31997F0396



Oficiālais Vēstnesis L 167 , 25/06/1997 Lpp. 0001 - 0003


Vienotā Rīcība

(1997. gada 16. jūnijs),

ko Padome pieņēmusi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un jaunu sintētisko narkotiku kontroli

(97/396/TI)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā K3. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Nīderlandes iniciatīvu,

IEVĒROJOT, ka Eiropadome 1996. gada 13. un 14. decembrī Dublinā atzinīgi novērtēja darba pārskatu par narkotikām un atbalstīja rīcību, kas tika ierosināta ar šo pārskatu, ieskaitot priekšlikumu risināt sintētisko narkotiku problēmu trijos līmeņos, proti, ar tiesību aktu palīdzību, ar praktisku sadarbību, kas vērsta pret ražošanu un tirdzniecību, kā arī starptautisko sadarbību,

ATSAUCOTIES uz Vienoto rīcību 96/750/TI (1996. gada 17. decembris), kas pieņemta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktu un prakses tuvināšanu, lai apkarotu narkomāniju un novērstu un apkarotu narkotiku nelegālu tirdzniecību [1],

ATSAUCOTIES jo īpaši uz minētās Vienotās rīcības 5. pantu, kas nosaka, ka dalībvalstis centīsies izstrādāt vienotu likumdošanu nepieciešamā apmērā, lai radītu tiesisko pamatu vai labotu nepilnības tiesību aktos attiecībā uz sintētiskajām narkotikām. Jo īpaši tās veicinās ātras informācijas sistēmas izveidi, kas ļautu identificēt šādas narkotikas kā vielas, kuras ir aizliedzamas, tiklīdz tās kaut kur parādās kādā dalībvalstī,

ŅEMOT VĒRĀ, ka sakarā ar īpašo kaitējumu, ko rada sintētisko narkotiku izstrāde, nepieciešama ātra dalībvalstu rīcība,

ŅEMOT VĒRĀ, ka, neiekļaujot krimināllikumā visās dalībvalstīs pantu, kas paredz atbildību par nelikumīgām darbībām ar sintētiskām narkotikām, var rasties problēmas starptautiskajā sadarbībā starp dalībvalstu tiesu iestādēm un tiesību aizsardzības iestādēm, tādēļ, ka attiecīgais nodarījums vai nodarījumi nav sodāmi vai nu saskaņā ar pieprasītājas valsts tiesību aktiem, vai tās valsts tiesību aktiem, kurai pieprasījums adresēts,

ŅEMOT VĒRĀ, ka no uzskaitījuma, kas izveidots kopš minētās vienotās rīcības pieņemšanas, var secināt, ka dalībvalstīs parādījušas jaunas sintētiskās narkotikas,

ŅEMOT VĒRĀ, ka kopīgu rīcību iespējams veikt, vienīgi pamatojoties uz drošu informāciju par jaunu sintētisko narkotiku parādīšanos un ekspertu veikto novērtējumu attiecībā uz riskiem, kurus rada jauno sintētisko narkotiku lietošana, un ietekmi, ko radītu kontroles piemērošana šādām narkotikām,

ŅEMOT VĒRĀ, ka tādēļ nepieciešams izveidot kopēju mehānismu, kas ļautu ātri rīkoties, veicot nepieciešamos pasākumus vai ieviešot kontroli attiecībā uz jaunām sintētiskajām narkotikām, pamatojoties uz ātru informācijas apmaiņu par jaunām sintētiskajām narkotikām, kas parādījušās dalībvalstīs, un kopēju to radītā riska novērtējumu,

NESKAROT Eiropas Kopienas pilnvaras,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Mērķis

Šīs Vienotās rīcības mērķis ir radīt mehānismu ātrai informācijas apmaiņai par jaunām sintētiskajām narkotikām un to radītā riska novērtējumu, lai ļautu jaunām sintētiskajām narkotikām līdzvērtīgi piemērot kontroles pasākumus, kādi dalībvalstīs piemērojami attiecībā uz psihotropajām vielām. Šo mehānismu īsteno kopīgi saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas turpmāk.

2. pants

Piemērošanas joma

Šī Vienotā rīcība attiecas uz jaunām sintētiskajām narkotikām, kas pašlaik nav iekļautas nevienā no sarakstiem, kuri pievienoti Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām, un kas rada tikpat nopietnus draudus sabiedrības veselības aizsardzībai kā tās vielas, kuras iekļautas minētajai konvencijai pievienotajā I un II sarakstā, un kurām ir ierobežota terapeitiska vērtība. Tā attiecas uz gala produktiem, kurus nošķir no prekursoriem, attiecībā uz kuriem izveidots Kopienas režīms ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3677/90 (1990. gada 13. decembris), ar kuru paredz pasākumus, kas jāveic, lai novērstu dažu vielu novirzīšanu narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai [2], un Padomes Direktīvu 92/109/EEK (1992. gada 14. decembris) par dažu tādu vielu izgatavošanu un laišanu tirgū, kuras izmanto narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai [3].

