Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93

(1993. gada 2. jūlijs),

ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi [1], še turpmāk "Kodekss", — jo īpaši tās 249. pantu,

tā kā, pieņemot Kodeksu, muitas tiesību normas ir apkopotas vienotā tiesību aktā; tā kā minētās muitas tiesību normas Kodeksā tomēr mazliet mainītas, tās padarot saskanīgākas un vienkāršākas un novēršot atsevišķus izlaidumus; tā kā tādējādi Kodekss ir pilnīgi pabeigts Kopienas tiesību akts šajā jomā;

tā kā iemesli, kas bija par pamatu Kodeksa pieņemšanai, tādā pašā mērā attiecas arī uz muitas īstenošanas noteikumiem; tā kā tādēļ ir vēlams apkopot vienā regulā visus ar muitu saistītos īstenošanas noteikumus, kas pašlaik ir izkliedēti dažādās Kopienas regulās un direktīvās;

tā kā ar šo regulu izveidotajā Kopienu Muitas kodeksa īstenošanas kodeksā jāietver visi īstenošanas noteikumi muitas jomā; tā kā tomēr, ņemot vērā praksi:

- jāizdara daži grozījumi, lai minētos noteikumus pieskaņotu Kodeksa noteikumiem,

- ievērojot Kodeksa vispārējo piemērojamību, jāpaplašina darbības joma dažiem noteikumiem, kas šobrīd attiecas tikai uz konkrētām muitas procedūrām,

- daži noteikumi jāizsaka precīzāk, lai uzlabotu tiesisko drošību, tos piemērojot;

tā kā grozījumi galvenokārt attiecas uz noteikumiem par muitas parādu;

tā kā ir ieteicams līdz 1995. gada 1. janvārim ierobežot 791. panta 2. punkta piemērošanu un konkrēto jautājumu pārskatīt, ņemot vērā šajā laikā gūto pieredzi;

tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi saskan ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

VISPĀRĪGI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Jēdzienu definīcijas

1. pants

Šajā regulā:

1. "Kodekss" —

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi;

2. "ATA karnete" —

starptautiskais muitas dokuments pagaidu ievešanai, kas iedibināts ar ATA konvenciju;

3. "Komiteja" —

Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota ar Kodeksa 247. pantu;

4. "Muitas sadarbības padome" —

organizācija, kas izveidota ar Briselē 1950. gada 15. decembrī noslēgto Konvenciju par Muitas sadarbības padomes dibināšanu;

5. "preču identifikācijai vajadzīgie dati" —

pirmkārt, dati, ko izmanto preču komerciālai identificēšanai un kas ļauj muitas dienestiem noteikt tarifa klasifikāciju, otrkārt, preču daudzums;

6. "nekomerciālas preces" —

preces, kurām attiecīgo muitas procedūru piemēro atsevišķos gadījumos un kuru raksturs un daudzums liecina, ka tās paredzētas preču saņēmēju vai vedēju privātai, personiskai vai ģimenes lietošanai vai kas acīmredzami domātas kā dāvanas;

7. "tirdzniecības politikas pasākumi" —

ar tarifu nesaistīti pasākumi, kas ir saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku pieņemti Kopienas noteikumi, ar kuriem reglamentē preču ievešanu un izvešanu, piemēram, uzraudzības vai drošības pasākumi, daudzumu ierobežojumi vai limiti un ievešanas vai izvešanas aizliegumi;

8. "muitas nomenklatūra" —

viena no Kodeksa 20. panta 6. punktā minētajām nomenklatūrām;

9. "Harmonizētā sistēmā" —

Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma;

10. "Līgums" —

Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums.

2. NODAĻA

Lēmumi

2. pants

Ja lēmuma lūdzējs nespēj sagādāt visus dokumentus un datus, kas vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, muitas dienesti sniedz to rīcībā esošos dokumentus un datus.

3. pants

Lēmumu par nodrošinājumu, kas bijis labvēlīgs personai, kura parakstījusi apņemšanos vajadzīgo summu iemaksāt, tiklīdz muitas dienesti izdevuši pirmo rakstisko prasību, atsauc, ja minētās saistības nav pildītas.

4. pants

Atsaukšana neskar preces, kurām atsaukšanas spēkā stāšanās brīdī saskaņā ar atsaukto atļauju jau piemēro kādu procedūru.

Tomēr muitas dienesti var prasīt, lai tādām precēm muitas dienestu noteiktā termiņā piemēro kādu muitas apstiprinātu režīmu vai izmantojumu.

II SADAĻA

SAISTOŠA IZZIŅA PAR TARIFU

1. NODAĻA

Definīcijas

5. pants

Šajā sadaļā:

1. "saistoša izziņa par tarifu" —

dati par tarifu, kas ir juridiski saistoši visu Kopienas dalībvalstu muitas pārvaldes iestādēm, ja ir izpildīti 6. un 7. panta nosacījumi;

2. "izziņas prasītājs" —

persona, kas muitas dienestiem iesniegusi lūgumu izdot saistošu izziņu par tarifu;

3. "izziņas turētājs" —

persona, ar kuras vārdu izdod saistošu izziņu par tarifu.

2. NODAĻA

Saistošas izziņas par tarifu saņemšanas kārtība. Izziņas izsniegšana izziņas prasītājam un nosūtīšana Komisijai

6. pants

1. Pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu iesniedz rakstveidā vai nu tās vienas vai vairāku dalībvalstu kompetentajiem muitas dienestiem, kuros izziņu paredzēts izmantot, vai arī tās dalībvalsts kompetentajiem muitas dienestiem, kurā reģistrēts izziņas prasītājs.

2. Pieteikums uz saistošu izziņu par tarifu attiecas tikai uz viena veida precēm.

3. Pieteikumā iekļaujami šādi dati:

a) izziņas turētāja vārds un adrese;

b) izziņas prasītāja vārds un adrese, ja prasītājs pats nav izziņas turētājs;

c) muitas nomenklatūra, pēc kuras preces klasificējamas. Ja izziņas prasītājs vēlas, lai preces tiktu klasificētas kādā no Kodeksa 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā vai 6. punkta b) apakšpunktā minētājām nomenklatūrām, tad attiecīgā nomenklatūra skaidri jāmin pieteikumā uz saistošu izziņu par tarifu;

d) preču sīks apraksts, kas ļauj tās identificēt un noteikt to klasifikāciju muitas nomenklatūrā;

e) preču sastāvs un metodes, pēc kurām to var pārbaudīt, ja no tā ir atkarīga klasifikācija;

f) visi pieejamie paraugi, fotogrāfijas, plāni, katalogi vai citi dokumenti, kas var palīdzēt muitas dienestiem noteikt preču pareizo klasifikāciju muitas nomenklatūrā, tos pievienojot kā pielikumus;

g) paredzētā klasifikācija;

h) kārtība, kādā jebkuru no pievienotajiem dokumentiem iespējams tulkot attiecīgās dalībvalsts valodā (vai vienā no tās valodām), ja muitas dienestiem tas vajadzīgs;

i) dati, kas uzskatāmi par konfidenciāliem;

j) izziņas prasītāja norāde uz to, vai saskaņā ar viņa rīcībā esošajām ziņām Kopienā kāds jau ir pieteicies uz saistošu izziņu par tarifu attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm un vai tāda izziņa jau kādam ir izsniegta;

k) piekrišana sniegto ziņu glabāšanai Eiropas Kopienu Komisijas datu bāzēs; tomēr, izņemot Kodeksa 15. pantu, piemēro dalībvalstīs spēkā esošos noteikumus par informācijas aizsardzību.

4. Ja pēc muitas dienestu ieskatiem pieteikumā nav iekļauti visi dati, kas vajadzīgi pamatota atzinuma sniegšanai, tad muitas dienesti izziņas prasītājam lūdz iesniegt trūkstošās ziņas.

5. To muitas dienestu sarakstu, kurus dalībvalstis izraudzījušās, lai tie pieņemtu pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu vai izsniegtu tādu izziņu, publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

7. pants

1. Saistošu izziņu par tarifu izziņas prasītājam izdod iespējami drīz. Ja saistošu izziņu par tarifu nav bijis iespējams izsniegt izziņas prasītājam trīs mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, tad muitas dienesti sazinās ar izziņas prasītāju, lai paskaidrotu kavēšanās iemeslus un informētu, kad tās spēs izziņu izdot.

2. Saistošu izziņu par tarifu sniedz atbilstīgi veidlapai, kuras paraugs dots 1. pielikumā. Informatīvajā paziņojumā norāda, kuri dati uzskatāmi par konfidenciāliem. Min Kodeksa 243. pantā paredzētās apelācijas iespējas.

8. pants

1. Izziņotās saistošās izziņas par tarifu kopiju (2. eksemplārs 1. pielikumā) un faktus (4. eksemplārs tajā pašā pielikumā) attiecīgie dalībvalsts muitas dienesti tūlīt nosūta Komisijai. Nosūtīšanu izdara elektroniskā veidā un pēc iespējas drīz.

2. Ja kāda dalībvalsts to lūdz, Komisija tai tūlīt nosūta veidlapas kopijā iekļautos datus un citu attiecīgu informāciju. Nosūtīšanu izdara elektroniskā veidā un pēc iespējas drīz.

3. NODAĻA

Noteikumi, ko piemēro gadījumos, kad saistošā izziņā par tarifu atklāta nekonsekvence

9. pants

Ja Komisija atklāj, ka saistoša izziņa par tarifu attiecībā uz vienām un tām pašām precēm ir nekonsekventa, tā vajadzības gadījumā veic pasākumus, lai nodrošinātu muitas nomenklatūras vienādu piemērošanu.

4. NODAĻA

Saistošās izziņas par tarifu juridiskās sekas

10. pants

1. Neskarot Kodeksa 5. un 64. pantu, saistošu izziņu par tarifu drīkst izmantot vienīgi izziņas turētājs.

2. Kārtojot muitas formalitātes, muitas dienesti var prasīt, lai izziņas turētājs tās informē, ka viņa rīcībā ir saistoša izziņa par tarifu attiecībā uz muitojamām precēm.

3. Saistošas izziņas par tarifu turētājs to attiecībā uz konkrētām precēm drīkst izmanot vienīgi tad, ja muitas dienestiem pieņemamā veidā iespējams secināt, ka attiecīgās preces visos aspektos atbilst izdotajā izziņā aprakstītajām precēm.

4. Muitas dienesti var prasīt, lai šo izziņu tulko attiecīgās dalībvalsts valodā vai vienā no attiecīgās dalībvalsts valodām.

11. pants

Saistoša izziņa par tarifu, ko kādas dalībvalsts muitas dienesti izdevuši kopš 1991. gada 1. janvāra, ar tādiem pašiem nosacījumiem kļūst juridiski saistoša visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

12. pants

1. Pieņemot kādu no Kodeksa 12. panta 5. punktā minētiem aktiem vai pasākumiem, muitas dienestiattiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu to, ka saistošas izziņas par tarifu turpmāk izdod vienīgi saskaņā ar attiecīgo aktu vai pasākumu.

2. Piemērojot šā panta 1. punktu, vērā ņem šādus termiņus:

- attiecībā uz Kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunktā paredzētām regulām par grozījumiem muitas nomenklatūrā — minēto regulu piemērošanas dienu,

- attiecībā uz tā paša panta un punkta a) apakšpunktā paredzētām regulām, ar ko nosaka vai maina preču klasifikāciju muitas nomenklatūrā — dienu, kurā minētās regulas publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša L sērijā,

- attiecībā uz tā paša panta un punkta b) apakšpunktā paredzētiem pasākumiem, ar ko groza kombinētās nomenklatūras paskaidrojumu — dienu, kurā minētos pasākumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā,

- attiecībā uz tā paša panta un punkta b) apakšpunktā paredzētiem Eiropas Kopienas Tiesas spriedumiem — sprieduma pieņemšanas dienu,

- attiecībā uz tā paša panta un punkta b) apakšpunktā paredzētiem pasākumiem, ar ko Muitas sadarbības padome pieņem slepenu atzinumu vai groza harmonizētās sistēmas nomenklatūras paskaidrojumu — dienu, kurā Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā tiek publicēts Komisijas paziņojums.

3. Komisija šajā pantā minēto pasākumu un aktu pieņemšanas dienas iespējami drīz paziņo muitas dienestiem.

5. NODAĻA

Noteikumi, ko piemēro gadījumos, kad saistoša izziņa par tarifu zaudē spēku

13. pants

Ja atbilstīgi Kodeksa 12. panta 4. punkta otrajam teikumam un 12. panta 5. punktam saistoša izziņa par tarifu nav spēkā vai zaudē spēku, tad attiecīgās izziņas izdevējs muitas dienests pēc iespējas drīz par to informē Komisiju.

14. pants

1. Ja tādas saistošas izziņas par tarifu turētājs, kas zaudējusi spēku Kodeksa 12. panta 5. punktā minēto iemeslu dēļ, vēlas šādu izziņu konkrētā laika posmā izmantot atbilstīgi minētā panta 6. punktam, tad viņš par to informē muitas dienestus, iesniedzot arī visus vajadzīgos apstiprinošos dokumentus, kas ļauj pārbaudīt, vai ir ievēroti attiecīgie nosacījumi.

2. Izņēmuma gadījumos, ja Komisija saskaņā ar Kodeksa 12. panta 7. punkta pēdējo daļu pieņem pasākumu, kas ir izņēmums no minētā panta 6. punkta noteikumiem, vai ja nav ievēroti šā panta 1. punktā minētie nosacījumi attiecībā uz saistošas izziņas par tarifu izmantošanas turpināšanu, tad muitas dienesti par to rakstveidā informē izziņas turētāju.

6. NODAĻA

Pārejas noteikums

15. pants

Saistoša izziņa par tarifu, kas valsts līmenī izdota pirms 1991. gada 1. janvāra, paliek spēkā.

Taču valsts līmenī izdotā saistošā izziņa par tarifu, kuras spēkā esības termiņš pārsniedz 1997. gada 1. janvāri, no minētās dienas spēku zaudē.

III SADAĻA

LABVĒLĪGS TARIFA REŽĪMS, KO PIEMĒRO, PAMATOJOTIES UZ PREČU RAKSTURU

1. NODAĻA

Preces, uz kurām attiecas denaturācijas nosacījums

16. pants

Tālāk dotās tabulas 3. ailē uzskaitīto preču ierindošana 2. ailē uzskaitītajās tarifa apakšpozīcijās pieļaujama ar nosacījumu, ka attiecīgās preces ir denaturējot padarītas nederīgas cilvēku uzturam ar kādu no 4. ailē minētiem denaturantiem 5. ailē uzrādītajos daudzumos.

Nr. p. k. | KN kods | Apraksts | Denaturants |

Nosaukums | Maksimālais daudzums gramos, kas izmantojams uz 100 kg denaturējamā produkta |

(1) | (2) | (3) | (4) | (5) |

1 | 0408 | Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, vārīti tvaicējot vai ūdenī, formēti, saldēti vai citādi konservēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu:— olu dzeltenumi: | Terpentīneļļa | 500 |

Lavandas esence | 100 |

Rozmarīna eļļa | 150 |

Bērzu eļļa | 100 |

040811 | — — žāvēti: | Zivju milti, kas ietverti Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 23012000, ar īpatnēju aromātu, kas pēc svara procentiem sausnā satur vismaz: | |

62,5 % neattīrītu proteīnu un | |

6 % neattīrītu lipīdu (tauku sausnas) | 5000 |

04081190 | — — — pārējie | | |

040819 | — — pārējie | | |

04081990 | — — — pārējie | | |

040891 | — — žāvēti | | |

04089190 | — — — pārējie | | |

040899 | — — pārējie | | |

04089990 | — — — pārējie | | |

2 | 1106 | Milti un rupja maluma milti no pozīcijā 0713 iekļautiem pākšu dārzeņiem, no sāgo vai no pozīcijā 0714 iekļautām saknēm vai bumbuļiem; milti un pulveris no 8. nodaļā iekļautā produkta: | Zivju eļļa vai zivju aknu eļļa, filtrēta, bet ne dezodorēta vai atkrāsota, bez piedevām | 1000 |

110620 | — milti un rupja maluma milti no sāgo, saknēm vai bumbuļiem, kas minēti pozīcijā 0714: | Zivju milti, kas ietverti Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 23012000, ar īpatnēju aromātu, kas pēc svara procentiem sausnā satur vismaz: | |

11062010 | — — denaturēti | 62,5 % neattīrītu proteīnu un | |

6 % neattīrītu lipīdu (tauku sausnas) | 5000 |

Ķīmiskais nosaukums vai apraksts | Parastais nosaukums | Krāsu indekss |

4-sulfobenzolazorezorcīna vai 2,4-dihidroksibenzol-4-sulfoskābes nātrija sāls (krāsa: dzeltena) | Hrizoīns S | 14270 |

1-(4-sulfo-1-fenilazo)-4-aminobenzo-5-sulfoskābes dinātrija sāls (krāsa: dzeltena) | Noturīga, dzeltena AB | 13015 |

1-(4-sulfo-1-naftilazo)-2-naftol-3,6,8-trisulfoskābes tetranātrija sāls (krāsa: sarkana) | Spilgti sarkana 6 R | 16290 |

Tetrabromfluoresceīns (krāsa: fluorescējoši dzeltena) | Eozīns | 45380 |

Naftalīns | Naftalīns | — |

Ziepju pulveris | Ziepju pulveris | — |

Nātrija vai kālija dihromāts | Nātrija vai kālija dihromāts | — |

Dzelzs oksīdam vajadzētu būt tumši sarkanam līdz brūnam smalkam pulverim, no kura vismaz 90 % iziet caur sietu, kam acu lielums 0,10 mm | Dzelzs oksīds | — |

Nātrija hipohlorīts | Nātrija hipohlorīts | |

Nosaukums |

| |

3 | 250100 | Sāls (ieskaitot vārāmo sāli un denaturētu sāli) un tīrs nātrija hlorīds, arī ūdens šķīdumā; vai ar pretsaķepes vielu vai nesējvielu piedevu; jūras ūdens | | 6 |

— parastā sāls (ieskaitot vārāmo sāli un denaturētu sāli) un tīrs nātrija hlorīds, arī ūdens šķīdumā vai ar pretsaķepes vielu vai nesējvielu piedevu | | 6 |

— — pārējā: | | |

25010051 | — — — denaturēta vai rūpnieciskām vajadzībām (arī rafinēšanai), izņemot pārtikas produktu konservēšanu vai sagatavošanu cilvēku vai dzīvnieku uzturam | | 1 |

| 0,5 |

| 250 |

| 1000 |

| 30 |

| 250 |

| 3000 |

4 | 3502 | Albumīni (tostarp, divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrāti, kas satur vairāk nekā 80 svara % sūkalu proteīnu, rēķinot sausnā), albumināti un citi albumīna atvasinājumi: | Rozmarīna eļļa (tikai šķidriem albumīniem) Nerafinēta kampareļļa (šķidriem un cietiem albumīniem) Baltā kampareļļa (šķidriem un cietiem albumīniem) Nātrija azīds (šķidriem un cietiem albumīniem) Dietanolamīns (šķidriem un cietiem albumīniem) | 150200020001006000 |

350210 | — olu albumīns: | |

35021010 | — — nederīgs vai ko paredzēts padarīt nederīgu cilvēku uzturam | |

350290 | — pārējie | |

— — albumīni, izņemot olu albumīnu: | |

35029010 | — — — nederīgi vai ko paredzēts padarīt nederīgus cilvēku uzturam | |

17. pants

Denaturēšanu izdara tā, lai denaturējamais produkts un denaturants viendabīgi sajauktos un tos nevarētu ar ekonomiski izdevīgiem līdzekļiem atkal atdalīt.

18. pants

Ar izņēmumu no 16. panta, jebkura dalībvalsts uz laiku var atļaut izmanot kādu citu denaturantu, kas nav uzskaitīts minētā panta tabulas 4. ailē.

Tādā gadījumā 30 dienu laikā nosūta paziņojumu Komisijai, sniedzot sīkas ziņas par tādiem denaturantiem un izmantotajiem daudzumiem. Komisija pēc iespējas drīz par to informē pārējās dalībvalstis.

Šā jautājuma izskatīšanu uztic Komitejai.

Ja 18 mēnešu laikā no dienas, kad Komisija saņēmusi paziņojumu, Komiteja nav sniegusi atzinumu par to, vai attiecīgais denaturants iekļaujams minētās tabulas 4. ailē, tad tāda denaturantu pārtrauc lietot visās dalībvalstīs.

19. pants

Šo nodaļu bez ierobežojumiem piemēro Padomes Direktīvai 70/524/EEK [3].

2. NODAĻA

Nosacījumi atsevišķu veidu sēklu tarifu klasifikācijai

20. pants

Tālāk dotās tabulas 3. ailē uzskaitītās preces 2. ailē uzskaitītajās tarifa apakšpozīcijās ierindo tad, ja ir ievēroti 21.—24. pantā izklāstītie nosacījumi.

Nr. p. k. | KN kods | Apraksts |

1 | 0701 | Kartupeļi, svaigi vai dzesināti |

07011000 | — sēklas |

2 | 0712 | Kaltēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabalos vai šķēlēs, sasmalcināti vai sagrūsti, bet tālāk neapstrādāti: |

071290 | — pārējie dārzeņi; dārzeņu maisījumi: |

— — cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata): |

— — — hibrīdi sējai |

3 | 1001 | Kvieši, kā arī kviešu un rudzu maisījums: |

100190 | — pārējie |

10019010 | — — speltas kvieši sējai |

4 | 1005 | Kukurūza |

100510 | — sēklas: |

— — hibrīdi: |

10051011 | — — — divkāršie un topkrosa hibrīdi |

10051013 | — — — trīskāršie hibrīdi |

10051015 | — — — vienkāršie hibrīdi |

10051019 | — — — pārējie |

5 | 1006 | Rīsi |

100610 | — nelobīti (rupjie) rīsi |

10061010 | — — sējai |

6 | 100700 | Graudu sorgo |

10070010 | — hibrīdi sējai |

7 | 120100 | Sojas pupas, arī smalcinātas |

12010010 | — sējai |

8 | 1202 | Zemesrieksti, negrauzdēti un citādi negatavoti, arī lobīti vai smalcināti: |

120210 | — čaumalās |

12021010 | — — sējai |

9 | 120400 | Linsēklas, arī smalcinātas: |

12040010 | — sējai |

10 | 120500 | Rapšu sēklas, arī smalcinātas: |

12050010 | — sējai |

11 | 120600 | Saulgriežu sēklas, arī smalcinātas: |

12060010 | — sējai |

12 | 1207 | Citu eļļas augu sēklas un augļi, arī smalcināti: |

120710 | — palmu rieksti un kodoli: |

12071010 | — — sējai |

13 | 120720 | — kokvilnas sēklas: |

12072010 | — — sējai |

14 | 120730 | — rīcinauga sēklas: |

12073010 | — — sējai |

15 | 120740 | — sezama sēklas: |

12074010 | — — sējai |

16 | 120750 | — sinepju sēklas: |

12075010 | — — sējai |

17 | 120760 | — saflora sēklas: |

12076010 | — — sējai — pārējās |

18 | 120791 | — — magoņu sēklas: |

12079110 | — — — sējai |

19 | 120792 | — — sviestkoka (karitē) rieksti: |

12079210 | — — — sējai |

20 | 120799 | — — Pārējie: |

12079910 | — — — sējai |

21. pants

Sēklas kartupeļiem jāatbilst nosacījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz Padomes Direktīvas 66/403/EEK [4] 15. pantu.

