EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31999L0005

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu

OJ L 91, 7.4.1999, p. 10–28 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 13 Volume 023 P. 254 - 272
Special edition in Estonian: Chapter 13 Volume 023 P. 254 - 272
Special edition in Latvian: Chapter 13 Volume 023 P. 254 - 272
Special edition in Lithuanian: Chapter 13 Volume 023 P. 254 - 272
Special edition in Hungarian Chapter 13 Volume 023 P. 254 - 272
Special edition in Maltese: Chapter 13 Volume 023 P. 254 - 272
Special edition in Polish: Chapter 13 Volume 023 P. 254 - 272
Special edition in Slovak: Chapter 13 Volume 023 P. 254 - 272
Special edition in Slovene: Chapter 13 Volume 023 P. 254 - 272
Special edition in Bulgarian: Chapter 13 Volume 026 P. 73 - 91
Special edition in Romanian: Chapter 13 Volume 026 P. 73 - 91
Special edition in Croatian: Chapter 13 Volume 039 P. 40 - 57

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 12/06/2016; Atcelts ar 32014L0053

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1999/5/oj

31999L0005



Oficiālais Vēstnesis L 091 , 07/04/1999 Lpp. 0010 - 0028


Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/5/EK

(1999. gada 9. marts)

par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.b pantā izklāstīto procedūru [3], ievērojot Samierināšanas komitejas 1998. gada 8. decembrī apstiprināto kopīgo dokumentu,

(1) tā kā radioiekārtu un telekomunikāciju termināla iekārtu sektors ir būtiska telekomunikāciju tirgus daļa, un šis tirgus ir svarīga Kopienas ekonomikas sastāvdaļa; tā kā direktīvas, kas attiecas uz telekomunikāciju termināla iekārtu sektoru, vairs nespēj pieskaņoties gaidāmajām pārmaiņām sektorā, ko radījušas jaunās tehnoloģijas, tirgus attīstība un tiesību akti attiecībā uz telekomunikāciju tīkliem;

(2) tā kā saskaņā ar Līguma 3.b pantā minētajiem subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstis nevar pietiekamā līmenī sasniegt mērķi attiecībā uz telekomunikāciju iekārtām izveidot atvērtu vienotu tirgu, kurā pastāv konkurence, un tāpēc to var labāk sasniegt Kopiena; tā kā šī direktīva nepārsniedz nepieciešamo šī mērķa sasniegšanai;

(3) tā kā dalībvalstis, pamatojoties uz Līguma 3.b pantu, var dažas iekārtu kategorijas atstāt ārpus šīs direktīvas darbības jomas;

(4) tā kā Direktīva 98/13/EK [4] apvienoja noteikumus, kas saistīti ar telekomunikāciju termināla iekārtām un satelītu zemes staciju iekārtām, tostarp pasākumus to atbilstības savstarpējai atzīšanai;

(5) tā kā Direktīva 98/13/EK neattiecas uz būtisku radioiekārtu tirgus daļu;

(6) tā kā uz divējāda izmantojuma precēm attiecas Kopienas eksporta kontroles režīms, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 3381/94 [5];

(7) tā kā šīs direktīvas plašās darbības jomas dēļ vajadzīgas jaunas definīcijas frāzēm "radioiekārta" un "telekomunikāciju termināla iekārta"; tā kā regulēšanas režīmam, kura mērķis ir vienota radioiekārtu un telekomunikāciju termināla iekārtu tirgus attīstība, vajadzētu ļaut investīcijām, ražošanai un pārdošanai notikt līdztekus tehnoloģiju un tirgus attīstībai;

(8) tā kā, telekomunikāciju termināla iekārtu nozīmīgumam un tādu tīklu, kuros izmanto radio pārraidīšanu, nozīmīgumam pieaugot līdztekus iekārtām, kas savienotas ar vadiem, visiem noteikumiem, kas regulē radioiekārtu un telekomunikāciju termināla iekārtu ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu, jāietver abas šo iekārtu kategorijas;

(9) tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 26. februāra Direktīva 98/10/EK par atvērta tīkla noteikumu (ONP) piemērošanu balss telefonam un par vispārējiem telekomunikāciju pakalpojumiem konkurences vidē [6] aicina valstu regulējošās iestādes nodrošināt, ka tiek publicētas tehnisko saskarpunktu detalizētas specifikācijas tīkla pieejai, ar mērķi nodrošināt termināla iekārtu piegādei tirgu, kurā pastāv konkurence;

(10) tā kā Padomes 1973. gada 19. februāra Direktīvas 73/23/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar elektroiekārtām, kas paredzētas izmantošanai konkrētu spriegumu robežās [7], mērķi ir pietiekami, lai to attiecinātu uz radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām, taču nepiemērojot zemāko sprieguma robežu;

(11) tā kā ar elektromagnētisko saderību saistītās aizsardzības prasības, kas izklāstītas Padomes 1989. gada 3. maija Direktīvā 89/336/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu saistībā ar elektromagnētisko saderību [8] ir pietiekamas, lai to attiecinātu uz radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām;

(12) tā kā Kopienas tiesību akti paredz, ka šķēršļi brīvai preču apritei Kopienā, ko izraisa atšķirības valstu tiesību aktos attiecībā uz preču tirdzniecību, ir pamatoti tikai tad, ja valsts prasības ir nepieciešamas un proporcionālas; tā kā tādēļ tiesību aktu saskaņošana jāierobežo līdz tām prasībām, kas nepieciešamas pamatprasību izpildīšanai attiecībā uz radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām;

(13) tā kā radioiekārtu un telekomunikāciju termināla iekārtu kategorijai atbilstīgajām pamatprasībām vajadzētu būt atkarīgām no šīs iekārtu kategorijas īpatnībām un vajadzībām; tā kā šīs prasības jāpiemēro, tās labi izvērtējot, lai nekavētu tehnoloģiskos jauninājumus vai brīva tirgus ekonomikas vajadzību apmierināšanu;

(14) tā kā jārūpējas, lai radioiekārtas un telekomunikāciju termināla iekārtas neradītu tādus draudus veselībai, no kuriem var izvairīties;

(15) tā kā telekomunikācijas ir svarīga joma invalīdu labklājībai un nodarbinātībai, un invalīdi ir nozīmīga un augoša Eiropas iedzīvotāju daļa; tā kā tādēļ radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām atbilstīgos gadījumos vajadzētu būt izstrādātām tā, lai invalīdi tās varētu izmantot bez pielāgošanas vai ar minimālu pielāgošanu;

(16) tā kā radioiekārtas un telekomunikāciju termināla iekārtas var veikt dažas funkcijas, kas nepieciešamas ārkārtas situāciju dienestiem;

(17) tā kā var būt jāievieš daži parametri radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām, lai novērstu lietotāja un abonenta personas datu un privātās dzīves neaizskaramības apdraudējumu un/vai izvairītos no krāpšanas;

(18) tā kā dažos gadījumos var būt nepieciešama sadarbība, izmantojot tīklu ar citām ierīcēm šīs direktīvas nozīmē, un savienojums ar attiecīga tipa saskarpunktiem visā Kopienā;

(19) tā kā tādējādi būtu iespējams noteikt un pievienot īpašas pamatprasības attiecībā uz lietotāja privātās dzīves neaizskaramību, tehniskajām iespējām lietotājiem invalīdiem, iespējām ārkārtas situāciju dienestiem un/vai iespējām krāpšanas novēršanai;

(20) tā kā ir atzīts, ka tirgū, kurā pastāv konkurence, patērētāju organizāciju, izgatavotāju, uzņēmumu un citu nozares dalībnieku izveidota brīvprātīga sertifikācija un marķēšanas sistēmas veicina kvalitāti un ir noderīgi līdzekļi patērētāju uzticības celšanā telekomunikāciju precēm un pakalpojumiem; tā kā dalībvalstis var atbalstīt šādas sistēmas; tā kā šādām sistēmām vajadzētu būt saderīgām ar Līguma konkurences noteikumiem;

(21) tā kā jānovērš nepieņemama pakalpojumu pasliktināšanās personām, kas nav radioiekārtu un telekomunikāciju termināla iekārtu lietotāji; tā kā terminālu izgatavotājiem jākonstruē iekārtas tādā veidā, kas, izmantojot iekārtu normālos apstākļos, aizsargā tīklu no kaitējuma, kurš varētu izraisīt šādu pasliktināšanos; tā kā tīklu operatoriem būtu jākonstruē tīkli tādā veidā, kas neliek termināla iekārtu izgatavotājiem veikt nesamērīgus pasākumus, lai aizsargātu tīklu no kaitējuma; tā kā Eiropas Telekomunikāciju standartu institūtam (ETSI) vajadzētu pienācīgi ņemt vērā šo mērķi, veidojot standartus attiecībā uz pieeju publiskajiem tīkliem;

