Vienotā Rīcība

(1998. gada 29. jūnijs)

par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla izveidi, ko pieņēmusi Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu

(98/428/TI)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un īpaši tā K3. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Beļģijas Karalistes iniciatīvu,

ņemot vērā Eiropas Padomes 1997. gada 17. jūnijā Amsterdamā apstiprināto Rīcības plānu organizētās noziedzības apkarošanai, un īpaši tā ieteikumu Nr. 21,

ievērojot nepieciešamību saskaņot šo iniciatīvu un minētā Rīcības plāna ieteikuma Nr. 19 īstenošanu,

ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti no 1996. gada 8. līdz 10. maijam un 1997. gada 19. un 20. jūnijā Briselē notikušajos semināros "Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls un organizētā noziedzība", kurus rīkoja Beļģijas Tieslietu ministrija Eiropas Savienības daļēji finansētā programmā, kā arī no Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas darba izdarītos secinājumus,

ievērojot Vienoto rīcību 96/277/JHA (1996. gada 22. aprīlis) par sadarbības tiesnešu apmaiņu, lai uzlabotu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesisko sadarbību [1],

tā kā turpmāk jāuzlabo Eiropas Savienības dalībvalstu tiesiskā sadarbība, īpaši cīņā pret smagiem noziegumiem, kurus bieži izdara organizācijas, kuras vairākumā gadījumu ir starptautiskas;

tā kā dalībvalstu tiesiskās sadarbības efektīvai uzlabošanai jāpieņem strukturāli pasākumi Eiropas Savienības līmenī, lai izveidotu attiecīgus tiešus kontaktus starp tiesu iestādēm un citām iestādēm, kas dalībvalstīs ir atbildīgas par tiesisko sadarbību un tiesvedību, kura vērsta pret smagiem noziegumiem;

tā kā šī Vienotā rīcība nav pretrunā pastāvošām konvencijām un nolīgumiem, jo īpaši 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvencijai par savstarpēju palīdzību krimināllietās,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

I SADAĻA

EIROPAS TIESISKĀS SADARBĪBAS TĪKLA PRINCIPI

1. pants

Izveide

Starp dalībvalstīm izveido tiesiskās sadarbības kontaktpunktu tīklu, turpmāk tekstā — "Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu".

2. pants

Struktūra

1. Ievērojot konstitucionālās normas, tiesiskās tradīcijas un iekšējo struktūru katrā dalībvalstī, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu izveido no galvenajām iestādēm, kas atbildīgas par starptautisko tiesisko sadarbību, kā arī no tiesu un citām kompetentajām iestādēm ar īpašiem pienākumiem starptautiskajā sadarbībā, gan vispārēji, gan attiecībā uz konkrētiem nopietnu noziegumu veidiem, piemēram, organizēto noziedzību, korupciju, narkotiku tirdzniecību vai terorismu.

2. Katrā dalībvalstī nosaka vienu vai vairākus kontaktpunktus saskaņā ar valsts iekšējiem noteikumiem un iekšējo pienākumu sadalījumu, nodrošinot to, lai būtu efektīvi aptverta visa tās teritorija un visi smago noziegumu veidi.

3. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās kontaktpunktos ir pietiekami labas zināšanas kādā citā Eiropas Savienības valodā, ievērojot vajadzību sazināties ar citu dalībvalstu kontaktpunktiem.

4. Ja Vienotajā rīcībā 96/277/TI minēto sadarbības tiesnešu pienākumi ir līdzīgi tiem pienākumiem, kuri 4. pantā noteikti kontaktpunktiem, dalībvalsts, kura katrā atsevišķajā gadījumā norīko sadarbības tiesnesi, var šos tiesnešus iekļaut Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā saskaņā ar šīs valsts noteikto procedūru.

5. Komisija izraugās kontaktpunktu attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās kompetences jomā.

3. pants

Sadarbības tīkla darbības veids

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls darbojas šādos trīs veidos:

a) atvieglo piemērotu kontaktu izveidi starp dažādu dalībvalstu kontaktpunktiem, lai tie veiktu 4. pantā noteiktās funkcijas;

b) organizē dalībvalstu pārstāvju periodiskas sanāksmes saskaņā ar 5., 6. un 7. pantā noteiktajām procedūrām;

c) nepārtraukti nodrošina zināmu daudzumu atjaunotas pamatinformācijas, jo īpaši izmantojot atbilstīgu telekomunikāciju tīklu saskaņā ar 8., 9. un 10. pantā noteiktajām procedūrām.

II SADAĻA

KONTAKTI SADARBĪBAS TĪKLĀ

4. pants

Kontaktpunktu funkcijas

1. Kontaktpunkti ir aktīvi starpnieki, kuru uzdevums ir atvieglot dalībvalstu tiesisko sadarbību, jo īpaši cīņā pret smagiem noziegumiem. Tos izmanto, lai vietējās tiesu iestādes un citas kompetentās iestādes savā valstī, kā arī citu valstu kontaktpunkti, vietējās tiesu iestādes un citas kompetentas iestādes varētu izveidot vispiemērotākos tiešos kontaktus.

Ja nepieciešams, kontaktpunktu pārstāvji var ceļot, lai satiktu citu dalībvalstu kontaktpunktu pārstāvjus, pamatojoties uz vienošanos starp attiecīgajām administrācijām.

2. Kontaktpunkti sniedz juridisko un praktisko informāciju, kas vajadzīga vietējām tiesu iestādēm savā valstī, citu valstu kontaktpunktiem un vietējām tiesu iestādēm, lai ļautu tām sagatavot konstruktīvu tiesiskās sadarbības lūgumu vai lai uzlabotu tiesisko sadarbību kopumā.

