Padomes Lēmums

(2000. gada 1. decembris)

par Šengenas acquis piemērošanu Dānijā, Somijā un Zviedrijā, kā arī Islandē un Norvēģijā

(2000/777/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, un jo īpaši tā 2. panta 2. punktu,

ņemot vērā Nolīgumu, ko noslēgusi Eiropas Savienības Padome, Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste, par šo valstu iesaistīšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādāšanā [1] (turpmāk "1999. gada 18. maija nolīgums"), ko parakstīja 1999. gada 18. maijā un kas stājās spēkā 2000. gada 26. jūnijā, un jo īpaši tā 15. panta 4. punktu,

tā kā:

(1) 1990. gada 19. jūnijā parakstītajā Šengenas līguma īstenošanas konvencijas Nobeiguma akta 1. punktā un attiecīgo nolīgumu par Dānijas Karalistes, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos šai konvencijai nobeiguma aktos, kuri parakstīti 1996. gada 19. decembrī, paredz kopīgu deklarāciju par attiecīgo tiesību aktu stāšanos spēkā.

(2) Jānosaka datums, kurā Šengenas acquis attieksies uz Dāniju, Somiju un Zviedriju un Islandi un Norvēģiju (turpmāk sauktas par "Ziemeļvalstīm").

(3) Lai nodrošinātu savietojamību ar Ziemeļvalstu pasu ūniju, minētais datums attieksies uz visām Ziemeļvalstīm.

(4) Šī lēmuma sagatavošanā bija šādi posmi. Vispirms Ziemeļvalstīm bija nosūtīta pilna aptaujas anketa, atbildes uz kuru tika iereģistrētas. Tad policijas sadarbības un datu aizsardzības jomās notika pārbaudes un novērtējuma vizītes visās Ziemeļvalstīs saskaņā ar Padomes ietvaros piemērojamām procedūrām. Padome 2000. gada 29. maijā secināja, ka minētajās jomās nosacījumi ir izpildīti. Attiecībā uz to Šengenas acquis piemērošanu saistībā ar vīzām un konsulāro sadarbību, vizītes parādīja, ka, izņemot dažus punktus, kurus Ziemeļvalstis apņemas ievērot, ir izpildītas prasības par tiesību aktiem, personāla skaitu, apmācībām, infrastruktūru un materiālajiem resursiem.

(5) Taču attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), kuras paplašināšana saskaņā ar SIS 1 + projektu jāpabeidz ar testa uzdevumiem, kas pierāda spēju darboties 18 valstīs, jāveic vizītes, lai novērtētu tās darbību pirms turpmākās kontroles atcelšanas uz iekšējām robežām.

(6) Ir notikušas novērtējuma vizītes sakarā ar pārbaudēm un uzraudzību uz ārējām robežām. Vizītes norādīja, ka var secināt par pozitīvu attīstības iezīmju sasniegšanu. Taču joprojām ir daži trūkumi. Tādēļ jāveic turpmākas novērtējuma vizītes.

(7) Ziemeļvalstis iesniegušas Padomei sarakstu ar kompetentajām iestādēm, kas noteiktas 101. panta 4. punktā un 108. panta 1. punktā Šengenas līguma īstenošanas konvencijā, kas parakstīta 1990. gada 19. jūnijā. Ziemeļvalstis izpildījušas minētās īstenošanas konvencijas 114. panta prasības.

(8) Lai pārbaudītu, ka SISZiemeļvalstīs darbojas pareizi, Šengenas informācijas sistēmas Ziemeļvalstu valsts nodaļai (N. SIS) jābūt pilnībā ekspluatējamai (t.i., gala lietotājiem jāspēj piekļūt aktuālajiem datiem visās 15 valstīs) no 2001. gada 1. janvāra pirms iekšējās robežkontroles atcelšanas.

(9) Padomei jānodrošina, lai laicīgi izstrādātu kritēriju un mehānismu sistēmu, ar kuras palīdzību nosaka valsti, kas atbild par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu, kurš iesniegts jebkurā dalībvalstī vai Islandē vai Norvēģijā, kā izklāstīts 1999. gada 18. maija nolīguma 7. pantā.