(22) tā kā vajadzētu nodrošināt efektīvu radio spektra izmantošanu, lai izvairītos no kaitējumu nodarošiem traucējumiem; tā kā jāveicina tādu ierobežotu resursu kā radio frekvenču spektrs pēc iespējas efektīvāka izmantošana saskaņā ar nozares jaunākajiem sasniegumiem;

(23) tā kā saskaņoti saskarpunkti starp termināla iekārtām un telekomunikāciju tīkliem veicina tirgus, kurā pastāv konkurence, attīstību gan attiecībā uz termināla iekārtām, gan tīkla pakalpojumiem;

(24) tā kā publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem tomēr jādod iespēja noteikt to izmantoto saskarpunktu tehniskās īpašības, ievērojot Līguma konkurences noteikumus; tā kā attiecīgi viņiem vajadzētu publicēt šo saskarpunktu precīzas un pietiekami pilnīgas tehniskās specifikācijas, lai ļautu izgatavotājiem izstrādāt telekomunikāciju termināla iekārtas, kas atbilst šīs direktīvas prasībām;

(25) tā kā Līguma konkurences noteikumi un Komisijas 1988. gada 16. maija Direktīva 88/301/EEK par konkurenci telekomunikāciju termināla iekārtu tirgos [9] tomēr paredz vienlīdzīgas, caurredzamas un nediskriminējošas attieksmes principu attiecībā uz visām tehniskajām specifikācijām, kas saistītas ar reglamentēšanu; tā kā tādēļ Kopienas un dalībvalstu uzdevums, apspriežoties ar uzņēmējiem, ir nodrošināt, ka šīs direktīvas izveidotā regulējošā sistēma ir taisnīga;

(26) tā kā Eiropas standartizācijas organizāciju, jo īpaši ETSI, uzdevums ir nodrošināt, ka saskaņotos standartus regulāri atjaunina un sagatavo tādā veidā, kas ļauj tos nepārprotami interpretēt; tā kā saskaņoto standartu uzturēšana spēkā, interpretēšana un ieviešana ir ļoti specifiskas jomas ar augošu tehnisko sarežģītību; tā kā šo uzdevumu veikšanai nepieciešama no uzņēmēju vidus izraudzītu ekspertu aktīva dalība; tā kā dažos gadījumos var būt vajadzība nodrošināt saskaņoto standartu steidzamāku interpretāciju vai korekcijas, nekā to var izdarīt parastajā kārtībā, kādā to veic Eiropas standartizācijas organizācijas, kuras darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka kārtību, kādā sniedzama informācija tehnisko standartu un noteikumu jomā un paredzami noteikumi par informācijas sabiedrības pakalpojumiem [10];

(27) tā kā sabiedrības interesēs ir saskaņoti Eiropas līmeņa standarti saistībā ar radioiekārtu un telekomunikāciju termināla iekārtu izstrādāšanu un ražošanu; tā kā atbilstība šiem saskaņotajiem standartiem rada pieņēmumu par atbilstību pamatprasībām; tā kā atļauti citi veidi, kā parādīt atbilstību pamatprasībām;

(28) tā kā iekārtu kategorijas identifikatoru piešķiršanai jābūt saskaņā ar CEPT/ERC ekspertīzi un atbilstīgo Eiropas standartu iestāžu radio jautājumos ekspertīzi; tā kā, ja iespējams, jāveicina cita veida sadarbība ar šīm iestādēm;

(29) tā kā, lai ļautu Komisijai efektīvi pārraudzīt tirgus kontroli, dalībvalstīm jāsniedz attiecīgā informācija par saskarpunktu tipiem, neatbilstīgi vai nepareizi piemērotiem saskaņotajiem standartiem, pilnvarotajām iestādēm un uzraudzības iestādēm;

(30) tā kā pilnvarotajām iestādēm un uzraudzības iestādēm vajadzētu apmainīties ar informāciju par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām ar mērķi nodrošināt efektīvu tirgus uzraudzību; tā kā šādai sadarbībai, cik vien iespējams, jāizmanto elektroniskus līdzekļus; tā kā jo īpaši šādai sadarbībai jādod iespēja valsts iestādēm saņemt informāciju par to tirgū laistajām radioiekārtām, kas darbojas Kopienā nesaskaņotās frekvenču joslās;

(31) tā kā izgatavotājiem vajadzētu paziņot dalībvalstīm par nodomu laist tirgū radioiekārtas, kas izmanto frekvenču joslas, kuru izmantošana nav saskaņota visā Kopienā; tā kā tādēļ dalībvalstīm jāparedz kārtība šādu paziņojumu izdarīšanai; tā kā šai kārtībai jābūt proporcionālai un tā nedrīkst ietvert atbilstības novērtēšanas procedūru papildus tām, kas paredzētas IV vai V pielikumā; tā kā ir vēlams, lai šī paziņošanas kārtība ir saskaņota un tiek pildīta, izmantojot elektroniskus līdzekļus un vienas iestādes apstiprinājumu;

(32) tā kā radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām, kas atbilst attiecīgajām pamatprasībām, vajadzētu ļaut atrasties brīvā apritē; tā kā vajadzētu ļaut šādu iekārtu nodot ekspluatācijā tai paredzētajam nolūkam; tā kā nodošana ekspluatācijā var būt pakļauta atļauju izsniegšanai attiecībā uz radio spektra izmantošanu un ar iekārtu saistīto pakalpojumu nodrošināšanu;

(33) tā kā tirdzniecības izstādēs, izstādēs utt. jābūt iespējai demonstrēt radioiekārtas un telekomunikāciju termināla iekārtas, kas neatbilst šai direktīvai; tā kā iesaistītajās personas tomēr pienācīgi jāinformē par to, ka šādas iekārtas ir neatbilstīgas un šādā stāvoklī tās nopirkt nevar; tā kā dalībvalstis var ierobežot šādu izstādītu radioiekārtu nodošanu ekspluatācijā, tostarp to ieslēgšanu, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar radio spektra efektīvu un atbilstīgu izmantošanu, izvairīšanos no kaitējumu nodarošiem traucējumiem vai ar sabiedrības veselību saistītiem jautājumiem;

(34) tā kā radio frekvences piešķir valsts līmenī, un, ciktāl nav saskaņotas, tās paliek dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē; tā kā jāietver drošības noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm saskaņā ar Līguma 36. pantu aizliegt, ierobežot vai pieprasīt atsaukt no tirgus radioiekārtu, ja tā izraisījusi kaitējumu nodarošu traucējumu vai dalībvalsts pamatoti uzskata, ka tā izraisīs kaitējošu traucējumu; tā kā iejaukšanās valsts piešķirtās radio frekvencēs rada likumīgu pamatu dalībvalstīm veikt drošības pasākumus;

(35) tā kā izgatavotāji ir atbildīgi par bojājumiem, ko rada brāķis, saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/374/EEK [11]; tā kā, neierobežojot atbildību no izgatavotāja puses, jebkura persona, kas importē ierīci Kopienā pārdošanai, veicot uzņēmējdarbību, ir atbildīga saskaņā ar minēto direktīvu; tā kā izgatavotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai persona, kas atbildīga par ierīču laišanu Kopienas tirgū, ir atbildīga saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktu noteikumiem par līgumisko un ārpuslīguma atbildību;

(36) tā kā pasākumus, ko var veikt dalībvalstis vai Komisija, ja ierīce, kura ir atzīta par šīs direktīvas noteikumiem atbilstīgu, rada nopietnus bojājumus tīklam vai kaitējumu nodarošus radio traucējumus, nosaka saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem, jo īpaši objektivitātes, proporcionalitātes un nediskriminācijas principiem;

(37) tā kā 1993. gada 22. jūlijā Padome pieņēma Lēmumu 93/465/EEK par modeļiem dažādiem atbilstības novērtēšanas procedūru posmiem un noteikumiem tā CE atbilstības marķējuma uzlikšanai un izmantošanai, ko paredzēts izmantot tehniskās saskaņošanas direktīvās [12]; tā kā piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras vajadzētu izvēlēties no minētajā lēmumā noteiktajiem pieejamajiem moduļiem;

(38) tā kā dalībvalstis var pieprasīt, lai to izraudzītās pilnvarotās iestādes un uzraudzības iestādes akreditē saskaņā ar atbilstīgajiem Eiropas standartiem;

(39) tā kā ir lietderīgi, lai radioiekārtu un telekomunikāciju termināla iekārtu atbilstību Direktīvām 73/23/EEK un 89/336/EEK varētu parādīt, izmantojot šajās direktīvās noteiktās procedūras, ja ierīce atbilst attiecīgās direktīvas darbības jomai; tā kā tāpēc Direktīvas 89/336/EEK 10. panta 1. punktā noteikto procedūru var izmantot, ja saskaņoto standartu piemērošana rada pieņēmumu par atbilstību aizsardzības prasībām; tā kā 10. pantā [13] noteikto procedūru var izmantot, ja izgatavotājs nav piemērojis saskaņotos standartus vai kad šādu standartu nav;