22. pants

Cukurkukurūzai, speltas kviešiem, hibrīdkukurūzai, rīsiem un sējai paredzētam sorgo jāatbilst nosacījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz Padomes Direktīvas 66/402/EEK [5] 16. pantu.

23. pants

Sēklas eļļas augiem jāatbilst nosacījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz Padomes Direktīvas 69/208/EEK [6] 15. pantu.

24. pants

To cukurkukurūzu, speltas kviešus, hibrīdkukurūzu, rīsus, sorgo hibrīdus un eļļas augu sēklas un augļus, uz kuriem neattiecas Padomes Direktīvas 66/402/EEK un 69/208/EEK, neiekļauj 20. pantā uzskaitītās apakšpozīcijās, ja vien attiecīgā persona dalībvalsts kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā nepierāda, ka tie tiešām paredzēti sējai.

3. NODAĻA

Nosacījumi, ar kuriem sietaudumu klasificē kā preci, ko pārdod pēc mēra

25. pants

Nesagatavotu sietaudumu, kas iekļauts KN kodā 59112000, tarifa klasifikācijā iekļauj ar nosacījumu, ka tas ir iezīmēts tā, kā tālāk aprakstīts.

Vienādos atstatumos gar drānas abām malām, bet neskarot eģes, ir zīme — taisnstūris un tā diagonāles, kur atstatums starp divām blakusesošām zīmēm, to mērot starp attiecīgo taisnstūru tuvāk esošām malām, nepārsniedz vienu metru un kur zīmes drānas malās ir izvietotas tā, lai tās būtu pa vidu starp pretējās malas zīmēm (katras zīmes centram jābūt vienādā attālumā no pretējās malas divu tuvāko zīmju centriem). Katra zīme jāizvieto tā, lai taisnstūra garās malas būtu paralēli drānas šķēriem (sk. zīmējumu).

+++++ TIFF +++++

Taisnstūra malu līniju biezumam jābūt 5 mm, bet diagonāļu līniju biezumam — 7 mm. Taisnstūrim jābūt vismaz 8 cm garam un 5 cm platam, mērot no līniju ārmalām.

Zīmēm jābūt uzdrukātām vienā krāsā, kas kontrastē ar drānas krāsu, un tām jābūt neizdzēšamām.

4. NODAĻA

Preces, par kurām jāuzrāda autentiskuma, tīrības vai citāds sertifikāts

26. pants

1. Tālāk dotās tabulas 3. ailē uzskaitītās preces, kuras ieved no 5. ailē minētajām valstīm, 2. ailē uzskaitītajās tarifa apakšpozīcijās ierindojamas tad, ja tiek uzrādīti sertifikāti, kas atbilst 27.—34. panta prasībām.

Sertifikātu paraugi ir doti 2.—8. pielikumā, kuri norādīti tabulas 4. ailē.

Autentiskuma sertifikāts jāuzrāda par vīnogām, viskiju, degvīnu un tabaku, sertifikāts par izcelsmes vietu — par vīnu, bet tīrības sertifikāts — par nātrija nitrātu.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta, par KN kodos 22042141, 22042151, 22042941un 22042951iekļautu portvīna, madeiras, heresa un Setubalas muskatela izcelsmes vietas sertifikāta vietā uzrāda apstiprināto tirdzniecības dokumentu, kas aizpildīts un kura autentiskums apstiprināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 986/89 [7] 9. panta 2. punktu.

3. Tomēr tabaku, ko saskaņā ar Kopienas noteikumiem, to laižot brīvā apgrozībā, atbrīvo no muitas nodokļa, ierindo apakšpozīcijās 24011010—24011049 un 24012010—24012049, neuzrādot autentiskuma sertifikātu. Tādu sertifikātu neizsniedz un nepieņem attiecībā uz minēto veidu tabaku, ja vienā tiešā iepakojumā ir vairāk nekā viena veida tabaka.

4. Šajā pantā attiecībā uz precēm, kas tālāk dotajā tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 6:

a) "dūmos kaltēta Virdžīnijas tipa tabaka" ir tabaka, kas mākslīgos atmosfēras apstākļos apstrādāta, regulējot karstumu un ventilāciju un neļaujot dūmiem nonākt saskarsmē ar tabakas lapām; apstrādātās tabakas krāsa parasti ir robežās no citrondzeltenas līdz ļoti tumši oranžai vai sarkanai. Citas krāsas vai to savienojumi bieži rodas no atšķirīgas gatavības pakāpes vai kultivēšanas un apstrādes tehnoloģijas;

b) "ēnā kaltēta Bērlija tipa gaišā tabaka (ieskaitot Bērlija hibrīdus)" ir tabaka, kas apstrādāta dabiskos atmosfēras apstākļos un kurai nepiemīt dūmu smarža, ja ir izmantots papildu karstums vai gaisa cirkulācija; lapu krāsa parasti ir robežās no gaiši dzeltenbrūnas līdz iesārtai. Citas krāsas vai to savienojumi bieži rodas no atšķirīgām gatavības pakāpēm vai kultivēšanas un apstrādes tehnoloģijām;

c) "ēnā kaltēta Mērilendas tipa gaišā tabaka" ir tabaka, kas apstrādāta dabīgos atmosfēras apstākļos un kurai nepiemīt dūmu smarža, ja ir izmantots papildu karstums vai gaisa cirkulācija; lapu krāsa parasti ir no gaiši dzeltenas līdz tumši ķiršsarkanai. Citas krāsas vai to savienojumi bieži rodas no atšķirīgas gatavības pakāpes vai kultivēšanas un apstrādes tehnoloģijas;

d) "karstumā kaltēta tabaka" ir tabaka, kas apstrādāta mākslīgos atmosfēras apstākļos, izmantojot atklātu uguni, no kā tabaka daļēji uzsūkusi malkas dūmus. Karstumā kaltētas tabakas lapas parasti ir biezākas nekā Bērlija, ēnā kaltētas vai Mērilendas tabakas lapas, mērot no attiecīgas kāta pozīcijas. Krāsa parasti ir no dzeltenīgi brūnas līdz ļoti tumšbrūnai. Citas krāsas vai to savienojumi bieži rodas no atšķirīgas gatavības pakāpes vai kultivēšanas un apstrādes tehnoloģijas.

Nr. p. k. | KN kods | Apraksts | Pielikuma nr. | Izdevējs dienests |

Izvedēja valsts | Nosaukums | Reģistrācijas vieta |

(1) | (2) | (3) | (4) | (5) | (6) | (7) |

1 | 0806 | Vīnogas, svaigas vai žāvētas: | 2 | Amerikas Savienotās Valstis | United States Department of Agriculture vai tā pilnvarotas iestādes | Vašingtona |

080610 | — svaigas | | | | |

— — galda vīnogas | | | | |

— — — no 1. novembra līdz 14. jūlijam: | | | | |

08061011 | — — — — Emperor šķirnes (Vitis vinifera cv), no 1. decembra līdz 31. janvārim | | | | |

2 | 2106 | Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti: | 3 | Šveice | Union suisse du commerce de fromage SA/Schweizerische Käseunion AG/ Unione svizzera per il commercio del fromaggio SA | Berne |

210690 | — pārējie: | | |

21069010 | — — siera fondī | | Austrija | Österreichische Hartkäse Export GmbH | Insbruka |

Vīna nosaukums | |

Tokay (Aszu, Szamorodni) | Orszagos Borminosito Intezet Budapest II, Frenkel, Leo Utca I (Valsts vīnu apstiprināšanas institūts) |

| |

| | — pārējie vīni; vīnogu misa, kuras rūgšana novērsta vai izbeigta, pievienojot spirtu: | | | | |

| 220421 | — — traukos ar 2 l vai mazāku tilpumu | | | | |

| — — — pārējie: | | | | |

| — — — — ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju vairāk nekā 15 tilp. %, bet ne vairāk kā 18 tilp. % | | | | |

| 22042141 | — — — — — tokajietis (Aszu un Szamorodni) | 4 | Ungārija | | Budapešta |

| — — — — ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju vairāk nekā 18 tilp. %, bet ne vairāk kā 22 tilp. %: | | | |

| 22042151 | — — — — — tokajietis (Aszu un Szamorodni) | | | |

| 220429 | — — pārējie: | | | |

| — — — pārējie: | | | |

| — — — — ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju vairāk nekā 15 tilp. %, bet ne vairāk kā 18 tilp. %: | | | |

| 22042945 | — — — — — tokajietis (Aszu un Szamorodni) | | | |

| — — — — ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju vairāk nekā 18 tilp. %, bet ne vairāk kā 22 tilp. %: | | | |

| 22042955 | — — — — — tokajietis (Aszu un Szamorodni) | | | |

4 | 2208 | Nedenaturēts etilspirts ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju ne vairāk kā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni; salikti spirta izstrādājumi, ko lieto dzērienu ražošanā: | | Amerikas Savienotās Valstis | United States Department of the Treasury, Bureau of Alcohol, Tobacco and Firearms vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Vašingtona |

220830 | — viskiji: | | | | |

— — burbons, traukos ar tilpumu: | 5 | | | |

22083011 | — — — 2 l vai mazāk | | | | |

22083019 | — — — vairāk nekā 2 l | | | | |

5 | 220890 | — pārējie: | | | | |

— — degvīns ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju 45,4 tilp. % vai mazāk un plūmju, bumbieru vai ķiršu stiprie alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus), traukos ar tilpumu: | 6 | Somija | ALKO Limited | Salmisaaren-ranta, 7 00100 Helsinki 10 Somija |

— — — 2 l vai mazāk: | | | |

22089031 | — — — — degvīns | | | | |

— — pārējie alkoholiskie dzērieni, traukos ar tilpumu: | | | | |

— — — 2 l vai mazāk: | | | | |

— — — — stiprie alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus): | | | | |

22089035 | — — — — — pārējie | | | | |

6 | 2401 | Neapstrādāta tabaka; tabakas atkritumi: | 7 | Amerikas Savienotās Valstis | Tobacco Association of the United States vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Roli, Ziemeļkarolīna |

240110 | — tabaka ar neizgrieztu vidējo dzīslu: |

— — dūmos kaltēta Virdžīnijas tipa tabaka un ēnā kaltēta Bērlija tipa gaišā tabaka (tostarp, Bērlija hibrīdi); ēnā kaltēta Mērilendas tipa gaišā tabaka un karstumā kaltēta tabaka: | Kanāda | Directorate General Food Production and Inspection, Agriculture Branch, Canada vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Otava |

24011010 | — — — dūmos kaltēta Virdžīnijas tipa | Direction gènèrale de la production et de l'inspection, Section agriculture, Canada vai tās pilnvarotas iestādes [8] |

24011020 | — — — ēnā kaltēta gaišā Bērlija tipa (tostarp, Bērlija hibrīdi) | | |

24011030 | — — — ēnā kaltēta gaišā Mērilendas tipa | Argentīna | Cámara del Tabaco del Salta vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Salta |

— — — karstumā kaltēta tabaka: | | Cámara del Tabaco del Jujuy vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Sansalvadora de Huhuja |

24011041 | — — — — Kentuki tipa | |

24011049 | — — — — pārējā | | Cámara de Comercio Exterior de Misiones vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Posadasa |

240120 | — tabaka ar neizgrieztu vidējo dzīslu: | Bangladeša | Ministry of Agriculture, Department of Agriculture Extension, Cash Crop Division vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Daka |

— — dūmos kaltēta Virdžīnijas tipa tabaka un ēnā kaltēta Bērlija tipa gaišā tabaka (tostarp Bērlija hibrīdi); ēnā kaltēta Mērilendas tipa gaišā tabaka un karstumā kaltēta tabaka | Brazīlija | Carteira de Comercio Exterior do Banco do Brasil vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Riodežaneiro |

24012010 | — — — dūmos kaltēta Virdžīnijas tipa | Ķīna | Shanghai Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Šanhaja |

24012020 | — — — ēnā kaltēta gaišā Bērlija tipa (ieskaitot Bērlija hibrīdus) |

24012030 | — — — ēnā kaltēta gaišā Mērilendas tipa | Shangdong Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Cindao |

— — — karstumā kaltēta tabaka: |

24012041 | — — — — Kentuki tipa | Hubei Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Haņkou |

24012049 | — — — — pārējā |

| | Guangdong Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Guaņdžou |

| | Liaoning Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Daļana |

| | Yunnan Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Kuņmina |

| | Shenzhan Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Šeņdžana |

| | Hainan Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Hainaņa |

| | Kolumbija | Superintendencia de Industria y Comercio - División de Control de Normas y Calidades vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Bogota |

| | Kuba | Empresa Cubana del Tabaco "Cubatabaco" vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Havanna |

| | Gvatemala | Dirección de Comercio Interior y Exterior del Ministerio de Economía vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Gvatemalas pilsēta |

| | Indija | Tobacco Board vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Guntura |

| | Indonēzija | Lembaga Tembakou vai tās pilnvarotas iestādes [8] | |

- Lembaga Tembakou

Sumatra Utara

| Medana |

- Lembaga Tembakou

Java Tengah

| Sala |

- Lembaga Tembakou

Java Timur I

| Surabaja |

- Lembaga Tembakou

Java Timur II

| Džemberija |

| | Meksika | Secretaria de Comercio vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Mehiko |

| | Filipīnas | Philippine Virginia Tobacco Administration vai tās pilnvarotās iestādes [8] | Kesonsitija |

| | Dienvidkoreja | Office of Korean Monopoly Corporation vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Sintaņina |

| | Šrilanka | Departament of Commerce vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Kolombo |

| | Šveice | Administration fédérale des Douanes, Section de l'imposition du tabac vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Berne |

| | Taizeme | Department of Foreign Trade, Ministry of Commerce vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Bangkoka |

7 | 3102 | Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi: | 8 | Čīle | Servicio Nacional de Geologia y Mineria | Santjago |

310250 | — nātrija nitrāts: | | | | |

31025010 | — — dabiskais nātrija nitrāts | | | | |

3105 | Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi, kas satur divus vai trīs no šiem augu barības elementiem — slāpekli, fosforu vai kāliju; pārējie mēslošanas līdzekļi; šajā nodaļā minētās preces tabletēs vai tamlīdzīgā formā vai iepakojumos ar bruto masu ne vairāk par 10 kg: | | | | |

310590 | — pārējie: | | | | |

31059010 | — — dabiskais nātrija un kālija nitrāts, kas sastāv no nātrija nitrāta un kālija nitrāta dabiskā maisījuma (nitrāta daļa var sasniegt 44 %) ar slāpekļa kopējo saturu ne lielāku par 16,3 svara %, rēķinot sausā bezūdens produktā | | | | |

27. pants

1. Sertifikātiem jāatbilst paraugiem, kas doti attiecīgos pielikumos, kuri norādīti 26. pantā dotās tabulas 4. ailē. Sertifikātus iespiež un aizpilda vienā no Eiropas Ekonomikas kopienas oficiālajām valodām, attiecīgā gadījumā — arī kādā no izvedējas valsts valodām.

2. Sertifikātu lielums ir aptuveni 210 × 297 milimetri.

Tiek izmantots šāds papīrs:

- par precēm, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 3 — balts papīrs bez mehāniskās papīra masas, kas derīgs rakstīšanai un sver ne mazāk kā 55 g/m2 un ne vairāk kā 65 g/m2.

Sertifikāta aversā ir iespiests sārts gijošēta aizsargraksta fons, lai novērstu mehāniskiem vai ķīmiskie līdzekļiem izdarītus viltojumus,

- par precēm, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 4 un 5 — balts papīrs ar dzeltenu malu, kas sver ne mazāk kā 40 g/m2,

- par pārējām minētajā tabulā uzskaitītām precēm — balts papīrs, kas sver vismaz 40 g/m2.

3. Par precēm, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 3, uz sertifikāta ārējām malām var būt dekoratīvs raksts joslā, kuras platums nepārsniedz 13 milimetrus.

4. Par precēm, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 2, sagatavo vienu sertifikāta oriģinālu un divas kopijas. Oriģināls ir baltā krāsā, pirmā kopija — sārta, bet otrā kopija — dzeltena.

5. Par precēm, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 2, katrā sertifikātā ir norādīts tās atsevišķais sērijas numurs, ko piešķir izdevējas iestādes, kam seko izdevējas iestādes izmantots valsts simbols.

Uz kopijām ir tāds pats sērijas numurs un valsts simbols kā uz oriģināla.

6. Tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā preces deklarē laišanai brīvā apgrozībā, var prasīt sertifikāta tulkojumu.

28. pants

Sertifikātu aizpilda mašīnrakstā vai rokrakstā. Rokrakstā to aizpilda ar tinti, drukātiem burtiem.

29. pants

1. Sertifikātu vai — ja preces, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 1, 6 un 7, tiek ievestas pa daļām — sertifikāta fotokopiju saskaņā ar 34. pantu uzrāda ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem kopā ar precēm, uz kurām sertifikāts attiecas, šādos termiņos, ko sāk skaitīt no sertifikāta izdošanas dienas:

- divu mēnešu laikā par precēm, kas tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 2,

- trīs mēnešu laikā par precēm, kas tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 1, 3 un 4,

- sešu mēnešu laikā par precēm, kas tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 5 un 7,

- 24 mēnešu laikā par precēm, kas tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 6.

2. Par precēm, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 2:

- sertifikāta oriģinālu un pirmo kopiju uzrāda attiecīgiem dienestiem,

- sertifikāta otro kopiju izdevēja iestāde nosūta tieši ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem.

30. pants

1. Sertifikāts ir derīgs tikai tad, ja to pienācīgi vizējusi izdevēja iestāde, kas minēta 26. panta tabulas 6. ailē.

2. Pienācīgi vizēts sertifikāts ir tāds sertifikāts, kurā norādīta tā izdošanas vieta un datums, kā arī ir izdevējas iestādes zīmogs un vienas vai vairāku pilnvaroto parakstītāju paraksti.

31. pants

1. Izdevēju iestādi 26. pantā minētajā tabulā drīkst ierakstīt vienīgi tad, ja:

a) to par izdevēju iestādi atzīst izvedēja valsts;

b) tā apņemas pārbaudīt sertifikātos sniegtos datus;

c) tā apņemas pēc Komisijas vai dalībvalstu lūguma tām sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai būtu iespējams vērtēt sertifikātos norādītos datus.

2. Šās direktīvas 26. panta tabulu pārskata, kad vairs nav spēkā šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījums vai kad kāda izdevēja iestāde nav pildījusi vienu vai vairākas saistības.

32. pants

Uz rēķiniem, ko uzrāda kā apliecinājumu deklarācijām par laišanu brīvā apgrozībā, norāda attiecīgās viena vai vairāku sertifikātu sērijas numurus.

33. pants

26. panta tabulas 5. ailē minētās valstis nosūta Komisijai savu izdevēju iestāžu vai pilnvaroto iestāžu zīmogu paraugus. Komisija šo informāciju paziņo dalībvalstu muitas dienestiem.

34. pants

Par precēm, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 1, 6 un 7, gadījumos, kad sūtīšana notiek pa daļām, sertifikāta oriģināla fotokopijas pievieno katrai sūtījuma daļai. Fotokopijas un sertifikāta oriģinālu uzrāda tai muitas iestādei, kurā atrodas preces.

Uz katras fotokopijas norāda sūtītāja vārdu/nosaukumu un adresi un izdara sarkanu atzīmi "Izraksts derīgs par … kg" (ar cipariem un vārdiem), kā arī norāda sūtījuma sadalīšanas vietu un datumu. Šo paziņojumu autentiskumu apstiprina ar muitas iestādes zīmogu un atbildīgās muitas amatpersonas parakstu. Datus par sūtījuma sadalīšanu ieraksta sertifikāta oriģinālā, ko patur attiecīgā muitas iestāde.

IV SADAĻA

PREČU IZCELSME

1. NODAĻA

Nepreferenciāla izcelsme

1. iedaļa

Apstrāde vai pārstrāde, kas dod izcelsmi

35. pants

Šajā nodaļā ir definēta tā apstrāde vai pārstrāde, kas — saistībā ar tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras XI iedaļā, un saistībā ar atsevišķiem produktiem, kas nav tekstilmateriāli vai tekstilizstrādājumi — uzskatāma par Kodeksa 24. panta kritērijiem atbilstošu un kas attiecīgajiem produktiem dod tās valsts izcelsmi, kurā tāda apstrāde vai pārstrāde veikta.

"Valsts" nozīmē attiecīgi vai nu kādu trešo valsti, vai Kopienu.

1. apakšiedaļa

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras XI iedaļā

36. pants

Saistībā ar tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras XI iedaļā, par pabeigtu procesu saskaņā ar 37. panta definīciju uzskata tādu apstrādi vai pārstrādi, kas dod izcelsmi atbilstīgi Kodeksa 24. pantam.

37. pants

Par pabeigtiem procesiem uzskata tādu apstrādi vai pārstrādi, pēc kuras iegūtie produkti ir ierindojami kādā no kombinētās nomenklatūras pozīcijām, kurās nav iekļautas dažādās izmantotās izejvielas bez noteiktas izcelsmes.

Tomēr saistībā ar 10. pielikumā uzskaitītiem produktiem tikai tā paša pielikuma 3. ailē minētos procesus attiecībā uz katru iegūto produktu uzskata par pabeigtiem neatkarīgi no tā, vai notiek pārklasificēšana citā pozīcijā.

Metode, pēc kuras piemērojami 10. pielikuma noteikumi, ir aprakstīta 9. pielikuma ievada piezīmēs.

