Padomes Direktīva 96/48/EK

(1996. gada 23. jūlijs)

par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 129.d panta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 189.c pantā [4] izklāstīto procedūru,

tā kā, lai Eiropas Savienības pilsoņi, uzņēmēji un reģionālās un vietējās varas iestādes varētu pilnībā izmantot priekšrocības, ko rada telpas bez iekšējām robežām izveide, jo īpaši ieteicams uzlabot valstu ātrgaitas vilcienu tīklu savienojumu un savstarpēju izmantojamību, kā arī šo tīklu pieejamību;

tā kā augsta līmeņa darba grupa, kurā ir dalībvalstu valdību, Eiropas dzelzceļu un Eiropas dzelzceļa rūpniecības pārstāvji un kuru sasauca Komisija, izpildot Padomes 1989. gada 4. un 5. decembra rezolūcijā izteikto pieprasījumu, ir izstrādājusi Eiropas ātrgaitas vilcienu tīkla ģenerālplānu;

tā kā 1990. gada decembrī Komisija nosūtīja Padomei paziņojumu par ātrgaitas vilcienu tīklu, un tā kā Padomes 1990. gada 17. decembra rezolūcijas [5] atzinums par šo paziņojumu bija labvēlīgs;

tā kā Līguma 129.c pantā ir paredzēts, ka Kopiena īsteno visus pasākumus, kas var izrādīties vajadzīgi, lai nodrošinātu dzelzceļu tīklu savstarpēju izmantojamību, jo īpaši tehniskās standartizācijas jomā;

tā kā ātrgaitas vilcienu komerciālai ekspluatācijai nepieciešama infrastruktūras un ritošā sastāva raksturlielumu teicama savietojamība; tā kā no šādas savietojamības ir atkarīga pārvadājumu efektivitāte, drošums, pakalpojumu kvalitāte un izmaksas un, jo īpaši, Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējā izmantojamība;

tā kā, ievērojot Padomes Direktīvu 91/440/EEK (1991. gada 29. jūlijs) par Kopienas dzelzceļa attīstību [6], dzelzceļa sabiedrībām bija jāpaplašina dalībvalstu dzelzceļu tīklu pieejamība, kam, savukārt, nepieciešama infrastruktūras, aprīkojuma un ritošā sastāva savstarpēja izmantošana;

tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par to drošības, veselības aizsardzības un patērētāju aizsardzības noteikumu ievērošanu, ko parasti piemēro dzelzceļu tīkliem to projektēšanas, izbūves, nodošanas ekspluatācijā un ekspluatācijas gaitā; tā kā, kopīgi ar vietējām varas iestādēm, dalībvalstu kompetencē ir tiesības uz zemi, reģionālā plānošana un vides aizsardzība; tā kā tas jo īpaši attiecas arī uz ātrgaitas vilcienu tīkliem;

tā kā Padomes Direktīvā 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu [7] ir prasība novērtēt tālsatiksmes vilcienu līniju izbūves ietekmi uz vidi;

tā kā attiecīgo valstu noteikumos un dzelzceļu iekšējos noteikumos, un dzelzceļu izmantotajās tehniskajās specifikācijās ir būtiskas atšķirības; tā kā minētajos valstu noteikumos un iekšējos noteikumos ir iekļautas attiecīgās valsts nozarei raksturīgas metodes; tā kā tajos ir noteikti specifiski izmēri, ierīces un īpaši raksturlielumi; tā kā šāds stāvoklis traucē ātrgaitas vilcienu normālu kustību visā Kopienas teritorijā;

tā kā laika gaitā šāds stāvoklis ir radījis valsts dzelzceļa rūpniecības un valsts dzelzceļa ciešu saikni, kaitējot patiesai tirgus atvēršanai; tā kā, lai paaugstinātu konkurētspēju pasaules mērogā, minētajai rūpniecībai ir nepieciešams atklāts, konkurējošs Eiropas tirgus;

tā kā tādēļ ieteicams noteikt Kopienas mēroga pamatprasības, kas būs piemērojamas Eiropas ātrgaitas vilcienu sistēmai;

tā kā, ņemot vērā Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas apjomu un sarežģītību, praktisku iemeslu dēļ ir bijis nepieciešams sadalīt minēto sistēmu apakšsistēmās; tā kā katrai no minētajām apakšsistēmām jānosaka pamatprasības, pamatparametri un tehniskās specifikācijas visas Kopienas mērogā, jo īpaši attiecībā uz sastāvdaļām un saskarnēm, lai varētu izpildīt minētās pamatprasības; tā kā tomēr uz atsevišķām apakšsistēmām (vidi, lietotājiem un ekspluatāciju) savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas (TSI) attieksies tikai, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību infrastruktūras, elektroapgādes, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un ritošā sastāva jomā;

tā kā Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības noteikumu ieviešana nedrīkst radīt nepamatotus izmaksu un ieguvumu šķēršļus katras dalībvalsts esošā dzelzceļu tīkla saglabāšanai, bet to mērķim jābūt ātrgaitas vilcienu kustības nodrošināšanai visā Kopienā;

tā kā atsevišķām dalībvalstīm konkrētos gadījumos jāļauj nepiemērot dažas savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas, ja ir noteikta kārtība, lai nodrošinātu šādu izņēmuma iespēju pamatotību; tā kā Līguma 129.c pantā ir prasība, lai Kopienas pasākumos savstarpējās izmantojamības jomā ņemtu vērā projektu potenciālo ekonomisko dzīvotspēju;

tā kā, lai ievērotu attiecīgos noteikumus par valsts pasūtījuma piešķiršanas procedūru dzelzceļu sektorā un jo īpaši Direktīvas 93/38/EEK [8] noteikumus, līgumslēdzējiem jāiekļauj tehniskās specifikācijas vispārējos dokumentos vai līguma dokumentos attiecībā uz katru līgumu; tā kā jāizveido Eiropas specifikāciju kopums uzziņām par minētajām tehniskajām specifikācijām;

tā kā Direktīvas 93/38/EEK nozīmē Eiropas specifikācija ir kopīga tehniska specifikācija, Eiropas tehniskais apstiprinājums vai valsts standarts, ar ko ievieš Eiropas standartu; tā kā saskaņotie Eiropas standarti pēc Komisijas rīkojuma jāizstrādā kādai no Eiropas standartizācijas organizācijām, piemēram, Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejai (CENELEC) vai Eiropas Telekomunikāciju standartu institūtam (ETSI), un atsauces uz tiem jāpublicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī;

tā kā Kopienas interesēs būtu izveidot starptautisku standartizācijas sistēmu, kas spētu radīt starptautiskajā tirdzniecībā faktiski izmantojamus standartus, kuri atbilst Kopienas politikas prasībām; tā kā Eiropas standartizācijas organizācijām tādēļ jāturpina sadarbība ar starptautiskajām standartizācijas organizācijām;

tā kā līgumslēdzēji nosaka tādas turpmākas prasības, kas vajadzīgas, lai papildinātu Eiropas specifikācijas vai citus standartus; tā kā minētās specifikācijas nedrīkst kavēt to pamatprasību izpildi, kas ir saskaņotas Kopienas līmenī un jāievēro attiecībā uz Eiropas ātrgaitas vilcienu sistēmām;

tā kā procedūrām, kas reglamentē sastāvdaļu atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtēšanu, jāpamatojas uz to moduļu izmantošanu, uz kuriem attiecas Lēmums 93/465/EEK [9]; tā kā, lai veicinātu attiecīgo nozaru attīstību, vēlams pēc iespējas izvērst procedūras, kas ir saistītas ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmu; tā kā jēdziens "sastāvdaļa" attiecas gan uz materiālām lietām, gan uz nemateriālām lietām, piemēram, programmatūru;

tā kā jānovērtē kritisko sastāvdaļu piemērotība lietošanai attiecībā uz to drošumu, pieejamību un sistēmas ekonomiskumu;