(40) tā kā Kopienas uzņēmumiem vajadzētu būt efektīvai un līdzvērtīgai pieejai trešo valstu tirgiem un attieksmei trešās valstīs vajadzētu būt līdzīgai tai, ko Kopienā saņem uzņēmumi, kuri pilnīgi pieder trešo valstu iedzīvotājiem vai kuri ir to kontrolē, jo tiem pieder lielākā daļa uzņēmuma, vai kurus faktiski kontrolē trešo valstu iedzīvotāji;

(41) tā kā vēlams nodibināt komiteju, kas saistītu personas, kuras tieši iesaistītas radioiekārtu un telekomunikāciju termināla iekārtu regulēšanas ieviešanā, jo īpaši atbilstības novērtēšanas valsts iestādes un par tirgus uzraudzību atbildīgās valsts iestādes, lai palīdzētu Komisijai sasniegt saskaņotu un proporcionālu noteikumu piemērošanu, tā lai tā atbilstu tirgus un sabiedrības vajadzībām; tā kā vajadzības gadījumā būtu jāapspriežas ar telekomunikāciju operatoru, lietotāju, patērētāju, izgatavotāju un pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem;

(42) tā kā 1994. gada 20. decembrī tika noslēgts modus vivendi starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par to tiesību aktu ieviešanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 189.b pantā noteikto procedūru [14];

(43) tā kā Komisijai vajadzētu pārskatīt šīs un citu atbilstīgo direktīvu ieviešanu un praktisko piemērošanu un veikt pasākumus, lai nodrošinātu visu atbilstīgo direktīvu piemērošanas saskaņošanu, lai izvairītos no telekomunikāciju iekārtu traucējumiem, kas ietekmē cilvēku veselību vai nodara kaitējumu īpašumam;

(44) tā kā šīs direktīvas darbību vajadzētu noteiktā laikā pārskatīt, ņemot vērā telekomunikāciju sektora attīstību un pieredzi, kas gūta, piemērojot šajā direktīvā noteiktās pamatprasības un atbilstības novērtēšanas procedūras;

(45) tā kā jānodrošina, lai līdz ar pārmaiņu ieviešanu regulēšanas režīmā pāreja no iepriekšējā režīma būtu vienmērīga, lai izvairītos no sarežģījumiem tirgū un juridiskām neskaidrībām;

(46) tā kā šī direktīva aizvieto Direktīvu 98/13/EK, kuru attiecīgi vajadzētu atcelt; tā kā Direktīvas 73/23/EEK un 89/336/EEK vairs neattieksies uz ierīcēm, uz kurām attiecas šī direktīva, izņemot aizsardzības un drošības prasības un noteiktas atbilstības novērtēšanas procedūras,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI ASPEKTI

1. pants

Darbības joma un mērķis

1. Šī direktīva izveido regulējošo sistēmu radioiekārtu un telekomunikāciju termināla iekārtu laišanai tirgū, brīvai apritei un nodošanai ekspluatācijā.

2. Ja ierīce, kas definēta 2.a pantā, kā neatņemamu daļu vai palīgierīci ietver:

a) medicīnas ierīci Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm [15] nozīmē vai

b) aktīvu implantējamu medicīnas ierīci Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīvas 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz implantējamām medicīnas ierīcēm [16] nozīmē,

šī direktīva attiecas uz šādu ierīci, neierobežojot Direktīvas 93/42/EEK un 90/385/EEK piemērošanu attiecīgi medicīnas ierīcēm un implantējamām medicīnas ierīcēm.

3. Ja ierīce satur transportlīdzekļa sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku mezglu tādā nozīmē, kā noteikts Padomes Direktīvā 72/245/EEK [17], kas attiecas uz radio traucējumiem (elektromagnētisko saderību) transportlīdzekļos, vai transportlīdzekļa sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku mezglu tādā nozīmē, kā noteikts Padomes 1992. gada 30. jūnija Direktīvā 92/61/EEK par divu vai trīs riteņu mehānisko transportlīdzekļu tipveida apstiprinājumu, tad šī direktīva attiecas uz šādu ierīci, neierobežojot attiecīgi Direktīvas 72/245/EEK un 92/61/EEK piemērošanu.

4. Šī direktīva neattiecas uz I pielikumā uzskaitītajām iekārtām.

5. Šī direktīva neattiecas uz ierīcēm, kuras izmanto tikai darbībās, kas saistītas ar sabiedrisko kārtību, aizsardzību, valsts drošību (tostarp valsts ekonomisko labklājību valsts drošības jautājumu gadījumā), kā arī valsts darbībās krimināltiesību jomā.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā lieto šādas definīcijas:

a) "ierīce" ir jebkura iekārta, kas ir radioiekārta, telekomunikāciju termināla iekārta vai abas;

b) "telekomunikāciju termināla iekārta" ir ražojums, kas nodrošina komunikāciju, vai attiecīga tā sastāvdaļa, kas domāta, lai tieši vai netieši jebkurā veidā pievienotos publisko telekomunikāciju tīklu saskarpunktiem (tas ir, tādu telekomunikāciju tīklu saskarpunktiem, ko pilnīgi vai daļēji izmanto publiski pieejamu telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšanai);

c) "radioiekārta" ir ražojums vai attiecīga tā sastāvdaļa, kas var nodrošināt komunikāciju, izmantojot radioviļņu izstarošanu un/vai saņemšanu, lietojot zemes/visuma radio komunikāciju spektru;

d) "radioviļņi" ir elektromagnētiskie viļņi no 9 kHz līdz 3000 GHz frekvencē, kas izplatās visumā bez mākslīgas vadības iekārtas;

e) "saskarpunkts" ir:

i) tīkla pieslēgumpunkts, kas ir fizisks savienojuma punkts, kas lietotājam nodrošina pieeju publiskiem telekomunikāciju tīkliem, un/vai

ii) gaisa saskarpunkts, kas nosaka radioviļņu ceļu starp radioiekārtām

un to tehniskās specifikācijas;

f) "iekārtas kategorija" ir kategorija, kurā iedalīti noteikti ierīču tipi, kas saskaņā ar šo direktīvu uzskatāmi par līdzīgiem, un tie saskarpunkti, kuriem ierīce izstrādāta. Ierīce var piederēt vairāk nekā vienai kategorijai;

g) "tehniskās uzbūves dokumentācija" ir dokumentācija, kurā aprakstīta ierīce un kura nodrošina informāciju un skaidrojumus par to, kā izpildītas piemērojamās pamatprasības;

h) "saskaņoti standarti" ir tehniskās specifikācijas, kuras saskaņā ar Komisijas sniegtām pilnvarām atbilstīgi Direktīvā 98/34/EK izklāstītajai kārtībai pieņēmusi atzīta standartizēšanas iestāde, lai izveidotu Eiropas līmeņa prasības, atbilstība kurām nav obligāta;

i) "kaitējumu nodaroši traucējumi" ir traucējumi, kas apdraud radionavigācijas dienestu vai citu drošības dienestu darbību, vai kā citādi nopietni pasliktina, kavē vai atkārtoti pārtrauc radiosakaru pakalpojumus, kuri tiek veikti atbilstīgi piemērojamiem Kopienas vai valsts noteikumiem.

3. pants

Pamatprasības

1. Visām ierīcēm jāatbilst šādām pamatprasībām:

a) lietotāja vai jebkuras citas personas veselības un drošības aizsardzība, ietverot mērķus, kas attiecas uz Direktīvā 73/23/EEK ietvertajām drošības prasībām, taču nepiemērojot sprieguma limitu;

b) drošības prasībām, kas attiecas uz elektromagnētisko saderību, kas noteikta Direktīvā 89/336/EEK.

2. Turklāt radioiekārtu konstruē tā, lai tā efektīvi izmantotu zemes/visuma radiosakaru spektru un orbītu resursus, izvairoties no kaitējumu nodarošiem traucējumiem.

3. Saskaņā ar 15. pantā izklāstīto kārtību Komisija var nolemt, ka konkrētas iekārtu kategorijas ierīci vai konkrēta tipa ierīci izstrādā tā, lai:

a) tā caur tīkliem varētu sadarboties ar citām ierīcēm un lai to varētu pievienot attiecīga tipa saskarpunktiem visā Kopienā; un/vai

b) tā nekaitē tīklam vai tā darbībai, kā arī nepiemēroti neizmanto tīkla resursus, radot nepieņemamu pakalpojumu pasliktināšanos; un/vai

c) tā ietver drošības pasākumus, kas nodrošina lietotāja un abonenta personas datu un tiesību uz privāto dzīvi aizsardzību; un/vai

d) tā satur sistēmu, kas nodrošina krāpšanas nepieļaušanu; un/vai

e) tā satur sistēmu, kas nodrošina pieeju ārkārtas situāciju dienestiem; un/vai

f) tā satur sistēmu, kas atvieglo ierīces izmantošanu invalīdiem.