38. pants

Piemērojot iepriekšējo pantu, jebkurā gadījumā tālāk aprakstīto apstrādi vai pārstrādi neuzskata par pietiekamu, lai piešķirtu noteiktas izcelsmes produktu statusu neatkarīgi no tā, vai notiek pārvietošana citā pozīcijā:

a) darbības, lai nodrošinātu produktu saglabāšanu labā stāvoklī, tos pārvadājot un uzglabājot (vēdināšana, izklāšana, žāvēšana, bojāto daļu atdalīšana un tamlīdzīgas darbības);

b) vienkāršas darbības — putekļu noslaucīšana, sijāšana vai vētīšana, šķirošana, klasificēšana, saskaņošana (tostarp, priekšmetu komplektu veidošana), mazgāšana, sagriešana;

c) (i) iepakojuma maiņa, kā arī sūtījumu sadalīšana un komplektēšana;

(ii) vienkārša pildīšana maisos vai kastēs, nostiprināšana uz dēļiem u. tml., kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

d) marķējuma, etiķešu vai citu atšķirības zīmju piestiprināšana produktiem vai to iepakojumam;

e) vienkārša produktu daļu komplektēšana, lai veidotu gatavu produktu;

f) vienas vai vairāku a)—e) apakšpunktā norādīto darbību apvienojums.

2. apakšiedaļa

Citi produkti, kas nav kombinētās nomenklatūras XI iedaļā iekļautie tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

39. pants

Saistībā ar 11. pielikumā uzskaitītiem iegūtiem produktiem tā paša pielikuma 3. ailē minēto apstrādi vai pārstrādi uzskata par tādu procesu vai darbību, kas dod izcelsmi atbilstīgi Kodeksa 24. pantam.

Metode, pēc kuras piemērojami 11. pielikuma noteikumi, ir aprakstīta 9. pielikuma ievada piezīmēs.

3. apakšiedaļa

Visiem produktiem kopēji noteikumi

40. pants

Ja 10. un 11. pielikuma sarakstos ir teikts, ka izcelsmi piešķir gadījumos, kad izmantoto izejvielu bez noteiktas izcelsmes vērtība nepārsniedz noteiktu procentu no iegūto produktu ražotāja cenas, tad tādu procentu aprēķina šādi:

- "vērtība" ir izmantoto izejvielu bez noteiktas izcelsmes muitas vērtība to ievešanas brīdī vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, tad pirmā noskaidrojamā cena, ko par šīm izejvielām maksā apstrādes valstī,

- "ražotāja cena" ir iegūtā produkta ražotāja cena, no kuras atņem visus iekšējos nodokļus, ko atlīdzina vai ko varētu atlīdzināt, attiecīgo produktu izvedot,

- "komplektēšanas darbību rezultātā iegūtā vērtība" ir vērtības pieaugums, ko rada pati komplektēšana kopā ar apdares un pārbaudes darbībām, kā arī tādu daļu iestrāde, kuru izcelsme ir valstī, kurā attiecīgās darbības veiktas, ieskaitot peļņu un vispārējās izmaksas, ko minētajā valstī maksā saistībā ar minētajām darbībām.

2. iedaļa

Īstenošanas noteikumi par rezerves daļām

41. pants

Būtiskas rezerves daļas, kas lietojamas kopā ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli, ko laiž brīvā apgrozībā vai kas izvests iepriekš, uzskata par tādas pašas izcelsmes kā attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli, ar noteikumu, ka ir ievēroti šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi.

42. pants

Iepriekšējā pantā minēto izcelsmes prezumpciju pieņem vienīgi tad:

- ja tas vajadzīgs ievešanai galamērķa valstī,

- ja attiecīgās rezerves daļas iestrāde attiecīgajā iekārtā, mašīnā, aparātā vai transportlīdzeklī ražošanas stadijā nebūtu bijusi šķērslis Kopienas vai ražotājas valsts izcelsmes piešķiršanai tādai iekārtai, mašīnai, aparātam vai transportlīdzeklim.

43. pants

41. pantā:

a) "iekārta, mašīna, aparāts vai transportlīdzeklis" ir kombinētās nomenklatūras XVI, XVII un XVIII iedaļā uzskaitītās preces;

b) "būtiskas rezerves daļas" ir daļas:

- bez kurām a) apakšpunktā minētās brīvā apgrozībā laistās vai iepriekš izvestās preces nevar funkcionēt pilnvērtīgi,

- kuras ir minētajām precēm raksturīgas, un

- kuras paredzētas minēto preču parastai uzturēšanai vai tādu pašu bojātu vai nolietotu daļu aizstāšanai.

44. pants

Ja dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai pilnvarotām aģentūrām iesniedz izcelsmes sertifikāta pieteikumu saistībā ar 41. pantā definētām rezerves daļām, tad sertifikāta 6. ailē (pozīcijas numurs, marķējums, iepakojumu skaits un numuri, preču apraksts) un ar to saistītajā pieteikumā iekļauj attiecīgās personas deklarāciju par to, ka sertifikātā un pieteikumā minētās preces ir paredzētas iepriekš izvestas iekārtas, mašīnas, aparāta vai transportlīdzekļa parastai apkopei, kā arī sniedz precīzus datus par minēto iekārtu, mašīnu, aparātu vai agregātu.

Kad vien iespējams, attiecīgā persona sniedz arī datus par izcelsmes sertifikātu (izdevēja iestāde, sertifikāta numurs un izdošanas datums), ar kuru saskaņā izvesta iekārta, mašīna, aparāts vai transportlīdzeklis, kura apkopei attiecīgās daļas paredzētas.

45. pants

Ja, laižot brīvā apgrozībā Kopienā 41. pantā definētās būtiskās rezerves daļas, to izcelsmes pierādīšanai jāuzrāda izcelsmes sertifikāts, tad sertifikātā jāiekļauj 44. pantā minētie dati.

46. pants

Lai nodrošinātu šās iedaļas piemērošanu, dalībvalstu kompetentās iestādes var prasīt papildu pierādījumus, cita starpā:

- uzrādīt rēķinu vai tā kopiju, kas attiecas uz brīvā apgrozībā laistu vai iepriekš izvestu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli,

- līgumu, tā kopiju vai jebkādu citu dokumentu, kurā norādīts, ka piegādi izdara saistībā ar parastu apkopi.

3. iedaļa

Īstenošanas noteikumi par izcelsmes sertifikātiem

1. apakšiedaļa

Noteikumi par vispārējiem izcelsmes sertifikātiem

47. pants

Ja, ievedot produktus, to izcelsmi pierāda vai tā ir jāpierāda, uzrādot izcelsmes sertifikātu, tad tādam sertifikātam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) to ir izdevusi uzticama iestāde vai dibinājums, ko tādam nolūkam pienācīgi pilnvarojusi izdošanas valsts;

b) tajā iekļauti visi dati, kas vajadzīgi attiecīgo produktu identificēšanai, cita starpā:

- iepakojumu skaits, to veids un uz tiem esošais marķējums un numuri,

- produkta veids,

- produkta bruto un neto svars; tomēr šos datus var aizstāt ar citiem, piemēram, ar skaitu vai daudzumu, ja produkta svars pārvadāšanas laikā vērā ņemami mainās, ja produkta svaru nevar noteikt vai ja to parasti identificē pēc šiem citiem datiem,

- sūtītāja vārds/nosaukums;

c) tajā nepārprotami apliecināts, ka attiecīgā produkta izcelsme ir konkrētā valstī.

48. pants

1. Dalībvalstu kompetento iestāžu vai pilnvaroto aģentūru izdotam izcelsmes sertifikātam jāatbilst 47. panta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem.

2. Sertifikātus un to pieteikumus sagatavo veidlapās, kas atbilst 12. pielikumā dotajiem paraugiem.

3. Ar tādiem izcelsmes sertifikātiem apliecina, ka preču izcelsme ir Kopienā.

Tomēr, ja tas vajadzīgs saskaņā ar ārējās tirdzniecības prasībām, ar tām var arī apliecināt, ka preču izcelsme ir kādā konkrētā dalībvalstī.

Ja Kodeksa 24. pantā izklāstītie nosacījumi ir ievēroti vienīgi pēc vairākām darbībām vai procesiem, kas veikti dažādās dalībvalstīs, tad preču izcelsme var būt tikai Kopienā.

49. pants

Izcelsmes sertifikātus izdod pēc attiecīgās personas rakstiska lūguma.

Attiecīgos apstākļos, jo īpaši, ja pieteikuma iesniedzējs izvešanu izdara regulāri, dalībvalstis var lemt neprasīt iesniegt pieteikumu par katru izvešanas darbību, ar nosacījumu, ka ir ievēroti visi noteikumi, kas reglamentē izcelsmi.

Ja tas vajadzīgs saskaņā ar tirdzniecības prasībām, tad var izdot vienu vai vairākus izcelsmes sertifikāta papildeksemplārus.

Tādus eksemplārus sagatavo uz veidlapām, kas atbilst 12. pielikumā dotam paraugam.

50. pants

1. Sertifikāta izmēri ir 210 × 297 mm. Ir pieļaujams, ka garums ir par 5 mm mazāks vai par 8 mm lielāks. Izmanto rakstīšanai gatavotu baltu papīru bez mehāniskās papīra masas, kas sver vismaz 64 g/m2 vai — ja izmanto gaisa pasta papīru — 25 līdz 30 g/m2. Uz tā ir iespiests sarkanbrūns gijošēta aizsargraksta fons, lai novērstu mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītus viltojumus.

2. Pieteikuma veidlapa iespiežama izvedējas dalībvalsts valsts valodā vai vienā vai vairākās tās valsts valodās. Izcelsmes sertifikāta veidlapa iespiežama vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās vai — atkarā no tirdzniecības prakses un prasībām — jebkurā citā valodā.

3. Dalībvalstīm ir tiesības izcelsmes sertifikātu veidlapas iespiest pašām vai tās pasūtīt apstiprinātās tipogrāfijās. Otrā gadījumā katrā veidlapā jābūt atsaucei par tipogrāfijas apstiprinājumu. Katra izcelsmes sertifikāta veidlapā jābūt tipogrāfijas nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt. Veidlapā arī jābūt uzdrukātam vai ar zīmogu uzspiestam kārtas numuram, pēc kura veidlapu var identificēt.

51. pants

Pieteikuma veidlapu un izcelsmes sertifikātu aizpilda tāpat mašīnrakstā vai rokrakstā drukātiem burtiem vienā no Kopienas oficiālajām valodām vai — atkarībā no tirdzniecības prakses un prasībām — jebkurā citā valodā.

52. pants

Katram izcelsmes sertifikātam jābūt ar kārtas numuru, pēc kura to identificēt. Arī sertifikāta pieteikumam un visām sertifikāta kopijām ir tāds pats kārtas numurs.

Papildus tam dalībvalstu kompetentās iestādes un pilnvarotās aģentūras minētos dokumentus var numurēt to izdošanas kārtībā.

53. pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes lemj, vai un kādi papildu dati pievienojami pieteikumam. Tādus papildu datus prasa tikai tik, cik absolūti nepieciešams.

Katra dalībvalsts informē Komisiju par noteikumiem, ko tā pieņem atbilstīgi šā panta iepriekšējai daļai. Komisija šo informāciju tūlīt ziņo pārējām dalībvalstīm.

54. pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes vai pilnvarotās aģentūras, kas izdevušas izcelsmes sertifikātus, to pieteikumus saglabā vismaz divus gadus.

Tomēr var saglabāt arī tikai pieteikumu kopijas, ar noteikumu, ka kopijām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir tāda pati pierādījuma vērtība.

2. apakšiedaļa

Īpaši noteikumi, kas attiecas uz tādu atsevišķu lauksaimniecības produktu izcelsmes sertifikātiem, kuri pakļautas īpašam ievešanas režīmam

55. pants

56.—65. pantā ir izklāstīti nosacījumi, kas attiecas uz tādu izcelsmes sertifikātu izmantošanu, kas izdoti par trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktiem, attiecībā uz ko ir ieviests īpašs nepreferenciāls režīms, ciktāl šāda režīma noteikumos ir atsauce uz tālāk minētiem noteikumiem.

a) Izcelsmes sertifikāti

56. pants

1. Izcelsmes sertifikātus par tādu trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktiem, attiecībā uz kurām ir ieviests īpašs nepreferenciāls ievešanas režīms, sagatavo veidlapā, kas atbilst 13. pielikumā dotajam paraugam.

2. Tādus sertifikātus izdod attiecīgo trešo valstu kompetentas pārvaldes iestādes, še turpmāk — izdevējas iestādes, ja produktus, uz ko sertifikāti attiecas, var uzskatīt par šo valstu izcelsmes produktiem saskaņā ar Kopienā spēkā esošiem noteikumiem.

3. Tāpat ar tādiem sertifikātiem apliecina visu vajadzīgo informāciju, kas prasīta Kopienas tiesību aktos, kuri reglamentē 55. pantā minēto īpašo ievešanas režīmu.

4. Neskarot 55. pantā minētos konkrētos noteikumus par īpašo ievešanas režīmu, izcelsmes sertifikātu derīguma termiņš ir desmit mēneši no dienas, kurā tās izdevušas izdevējas iestādes.

57. pants

1. Izcelsmes sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar šās apakšiedaļas noteikumiem, sastāv tikai no vienas lapas, uz kuras blakus dokumenta nosaukumam ir vārds "oriģināls".

Ja vajadzīgi papildeksemplāri, tad uz tiem blakus dokumenta nosaukumam ir atzīme "papildeksemplārs".

2. Kopienas kompetentās iestādes atzīst par derīgu tikai izcelsmes sertifikāta oriģinālu.

58. pants

1. Izcelsmes sertifikāta izmēri ir 210 × 297 mm; ir pieļaujams, ka garums ir par 8 mm lielāks vai par 5 mm mazāks. Izmanto baltu papīru bez mehāniskās papīra masas, kas sver vismaz 40 g/m2. Oriģināla aversā ir iespiests dzeltens gijošēta aizsargraksta fons, lai novērstu mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītus viltojumus.

2. Sertifikātus iespiež un aizpilda kādā no Kopienas oficiālajām valodām.

59. pants

1. Sertifikātu aizpilda mašīnrakstā vai izmanto automātiskas datu apstrādes sistēmu vai tamlīdzīgu procedūru.

2. Ierakstus nedrīkst dzēst, un nedrīkst rakstīt tiem virsū. Labojumi izdarāmi, nepareizo ierakstu svītrojot un vajadzības gadījumā klāt pierakstot pareizos datus. Tādiem labojumiem pievieno labotājas personas iniciāļus, un tos vizē izdevējas iestādes.

60. pants

1. Saskaņā ar 56.—59. pantu izdotu izcelsmes sertifikātu 5. ailē iekļauj papildu datus, kas varētu būt vajadzīgi, lai piemērotu īpašo ievešanas režīmu, uz ko tie attiecas, kā tas minēts 56. panta 3. punktā.

2. Sertifikātu 5., 6. un 7. ailes neizmantotos laukumus aizsvītro, lai vēlāk tur neko nevarētu ierakstīt.

61. pants

Katrā izcelsmes sertifikātā ir drukāts vai citādi ievietots sērijas numurs, pēc kura sertifikāts identificējams, kā arī izdevējas iestādes zīmogs un viena vai vairāku pilnvaroto parakstītāju paraksti.

Sertifikātu izdod, attiecīgos produktus izvedot, un izdevēja iestāde patur katra izdotā a sertifikāta kopiju.

62. pants

Izņēmuma kārtā iepriekš minētos sertifikātus var izdot pēc attiecīgo produktu izvešanas, ja izvešanas laikā tās nav izdotas nejaušas kļūdas vai bezdarbības, vai īpašu apstākļu dēļ.

Izdevējas iestādes 56.—61. pantā minēto izcelsmes sertifikātu nevar izdot ar atpakaļejošu spēku, kamēr tās nav pārbaudījušas, vai izvedēja pieteikumā sniegtie dati atbilst attiecīgajā izvešanas lietā iekļautajiem datiem.

Ar atpakaļejošu spēku izdotajos sertifikātos jābūt vienam no šiem ierakstiem:

- ,

- udstedt efterfølgende

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- emitido a posteriori

ailē "Piezīmes".

b) Administratīvā sadarbība

63. pants

1. Ja kādiem lauksaimniecības produktiem piemērota īpaša ievešanas režīma noteikumos ir paredzēts izmantot 56.—62. pantā aprakstīto izcelsmes sertifikātu, tad tādu režīmu ir tiesības izmantot vienīgi pēc administratīvās sadarbības procedūras ieviešanas, ja vien attiecīgā režīma noteikumos nav paredzēts citādi.

Tādā nolūkā attiecīgās trešās valstis nosūta Eiropas Kopienu Komisijai:

- izcelsmes sertifikātu izdevēju iestāžu nosaukumus un adreses, kā arī minēto iestāžu zīmogu paraugus,

- to valdības iestāžu nosaukumus un adreses, kurām nosūtāmi tālāk 64. pantā minētie lūgumi attiecībā uz turpmāku izcelsmes sertifikātu pārbaudīšanu.

Komisija visu iepriekš minēto informāciju nosūta dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

2. Ja attiecīgās trešās valstis Komisijai 1. punktā minēto informāciju nenosūta, tad Kopienas kompetentās iestādes tām liedz tiesības piedalīties īpašajā ievešanas režīmā.

64. pants

1. Šās direktīvas 56.—62. pantā minētos izcelsmes sertifikātus turpmāk pārbauda izlases kārtā un tad, ja rodas pamatotas šaubas par sertifikāta autentiskumu vai tajā iekļautās informācijas pareizumu.

Saistībā ar izcelsmes jautājumiem pārbaudi izdara pēc muitas dienestu ierosinājuma.

Saistībā ar lauksaimniecības normām attiecīgos gadījumos pārbaudi var izdarīt citas kompetentas iestādes.

2. Piemērojot 1. punktu, Kopienas kompetentās iestādes izcelsmes sertifikātu vai tā kopiju nosūta atpakaļ izvedējas valsts izraudzītām valdības iestādēm, attiecīgā gadījumā norādot izziņas iemeslus pēc formas vai pēc būtības. Ja ir uzrādīts rēķins, tad tā oriģinālu vai kopiju pievieno atpakaļ nosūtītajam sertifikātam. Tāpat iestādes sniedz visu iegūto informāciju, kas liek domāt, ka sertifikātos iekļautie dati nav precīzi vai ka sertifikāts nav autentisks.

Ja Kopienas muitas dienesti lemj atcelt attiecīgā īpašā ievešanas režīma piemērošanu, kamēr nav zināmi pārbaudes rezultāti, tad tās ļauj produktus atlaist, pēc saviem ieskatiem veicot vajadzīgos piesardzības pasākumus.

65. pants

1. Turpmāku pārbaužu rezultātus pēc iespējas drīz paziņo Kopienas kompetentajām iestādēm.

Rezultātiem jābūt tādiem, lai uz to pamata būtu iespējams noteikt, vai saskaņā ar 64. panta nosacījumiem atpakaļ nosūtītie izcelsmes sertifikāti attiecas uz faktiski izvestām precēm un vai tādām precēm pienākas piemērot attiecīgo īpašo ievešanas režīmu.

2. Ja, vēlākais, pēc sešiem mēnešiem nav saņemta atbilde uz lūgumu izdarīt turpmāku pārbaudi, tad Kopienas muitas dienesti galīgi atsaka tiesības izmantot īpašo ievešanas režīmu.

2. NODAĻA

Preferenciāla izcelsme

1. iedaļa

Vispārējā preferenču sistēma

1. apakšiedaļa

Noteiktas izcelsmes produktu jēdziena definīcija

66. pants

Piemērojot noteikumus par vispārējām tarifa preferencēm, ko Kopiena piešķir atsevišķiem attīstības valstu izcelsmes produktiem, par produktiem ar izcelsmi uz tādiem atvieglojumiem tiesīgās valstīs (še turpmāk — "saņēmējas valstis") — ar noteikumu, ka šos produktus Kopienā ieved tieši saskaņā ar 75. pantu — uzskata šādus produktus:

a) tajā valstī pilnīgi iegūtus produktus;

b) tajā valstī iegūtus produktus, kuru ražošanā uzmantoti produkti, kas nav a) apakšpunktā minētie, ar noteikumu, ka minētie produkti ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 68. panta 1. punkta nozīmē.

67. pants

1. Šādus produktus uzskata par pilnīgi iegūtiem saņēmējā valstī 66. panta a) apakšpunkta nozīmē:

a) minerālu produktus, ko iegūst no saņēmējas valsts zemes vai tās jūras grunts;

b) saņēmējā valstī novāktus augu produktus;

c) saņēmējā valstī dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

d) saņēmējā valstī no dzīviem dzīvniekiem iegūtus produktus;

e) saņēmējā valstī medījot vai zvejojot iegūtus produktus;

f) jūras zvejas produktus un citus produktus, ko tās kuģi izcēluši no jūras;

g) produktus, ko izgatavo uz saņēmējas valsts zivju pārstrādes bāzes kuģiem, bet tikai no f) apakšpunktā minētiem produktiem;

h) saņēmējā valstī vāktus lietotus priekšmetus, kas derīgi vienīgi pārstrādāšanai izejvielās;

i) atkritumus un atliekas no saņēmējā valstī veiktām ražošanas darbībām;

j) produktus, kas iegūti no jūras grunts ārpus saņēmējas valsts teritoriāliem ūdeņiem — ar noteikumu, ka saņēmējai valstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot šo grunti;

k) produktus, ko saņēmējā valstī ražo tikai no a)—j) apakšpunktā minētiem produktiem.

2. Termins "saņēmējas valsts kuģi" 1. punkta f) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem:

- kuri saņēmējā valstī ir reģistrēti vai uzskaitīti,

- kas peld ar saņēmējas valsts karogu,

- no kuriem vismaz 50 % pieder saņēmējas valsts piederīgajiem vai tādai uzņēmējsabiedrībai ar galveno sēdekli attiecīgajā saņēmējā valstī, kuras viens vai vairāki vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs, kā arī lielākā daļa šādu padomju locekļu ir saņēmējas valsts piederīgie un turklāt — personālsabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā — kur vismaz puse kapitāla pieder saņēmējai valstij vai tās valsts iestādēm vai piederīgajiem,

- kuru kapteinis un virsnieki ir saņēmējas valsts piederīgie un

- kuru komandā vismaz 75 % ir saņēmējas valsts piederīgie.