(10) Izņemot gadījumu, ja Padome, pabeidzot novērtējuma vizītes pēc 2001. gada 1. janvāra, nolemj, ka SIS vienā vai vairākās Ziemeļvalstīs nedarbojas pareizi vai ka šo valstu ostas un lidostas neatbilst visām nepieciešamajām prasībām, visu Šengenas acquis šajās valstīs jāpiemēro no 2001. gada 25. marta.

(11) Ir ievērota 1999. gada 18. maija nolīguma 15. panta 4. punktā noteiktā procedūra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No 2001. gada 25. marta, ievērojot 3. panta 2. punktu:

a) visi Šengenas acquis noteikumi, kas paredzēti A, B, C un D pielikumos Padomes Lēmumam 1999/436/EK (1999. gada 20. maijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem nosaka tiesisko bāzi visām normām un lēmumiem, kas veido Šengenas acquis [2], un jebkurš Padomes pieņemtais tiesību akts, ar ko nosaka tiesību aktu, kas stājas spēkā un kas paredz viena vai vairāku šādu noteikumu turpmāku izstrādāšanu, attiecas uz Dānijas, Somijas un Zviedrijas savstarpējām attiecībām, kā arī to attiecībās ar Beļģiju, Vāciju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi, Austriju un Portugāli;

b) visi noteikumi, kas paredzēti A un B pielikumā Nolīgumam, ko 1999. gada 18. maijā noslēdza Eiropas Savienības Padome, Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste, par šo valstu iesaistīšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādāšanā, un jebkurš Padomes pieņemtais tiesību akts, ar ko nosaka tiesību aktu, kas stājas spēkā un kas paredz viena vai vairāku šādu noteikumu turpmāku izstrādāšanu, attiecas uz Islandes un Norvēģijas savstarpējām attiecībām, kā arī uz to attiecībām ar Beļģiju, Dāniju, Vāciju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi, Austriju, Portugāli, Somiju un Zviedriju.

2. pants

1. Ar SISsaistītos Šengenas acquis noteikumus saskaņā ar 1. pantā noteikto procedūru piemēro no 2001. gada 1. janvāra. Šajā nolūkā Ziemeļvalstis ievada SIS faktiskus datus, un minētās valstis tāpat kā dalībvalstis, attiecībā uz kurām Šengenas acquis jau ir īstenots, varēs izmantot minētos datus, ievērojot 3. punkta noteikumus. Šāda piemērošana nekavē sadarbību Ziemeļvalstu pasu ūnijā.

2. Pirmajā daļā minētos noteikumus izklāsta pielikumā.

3. Līdz 1. pantā noteiktajam datumam Ziemeļvalstīs:

a) nav saistību atteikt ieceļošanu savā teritorijā trešo valstu tādiem pilsoņiem vai viņus izraidīt, par kuriem nav tāda SIS brīdinājuma no citas dalībvalsts, kas aizliedz ieceļošanu, un kuri ierodas tieši no dalībvalsts, kas jau piemēro Šengenas acquis noteikumus;

b) var atļaut ieceļot savā teritorijā trešo valstu pilsoņiem, par kuriem citā dalībvalstī ir SIS brīdinājums, kas aizliedz ieceļošanu, ja Ziemeļvalsts šādiem pilsoņiem nolēmusi izsniegt vīzu vai citu uzturēšanās atļauju;

c) atturas no tādu datu ievadīšanas, uz kuriem attiecas Šengenas līguma īstenošanas konvencijas 96. pants.

3. pants

1. Visās Ziemeļvalstīs 2001. gada janvārī un februārī notiek novērtējuma vizītes saskaņā ar procedūrām, ko Padome piemēro šādam nolūkam, lai pārbaudītu, vai SIS darbojas pareizi un vai to pareizi piemēro.

Šajā pašā laikposmā papildu novērtējuma vizītes notiek Dānijas un Norvēģijas ostās un visu Ziemeļvalstu lidostās, lai pārliecinātos, vai minētās ostas un lidostas izpilda nepieciešamās prasības.

Ziņojumus par šādām vizītēm iesniedz Padomei līdz 2001. gada 1. martam.