tā kā līgumslēdzēji, atsaucoties uz Eiropas specifikācijām, līguma dokumentos nosaka raksturlielumus, kas jāievēro ražotājiem saskaņā ar līguma noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz sastāvdaļām; tā kā šajā gadījumā sastāvdaļu atbilstība ir saistīta galvenokārt ar to lietošanas jomu, lai nodrošinātu un garantētu sistēmas savstarpēju izmantojamību, un ne tikai ar sastāvdaļu brīvu apriti Kopienas tirgū;

tā kā tādēļ ražotājam nevajag ar CE marķējumu apzīmēt tās sastāvdaļas, uz kurām attiecas šīs direktīvas noteikumi, pamatojoties uz atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtējumu, kas veikts saskaņā ar procedūrām, kuras šim nolūkam paredzētas direktīvā, bet pietiek ar ražotāja atbilstības deklarāciju; tā kā tas neietekmē ražotāja pienākumu apzīmēt ar CE marķējumu atsevišķus komponentus, lai apliecinātu to atbilstību citiem Kopienas noteikumiem, kuri uz tiem attiecas;

tā kā Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmu veidojošās apakšsistēmas jāpakļauj verifikācijas procedūrai; tā kā minētajai verificēšanai jādod iespēja iestādēm, kas atbild par atļauju izsniegšanu attiecībā uz minēto apakšsistēmu nodošanu ekspluatācijā, pārliecināties, ka projektēšanas, būvdarbu un nodošanas ekspluatācijā posmā rezultāts atbilst spēkā esošajām normām un tehniskās ekspluatācijas noteikumiem; tā kā verificēšanai jānodrošina arī tas, ka ražotāji var paļauties uz vienlīdzīgu attieksmi no visu valstu puses; tā kā tādēļ jāizstrādā modulis, ar ko nosaka apakšsistēmu EK verificēšanai piemērojamos principus un nosacījumus;

tā kā EK verifikācijas procedūra pamatojas uz savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām (TSI); tā kā minētās TSI pēc Komisijas rīkojuma ir izstrādājusi organizācija, kurā ir pārstāvēti infrastruktūras vadītāji, dzelzceļa sabiedrības un dzelzceļa rūpniecība; tā kā atsauce uz TSI ir vajadzīga, lai nodrošinātu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību, un tā kā uz minētajām TSI attiecas Direktīvas 93/38/EEK 18. panta noteikumi;

tā kā pilnvarotajām iestādēm, kas ir atbildīgas par atbilstības novērtēšanas procedūru vai procedūru, kuras piemēro sastāvdaļu izmantošanai, pārbaudi, kopā ar apakšsistēmu novērtēšanas procedūru pēc iespējas jāsaskaņo to pieņemtie lēmumi, jo īpaši Eiropas specifikāciju neesamības gadījumā;

tā kā Padomes Direktīvā 91/440/EEK ir pieprasīta transporta pakalpojumu un dzelzceļa infrastruktūras apsaimniekošanas darbību nodalīšana grāmatvedībā; tā kā šajā gadījumā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, kas ir izraudzīti kā pilnvarotās iestādes, sniegtie specializētie pakalpojumi jāstrukturē tā, lai tie atbilstu kritērijiem, kuri jāpiemēro šāda tipa iestādei; tā kā citas specializētas organizācijas var būt pilnvarotas, ja tās atbilst tiem pašiem kritērijiem;

tā kā savstarpējā izmantojamība Eiropas ātrgaitas vilcienu sistēmā darbojas Kopienas mērogā; tā kā dalībvalstis atsevišķi nevar veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu minēto savstarpējo izmantojamību; tā kā tādēļ, ievērojot subsidiaritātes principu, šādi pasākumi jāveic Kopienas līmenī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

1. Saskaņā ar Līguma 129.b un 129.c pantu šīs direktīvas mērķis ir paredzēt nosacījumus, kas jāizpilda, lai panāktu I pielikumā aprakstītās Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienas teritorijā.

2. Šie nosacījumi attiecas uz tādiem infrastruktūru un ritošā sastāva projektiem, būvniecību, modernizāciju un ekspluatāciju, kas veicinās pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas ekspluatācijā nododamās sistēmas darbību.

2. pants

Šajā direktīvā:

a) Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma ir I pielikumā aprakstītā struktūra, ko veido dzelzceļa infrastruktūras, kurās ietilpst Eiropas transporta tīkla līnijas un stacionāras iekārtas, kuras izbūvētas vai modernizētas tā, lai pa tām varētu pārvietoties lielā ātrumā, un ritošais sastāvs, kas paredzēts braukšanai pa minētajām infrastruktūrām;

b) savstarpēja izmantojamība ir Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas spēja nodrošināt ātrgaitas vilcienu, kas veic noteikta apjoma un efektivitātes pārvadājumus, drošu un nepārtrauktu kustību; Šī spēja pamatojas uz visiem reglamentējošajiem, tehniskajiem un ekspluatācijas nosacījumiem, atbilstība kuriem nodrošina pamatprasību izpildi;

c) apakšsistēmas nozīmē, ka Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma atbilstoši II pielikumā iekļautajam aprakstam ir sadalīta strukturālās vai funkcionālās apakšsistēmās, attiecībā uz kurām jānosaka pamatprasības;

d) savstarpējās izmantojamības komponenti ir tā aprīkojuma visi komponenti, komponentu grupas, mezgli vai veseli komplekti, kas iekļauts vai kuru paredzēts iekļaut apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši ir atkarīga Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējā izmantojamība;

e) pamatprasības ir visi III pielikumā izklāstītie nosacījumi, kas jāievēro attiecībā uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmu, apakšsistēmām un to savstarpējās izmantojamības komponentiem;

f) Eiropas specifikācija ir kopīga tehniska specifikācija, Eiropas tehniskais apstiprinājums vai valsts standarts, ar ko ievieš Eiropas standartu, kā noteikts Direktīvas 93/38/EEK 1. panta 8. līdz 12. punktā;

g) savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas (še turpmāk – TSI) ir specifikācijas, kas piemērojamas katrai apakšsistēmai, lai tā atbilstu pamatprasībām, izveidojot Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu nepieciešamo savstarpējo funkcionālo saistību un nodrošinot šīs sistēmas atbilstīgumu;

h) apvienotā komiteja ir organizācija, kas apvieno infrastruktūras pārvaldītāju, dzelzceļa sabiedrību un nozares pārstāvjus un ir atbildīga par TSI izstrādi; "Infrastruktūras pārvaldītāji" ir Direktīvas 91/440/EEK 3. un 7. pantā norādītās personas;

i) pilnvarotās iestādes ir iestādes, kas ir atbildīgas par savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtēšanu vai par EK procedūras apakšsistēmu verificēšanai novērtējumu.

3. pants

1. Šo direktīvu piemēro noteikumiem, kas attiecas uz katras apakšsistēmas parametriem, savstarpējās izmantojamības komponentiem, saskarnēm un procedūrām, kā arī uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas kopējās atbilstības nosacījumiem, kas nepieciešami minētās sistēmas savstarpējās izmantojamības panākšanai.

2. Šīs direktīvas noteikumus piemēro, neierobežojot citus Kopienas noteikumus. Attiecībā uz savstarpējās izmantojamības komponentiem, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas pamatprasībām, tomēr var būt nepieciešama šim nolūkam izstrādāto atsevišķo Eiropas specifikāciju izmantošana.

4. pants

1. Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmām, apakšsistēmām un to savstarpējās izmantojamības komponentiem jāatbilst attiecīgajām pamatprasībām.

2. Direktīvas 93/38/EEK 18. panta 4. punktā norādītās papildu tehniskās specifikācijas, kas vajadzīgas, lai papildinātu Eiropas specifikācijas vai citus Kopienā izmantotus standartus, nedrīkst būt pretrunā pamatprasībām.

II NODAĻA

Savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas

5. pants

1. TSI attiecas uz katru apakšsistēmu. Apakšsistēmām, kas attiecas uz vidi, ekspluatāciju vai lietotājiem, TSI izstrādās tikai tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai nodrošinātu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību infrastruktūras, elektroapgādes, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un ritošā sastāva jomā.

2. Apakšsistēmām jābūt atbilstīgām attiecīgajām TSI; šī atbilstība pastāvīgi jāuztur katras apakšsistēmas visu lietošanas laiku.