3. Ar terminu "saņēmējas valsts" saprot arī attiecīgās valsts teritoriālos ūdeņus.

4. Kuģus, kas peld atklātā jūrā, arī zivju pārstrādes bāzes kuģus, uz kuriem apstrādā vai pārstrādā nozvejotās zivis, uzskata par to piederības saņēmējas valsts teritorijas daļu, ja vien tie atbilst 2. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem.

68. pants

1. Piemērojot 66. panta b) apakšpunktu, izejvielas bez noteiktas izcelsmes uzskata par pietiekami apstrādātām vai pārstrādātām, ja iegūto produktu klasificē citā pozīcijā nekā tajās, kurās iekļautas visas ražošanā izmantotās izejvielas bez noteiktas izcelsmes, ievērojot 2. un 3. punktu še tālāk.

14. pielikumā ir piezīmes attiecībā uz produktiem, kas izgatavoti no izejvielām bez noteiktas izcelsmes.

Šajos noteikumos izmantotie izteicieni "nodaļas" un "pozīcijas" ir tās nomenklatūras nodaļas un pozīcijas (četrciparu kodi), kas veido harmonizēto sistēmu.

Apzīmējums "klasificēts" norāda uz produkta vai materiāla ierindojumu konkrētā pozīcijā.

2. Attiecībā uz 15. pielikuma saraksta 1. un 2. ailē minētiem produktiem ir jāievēro uz attiecīgo produktu attiecinātie 3. ailē dotie nosacījumi, nevis 1. punkta noteikums.

a) Termins "vērtība" 15. pielikuma sarakstā ir izmantoto izejvielu bez noteiktas izcelsmes muitas vērtība to ievešanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, pirmā noskaidrojamā cena, ko par šīm izejvielām maksā attiecīgajā valstī. Ja jānosaka izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība, tad pēc analoģijas piemēro šo punktu.

b) termins "ražotāja cena" 15. pielikuma sarakstā ir cena, ko par iegūto produktu maksā ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir iekļauta visu ražošanā izmantoto izejvielu vērtība, no kuras atņem visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai ko varētu atmaksāt, iegūto produktu izvedot.

3. Piemērojot 66. panta b) apakšpunktu, nekādā gadījumā tālāk aprakstīto apstrādi vai pārstrādi neuzskata par pietiekamu, lai piešķirtu noteiktas izcelsmes produktu statusu neatkarīgi no tā, vai notiek pārcelšana citā pozīcijā:

a) darbības, lai nodrošinātu produktu saglabāšanu labā stāvoklī, tos pārvadājot un uzglabājot (vēdināšana, izklāšana, žāvēšana, dzesināšana, iesālīšana, apstrāde ar sēra dioksīdu vai citiem ūdens šķīdumiem, bojāto daļu atdalīšana un tamlīdzīgas darbības);

b) vienkāršas darbības — putekļu noslaucīšana, sijāšana vai vētīšana, šķirošana, klasificēšana, saskaņošana (ieskaitot priekšmetu komplektu veidošanu), mazgāšana, krāsošana, sagriešana;

c) (i) iepakojuma maiņa, kā arī sūtījumu sadalīšana un komplektēšana;

(ii) vienkārša pildīšana pudelēs, flakonos, maisos, kastēs, nostiprināšana uz dēļiem, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

d) marķējuma, etiķešu vai citu atšķirības zīmju piestiprināšana produktiem vai to iepakojumam;

e) vienkārša vienādu vai dažādu produktu sajaukšana, kur viena vai vairākas sajaukuma sastāvdaļas neatbilst šās sadaļas nosacījumiem un ko tādējādi nevar uzskatīt par noteiktas izcelsmes produktiem;

f) vienkārša produktu daļu komplektēšana, lai veidotu gatavu produktu;

g) vienas vai vairāku a)—f) apakšpunktā norādīto darbību apvienojums;

h) dzīvnieku kaušana.

69. pants

Lai noteiktu, vai produkta izcelsme ir saņēmējā valstī, nav jānoskaidro, vai tādu produktu iegūšanai izmantotā elektroenerģija un kurināmais, rūpnīcas un iekārtas, kā arī mašīnas un darbarīki ir vai nav ar izcelsmi trešās valstīs.

70. pants

1. Ar izņēmumu no 66. panta, lai noteiktu, vai kādā saņēmējā valstī ražota produkta izcelsme minētā panta nozīmē ir tādā valstī, ja tā ir kādas reģionālas grupas locekle, uzskata, ka tādu produktu izcelsme, kuru izcelsme ir kādā no šās reģionālās grupas valstīm un ko turpmāk izmanto ražošanā kādā citā tās pašas grupas valstī, ir turpmākās ražošanas valstī.

2. Galaprodukta izcelsmes valsti nosaka saskaņā ar 71. pantu.

3. Reģionālo uzkrāšanos piemēro vispārējās preferenču sistēmas (VPS) saņēmēju valstu trim atsevišķām reģionālām grupām:

a) Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienībai (ASEAN),

b) Vidusamerikas koptirgum (CACM),

c) Andu grupai.

4. Ar apzīmējumu "reģionāla grupa" attiecīgā gadījumā jāsaprot ASEAN, CACM vai Andu grupa.

71. pants

1. Produktiem, kuriem izcelsmes statuss piešķirts atbilstīgi 70. pantam, ir tās reģionālās grupas valsts izcelsme, kurā veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka:

- tādā pēdējā valstī pievienotā vērtība, kā definēts šā panta 3. punktā, pārsniedz augstāko muitas vērtību izmantotajiem produktiem ar izcelsmi jebkurā citā attiecīgās reģionālās grupas valstī,

- tādā pēdējā valstī veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 68. panta 3. punktā noteikto un, tekstilizstrādājumu gadījumā, arī visas 16. pielikumā minētās darbības.

2. Visos citos gadījumos produktiem ir tās reģionālās grupas valsts izcelsme, kurā noteiktas izcelsmes produktiem no pārējām attiecīgās reģionālās grupas valstīm bijusi vislielākā muitas vērtība.

3. "Pievienotā vērtība" ir ražotāja cena, no kuras atņem muitas vērtību par katru iestrādāto produktu ar izcelsmi citā attiecīgās reģionālās grupas valstī.

72. pants

1. 70. un 71. pantu piemēro tikai, ja:

a) noteikumi, ar ko saistībā ar reģionālo uzkrāšanos reglamentē tirdzniecību starp attiecīgās reģionālās grupas valstīm, ir vienādi ar šajā iedaļā izklāstītajiem noteikumiem;

b) katra reģionālās grupas valsts ir apņēmusies pildīt šās iedaļas nosacījumus vai nodrošināt to pildīšanu, kā arī paredzēt administratīvo sadarbību, kas vajadzīga gan Kopienai, gan pārējām reģionālās grupas valstīm, lai nodrošinātu pareizu A veidlapas izcelsmes sertifikātu izdošanu un A veidlapas un APR veidlapas izcelsmes sertifikātu pārbaudi.

Šādu apņemšanos Komisijai dara zināmu reģionālās grupas sekretariāts. Sekretariāti ir šādi:

- ASEAN Ģenerālsekretariāts,

- Vidusamerikas koptirgus Pastāvīgais sekretariāts,

- Junta del Acuerdo de Cartagena,

atkarībā no konkrētā gadījuma.

2. Tiklīdz kāda reģionālā grupa atbilst 1. punkta nosacījumiem, Komisija par to informē dalībvalstis.

73. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un mehānismus, ko nosūta kopā ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli un kas ir daļa no to parastā aprīkojuma un ietilpst to cenā vai netiek atdalīti atsevišķā rēķinā, uzskata par vienotu veselumu kopā ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli.

74. pants

Komplektus, kas definēti harmonizētās sistēmas 3. vispārīgajā noteikumā, uzskata par noteiktas izcelsmes produktiem, ja to priekšmeti ir noteiktas izcelsmes produkti. Taču gadījumos, kad komplektu veido gan noteiktas, gan nenoteiktas izcelsmes priekšmeti, visu komplektu uzskata par noteiktas izcelsmes, ar noteikumu, ka nenoteiktas izcelsmes priekšmetu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

75. pants

1. Uzskata, ka no izvešanas saņēmējas valsts Kopienā tieši ievesti ir:

a) produkti, kur nav vesti pa citas valsts teritoriju, izņemot — gadījumos, kad piemēro 70. pantu — citu tās pašas reģionālās grupas valsti;

b) produkti, kuri nav vesti pa citu valstu teritoriju, kas nav izvedējas saņēmējas valsts teritorija, vai — gadījumos, kad piemēro 70. pantu — pa tās pašas reģionālās grupas citu valstu teritoriju neatkarīgi no tā, vai tādās valstīs ir vai nav notikusi pārkraušana vai pagaidu uzglabāšana noliktavā, ar noteikumu, ka pārvadāšanai pa tādām valstīm ir pamatoti ģeogrāfiski iemesli vai tas darīts vienkārši pārvadāšanas prasību dēļ, un produkti:

- visu laiku bijuši tranzīta vai uzglabāšanas valsts muitas dienestu uzraudzībā,

- minētajās valstīs nav laisti tirdzniecībā vai nodoti patēriņam un

- nav tikuši pakļauti darbībām, kas nav izkraušana, iekraušana vai citas darbības ar nolūku tos saglabāt labā stāvoklī;

c) produkti, ko ved pa Austrijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas vai Šveices teritoriju un vēlāk pilnīgi vai daļēji atkal izved uz Kopienu, ar noteikumu, ka preces:

- visu laiku bijušas tranzīta vai uzglabāšanas valsts muitas dienestu uzraudzībā un

- nav tikušas pakļautas darbībām, kas nav izkraušana, iekraušana vai cita darbība ar nolūku tās saglabāt labā stāvoklī;

d) produkti, ko transportē pa cauruļvadiem caur teritoriju, kas nav saņēmējas izvešanas valsts teritorija.

2. Pierādījumus par to, ka ir ievēroti 1. punkta b) un c) apakšpunkta nosacījumi, Kopienas muitai sniedz, uzrādot:

a) izvedošajā saņēmējā valstī izdotu vienotu pārvadājuma dokumentu, kas attiecas uz pārvadāšanu caur tranzītvalsti; vai

b) tranzītvalsts muitas dienestu izdotu apliecinājumu, kurā

- sniegts preču precīzs apraksts,

- norādītas preču izkraušanas un otrreizējas iekraušanas dienas, norādot izmantotos kuģus, un

- apliecināti nosacījumi, ar kuriem saskaņā preces atradās tranzītvalstī; vai

c) ja netiek uzrādīti iepriekš minētie dokumenti, tad jebkādus citus pamatojošus dokumentus.

76. pants

Šajā iedaļā izklāstītos nosacījumus, kas attiecas uz noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu, saņēmējā valstī jāievēro bez pārtraukuma.

Ja no saņēmējas valsts uz citu valsti izvestus noteiktas izcelsmes produktus ieved atpakaļ, tad tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes produktiem, ja vien kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā nevar pierādīt, ka:

- atpakaļ ievestās preces ir tās pašas, kas izvestas, un

- ar tām nav veiktas nekādas darbības, izņemot tās, kas vajadzīgas, lai saglabātu preces labā stāvoklī, kamēr tās atrodas attiecīgajā valstī.

77. pants

1. Izņēmumus no šiem noteikumiem var noteikt vismazāk attīstītajām VPS saņēmējām valstīm, ja to attaisno jau pastāvošās ražošanas attīstība vai jaunas ražošanas veidošana. Vismazāk attīstītās valstis ir tās valstis, kas uzskaitītas katru gadu pieņemtās Padomes regulās un EOTK lēmumos, ar ko piemēro vispārējās tarifa preferences.

Šai nolūkā attiecīgā valsts iesniedz Eiropas Kopienu Komisijai lūgumu noteikt izņēmumu, kam pievieno iemeslus saskaņā ar 3. punktu.

2. Lūgumus izskatot, jo īpaši ņem vērā:

a) gadījumus, kad pastāvošo izcelsmes noteikumu piemērošana būtiski ietekmētu kādas attiecīgās valsts nozares spēju turpināt izvešanu uz Kopienu, un, jo īpaši, gadījumus, kad tas varētu izraisīt nozares uzņēmumu slēgšanu;

b) īpašus gadījumus, kad var skaidri parādīt, ka izcelsmes noteikumi būtiski kavētu ieguldījumus nozarē, un kad ieguldījumu programmai labvēlīgs izņēmums palīdzētu minētos noteikumus izpildīt pakāpeniski;

c) pieņemamā lēmuma saimniecisko un sociālo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību.

3. Lai atvieglotu izņēmuma lūgumu izskatīšanu, lūguma iesniedzēja valsts sniedz iespējami pilnīgu informāciju lūguma pamatošanai, cita starpā sniedzot šādus datus:

- galaprodukta apraksts,

- attiecīgajā valstī pārstrādātu produktu raksturs un daudzums,

- ražošanas process,

- pievienotā vērtība,

- darbinieku skaits attiecīgajā uzņēmumā,

- paredzamais izvedums uz Kopienu,

- lūgtā termiņa pamatojums,

- citas piezīmes.

Tādi paši noteikumi attiecas uz lūgumiem pēc pagarinājuma.

2. apakšiedaļa

Izcelsmes pierādījumi

a) A veidlapas izcelsmes sertifikāts

78. pants

1. Šajā iedaļā definētiem noteiktas izcelsmes produktiem, tos ievedot Kopienā, piešķir 66. pantā minētās tarifa preferences, ja tiek uzrādīta A veidlapas izcelsmes sertifikāts, kura paraugs dots 17. pielikumā un ko izdevušas saņēmējas valsts muitas dienesti vai saņēmējas valsts citas valdības iestādes, ar noteikumu, ka minētā valsts:

- ir paziņojusi Eiropas Kopienu Komisijai 93. pantā prasīto informāciju un

- palīdz Kopienai, ļaujot dalībvalstu muitas dienestiem pārbaudīt dokumenta autentiskumu vai informācijas pareizumu attiecībā uz konkrēto produktu izcelsmi.

2. A veidlapas izcelsmes sertifikātu var izdot tikai tad, ja tas noder par dokumentālu pierādījumu saistībā ar 66. pantā minētajām tarifa preferencēm.

3. A veidlapas izcelsmes sertifikātu izdod tikai pēc izvedēja vai tā pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.

4. Izvedējs vai tā pilnvarots pārstāvis kopā ar pieteikumu iesniedz arī visus attiecīgus apliecinošus dokumentus, kas pierāda, ka izvedamajiem produktiem var izdot A veidlapas izcelsmes sertifikātu.

5. Saņēmējas valsts kompetentā valdības iestāde sertifikātu izdod, ja izvedamos produktus var uzskatīt par saņēmējas valsts izcelsmes produktiem atbilstīgi 1. apakšiedaļai.

6. Lai pārbaudītu, vai ir izpildīts 5. punkta nosacījums, kompetentajai valdības iestādei ir tiesības pieprasīt jebkādus dokumentālus pierādījumus vai izdarīt pēc tās ieskatiem vajadzīgas pārbaudes.

7. Izvedējas saņēmējas valsts kompetento valdības iestāžu pienākums ir nodrošināt sertifikātu un pieteikumu pareizu aizpildīšanu.

8. A veidlapas izcelsmes sertifikāta 2. ailes aizpildīšana nav obligāta. Savukārt 12. aili noteikti aizpilda, norādot vai nu "Eiropas Ekonomikas kopiena", vai kādu no dalībvalstīm. Tomēr gadījumos, kad piemēro 75. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 80. pantā minēto tranzīta procedūru, tā vietā saskaņā ar 83. panta 3. punkta pēdējo daļu jāmin viena no valstīm, kas pēdējā no minētajiem pantiem uzskaitīta kā ievešanas valsts.

9. A veidlapas izcelsmes sertifikāta izdošanas datumu norāda 11. ailē. Parakstam, ko šajā ailē jāieraksta apliecinātājai iestādei, ir jābūt rakstītam ar roku.

10. Izvedējas saņēmējas valsts kompetentās iestādes izdod A veidlapas izcelsmes sertifikātu, kad produktus, uz ko sertifikāts attiecas, izved. Sertifikātu izvedējam izdod tūlīt pēc faktiskās izvešanas vai tad, kad top skaidrs, ka izvešana notiks.

79. pants

Tā kā A veidlapas izcelsmes sertifikāts ir dokumentāls pierādījums saistībā ar 66. pantā minēto tarifa preferenču noteikumu piemērošanu, tad izvedējas valsts kompetentās valdības iestādes pienākums ir veikt pasākumus produktu izcelsmes un pārējo sertifikātā minēto apgalvojumu pārbaudīšanai.

80. pants

Šajā iedaļā definētiem noteiktas izcelsmes produktiem, tos ievedot Kopienā, piešķir 66. pantā minētās tarifa preferences, ja tiek uzrādīta A veidlapas izcelsmes sertifikāts, ko izdevušas Austrijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas vai Šveices kompetentās iestādes, pamatojoties uz izvedējas saņēmējas valsts kompetento iestāžu izdotu A veidlapas izcelsmes sertifikātu, ar noteikumu, ka ir ievēroti 75. panta nosacījumi un ka Austrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija vai Šveice palīdz Kopienai, ļaujot tās muitas dienestiem pārbaudīt A veidlapas izcelsmes sertifikātu autentiskumu un pareizumu. Pēc analoģijas piemēro 95. pantā aprakstīto pārbaudes procedūru. 95. panta 3. punkta pēdējā daļā noteikto termiņu pagarina līdz astoņiem mēnešiem.

81. pants

1. Izņēmuma gadījumos A veidlapas izcelsmes sertifikātu var izdot pēc attiecīgo produktu faktiskās izvešanas, ja izvešanas laikā tā nav izdota kļūdas vai bezdarbības, vai citu īpašu apstākļu dēļ, ar noteikumu, ka preces nav izvestas pirms 93. pantā prasītās informācijas paziņošanas Eiropas Kopienu Komisijai.

2. Kompetentā valdības iestāde var izdot sertifikātu ar atpakaļejošu spēku tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka izvedēja pieteikumā sniegtie dati atbilst attiecīgajos izvešanas dokumentos sniegtiem datiem un ka A veidlapas izcelsmes sertifikāts netika izdots, attiecīgos produktus izvedot.

3. Ar atpakaļejošu spēku izdotas A veidlapas izcelsmes sertifikāta 4. ailē ir vīza

vai

.

82. pants

1. A veidlapas izcelsmes sertifikāta zādzības, nozaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā izvedējs var lūgt izdevēju kompetento valdības iestādi izdot dublikātu, pamatojoties uz tās rīcībā esošiem izvešanas dokumentiem. Tā izdota A veidlapas sertifikāta dublikāta 4. ailē ir vīza "Duplicata" vai "Duplicate", kā arī pirmreizējā sertifikāta izdošanas datums un sērijas numurs.

2. Piemērojot 85. pantu, dublikāts stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājies spēkā oriģināls.

83. pants

1. Jebkurā laikā vienu vai vairākas A veidlapas izcelsmes sertifikātus var aizstāt ar vienu vai vairākiem citiem tādiem sertifikātiem, ar noteikumu, ka to izdara par attiecīgo produktu kontroli atbildīgie Kopienas muitas dienesti.

2. Saskaņā ar šo pantu vai 80. pantu izdotu atvietotāju sertifikātu uzskata par galīgu attiecīgo produktu izcelsmes sertifikātu. Atvietotāju sertifikātu izdod pēc atkalizvedēja rakstiska lūguma.

3. Atvietotāja sertifikāta augšējā labajā ailē norāda izdevējas starpniekvalsts nosaukumu.

Atvietotājas sertifikāta 4. ailē ir viena no šīm vīzām:

vai

, kā arī pirmreizējā izcelsmes sertifikāta izdošanas datums un sērijas numurs.

Atkalizvedēja vārdu/nosaukumu ieraksta 1. ailē.

Galīgā saņēmēja vārdu/nosaukumu var ierakstīt 2. ailē.

Norādes uz atkalizvedēja rēķinu jāsniedz 10. ailē.

Datus no pirmējā sertifikāta attiecībā uz atkalizvestajiem produktiem sniedz 3.—9. ailē.

Atvietotāja sertifikāta izdevēja iestāde savu apstiprinājumu ieraksta 11. ailē. Šī iestāde atbild tikai par atvietotāja sertifikāta izdošanu.

Atvietotāja sertifikāta 12. ailē ierakstāmos datus par izcelsmes valsti un galamērķa valsti ņem no pirmējā sertifikāta. Šajā ailē parakstās atkalizvedējs. Atkalizvedējs, kas labticīgi parakstās šajā ailē, neatbild par sākotnējā sertifikāta ierakstu pareizību.

4. Muitas iestāde, kurai uztic veikt šo darbību, pirmējā sertifikātā atzīmē sūtīto preču svaru, skaitu un veidu un norāda atbilstošās vienas vai vairāku atvietotāju sertifikātu sērijas numurus. Attiecīgā muitas iestāde sākotnējo sertifikātu saglabā vismaz divus gadus.

5. Atvietotājam sertifikātam var pievienot pirmreizējā sertifikāta fotokopiju.

84. pants

1. Ievērojot šā panta 4. punktu, 78. pantā minētās A veidlapas izcelsmes sertifikāta 7. ailē uzrāda autentiskuma sertifikātu, kas minēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 3833/90 [9] 1. panta 4. punktā.

2. Šā panta 1. punktā minētajā sertifikātā ir atbilstīgi 3. punktam dots preču apraksts, kompetentās valdības iestādes zīmogs un tās amatpersonas pašrocīgs paraksts, kas ir pilnvarota apliecināt 7. ailē sniegtā preču apraksta autentiskumu.

3. Izcelsmes sertifikāta 7. ailē sniedzamais preču apraksts — atkarībā no attiecīgā produkta — ir šāds:

- vai

,

- vai

,

- vai

,

- vai

.

4. Ar izņēmumu no 1. un 2. punkta un neskarot 3. punktu, to iestāžu zīmogu, kas ir kompetentas apliecināt 3. punktā noteikto preču apraksta autentiskumu, nespiež A veidlapas izcelsmes sertifikāta 7. ailē, ja iestāde, kas ir pilnvarota izdot izcelsmes sertifikātu, ir arī tā valdības iestāde, kas ir pilnvarota izdot autentiskuma sertifikātu.

85. pants

1. A veidlapas izcelsmes sertifikātu 10 mēnešos no dienas, kad to izdevušas izvedējas saņēmējas valsts valdības iestādes, iesniedz tās ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem, kurā uzrāda produktus.

2. A veidlapas izcelsmes sertifikātus, ko muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā noteiktā termiņa, var pieņemt ar nolūku piemērot 66. pantā minētās tarifa preferences, ja termiņa neievērošanas iemesls ir nepārvarama vara vai ārkārtēji apstākļi.