3. pants

Informācijas apmaiņa

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka Eiropas policijas biroja (Eiropola) attiecīgās valsts birojs un tās pārstāvis Reitox tīklā sniedz informāciju par jaunu sintētisko narkotiku ražošanu, tirdzniecību un lietošanu Eiropola Narkotiku apkarošanas vienībai (EDU) vai Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram (EMCDDA), ņemot vērā abu šo struktūru atbilstošās pilnvaras. EDU un EMCDDA savāc saņemto informāciju un nekavējoties pienācīgā veidā sniedz šo informāciju cits citam, Eiropola valstu birojiem un dalībvalstu pārstāvjiem Reitox tīklā, kā arī Komisijai un Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūrai (EMEA).

2. Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver:

a) - ķīmisko un fizikālo aprakstu, ieskaitot nosaukumu, ar kādu jaunā sintētiskā narkotika ir pazīstama,

- informāciju par to, cik bieži, kādos apstākļos un/vai daudzumos bijusi saskarsme ar jauno sintētisko narkotiku,

- pirmo pazīmi, kas liecina par iespējamiem riskiem, kuri saistīti ar jauno sintētisko narkotiku,

un, cik vien iespējams:

b) - informāciju par ķīmiskajiem prekursoriem,

- informāciju par jau izveidojušos vai paredzamo veidu un apjomu, kādā jauno sintētisko narkotiku izmanto kā psihotropo vielu,

- informāciju par jaunās sintētiskās narkotikas izmantošanu citā veidā un šādas izmantošanas apmēru,

- turpmāku informāciju par riskiem, ko rada jaunās sintētiskās narkotikas izmantošana, ieskaitot veselības un sociālos riskus.

4. pants

Riska novērtējums

1. Pēc vienas no dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma EMCDDA sasauc īpašu sanāksmi Zinātniskās komitejas aizgādnībā, kurā piedalās dalībvalstu izraudzītie eksperti un kurā uzaicina piedalīties Komisijas, EDU un EMEA pārstāvjus.

Šī komiteja novērtē iespējamos riskus, ieskaitot veselības un sociālos riskus, ko rada jauno sintētisko narkotiku lietošana un tirdzniecība, kā arī iespējamās aizlieguma sekas.

2. Riska novērtējumu veic, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz dalībvalstis, Komisija, EMCDDA, EDU vai EMEA, un ņemot vērā visus faktorus, kuri varētu pamatot starptautiskas kontroles piemērošanu vielai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada konvenciju par psihotropajām vielām.

3. Pēc riska novērtēšanas sagatavo ziņojumu par iegūtajiem datiem. Ziņojumā izvērtē visus aspektus. Ziņojumā atspoguļo visus atzinumus par šiem aspektiem.

5. pants

Jauno sintētisko narkotiku kontroles procedūra

1. Padome, pamatojoties uz iniciatīvu, kas jāiesniedz mēneša laikā no dienas, kad saskaņā ar 4. panta 1. punktu ir sastādīts ziņojums par riska novērtējuma rezultātiem, un rīkojoties saskaņā ar Līguma K3. panta 2. punkta b) apakšpunktu, var vienprātīgi pieņemt lēmumu, nosakot jauno sintētisko narkotiku vai narkotikas, kurām jāpiemēro nepieciešamie kontroles pasākumi.

Ja Komisija uzskata, ka nav nepieciešams iesniegt iniciatīvu par kontroles pasākumu piemērošanu jaunajai sintētiskajai narkotikai vai narkotikām, tā iesniedz ziņojumu Padomei, paskaidrojot savu viedokli.

Saskaņā ar Padomes pieņemto lēmumu un šajā lēmumā norādītā termiņā dalībvalstis apņemas veikt vajadzīgos pasākumus saskaņā ar attiecīgo valstu likumiem, lai par šīm jaunajām sintētiskajām narkotikām šo valstu tiesību aktos noteiktu kontroles pasākumus un kriminālsodus, kas atbilst to saistībām saskaņā ar 1971. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju par psihotropajām vielām attiecībā uz tās I un II sarakstā uzskaitītajām vielām.

2. Šī vienotā rīcība neattur dalībvalsti saglabāt vai ieviest savā teritorijā jebkādus valsts kontroles pasākumus, ko šī dalībvalsts uzskata par vajadzīgiem, ja dalībvalsts ir identificējusi jaunu sintētisko narkotiku.

3. Padomes priekšsēdētājs katru gadu iesniedz ziņojumu Padomei par to lēmumu izpildi, ko pieņēmusi Padome, pamatojoties uz šā panta 1. punktu.

6. pants

Publicēšana un stāšanās spēkā

Šo Vienoto rīcību publicē Oficiālajā Vēstnesī.

Tā stājas spēkā publicēšanas dienā.

Luksemburgā, 1997. gada 16. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. Van Mierlo

[1] OV L 342, 31.12.1996., 6. lpp.

[2] OV L 357, 20.12.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3769/92 (OV L 383, 29.12.1992., 17. lpp.).

[3] OV L 370, 19.12.1992., 76. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/46/EEK (OV L 159, 1.7.1993., 134. lpp.).

--------------------------------------------------