Padomes Regula (EK) Nr. 1638/98

(1998. gada 20. jūlijs),

ar ko groza Regulu Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

(1) tā kā 1997. gada februārī Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par olīvu un olīveļļas nozari, kurā secināja, ka ir vajadzīga eļļas un tauku tirgus pašreizējās kopīgās organizācijas reforma; tā kā Kopienas institūcijas ir apspriedušas minēto ziņojumu un tajā izklāstītās reformas iespējas; tā kā atzinumi par reformas vajadzību sakrīt; tā kā tomēr ir jāiegūst drošāka informācija jo īpaši par olīvkoku skaitu Kopienā, apstādītajām platībām un ražām, lai noteiktu vislabāko pieeju; tā kā, ņemot vērā minēto datu savākšanai un analīzei vajadzīgo laiku, Komisija ir apņēmusies 2000. gadā iesniegt priekšlikumu par reformu, ko piemēros, sākot no 2001./02. tirdzniecības gada;

(2) tā kā pieredze liecina, ka tuvākajā nākotnē ir jāveic daži pielāgojumi esošajā tirgus kopīgajā organizācijā, lai mazinātu grūtības, ar ko uzņēmēji sastopas šajā nozarē, lai uzlabotu attiecīgo valstu iestāžu veiktās pārbaudes un labāk aizsargātu Kopienas budžetu; tā kā būtu jāparedz vajadzīgie pielāgojumi esošajā tirgus organizācijā un būtu jānosaka 1998./99. līdz 2000./01. tirdzniecības gadam atbilstīgas cenas un daudzumi;

(3) tā kā 5. pants Padomes 1966. gada 22. septembra Regulā Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju [4] paredz vienotas likmes ražošanas atbalsta noteikšanu tiem ražotājiem, kuru vidējais saražotais produkcijas daudzums nepārsniedz 500 kg; tā kā minētais pasākums jo īpaši bija paredzēts to administratīvo izdevumu samazināšanai, kas saistīti ar tiesību saņemt atbalstu pārbaudi; tā kā ražošanas atbalsta shēmas izmaiņas un jo īpaši sīkražotājiem izmaksātās atbalsta izdevumu daļas pieaugums, kā arī atbalsta līmeņa pieaugums ir pārvērtušas ražotājiem paredzēto divlīmeņu atbalsta sistēmu par krāpšanas iespēju; tā kā attiecīgi būtu jāsvītro noteikumi, kas jo īpaši attiecas uz atbalstu sīkražotājiem;

(4) tā kā pašlaik ražošanas atbalsta stabilizācijas mehānisma pamatā ir maksimālais garantētais daudzums visai Kopienai; tā kā maksimālais garantētais daudzums būtu jāpalielina, jo īpaši ņemot vērā ražošanas attīstību;

(5) tā kā, lai veicinātu saprātīga ražošanas līmeņa veidošanos katrā dalībvalstī, maksimālais garantētais daudzums būtu jāsadala starp ražotājām dalībvalstīm kā valstij garantētais daudzums (VGD); tā kā sadalījuma pamatā galvenokārt vajadzētu būt produkcijas daudzumam atsauces laikposmā, neņemot vērā ārkārtējus ražas gadus; tā kā tomēr būtu jāņem vērā stāvoklis šajā sektorā dažādās dalībvalstīs un jo īpaši konkrētā atbalsta, ko agrāk piešķīra sīkražotājiem, kā arī Spānijā un Portugālē esošo olīvu biržu ražošanas potenciāls;

(6) tā kā, ja dalībvalsts faktiskais saražotais daudzums ir zemāks par VGD, daļu no iztrūkuma var iekļaut minētās dalībvalsts VGD nākamajā tirdzniecības gadā, lai mazinātu ražošanas svārstību sekas; tā kā atlikušo iztrūkumu var kompensēt ar citu dalībvalstu VGD pārsniegumiem, lai arī turpmāk nodrošinātu Eiropas Savienības ražotāju solidaritāti;

(7) tā kā ražošanas atbalsts ir izmaksājams olīvu audzētājiem; tā kā pēdējiem atbalsts ir jāsaņem pilnā apmērā neatkarīgi no Kopienas noteikumos paredzētajiem dažādiem samazinājumiem;

(8) tā kā, ja ir jāpiešķir atbalsts par galda olīvām, dalībvalstīm jābūt pilnvarotām izmantot daļu no olīveļļas ražošanai piešķirtajiem resursiem;