3. Tiktāl, cik nepieciešams, lai panāktu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību, TSI

a) nosaka pamatprasības attiecībā uz apakšsistēmām un to saskarnēm;

b) nosaka II pielikuma 3. punktā minētos pamatparametrus, kas nepieciešami pamatprasību izpildei;

c) paredz nosacījumus, kas jāievēro, lai panāktu konkrēto pārvadājumu efektivitāti katrai no šādām līniju kategorijām:

- līnijām, kas īpaši būvētas ātrgaitas pārvadājumiem,

- līnijām, kas īpaši modernizētas ātrgaitas pārvadājumiem,

- līnijām, kas īpaši modernizētas ātrgaitas pārvadājumiem un kurām ir īpatnības topogrāfisku, reljefa vai pilsētplānošanas ierobežojumu dēļ;

d) paredz iespējamus izpildes noteikumus atsevišķos īpašos gadījumos;

e) nosaka savstarpējās izmantojamības komponentus un saskarnes, kurām jāpiemēro Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standartus, kas vajadzīgas, lai, izpildot pamatprasības, panāktu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu savstarpēju izmantojamību;

f) katrā atsevišķā gadījumā nosaka, kuri Lēmumā 93/465/EEK noteiktie moduļi vai, attiecīgā gadījumā, kuras konkrētās procedūras jāizmanto, lai novērtētu savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai, kā arī apakšsistēmu EK verificēšanu.

4. TSI nav šķērslis dalībvalstu lēmumiem attiecībā uz jaunu vai modernizētu infrastruktūru izmantošanu citu vilcienu ekspluatācijai.

5. Atbilstība visām TSI dod iespēju izveidot saderīgu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmu, kas attiecīgi saglabās katrā dalībvalstī esošā dzelzceļu tīkla savietojamību.

6. pants

1. Pēc rīkojuma, ko devusi Komisija, kas izveidojama saskaņā ar 21. panta 2. punktā izklāstīto procedūru, apvienotā komiteja izstrādā TSI projektu. TSI pieņem un pārskata tādā pašā kārtībā. Komisija publicē TSI Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

2. Apvienotā komiteja atbild par TSI pārskatīšanas un aktualizācijas sagatavošanu un ieteikumu iesniegšanu 21. pantā norādītajai komitejai, lai ņemtu vērā tehnikas sasniegumus vai sociālās prasības.

3. TSI sagatavošanā, pieņemšanā un pārskatīšanā ņem vērā to izpildei vajadzīgo tehnisko risinājumu paredzētās izmaksas, lai noteiktu un ieviestu dzīvotspējīgākos risinājumus. Tāpēc apvienotā komiteja pievieno katrai TSI paredzamo izmaksu tāmi un minēto tehnisko risinājumu doto labumu visiem attiecīgajiem uzņēmējiem un pārstāvjiem.

4. Apvienotā komiteja regulāri informē Komiteju par TSI sagatavošanu. Komiteja var iesniegt apvienotajai komitejai lietderīgus priekšlikumus vai rezumējumu attiecībā uz TSI izstrādi, pamatojoties uz pamatprasībām vai attiecībā uz izmaksu novērtējumu.

5. Pēc katras TSI pieņemšanas nosaka tās spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 21. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

6. Apvienotajai komitejai jāstrādā atklāti un pārskatāmi saskaņā ar vispārējām Kopienas standartizācijas procedūrām.

7. pants

Dalībvalstij nav jāpiemēro atsevišķas TSI, to skaitā TSI, kas attiecas uz ritošo sastāvu, šādos gadījumos un apstākļos:

a) attiecībā uz jaunas līnijas projektu vai esošas līnijas modernizāciju ātrgaitas satiksmei, ja projekts attiecīgās TSI publicēšanas brīdī ir izstrādes beigu stadijā.

Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par paredzēto izņēmumu iepriekš, informē Komisiju par projekta izstrādes stadiju un nosūta Komisijai dokumentus, kuros norādītas TSI vai to daļas, ko dalībvalsts nevēlas piemērot, noteikumi, kurus dalībvalsts paredz piemērot projekta īstenošanā, lai sekmētu tā iespējamo savstarpējo izmantojamību, un tehniskie, administratīvie vai saimnieciskie iemesli, kas pamato attiecīgo izņēmumu;

b) attiecībā uz projektu esošas līnijas modernizācijai ātrgaitas satiksmei, ja tās gabarīts, sliežu platums vai sliežu atstatums atšķiras no Eiropas dzelzceļu tīkla lielākās daļas attiecīgajiem parametriem un ja līnija nav tieši savienota ar citas dalībvalsts ātrgaitas dzelzceļu tīklu, kas ir Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīkla sastāvdaļa.

Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par paredzēto izņēmumu iepriekš un nosūta tai dokumentus, kuros norādītas TSI vai to daļas, kas attiecas uz pirmajā daļā minētajiem fiziskajiem parametriem, kurus dalībvalsts nevēlas piemērot, noteikumi, ko dalībvalsts paredz piemērot projekta īstenošanā, lai sekmētu tā iespējamo savstarpējo izmantojamību, pārejas posma pasākumi, kurus dalībvalsts paredz veikt, lai garantētu ekspluatācijas atbilstību, un tehniskie, administratīvie vai saimnieciskie iemesli, kas pamato attiecīgo izņēmumu;

c) attiecībā uz jaunu līniju projektiem vai projektiem esošu līniju modernizācijai ātrgaitas satiksmei, kurus realizē attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ja minētās dalībvalsts dzelzceļa tīkls nav saistīts ar pārējās Kopienas ātrgaitas dzelzceļu tīklu vai ir atdalīts no tā ar jūru.

Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par paredzēto izņēmumu iepriekš un nosūta tai dokumentāciju, kurā ietverti b) apakšpunkta otrajā daļā precizētie dokumenti;

d) attiecībā uz projektu esošas līnijas modernizācijai ātrgaitas satiksmei, ja attiecīgo TSI piemērošana negatīvi ietekmē projekta ekonomisko dzīvotspēju.

Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par paredzēto izņēmumu iepriekš un nosūta tai dokumentāciju ar savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām vai specifikāciju daļām, kuras tā nevēlas piemērot. Komisija pārbauda, vai dalībvalsts paredzētie pasākumi ir pamatoti, un pieņem lēmumu saskaņā ar 21. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

III NODAĻA

Savstarpējas izmantojamības komponenti

8. pants

Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka savstarpējās izmantojamības komponentus:

- laiž tirgū tikai tad, ja tie veicina savstarpējo izmantojamību, kas jāpanāk Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklā, un vienlaicīgi atbilst pamatprasībām,

- izmanto tiem paredzētajā lietošanas jomā un atbilstīgi uzstāda un uztur kārtībā.

Šie noteikumi neizslēdz minēto komponentu laišanu tirgū citiem nolūkiem, ne arī to izmantošanu parastajās dzelzceļa līnijās.

9. pants

Dalībvalstis to teritorijā un, pamatojoties uz šo direktīvu, nedrīkst aizliegt, ierobežot vai kavēt izmantošanai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā paredzētu savstarpējas izmantojamības komponentu laišanu tirgū, ja tie atbilst šai direktīvai.

10. pants

1. Dalībvalstis uzskata, ka šīs direktīvas pamatprasībām atbilst tie savstarpējas izmantojamības komponenti, attiecībā uz kuriem ir EK atbilstības deklarācija vai deklarācija par piemērotību lietošanai, kuras sastāvdaļas ir izklāstītas IV pielikumā.

2. Savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību tam piemērojamajām pamatprasībām nosaka attiecībā uz visām atbilstošajām Eiropas specifikācijām, kādas iespējami var pastāvēt.

3. Norādes uz Eiropas specifikācijām publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

4. Dalībvalstis publicē norādes uz valsts standartiem, kuros transponēti Eiropas standarti.

5. Ja nav nekādu Eiropas specifikāciju un, neierobežojot 20. panta 5. punktu, dalībvalstis informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par standartiem un tehniskajām specifikācijām, ko tās izmanto, lai izpildītu pamatprasības.