2. Pamatojoties uz minētajiem ziņojumiem, Padome, kurā ir tādu dalībvalstu valdību pārstāvji, kas noteiktas 1. pantā Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu un ar vismaz 10 minēto locekļu balsīm, var nolemt par 1. pantā noteiktā datuma atlikšanu. Šādā gadījumā Padome nosaka jaunu datumu, tās locekļiem, kas ir minētā protokola 1. pantā noteikto dalībvalstu valdību pārstāvji, lemjot vienprātīgi.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Briselē, 2000. gada 1. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

C. Paul

[1] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[2] OV L 176, 10.7.1999., 17. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Šī lēmuma 2. pantā paredzētie noteikumi ir šādi:

- 62., 64., 65. un 92. līdz 119. pants 1985. gada Šengenas līguma 1990. gada īstenošanas konvencijā, kas papildināta ar Itālijas, Spānijas, Portugāles, Grieķijas, Austrijas, Dānijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanās līgumiem,

- Izpildu komitejas Lēmums (1993. gada 14. decembris) par finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas (Centrālās Šengenas informācijas sistēmas) ierīkošanas un darbības izmaksām (SCH/Com-ex (93) 16),

- Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 25. aprīlis) par līguma piešķiršanu SIS II provizoriskam pētījumam (SCH/Com-ex (97) 2, rev. 2),

- Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 7. oktobris) par Norvēģijas un Islandes iemaksām Centrālās Šengenas informācijas sistēmas ierīkošanai un darbībai (SCH/Com-ex (97) 18),

- Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 7. oktobris) par Šengenas Informācijas sistēmas attīstību (SCH/Com-ex (97) 24),

- Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 15. decembris), ar ko groza Finanšu regulu par Centrālo Šengenas informācijas sistēmu (SCH/Com-ex (97) 35),

- Izpildu komitejas Lēmums (1998. gada 21. aprīlis) par Centrālo Šengenas Informācijas sistēmu ar 15/18 saiknēm (SCH/Com-ex (98) 11),

- Izpildu komitejas Lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par palīdzības dienesta budžetu 1999. gadam (SCH/Com-ex (99) 3),

- Izpildu komitejas Lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par Centrālās Šengenas Informācijas sistēmas uzstādīšanas izmaksām (SCH/Com-ex (99) 4),

- Izpildu komitejas Lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par Sirene rokasgrāmatas atjaunināšanu (SCH/Com-ex (99) 5),

- Izpildu komitejas Lēmums (1996. gada 18. aprīlis), ar ko nosaka ārvalstnieka jēdzienu (SCH/Com-ex (96) decl.),

- Izpildu komitejas Deklarācija (1999. gada 28. aprīlis) par SIS struktūru (SCH/Com-ex (99) decl. 2 rev),

kā arī:

- Izpildu komitejas Lēmums (1998. gada 23. jūnijs) par dažu dokumentu konfidencialitāti (SCH/Com-ex (98) 17), ciktāl šādi dokumenti attiecas uz augšminētajiem noteikumiem,

- Izpildu komitejas Lēmums (1998. gada 23. jūnijs) par visaptverošu noteikumu, kas iekļauj visu tehnisko Šengenas acquis (SCH/Com-ex (98) 29 rev),

- Izpildu komitejas Deklarācija (1998. gada 9. februāris) par nepilngadīgu personu sagrābšanu (SCH/Com-ex (97) decl. 13 rev 2),

- Padomes Lēmums 1999/323/EK (1999. gada 3. maijs) par finanšu regulas izveidi, ar ko nosaka budžeta aspektus attiecībā uz Padomes ģenerālsekretāra vadību, līgumiem, ko viņš noslēdzis dažu dalībvalstu vārdā par Administratīvās vienības palīdzības dienesta servera izveidi un darbību un Sirene tīkla II fāzi,

- Padomes Lēmums 2000/265/EK (2000. gada 27. marts) par finanšu regulas izveidi, ar ko nosaka budžeta aspektus attiecībā uz Padomes ģenerālsekretāra vietnieka vadību, līgumiem, ko viņš noslēdzis dažu dalībvalstu vārdā par komunikācijas infrastruktūras izveidi un darbību Šengenas videi Sisnet, kuru groza ar Padomes 2000. gada 23. oktobra Lēmumu 2000/664/EK.

--------------------------------------------------