(9) tā kā patēriņa atbalstu nevar palielināt, neradot krāpšanas risku, un savā pašreizējā līmenī tā nav efektīva; tā kā pagātnē to krasi samazināja, neatstājot negatīvu ietekmi uz olīveļļas patēriņu Kopienā; tā kā tās atcelšana ļautu pastiprināt ražošanas atbalsta shēmas pārbaudes un jo īpaši tās, ko veic pārbaudes iestādes, kas minētas Padomes 1984. gada 17. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2262/84, ar ko paredz īpašus pasākumus attiecībā uz olīveļļu [5]; tā kā tāpēc būtu jāatceļ Padomes 1978. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 3089/78, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus attiecībā uz olīveļļas patēriņa atbalstu [6];

(10) tā kā būtu jāsaglabā, jāprecizē un jānostiprina noteikumi, kas veicina olīveļļas un galda olīvu patēriņu dalībvalstīs un trešās valstīs; tā kā minētie pasākumi ir paredzēti līdzsvara uzlabošanai tirgū un tāpēc attiecīgie izdevumi būtu jāuzskata par intervenci Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regulas (EEK) Nr. 729/70 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu [7] 3. panta nozīmē; tā kā minētie noteikumi prasa veikt dažus tehniskus pielāgojumus Padomes 1980. gada 22. jūlija Regulā (EEK) Nr. 1970/80, ar ko nosaka Kopienas olīveļļas patēriņa veicināšanas kampaņu vispārīgus īstenošanas noteikumus [8]; tā kā minētā regula būtu jāatceļ un tās noteikumi ar attiecīgām izmaiņām būtu jāiekļauj Regulā Nr. 136/66/EEK;

(11) tā kā intervences režīms ir stimuls ražošanai, kas destabilizē tirgu; tā kā tāpēc iepirkšana ir jāpārtrauc un atsauces uz intervences cenu ir jāsvītro vai jāaizstāj;

(12) tā kā, lai regulētu olīveļļas piegādi nopietnu tirgus traucējumu gadījumā, ir vajadzīga atbalsta sistēma par privātiem glabāšanas līgumiem, attiecībā uz minētajiemlīgumiem piešķirot priekšrocības ražotāju grupām un to asociācijām, kas ir atzītas saskaņā ar Padomes 1997. gada 20. maija Regulu (EK) Nr. 952/97 par ražotāju grupām un to asociācijām [9];

(13) tā kā Regulas Nr. 136/66/EEK pielikumā minētās neapstrādātas olīveļļas kategoriju definīcijas attiecas uz organoleptisko novērtēšanu, kuras pamatā ir konkrēta metode; tā kā pēdējā laikā ir uzlabotas sensoriskās analīzes metodes, kaut arī joprojām pastāv subjektivitātes risks; tā kā attiecīgās definīcijas būtu jāgroza, vajadzības gadījumā atsaucoties uz efektīvākām analīzes metodēm;

(14) tā kā 1998./99. līdz 2000./01. tirdzniecības gadā īpaša uzmanība būtu jāpievērš darbam ar olīvu audzēšanas reģistru, lai uzlabotu zināšanas par olīveļļas ražošanu un olīveļļas ražošanas pārbaudes atsevišķu ražotāju līmenī; tā kā, ņemot vērā uzkrāto pieredzi, arī olīvu audzēšanas reģistram būtu jāpiemēro metode, ko izmanto citām kultūrām integrētās pārvaldības un kontroles sistēmā; tā kā Komisijai tāpēc ir jānosaka veicamie pasākumi, kā arī kārtība un kritēriji, kas jāievēro, lai izveidotu ģeogrāfisku informācijas sistēmu; tā kā tāpēc ir jāatkāpjas no Regulas (EEK) Nr. 154/75 [10] un Regulas (EEK) Nr. 2261/84 [11];

(15) tā kā minētās reformas iespējas var rosināt ražotājus stādīt jaunus olīvkokus; tā kā šādi jauni stādījumi nopietni apdraudētu turpmāko līdzsvaru tirgū, kurā jau tagad ir pārpalikums; tā kā, lai novērstu minēto risku, šajā posmā jaunie stādījumi būtu jāizslēdz no turpmākajām atbalsta shēmām, izņemot, ja uz tiem attiecas Komisijas apstiprināta programma; tā kā, ņemot vērā laiku, kas paiet no Komisijas priekšlikuma iesniegšanas līdz tā pieņemšanai, minētā atbalsta nebūtu jāattiecina arī uz stādījumiem, ko stāda, sākot ar mēnesi, kas seko datumam, kurā uzņēmējiem paziņo par attiecīgo Komisijas nodomu;

(16) tā kā vajadzība reformēt olīveļļas sektoru izriet no nespējas uzturēt dažus Regulā Nr. 136/66/EEK paredzētos pasākumus; tā kā, neraugoties uz šeit paredzētajiem pārejas noteikumiem, attiecīgie pasākumi būtu jāatceļ no 2001. gada 1. novembra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu Nr. 136/66/EEK groza šādi.