11. pants

Ja dalībvalsts vai Komisija konstatē, ka Eiropas specifikācijas neatbilst pamatprasībām, pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvu 83/189/EEK (1983. gada 28. marts), ar ko nosaka procedūru informācijas sniegšanai tehnisko standartu un noteikumu jomā [10], attiecībā uz Eiropas standartiem saskaņā ar 21. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var pieņemt lēmumu par attiecīgo specifikāciju daļēju vai pilnīgu izņemšanu no publikācijām, kurās tās ietvertas, vai par šādu specifikāciju grozījumiem.

12. pants

1. Ja dalībvalsts apstiprina, ka savstarpējas izmantojamības komponents, uz ko attiecas EK atbilstības deklarācija vai deklarācija par piemērotību lietošanai un kas ir laists tirgū, var neatbilst pamatprasībām, izmantojot to paredzētajam mērķim, tā veic visus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai ierobežotu tā piemērošanas jomu, aizliegtu tā izmantošanu vai izņemtu to no tirgus. Minētā dalībvalsts tūlīt informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem un pamato savu lēmumu, jo īpaši norādot, vai neatbilstību izraisa:

- pamatprasību neizpildīšana,

- Eiropas specifikāciju nepareiza piemērošana, ja ir izmantotas minētās specifikācijas,

- Eiropas specifikāciju neatbilstība.

2. Cik drīz vien iespējams, Komisija apspriežas ar attiecīgajām pusēm. Ja pēc šādas apspriedes Komisija konstatē, ka pasākumi ir pamatoti, tā tūlīt par to informē dalībvalsti, kura šos pasākumus ir veikusi, kā arī pārējās dalībvalstis. Ja pēc šādas apspriedes Komisija konstatē, ka pasākumi nav pamatoti, tā tūlīt par to informē dalībvalsti, kas šos pasākumus ir veikusi, un ražotāju vai tā Kopienā reģistrēto pilnvaroto pārstāvi. Ja 1. punktā norādītais lēmums pamatojas uz nepilnībām Eiropas specifikācijās, piemēro 11. pantā noteikto procedūru.

3. Ja savstarpējas izmantojamības komponents, uz kuru attiecas EK atbilstības deklarācija, ir neatbilstīgs, kompetentā dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus pret deklarācijas sastādītāju un informē par to Komisiju un pārējās dalībvalstis.

4. Komisija nodrošina, lai dalībvalstis tiktu pastāvīgi informētas par šīs procedūras norisi un rezultātiem.

13. pants

1. Lai sastādītu savstarpējas izmantojamības komponenta EK atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarāciju, tā ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarots pārstāvis piemēro TSI izklāstītos noteikumus, kas attiecas uz minēto komponentu.

2. Savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējumu apstiprina pilnvarotā iestāde, kurai ražotājs vai tā Kopienā reģistrēts pilnvarots pārstāvis ir iesniedzis pieteikumu, ja tā paredzēts attiecīgajā TSI.

3. Ja savstarpējas izmantojamības komponentiem piemēro pārējās Kopienas direktīvas, kas attiecas uz citiem aspektiem, EK atbilstības deklarācijā vai deklarācijā par piemērotību lietošanai šādos gadījumos norāda, ka savstarpējas izmantojamības komponenti atbilst arī šo pārējo direktīvu prasībām.

4. Ja ne ražotājs, ne tā Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis nav izpildījis 1., 2. un 3. punktā norādītās saistības, minētās saistības uzliek jebkurai personai, kura laiž attiecīgo savstarpējas izmantojamības komponentu tirgū. Šajā direktīvā tādas pašas saistības attiecas uz jebkuru personu, kura komplektē dažādas izcelsmes savstarpējas izmantojamības komponentus vai to daļas, vai kura ražo savstarpējas izmantojamības komponentus savām vajadzībām.

5. Neierobežojot 12. panta noteikumus:

a) katrā gadījumā, kad dalībvalsts konstatē, ka EK atbilstības deklarācija ir sastādīta nepareizi, ražotājam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotam pārstāvim pieprasa nodrošināt savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības atkārtotu novērtējumu un pārkāpuma novēršanu saskaņā ar minētās dalībvalsts paredzētajiem nosacījumiem,

b) ja pārkāpums netiek novērsts, dalībvalsts veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ierobežotu vai aizliegtu attiecīgā savstarpējas izmantojamības komponenta laišanu tirgū vai panāktu tā izņemšanu no tirgus saskaņā ar 12. pantā noteikto procedūru.

IV NODAĻA

Apakšsistēmas

14. pants

Katra dalībvalsts atļauj nodot ekspluatācijā tās Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas apakšsistēmas, kas atrodas tās teritorijā vai kuras ekspluatē tās teritorijā reģistrēti dzelzceļa uzņēmumi.

Šim nolūkam dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka minētās apakšsistēmas var nodot ekspluatācijā tikai tad, ja tās ir projektētas, būvētas un uzstādītas un/vai ekspluatētas tā, lai, iekļaujot Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā, tās neapgrūtinātu attiecīgo pamatprasību izpildi.

15. pants

Neierobežojot 19. pantu, dalībvalstis to teritorijā un, pamatojoties uz šo direktīvu, nedrīkst aizliegt, ierobežot vai kavēt tādu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu strukturālo apakšsistēmu izbūvi, nodošanu ekspluatācijā un ekspluatāciju, kuras atbilst pamatprasībām.

16. pants

1. Dalībvalstis uzskata, ka savstarpēji izmantojamas un atbilstošas attiecīgajām pamatprasībām ir tās Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas strukturālās apakšsistēmas, uz kurām attiecas EK verificēšanas deklarācija.

2. Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas strukturālo apakšsistēmu savstarpējas izmantojamības verificēšanu saskaņā ar pamatprasībām nosaka, atsaucoties uz TSI, ja tādas ir.

3. Ja TSI nav, dalībvalstis nosūta pārējām dalībvalstīm un Komisijai to tehnisko noteikumu sarakstu, kurus izmanto pamatprasību izpildei.

17. pants

Ja izrādās, ka TSI pilnībā neatbilst pamatprasībām, pēc dalībvalsts lūguma vai pēc Komisijas ierosmes var apspriesties ar 21. pantā norādīto komiteju.

18. pants

1. Lai sastādītu EK verificēšanas deklarāciju, iestāde, kas piešķir deklarāciju, vai tās oficiālais pārstāvis nodrošina, ka EK pārbaudes procedūru apstiprina pilnvarotā iestāde, kuru tas izraudzījies šim nolūkam.

2. Par apakšsistēmas EK verificēšanu atbildīgās pilnvarotās iestādes darbība sākas projekta stadijā un aptver visu ražošanas posmu līdz tipa apstiprinājuma stadijai pirms apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā.

3. Pilnvarotā iestāde ir atbildīga par tās tehniskās dokumentācijas apkopošanu, kas jāpievieno EK verificēšanas deklarācijai. Tehniskajā dokumentācijā jābūt visiem nepieciešamajiem dokumentiem, kas atspoguļo apakšsistēmas raksturlielumus, un, attiecīgā gadījumā, visiem dokumentiem, kas apstiprina savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību. Tajā jānorāda arī visi faktori, kas attiecas uz lietošanas nosacījumiem un ierobežojumiem un uz norādījumiem par ekspluatāciju, pastāvīgu vai regulāru pārraudzību, regulēšanu un uzturēšanu.

19. pants

1. Ja dalībvalsts konstatē, ka strukturāla apakšsistēma, uz kuru attiecas EK verificēšanas deklarācija ar pievienotu tehnisko dokumentāciju, pilnībā neatbilst šīs direktīvas prasībām un, jo īpaši, neatbilst pamatprasībām, tā var pieprasīt papildu pārbaudes.

2. Dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, tūlīt informē Komisiju par visām pieprasītajām papildu pārbaudēm un pamato šo pieprasījumu. Komisija nekavējoties uzsāk 21. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

V NODAĻA

Pilnvarotās iestādes

20. pants

1. Dalībvalstis dara Komisijai un pārējām dalībvalstīm zināmas iestādes, kas atbild par 13. pantā norādītās atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtēšanas procedūras un 18. pantā norādītās pārbaudes procedūras veikšanu, norādot katras iestādes atbildības jomu.

Komisija piešķir katrai no tām identifikācijas numuru. Tā publicē iestāžu sarakstu, to identifikācijas numurus un tām uzticētos uzdevumus Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, kā arī nodrošina minētā saraksta datu atjaunināšanu.

2. Dalībvalstis piemēro kritērijus, kas VII pielikumā paredzēti pilnvarojamo iestāžu novērtēšanai. Iestādes, kas atbilst attiecīgajos Eiropas standartos paredzētajiem vērtēšanas kritērijiem, uzskata par atbilstošām minētajiem kritērijiem.

3. Dalībvalsts atsauc apstiprinājumu iestādei, kas vairs neatbilst VII pielikumā norādītajiem kritērijiem. Tā tūlīt dara to zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

4. Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka citas dalībvalsts pilnvarota iestāde vairs neatbilst attiecīgajiem kritērijiem, lietu nodod 21. pantā paredzētajai komitejai, kas sniedz atzinumu triju mēnešu laikā; ņemot vērā komitejas atzinumu, Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par visām vajadzīgajām izmaiņām, ja pilnvarotajai iestādei jāsaglabā tai piešķirtais statuss.

5. Attiecīgā gadījumā pilnvaroto iestāžu darbību koordinē saskaņā ar 21. panta 4. punktu.

VI NODAĻA

Komiteja

21. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 148. panta 2. punktā noteikts attiecībā uz lēmumiem, ko Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie ir saskaņā ar komitejas atzinumu.

Ja paredzētie pasākumi nav saskaņā ar komitejas atzinumu vai ja atzinums netiek sniegts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja trīs mēnešos pēc tam, kad šis jautājums nodots Padomei izskatīšanai, Padome nav pieņēmusi lēmumu, Komisija pieņem ierosinātos pasākumus, ja vien Padome ar vienkāršu balsu vairākumu nav pieņēmusi lēmumu pret minētajiem pasākumiem.

3. Komiteja var apspriest jebkuru jautājumu attiecībā uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību.

4. Vajadzības gadījumā komiteja var izveidot darba grupas, kas palīdz tai veikt uzdevumus, jo īpaši attiecībā uz pilnvaroto iestāžu darbības saskaņošanu.

5. Komiteju izveido, tiklīdz būs stājusies spēkā šī direktīva.

VII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

22. pants

Visi lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtēšanu, Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu pārbaudi, un visi lēmumi, kas pieņemti, ievērojot 11., 12., 17. un 19. pantu, sīki jāpamato. Lēmumus, cik drīz vien iespējams, paziņo attiecīgajai pusei līdz ar norādi par pasākumiem stāvokļa izlabošanai, kas pieejami saskaņā ar attiecīgajās dalībvalstīs spēkā esošajiem likumiem, un par pieļaujamo termiņu šādu pasākumu veikšanai.

23. pants

1. Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus un izdara grozījumus tajos tā, lai atļautu savstarpējas izmantojamības komponentu lietošanu un šai direktīvai atbilstošu apakšsistēmu nodošanu ekspluatācijā un ekspluatāciju ne vēlāk kā 30 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2. Kad dalībvalstis pieņem 1. punktā minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

24. pants

Reizi divos gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par gūtajiem panākumiem, lai nodrošinātu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību.

25. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmit pirmajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 1996. gada 23. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I. Yates

[1] OV C 134, 17.5.1994., 6. lpp.

[2] OV C 397, 31.12.1994., 8. lpp.

[3] OV C 210, 14.8.1995., 38. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 1995. gada 19. janvāra atzinums (OV C 43, 20.2.1995., 60. lpp.), Padomes 1995. gada 8. decembra kopējā nostāja (OV 356, 30.12.1995., 43. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1996. gada 16. aprīļa lēmums (OV C 141, 13.5.1996., 48. lpp.).

[5] OV C 33, 8.2.1991., 1. lpp.

[6] OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp.

[7] OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.

[8] Padomes Direktīva 93/38/EEK (1993. gada 14. jūnijs), ar ko koordinē līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 199, 9.8.1993., 84. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[9] Padomes Lēmums 93/465/EEK (1993. gada 22. jūlijs) par atbilstības novērtējuma procedūru dažādu posmu moduļiem un noteikumiem par to, kā piestiprināt un izmantot CE atbilstības marķējumu, ko paredzēts izmantot tehniskas saskaņošanas direktīvās (OV L 220, 30.8.1993., 23. lpp.).

[10] OV L 109, 26.4.1983., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

EIROPAS ĀTRGAITAS DZELZCEĻU SISTĒMA

1. Infrastruktūra

a) Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūra ir to Eiropas transporta tīkla līniju infrastruktūra, kas noteiktas saskaņā ar Līguma 129.c pantā norādītajām pamatnostādnēm:

- līnijām, kas īpaši izbūvētas ātrgaitas vilcienu satiksmei,

- līnijām, kas īpaši modernizētas ātrgaitas vilcienu satiksmei.

Tajās var iekļaut savienojošās līnijas, jo īpaši jaunu līniju vai ātrgaitas vilcienu satiksmei modernizētu līniju savienojumus ar tajās izvietotajām stacijām pilsētas centrā, kurās attiecībā uz ātrumu jāņem vērā vietējie apstākļi;

b) ātrgaitas dzelzceļa līnijas ietver:

- īpaši izbūvētas ātrgaitas līnijas, kas aprīkotas vilcieniem ar ātrumu 250 km/h vai ātrāk,

- īpaši modernizētas ātrgaitas dzelzceļa līnijas, kas aprīkotas vilcieniem ar ātrumu 200 km/h,

- īpaši modernizētas ātrgaitas dzelzceļa līnijas, kurām ir īpatnības topogrāfisku, reljefa vai pilsētplānošanas ierobežojumu dēļ un kurās ātrums jāpielāgo katrā konkrētā gadījumā.

2. Ritošais sastāvs

Progresīvas tehnoloģijas ātrgaitas vilcienus projektē tā, lai garantētu drošu, nepārtrauktu braucienu:

- ar ātrumu vismaz 250 km/h pa līnijām, kas īpaši izbūvētas ātrgaitas vilcieniem un pa kurām attiecīgos apstākļos iespējams sasniegt ātrumu, kas ir lielāks par 300 km/h,

- ar ātrumu 200 km/h pa esošajām līnijām, kas ir īpaši modernizētas vai ir jāmodernizē,

- ar vislielāko iespējamo ātrumu pa citām līnijām.

3. Infrastruktūras un ritošā sastāva savietojamība

Ātrgaitas vilcienu satiksmes priekšnoteikums ir infrastruktūras un ritošā sastāva raksturlielumu savietojamība. No minētās savietojamības ir atkarīga pārvadājumu efektivitāte, drošums, kvalitāte un izmaksas.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMAS

1. Šajā direktīvā sistēmu, kas veido Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmu, var sadalīt šādās apakšsistēmās:

1.1. strukturālais iedalījums:

- infrastruktūras,

- elektroapgāde,

- signalizācija, centralizācija un bloķēšana,

- ritošais sastāvs.

1.2. funkcionālais iedalījums:

- apkope,

- vide,

- ekspluatācija,

- lietotāji.

2. Katrai apakšsistēmai to aspektu saraksts, kas attiecas uz savstarpēju izmantojamību, ir uzrādīts secībā, kādā tie iesniegti apvienotajai komitejai TSI projekta izstrādei.

Atbilstīgi 6. panta 1. punktam šo kārtību nosaka saskaņā ar 21. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

Vajadzības gadījumā secīgi norādīto aspektu, kas attiecas uz savstarpēju izmantojamību, sarakstu precizē apvienotā komiteja saskaņā ar 5. panta 3. punkta e) apakšpunktu.