3. Tāpat muita tādus sertifikātus var pieņemt, ja produkti tai uzrādīti pirms minētā termiņa.

86. pants

1. Produktiem, ko no saņēmējas valsts sūta izstādīšanai citā valstī un pārdod ievešanai Kopienā, tos ievedot, piešķir 66. pantā minētās tarifa preferences, ar nosacījumu, ka produkti atbilst šās iedaļas prasībām, kas ļauj tos atzīt par produktiem ar izcelsmi saņēmējā izvešanas valstī, ar noteikumu, ka muitas dienestiem pieņemamā veidā tiek pierādīts, ka:

a) izvedējs produktus no izvedējas saņēmējas valsts teritorijas uz valsti, kur notiek izstāde, nosūtījis tieši;

b) šis izvedējs produktus ir pārdevis vai citādi nodevis kādai personai Kopienā;

c) produkti Kopienā ievesti tādā pašā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi;

d) kopš to nosūtīšanas uz izstādi, produkti nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot izstādīšanu.

2. A veidlapas izcelsmes sertifikātu muitas dienestiem uzrāda parastajā kārtībā. Sertifikātā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā var prasīt papildu dokumentālus pierādījumus par preču veidu un izstādīšanas nosacījumiem.

3. Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai tamlīdzīgai publiskai izstādīšanai, kuras nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās ar nolūku pārdot ārvalstu produktus un kuru laikā produkti paliek muitas uzraudzībā.

87. pants

A veidlapas izcelsmes sertifikātu ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem uzrāda, lai apstiprinātu muitas deklarāciju. Minētie dienesti var arī prasīt, lai deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā pievieno ievedēja paziņojumu par to, ka produkti atbilst nosacījumiem, ar kuriem saskaņā piešķiramas 66. pantā minētās tarifa preferences.

88. pants

Neskarot 68. pantu, ja pēc tās personas lūguma, kura deklarē preces muitā, kādu nesamontētu vai izjauktu priekšmetu, kas iekļauts harmonizētās sistēmas 84. vai 85. nodaļā, atbilstīgi muitas dienestu paredzētiem nosacījumiem ieved vairākos sūtījumos, tad to uzskata par vienu priekšmetu, un A veidlapas izcelsmes sertifikātu var iesniegt attiecībā uz visu priekšmetu laikā, kad ieved pirmo sūtījumu.

b) APR veidlapa

89. pants

1. Neņemot vērā 78. pantu, saistībā ar produktiem, kas ir pasta sūtījumi (ieskaitot pakas), kā noteiktas izcelsmes statusa pierādījumu šās regulas nozīmē iesniedz APR veidlapu, kuras paraugs dots 18. pielikumā, ar noteikumu, ka sūtījumā ir tikai noteiktas izcelsmes produkti, kuru vērtība vienā sūtījumā nepārsniedz EUR 3000, un ar nosacījumu, ka saistībā ar minēto veidlapu ir sagaidāma 78. panta 1. punktā noteiktā palīdzība.

2. APR veidlapu aizpilda un paraksta izvedējs vai — uz viņa atbildību — viņa pilnvarots pārstāvis. Veidlapas 6. ailē parakstam ir jābūt rokrakstā.

3. APR veidlapu aizpilda par katru pasta sūtījumu. Kad veidlapa aizpildīta un parakstīta, izvedējs to pievieno pavadadresei, ja sūtījumu sūta ar paku pastu. Ja sūtījumu sūta ar vēstuļu pastu, tad izvedējs veidlapu ievieto pakā.

4. Ja izvedējvalstī jau ir pārbaudīts, vai sūtījumā iekļautās preces atbilst "noteiktas izcelsmes produkta" jēdzienam, tad izvedējs tādu pārbaudi var minēt APR veidlapas 7. ailē "Piezīmes".

5. Šie noteikumi neatbrīvo izvedējus no pienākuma pildīt citas formalitātes saskaņā ar muitas vai pasta noteikumiem.

6. APR veidlapām pēc analoģijas piemēro 85. un 87. pantu.

c) Citi noteikumi par izcelsmes pierādījumiem

90. pants

Produktus, ko privātpersonas kā sīkpakas sūta citām privātpersonām vai kas ir ceļotāju personiskajā bagāžā, atzīst par noteiktas izcelsmes produktiem, kuriem piešķir 66. pantā minētās tarifa preferences, neprasot uzrādīt A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai aizpildīt APR veidlapu, ar noteikumu, ka tādi ievedumi nav komerciāli, ka tie ir deklarēti kā atbilstoši minētā panta piemērošanas nosacījumiem un ka nav šaubu par tādas deklarācijas patiesumu.

Tādu produktu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt EUR 215 sīkpaku gadījumā vai EUR 600 — ceļotāju personiskās bagāžas gadījumā.

91. pants

1. Gadījumos, kad piemēro 70. pantu, attiecībā uz produktiem, ko izved no kādas reģionālas grupas vienas valsts uz tās pašas grupas citu valsti ar nolūku tos izmantot turpmākā apstrādē vai pārstrādē vai, ja turpmāka apstrāde vai pārstrāde nenotiek, ar nolūku atkal izvest, noteiktas izcelsmes statusu pierāda ar A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai APR veidlapu, kas izdota vai aizpildīta pirmajā valstī.

2. Saņēmējas valsts iestādes, kas atbild par A veidlapas izcelsmes sertifikātu izdošanu attiecībā uz tādiem produktiem, kuru ražošanā izmantoti produkti ar izcelsmi tās pašas reģionālās grupas citā valstī, ņem vērā to A veidlapas izcelsmes sertifikātu, ko izdevušas tādas citas valsts kompetentās iestādes, vai APR veidlapu, kas tādā citā valstī aizpildīta. Izcelsmes valsti, ko nosaka saskaņā ar 71. pantu, ieraksta A veidlapas izcelsmes sertifikātu 12. ailē vai APR veidlapas 8. ailē.

3. Tā izdotu A veidlapas izcelsmes sertifikātu 4. ailē jābūt vīzai

vai

.

92. pants

Ja atklājas, ka sertifikātā sniegtie paziņojumi mazliet nesakrīt ar dokumentiem, ko uzrāda muitas iestādei ar nolūku kārtot ar produktu ievešanu saistītās formalitātes, tad sertifikāts šā fakta dēļ nezaudē spēku, ar noteikumu, ka tiek pienācīgi konstatēts, ka sertifikāts atbilst uzrādītajiem produktiem.

3. apakšiedaļa

Administratīvās sadarbības metodes

93. pants

1. Saņēmējas valstis paziņo Eiropas Kopienu Komisijai to valdības iestāžu nosaukumus un adreses, kas ir pilnvarotas izdot A veidlapas izcelsmes sertifikātus, pievienojot to izmantoto zīmogu paraugus, kā arī to valdības iestāžu nosaukumus un adreses, kas atbild par A veidlapu un APR veidlapu pārbaudīšanu.

2. Saņēmējas valstis Eiropas Kopienu Komisijai paziņo arī to valdības iestāžu nosaukumus un adreses, kas ir tiesīgas izdot 84. pantā minētā autentiskuma sertifikāta, pievienojot to izmantoto zīmogu paraugus.

3. Komisija šo informāciju paziņo dalībvalstu muitas dienestiem.

94. pants

Piemērojot 66. panta noteikumus par tarifa preferencēm, katra saņēmēja valsts ievēro vai nodrošina to, ka tiek ievēroti noteikumi par A veidlapas izcelsmes sertifikātu aizpildīšanu un izdošanu, kā arī nosacījumi attiecībā uz APR veidlapas izmantošanu un attiecībā uz administratīvo sadarbību.

95. pants

1. A veidlapas izcelsmes sertifikātus un APR veidlapas turpmāk pārbauda izlases kārtā vai tad, kad muitas dienestiem ir pamatotas šaubas par attiecīgā dokumenta autentiskumu vai sniegto ziņu pareizumu attiecībā uz konkrēto produktu patieso izcelsmi.

2. Piemērojot 1. punktu, muitas dienesti A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai APR veidlapu nosūta atpakaļ kompetentajai valdības iestādei saņēmējā izvešanas valstī, attiecīgā gadījumā norādot izziņas iemeslus pēc formas vai pēc būtības. Ja ir iesniegts rēķins, tad APR veidlapai pievieno arī rēķinu vai tā kopiju. Tāpat muitas dienesti sniedz visu iegūto informāciju, kas liek domāt, ka minētajā sertifikātā vai veidlapā iekļautie dati nav precīzi.

Ja attiecīgās iestādes nolemj atcelt 66. pantā minētās tarifa preferences, kamēr nav zināmi pārbaudes rezultāti, tad tās ļauj produktus atlaist, veicot pēc saviem ieskatiem vajadzīgos piesardzības pasākumus.

3. Tiklīdz saskaņā ar 1. punktu iesniegts pieteikums par turpmāku pārbaudi, šādu pārbaudi izdara un par tās rezultātiem paziņo Kopienas muitas iestādēm ne ilgāk kā sešos mēnešos. Rezultātiem jābūt tādiem, lai uz to pamata būtu iespējams noteikt, vai A veidlapas izcelsmes sertifikāts vai APR veidlapa attiecas uz faktiski izvestajiem produktiem un vai tādiem produktiem tiešām pienācies piešķirt 66. pantā noteiktās tarifa preferences.

4. Saistībā ar A veidlapas izcelsmes sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar 91. pantu, atbildē ietver atsauces uz vērā ņemto A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai APR veidlapu.

5. Ja pamatotu šaubu gadījumā atbilde nav saņemta 3. punktā noteiktajā sešu mēnešu termiņā vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai attiecīgo produktu īsto izcelsmi, tad kompetentajām iestādēm nosūta otru paziņojumu. Ja pēc otrā paziņojuma pārbaudes rezultātus prasītājām iestādēm nedara zināmus četros mēnešos vai ja rezultāti neļauj noteikt attiecīgā dokumenta autentiskumu vai attiecīgo produktu īsto izcelsmi, tad, izņemot nepārvaramas varas gadījumā vai ārkārtas apstākļos, prasītājas iestādes liedz tiesības uz vispārējiem atvieglojumiem.

6. Ja pārbaudes procedūra vai cita pieejama informācija liecina par šās iedaļas noteikumu pārkāpšanu, tad saņēmējas izvešanas valsts vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc Kopienas lūguma pietiekami steidzami veic vajadzīgo izziņu vai to organizē, lai atklātu un novērstu tādus pārkāpumus, un tādā nolūkā attiecīgā saņēmējas valsts var aicināt minētajā izziņā piedalīties Kopienu.

7. A veidlapas izcelsmes sertifikātu turpmākas pārbaudīšanas vajadzībām saņēmējas izvešanas valsts kompetentās pārvaldes iestādes sertifikātu kopijas un visus ar tiem saistītus izvešanas dokumentus saglabā vismaz divus gadus.

96. pants

75. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 80. pantu attiecībā uz tarifa preferencēm, ko Austrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija un Šveice piešķir atsevišķiem attīstības valstu izcelsmes produktiem, piemēro tikai tiktāl, ciktāl šīs valstis piemēro līdzīgus noteikumus tiem, kas izklāstīti še iepriekš.

4. apakšiedaļa

Nobeiguma noteikums

97. pants

Neskarot 87. pantu, A veidlapas izcelsmes sertifikātus kopā ar dokumentāliem pierādījumiem par tiešu pārvadājumu var uzrādīt sešus mēnešus no dienas, kurā kādu valsti vai teritoriju pirmo reizi vai otrreizēji atzīst par VPS saņēmēju, attiecībā uz konkrētā gada Padomes regulās un EOTK lēmumos minētiem produktiem, kuri atrodas tranzītā vai Kopienā atrodas pagaidu glabāšanā, kuriem piemēro procedūru uzglabāšanai muitas noliktavā vai kuri atrodas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.

2. iedaļa

Okupētās teritorijas

1. apakšiedaļa

Noteiktas izcelsmes produktu jēdziena definīcija

98. pants

1. Piemērojot noteikumus par tarifa preferencēm, ko Kopiena piešķir atsevišķiem okupēto teritoriju izcelsmes produktiem, ar nosacījumu, ka attiecīgie produkti ievesti tieši 103. panta nozīmē, šādus produktus uzskata par:

a) produktiem ar izcelsmi okupētajās teritorijās:

(i) attiecīgajās teritorijās pilnīgi iegūtus produktus;

(ii) minētajās teritorijās iegūtus produktus, kuru ražošanā izmantoti produkti, kas nav pilnīgi iegūti šajās teritorijās, ar noteikumu, ka minētie produkti ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 100. panta nozīmē. Taču šis nosacījums neattiecas uz produktiem, kuru izcelsme šās apakšiedaļas nozīmē ir Kopienā;

b) produktiem ar izcelsmi Kopienā:

(i) Kopienā pilnīgi iegūtus produktus;

(ii) Kopienā iegūtus produktus, kuru ražošanā izmantoti produkti, kas nav pilnīgi iegūti Kopienā, ar noteikumu, ka minētie produkti ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 100. panta nozīmē. Taču šis nosacījums neattiecas uz produktiem, kuru izcelsme šās apakšiedaļas nozīmē ir okupētajās teritorijās.

2. Termins "okupētās teritorijas" attiecas arī uz Izraēlas okupēto Jordānas upes Rietumkrastu un Gazas sektoru.

99. pants

Šādus produktus uzskata par pilnīgi iegūtiem okupētajās teritorijās:

a) minerālu produktus, ko iegūst no okupēto teritoriju zemes vai to jūras grunts;

b) okupētajās teritorijās novāktus augu produktus;

c) okupētajās teritorijās dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

d) produktus, kas ražoti no okupētajās teritorijās audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

e) okupētajās teritorijās medījot vai zvejojot iegūtus produktus;

f) okupētajās teritorijās savāktus lietotus priekšmetus, kas derīgi vienīgi pārstrādāšanai izejvielās;

g) atkritumus un atliekas no okupētajās teritorijās veiktām ražošanas darbībām;

h) produktus, kas iegūti no jūras grunts ārpus okupēto teritoriju teritoriālajiem ūdeņiem, ar noteikumu, ka attiecīgajai teritorijai ir ekskluzīvas tiesības izmantot šo grunti;

i) produktus, ko okupētajās teritorijās ražo tikai no a)—h) apakšpunktā minētiem produktiem.

100. pants

1. Piemērojot 98. panta 1. punkta a) apakšpunkta (ii) nodalījumu un b) apakšpunkta (ii) nodalījumu, izejvielas bez noteiktas izcelsmes uzskata par pietiekami apstrādātām vai pārstrādātām, ja saražoto produktu klasificē citā pozīcijā nekā tajās, kurās iekļautas visas ražošanā izmantotās izejvielas nez noteiktas izcelsmes, ievērojot šā panta 2. un 3. punktu.

Piemēro 68. panta 1. punkta otro, trešo un ceturto daļu.

2. Attiecībā uz 19. pielikuma saraksta 1. un 2. ailē minētiem produktiem ir jāievēro uz attiecīgo produktu attiecinātie 3. ailē dotie nosacījumi, nevis 1. punkta noteikums.

a) Termins "vērtība" 19. pielikuma sarakstā ir izmantoto izejvielu bez noteiktas izcelsmes muitas vērtība to ievešanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, pirmā noskaidrojamā cena, ko par šīm izejvielām maksā attiecīgajā teritorijā.

Ja jānosaka izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība, tad pēc analoģijas piemēro šā punkta iepriekšējo daļu.

b) termins "ražotāja cena" 19. pielikuma sarakstā ir cena, ko maksā ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir iekļauta visu ražošanā izmantoto materiālu vērtība, no kuras atņem visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai ko varētu atmaksāt, saražoto produktu izvedot.

3. Piemērojot 98. panta 1. punkta a) apakšpunkta (ii) nodalījumu un b) apakšpunkta (ii) nodalījumu, darbības, kas uzskaitītas 68. panta 3. punkta a)—h) apakšpunktā, neuzskata par pietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai piešķirtu noteiktas izcelsmes produktu statusu neatkarīgi no tā, vai notiek pārklasificēšana citā pozīcijā.

101. pants

Lai noteiktu, vai preču izcelsme ir okupētajās teritorijās, nav jānoskaidro, vai tādu preču iegūšanai izmantotā elektroenerģija, kurināmais, rūpnīcas, iekārtas, mašīnas un darbarīki, kā arī ražošanas gaitā izmantoti materiāli vai produkti, kuri nav iekļauti un kuri nav bijuši paredzēti iekļaušanai galaprodukta sastāvā, ir vai nav ar izcelsmi trešās valstīs.

102. pants

Šai iedaļai piemēro 73. un 74. pantu.

103. pants

1. Uzskata, ka no okupētajām teritorijām Kopienā un no Kopienas okupētajās teritorijās tieši ievesti ir:

a) produkti, kuru pārvadājumā nav braukts pa citas valsts teritoriju;

b) produkti, kuru pārvadājumā ir braukts pa teritorijām, kas nav okupētās teritorijas vai Kopiena, neatkarīgi no tā, vai tādās teritorijās ir vai nav notikusi pārkraušana vai pagaidu uzglabāšana noliktavā, ar noteikumu, ka pārvadāšanai caur tādām valstīm ir pamatoti ģeogrāfiski iemesli vai tas darīts vienkārši pārvadāšanas prasību dēļ un ka produkti:

- minētajās teritorijās nav nodoti patēriņam un

- nav tikuši pakļauti darbībām, kas nav izkraušana, iekraušana vai cita darbība, kuras nolūks ir tos saglabāt labā stāvoklī;

c) produkti, ko pārvadā pa cauruļvadiem caur teritorijām, kas nav okupētās teritorijas.

2. Pierādījumus par to, ka ir ievēroti 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumi, Kopienas muitas dienestiem vai okupēto teritoriju tirdzniecības kamerām sniedz, uzrādot:

a) okupētajās teritorijās vai Kopienā sagatavotu vienotu pārvadājuma dokumentu, kas attiecas uz pārvadāšanu caur tranzītvalsti; vai

b) tranzītvalsts muitas iestāžu apliecinājumu, kurā:

- sniegts produktu precīzs apraksts,

- norādītas produktu izkraušanas un otrreizējas iekraušanas dienas, norādot iesaistītos kuģus, un

- apliecināti nosacījumi, ar kuriem saskaņā preces atradušās tranzītvalstī; vai

c) ja netiek uzrādīti iepriekš minētie dokumenti, tad jebkādus citus pamatojošus dokumentus.

104. pants

Šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi, kas attiecas uz noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu, Kopienā un okupētajās teritorijās jāievēro bez pārtraukuma.

Ja no Kopienas vai okupētajām teritorijām uz citu valsti izvestus noteiktas izcelsmes produktus ieved atpakaļ, tad tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes produktiem, ja vien kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā nevar pierādīt, ka:

- atpakaļ ievestās preces ir tās pašas, kas izvestas, un

- ar tām nav veiktas nekādas darbības, izņemot tās, kas vajadzīgas, lai saglabātu preces labā stāvoklī, kamēr tās atrodas attiecīgajā valstī.

2. apakšiedaļa

Izcelsmes pierādījumi

a) Preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1

105. pants

Saistībā ar šo iedaļu izcelsmes statusu pierāda ar preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kura paraugs dots 21. pielikumā.

106. pants

1. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod pēc izvedēja rakstiska pieteikuma vai, ja izvedējs uzņemas atbildību, pēc tā pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma. Pieteikumu sagatavo veidlapā, kuras paraugs dots 21. pielikumā, un to aizpilda saskaņā ar šās apakšiedaļas noteikumiem.

Okupēto teritoriju tirdzniecības kameras pieteikumus uz preču pārvadājumu sertifikātiem EUR.1 saglabā vismaz divus gadus.

2. Izvedējs vai tā pilnvarots pārstāvis kopā ar pieteikumu iesniedz arī visus apliecinošos dokumentus, kas pierāda, ka par izvedamajiem produktiem var izdot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1.

Izvedējs vai tā pilnvarots pārstāvis apņemas pēc kompetento iestāžu lūguma iesniegt jebkādus papildu pierādījumus, kas ļautu pārbaudīt izcelsmes statusu produktiem, kuri pretendē uz atvieglojumu režīmu, un apņemas ļaut minētajām iestādēm pārbaudīt tā grāmatvedību un produktu iegūšanas apstākļus.

3. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot tikai tad, ja tas noder par dokumentālu pierādījumu saistībā ar 98. pantā minēto tarifa atvieglojumu piemērošanu.

4. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod okupēto teritoriju tirdzniecības kameras vai izvedējas dalībvalsts muitas dienesti, ja izvedamās preces var uzskatīt par noteiktas izcelsmes produktiem šās iedaļas nozīmē.

5. Tā kā preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir dokumentāls pierādījums saistībā ar attiecīgā atvieglojumu režīma piemērošanu, tad okupēto teritoriju tirdzniecības kameru vai izvedējas dalībvalsts muitas dienestu pienākums ir veikt pasākumus preču izcelsmes un pārējo sertifikātā sniegto paziņojumu pārbaudīšanai.

6. Lai pārbaudītu, vai ir ievēroti 4. punkta nosacījumi, okupēto teritoriju tirdzniecības kamerām un izvedējas dalībvalsts muitas dienestiem ir tiesības prasīt jebkādus dokumentālus pierādījumus vai izdarīt jebkādas pēc to ieskatiem vajadzīgas pārbaudes.

7. Okupēto teritoriju tirdzniecības kameru un izvedējas dalībvalsts muitas iestāžu pienākums ir nodrošināt 1. punktā minēto veidlapu pareizu aizpildīšanu. Jo īpaši tās pārbauda, vai produktu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi negodīgi papildinājumi. Šim nolūkam produktu aprakstu aizpilda, neatstājot tukšas līnijas. Ja atvēlēto laukumu pilnīgi neaizpilda, tad zem pēdējās apraksta rindas novelk horizontālu svītru un tukšo laukumu pārsvītro.

8. Preču pārvadājumu sertifikāta izdošanas datumu ieraksta tajā sertifikāta daļā, kas rezervēta muitas dienestiem.

9. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 okupēto teritoriju tirdzniecības kameras vai izvedējas dalībvalsts muitas dienesti izdod, kad attiecīgos produktus izved. Sertifikātu izvedējam izsniedz tūlīt pēc faktiskās izvešanas vai tās nodrošināšanas.