1. Regulas 2.a panta 2. punktā vārdus

"intervences cena"

aizstāj ar šo:

"ražošanas mērķa cena, no kuras atņemts ražošanas atbalsts un summa, kurā ņemtas vērā izmaiņas tirgū, un olīveļļas transportēšanas izmaksas no ražošanas vietas uz patēriņa vietu,."

2. Regulas 4. pantu aizstāj ar šo:

"4. pants

1. Kopienai nosaka ražošanas mērķa cenu.

Minēto cenu nosaka vairumtirdzniecības posmā parastai neapstrādātai olīveļļai, kuras brīvo taukskābju saturs ir 3,3 g oleīnskābes uz 100 g.

2. 1998./99. līdz 2000./01. tirdzniecības gadā 1. punktā paredzētā ražošanas mērķa cena ir ECU 383,77 par 100 kg.

3. Ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma nav pieņēmusi citu lēmumu, olīveļļas tirdzniecības gads ilgst no 1. novembra līdz nākamā gada 31. oktobrim."

3. Regulas 5. pantu aizstāj ar šo:

"5. pants

1. Par olīveļļu piešķir ražošanas atbalstu. Paredzēts, ka minētais atbalsts veicinās ražotāju taisnīga ienākuma veidošanos.

Atbalstu piešķir olīvu audzētājiem, pamatojoties uz faktiski saražoto olīveļļas daudzumu.

Neierobežojot dažādos samazinājumus, ko paredz Kopienas noteikumi, olīvu audzētājiem atbalstu izmaksā pilnā apmērā.

2. 1998./99. līdz 2000./01. tirdzniecības gadā 1. punktā paredzētā vienotā summa ir ECU 132,25 par 100 kg.

3. Maksimālais olīveļļas daudzums, kam piemēro 1. punktā paredzēto atbalstu, ir 1777261 tonna tirdzniecības gadā. Minēto maksimālo garantēto daudzumu kā VGD sadala starp dalībvalstīm:

–Spānija | 760027 tonnas |

–Francija | 3297 tonnas |

–Grieķija | 419529 tonnas |

–Itālija | 543164 tonnas |

–Portugāle | 51244 tonnas |

4. Saskaņā ar nosacījumiem, kas Komisijai jāapstiprina atbilstīgi 38. pantā paredzētajai kārtībai, katra dalībvalsts var piešķirt daļu no sava VGD un daļu sava olīveļļas ražošanas atbalsta atbalstam attiecībā uz galda olīvām.

Tādos gadījumos VGD, ko izmanto 5. un 6. punkta piemērošanā, ir 3. punktā minētais VGD, no kura atņemts daudzums, kas atbilst par galda olīvām piešķirtā atbalsta apmēram.

5. Ja tirdzniecības gada faktiskās produkcijas daudzums dalībvalstī ir mazāks par VGD:

a) 20 % no iztrūkuma sadala starp dalībvalstīm, kas tajā pašā tirdzniecības gadā ir pārsniegušas savu VGD; sadalīšanu veic proporcionāli saņēmēju valstu VGD;

b) 80 % no iztrūkuma pieskaita attiecīgās dalībvalsts VGD nākamajā tirdzniecības gadā.

Komisija sadala atlikušos daudzumus saskaņā ar 38. pantā izklāstīto kārtību.

6. Šā panta 2. punktā noteikto atbalstu piešķir tajās dalībvalstīs, kuru faktiskais produkcijas daudzums, par ko ir tiesības saņemt atbalstu, ir zemāks vai vienāds ar VGD, kam pieskaitīts palielinājums saskaņā ar 5. punktu.

Citām dalībvalstīm piešķirtais vienotais atbalsts ir vienāds ar 2. punktā noteikto summu, kas reizināta ar koeficientu. Minēto koeficientu iegūst, dalot attiecīgās dalībvalsts VGD, kam pieskaitīts palielinājums saskaņā ar 5. punktu, ar faktisko produkcijas apmēru, par ko ir tiesības saņemt atbalstu.