4. pants

Saskarpunktu specifikāciju paziņošana un publicēšana

1. Dalībvalstis paziņo Komisijai par saskarpunktiem, kurus tās reglamentējušas, ciktāl par minētajiem saskarpunktiem nav paziņots saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK noteikumiem. Pēc apspriešanās ar komiteju saskaņā ar 15. pantā noteikto kārtību Komisija nosaka, cik līdzvērtīgi ir paziņotie saskarpunkti, un piešķir iekārtu kategorijas identifikatoru, kura sīku aprakstu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

2. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai to saskarpunktu veidus, kurus valstī piedāvā publisko telekomunikāciju tīklu operatori. Dalībvalstis nodrošina, ka operatori publicē šo saskarpunktu precīzas un atbilstīgas tehniskās specifikācijas, pirms publisko pakalpojumus izmantojot šos saskarpunktus, kā arī regulāri publicē visas atjauninātās specifikācijas. Specifikācijas ir pietiekami sīki aprakstītas, lai ļautu izstrādāt telekomunikāciju termināla iekārtas, kas var izmantot visus pakalpojumus, kurus nodrošina attiecīgais saskarpunkts. Specifikācijas inter alia ietver visu informāciju, kas nepieciešama izgatavotājiem, lai tie pēc izvēles varētu veikt atbilstīgas pārbaudes par attiecīgajām pamatprasībām telekomunikāciju termināla iekārtai. Dalībvalstis nodrošina, ka operatori publisko šīs specifikācijas.

5. pants

Saskaņotie standarti

1. Ja ierīce atbilst attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, kuru atsauces numuri publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, dalībvalstis pieņem, ka ir nodrošināta atbilstība tām 3. pantā minētajām pamatprasībām, kas ietvertas attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās.

2. Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka atbilstība saskaņotajiem standartiem nenodrošina atbilstību 3. pantā minētajām pamatprasībām, kuras šiem standartiem jāietver, Komisija vai attiecīgā dalībvalsts griežas ar šo jautājumu komitejā.

3. Gadījumā, ja saskaņotajos standartos ir trūkumi attiecībā uz pamatprasībām, Komisija pēc apspriešanās ar komiteju saskaņā ar 14. pantā noteikto kārtību var publicēt Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesīnorādes par saskaņoto standartu interpretāciju vai nosacījumus, saskaņā ar kuriem šo standartu ievērošana ļauj pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība pamatprasībām. Pēc apspriešanās ar komiteju saskaņā ar 14. pantā noteikto kārtību Komisija var atsaukt saskaņotos standartus, publicējot paziņojumu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Laišana tirgū

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ierīci laiž tirgū tikai tad, ja tā atbilst 3. pantā noteiktajām attiecīgajām pamatprasībām un pārējiem šīs direktīvas noteikumiem, to pienācīgi uzstādot, uzturot, un izmantojot paredzētajam mērķim. Uz to neattiecas valstu papildu noteikumi attiecībā uz laišanu tirgū.

2. Pieņemot lēmumu, kas attiecas uz 3. panta 3. punktā noteikto pamatprasību piemērošanu, Komisija nosaka prasību piemērošanas datumu. Ja tiek noteikts, ka iekārtu kategorijai jāatbilst konkrētām 3. panta 3. punktā noteiktām pamatprasībām, jebkura attiecīgās iekārtu kategorijas ierīce, kas tirgū laista pirms Komisijas noteiktā prasību piemērošanas datuma, var palikt tirgū pamatotu laika posmu. Gan piemērošanas datumu, gan šo laikposmu nosaka Komisija saskaņā ar 14. pantā izklāstīto kārtību.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka izgatavotājs vai persona, kas atbildīga par ierīces laišanu tirgū, nodrošina lietotājam informāciju par ierīces paredzēto izmantošanu kopā ar paziņojumu par atbilstību pamatprasībām. Attiecībā uz radioiekārtām šāda informācija ir pietiekama, ja uz iepakojuma vai ierīces lietošanas instrukcijā nosaka dalībvalstis vai dalībvalsts ģeogrāfisko zonu, kurā iekārtu paredzēts izmantot, un tā brīdina lietotāju ar ierīces marķējumu, kas minēts VII pielikuma 5. punktā, par potenciālajiem ierobežojumiem vai prasībām par atļaujām radioiekārtas lietošanai dažās dalībvalstīs. Attiecībā uz telekomunikāciju termināla iekārtām, šāda informācija ir pietiekama, lai noteiktu publisko telekomunikāciju tīklu saskarpunktus, kuriem iekārtu paredzēts pievienot. Visām ierīcēm šī informācija ir redzami uzrādīta.

4. Gadījumā, ja radioiekārta izmanto frekvenču joslas, kuru izmantošana nav saskaņota visā Kopienā, izgatavotājs vai tā Kopienā reģistrēts pilnvarots pārstāvis, vai persona, kas atbildīga par iekārtas laišanu tirgū, paziņo valsts iestādei, kas atbild par spektra vadību attiecīgajā dalībvalstī, par nodomu laist šādu iekārtu valsts tirgū.

Šo paziņojumu iesniedz ne mazāk kā četras nedēļas pirms laišanas tirgū, un tajā sniedz informāciju par iekārtas radio īpašībām (jo īpaši frekvenču joslām, kanālu atstarpēm, modulācijas tipu un raidīšanas jaudu), kā arī IV vai V pielikumā minētās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru.

7. pants

Nodošana ekspluatācijā un tiesības savienot

1. Dalībvalstis ļauj nodot ierīci ekspluatācijā paredzētajam mērķim, ja tā atbilst 3. pantā noteiktajām pamatprasībām un pārējiem attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta un neskarot nosacījumus, kas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem attiecas uz pilnvarām sniegt attiecīgo pakalpojumu, dalībvalstis var ierobežot radioiekārtu nodošanu ekspluatācijā tikai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar efektīvu un atbilstīgu radio spektra izmantošanu, izvairīšanos no kaitējumu nodarošiem traucējumiem vai jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrības veselību.

3. Neierobežojot 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka publisko telekomunikāciju tīklu operatori neatsakās pievienot telekomunikāciju termināla iekārtas attiecīgajiem saskarpunktiem tehnisku iemeslu dēļ, ja šī iekārta atbilst 3. panta attiecīgajām prasībām.

4. Ja dalībvalsts uzskata, ka ierīce, kas atzīta par atbilstīgu šīs direktīvas noteikumiem, rada nopietnus bojājumus tīklam vai kaitējumu nodarošus radio traucējumus, vai kaitējumu tīklam vai tā funkcionēšanai, operators var būt pilnvarots atteikt savienojumu, atvienot šādu ierīci vai pārtraukt tās ekspluatāciju. Dalībvalstis paziņo Komisijai par katru šādu pilnvarojumu, un tā sasauc komitejas sēdi, lai sniegtu viedokli šajā lietā. Pēc apspriedes ar komiteju Komisija var uzsākt 5. panta 2. un 3. punktā minētās procedūras. Komisija un dalībvalstis var veikt arī citus atbilstīgus pasākumus.

5. Ārkārtas gadījumā operators var atvienot ierīci, ja tīkla aizsardzībai nepieciešams iekārtu atvienot tūlīt un ja bez kavēšanās un izmaksām lietotājam tam var piedāvāt alternatīvu risinājumu. Operators nekavējoties informē valsts iestādi, kas atbildīga par šā panta 4. punkta un 9. panta ieviešanu.

8. pants

Brīva ierīču aprite

1. Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un netraucē to ierīču laišanu tirgū un nodošanu ekspluatācijā savā teritorijā, kurām ir VII pielikumā minētais CE marķējums, kas norāda ierīces atbilstību visiem šīs direktīvas noteikumiem, ietverot II nodaļā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras. Tas neierobežo 6. panta 4. punktu, 7. panta 2. punktu un 9. panta 5. punktu.

2. Dalībvalstis neliek nekādus šķēršļus šīs direktīvas prasībām neatbilstīgu ierīču demonstrēšanai tirdzniecības izstādēs, izstādēs vai skatēs utt., ja labi redzama zīme skaidri norāda, ka šīs ierīces nevar laist tirgū vai nodot ekspluatācijā, kamēr tās neatbilst šīs direktīvas prasībām.

3. Ja uz ierīci attiecas arī citas direktīvas, kas skar citus aspektus, un tās tāpat paredz CE marķējumu, tad šāds marķējums norāda arī to, ka šī ierīce atbilst arī pārējo direktīvu prasībām. Ja tomēr viena vai vairākas no šīm direktīvām ļauj izgatavotājam izvēlēties, kurus noteikumus piemērot pārejas laikā, ar CE marķējumu norāda to, ka ierīces atbilst tikai to direktīvu noteikumiem, kuras izgatavotājs ir ievērojis. Tādā gadījumā konkrētie dati, kas ietverti šajās direktīvās un publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, jāietver dokumentos, paziņojumos un lietošanas pamācībās, ko paredz šīs direktīvas un ko pievieno šādām precēm.