3. Tie uzlabo tiesiskās sadarbības koordināciju tajos gadījumos, kad sakarā ar vairākiem lūgumiem no vietējām tiesu iestādēm kādā dalībvalstī ir vajadzīga koordinēta rīcība citā dalībvalstī.

III SADAĻA

PERIODISKAS EIROPAS TIESISKĀS SADARBĪBAS TĪKLA DALĪBNIEKU SANĀKSMES

5. pants

Periodisko sanāksmju mērķis

1. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dalībnieku periodisko sanāksmju mērķi ir šādi:

a) ļaut kontaktpunktu pārstāvjiem savstarpēji iepazīties un apmainīties ar informāciju, jo īpaši attiecībā uz tīkla darbību;

b) nodrošināt tādu praktisku un juridisku problēmu apspriešanu, ar ko dalībvalstis saskaras tiesiskajā sadarbībā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības pieņemto pasākumu īstenošanu.

2. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā gūto pieredzi nodod Eiropas Savienības kompetentajām darba grupām, lai pārrunātu iespējamās izmaiņas tiesību aktos un praktiskos uzlabojumus starptautiskās tiesiskās sadarbības jomā.

6. pants

Sanāksmju biežums

1. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dalībnieki pirmo reizi tiekas trīs mēnešu laikā pēc šīs Vienotās rīcības stāšanās spēkā.

2. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dalībnieki pēc tam tiekas periodiski uz ad hoc pamata, kad tas dalībvalstīm ir nepieciešams, pēc Padomes prezidējošās valsts uzaicinājuma, kura ņem vērā arī dalībvalstu vēlmes attiecībā uz tīkla dalībnieku tikšanos.

7. pants

Sanāksmju vieta

1. Tikšanās parasti notiek Padomes telpās Briselē saskaņā ar noteikumiem, kas iekļauti Padomes reglamentā.

2. Tomēr būtu jāapsver iespēja rīkot sanāksmes dalībvalstīs, lai ļautu visu dalībvalstu kontaktpunktu pārstāvjiem satikt uzņēmējvalsts iestāžu pārstāvjus, kas nav šīs valsts kontaktpersonas, un apmeklēt tās īpašās organizācijas šajā valstī, kuru pienākumos ietilpst starptautiskā tiesiskā sadarbība vai cīņa pret noteiktiem smagiem noziegumiem.

IV SADAĻA

EIROPAS TIESISKĀS SADARBĪBAS TĪKLĀ PIEEJAMĀ INFORMĀCIJA

8. pants

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā izplatītās informācijas saturs

Kontaktpersonām jābūt pastāvīgi pieejamai šādai četru veidu informācijai:

1) sīkas ziņas par kontaktpunktiem katrā dalībvalstī, ja nepieciešams, kopā ar skaidrojumu par to pienākumiem valsts līmenī;

2) katras dalībvalsts vienkāršots tiesu iestāžu saraksts un vietējo iestāžu adrešu grāmata;

3) īsa juridiska un praktiska informācija attiecībā uz tiesu un procesuālajām sistēmām piecpadsmit dalībvalstīs;

4) attiecīgo juridisko dokumentu teksti un, attiecībā uz tobrīd spēkā esošām konvencijām, deklarāciju un atkāpju teksti.

9. pants

Informācijas atjaunošana

1. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā izplatītā informācija noteikti nepārtraukti jāatjauno.

2. Katra dalībvalsts atbild par sistēmā ietvertās informācijas pareizības pārbaudi un nekavējoties informē Padomi, tiklīdz jāgroza kāds no 8. pantā minētajiem punktiem.

3. Padomes Ģenerālsekretariāts atbild par tīkla vadību, kas izveidots saskaņā ar šo Vienoto rīcību. Īpaši tas atbild par to, lai 8. pantā minētā informācija būtu pieejama Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dalībniekiem un lai nepārtraukti atjaunotu informāciju, kas vajadzīga tīkla pienācīgai darbībai.

V SADAĻA

TELEKOMUNIKĀCIJU TĪKLS

10. pants

Ziņojums par telekomunikāciju sistēmu

1. Sešu mēnešu laikā pēc šīs Vienotās rīcības stāšanās spēkā, pamatojoties uz prezidējošās valsts ziņojumu, kas sagatavots pēc apspriešanās ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dalībniekiem, Padome izskata to, vai tīkls būtu savstarpēji jāsavieno, izmantojot telekomunikācijas.

2. Padome sīki izstrādā telekomunikāciju sistēmas konfigurāciju lēmumā, kuru pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību K.3. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

VI SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Teritoriālā piemērošana

Attiecībā uz Apvienoto Karalisti šīs Vienotās rīcības noteikumus piemēro Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei, Normandijas salām un Menas salai.

12. pants

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības izvērtējums

Padome veic Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības sākotnējo izvērtējumu sākuma posma beigās, kas ilgst vienu gadu no šīs Vienotās rīcības stāšanās spēkā.

Pēc tam Padome reizi trīs gados pēc prezidējošās valsts iniciatīvas veic Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības izvērtējumu, pamatojoties uz tīkla dalībnieku sagatavotu ziņojumu.

Izskatot pirmo trīsgadu ziņojumu, Padome pievērš uzmanību iespējamajai tīkla vietai un lomai attiecībā pret Eiropolu, pamatojoties uz tīkla darbības pieredzi un Eiropola pilnvaru paplašināšanos.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī Vienotā rīcība stājas spēkā vienu mēnesi pēc tās publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Publicēšana

Šo Vienoto rīcību publicē Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 1998. gada 29. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

R. Cook

[1] OV L 105, 27.4.1996., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

PADOMES DEKLARĀCIJA

Padome paziņo, ka Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla izveides Vienotās rīcības 11. pants neskar citu tiesu dokumentu teritoriālo piemērošanu.

--------------------------------------------------