7. Lai pārbaudītu olīveļļas daudzumu, par ko ir tiesības saņemt atbalstu, homogēnā ražošanas zonā katram tirdzniecības gadam nosaka olīvu un olīveļļas ražu.

8. Atzītas ražotāju organizācijas un to asociācijas var iesaistīt 5. punktā minētās faktiskās produkcijas noteikšanā un 7. punktā minēto ražu noteikšanā.

9. Attiecīgu procentu no visiem vai dažiem ražotājiem piešķirtā ražošanas atbalsta izmanto, lai finansētu reģionālos pasākumus eļļas ražošanas kvalitātes un ražošanas ietekmes uz vidi uzlabošanai katrā ražotājā dalībvalstī.

1998./99. līdz 2000./01. tirdzniecības gadā pirmajā daļā minētais procents ir 1,4 % no olīveļļas ražotājiem piešķirtā ražošanas atbalsta.

10. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem vispārīgus noteikumus šā panta piemērošanai.

11. Šā panta 7. punktā minētās ražas nosaka un šā panta piemērošanas sīki izstrādātus noteikumus paredz saskaņā ar šīs regulas 38. pantā doto kārtību un vajadzības gadījumā – saskaņā ar Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regulas (EEK) Nr. 729/70 par kopējas lauksaimniecības politikas finansēšanu [12] 13. pantā paredzēto kārtību."

4. Svītro 5.a, 7. un 8. pantu.

5. Regulas 11. pantu aizstāj ar šo:

"11. pants

1. Kopiena var veikt tiešus vai netiešus pasākumus, lai sniegtu informāciju vai veicinātu dalībvalstīs vai trešās valstīs Kopienā saražotās olīveļļas un galda olīvu patēriņu.

Pirmajā daļā minētie pasākumi var ietvert:

a) esošo zināšanu izplatīšanu, jo īpaši attiecībā uz olīveļļas uzturrādītājiem;

b) tirgus izpēti, lai paplašinātu olīveļļas noieta tirgu;

c) reklāmas un tirdzniecības veicināšanas kampaņas, lai veicinātu olīveļļas patēriņu, jo īpaši uzsverot tās kvalitāti, kā arī to produktu patēriņu, kas gatavoti, izmantojot olīveļļu;

d) pētījumus un jo īpaši zinātniskos pētījumus par olīveļļas uzturvērtību;

e) pētījumus, kuros novērtē tirdzniecības veicināšanas kampaņu rezultātus.

2. Komisija nosūta Padomei to pasākumu programmu, ko tā plāno veikt turpmākajā(-ajos) tirdzniecības gadā(-os). Lai sastādītu programmu, Komisija var jo īpaši apspriesties ar institūcijām, kas specializējas tirgus izpētē un reklāmas kampaņu jomā, kā arī ar pētniecības institūtiem.

3. Komisija pieņem lēmumu par 1. punktā minētajiem pasākumiem pēc apspriešanās ar Eļļas un tauku pārvaldības komiteju saskaņā ar 39. pantā paredzēto kārtību.

4. Izdevumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem pasākumiem, Kopiena var finansēt 100 % apmērā, un tos uzskata par intervenci Regulas (EEK) Nr. 729/70 3. panta nozīmē.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 38. pantā izklāstīto kārtību."

6. Regulas 11.a panta pirmo punktu aizstāj ar šo:

"Atsevišķas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, sodot par 5. pantā paredzētās atbalsta shēmas pārkāpumiem. Ja par pārkāpumiem ziņo pārbaudes iestādes, kas minētas Padomes 1984. gada 17. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2262/84, ar ko paredz īpašus pasākumus attiecībā uz olīveļļu [*] OV L 208, 3.8.1984., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2599/97 (OV L 351, 23.12.1997., 17. lpp.)., dalībvalstis pieņem lēmumu par rīcību, kas īstenojama 12 mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas."

7. Regulas 12. pantu svītro.

8. Regulas 12.a pantu aizstāj ar šo:

"12.a pants

Ja dažos Kopienas reģionos ir nopietni tirgus traucējumi, lai noregulētu tirgu, var pieņemt lēmumu saskaņā ar 38. pantā paredzēto kārtību, pilnvarojot dalībvalstu apstiprinātas organizācijas, kas piedāvā pietiekamas garantijas, slēgt līgumus par tās olīveļļas glabāšanu, ko tās pārdod. No attiecīgajām organizācijām priekšrocības ir ražotāju grupām un to asociācijām, kas atzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 952/97 [*] OV L 142, 2.6.1997., 30. lpp..