9. pants

Aizsardzības pasākumi

1. Ja dalībvalsts pārliecinās, ka ierīce, uz kuru attiecas šī direktīva, neatbilst šīs direktīvas noteikumiem, tā veic atbilstīgus pasākumus savā teritorijā, lai atsauktu ierīci no tirgus un pārtrauktu tās ekspluatāciju, aizliegtu tās laišanu tirgū vai ierobežotu tās brīvu apriti.

2. Dalībvalstīm tūlīt jāinformē Komisija par visiem šādiem pasākumiem, pamatojot savu lēmumu un norādot, vai neatbilstība ir saistīta ar:

a) nepareizu 5. panta 1. punktā minēto saskaņoto standartu piemērošanu;

b) trūkumiem 5. panta 1. punktā minētajos saskaņotajos standartos;

c) neatbilstību 3. pantā minētajām prasībām, ja ierīce neatbilst 5. panta 1. punktā minētajiem saskaņotajiem standartiem.

3. Ja 1. punktā minētie pasākumi saistīti ar 5. panta 1. punktā minēto saskaņoto standartu nepareizu piemērošanu vai neatbilstību 3. pantā minētajām prasībām, ja ierīce neatbilst 5. panta 1. punktā minētajiem saskaņotajiem standartiem, Komisija apspriežas ar attiecīgajām personām, cik drīz vien iespējams. Komisija tūlīt dara dalībvalstīm zināmus savus secinājumus, un atzinumu par to, vai pasākumi ir pamatoti, sniedz divu mēnešu laikā pēc minēto pasākumu paziņošanas Komisijai.

4. Ja 1. punktā minētais lēmums saistīts ar 5. panta 1. punktā minēto saskaņoto standartu trūkumiem, Komisija divu mēnešu laikā iesniedz šo lietu komitejai. Komiteja sniedz atzinumu saskaņā ar 14. pantā izklāstīto kārtību. Pēc apspriedes Komisija dara dalībvalstīm zināmus tās secinājumus, kā arī atzinumu par to, vai dalībvalsts rīcība ir pamatota. Ja tā secina, ka rīcība ir pamatota, tā tūlīt sāk 5. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. a) Atkāpjoties no 6. panta noteikumiem, dalībvalsts saskaņā ar Līgumu un jo īpaši tā 30. un 36. pantu var veikt jebkuru atbilstīgu pasākumu ar mērķi:

i) aizliegt vai ierobežot tādu radioiekārtu laišanu tās tirgū, un/vai

ii) pieprasīt tādu radioiekārtu atsaukšanu no tās tirgus,

tostarp radioiekārtu tipus, kas izraisījuši vai par kuriem ir pamats domāt, ka tie izraisīs kaitējošus traucējumus, to skaitā traucējumus esošajiem vai plānotajiem pakalpojumiem valsts frekvenču joslās;

b) ja dalībvalsts veic pasākumus saskaņā ar a) apakšpunktu, tā nekavējoties informē Komisiju par minētajiem pasākumiem, norādot iemeslus to veikšanai.

6. Ja dalībvalsts informē Komisiju par 1. vai 5. punktā minēto pasākumu, Komisija savukārt informē citas dalībvalstis un apspriežas ar komiteju par šo jautājumu.

Ja pēc šādas apspriešanās Komisija konstatē, ka:

- pasākums ir pamatots, tā tūlīt informē iniciatori dalībvalsti un pārējās dalībvalstis,

- pasākums nav pamatots, tā tūlīt informē dalībvalsti un pieprasa tai atcelt pasākumu.

7. Komisija iegrāmato dalībvalstu paziņojumus, un tās dara pieejamas dalībvalstīm pēc pieprasījuma.

II NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS

10. pants

Atbilstības novērtējuma procedūras

1. Atbilstības novērtējuma procedūras, kas noteiktas šajā pantā, izmanto, lai parādītu ierīces atbilstību 3. pantā noteiktajām attiecīgajām pamatprasībām.

2. Pēc izgatavotāja izvēles ierīces atbilstību 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktam var parādīt, izmantojot attiecīgi Direktīvā 73/23/EEK un Direktīvā 89/336/EEK noteiktās procedūras, ja šīs direktīvas attiecas uz ierīci, kā alternatīvu tālāk tekstā izklāstītajām procedūrām.

3. Uz telekomunikāciju termināla iekārtām, kas neizmanto zemes/visuma radiosakariem piešķirto spektru, un radioiekārtu uztvērējām daļām attiecina II, IV vai V pielikumā aprakstītās procedūras pēc izgatavotāja izvēles.

4. Ja izgatavotājs izmantojis 5. panta 1. punktā minētos saskaņotos standartus, uz radioiekārtu, uz kuru neattiecas 3. punkts, attiecina III, IV vai V pielikumā aprakstītās procedūras pēc izgatavotāja izvēles.

5. Ja izgatavotājs nav pielietojis 5. panta 1. punktā minētos saskaņotos standartus vai pielietojis tos daļēji, uz radioiekārtu, uz kuru neattiecas šī panta 3. punkts, attiecina IV vai V pielikumā aprakstītās procedūras pēc izgatavotāja izvēles.

6. Protokoliem un sarakstei, kas attiecas uz 2. līdz 5. punktā minētajām atbilstības novērtējuma procedūrām, jābūt tās dalībvalsts valsts valodā, kurā šīs procedūras veic, vai valodā, kas ir pieņemama attiecīgajai pilnvarotajai iestādei.

11. pants

Pilnvarotās iestādes un uzraudzības iestādes

1. Dalībvalstis paziņo Komisijai iestādes, kuras tās norīkojušas 10. pantā minēto attiecīgo uzdevumu veikšanai. Izraugoties norīkojamās iestādes, dalībvalstis piemēro VI pielikumā izklāstītos kritērijus.

2. Dalībvalstis dara zināmas Komisijai to teritorijā reģistrētas iestādes, kuras veiks ar šīs direktīvas darbību saistītos uzraudzības uzdevumus.

3. Komisija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicē pilnvaroto iestāžu sarakstu, norādot to identifikācijas numurus un uzdevumus, kuru veikšanai tās pilnvarotas. Komisija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicē arī uzraudzības iestāžu sarakstu. Dalībvalstis nodrošina Komisiju ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai šie saraksti tiktu atjaunināti.

III NODAĻA

CE ATBILSTĪBAS MARĶĒJUMS UN UZRAKSTI

12. pants

CE marķējums

1. Ierīcēm, kas atbilst visām attiecīgajām pamatprasībām, jābūt apzīmētām ar VII pielikumā minēto CE atbilstības marķējumu. Izgatavotājs, tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā vai persona, kas atbild par ierīces laišanu tirgū, ir atbildīgi par marķējuma uzlikšanu.

Ja tiek izmantotas III, IV vai V pielikumā izklāstītas procedūras, bez marķējuma vēl jābūt arī 11. panta 1. punktā minētās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuram. Radioiekārtām vēl papildus jānorāda iekārtu kategorijas identifikators, ja šāds identifikators ir piešķirts. Iekārtai var uzlikt jebkuru citu marķējumu ar noteikumu, ka tādējādi netiek samazināta CE marķējuma redzamība un salasāmība.

2. Nevienai ierīcei, neatkarīgi no tā, vai tā atbilst pamatprasībām, nedrīkst būt uzlikts nekāds cits marķējums, kas var maldināt trešās personas par VII pielikumā noteiktā CE marķējuma nozīmi un formu.

3. Kompetentā dalībvalsts veic atbilstīgas darbības pret jebkuru personu, kas ir uzlikusi 1. un 2. punktam neatbilstīgu marķējumu. Ja marķējumu uzlikusī persona nav nosakāma, attiecīgas darbības veic pret ierīces turētāju laikā, kad atklāta neatbilstība.

4. Izgatavotājs identificē ierīci pēc tipa, partijas un/vai sērijas numura un pēc izgatavotāja nosaukuma vai personas vārda, kas atbildīga par ierīces laišanu tirgū.

IV NODAĻA

KOMITEJA

13. pants

Komitejas sastāvs

Komisijai palīdz komiteja — Telekomunikāciju atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības komiteja (TCAM), kura sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un kuru vada Komisijas pārstāvis.

14. pants

Komitejas darba kārtība padomdevēja statusā

1. Ar komiteju apspriežas par jautājumiem, uz ko attiecas 5. pants, 6. panta 2. punkts, 7. panta 4. punkts, 9. panta 4. punkts un VII pielikuma 5. punkts.

2. Komisija regulāri apspriežas ar komiteju par uzraudzības uzdevumiem, kas saistīti ar šīs direktīvas piemērošanu, un vajadzības gadījumā izdod vadlīnijas saistībā ar šo jautājumu.

3. Komisijas pārstāvis iesniedz izskatīšanai komitejā veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu laikā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības, vajadzības gadījumā par atzinumu balsojot.

Atzinumu protokolē; turklāt katrai dalībvalstij ir tiesības lūgt, lai tās nostāju protokolē.

Komisija ņem vērā komitejas atzinumu. Tā informē komiteju par veidu, kādā tās atzinums ir ņemts vērā, un pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc komitejas atzinuma saņemšanas.