107. pants

1. Izņēmuma apstākļos preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot arī pēc attiecīgo produktu izvešanas, ja izvešanas laikā tā nav izdota nejaušas kļūdas vai bezdarbības vai īpašu apstākļu dēļ.

2. Lai piemērotu 1. punktu, izvedēja pieteikumā:

- norāda vietu un dienu, kurā izvesti produkti, uz kuriem sertifikāts attiecas,

- apliecina, ka preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 nav izdots attiecīgo produktu izvešanas laikā, un min neizdošanas iemeslus.

3. Okupēto teritoriju tirdzniecības kameras vai izvedējas dalībvalsts muitas dienesti preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot ar atpakaļejošu spēku, bet tikai pēc tam, kad pārbaudījušas, vai izvedēja pieteikumā sniegtie dati atbilst attiecīgajā lietā iekļautajiem datiem.

Ar atpakaļejošu spēku izdotus sertifikātus vizē ar vienu no šādām frāzēm:

- ,

- udstedt efterfølgende

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- .

4. Šā panta 3. punktā minēto vīzu ieraksta preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ailē "Piezīmes".

108. pants

1. Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 zādzības, nozaudēšanas vai bojāejas gadījumā izvedējs var lūgt okupēto teritoriju tirdzniecības kameru vai izvedējas dalībvalsts muitas dienestu, kas sertifikātu izdevis, izdot dublikātu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem izvešanas dokumentiem.

2. Tā izdotu dublikātu vizē ar vienu no šiem vārdiem:

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- .

3. Šā panta 2. punktā minēto vīzu ieraksta preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ailē "Piezīmes".

4. Dublikāts, kurā ir pirmējā sertifikāta EUR.1 izdošanas datums, stājas spēkā minētajā datumā.

109. pants

Jebkurā laikā vienu vai vairākas preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var aizstāt ar vienu vai vairākiem citiem preču pārvadājumu sertifikātiem EUR.1, ar noteikumu, ka to izdara Kopienas muitas iestāde, kurā preces atrodas.

110. pants

1. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 piecos mēnešos no dienas, kad to izdevušas okupēto teritoriju tirdzniecības kameras, iesniedz tās dalībvalsts muitas dienestiem, kurā uzrāda produktus.

2. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ko dalībvalsts muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā noteiktā uzrādīšanas termiņa, var pieņemt ar nolūku piemērot atvieglojumu režīmu, ja iemesls sertifikāta neiesniegšanai termiņā ir nepārvarama vara vai ārkārtēji apstākļi.

3. Citos novēlotas uzrādīšanas gadījumos ievedējas dalībvalsts muitas dienesti sertifikātus var pieņemt, ja produkti tiem uzrādīti pirms minētā termiņa.

111. pants

1. Produktiem, ko no okupētajām teritorijām sūta izstādīšanai kādā trešā valstī un ko pēc izstādīšanas pārdod ievešanai Kopienā, tos ievedot, piešķir 98. pantā minētās tarifa preferences, ar nosacījumu, ka produkti atbilst šās iedaļas prasībām, kas ļauj tos atzīt par produktiem ar izcelsmi okupētajās teritorijās, ar noteikumu, ka muitas dienestiem pieņemamā veidā tiek pierādīts, ka:

a) izvedējs šos produktus nosūtījis no okupētajām teritorijām uz valsti, kur notiek izstāde, un tur tos izstādījis;

b) šis izvedējs produktus ir pārdevis vai citādi nodevis kādai personai Kopienā;

c) produkti Kopienā vai nu izstādes laikā, vai tūlīt pēc tam iesūtīti tādā pašā stāvoklī, kādā tie tika nosūtīti uz izstādi;

d) kopš to nosūtīšanas uz izstādi produkti nav izmantoti citiem mērķiem, tikai izstādīšanai.

2. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 muitas dienestiem uzrāda parastajā kārtībā. Sertifikātā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā var prasīt papildu dokumentālus pierādījumus par preču veidu un to izstādīšanas nosacījumiem.

3. Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem un tamlīdzīgai publiskai izstādīšanai, kuru nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās ar nolūku pārdot ārvalstu produktus un kuras laikā produkti paliek muitas uzraudzībā.

112. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 iesniedz ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem saskaņā ar šajā iedaļā aprakstīto procedūru. Minētie dienesti var prasīt sertifikāta tulkojumu.

Tāpat tie var prasīt, lai deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā pievienotu ievedēja apliecinājumu, ka produkti atbilst prasībām, kas jāievēro, lai piemērotu 98. pantā minētās tarifa preferences.

113. pants

Ja pēc deklarētāja lūguma kādu nemontētu vai izjauktu priekšmetu, kas iekļauts harmonizētās sistēmas 84. vai 85. nodaļā, atbilstīgi muitas dienestu paredzētiem nosacījumiem ieved vairākos sūtījumos, tad to uzskata par vienu priekšmetu un preču pārvadājumu sertifikātu var iesniegt attiecībā uz visu priekšmetu brīdī, kad ieved pirmo sūtījumu.

114. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ievedējas dalībvalsts muitas dienesti glabā saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem.

b) EUR.2 veidlapa

115. pants

1. Neatkarīgi no 106. panta, ja kādā sūtījumā ir vienīgi noteiktas izcelsmes produkti un tā vērtība nepārsniedz EUR 2820, tad noteiktas izcelsmes pierādījums šās iedaļas nozīmē ir EUR.2 veidlapa, kuras paraugs dots 22. pielikumā.

2. EUR.2 veidlapu aizpilda un paraksta izvedējs vai — uz izvedēja atbildību — tā pilnvarots pārstāvis.

3. EUR.2 veidlapu aizpilda par katru sūtījumu.

4. Šie noteikumi neatbrīvo izvedējus no pienākuma pildīt citas formalitātes saskaņā ar muitas vai pasta noteikumiem.

5. Izvedējs, kurš aizpilda EUR.2 veidlapu, pēc okupēto teritoriju Tirdzniecības kameras lūguma iesniedz visus apliecinošus dokumentus attiecībā uz šās veidlapas izmantošanu.

116. pants

Ja tiek atklāts, ka preču pārvadājumu sertifikātā EUR.1 vai EUR.2 veidlapā sniegtie paziņojumi nedaudz nesakrīt ar dokumentiem, ko iesniedz muitas iestādei ar nolūku kārtot ar materiālu ievešanu saistītās formalitātes, tad dokuments šā fakta dēļ nezaudē spēku, ja tiek pienācīgi konstatēts, ka preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR.2 veidlapa atbilst uzrādītajām precēm.

117. pants

1. Šādus produktus var ievest Kopienā kā noteiktas izcelsmes produktus šās iedaļas nozīmē, neprasot uzrādīt 105. vai 115. pantā minētos dokumentus:

a) produktus, ko privātpersonas sūta citām privātpersonām kā sīkpakas, ar noteikumu, ka produktu vērtība nepārsniedz EUR 200;

b) produktus, kas ir ceļotāju personiskajā bagāžā, ar noteikumu, ka produktu vērtība nepārsniedz EUR 565.

2. Šos noteikumus piemērot tikai tad, ja tādi ievedumi nav komerciāli, ja tie ir deklarēti kā atbilstoši attiecīgo atvieglojumu piemērošanas nosacījumiem un ja nav šaubu par tādas deklarācijas patiesumu.

3. apakšiedaļa

Administratīvās sadarbības metodes

118. pants

Okupētās teritorijas nosūta Komisijai tirdzniecības kameru zīmogu paraugus, kā arī to iestāžu adreses, kas ir kompetentas izdot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un turpmāk pārbaudīt šī sertifikāta un EUR.2 veidlapas.

Komisija šo informāciju nosūta dalībvalstu muitas dienestiem.

119. pants

1. Sertifikāta EUR.1 vai veidlapas EUR.2 turpmāk pārbauda izlases kārtā vai tad, ja ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem vai okupēto teritoriju tirdzniecības kamerām rodas pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu vai informācijas pareizumu attiecībā uz konkrēto preču patieso izcelsmi.

2. Lai nodrošinātu 1. apakšiedaļas pienācīgu piemērošanu, okupētās teritorijas palīdz Kopienai, ļaujot dalībvalstu muitas dienestiem pārbaudīt preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un veidlapu EUR.2 autentiskumu un sniegto ziņu pareizumu attiecībā uz konkrēto produktu faktisko izcelsmi.

3. Piemērojot 1. punktu, ievedējas dalībvalsts vai teritorijas muitas dienesta sertifikātu EUR.1 vai veidlapu EUR.2, vai to kopijas nosūta atpakaļ okupēto teritoriju tirdzniecības kamerām vai izvedējas dalībvalsts muitas dienestiem, attiecīgā gadījumā norādot izziņas iemeslus pēc formas vai pēc būtības.

Prasītājas iestādes EUR.1 sertifikātam un veidlapai EUR.2 pievieno attiecīgos tirdzniecības dokumentus vai to kopijas, kā arī, lai pamatotu lūgumu pēc turpmākas pārbaudes, nosūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liek domāt, ka minētajā sertifikātā vai minētajā veidlapā iekļautie dati nav precīzi.

Ja ievedējas dalībvalsts muitas dienesti lemj apturēt atvieglojumu režīma piemērošanu, kamēr nav zināmi pārbaudes rezultāti, tad tās ļauj preces atlaist, veicot pēc saviem ieskatiem vajadzīgos piesardzības pasākumus.

4. Ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem vai okupēto teritoriju tirdzniecības kamerām pārbaudes rezultātus dara zināmus sešos mēnešos. Rezultātiem jābūt tādiem, lai uz to pamata būtu iespējams noteikt, vai saskaņā ar 3. punktu atpakaļ nosūtīti dokumenti attiecas uz faktiski izvestām precēm un vai tādām precēm pienākas piemērot atvieglojumu režīmu.

Šim punktam piemēro 95. panta 5. punktu.

5. Turpmāk pārbaudot EUR.1 sertifikātus, okupēto teritoriju tirdzniecības kameras vai izvedējas dalībvalsts muitas dienesti izvešanas dokumentus vai to atvietotāju sertifikātu kopijas saglabā vismaz divus gadus.

3. iedaļa

Bosnijas un Hercegovinas Republika, Horvātijas Republika un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritorija

1. apakšiedaļa

Noteiktas izcelsmes produktu jēdziena definīcija

120. pants

Piemērojot noteikumus par tarifa preferencēm, ko Kopiena piešķir noteiktiem produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Bosnijas un Hercegovinas Republika, Horvātijas Republika vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritorija, še turpmāk — "saņēmēja Republika", ar nosacījumu, ka attiecīgie produkti ievesti tieši 125. panta nozīmē, šādus produktus uzskata par:

1. produktiem ar izcelsmi saņēmējā Republikā:

a) saņēmējā Republikā pilnīgi iegūtus produktus;

b) saņēmējā Republikā saražotus produktus, kuru ražošanā izmantoti produkti, kas nav pilnīgi iegūti attiecīgajā Republikā, ar noteikumu, ka minētie produkti ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 122. panta nozīmē. Taču šis nosacījums neattiecas uz produktiem, kuru izcelsme šās apakšiedaļas nozīmē ir Kopienā, ar noteikumu, ka attiecīgajā saņēmējā Republikā tie ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti tā, ka tāda apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 122. panta 3. punktā minēto nepietiekamo apstrādi vai pārstrādi;

2. produktiem ar izcelsmi Kopienā:

a) Kopienā pilnīgi iegūtus produktus;

b) Kopienā saražotus produktus, kuru ražošanā izmantoti produkti, kas nav pilnīgi iegūti Kopienā, ar noteikumu, ka minētie produkti ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 122. panta nozīmē. Taču šis nosacījums neattiecas uz produktiem, kuru izcelsme šās apakšiedaļas nozīmē ir saņēmējā Republikā, ar noteikumu, ka Kopienā tie ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti tā, ka tāda apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 122. panta 3. punktā minēto nepietiekamo apstrādi vai pārstrādi.

121. pants

1. Par pilnīgi iegūtiem saņēmējā Republikā vai Kopienā uzskata 67. panta 1. punkta a)—k) apakšpunktā uzskaitītos produktus.

2. Šās regulas 67. panta 1. punkta f) apakšpunktā lietotais termins "saņēmējas valsts kuģi" attiecas tikai uz kuģiem,

- kuri ir reģistrēti vai uzskaitīti kādā dalībvalstī vai attiecīgajā saņēmējā Republikā,

- kas peld ar kādas dalībvalsts vai attiecīgās saņēmējas Republikas karogu,

- no kuriem vismaz 50 % pieder attiecīgo dalībvalstu vai saņēmējas Republikas piederīgajiem vai tādai uzņēmējsabiedrībai ar galveno sēdekli dalībvalstī vai saņēmējā Republikā, kuras viens vai vairāki vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs, kā arī lielākā daļa šādu padomju biedru ir attiecīgās dalībvalsts vai saņēmējas Republikas piederīgie un turklāt — personālsabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā — vismaz puse kapitāla pieder attiecīgajām dalībvalstīm vai saņēmējai Republikai, vai arī dalībvalstu vai saņēmējas Republikas valsts iestādēm vai piederīgajiem,

- kuru kapteinis un visi virsnieki ir attiecīgo dalībvalstu vai saņēmējas Republikas piederīgie un

- kuru komandā vismaz 75 % ir attiecīgo dalībvalstu vai saņēmējas Republikas piederīgie.

3. Termini "Kopiena" un "saņēmēja Republika" attiecas arī uz to teritoriālajiem ūdeņiem. Kuģus, kas peld atklātā jūrā, tostarp zivju pārstrādes bāzes kuģus, uz kuriem apstrādā vai pārstrādā nozvejotās zivis, uzskata par to piederības valsts teritorijas daļu, ar noteikumu, ka tie atbilst 2. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem.

122. pants

1. Piemērojot 120. pantu, izejvielas bez noteiktas izcelsmes uzskata par pietiekami apstrādātām vai pārstrādātām, ja saražoto produktu klasificē citā pozīcijā nekā tajās, kurās iekļautas visas ražošanā izmantotās izejvielas bez noteiktas izcelsmes, ievērojot šā panta 2. un 3. punktu.

Piemēro 68. panta 1. punkta otro, trešo un ceturto daļu.

2. Attiecībā uz 20. pielikuma saraksta 1. un 2. ailē minētiem produktiem ir jāievēro uz attiecīgo produktu attiecinātie 3. ailē dotie nosacījumi, nevis 1. punkta noteikums.

a) Ja 20. pielikuma sarakstā attiecībā uz kādu Kopienā vai saņēmējā Republikā saražotu produktu ir teikts, ka izcelsmes statusu nosaka pēc procentuālas attiecības, tad apstrādes vai pārstrādes gaitā pievienotā vērtība atbilst saražotā produkta ražotāja cenai, no kuras atņem Kopienā vai saņēmējā Republikā ievestu trešo valstu materiālu muitas vērtību.

b) "Vērtība" 20. pielikuma sarakstā ir izmantoto izejvielu bez noteiktas izcelsmes muitas vērtība to ievešanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, tad pirmā noskaidrojamā cena, ko par šīm izejvielām maksā attiecīgajā teritorijā.

Ja jānosaka izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība, tad iepriekšējo punktu piemēro pēc analoģijas.

c) "Ražotāja cena" 20. pielikuma sarakstā ir cena, ko par attiecīgo produktu maksā ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir iekļauta visu ražošanā izmantoto materiālu vērtība, no kuras atņem visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai ko varētu atmaksāt, saražoto produktu izvedot.

3. Piemērojot 1. un 2. punktu, 68. panta 3. punkta a)—h) apakšpunktā minētās darbības uzskata par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai piešķirtu noteiktas izcelsmes produktu statusu neatkarīgi no tā, vai notiek pārklasificēšana citā pozīcijā.

123. pants

Lai noteiktu, vai preču izcelsme ir kādā saņēmējā Republikā vai Kopienā, nav jānoskaidro, vai tādu preču iegūšanai izmantotā elektroenerģija, kurināmais, rūpnīcas, iekārtas, mašīnas un darbarīki, kā arī ražošanas gaitā izmantotie materiāli vai produkti, kuri nav iekļauti un kuri nav paredzēti iekļaušanai galaprodukta sastāvā, ir vai nav ar izcelsmi trešās valstīs.

124. pants

Šai iedaļai piemēro 73. un 74. panta noteikumus.

125. pants

1. Šās regulas 120. pantā minētās tarifa preferences piemēro vienīgi tiem noteiktas izcelsmes produktiem vai materiāliem, ko no kādas saņēmējas Republikas teritorijas pārved uz Kopienas teritoriju, neiebraucot citā teritorijā. Taču preces ar izcelsmi kādā saņēmējā Republikā vai Kopienā, ko nosūta kā vienu sūtījumu, var pārvest pa citu teritoriju, kas nav kādas saņēmējas Republikas vai Kopienas teritorija, neatkarīgi no tā, vai tādā teritorijā notiek vai nenotiek pārkraušana vai pagaidu uzglabāšana noliktavā, ar noteikumu, ka preces tranzīta vai uzglabāšanas valstī visu laiku bijušas muitas dienestu uzraudzībā un nav tikušas pakļautas darbībām, kas nav izkraušana, iekraušana vai cita darbība, kuras nolūks ir tās saglabāt labā stāvokli.

Produktus ar izcelsmi saņēmējā Republikā vai Kopienā var pārvadāt pa cauruļvadiem caur teritoriju, kas nav Kopienas vai saņēmējas Republikas teritorija.

2. Pierādījumus par to, ka ir ievēroti 1. punkta nosacījumi, kompetentajiem muitas dienestiem sniedz, uzrādot:

a) izvedējā valstī vai teritorijā izdotu vienotu pārvadājuma dokumentu, kas attiecas uz pārvadāšanu caur tranzītvalsti; vai

b) tranzītvalsts muitas dienestu izdotu sertifikātu, kurā:

- sniegts preču precīzs apraksts,

- norādītas produktu izkraušanas un otrreizējas iekraušanas dienas, norādot iesaistītos kuģus,

- apliecināti nosacījumi, ar kuriem saskaņā preces atradušās tranzītvalstī, vai

c) ja netiek uzrādīti iepriekš minētie dokumenti, tad jebkādus citus pamatojošus dokumentus.

126. pants

Šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi, kas attiecas uz noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu, Kopienā vai saņēmējā Republikā jāievēro bez pārtraukuma.

Ja no Kopienas vai kādas saņēmējas Republikas uz citu valsti izvestas noteiktas izcelsmes preces ieved atpakaļ, tad tās uzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas dienestiem pieņemamā veidā nevar pierādīt, ka:

- atpakaļ ievestās preces ir tās pašas, kas izvestas, un

- ar tām nav veiktas nekādas darbības, izņemot tās, kas vajadzīgas, lai saglabātu preces labā stāvoklī, kamēr tās atrodas attiecīgajā valstī.

2. apakšiedaļa

Izcelsmes pierādījumi

a) Preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1

127. pants

Saistībā ar šo iedaļu produktu izcelsmes statusu pierāda ar preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kuras paraugs dots 21. pielikumā.

128. pants

1. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod pēc izvedēja rakstiska pieteikuma vai, ja izvedējs uzņemas atbildību, pēc tā pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma. Pieteikumu sagatavo veidlapā, kuras paraugs dots 21. pielikumā, un to aizpilda saskaņā ar šās apakšiedaļas noteikumiem.

Izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesta pieteikumus uz preču pārvadājumu sertifikātiem EUR.1 saglabā vismaz divus gadus.

2. Piemēro 106. panta 2. punkta noteikumus.

3. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot tikai tad, ja tas noder par dokumentālu pierādījumu saistībā ar 120. pantā minēto tarifa preferenču piemērošanu.

4. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti, ja preces var uzskatīt par noteiktas izcelsmes produktiem šās iedaļas nozīmē.

5. Gadījumos, kad preces uzskata par noteiktas izcelsmes produktiem 120. panta 1. punkta b) apakšpunkta pēdējā teikuma nozīmē vai tā paša panta 2. punkta b) apakšpunkta pēdējā teikuma nozīmē, preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 izdod tikai tad, ja tiek uzrādīts jau iepriekš izdots vai sagatavots izcelsmes pierādījums. Šo izcelsmes pierādījumu izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti saglabā vismaz divus gadus.

6. Tā kā preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir dokumentāls pierādījums saistībā ar 120. pantā minēto tarifa preferenču piemērošanu, tad izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestu pienākums ir veikt pasākumus preču izcelsmes un pārējo sertifikātā sniegto paziņojumu pārbaudīšanai.

7. Lai pārbaudītu, vai ir ievēroti 4. un 5. punkta nosacījumi, izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem ir tiesības prasīt jebkādus dokumentālus pierādījumus vai izdarīt jebkādas pēc to ieskatiem vajadzīgas pārbaudes.

8. Izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestu pienākums ir nodrošināt 127. pantā minētās veidlapas pareizu aizpildīšanu. Jo īpaši tās pārbauda, vai produktu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi negodīgi papildinājumi. Tādā nolūkā produktu aprakstu aizpilda, neatstājot tukšas līnijas. Ja atvēlēto laukumu pilnīgi neaizpilda, tad zem pēdējās apraksta rindas novelk horizontālu svītru un tukšo laukumu pārsvītro.

9. Preču pārvadājumu sertifikāta izdošanas datumu ieraksta tajā sertifikāta daļā, kas rezervēta muitas dienestiem.

10. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti izdod, kad attiecīgos produktus izved. Sertifikātu izvedējam izsniedz tūlīt pēc faktiskās izvešanas vai tās nodrošināšanas.

11. Saistībā ar Bosnijas un Hercegovinas Republiku un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritoriju atsauce uz "muitas dienestiem" šajā un nākamajos pantos jāsaprot kā atsauce un tautsaimniecības kamerām, ja minēto republiku tautsaimniecības kameras veic attiecīgās funkcijas.

129. pants

Uz šo iedaļu attiecas 107.—109. pants.

130. pants

1. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 piecos mēnešos no dienas, kad to izdevuši izvešanas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti, iesniedz tās ievešanas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem, kurā produkti ievesti.

2. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ko ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā noteiktā uzrādīšanas termiņa, var pieņemt ar nolūku piemērot atvieglojumu režīmu, ja iemesls sertifikāta neiesniegšanai termiņā ir nepārvarama vara vai ārkārtēji apstākļi.

3. Citos novēlotas uzrādīšanas gadījumos ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas diensti sertifikātus var pieņemt, ja produkti tām uzrādīti minētajā termiņā.