Pirmajā daļā minētos pasākumus cita starpā var īstenot, ja tirgū reģistrētā vidējā cena atsauces laikposmā ir mazāka kā 95 % no intervences cenas, ko piemēro 1997./98. tirdzniecības gadā.

Līgumu izpildei piešķirto atbalsta summu un sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai un jo īpaši attiecīgo eļļu daudzumus, īpašības un glabāšanas ilgumu nosaka saskaņā ar 38. pantā paredzēto kārtību tā, lai atstātu vērā ņemamu ietekmi uz tirgu. Atbalstu var piešķirt konkursa kārtībā."

9. Svītro 20. panta 2. punktu.

10. Svītro 20.a panta 2. punkta pēdējo daļu un 20.a panta 4. punktu.

11. Ar šo aizstāj 20.d panta 1. punktu:

"1. No summas, ko izmaksā saskaņā ar šo regulu atzītām ražotāju grupām un to asociācijām, ietur procentu no ražošanas atbalsta. Iegūto summu izmanto, lai palīdzētu finansēt darbības, kas paredzētas 5. panta 7. punktā un 20.c pantā.

1998./99. līdz 2000./01. tirdzniecības gadā pirmajā daļā minētais ražošanas atbalsta procents ir 0,8 %."

12. Svītro 20.d panta 3. punktu.

13. Pielikuma 1. punktu aizstāj ar šo:

"1. Neapstrādātas olīveļļas.

Eļļas, kas iegūtas no olīvkoku augļiem, izmantojot tikai mehāniskus vai citus fiziskus līdzekļus, apstākļos un jo īpaši termiskos apstākļos, kuri neizraisa izmaiņas eļļā, un kas apstrādātas tikai mazgājot, dekantējot, centrifugējot vai filtrējot, izslēdzot eļļas, kas iegūtas, izmantojot šķīdinātājus vai pāresterificēšanas procesus, un eļļas, kas sajauktas ar cita veida eļļām.

Neapstrādātas olīveļļas iedala un raksturo šādi:

a) ekstra neapstrādāta olīveļļa

neapstrādāta olīveļļa, kam maksimālais brīvo skābju daudzums ir 1 g oleīnskābes uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām;

b) neapstrādāta olīveļļa (ražošanā un vairumtirdzniecībā var izmantot terminu "dabiska nerafinēta augstākā labuma olīveļļa")

neapstrādāta olīveļļa, kam maksimālais brīvo skābju daudzums ir 2 g oleīnskābes uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām;

c) parasta neapstrādāta olīveļļa

neapstrādāta olīveļļa, kam maksimālais brīvo skābju daudzums ir 3,3 g oleīnskābes uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām;

d) lampantes neapstrādāta olīveļļa

neapstrādāta olīveļļa ar brīvo skābju daudzumu, kurā oleīnskābe pārsniedz 3,3 g uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām."

2. pants

1. Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 154/75 darbs ar olīvu audzēšanas reģistru 1998./99. līdz 2000./01. tirdzniecības gadā ir vērsts uz ģeogrāfiskas informācijas sistēmas (ĢIS) radīšanu, atjaunināšanu un izmantošanu.

ĢIS izveido, izmantojot olīvu audzēšanas reģistra datus. Papildu datus sniedz atbalsta pieteikumiem pievienotās laukaugu deklarācijas. ĢIS esošo informāciju ģeogrāfiski izvieto, izmantojot datorizētus aerouzņēmumus.

2. Dalībvalstis pārbauda, vai laukaugu deklarāciju informācija atbilst ĢIS informācijai. Ja minētā informācija izrādās neatbilstīga, dalībvalsts veic verifikācijas un pārbaudes uz vietas.

Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus un kritērijus, lai nodrošinātu pirmajā daļā minēto atbilstību un pieņemamo pielaidi. Tā paredz arī sīki izstrādātus noteikumus un intensitāti verifikācijām un pārbaudēm uz vietas, kas veicamas katrā no turpmākajiem trim tirdzniecības gadiem no 1998./99. līdz 2000./01. gadam.