4. Komisija periodiski apspriežas ar telekomunikāciju tīklu nodrošinātāju, patērētāju un izgatavotāju pārstāvjiem. Tā regulāri informē komiteju par šādu apspriežu rezultātiem.

15. pants

Komitejas darba kārtība reglamentējošā statusā

1. Neatkarīgi no 14. panta noteikumiem šādu kārtību piemēro attiecībā uz 3. panta 3. punktā un 4. panta 1. punktā ietvertajiem jautājumiem.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz izskatīšanai komitejā veicamo pasākumu projektu. Komiteja par projektu sniedz atzinumu termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā paredzēts gadījumam, kad Padomei jāpieņem lēmums pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē saskaņā ar minēto pantu. Priekšsēdētājs balsošanā nepiedalās.

3. Komisija apstiprina paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar komitejas atzinumu.

Ja paredzētie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu vai nekāds atzinums nav sniegts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja trijos mēnešos kopš dienas, kad Komisija iesniegusi jautājumu Padomes izskatīšanai, Padome nav pieņēmusi lēmumu, ierosinātos pasākumus apstiprina Komisija.

V NODAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS LAIKA NOTEIKUMI

16. pants

Trešās valstis

1. Dalībvalstis var informēt Komisiju par jebkurām vispārējām grūtībām, de jure vai de facto, ar kurām Kopienas uzņēmumi sastapušies saistībā ar preču laišanu tirgū trešajās valstīs un kuras tām ir darītas zināmas.

2. Kad Komisiju informē par šādām grūtībām, tā var vajadzības gadījumā iesniegt Padomei priekšlikumus atbilstīgu pilnvaru piešķiršanai, lai veiktu pārrunas par līdzīgām tiesībām Kopienas uzņēmumiem šajās trešās valstīs. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

3. Saskaņā ar 2. punktu veiktie pasākumi neierobežo Kopienas un dalībvalstu pienākumus, kas izriet no attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem.

17. pants

Pārskatīšana un ziņojumi

Komisija pārskata šīs direktīvas darbību un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, pirmoreiz ne vēlāk kā 2000. gada 7. oktobrī, un pēc tam katru trešo gadu. Ziņojumā ietver attiecīgo standartu veidošanas gaitu, kā arī visas problēmas, kas radušās ieviešanas gaitā. Ziņojumā ietver arī komitejas darbības, novērtē sasniegto atvērta tirgus, kurā pastāv konkurence, izveidošanā attiecībā uz ierīcēm Kopienas līmenī un izpēta, kā vajadzētu attīstīt regulēšanas sistēmu ierīču laišanai tirgū un nodošanai ekspluatācijā, lai:

a) nodrošinātu, ka Kopienas līmenī visām ierīcēm ir sasniegta saskaņota sistēma;

b) pieļautu konverģenci telekomunikāciju, audiovizuālo un informācijas tehnoloģiju sektoros;

c) ļautu saskaņot reglamentējošos pasākumus starptautiskā līmenī.

Ziņojumā jo īpaši izpēta, vai joprojām nepieciešamas visu iekļauto ierīču kategoriju pamatprasības un vai IV pielikumā aprakstītās procedūras ir samērīgas attiecībā uz mērķi nodrošināt, lai šajā pielikumā ietvertās ierīces atbilstu pamatprasībām. Vajadzības gadījumā ziņojumā var ieteikt tālākus pasākumus šīs direktīvas mērķa ieviešanai.

18. pants

Pārejas laika noteikumi

1. Direktīvai 73/23/EEK vai 89/336/EEK atbilstīgos standartus, kuru atsauces publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, var izmantot par pamatu pieņēmumam, ka ierīce atbilst 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām pamatprasībām. Direktīvai 98/13/EK atbilstīgos kopīgos tehniskos noteikumus, kuru atsauces publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, var izmantot par pamatu pieņēmumam, ka ierīce atbilst 3. pantā minētajām pamatprasībām. Komisija publicē atsauču uz šiem standartiem sarakstu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī tūlīt pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

2. Dalībvalstis nekavē tādu ierīču laišanu tirgū un nodošanu ekspluatācijā, kas atbilst Direktīvas 98/13/EK noteikumiem vai to teritorijā spēkā esošajiem tiesību aktiem un kas pirmoreiz laistas tirgū pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā vai, vēlākais, divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

3. Izņemot 3. panta 1. punktā minētās pamatprasības, dalībvalstis var lūgt, lai tām 30 mēnešus garā laikposmā, sākot no 19. panta 1. punktā pirmajā teikumā minētās dienas, un saskaņā ar Līguma noteikumiem ļauj pieprasīt to, lai telekomunikāciju termināla iekārtas neizraisa nepieņemamu to balss telefona pakalpojumu pasliktināšanos, kas pieejami vispārējā pakalpojumu struktūrā, kā noteikts Direktīvā 98/10/EK.

Dalībvalsts dara Komisijai zināmus iemeslus, kāpēc tā lūgusi šādas prasības papagarinājumu, datumu, no kura attiecīgajam pakalpojumam šī prasība vairs nebūs vajadzīga, un paredzētos pasākumus šā termiņa ievērošanai. Komisija apsver lūgumu, ņemot vērā konkrēto situāciju dalībvalstī un vajadzību nodrošināt saskaņotu regulēšanas vidi Kopienas līmenī, un informē dalībvalsti, vai tā uzskata, ka konkrētā situācija šajā dalībvalstī pamato pagarinājumu un, ja pamato, līdz kuram datumam pagarinājums ir pamatots.

19. pants

Transpozīcija

1. Dalībvalstis līdz 2000. gada 7. aprīlim pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šās direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju. Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 2000. gada 8. aprīļa.

Kad dalībvalstis paredz tādus pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

20. pants

Atcelšana

1. Ar šo no 2000. gada 8. aprīļa tiek atcelta Direktīva 98/13/EEK.

2. Šī direktīva nav īpaša direktīva Direktīvas 89/336/EEK 2. panta 2. punkta nozīmē. Direktīvas 89/336/EEK noteikumi neattiecas uz ierīcēm, uz kurām attiecas šī direktīva, izņemot aizsardzības prasības 4. pantā un II pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūru Direktīvas 89/336/EEK 10. panta 1. un 2. punktā un I pielikumā — no 2000. gada 8. aprīļa.

3. Direktīvas 73/23/EEK noteikumi neattiecas uz ierīcēm, uz kurām attiecas šī direktīva, izņemot mērķus attiecībā uz drošības prasībām 2. pantā un II pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūru Direktīvas 73/23/EEK III pielikuma B daļā, un IV pielikumā — no 2000. gada 8. aprīļa.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

22. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1999. gada 9. martā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. M. Gil-robles

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

W. Riester

[1] OV C 248, 14.8.1997., 4. lpp.

[2] OV C 73, 9.3.1998., 10. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1998. gada 29. janvāra atzinums (OV C 56, 23.2.1998., 27. lpp.), Padomes 1998. gada 8. jūnija kopējā nostāja (OV C 227, 20.7.1998., 37. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1998. gada 6. oktobra lēmums (OV C 328, 26.10.1998., 32. lpp.). Padomes 1999. gada 25. janvāra lēmums un Eiropas Parlamenta 1999. gada 10. februāra lēmums.

[4] OV L 74, 12.3.1998., 1. lpp.

[5] OV L 367, 31.12.1994., 1. lpp.

[6] OV L 101, 1.4.1998., 24. lpp.

[7] OV L 77, 26.3.1973., 29. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/68/EEK (OV L 220, 30.8.1993., 1. lpp).

[8] OV L 139, 23.5.1989., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/68/EEK.

[9] OV L 131, 27.5.1988., 73. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/46/EK (OV L 268, 19.10.1994., 15. lpp).

[10] OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/48/EK (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp).

[11] OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.

[12] OV L 220, 30.8.1993., 23. lpp.

[13] OV L 220, 30.8.1993., 23. lpp.

[14] OV C 102, 4.4.1996., 1. lpp.

[15] OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.

[16] OV L 152, 6.7.1972., 15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 95/54/EK (OV L 266, 8.11.1995., 1. lpp.).

[17] OV L 225, 10.8.1992., 72. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

IEKĀRTAS, UZ KURĀM NEATTIECAS ŠĪ DIREKTĪVA, KĀ MINĒTS 1. PANTA 4. PUNKTĀ

1. Radioiekārtas, ko izmanto radioamatieri Starptautisko telekomunikāciju savienības (ITU) radio noteikumu 1. panta 53. definīcijas nozīmē, izņemot gadījumu, ja iekārta ir komerciāli pieejama.

Sastāvdaļu komplekti, kas paredzēti radioamatieriem salikšanai, kā arī komerciālas iekārtas, ko radio amatieri pārveidojuši savām vajadzībām, nav uzskatāmas par komerciāli pieejamām iekārtām.