3. Šīs direktīvas 5. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē par pamatparametriem savstarpējas izmantojamības panākšanai uzskata šādus parametrus:

PAMATPARAMETRI

- minimālais infrastruktūras gabarīts,

- minimālais līknes rādiuss,

- sliežu platums,

- maksimālais sliežu ceļa noslogojums,

- minimālais perona garums,

- perona augstums,

- barošanas spriegums,

- kontakttīkla ģeometrija,

- ERTMS tehniskie dati [1],

- ass slodze,

- maksimālais vilciena garums,

- ritošā sastāva gabarīts,

- minimālie bremžu raksturlielumi,

- galējie ritošā sastāva elektriskie raksturlielumi,

- galējie ritošā sastāva mehāniskie raksturlielumi,

- ekspluatācijas īpašības saistībā ar vilcienu drošumu,

- galējie raksturlielumi saistībā ar ārējo troksni,

- galējie raksturlielumi saistībā ar ārējām vibrācijām,

- galējie raksturlielumi saistībā ar ārējiem elektromagnētiskiem traucējumiem,

- galējie raksturlielumi saistībā ar iekšējo troksni,

- galējie raksturlielumi saistībā ar gaisa kondicionēšanu,

- raksturlielumi saistībā ar invalīdu pārvadāšanu.

[1] Eiropas Dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēma.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

PAMATPRASĪBAS

1. Vispārīgas prasības

1.1. Drošība

1.1.1. No drošības viedokļa būtisko komponentu, un jo īpaši vilciena kustībā iesaistīto komponentu, konstrukcijai, uzbūvei, tehniskajai apkopei un pārraudzībai jābūt tādai, lai garantētu drošību līmenī, kas atbilst dzelzceļu tīklam izvirzītajiem mērķiem, tostarp īpašus degradētus stāvokļus.

1.1.2. Riteņu/sliežu saskares parametriem jāatbilst stabilitātes prasībām, kādas vajadzīgas, lai garantētu drošu kustību maksimāli atļautajā ātrumā.

1.1.3. Izmantotajiem komponentiem jāiztur jebkura normāla vai ārkārtas noslodze, kas noteikta to ekspluatācijas laikam. Nejaušu defektu ietekme uz drošību attiecīgi jāierobežo.

1.1.4. Stacionāru iekārtu un ritošā sastāva konstrukcijai un izmantoto materiālu izvēlei jābūt vērstai uz uguns un dūmu ģenerēšanas, izplatības un seku ierobežošanu ugunsgrēka gadījumā.

1.1.5. Visām ierīcēm, kas paredzētas, ka ar tām rīkosies lietotāji, jābūt konstruētām tā, lai neapdraudētu lietotāju drošību, ja pastāv iespēja, ka tās neizmantos atbilstoši lietošanas pamācībām.

1.2. Izturība un pieejamība

Vilcienu kustībā iesaistītu stacionāru vai pārvietojamu daļu pārraudzība un tehniskā apkope jāorganizē, jāveic un jāizskaitļo tā, lai paredzētajos apstākļos saglabātu to darbību.

1.3. Veselība

1.3.1. Materiālus, kas, ņemot vērā to izmantošanas veidu, iespējami var apdraudēt to personu veselību, kurām ir piekļuve minētajiem materiāliem, nedrīkst izmantot vilcienos un dzelzceļu infrastruktūrās.

1.3.2. Minētie materiāli jāizraugās, jāuzstāda un jāizmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu vai gāzu emisiju, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.

1.4. Vides aizsardzība

1.4.1. Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas izveides un ekspluatācijas netiešā ietekme attiecībā uz vidi jāizvērtē un jāņem vērā sistēmas projektēšanas posmā saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem.

1.4.2. Vilcienos un infrastruktūrās izmantotajiem materiāliem jāierobežo videi kaitīgu un bīstamu dūmu un gāzu emisija, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.

1.4.3. Ritošais sastāvs un elektroapgādes sistēmas jāprojektē un jāizgatavo tā, lai nodrošinātu to elektromagnētisko savietojamību ar iekārtām, aprīkojumu un valsts vai privātiem tīkliem, kuros tās varētu radīt traucējumus.

1.5. Tehniskā savietojamība

Infrastruktūru un stacionāro iekārtu tehniskajiem raksturlielumiem jābūt savstarpēji savietojamiem un savietojamiem ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā izmantojamo vilcienu raksturlielumiem.

Ja atsevišķos tīkla sektoros ir grūti stingri ievērot šo raksturlielumu savietojamību, var realizēt pagaidu risinājumus, kas nodrošina turpmāku savietojamību.

2. Speciālas prasības attiecībā uz katru apakšsistēmu

2.1. Infrastruktūras

2.1.1. Drošība

Jāveic attiecīgi pasākumi, lai nepieļautu piekļuvi ātrgaitas līniju objektiem vai nevēlamu iekļūšanu tajos.

Jāveic pasākumi, lai ierobežotu cilvēku apdraudējumu, jo īpaši stacijās, caur kurām vilcieni izbrauc lielā ātrumā.

Infrastruktūras, kas ir publiski pieejamas, jākonstruē un jāizgatavo tā, lai ierobežotu jebkuru apdraudējumu cilvēku veselībai (stabilitāte, ugunsgrēks, piekļuve, evakuācija, peroni utt.).

Jāizstrādā attiecīgi noteikumi, lai ņemtu vērā īpašus drošības nosacījumus ļoti garos tuneļos.

2.2. Elektroapgāde

2.2.1. Drošība

Elektroapgādes sistēmu ekspluatācija nedrīkst mazināt ātrgaitas vilcienu vai cilvēku (lietotāju, darbinieku, cilvēku, kas dzīvo dzelzceļa malā, un trešo personu) drošību.

2.2.2. Vides aizsardzība

Elektroapgādes sistēmu darbība nedrīkst būt traucējums videi, pārsniedzot noteikto robežu.

2.2.3. Tehniskā savietojamība

Visā Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā izmantotajām elektroapgādes sistēmām:

- jāļauj vilcieniem sasniegt noteikto pārvadājumu efektivitāti,

- jābūt savietojamām ar vilcieniem pierīkotajiem strāvas noņēmējiem.

2.3. Signalizācija, centralizācija un bloķēšana

2.3.1. Drošība

Signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtām un procedūrām, ko izmanto Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā, jānodrošina vilcienu kustība tādā drošības līmenī, kas atbilst šim dzelzceļu tīklam izvirzītajiem mērķiem.

2.3.2. Tehniskā savietojamība

Visām jaunajām ātrgaitas dzelzceļu infrastruktūrām un visam jaunajam ātrgaitas ritošajam sastāvam, kas ražots vai izstrādāts pēc saderīgu signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmu apstiprināšanas, jābūt pielāgotam minēto sistēmu lietošanai.

Signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas aprīkojumam, kas uzstādīts vilciena vadītāja kabīnē, noteiktajos apstākļos jānodrošina normāla ekspluatācija visā Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā.

2.4. Ritošais sastāvs

2.4.1. Drošība

Ritošā sastāva konstrukcijām un vagonu savienojumu konstrukcijām jābūt projektētām tā, lai aizsargātu pasažieru kupejas un vadītāja nodalījumu sadursmes gadījumā vai gadījumā, ja vilciens noskrien no sliedēm.

Elektroiekārtas nedrīkst mazināt drošību un traucēt signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu darbību.

Bremžu iekārtām un radītajiem spriegumiem jābūt savietojamiem ar sliežu ceļu konstrukciju, inženierbūvēm un signalizācijas sistēmām.

Jāveic pasākumi, lai nepieļautu piekļuvi sastāvdaļām, kas ir zem sprieguma, un neapdraudētu cilvēku drošību.

Jānodrošina ierīces, kas apdraudējuma gadījumā dod pasažieriem iespēju informēt vadītāju un sazināties ar vilciena personālu.

Ieejas durvīs jāierīko atvēršanas un aizvēršanas sistēma, kas garantē pasažieru drošību.

Jānodrošina un jānorāda avārijas izejas.

Jāizstrādā attiecīgi noteikumi, lai ņemtu vērā īpašus drošības nosacījumus ļoti garos tuneļos.

