nestiepjas tālāk nekā 200 jūras jūdzes no bāzes līnijām, no kurām mēra teritoriālo ūdeņu platumu;

b) no preventīvajiem pasākumiem vietās, kur tos veic, lai samazinātu šādus postījumus.

3. pants

Kuģa īpašnieka atbildība

1. Izņemot gadījumus, kas noteikti 3. un 4. punktā, kuģa īpašnieks ir atbildīgs par starpgadījumā izraisītiem piesārņojuma postījumiem, kurus radījusi jebkura uz kuģa esoša bunkuru eļļa, ar noteikumu, ka, ja starpgadījums ir vienādas izcelsmes atgadījumu virkne, kuģa īpašnieka atbildība iestājas pirmā šādos atgadījumos.

2. Ja saskaņā ar 1. punktu atbildīga ir vairāk nekā viena persona, to atbildība ir nedalīta un solidāra.

3. Kuģa īpašnieks nav atbildīgs par piesārņojuma izraisītiem postījumiem, ja kuģa īpašnieks pierāda, ka:

a) postījumi ir radušies karadarbības, saspīlējuma, pilsoņu kara, sacelšanās vai ārkārtējas, nenovēršamas un nepārvaramas dabas parādības rezultātā; vai

b) postījumus ir pilnībā izraisījusi kādas trešās puses darbība vai bezdarbība ar mērķi nodarīt postījumus; vai

c) postījumus pilnībā ir izraisījusi jebkuras valsts iestādes vai citas par navigācijas gaismu vai citu navigācijas līdzekļu uzturēšanu atbildīgas iestādes nolaidība vai nepareiza darbība.

4. Ja kuģa īpašnieks pierāda, ka piesārņojuma izraisītos postījumus pilnībā vai daļēji ar savām darbībām, bezdarbību vai nolaidību ir izraisījusi persona, kurai ir nodarīti šādi postījumi, kuģa īpašnieku var pilnībā vai daļēji atbrīvot no atbildības šādai personai.

5. Kuģa īpašniekam neizvirza nekādas citas kompensācijas prasības par piesārņojuma izraisītiem postījumiem, kā vien tādas, kas ir saskaņā ar šo konvenciju.

6. Šajā konvencijā nekas neierobežo nekādas no šīs konvencijas neatkarīgas kuģa īpašnieka pārsūdzības tiesības.

4. pants

Izņēmumi

1. Šī konvencija neattiecas uz piesārņojuma radītiem postījumiem, kā noteikts Civiltiesiskās atbildības konvencijā, neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar šo konvenciju ir maksājama kompensācija vai to nemaksā.

2. Izņemot gadījumus, kas paredzēti 3. punktā, šīs konvencijas noteikumus neattiecina uz karakuģiem, jūras kara palīgkuģiem un citiem kuģiem, kuri pieder valstij vai ko pārvalda valsts un izmanto tikai valdība nekomerciāliem mērķiem.

3. Konvencijas dalībvalsts var nolemt par šīs konvenciju piemērošanu saviem karakuģiem vai citiem 2. punktā aprakstītajiem kuģiem, par ko tā šādā gadījumā informē ģenerālsekretāru un precizē šādas piemērošanas noteikumus un nosacījumus.

4. Attiecībā uz kuģiem, kuru īpašnieks ir konvencijas dalībvalsts un kurus izmanto komerciāliem mērķiem, pret valsti var iesniegt prasību piekritībās, kas norādītas 9. pantā, un valsts atsakās no jebkādas aizstāvības, kas balstās uz tās suverēnas valsts statusa.

5. pants

Starpgadījumi, kuros ir iesaistīti divi vai vairāki kuģi

Ja notiek starpgadījums, kurā ir iesaistīti divi vai vairāki kuģi, un šī starpgadījuma rezultātā rodas piesārņojuma radīti postījumi, par šādiem postījumiem, kuri nav saprātīgi atdalāmi, nedalāmi un solidāri atbildīgi ir visu iesaistīto kuģu īpašnieki, ja vien tie netiek atbrīvoti no atbildības saskaņā ar 3. pantu.

6. pants

Atbildības ierobežošana

Šajā konvencijā nekas neskar tiesības kuģa īpašniekam un personai vai personām, kuras nodrošina apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu, ierobežot atbildību saskaņā ar jebkuru piemērojamu valsts vai starptautisku režīmu, piemēram, ar 1976. gadā grozīto konvenciju par atbildības ierobežošanu jūras prasībās.