2. Iekārtas, uz kurām attiecas Padomes 1996. gada 20. decembra Direktīva 96/98/EK par jūras iekārtām [1].

3. Kabeļi un vadi.

4. Tikai uztveršanas radio ierīces, kas paredzētas vienīgi skaņas un TV pārraižu pakalpojumu uztveršanai.

5. Ražojumi, ierīces un sastāvdaļas tādā nozīmē, kā noteikts 2. pantā Padomes 1991. gada 16. decembra Regulā (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā [2].

6. Gaisa satiksmes vadības iekārtas un sistēmas tādā nozīmē, kā noteikts 1. pantā Padomes 1993. gada 19. jūlija Direktīvā Nr. 93/65/EEK par saderīgu tehnisko specifikāciju noteikšanu un izmantošanu gaisa satiksmes vadības iekārtu un sistēmu iegādēm [3].

[1] OV L 46, 17.2.1997., 25. lpp.

[2] OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp. Regula grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2176/96 (OV L 291, 14.11.1996., 15. lpp.).

[3] OV L 187, 29.7.1993., 52. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 97/15/EK (OV L 95, 10.4.1997., 16. lpp.).

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRA, KAS MINĒTA 10. PANTA 3. PUNKTĀ

A modelis (iekšējā ražošanas kontrole)

1. Šis modelis apraksta procedūru, kādā izgatavotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā, kas pilda 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina un paziņo to, ka ražojumi atbilst tām šīs direktīvas prasībām, kuras attiecas uz attiecīgo ražojumu. Izgatavotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim, kas reģistrēts Kopienā, jāuzliek CE marķējums katram ražojumam un jāsastāda rakstiska atbilstības deklarācija.

2. Izgatavotājam jāsagatavo 4. punktā aprakstītā tehniskā dokumentācija, un tam vai tā pilnvarotajam pārstāvim, kas reģistrēts Kopienā, jāglabā šī dokumentācija vismaz desmit gadus pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas, lai jebkuras dalībvalsts attiecīgās valsts iestādes varētu veikt pārbaudes.

3. Ja nedz izgatavotājs, nedz pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, glabāt pieejamu tehnisko dokumentāciju ir tās personas pienākums, kura laiž preci Kopienas tirgū.

4. Tehniskajai dokumentācijai jāļauj novērtēt ražojuma atbilstību pamatprasībām. Tai jāietver ražojuma konstrukcija, ražošana un darbība, jo īpaši:

- vispārīgs ražojuma apraksts,

- sastāvdaļu, mezglu, elektrisko ķēžu utt. konceptuālais projekts un ražošanas rasējumi un shēmas,

- apraksti un skaidrojumi, kas nepieciešami, lai saprastu minētos rasējumus un shēmas, kā arī ražojuma darbību,

- 5. pantā minēto standartu saraksts, kas piemēroti pilnībā vai daļēji, un apraksti un izskaidrojumi risinājumiem, kādi pieņemti, lai panāktu atbilstību šīs direktīvas pamatprasībām, ja 5. pantā minētie standarti nav piemēroti vai šādu standartu nav,

- projekta aprēķinu rezultāti, veiktās pārbaudes utt.,

- pārbaužu ziņojumi.

5. Izgatavotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim kopā ar tehnisko dokumentāciju jāglabā atbilstības deklarācijas kopija.

6. Izgatavotājam jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai ražošanas process nodrošinātu izgatavoto ražojumu atbilstību 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs direktīvas prasībām, kas attiecas uz ražojumu.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRA, KAS MINĒTA 10. PANTA 4. PUNKTĀ

(Iekšējā ražošanas kontrole un īpašās ierīču pārbaude [1]

Šis pielikums sastāv no II pielikuma un turpmāk minētajām papildu prasībām.

Katram ierīces tipam visi svarīgie radio testu kompleksi jāveic izgatavotājam vai viņa vārdā. To testu kompleksu noteikšana, kurus uzskata par svarīgiem, ir izgatavotāja izvēlētās pilnvarotās iestādes pienākums, izņemot gadījumu, ja testu kompleksi ir noteikti saskaņotajos standartos. Pilnvarotajai iestādei pienācīgi jāņem vērā iepriekšējie lēmumi, ko pilnvarotās iestādes pieņēmušas, darbojoties kopā.

Izgatavotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim, kas reģistrēts Kopienā, vai personai, kas atbildīga par ražojuma laišanu tirgū, jādeklarē, ka šīs pārbaudes ir veiktas un ka ierīce atbilst pamatprasībām, un ražošanas procesa laikā produktam jāuzliek pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs.

[1] Pielikums balstīts uz A modeli ar sektoram atbilstīgām papildu prasībām.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRA, KAS MINĒTA 10. PANTA 5. PUNKTĀ

(Tehniskās uzbūves dokumentācija)

Šis pielikums sastāv no III pielikuma un turpmāk minētajām papildu prasībām.

II pielikuma 4. punktā aprakstītā tehniskā dokumentācija un III pielikumā aprakstītā atbilstības deklarācija īpašiem radio testu kompleksiem veido tehniskās uzbūves dokumentāciju.

Izgatavotājam, tā pilnvarotajam pārstāvim, kas reģistrēts Kopienā, vai personai, kas atbild par preces laišanu tirgū, jāiesniedz dokumentācija vienai vai vairākām pilnvarotajām iestādēm; katrai no pilnvarotajām iestādēm jābūt informētai par citām iestādēm, kas saņēmušas šo dokumentāciju.

Pilnvarotajai iestādei jāizskata dokumentācija, un, ja tā uzskata, ka dokumentācija pienācīgi neparāda atbilstību šīs direktīvas prasībām, pilnvarotajai iestādei jāsniedz atzinums izgatavotājam, tā pārstāvim vai personai, kas atbild par ierīces laišanu tirgū, un attiecīgi jāinformē citas dokumentāciju saņēmušās pilnvarotās iestādes. Šāds atzinums jāsniedz četru nedēļu laikā, kopš pilnvarotā iestāde saņēmusi dokumentāciju. Saņemot šo atzinumu vai beidzoties četru nedēļu periodam, ierīci var laist tirgū, ciktāl tas nav pretrunā ar 6. panta 4. punktu un 9. panta 5. punktu.

Izgatavotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim, kas reģistrēts Kopienā, vai personai, kas atbild par ierīces laišanu tirgū, jāglabā šī dokumentācija vismaz desmit gadus pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas, lai jebkuras dalībvalsts attiecīgās valsts iestādes varētu izdarīt pārbaudes.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRA, KAS MINĒTA 10. PANTĀ

Pilnīgs kvalitātes nodrošinājums

1. Pilnīgs kvalitātes nodrošinājums ir procedūra, kādā izgatavotājs, kas pilda 2. punkta pienākumus, nodrošina un paziņo to, ka attiecīgie ražojumi atbilst tām šīs direktīvas prasībām, kuras attiecas uz ražojumu. Izgatavotājam jāuzliek 12. panta 1. punktā minētais marķējums katram ražojumam un jāsastāda rakstiska atbilstības deklarācija.

2. Izgatavotājam jādarbojas saskaņā ar apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu izstrādnei, ražošanai un galīgā ražojuma pārbaudei un testēšanai, kā noteikts 3. punktā, un jābūt pakļautam uzraudzībai, kā noteikts 4. punktā.

3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1. Izgatavotājam jāiesniedz pilnvarotajai iestādei pieteikums tā kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtēšanai.

Pieteikumā jāietver:

- visa atbilstīgā informācija par paredzētajiem ražojumiem,

- kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija.

3.2. Kvalitātes sistēmai jānodrošina ražojumu atbilstība tām šīs direktīvas prasībām, kas attiecas uz šiem ražojumiem. Visas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sastāvdaļas, prasības un noteikumi, ko ievēro izgatavotājs, jādokumentē sistemātiski un kārtīgi, rakstiski fiksējot pasākumus, procedūras un pamācības. Šādai kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai jāļauj vienādi interpretēt tādus kvalitātes nodrošinājuma principus un procedūras, kā kvalitātes nodrošinājuma programmas, kvalitātes nodrošinājuma plānus, kvalitātes nodrošinājuma rokasgrāmatas un kvalitātes reģistrus.

Cita starpā tajā pietiekami sīki jāapraksta:

- mērķus kvalitātes jomā un organizatoriskās struktūras, vadības pienākumus un viņu pilnvaras attiecībā uz ražojuma kvalitāti,

- piemērojamās tehniskās specifikācijas, ietverot saskaņotos standartus un tehniskos noteikumus, kā arī atbilstīgo pārbaužu specifikācijas un, ja 5. panta 1. punktā minētos standartus nepiemēros pilnībā, līdzekļus, ko izmantos, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas pamatprasībām,

- izstrādnes kontroli un izstrādnes pārbaudes metodes, procesus un sistemātiskas darbības, kas tiks izmantotas, izstrādājot attiecīgās ražojumu kategorijas ražojumus,

- atbilstīgās ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodes, procesus un sistemātiskas darbības, kas tiks izmantotas,

- pārbaudes un testus, ko veiks pirms ražošanas, ražošanas laikā un pēc ražošanas, testu veikšanas biežumu, kā arī, ja vajadzīgs, to testu rezultātus, kas veikti pirms ražošanas,

- līdzekļus, ar kuriem nodrošina, ka testu un pārbaužu iekārtas ņem vērā nepieciešamo testu veikšanai atbilstīgās prasības,

- kvalitātes reģistrus, piemēram, ziņojumus par apskatēm, pārbaudēm, kalibrāciju un attiecīgā personāla kvalifikāciju utt.,

- līdzekļus vajadzīgās izstrādnes un preču kvalitātes sasniegšanas un efektīvas kvalitātes sistēmas darbības uzraudzībai.