Vagonā obligāti ir jābūt pietiekamas intensitātes un ilguma avārijas apgaismojuma sistēmai.

Vilcieniem jābūt aprīkotiem ar skaļruņu sakaru sistēmu, kas nodrošina vilciena personāla un ārējās vadības sakarus ar pasažieriem.

2.4.2. Izturība un pieejamība

Īpaši svarīgam aprīkojumam un ritošās daļas, vilces un bremžu aprīkojumam, kā arī centralizācijas un bloķēšanas sistēmai jābūt tādai, lai īpaši degradētā stāvoklī nodrošinātu vilciena kustību bez nelabvēlīgām sekām attiecībā uz ekspluatācijā paliekošo aprīkojumu.

2.4.3. Tehniskā savietojamība

Elektroiekārtām jābūt savietojamām ar signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu ekspluatāciju.

Strāvas padeves ierīču raksturlielumiem jābūt tādiem, lai vilcienu kustību varētu nodrošināt ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas elektroapgādes sistēmām.

Ritošā sastāva raksturlielumiem jābūt tādiem, lai tas varētu pārvietoties jebkurā līnijā, kurā to paredzēts ekspluatēt.

2.5. Apkope

2.5.1. Veselība

Tehniskās apkopes centros izmantotās tehniskās iekārtas un metodes nedrīkst apdraudēt cilvēku veselību.

2.5.2. Vides aizsardzība

Tehniskās apkopes centros izmantotās tehniskās iekārtas un metodes nedrīkst pārsniegt pieļaujamo traucējumu līmeni attiecībā uz apkārtējo vidi.

2.5.3. Tehniskā savietojamība

Apkopes iekārtām ātrgaitas vilcienos jābūt tādām, lai drošības, veselības aizsardzības un ērtību nodrošināšanas darbības varētu veikt visos vilcienos, kuriem tās paredzētas.

2.6. Vide

2.6.1. Veselība

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ekspluatācijā jāievēro ar likumu noteiktie ierobežojumi attiecībā uz trokšņu radītajiem traucējumiem.

2.6.2. Vides aizsardzība

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma nedrīkst izraisīt tāda līmeņa zemes vibrācijas, kas nav pieņemamas darbībai un infrastruktūras tiešajai apkārtnei normālā uzturēšanas stāvoklī.

2.7. Ekspluatācija

2.7.1. Drošība

Tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai un vadītāju un vilciena personāla kvalifikācijai jābūt tādai, lai garantētu vilcienu drošu starptautisku ekspluatāciju.

Ekspluatācijas un apkopes intervāliem, apkopes personāla apmācībai un kvalifikācijai un tehniskās apkopes centros izveidotajai attiecīgo operatoru kvalitātes nodrošināšanas sistēmai jābūt tādai, kas nodrošina augstu drošības līmeni.

2.7.2. Izturība un pieejamība

Ekspluatācijas un apkopes posmiem, apkopes personāla apmācībai un kvalifikācijai un attiecīgo operatoru izveidotajai kvalitātes nodrošināšanas sistēmai tehniskās apkopes centros jābūt tādai, kas nodrošina augstu sistēmas izturības un pieejamības līmeni.

2.7.3. Tehniskā savietojamība

Tīklu ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai un vilcienu vadītāju, vilcienu personāla un par satiksmi atbildīgo vadītāju kvalifikācijai jābūt tādai, lai nodrošinātu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas saimniecisko efektivitāti.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

EK deklarācija

- par atbilstību

- par piemērotību lietošanai

1. Savstarpējas izmantojamības komponenti

EK deklarācija attiecas uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmu savstarpējas izmantojamības komponentiem, kā norādīts 3. pantā. Šie savstarpējas izmantojamības komponenti var būt:

1.1. Vispārēji komponenti.

Tie ir komponenti, kas nav specifiski dzelzceļa sistēmai un kurus var izmantot arī citās jomās.

1.2. Vispārēji komponenti ar specifiskām īpašībām.

Tie ir vispārēji komponenti, kas paši par sevi nav specifiski dzelzceļa sistēmai, bet kuriem jādemonstrē īpaša darbības efektivitāte, kad tos izmanto dzelzceļa vajadzībām.

1.3. Specifiski komponenti.

Tie ir komponenti, kuru pielietošana ir specifiska dzelzceļam.

2. Darbības joma

EK deklarācija attiecas:

- uz pilnvarotas iestādes vai iestāžu dotu novērtējumu par atsevišķi apskatīta savstarpējas izmantojamības komponenta patieso atbilstību obligātajām tehniskajām specifikācijām,

- vai uz pilnvarotas iestādes vai iestāžu dotu novērtējumu par savstarpējas izmantojamības komponenta, ko apskata saistībā ar dzelzceļa vidi un, jo īpaši, saistībā ar saskarnēm, piemērotību lietošanai attiecībā uz pārbaudāmajiem tehniskajiem rādītājiem, īpaši funkcionāla rakstura rādītājiem.

Pilnvaroto iestāžu īstenotās novērtēšanas procedūras projektēšanas un ražošanas posmā pamatojas uz Lēmumā 93/465/EEK noteiktajiem moduļiem saskaņā ar TSI norādītajiem nosacījumiem.

3. EK deklarācijas saturs

EK atbilstības deklarācijai vai deklarācijai par piemērotību lietošanai un pavaddokumentiem jābūt datētiem un parakstītiem.

Minētajai deklarācijai jābūt rakstītai tajā pašā valodā kā norādījumiem un tajā jāiekļauj šādas ziņas:

- atsauces uz direktīvām,

- ražotāja vai tā Kopienā reģistrēta pilnvarotā pārstāvja vārds un adrese (jānorāda tirdzniecības nosaukums un pilna adrese, bet attiecībā uz pilnvaroto pārstāvi jānorāda arī ražotāja tirdzniecības nosaukums vai konstruktors),

- savstarpējas izmantojamības komponenta apraksts (modelis, tips u.tml.),

- tās procedūras apraksts, ko ievēro, lai deklarētu atbilstību, piemērotību lietošanai (13. pants),

- visi attiecīgie raksturojumi, kam atbilst savstarpējās izmantojamības komponents, un jo īpaši tā izmantošanas apstākļi,

- tās pilnvarotās iestādes (iestāžu) nosaukums un adrese, kas iesaistīta procedūrā, kuru ievēro attiecībā uz atbilstību vai piemērotību lietošanai, un pārbaudes sertifikāta datums, vajadzības gadījumā kopā ar sertifikāta derīguma laiku un nosacījumiem,

- vajadzības gadījumā atsauce uz Eiropas specifikāciju,

- norāde par parakstītāju, kam piešķirtas pilnvaras iesaistīt ražotāju vai tā Kopienā reģistrētu pilnvaroto pārstāvi.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMAS

EK VERIFICĒŠANAS DEKLARĀCIJA

EK verificēšanas deklarācijai un pavaddokumentiem jābūt datētiem un parakstītiem.

Minētajai deklarācijai jābūt rakstītai tajā pašā valodā kā tehniskajai dokumentācijai un tajā jāiekļauj šādas ziņas:

- atsauces uz direktīvām,

- līgumslēdzēja vai viņa Kopienā reģistrēta pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese, (Jānorāda tirdzniecības nosaukums un pilna adrese, bet attiecībā uz pilnvaroto pārstāvi norāda arī līgumslēdzēja tirdzniecības nosaukumu),

- īss apakšsistēmas apraksts,

- pilnvarotās iestādes, kas veikusi 18. pantā norādīto EK pārbaudi, nosaukums un adrese,

- norādes par tehniskajā dokumentācijā iekļautajiem dokumentiem,

- visi attiecīgie pagaidu vai galīgie noteikumi, kas jāievēro attiecībā uz apakšsistēmām un jo īpaši, vajadzības gadījumā, visi ekspluatācijas ierobežojumi vai nosacījumi,

- pagaidu deklarācijas gadījumā: EK deklarācijas derīguma termiņš,

- parakstītāja identitāte.