3. Ja 2. punktā minēto verifikāciju un pārbaužu laikā konstatē, ka informācija laukaugu deklarācijās ir nepareiza (un jo īpaši attiecībā uz olīvkoku skaitu), dalībvalsts atkarībā no konstatēto neatbilstību apmēra vienu vai vairākus tirdzniecības gadus piemēro šādus pasākumus:

- samazina to olīveļļas daudzumu, par ko ir tiesības saņemt atbalstu, vai

- anulē tiesības saņemt atbalstu par attiecīgajiem olīvkokiem saskaņā ar noteikumiem un kritērijiem, kas Komisijai vēl jānosaka.

4. Komisija paredz pasākumus, kas veicami, kā arī sīki izstrādātus noteikumus, kritērijus un pārbaužu intensitāti, kas saskaņā ar šo pantu nosakāmi 1998./99. līdz 2000./01. tirdzniecības gadam saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 38. pantā paredzēto kārtību.

5. Šajā pantā paredzētos pasākumus piemēro, atkāpjoties no Regulā (EEK) Nr. 2261/84 paredzētajiem pasākumiem attiecībā uz laukaugu deklarācijām un to saistību ar atbalstu.

3. pants

1. Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 38. pantā paredzēto kārtību var paredzēt vajadzīgos pasākumus vienmērīgai pārejai no 1997./98. tirdzniecības gadā spēkā esošās kārtības uz kārtību, kas izriet no šīs regulas ieviestajiem pasākumiem.

2. Pēc Komisijas priekšlikuma, kas iesniedzams 2000. gadā, Padome pieņem lēmumu par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju, kas no 2001. gada 1. novembra aizstāj ar Regulu Nr. 136/66/EEK iedibināto organizāciju.

4. pants

1. Saskaņā ar eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju, kas ir spēkā no 2001. gada 1. novembra, olīvu audzētājiem nedrīkst izmaksāt atbalstu par papildu olīvkokiem vai attiecīgajām platībām, kas apstādītas pēc 1998. gada 1. maija, vai par platībām, kas nav ietvertas audzēšanas deklarācijā dienā, kas vēl jānosaka.

Tomēr:

- papildu olīvkokus saistībā ar veca olīvu stādījuma pārveidi vai

- jaunus stādījumus

platībās, uz ko attiecas Komisijas apstiprināta programma, var ņemt vērā ar noteiktiem ierobežojumiem, kas vēl jānosaka. Grieķijai, Francijai un Portugālei Komisijas apstiprināmajās programmās paredzētās platības laikposmā līdz 2001. gada 1. novembrim attiecīgi ir 3500 ha, 3500 ha un 30000 ha.

Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 38. pantā izklāstīto kārtību.

5. pants

Ar šo no 2001. gada 1. novembra atceļ Regulas Nr. 136/66/EEK 5., 11.a, 12.a, 13. un 20.a pantu.

Ar šo atceļ Regulas (EEK) Nr. 3089/78 un (EEK) Nr. 1970/80.

6. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 1998. gada 1. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1998. gada 20. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

W. Molterer

[1] OV C 136, 1.5.1998., 20. lpp.

[2] OV C 210, 6.7.1998.

[3] OV C 235, 27.7.1998.

[4] OV L 172, 30.9.1966., 3025./66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1581/96 (OV L 206, 16.8.1996., 11. lpp.).

[5] OV L 208, 3.8.1984., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2599/97 (OV L 351, 23.12.1997., 17. lpp.).

[6] OV L 369, 29.12.1978., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1582/96 (OV L 206, 16.8.1996., 13. lpp.).

[7] OV L 94, 28.4.1970., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.1287/95 (OV L 125, 8.6.1995. 1. lpp.).

[8] OV L 192, 26.7.1980., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1651/86 (OV L 145, 30.5.1986., 10. lpp.).

[9] OV L 142, 2.6.1997., 30. lpp.

[10] Padomes 1975. gada 21. janvāra Regula (EEK) Nr. 154/75 par olīveļļas audzēšanas reģistra izveidi olīveļļas ražotājās dalībvalstīs (OV L 19, 24.1.1975., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3788/85 (OV L 367, 31.12.1985., 1. lpp.).

[11] Padomes 1984. gada 17. jūlija Regula (EEK) Nr. 2261/84, ar ko nosaka vispārīgus atbalsta piešķiršanas noteikumus par olīveļļas ražošanu un olīveļļas ražotāju organizācijām (OV L 208, 3.8.1984., 3. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 636/95 (OV L 67, 25.3.1995., 1. lpp.).

[12] OV L 94, 28.4.1970., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1287/95 (OV L 125, 8.6.1995., 1. lpp.).

--------------------------------------------------