3.3. Pilnvarotajai iestādei ir jānovērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām. Tai jāpieņem, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kas īsteno atbilstīgos saskaņotos standartus, atbilst šīm prasībām.

Pilnvarotajai iestādei ir jo īpaši jāizvērtē, vai kvalitātes kontroles sistēma nodrošina ražojumu atbilstību šīs direktīvas prasībām, ievērojot attiecīgo dokumentāciju, kas iesniegta saskaņā ar 3.1. un 3.2. punktu, kurā, ja vajadzīgs, iekļauj izgatavotāja iesniegtos testu rezultātus.

Pārbaudes grupā jābūt vismaz vienam dalībniekam ar pieredzi attiecīgā ražojuma tehnoloģijas novērtēšanā. Vērtēšanā ietilpst izgatavotāja telpu novērtēšana.

Lēmums ir jādara zināms izgatavotājam. Šajā paziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un pamatots novērtējuma lēmums.

3.4. Izgatavotājam jāpilda no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izrietošie pienākumi un jāuztur sistēma tādā kārtībā, lai tā atbilstu prasībām un būtu efektīva.

Izgatavotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim jāinformē tā pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par jebkuru paredzēto kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atjaunināšanu.

Pilnvarotajai iestādei jāizvērtē piedāvātās izmaiņas un jāizlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs 3.2. punktā minētajām prasībām, un vai nepieciešama atkārtota novērtēšana.

Lēmums ir jādara zināms izgatavotājam. Šajā paziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un pamatots novērtējuma lēmums.

4. EK uzraudzība, ko veic pilnvarotā iestāde

4.1. Uzraudzības mērķis ir nodrošināt to, ka izgatavotājs kārtīgi pilda pienākumus, ko uzliek apstiprinātā kvalitātes nodrošināšanas sistēma.

4.2. Izgatavotājam jāļauj pilnvarotai iestādei pārbaudes nolūkā pieeja vietām, kur notiek izstrādāšana, ražošana, pārbaudes, testi un uzglabāšana, kā arī jāsniedz tai visa vajadzīgā informācija, jo īpaši:

- kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija,

- kvalitātes reģistri, ko paredz tā kvalitātes nodrošināšanas sistēmas daļa, kas attiecas uz izstrādni, piemēram, analīžu, aprēķinu, pārbaužu rezultāti utt.,

- kvalitātes reģistri, ko paredz tā kvalitātes nodrošināšanas sistēmas daļa, kas attiecas uz izgatavošanu, piemēram, ziņojumi par apskatēm, pārbaudēm, kalibrāciju un attiecīgā personāla kvalifikāciju utt.

4.3. Pilnvarotajai iestādei jāveic pārbaudes pamatotos laika intervālos, lai pārliecinātos, ka izgatavotājs uztur kārtībā un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un jāsniedz pārbaudes ziņojums izgatavotājam.

4.4. Turklāt pilnvarotā iestāde var bez brīdinājuma ierasties pie izgatavotāja. Šādu vizīšu laikā pilnvarotā iestāde var veikt izmēģinājumus vai likt veikt izmēģinājumus, lai pārbaudītu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstīgu funkcionēšanu, ja tas vajadzīgs; tai jāsniedz izgatavotājam ziņojums par apskati un izmēģinājumiem, ja tādi ir veikti.

5. Vismaz 10 gadus kopš izgatavots pēdējais ražojums, izgatavotājam ir jāglabā valsts iestāžu vajadzībām šādi dokumenti:

- dokumentācija, kas minēta 3.1. punkta otrajā ievilkumā,

- atjauninājumi, kas minēti 3.4. punkta otrajā daļā,

- pilnvarotās iestādes lēmumi un ziņojumi, kas minēti 3.4. punkta pēdējā daļā un 4.3. un 4.4. punktā.

6. Katrai pilnvarotajai iestādei jādara pieejama citām pilnvarotajām iestādēm atbilstīgā informācija par kvalitātes nodrošināšanas sistēmām izdotajiem un atsauktajiem apstiprinājumiem, tostarp atsauces uz attiecīgo ražojumu(-iem).

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

OBLIGĀTIE KRITĒRIJI, KAS DALĪBVALSTĪM JĀŅEM VĒRĀ, IZRAUGOTIES PILNVAROTĀS IESTĀDES SASKAŅĀ AR 11. PANTA 1. PUNKTU

1. Pilnvarotā iestāde, tās direktors un darbinieki, kas atbildīgi par iestādei paredzēto uzdevumu veikšanu, nedrīkst būt radioiekārtu vai telekomunikāciju termināla iekārtu izstrādātājs, izgatavotājs, piegādātājs vai uzstādītājs, tīkla operators vai pilnvarotais pārstāvis jebkurai no šīm personām. Viņiem jābūt neatkarīgiem un viņi nedrīkst tieši iesaistīties radioiekārtu vai telekomunikāciju termināla iekārtu izstrādāšanā, būvē, tirdzniecībā vai tehniskā apkopē, un viņi nedrīkst pārstāvēt personas, kas ir iesaistītas šajā darbā. Tas neliedz tehniskās informācijas apmaiņas iespēju izgatavotāja un pilnvarotās iestādes starpā.

2. Pilnvarotajai iestādei un tās personālam jāveic uzdevumi, kuru veikšanai pilnvarotā iestāde tika izraudzīta, maksimāli godīgi, liekot lietā visu savu tehnisko kompetenci, un uz tiem nedrīkst izdarīt spiedienu vai tos ietekmēt, jo sevišķi finansiāli, tā, ka tas varētu iespaidot viņu spriedumus vai pārbaudes iznākumu, jo īpaši, ja šos līdzekļus izmanto tādas personas vai grupas, kas ieinteresētas pārbaudes iznākumā.

3. Pilnvarotās iestādes rīcībā jābūt nepieciešamajam personālam, telpām un iekārtām, lai pienācīgi veiktu administratīvo un tehnisko darbu, kas saistīts ar iestādei uzticētajiem uzdevumiem.

4. Personālam, kas atbild par pārbaudi, jābūt:

- atbilstīgai tehniskai un profesionālai izglītībai,

- pietiekamām zināšanām par veicamo testu vai pārbaužu prasībām un atbilstīgai šādu testu vai pārbaužu pieredzei,

- prasmei sastādīt sertifikātus, reģistrus un ziņojumus, kas nepieciešami pārbaužu veikšanas apstiprināšanai.

5. Jānodrošina personāla, kas veic pārbaudes, objektivitāte. Atlīdzība personālam nedrīkst būt atkarīga nedz no veikto pārbaužu daudzuma, nedz to iznākuma.

6. Pilnvarotajai iestādei ir jāapdrošina tās atbildība, ja vien dalībvalsts tiesību akti neparedz to, ka pati valsts uzņemas atbildību, vai arī dalībvalsts pati ir tieši atbildīga.

7. Iestādes personālam ir jāievēro dienesta noslēpuma neizpaušanas pienākums attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot darba uzdevumus (tas vis-a-vis neattiecas uz attiecībām ar kompetentām tās valsts pārvaldes iestādēm, kur tā darbojas) saskaņā ar šo direktīvu vai attiecīgiem valstu tiesību aktiem.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

12. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ IEKĀRTU MARĶĒŠANA

1. CE atbilstības marķējums sastāv no sākuma burtiem "CE" šādā formā:

+++++ TIFF +++++

Marķējumu samazinot vai palielinot, jāievēro proporcijas, kas norādītas iepriekš dotajā graduētajā zīmējumā.

2. CE marķējumam jābūt vismaz 5 mm augstam, izņemot, ja tas nav iespējams ierīces īpatnību dēļ.

3. CE marķējums jāuzliek precei vai tās datu plāksnītei. Papildus to uzliek iepakojumam, ja tāds ir, un pavaddokumentiem.

4. CE marķējums jāuzliek redzami, salasāmi un neizdzēšami.

5. Iekārtu kategorijas identifikatoram jābūt formā, ko nosaka Komisija saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru.

Ja nepieciešams, tam jāietver elements, kas paredzēts, lai lietotājam sniegtu informāciju, ka ierīce izmanto radio frekvenču joslas, kuru izmantošana nav saskaņota visā Kopienā.

Tam jābūt vienādā augstumā ar sākumburtiem "CE".

--------------------------------------------------

Top