131. pants

1. Produktiem, ko no Kopienas vai no saņēmējas Republikas sūta izstādīšanai citā valstī un pārdod ievešanai Kopienā, ievedot piešķir 120. pantā minētās tarifa preferences, ar nosacījumu, ka preces atbilst 1. apakšiedaļas prasībām, kas ļauj tās atzīt par precēm ar izcelsmi Kopienā vai saņēmējā Republikā, ar noteikumu, ka muitas dienestiem pieņemamā veidā tiek pierādīts, ka:

a) izvedējs šos produktus nosūtījis no Kopienas vai no saņēmējas Republikas uz valsti, kurā notiek izstāde, un tur tos izstādījis;

b) šis izvedējs produktus ir pārdevis vai citādi nodevis kādai personai saņēmējā Republikā vai Kopienā;

c) produkti saņēmējā Republikā vai Kopienā izstādes laikā vai tūlīt pēc tam iesūtīti tādā pašā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi;

d) kopš to nosūtīšanas uz izstādi produkti nav izmantoti citiem mērķiem, tikai izstādīšanai.

2. Piemēro 111. panta 2. un 3. punktu.

132. pants

Preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 iesniedz ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts vai saņēmējas Republikas noteiktu procedūru. Minētie dienesti var prasīt sertifikāta tulkojumu.

Tāpat tās var prasīt, lai ievešanas deklarācijai pievienotu ievedēja apliecinājumu, ka produkti atbilst prasībām, kas jāievēro, lai piemērotu 120. pantā minētās tarifa preferences.

133. pants

Neskarot 122. panta 3. punktu, ja pēc deklarētāja lūguma kādu nemontētu vai izjauktu priekšmetu, kas iekļauts harmonizētās sistēmas 84. vai 85. nodaļā, atbilstīgi muitas dienestu paredzētiem nosacījumiem ieved vairākos sūtījumos, tad to uzskata par vienu priekšmetu un preču pārvadājumu sertifikātu var iesniegt attiecībā uz visu priekšmetu laikā, kad ieved pirmo sūtījumu.

134. pants

Preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti glabā saskaņā ar Kopienā vai attiecīgajā saņēmējā Republikā spēkā esošiem noteikumiem.

b) EUR.2 veidlapa

135. pants

1. Neatkarīgi no 127. panta, ja kādā sūtījumā ir vienīgi noteiktas izcelsmes produkti un tā vērtība nepārsniedz EUR 3000, tad noteiktas izcelsmes pierādījums 1. apakšiedaļas nozīmē ir EUR.2 veidlapa, kuras paraugs dots 22. pielikumā.

2. EUR.2 veidlapu aizpilda un paraksta izvedējs vai, ja tas uzņemas atbildību, tā pilnvarots pārstāvis. Ja izvedējā dalībvalstī vai teritorijā jau ir pārbaudīts, vai sūtījumā iekļautās preces atbilst noteiktas izcelsmes produkta jēdzienam, tad izvedējs tādu pārbaudi var minēt EUR.2 veidlapas ailē "piezīmes".

3. EUR.2 veidlapu aizpilda par katru sūtījumu.

4. Šie noteikumi neatbrīvo izvedējus no pienākuma pildīt citas formalitātes saskaņā ar muitas vai pasta noteikumiem.

5. Izvedējs, kurš aizpilda EUR.2 veidlapu, pēc izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestu lūguma iesniedz visus apliecinošus dokumentus attiecībā uz šās veidlapas izmantošanu.

136. pants

Šādiem noteiktas izcelsmes produktiem 1. apakšiedaļas nozīmē, tos ievedot Kopienā vai saņēmējā Republikā, var piemērot 120. pantā minētās tarifa preferences, neprasot uzrādīt 127. vai 135. pantā minētos dokumentus:

a) produktus, ko privātpersonas kā sīkpakas sūta citām privātpersonām, ar noteikumu, ka produktu vērtība nepārsniedz EUR 215;

b) produktus, kas ir ceļotāju personiskajā bagāžā, ar noteikumu, ka produktu vērtība nepārsniedz EUR 600.

Uz šo iedaļu attiecas 117. panta 2. punkts.

3. apakšiedaļa

Administratīvās sadarbības metodes

137. pants

Saņēmējas republikas nosūta Komisijai to muitas dienestu zīmogu paraugus un adreses, kas ir kompetentas izdot preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 un turpmāk pārbaudīt šos sertifikātus un EUR.2 veidlapas. Komisija šo informāciju paziņo dalībvalstu muitas dienestiem.

138. pants

1. EUR.1 sertifikātus vai veidlapas EUR.2 turpmāk pārbauda izlases kārtībā vai tad, ja ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu vai sniegto ziņu pareizumu attiecībā uz konkrēto preču patieso izcelsmi.

2. Lai nodrošinātu šo noteikumu pienācīgu piemērošanu, saņēmēja Republika un Kopienas dalībvalsts ar savu muitas dienestu starpniecību sniedz savstarpēju palīdzību, pārbaudot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un veidlapu EUR.2 autentiskumu un sniegto ziņu pareizumu attiecībā uz konkrēto produktu patieso izcelsmi.

3. Piemērojot 1. punktu, ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti EUR.1 sertifikātu vai veidlapu EUR.2, vai to kopijas nosūta atpakaļ izvedējas dalībvalsts muitas dienestiem, attiecīgā gadījumā norādot izziņas iemeslus pēc formas vai pēc būtības.

Prasītāja iestāde sertifikātam EUR.1 vai veidlapai EUR.2 pievieno rēķinu vai tā kopiju, ja rēķins ticis uzrādīts, kā arī nosūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liek domāt, ka minētajā sertifikātā vai minētajā veidlapā iekļautie dati nav precīzi.

Ja ievedējas dalībvalsts muitas dienesti lemj pārtraukt 120. pantā minētās tarifa preferences, kamēr nav zināmi pārbaudes rezultāti, tad tie ļauj produktus atlaist, veicot pēc saviem ieskatiem vajadzīgos piesardzības pasākumus.

4. Ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem pārbaudes rezultātus dara zināmus sešu mēnešu laikā. Rezultātiem jābūt tādiem, lai uz to pamata būtu iespējams noteikt, vai saskaņā ar 3. punktu atpakaļ nosūtīti dokumenti attiecas uz faktiski izvestiem produktiem un vai tādiem produktiem tiešām pienācies piemērot 120. pantā minētās tarifa preferences.

Ja pamatotu šaubu gadījumā atbilde nav saņemta sešos mēnešos no dienas, kad iesniegts lūgums izdarīt pārbaudi, vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai produktu īsto izcelsmi, tad, izņemot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļos, prasītājas iestādes liedz tiesības uz atvieglojumu režīmu.

5. Turpmāk pārbaudot EUR.1 sertifikātus, izvedējas valsts muitas dienesti sertifikātus, kā arī visus ar tiem saistītos izvešanas dokumentus saglabā vismaz divus gadus.

4. apakšiedaļa

Seūta un Meliļa

139. pants

1. Šajā iedaļā lietotais termins "Kopiena" neietver Seūtu un Meliļu. Termins "Kopienas izcelsmes produkti" neietver minēto reģionu izcelsmes produktus.

2. Šās iedaļas 1.—3. apakšiedaļa pēc analoģijas attiecas arī uz Seūtas un Meliļas izcelsmes produktiem, ievērojot 140. pantā izklāstītos īpašos nosacījumus.

140. pants

1. Šās regulas 120. panta vietā piemēro šā panta turpmākos punktus, un atsauces uz minēto pantu pēc analoģijas attiecina uz šo pantu.

2. Ar noteikumu, ka attiecīgie produkti ievesti tieši saskaņā ar 125. panta noteikumiem, šādus produktus uzskata par:

a) Seūtas un Meliļas izcelsmes produktiem:

(i) Seūtā un Meliļā pilnīgi iegūtus produktus;

(ii) Seūtā un Meliļā saražotus produktus, kuru ražošanā izmantoti produkti, kas nav minēti (i) nodalījumā, ar noteikumu, ka minētie produkti ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 122. panta nozīmē. Taču šis nosacījums neattiecas uz produktiem, kuru izcelsme 1. apakšiedaļas nozīmē ir Kopienā vai saņēmējā Republikā, ar noteikumu, ka Seūtā vai Meliļā tie ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti tā, ka tāda apstrāde vai pārstāde pārsniedz 122. panta 3. punktā minēto nepietiekamo apstrādi vai pārstrādi;

b) saņēmējas Republikas izcelsmes produktiem:

(i) saņēmējā Republikā pilnīgi iegūtus produktus;

(ii) saņēmējā Republikā saražotus produktus, kuru ražošanā izmantoti produkti, kas nav minēti (i) nodalījumā, ar noteikumu, ka minētie produkti ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 122. panta nozīmē. Taču šis nosacījums neattiecas uz produktiem, kuru izcelsme 1. apakšiedaļas nozīmē ir Seūtā un Meliļā vai Kopienā, ar noteikumu, ka tos pietiekami apstrādā vai pārstrādā tā, ka tāda apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 122. panta 3. punktā minēto nepietiekamo apstrādi vai pārstādi.

3. Seūtu un Meliļu uzskata par vienotu teritoriju.

4. Izvedējs vai tā pilnvarots pārstāvis ieraksta attiecīgās saņēmējas Republikas nosaukumu un "Seūta un Meliļa" EUR.1 preču pārvadājumu sertifikāta 2. ailē.

Turklāt, ja produkta izcelsme ir Seūtā un Meliļā, tad to norāda EUR.1 preču pārvadājumu sertifikāta 4. ailē.

5. Par šo noteikumu piemērošanu Seūtā un Meliļā atbild Spānijas muitas dienesti.

V SADAĻA

MUITAS VĒRTĪBA

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

141. pants

1. Piemērojot Kodeksa 28.—36. pantu un šo sadaļu, dalībvalstis ievēro 23. pielikumā izklāstītos noteikumus.

Noteikumus, kas doti 23. pielikuma pirmajā ailē, piemēro, ņemot vērā otrajā ailē doto skaidrojošo piezīmi.

2. Ja, nosakot muitas vērtību, ir jāatsaucas uz vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, tad piemēro 24. pielikuma noteikumus.

142. pants

1. Šajā sadaļā:

a) "Nolīgums" ir Nolīgums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta piemērošanu, kas noslēgts 1973.—1979. gada daudzpusējās tirdzniecības sarunās un minēts Kodeksa 31. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā;

b) "saražotas preces" aptver audzētas, izgatavotas un raktuvēs iegūtas preces;

c) "tādas pašas preces" ir vienā un tajā pašā valstī ražotas preces, kas ir vienādas visos aspektos, arī pēc fiziskām īpašībām, kvalitātes un reputācijas. Niecīgas izskata atšķirības nav šķērslis par tādām pašām uzskatīt preces, kas visādi citādi atbilst šai definīcijai;

d) "līdzīgas preces" ir vienā un tajā pašā valstī ražotas preces, kuras, lai gan nav vienādas no visiem aspektiem, ir ar līdzīgām īpašībām un sastāv no līdzīgiem materiāliem, kas ļauj tām izpildīt vienas un tās pašas funkcijas un būt komerciāli atvietojamām; nosakot, vai preces ir līdzīgas, ņem vērā preču kvalitāti, to reputāciju, preču zīmes esību u. c.;

e) "tā paša veida vai tipa preces" ir preces, kuras pieskaitāmas kādai preču grupai vai klāstam, ko ražo kādā konkrētā nozarē vai apakšnozarē un kas ietver arī tādas pašas vai līdzīgas preces.

2. "Tādas pašas preces" un "līdzīgas preces" neietver preces, kurās ietilpst vai kuru ražošanā bijis iesaistīts inženierdarbs, pētniecības un attīstības darbs, māksliniecisks darbs, dizaina darbs, kā arī plāni un skices, attiecībā uz ko nav paredzēti nekādi pielāgojumi Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta (iv) nodalījumā, jo minētie darbi veikti Kopienā.

143. pants

1. Piemērojot Kodeksa 29. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 30. panta 2. punkta c) apakšpunktu, personas uzskata par saistītām tikai tad, ja:

a) kāda persona ir citas personas uzņēmuma valdes loceklis vai administratīvs vadītājs;

b) personas ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri (komercsabiedrību biedri);

c) personas ir darba devējs un darba ņēmējs;

d) kādai personai tieši vai netieši pieder, tā kontrolē vai tur 5 % vai vairāk abu tādu personu nesamaksātās balss akcijas vai daļas;

e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru;

f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona;

g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu; vai

h) personas ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šāda radniecība:

- vīrs un sieva,

- tēvs vai māte un bērns,

- brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa,

- vectēvs vai vecmāmuļa un bērna bērns,

- tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns,

- vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla,

- svainis un svaine.

2. Piemērojot šo sadaļu, tādas uzņēmējdarbībā saistītas personas, no kurām viena persona ir otras personas vienīgais pārstāvis vai vienīgais koncesionārs neatkarīgi no apzīmējuma, par saistītām uzskata tikai tad, ja tās atbilst 1. punkta kritērijiem.

144. pants

1. Lai saskaņā ar Kodeksa 29. pantu noteiktu muitas vērtību precēm, par kurām laikā, kad notiek muitas vērtēšana, faktiski nekāda cena netiek maksāta, tad parasti par pamatu muitas vērtībai ņem cenu, kas minētajā laikā par darījumu būtu maksājama.

2. Komisija un dalībvalstis apspriežas Komitejā par 1. punkta piemērošanu.

145. pants

Ja laišanai brīvā apgrozībā deklarētas preces ir daļa no lielāka daudzuma tādu pašu preču, kas visas pirktas vienā darījumā, tad, piemērojot Kodeksa 29. panta 1. punktu, faktiski maksātā vai maksājamā cena ir cena, ko aprēķina proporcionāli, ņemot vērā tādā veidā deklarētu preču attiecību pret kopējo preču daudzumu.

Tāpat cenu nosaka proporcionāli arī tajos gadījumos, kad tiek nozaudēta daļa sūtījuma vai kad vērtējamās preces pirms laišanas brīvā apgrozībā ir sabojātas.

146. pants

Ja, piemērojot Kodeksa 29. panta 1. punktu, faktiski maksātā vai maksājamā cena ietver kādu summu, kas ir iekšējs nodoklis, ko konkrētām precēm piemēro izcelsmes vai izvešanas valstī, tad minēto summu muitas vērtībā neieskaita ar noteikumu, ka muitas dienstiem pieņemamā veidā var pierādīt, ka konkrētās preces ir tikušas vai tiks no tāda nodokļa atbrīvotas par labu pircējam.

147. pants

1. Piemērojot Kodeksa 29. pantu, faktu, ka preces, kuras ir pārdošanas darījuma priekšmets, deklarē laišanai brīvā apgrozībā, uzskata par adekvātu liecību, ka preces pārdotas izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju. Tādu liecību izmanto arī gadījumos, kad pirms vērtēšanas notikušas vairākas pārdošanas; tādos gadījumos, ievērojot 178.—181. pantu, par pamatu vērtēšanai var ņemt katru cenu, kas rodas pēc tādas pārdošanas.

2. Bet ja laikā starp pārdošanu un laišanu brīvā apgrozībā preces tiek izlietotas kādā trešā valstī, tad muitas vērtībai nav jābūt darījuma vērtībai.

3. Pircējam nav jāatbilst citiem nosacījumiem kā vien tam, ka viņam jābūt pirkuma līguma pusei.

148. pants

Ja, piemērojot Kodeksa 29. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tiek konstatēts, ka ievesto preču pārdošanai vai cenai piemēro nosacījumus vai atlīdzinājumu, kuru vērtību saistībā ar vērtētajām precēm ir iespējams noteikt, tad tādu vērtību uzskata par netiešu maksājumu, ko pircējs maksā pārdevējam kā daļu no faktiski maksātās vai maksājamās cenas ar noteikumu, ka tāds nosacījums vai atlīdzinājums neattiecas:

a) uz darbību, kurai piemērojams Kodeksa 29. panta 3. punkta b) apakšpunkts; vai

b) uz faktoru, kura sakarā atbilstīgi Kodeksa 32. pantam palielināma faktiski maksātā vai maksājamā cena.

149. pants

1. Piemērojot Kodeksa 29. panta 3. punkta b) apakšpunktu, "realizācija" ir visas darbības, kas saistītas ar konkrēto preču reklamēšanu un pārdošanas veicināšanu, kā arī visas darbības, kas saistītas ar konkrēto preču garantijām.

2. Tādas pircēja veiktas darbības uzskata par darbībām, kas veiktas uz viņa paša rēķina, pat tad, ja pircējs tās veicis saskaņā ar kādu pienākumu, ko nosaka līgums ar pārdevēju.

150. pants

1. Piemērojot Kodeksa 30. panta 2. punkta a) apakšpunktu (tādu pašu preču darījuma vērtība), muitas vērtību nosaka, ņemot vērā tādu pašu preču darījuma vērtību pārdošanā, kas notikusi tādā pašā tirdzniecības līmenī un praktiski tādā pašā daudzumā kā vērtētās preces. Ja tādu pārdošanu neizdodas konstatēt, tad izmanto tādu pašu preču darījuma vērtību, kas pārdotas citā tirdzniecības līmenī un/vai citos daudzumos, izdarot attiecīgas korekcijas, ievērojot atšķirības, kam par iemeslu ir tāds cits tirdzniecības līmenis un/vai cits daudzums, ar noteikumu, ka korekcija veikta, pamatojoties uz sniegtiem pierādījumiem, ar ko skaidri argumentēta korekcijas pamatotība un pareizība neatkarīgi no tā, vai korekcijas iznākumā vērtība palielinās vai samazinās.

2. Ja darījuma vērtībā iekļauj Kodeksa 32. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās izmaksas un maksājumus, tad izdara korekciju, lai ņemtu vērā būtiskas atšķirības starp tādām izmaksām un maksājumiem par ievestām precēm, no vienas puses, un attiecīgām tādām pašām precēm, no otras puses, kam par iemeslu ir atšķirīgi attālumi un atšķirīgi pārvadāšanas veidi.

3. Ja, piemērojot šo pantu, tiek konstatēta vairāk nekā viena darījuma vērtība tādām pašām precēm, tad ievesto preču muitas vērtību nosaka pēc zemākās no tām.

4. Piemērojot šo pantu, darījuma vērtību citas personas ražotām precēm ņem vērā tikai tad, ja nav iespējams saskaņā ar 1. punktu konstatēt darījuma vērtību tādām pašām precēm, ko ražojusi tā pati persona, kas ražojusi vērtētās preces.

5. Piemērojot šo pantu, tādu pašu ievestu preču darījuma vērtība ir muitas vērtība, kas iepriekš noteikta saskaņā ar Kodeksa 29. pantu un ko koriģē atbilstīgi šā panta 1. un 2. punktam.

151. pants

1. Piemērojot Kodeksa 30. panta 2. punkta b) apakšpunktu (līdzīgu preču darījuma vērtība), muitas vērtību nosaka, ņemot vērā līdzīgu preču darījuma vērtību pārdošanā, kas notikusi tādā pašā tirdzniecības līmenī un praktiski tādā pašā daudzumā, kā vērtētās preces. Ja tādu pārdošanu neizdodas konstatēt, tad izmanto tādu līdzīgu preču darījuma vērtību, kas pārdotas citā tirdzniecības līmenī un/vai citos daudzumos, izdarot attiecīgas korekcijas, ievērojot atšķirības, kam par iemeslu ir tāds cits tirdzniecības līmenis un/vai cits daudzums, ar noteikumu, ka korekcija veikta, pamatojoties uz sniegtiem pierādījumiem, ar ko skaidri argumentēta korekcijas pamatotība un pareizība neatkarīgi no tā, vai korekcijas iznākumā vērtība palielinās vai samazinās.

2. Ja darījuma vērtībā iekļauj Kodeksa 32. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās izmaksas un maksājumus, tad izdara korekciju, lai ņemtu vērā būtiskas atšķirības starp tādām izmaksām un maksājumiem par ievestām precēm, no vienas puses, un attiecīgām līdzīgām precēm, no otras puses, kam par iemeslu ir atšķirīgi attālumi un atšķirīgi pārvadāšanas veidi.

3. Ja, piemērojot šo pantu, tiek konstatēta vairāk nekā viena darījuma vērtība līdzīgām precēm, tad ievesto preču muitas vērtības nosaka pēc zemākās no tām.

4. Piemērojot šo pantu, darījuma vērtību citas personas ražotām precēm ņem vērā tikai tad, ja nav iespējams saskaņā ar 1. punktu konstatēt darījuma vērtību līdzīgām precēm, ko ražojusi tā pati persona, kas ražojusi vērtētās preces.

5. Piemērojot šo pantu, līdzīgu ievestu preču darījuma vērtība ir muitas vērtība, kas iepriekš noteikta saskaņā ar Kodeksa 29. pantu un ko koriģē atbilstīgi šā panta 1. un 2. punktam.

152. pants

1. a) Ja ievestās preces vai tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces Kopienā pārdod tādā stāvoklī, kādā tās ievestas, tad ievesto preču muitas vērtība, ko nosaka saskaņā ar Kodeksa 30. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ir balstīta uz vienas vienības cenu, par kādu ievestās preces vai tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces tieši vai aptuveni vērtējamo preču ievešanas laikā tādējādi pārdod lielākajā kopapjomā personām, kas nav saistītas ar tām personām, no kurām preces pērk, atņemot šādus lielumus:

(i) vai nu komisijas maksas, ko parasti maksā vai par kuru maksāšanu vienojas, vai rezerves, ko parasti paredz peļņai un vispārējiem izdevumiem (ieskaitot tiešās un netiešās konkrēto preču realizācijas izmaksas), saistībā ar tā paša veida vai tipa ievestu preču pārdevumiem Kopienā;

(ii) pārvadāšanas un apdrošināšanas parastās izmaksas, kā arī saistītās izmaksas, kas rodas Kopienā;

(iii) ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus, kas Kopienā maksājami saistībā ar preču ievešanu vai pārdošanu.

b) Ja ne ievestās preces, ne tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces nepārdod tieši vai aptuveni vērtējamo preču ievešanas laikā, tad saskaņā ar šo pantu noteiktā ievesto preču muitas vērtība, ko citādi nosaka saskaņā ar 1. panta a) apakšpunktu, ir balstīta uz vienas vienības cenu, par kādu ievestās preces vai tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces pārdod Kopienā tādā stāvoklī, kādā tās ievestas, vistuvākajā laikā pēc dienas, kad tika ievestas vērtējamās preces, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc tādas ievešanas.