7. pants

Obligāta apdrošināšana vai finansiāls nodrošinājums

1. Konvencijas dalībvalstī reģistrēta kuģa, kura bruto tonnāža pārsniedz 1 000 tonnas, reģistrētam īpašniekam ir jāuztur apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums, piemēram, bankas vai tamlīdzīgas finansu iestādes garantija, lai nodrošinātu reģistrēta īpašnieka atbildību par piesārņojuma izraisītiem postījumiem apmērā, kas vienāds ar atbildības ierobežojumiem saskaņā ar piemērojamiem valsts vai starptautiskiem ierobežojumiem, bet visos gadījumos nepārsniedz summu, kas aprēķināta saskaņā ar grozīto 1976. gada konvenciju par atbildības ierobežošanu jūras prasībās.

2. Pēc tam, kad attiecīga katra konvencijas dalībvalsts puse ir noteikusi, ka 1. punkta prasības ir izpildītas, katram kuģim izsniedz apliecību par to, ka apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums ir spēkā saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem. Attiecībā uz kuģi, kas reģistrēts konvencijas dalībvalstī, šādu apliecību izsniedz vai apstiprina attiecīga kuģa reģistra valsts iestāde; attiecībā uz kuģiem, kas nav reģistrēti konvencijas dalībvalstī, to var izsniegt vai apstiprināt attiecīga jebkuras konvencijas dalībvalsts iestāde. Minētā apliecība ir pēc parauga, kas norādīts šīs konvencijas pielikumā, un tajā ir norādītas šādas ziņas:

a) kuģa nosaukums, atšķirības cipari un burti un reģistrācijas osta;

b) reģistrētā īpašnieka vārds, uzvārds un galvenā darbības vieta;

c) IMO kuģa identifikācijas numurs;

d) nodrošinājuma veids un ilgums;

e) apdrošinātāja vai citas personas, kura izsniedz nodrošinājumu, vārds, uzvārds vai nosaukums un galvenā darbības vieta un, ja vajadzīgs, darbības vieta, kurā veikta apdrošināšana vai nodrošinājums;

f) apliecības derīguma termiņš, kas nav garāks kā apdrošināšanas vai cita nodrošinājuma derīguma termiņš.

3. a) Šā panta 2. punktā noteiktās apliecības izsniegšanai konvencijas dalībvalsts var pilnvarot vai nu kādu iestādi vai organizāciju, kuru tā atzīst. Šāda iestāde vai organizācija informē valsti par katras apliecības izsniegšanu. Visos gadījumos konvencijas dalībvalsts pilnībā garantē šādi izsniegtas apliecības pilnīgumu un precizitāti un apņemas nodrošināt vajadzīgo kārtību, lai izpildītu apliecību izsniegšanas saistības.

b) Konvencijas dalībvalsts informē ģenerālsekretāru par:

i) tās izraudzītai iestādei vai organizācijai piešķirtā pilnvarojuma īpašiem pienākumiem un nosacījumiem;

ii) šāda pilnvarojuma atsaukšanu; un

iii) datumu, no kura šāds pilnvarojums vai tā atsaukšana stājas spēkā.

Piešķirtais pilnvarojums stājas spēkā ne agrāk kā trīs mēnešus pēc datuma, kurā par to ir informēts ģenerālsekretārs.

c) Iestāde vai organizācija, kas ir pilnvarota izsniegt apliecības saskaņā ar šo punktu, ir pilnvarota vismaz atsaukt šādas apliecības, ja netiek saglabāti nosacījumi, ar kādiem tās izsniedza. Iestāde vai organizācija visos gadījumos ziņo par šādu atsaukšanu valstij, kuras vārdā apliecība ir izsniegta.

4. Apliecību izsniedz izdevējvalsts oficiālajā valodā vai valodās. Ja šī valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tekstā ir iekļauts tulkojums vienā no minētām valodām un, ja valsts tā izlemj, valsts oficiālo valodu apliecībā var neiekļaut.

5. Apliecība ir uz kuģa un tās kopiju deponē iestādei, kura glabā kuģu reģistru vai, ja kuģis nav reģistrēts konvencijas dalībvalstī, deponē iestādei, kura izsniedz vai apstiprina apliecību.

6. Apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums neatbilst šā panta prasībām, ja tas citu iemeslu dēļ, izņemot šā panta 2. punktā norādīto apdrošināšanas vai nodrošinājuma derīguma termiņa izbeigšanos, var beigties agrāk nekā pēc trim mēnešiem no datuma, kurā par tā pārtraukšanu paziņo iestādei, kas ir norādīta šā panta 5. punktā, ja apliecība nav nodota šādai iestādei vai ja norādītajā periodā nav izsniegta jauna apliecība. Iepriekšminētie noteikumi tāpat attiecas uz jebkādām izmaiņām, kuru rezultātā apdrošināšana vai nodrošinājums vairs neatbilst šā panta prasībām.

7. Apliecības izsniegšanas un derīguma nosacījumus saskaņā ar šā panta noteikumiem paredz kuģa reģistra valsts.

8. Neko šajā konvencijā neuzskata par tādu, kas šīs konvencijas nolūkos neļauj konvencijas dalībvalstij izmantot informāciju, kas ir iegūta no citām valstīm, organizācijām vai citām starptautiskām organizācijām, kas ir saistītas ar apdrošināšanas vai finansiālā nodrošinājuma piešķīrēju finansiālo stāvokli. Šādos gadījumos konvencijas dalībvalsti, kas izmanto minēto informāciju, neatbrīvo no tās valstiskā pienākuma izsniegt 2. punktā paredzēto apliecību.

9. Citas konvencijas dalībvalstis šīs konvencijas ietvaros pieņem apliecības, kuras saskaņā ar savām pilnvarām ir izsniegusi vai apstiprinājusi cita konvencijas dalībvalsts, un uzskata tās par spēkā esošām līdzvērtīgi kā apliecībām, kuras tās pašas ir izsniegušas vai apstiprinājušas pat, ja šādas apliecības ir izsniegtas vai apstiprinātas kuģim, kas nav reģistrēts nevienā no konvencijas dalībvalstīm. Ja kāda no konvencijas dalībvalstīm uzskata, ka apdrošināšanas polisē norādītais apdrošinātājs vai galvotājs finansiāli nespēj izpildīt saistības, ko izvirza šī konvencija, tā var jebkurā laikā prasīt apspriešanos ar polises izdevējvalsti vai apstiprinātājvalsti.

10. Jebkuru kompensācijas prasību par piesārņojuma radītiem postījumiem var ierosināt tieši pret apdrošinātāju vai citu personu, kura piešķir finansiālu nodrošinājumu reģistrētā īpašnieka atbildībai par piesārņojuma radītiem postījumiem. Šādā gadījumā atbildētājs var celt iebildumus (izņemot bankrotu vai kuģa īpašnieka darbības likvidāciju), kurus ir tiesīgs celt kuģa īpašnieks, tostarp ierobežojumu saskaņā ar 6. pantu. Turklāt pat, ja kuģa īpašniekam nav tiesību uz atbildības ierobežojumu saskaņā ar 6. pantu, atbildētājs var ierobežot atbildību līdz apmēram, kas ir vienāds ar apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma apmēru, kuru nepieciešams uzturēt saskaņā ar 1. punktu. Turklāt atbildētājs var celt iebildumu, ka piesārņojuma radītie postījumi ir radušies kuģa īpašnieka nodarījuma ar iepriekšēju nodomu rezultātā, bet atbildētājs neceļ nekādus citus iebildumus, kurus tas ir tiesīgs iesaistīt tiesas procesos, ko kuģa īpašnieks ir uzsācis pret atbildētāju. Jebkurā gadījumā atbildētājam ir tiesības pieprasīt kuģa īpašnieka nedalītu atbildību tiesas procesos.

11. Konvencijas dalībvalstis neatļauj lietot kuģus, kas kuģo ar tās karogu un uz kuriem attiecas šis pants, ja nav izsniegta apliecība saskaņā ar 2. vai 14. punktu.

12. Saskaņā ar šā panta noteikumiem katra konvencijas dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka apdrošināšana vai cits nodrošinājums apmērā, kas noteikts 1. punktā, ir spēkā attiecībā uz visiem kuģiem ar bruto tonnāžu lielāku nekā 1 000 tonnas neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, kuri ierodas vai atstāj ostu šīs valsts teritorijā vai ierodas vai atstāj kādu ārzonas uzņēmumu tās teritoriālajos ūdeņos.