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMAS

EK VERIFIKĀCIJA

1. EK verifikācija ir procedūra, ar ko pilnvarota iestāde pēc līgumslēdzēja vai tā Kopienā reģistrēta pilnvarota pārstāvja lūguma pārbauda un apliecina, ka apakšsistēma:

- atbilst direktīvai,

- atbilst pārējiem no Līguma izrietošiem noteikumiem un to var nodot ekspluatācijā.

2. Apakšsistēmu pārbauda katrā no šādām stadijām:

- vispārējā uzbūve,

- apakšsistēmas konstrukcija, jo īpaši ieskaitot inženiertehniskos darbus, komponentu montāžu, savstarpējo pielāgošanu,

- apakšsistēmas galīgā pārbaude.

3. Par EK verifikāciju atbildīgā pilnvarotā iestāde noformē atbilstības sertifikātu, kas paredzēts līgumslēdzējam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim, kurš savukārt noformē EK verificēšanas deklarāciju, kas paredzēta uzraudzības iestādei dalībvalstī, kurā apakšsistēma atrodas un/vai darbojas.

4. Tehniskais protokols, kas jāpievieno verificēšanas deklarācijai, jānoformē šādi:

- attiecībā uz infrastruktūrām: inženierkonstrukciju plāni, atļaujas zemes darbiem un nostiprinājumiem, ziņojumi par betona testēšanu un pārbaudi,

- attiecībā uz apakšsistēmām: izpildei atbilstoši vispārēji un detalizēti rasējumi, elektriskās un hidrauliskās shēmas, strāvas ķēdes shēmas, datu apstrādes un automātisko sistēmu apraksts, ekspluatācijas un apkopes rokasgrāmatas utt.,

- apakšsistēmā iekļauto savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts, kā norādīts 3. pantā,

- to EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par piemērotību lietošanai kopijas, ar kurām minētie komponenti jānodrošina saskaņā ar šīs direktīvas 13. pantu, kam vajadzības gadījumā pievieno atbilstošos aprēķinus un to testu un pārbaužu protokolu kopijas, ko veikušas pilnvarotās iestādes, pamatojoties uz kopīgajām tehniskajām specifikācijām,

- par EK verifikāciju atbildīgās iestādes izdots un ar tās parakstu apstiprināts sertifikāts, kam pievienoti atbilstošie aprēķini, kurā apstiprināts, ka projekts atbilst šai direktīvai, un, attiecīgā gadījumā, norādītas atrunas, kas reģistrētas pasākumu veikšanas gaitā un nav atsauktas; sertifikātam jāpievieno arī pārbaudes un revīzijas ziņojumi, kas sastādīti saistībā ar verificēšanu, kā noteikts 5.3 un 5.4 punktā.

5. Uzraudzība

5.1. EK uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai apakšsistēmas ražošanas laikā būtu izpildītas no tehniskajiem protokoliem izrietošās saistības.

5.2. Pilnvarotajai iestādei, kas atbild par produkcijas pārbaudi, jābūt nodrošinātai pastāvīgai piekļuvei būvlaukumiem, ražošanas darbnīcām, glabāšanas vietām un, vajadzības gadījumā, rūpnieciskās ražošanas vai testēšanas iekārtām, un visām telpām, ko tā uzskata par nepieciešamu uzdevuma izpildei. Līgumslēdzējs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā nosūta vai liek nosūtīt pilnvarotajai iestādei visus šim nolūkam vajadzīgos dokumentus, un jo īpaši izpildes plānus un tehniskos protokolus, kas attiecas uz apakšsistēmu.

5.3. Pilnvarotajai iestādei, kas atbild par izpildes pārbaudi, jāveic regulāras revīzijas, lai apstiprinātu atbilstību šai direktīvai. Minētās iestādes pienākums ir nodrošināt, ka par izpildi atbildīgās personas saņem revīzijas ziņojumu. Tā var pieprasīt savu klātbūtni noteiktos būvniecības posmos.

5.4. Bez tam pilnvarotās iestādes pārstāvji var apmeklēt ražošanas cehus vai darbnīcas bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotās iestādes pārstāvji var izdarīt pilnīgas vai daļējas "revīzijas". Pilnvarotās iestādes pienākums ir nodrošināt, ka par izpildi atbildīgās personas saņem pārbaudes ziņojumu un, vajadzības gadījumā, revīzijas ziņojumu.

6. Šā panta 4. punktā norādītais protokols jāiesniedz līgumslēdzējam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotam pārstāvim, lai apstiprinātu atbilstības sertifikātu, ko izdevusi pilnvarotā iestāde, kura atbild par apakšsistēmas pārbaudi darba kārtībā. Protokols jāpievieno EK verificēšanas deklarācijai, ko līgumslēdzējs nosūta uzraudzības iestādei attiecīgajā dalībvalstī.

Līgumslēdzējam jāsaglabā protokola kopija visu apakšsistēmas ekspluatācijas laiku. Tā jānosūta visām pārējām dalībvalstīm, kas to pieprasa.

7. Katra iestāde regulāri sniedz attiecīgo informāciju par:

- saņemtajiem EK verifikācijas pieprasījumiem,

- izsniegtajiem atbilstības sertifikātiem,

- atteiktajiem atbilstības sertifikātiem.

8. Protokoliem un sarakstei saistībā ar EK verifikācijas procedūrām jābūt tās dalībvalsts valsts valodā, kurā līgumslēdzējs vai tā pilnvarotais pārstāvis ir reģistrēts Kopienā, vai citā Kopienai pieņemamā valodā.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

OBLIGĀTIE KRITĒRIJI, KAS JĀŅEM VĒRĀ DALĪBVALSTĪM, PILNVAROJOT IESTĀDES

1. Iestāde, tās direktors un personāls, kas atbild par pārbaužu veikšanu, nedrīkst iesaistīties ne tieši, ne kā pilnvaroti pārstāvji savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu projektēšanā, ražošanā, būvdarbos, realizācijā vai uzturēšanā, vai to izmantošanā. Tas neizslēdz ražotāja vai būvētāja un minētās iestādes savstarpēju tehniskās informācijas apmaiņu.

2. Iestādei un par pārbaudēm atbildīgajam personālam jāveic attiecīgās pārbaudes cik vien iespējams profesionāli godīgi un tehniski kompetenti un bez jebkādas ietekmes un stimula, jo īpaši finansiāla, kas var ietekmēt novērtējumu vai pārbaudes rezultātus, un jo īpaši bez šo pārbaužu rezultātu ietekmētu personu vai personu grupu sniegtiem stimuliem.

3. Minētajai iestādei jānodarbina personāls, un tās valdījumā jābūt līdzekļiem, kas nepieciešami, lai pienācīgi pildītu ar pārbaužu veikšanu saistītos tehniskos un administratīvos uzdevumus. Iestādei jābūt arī pieejamam aprīkojumam, kas vajadzīgs ārkārtējām pārbaudēm.

4. Darbiniekiem, kas atbild par pārbaudēm:

- jābūt atbilstoši tehniski un profesionāli sagatavotiem,

- apmierinoši jāpārzina prasības, kas attiecas uz viņu veiktajām pārbaudēm, un jābūt pietiekamai praktiskai pieredzei šādu pārbaužu veikšanā,

- jāprot noformēt sertifikātus, protokolus un ziņojumus, kas ir veikto pārbaužu formālie protokoli.

5. Jāgarantē par pārbaudēm atbildīgo darbinieku neatkarība. Nevienai amatpersonai nedrīkst atlīdzināt par darbu, pamatojoties uz izdarīto pārbaužu skaitu vai šo pārbaužu rezultātiem.

6. Iestādei jāuzņemas civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, ja vien minēto atbildību nesedz dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai ja pārbaudes tieši neveic minētā dalībvalsts.

7. Minētās iestādes darbiniekiem ir pienākums ievērot dienesta noslēpumu attiecībā uz visu, ko viņi uzzina, pildot savus pienākumus (izņemot kompetentās administratīvās iestādes valstī, kurā viņi veic attiecīgās darbības) saskaņā ar šo direktīvu vai attiecīgās valsts tiesību aktu noteikumiem, ar ko īsteno šo direktīvu.

--------------------------------------------------