13. Neatkarīgi no 5. punkta noteikumiem konvencijas dalībvalsts var informēt ģenerālsekretāru, ka 12. punkta piemērošanas nolūkā uz kuģiem nav jābūt vai tiem nav jāuzrāda 2. punktā noteiktā apliecība, tiem ierodoties vai atstājot ostas vai ierodoties vai atstājot ārzonu uzņēmumus tās teritorijā, ja konvencijas dalībvalsts, kura izsniedz apliecību saskaņā ar 2. punkta norādījumiem, ir informējusi ģenerālsekretāru par to, ka tā visām konvencijas dalībvalstīm pieejamā veidā saglabā ierakstus elektroniskā veidā, kuri apliecina apliecības esamību un ļauj konvencijas dalībvalstīm pildīt savus pienākumus saskaņā ar 12. punktu.

14. Ja par konvencijas dalībvalstij piederošu kuģi nepiešķir apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu, šā panta noteikumi minētam kuģim nav piemērojami, bet uz kuģa ir atbilstoša kuģa reģistra valsts iestādes izsniegta apliecība, kura apstiprina šāda kuģa piederību minētajai valstij un to, ka kuģa atbildība ir apdrošināta saskaņā ar 1. punktā norādīto apmēru. Šāda apliecība pēc iespējas precīzāk atbilst 2. punktā aprakstītajam paraugam.

15. Ratificējot, akceptējot, apstiprinot vai pievienojoties šai konvencijai vai jebkurā laikā pēc tam valsts var paziņot, ka šis pants neattiecas uz kuģiem, kuri darbojas vienīgi minētās valsts zonā, kā noteikts 2. panta a) punkta i) apakšpunktā.

8. pants

Termiņi

Tiesības uz kompensāciju saskaņā ar šo konvenciju ir dzēstas, ja lieta nav ierosināta trīs gados no datuma, kad tika nodarīti postījumi. Tomēr nekādā gadījumā lietu neierosina vēlāk kā sešus gadus pēc datuma, kurā notika postījumus radījušais starpgadījums. Ja starpgadījumā ir atgadījumu virkne, sešu gadu periods sākas ar datumu, kurā notiek pirmais no šādiem atgadījumiem.

9. pants

Jurisdikcija

1. Ja starpgadījums ir radījis piesārņojuma izraisītus postījumus vairāku konvencijas dalībvalstu teritorijā, tostarp teritoriālajos ūdeņos vai zonā, kas noteikta 2. panta a) punkta ii) apakšpunktā vai ja ir veikti preventīvi pasākumi, lai novērstu vai samazinātu piesārņojuma izraisītus postījumus šādā teritorijā, tostarp teritoriālajā jūrā vai šādā teritorijā, kompensācijas prasības pret kuģa īpašnieku, apdrošinātāju vai citu personu, kas piešķir kuģa īpašnieka atbildības nodrošinājumu, var iesniegt tikai jebkuras šādas konvencijas dalībvalsts tiesā.

2. Katram atbildētājam ir savlaicīgi jāpaziņo par visām saskaņā ar 1. punktu veiktajām darbībām.

3. Katra konvencijas dalībvalsts nodrošina to, ka to tiesu jurisdikcijā ir izskatīt prasības saskaņā ar šo konvenciju.

10. pants

Atzīšana un izpilde

1. Jebkuru saskaņā ar 9. pantu kompetentas tiesas lēmumu, kas ir izpildāms tā izcelsmes valstī, ja tas vairāk nav pakļauts parastai pārskatīšanai, atzīst visās konvencijas dalībvalstīs, izņemot:

a) ja spriedums ir panākts krāpšanas ceļā; vai

b) ja atbildētājam nav sniegts pamatots atzinums un tam netika dota godīga iespēja sniegt paskaidrojumus viņa vai viņas lietā.

2. Spriedums, kas ir atzīts saskaņā ar 1. punktu, ir izpildāms katrā konvencijas dalībvalstī, tiklīdz ir izpildītas visas konkrētajā valstī nepieciešamās formalitātes. Formalitātes liedz atsākt lietas būtības izskatīšanu.

11. pants

Aizstājamības klauzula

Ar datumu, kad šo konvenciju atklāj parakstīšanai, tā aizstāj jebkuru citu spēkā esošu konvenciju vai konvenciju, kuru var parakstīt, ratificēt vai kurai var pievienoties, bet tikai tiktāl, ciktāl šāda konvencija ir pretrunā ar šo konvenciju; tomēr šajā pantā nekas neietekmē tos no šādas konvencijas izrietošas šīs konvencijas dalībvalstu saistības pret valstīm, kuras nav šīs konvencijas dalībvalstis.

12. pants

Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šo konvenciju no 2001. gada 1. oktobra līdz 2002. gada 30. septembrim var parakstīt organizācijas galvenajā mītnē, un pēc tam tā ir atvērta, lai tai varētu pievienoties.

2. Valstis var piekrist uzņemties šīs konvencijas saistības:

a) bez atrunām, parakstot konvencijas ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu;

b) ar parakstu, kas ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina un kam seko tā ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana; vai

c) pievienojoties konvencijai.

3. Konvenciju var ratificēt, pieņemt, apstiprināt vai tai pievienoties, deponējot ģenerālsekretāram attiecīgu tiesību aktu.

4. Uzskata, ka jebkurš ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās tiesību akts, kuru deponē pēc tam, kad attiecībā uz visām konvencijas dalībvalstīm ir stājies spēkā kāds šīs konvencijas grozījums vai pēc tam, kad ir pabeigti visi pasākumi, lai grozījums attiecībā uz šīm konvencijas dalībvalstīm stātos spēkā, attiecas uz šo grozīto konvenciju.

13. pants

Valstis, kurās ir vairāk nekā viena tiesību sistēma

1. Ja valstī ir divas vai vairākas teritoriālās vienības, kurās saistībā ar jautājumiem, uz ko attiecas šī konvencija, piemēro dažādas tiesību sistēmas, šāda valsts, parakstot, ratificējot, pieņemot vai apstiprinot minēto konvenciju, vai arī pievienojoties tai, var paziņot, ka konvencija attiecas uz visām tās teritoriālajām vienībām vai tikai uz vienu vai vairākām teritoriālajām vienībām, un šo deklarāciju var jebkurā laikā grozīt, iesniedzot citu deklarāciju.

2. Par jebkuru šādu deklarāciju paziņo ģenerālsekretāram, un tajās skaidri norāda teritoriālās vienības, uz ko attiecas šī konvencija.

3. Attiecībā uz konvencijas dalībvalsti, kura izstrādājusi šādu deklarāciju:

a) definīcijā par "reģistrēto īpašnieku" 1. panta 4. punktā norādes uz valsti uzskata par norādēm uz šādu teritoriālu vienību;

b) norādes uz kuģa reģistra valsti un norādes attiecībā uz valsti, kas izsniegusi vai apstiprinājusi obligātās apdrošināšanas polisi, uzskata par norādēm uz teritoriālo vienību, kurā kuģis ir reģistrēts un kura izsniedz vai apstiprina šādu polisi;

c) šajā konvencijā norādes uz valstu tiesību aktu prasībām uzskata par norādēm uz attiecīgās teritoriālās vienības tiesību aktu prasībām; un

d) 9. un 10. panta norādes uz tiesām un spriedumiem, kuri ir jāatzīst konvencijas dalībvalstīs, uzskata par norādēm uz tiesām un spriedumiem, kuri ir jāatzīst attiecīgā teritoriālajā vienībā.

14. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī konvencija stājas spēkā vienu gadu pēc datuma, kad astoņpadsmit valstis, tostarp piecas valstis, kuru kuģu kopējā bruto tonnāža ir vismaz 1 miljons tonnu, ir vai nu bez atrunām par ratifikāciju, pieņemšanu vai atzīšanu to parakstījušas vai ir deponējušas ģenerālsekretāram ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās tiesību aktus.

2. Jebkurai valstij, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju, vai tai pievienojas pēc tam, kad ir izpildīti 1. punktā norādītie nosacījumi par stāšanos spēkā, tā stājas spēkā trīs mēnešus pēc datuma, kad minētā valsts ir deponējusi attiecīgus tiesību aktus.

15. pants

Denonsēšana

1. Jebkura konvencijas dalībvalsts jebkurā laikā pēc datuma, kad šī konvencija šajā valstī stājas spēkā, var to denonsēt.

2. Denonsēšanu īsteno, deponējot ģenerālsekretāram attiecīgu tiesību aktu.

3. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc datuma, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis denonsēšanas tiesību aktu, vai pēc ilgāka laika, kas var būt precizēts denonsēšanas tiesību aktā.

16. pants

Pārskatīšana vai grozīšana

1. Organizācija var sasaukt konferenci šīs konvencijas pārskatīšanai vai grozīšanai.

2. Organizācija šīs konvencijas pārskatīšanai vai grozīšanai sasauc konvencijas dalībvalstu konferenci, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa no konvencijas dalībvalstīm.

17. pants

Depozitārijs

1. Šo konvenciju nodod glabāšanai ģenerālsekretāram.

2. Ģenerālsekretārs:

a) informē visas valstis, kas parakstījušas minēto konvenciju vai tai pievienojušās, par:

i) katru jaunu parakstu vai tiesību akta deponēšanu un parakstīšanas vai deponēšanas datumu;

ii) šīs konvencijas spēkā stāšanās datumu;

iii) jebkura šīs konvencijas denonsēšanas tiesību akta deponēšanu un šāda dokumenta deponēšanas datumu un denonsēšanas spēkā stāšanās datumu; un

iv) citām deklarācijām un paziņojumiem, kurus sniedz saskaņā ar šo konvenciju;

b) nosūta apstiprinātus šīs konvencijas norakstus visām parakstītājvalstīm un visām valstīm, kuras pievienojas minētai konvencijai.

18. pants

Nosūtīšana Apvienoto Nāciju Organizācijai

Tiklīdz šī konvencija ir stājusies spēkā, ģenerālsekretārs nosūta tās tekstu Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 102. pantu.

19. pants

Valodas

Šī konvencija ir sagatavota vienā eksemplārā angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

LONDONĀ, divi tūkstoši pirmā gada divdesmit trešajā martā.

TO APLIECINOT, atbilstošo valdību attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Pielikuma pielikums

APDROŠINĀŠANAS APLIECĪBA VAI CITS FINANSIĀLS NODROŠINĀJUMS SAISTĪBĀ AR CIVILATBILDĪBU PAR BUNKURU EĻĻAS PIESĀRŅOJUMA IZRAISĪTIEM POSTĪJUMIEM

Izsniegta saskaņā ar 2001. gada Starptautiskās konvencijas par civiltiesisko atbildību par bunkuru eļļas piesārņojuma izraisītiem postījumiem 7. pantu

Kuģa nosaukums Atšķirības cipari vai burti IMO kuģa identifikācijas numurs Reģistrācijas osta Reģistrētā īpašnieka vārds, uzvārds vai nosaukums un galvenās uzņēmējdarbības vietas pilna adrese

Ar šo apliecina, ka attiecībā uz iepriekšminēto kuģi ir spēkā 2001. gada Starptautiskās konvencijas par civiltiesisko atbildību par bunkuru eļļas piesārņojuma izraisītiem postījumiem 7. pantam atbilstīga apdrošināšanas politika vai cits finansiāls nodrošinājums.

Nodrošinājuma veids:

Nodrošinājuma ilgums:

Apdrošinātāja(-u) un/vai galvotāja(-u) vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese:

Vārds, uzvārds vai nosaukums:

Adrese:

Šī apliecība ir spēkā līdz:

Izsniegusi vai apstiprinājusi šādas valsts valdība:

(pilns valsts apzīmējums)

VAI

Ja valsts izmanto 7. panta 3. punktā paredzētās tiesības, būtu jāizmanto šāds teksts:

Šo apliecību:

(pilns valsts apzīmējums)

valsts valdības vārdā ir izsniegusi:

(iestādes vai organizācijas nosaukums)

(parakstīšanas vieta) Parakstīšanas datums

(vieta) (datums)

(apliecību izsniegušās vai apstiprinājušās amatpersonas paraksts un amats)

Skaidrojumi.

1. Ja ir vēlams, valsts apzīmējumā var iekļaut norādi par tādu kompetentu valsts iestādi, kurā ir izsniegta apliecība.

2. Ja nodrošinājuma kopējo apmēru piešķir vairāk nekā viens avots, būtu jānorāda katra avota nodrošinājuma apmērs.

3. Ja nodrošinājumu piešķir vairākos veidos, tie ir jānumurē.

4. Ierakstā "nodrošinājuma ilgums" ir jāparedz datums, kurā šāds nodrošinājums stājas spēkā.

5. Ierakstā apdrošinātāja(-u) un/vai galvotāja (-u) "adrese" ir jānorāda apdrošinātāja(-u) un/vai galvotāja(-u) uzņēmējdarbības galvenā darbības vieta. Ja vajadzīgs, norāda apdrošināšanas vai cita nodrošinājuma uzņēmējdarbības vietu.

[1] OV C 51 E, 26.2.2002., 371. lpp.

[2] OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.

[3] Visas dalībvalstis, kurām ir piemērojams šāds lēmums, izņemot dalībvalstis, kuras iesniedz deklarāciju, un Dānija.

[4] Dalībvalsts, kas iesniedz deklarāciju.

[5] Pašreiz šādi noteikumi ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 44/2001.