2. Ja ne ievestās preces, ne tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces Kopienā nepārdod tādā stāvoklī, kādā tās ievestas, tad, ja ievedējs to lūdz, muitas vērtība ir balstīta uz vienas vienības cenu, par kādu ievestās preces pēc to tālākas pārstrādes lielākajā kopapjomā pārdod personām, kas nav saistītas ar tām personām, no kurām preces pērk, pienācīgi ņemot vērā minētās pārstrādes iznākumā pievienoto vērtību un 1. panta a) apakšpunktā minētos atņemamos lielumus.

3. Piemērojot šo pantu, vienas vienības cena, par kādu ievestās preces pārdod lielākajā kopapjomā, ir cena, par kādu vislielāko vienību skaitu personām, kas nav saistītas ar tām personām, no kurām preces pērk, pārdod pirmajā tirdzniecības līmenī pēc ievešanas, kādā tāda pārdošana notiek.

4. Jebkādu pārdošanu Kopienā personai, kas tieši vai netieši, bez atlīdzības vai par pazeminātu cenu piegādā Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos elementus izmantošanai saistībā ar ievesto preču ražošanu un pārdošanu izvešanai, nevajadzētu ņemt vērā, nosakot vienas vienības cenu šā panta nozīmē.

5. Piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, "vistuvākajā laikā" nozīmē dienu, līdz kurai ievesto preču vai tādu pašu vai līdzīgu ievesto preču pārdošana notikusi pietiekamos daudzumos tā, lai varētu noteikt vienas vienības cenu.

153. pants

1. Piemērojot Kodeksa 30. panta 2. punkta d) apakšpunktu (izskaitļotā vērtība), muitas dienesti ar nolūku noteikt minēto vērtību nedrīkst prasīt vai likt nevienai personai, kas nav Kopienas rezidents, uzrādīt pārbaudei vai ļaut piekļūt uzskaitei vai citiem dokumentiem. Taču informāciju, ko preču ražotājs sniedz ar nolūku noteikt muitas vērtību saskaņā ar šo pantu, dalībvalstu muitas dienesti drīkst pārbaudīt trešās valstīs, ja tam piekrīt ražotājs un ar noteikumu, ka minētās iestādes par to laikus ziņo attiecīgās valsts iestādēm un ka pēdējām minētajām iestādēm pret tādu izmeklēšanu nav iebildumu.

2. Kodeksa 30. panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmajā ievilkumā minēto materiālu un izstrādājumu izmaksās vai vērtībā ir iekļautas to elementu izmaksas, kas minēti Kodeksa 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta (ii) un (iii) nodalījumā.

Tāpat minētajās izmaksās vai vērtībā pienācīgi proporcionāli iekļauj visu to Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto produktu vai pakalpojumu vērtību, ko pircējs tieši vai netieši piegādājis vai sniedzis izmantošanai saistībā ar ievesto preču ražošanu. To Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta (iv) nodalījumā minēto elementu vērtību, kurus veic Kopienā, iekļauj tikai tādā mērā, kādā par tādiem elementiem maksā ražotājs.

3. Ja izskaitļotās vērtības noteikšanā izmanto citu informāciju, kas nav ražotāja vai viņa uzdevumā sniegta informācija, tad, ievērojot Kodeksa 15. pantu, muitas dienesti informē deklarētāju, ja viņš to lūdz, par tādas informācijas avotu, izmantotiem datiem un uz tādu datu pamata veiktiem aprēķiniem.

4. Kodeksa 30. panta 2. punkta d) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētie "vispārējie izdevumi" ietver tās tiešās un netiešās izmaksas par izvešanai paredzētu preču ražošanu un pārdošanu, kas nav uzskaitītas Kodeksa 30. panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

154. pants

Ja Kodeksa 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta (ii) nodalījumā minētos konteinerus paredzēts ievest vairākkārt, tad to izmaksas pēc deklarētāja lūguma attiecīgi sadala saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

155. pants

Piemērojot Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta (iv) nodalījumu, pētniecības un projektu skiču izmaksas muitas vērtībā neieskaita.

156. pants

Ja muitas vērtību nosaka pēc citas metodes, nevis pēc darījuma vērtības, tad pēc analoģijas piemēro Kodeksa 33. panta c) apakšpunktu.

2. NODAĻA

Noteikumi par honorāriem un licences maksu

157. pants

1. Piemērojot Kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ar honorāriem un licences maksu cita starpā saprot maksājumus par tādu tiesību izmantošanu, kas saistītas ar

- ievestu preču ražošanu (jo īpaši ar patentiem, dizainparaugiem, modeļiem un ražošanas tehnoloģiskajām zināšanām) vai

- ievestu preču pārdošanu izvešanai (jo īpaši ar preču zīmēm, modeļiem), vai

- ievestu preču izmantošanu vai atkalpārdošanu (jo īpaši ar autortiesībām, ievestās precēs nenodalāmi iekļautiem ražošanas procesiem).

2. Neskarot Kodeksa 32. panta 5. punktu, ja ievestu preču muitas vērtību nosaka saskaņā ar Kodeksa 29. pantu, tad honorārus vai licences maksu faktiski maksātai vai maksājamai cenai pieskaita vienīgi tad, ja šis maksājums

- ir saistīts ar vērtējamām precēm, un

- ir paredzēts attiecīgo preču pārdošanas nosacījumos.

158. pants

1. Ja ievestās preces ir tikai Kopienā ražotu preču sastāvdaļa vai elements, tad par ievestām precēm faktiski maksāto vai maksājamo cenu koriģē tikai tad, ja attiecīgais honorārs vai licences maksa attiecas uz tādām precēm.

2. Ja preces ieved nesamontētas vai tās pirms atkalpārdošanas tikai mazliet jāapstrādā, piemēram, jāatšķaida vai jāiepako, tad tas neliedz honorāru vai licences maksu uzskatīt par saistītu ar ievestajām precēm.

3. Ja honorāri vai licences maksas attiecas daļēji uz ievestām precēm un daļēji uz citām sastāvdaļām vai elementiem, ko precēm pievieno pēc to ievešanas, vai arī uz darbībām vai pakalpojumiem, ko izdara pēc ievešanas, tad pienācīgu sadalīšanu veic vienīgi, pamatojoties uz objektīviem un izmērāmiem datiem saskaņā ar 23. pielikumā doto Kodeksa 32. panta 2. punkta skaidrojošo piezīmi.

159. pants

Honorāru vai licences maksu, kas saistīta ar tiesībām izmantot preču zīmi, faktiski maksātai vai maksājamai cenai pieskaita vienīgi tad, ja:

- honorārs vai licences maksa attiecas uz precēm, kuras tālāk pārdod tādā pašā stāvoklī vai kuras pēc ievešanas tikai nedaudz apstrādā,

- preces tirgū piedāvā ar preču zīmi, ko pievieno vai nu pirms, vai pēc ievešanas un par ko ir samaksāts honorārs vai licences maksa, un

- pircējam nav brīvas izvēles attiecīgās preces iegādāties no citiem piegādātājiem, kas nav saistīti ar pārdevēju.

160. pants

Kad pircējs maksā honorārus vai licences maksas trešai personai, tad 157. panta 2. punkta nosacījumus neuzskata par izpildītiem, ja vien pircējs vai ar to saistīta persona nelūdz pircējam tādu maksājumu izdarīt.

161. pants

Ja metode, pēc kuras aprēķina honorāra vai licences maksas summu, ir saistīta ar ievesto preču cenu, tad gadījumos, kad nav pretēju pierādījumu, var uzskatīt, ka tāda honorāra vai licences maksas maksājums ir saistīts ar vērtējamām precēm.

Taču, ja honorāra vai licences maksas summu aprēķina neatkarīgi no ievesto preču cenas, tad honorāra vai licences maksas maksājums tomēr var būt saistīts ar vērtējamām precēm.

162. pants

Piemērojot Kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu, honorāra vai licences maksas maksājuma saņēmēja dzīvesvietas valsti neuzskata par būtisku apsvērumu.

3. NODAĻA

Noteikumi par vietu, kur preces nonāk Kopienā

163. pants

1. Piemērojot Kodeksa 32. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 33. panta a) apakšpunktu, vieta, kur preces nonāk Kopienas muitas teritorijā, ir:

a) attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa jūru — izkraušanas vai pārkraušanas osta, ja pārkraušanu apliecina attiecīgās ostas muitas dienesti;

b) attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa jūru un pēc tam bez pārkraušanas pa iekšzemes ūdeņiem — pirmā osta, kur var izdarīt izkraušanu upes grīvā, kanālā vai tālāk iekšzemē, ja muitas iestādei tiek pierādīts, ka izkraušanas ostā frakts ir augstāka nekā pirmajā ostā;

c) attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa dzelzceļu, iekšējiem ūdeņiem vai autoceļiem — vieta, kur atrodas pirmā muitas iestāde;

d) attiecībā uz precēm, ko transportē citādi — vieta, kur tiek šķērsota Kopienas muitas teritorijas sauszemes robeža.

2. Precēm, kuras ieved Kopienas muitas teritorijā un tālāk pārved uz citu galamērķi tās pašas teritorijas citā daļā caur Austriju, Šveici, Ungāriju, Čehiju, Slovākiju vai Dienvidslāviju, kāda tā bija 1991. gada 1. janvārī, muitas vērtību nosaka, ņemot vērā pirmo vietu, kur preces nonāk Kopienas muitas teritorijā, ar noteikumu, ka attiecīgās preces caur Austrijas, Šveices, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas un iepriekš definētās Dienvidslāvijas teritoriju pa ierastu maršrutu pārved tieši uz galamērķi.

3. Precēm, ko ieved Kopienas muitas teritorijā un tad pārved pa jūru uz galamērķi tās pašas teritorijas citā daļā, muitas vērtību nosaka, ņemot vērā vietu, kur preces pirmo reizi nonākušas Kopienas muitas teritorijā, ar noteikumu, ka preces pa ierastu maršrutu pārved tieši uz galamērķi.

4. Šā panta 2. un 3. punktu piemēro arī gadījumos, kad preces ir izkrautas, pārkrautas vai uz laiku aizturētas Austrijas, Šveices, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas vai 2. punktā definētajā Dienvidslāvijas teritorijā vienīgi ar pārvadāšanu saistītu iemeslu dēļ.

5. Saistībā ar precēm, ko ieved Kopienas muitas teritorijā un ko no kāda Francijas aizjūras departamenta tieši pārved uz kādu citu Kopienas muitas teritorijas daļu vai otrādi, vērā ņem 1. un 2. punktā minēto vietu, kura atrodas tajā Kopienas muitas teritorijas daļā, no kuras preces nākušas, ja preces tādā vietā izkrautas vai pārkrautas un ja to apliecinājuši muitas dienesti.

6. Ja 2., 3. un 5. punkta nosacījumi nav spēkā, tad vērā ņem 1. punktā minēto vietu, kura atrodas tajā Kopienas muitas teritorijas daļā, uz kuru preces ir nosūtītas.

4. NODAĻA

Nosacījumi attiecībā uz pārvadāšanas izmaksām

164. pants

Piemērojot Kodeksa 32. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 33. panta a) apakšpunktu,

a) ja preces pārved ar vienu un to pašu transporta veidu uz vietu, kas atrodas tālāk par vietu, kur preces nonāk Kopienas muitas teritorijā, tad pārvadāšanas izmaksas aprēķina proporcionāli attālumam, kas veikts Kopienas muitas teritorijā un ārpus tās, ja vien muitas dienestiem netiek pierādīts, kādas izmaksas būtu radušās saskaņā ar vispārēju obligāto kravas pārvadāšanas likmju plānu preču pārvešanā uz vietu, kur tās nonāk Kopienas muitas teritorijā;

b) ja rēķinu par precēm sagatavo pēc vienotas franko cenas galapunktā, kas atbilst cenai vietā, kur preces nonāk Kopienas muitas teritorijā, tad pārvadāšanas izmaksas Kopienā no tādas cenas neatņem. Tomēr tādu atņemšanu pieļauj, ja muitas dienestiem pierāda, ka robežas franko cena būtu zemāka par vienoto franko cenu galapunktā;

c) ja pārvadāšana notiek bez atlīdzības vai to nodrošina pircējs, tad izmaksas par pārvadāšanu līdz vietai, kur preces nonāk Kopienas muitas teritorijā, kuras aprēķina saskaņā ar to kravas pārvadāšanas likmju plānu, ko parasti piemēro tiem pašiem transporta veidiem, iekļauj muitas vērtībā.

165. pants

1. Visus pasta maksājumus, ko saistībā ar precēm, ko sūta pa pastu, uzliek līdz galamērķa vietai, iekļauj šo preču muitas vērtībā, izņemot ievedējā valstī uzliktus papildu pasta maksājumus.

2. Tomēr deklarēto vērtību saistībā ar tādiem maksājumiem nekādi nekoriģē, nosakot nekomerciālu sūtījumu vērtību.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro precēm, ko sūta ar kurjerpastu, kas pazīstams kā "EMS kurjerpasts" (Dānijā — EMS-Jetpost, Vācijā — EMS-Kurierpostsendungen, Itālijā — CAI-Post).

166. pants

Preču muitas vērtībā iekļaujamās gaisa pārvadājumu izmaksas nosaka, piemērojot 25. pielikumā izklāstītos noteikumus un procentus.

5. NODAĻA

Noteiktu datu nesēju vērtēšana izmantošanai datu apstrādes iekārtās

167. pants

1. Neņemot vērā Kodeksa 29.—33. pantu, nosakot tādu ievestu datu nesēju muitas vērtību, kuros ir dati vai instrukcijas izmantošanai datu apstrādes iekārtās, ņem vērā tikai paša datu nesēja izmaksas vai vērtību. Ievestu datu nesēju ar datiem vai instrukcijām muitas vērtībā tādēļ neieskaita datu vai instrukciju izmaksas vai vērtību, ar noteikumu, ka tādas izmaksas vai vērtību var nošķirt no attiecīgā datu nesēja izmaksām vai vērtības.

2. Šajā pantā

a) "datu nesējs" neattiecas uz integrālshēmām, pusvadītājiem un tamlīdzīgām ierīcēm un priekšmetiem, kuros tādas integrālshēmas vai ierīces ir iekļautas;

b) "dati vai instrukcijas" neattiecas uz skaņas, kinematogrāfiskiem un video ierakstiem.

6. NODAĻA

Noteikumi par maiņas kursiem

168. pants

Piemērojot šās nodaļas 169.—172. Pantu:

a) "kotētais kurss" ir:

- pēdējais pārdošanas kurss, kas tirdznieciskiem darījumiem kotēts attiecīgās dalībvalsts visreprezentatīvākajā valūtas tirgū vai tirgos, vai

- citādi aprakstāms valūtas kurss, kas dalībvalsts šādi kotēts un izraudzīts par "kotēto kursu", ja vien tas iespējami precīzi atspoguļo attiecīgās valūtas dienas vērtību tirdznieciskos darījumos,

b) "publicēts" ir vispārēji darīts zināms attiecīgās dalībvalsts noteiktā veidā;

c) "valūta" ir jebkura naudas vienība, ko izmanto norēķiniem starp centrālajām bankām vai starptautiskajā tirgū.

169. pants

1. Ja preču muitas vērtības noteikšanai izmantotos faktorus izsaka laikā, kad tādu vērtību nosaka citā valūtā, nevis tās dalībvalsts valūtā, kurā notiek vērtēšana, tad maiņas kurss, kas izmantojams tādas vērtības noteikšanā attiecīgās dalībvalsts valūtā, ir kurss, kas kotēts mēneša priekšpēdējā trešdienā un publicēts tajā pašā vai nākamajā dienā.

2. Mēneša priekšpēdējā trešdienā kotēto kursu izmanto nākamā kalendārā mēnesī, ja vien nepiemēro saskaņā ar 171. pantu noteiktu kursu.

3. Ja priekšpēdējā trešdienā saskaņā ar 1. punktu maiņas kurss nav kotēts vai, ja tas ir kotēts, bet nav publicēts tajā pašā vai nākamajā dienā, tad pēdējo kursu, kas kotēts saistībā ar attiecīgo valūtu un publicēts iepriekšējo 14 dienu laikā, uzskata par tādā trešdienā kotētu kursu.

170. pants

Ja maiņas kursu nevar noteikt saskaņā ar 169. pantu, tad Kodeksa 35. panta piemērošanai izmanto maiņas kursu, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts un kas pēc iespējas precīzi atspoguļo attiecīgās valūtas kārtējo vērtību tirdznieciskos darījumos, kas izteikta attiecīgās dalībvalsts valūtā.

171. pants

1. Ja mēneša pēdējā trešdienā kotēts un tajā pašā vai nākamajā dienā publicēts maiņas kurss atšķiras par 5 vai vairāk % no kursa, kas saskaņā ar 169. pantu izmantojams nākamā mēnesī, tad no tāda nākamā mēneša pirmās trešdienas tāds kurss nomaina pēdējo minēto kursu un tiek izmantots Kodeksa 35. panta piemērošanai.

2. Ja laikā, kad rit kāds no piemērošanas posmiem, kas minēts iepriekš izklāstītajos noteikumos, kādā trešdienā kotēts un tajā pašā vai nākamajā dienā publicēts maiņas kurss atšķiras par 5 vai vairāk % no kursa, ko izmanto saskaņā ar šo nodaļu, tad tāds kurss no nākamās trešdienas nomaina pēdējo minēto kursu un tiek izmantots Kodeksa 35. panta piemērošanai. Mainīto kursu turpina lietot līdz kārtējā mēneša beigām ar noteikumu, ka tas nav jānomaina pret citu saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu.

3. Ja kādā dalībvalstī trešdienā maiņas kurss nav kotēts vai, ja kotēts, tomēr nav publicēts tajā pašā vai nākamajā dienā, tad, attiecīgajā dalībvalstī piemērojot 1. un 2. punktu, kotētais kurss ir tas kurss, kurš nesen kotēts un publicēts pirms attiecīgās trešdienas.

172. pants

Ja kādas dalībvalsts muitas dieensti ļauj deklarētājam attiecībā uz tādu deklarāciju par preču laišanu brīvā apgrozībā, ko iesniedz kā periodisku deklarāciju, dažus datus sniegt vēlāk, tad pēc deklarētāja lūguma tādā atļaujā var noteikt, ka muitas vērtības veidotājus elementus, kas izteikti konkrētā valūtā, minētās dalībvalsts valūtā pārvērš pēc vienota kursa. Tādā gadījumā izmanto saskaņā ar šo nodaļu noteiktu kursu, ko piemēro tā perioda pirmajā dienā, uz kuru attiecas konkrētā deklarācija.

7. NODAĻA

Vienkāršotas procedūras attiecībā uz atsevišķām ātrbojīgām precēm

173. pants

1. Lai noteiktu 26. pielikumā minēto produktu muitas vērtību, Komisija katrai klasifikācijas pozīcijai nosaka dalībvalstu valūtās izteiktu vienības vērtību uz 100 tīrsvara kg.

Vienības vērtības piemēro pa 14 dienu periodiem, un katrs periods sākas piektdienā.

2. Vienības vērtības nosaka, pamatojoties uz šādiem elementiem, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai attiecībā uz katru klasifikācijas pozīciju:

a) vidējā robežas franko vienības cena, nemuitota, izteikta attiecīgās dalībvalsts valūtā uz 100 tīrsvara kg un aprēķināta, pamatojoties uz nebojātu preču cenām 27. pielikumā minētajos tirdzniecības centros 174. panta 1. punktā minētajā bāzes periodā;

b) daudzumi, kas laisti brīvā apgrozībā kalendārā gada laikā, nomaksājot ievedmuitas nodokļus.

3. Vidējo robežas franko vienības cenu, kas nav muitota, aprēķina, pamatojoties uz bruto ieņēmumiem pārdošanas darījumos starp ievedējiem un vairumtirgotājiem. Taču attiecībā uz Londonas, Milānas un Renžī tirdzniecības centriem bruto ieņēmumi ir tajā tirdzniecības līmenī reģistrētie ieņēmumi, kādā attiecīgās preces minētajos centros pārdod visbiežāk.

No tādējādi iegūtiem iznākumiem atņem šādus lielumus:

- realizācijas rezervi 15 % apmērā saistībā ar Londonas, Milānas un Renžī tirdzniecības centriem un 8 % apmērā saistībā ar citiem tirdzniecības centriem,

- pārvadāšanas un apdrošināšanas izmaksas muitas teritorijā,

- standarta summu EUR 5 apmērā, kas atspoguļo visas pārējās izmaksas, kuras nav iekļaujamas muitas vērtībā.

Šo summu pārvērš dalībvalstu valūtās pēc pēdējiem spēkā esošiem kursiem, ko nosaka saskaņā ar Kodeksa 18. pantu,

- ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus, kas nav iekļaujami muitas vērtībā.

4. Dalībvalstis var noteikt standarta summas, kas saistībā ar pārvadāšanas un apdrošināšanas izmaksām atskaitāmas saskaņā ar 3. punktu. Tādas standarta summas un to aprēķināšanas metodes tūlīt dara zināmas Komisijai.

174. pants

1. Aprēķinot 173. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās vidējās vienības cenas, bāzes periods ir 14 dienu periods, kas beidzas ceturtdienā iepriekšējā nedēļā pirms tās nedēļas, kurā nosakāmas jaunas vienības vērtības.

2. Dalībvalstis par vidējām vienības cenām ziņo vēlākais līdz plkst. 12.00 tās nedēļas pirmdienā, kurā nosaka vienības vērtības saskaņā ar 173. pantu. Ja minētā diena nav darba diena, tad minēto paziņošanu izdara iepriekšējā darba dienā.

3. Par daudzumiem, ko no katras klasifikācijas pozīcijas laiž brīvā apgrozībā kalendārā gada laikā, visas dalībvalstis Komisijai ziņo līdz nākamā gada 15. jūnijam.

175. pants

1. Šās regulas 173. panta 1. punktā minētās vienības vērtības Komisija nosaka katru otro otrdienu, pamatojoties uz vidējām svērtām vienības cenām, kas minētas 173. panta 2. punkta a) apakšpunktā, saistībā ar daudzumiem, kas minēti 173. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

2. Lai noteiktu vidējo svērto lielumu, katru 173. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto vidējo vienības cenu pārrēķina EUR pēc pēdējiem maiņas kursiem, ko noteikusi Komisija un kas publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī pirms nedēļas, kurā nosakāmas vienības vērtības. Tos pašus maiņas kursus piemēro, tādējādi iegūtas vienības vērtības pārvēršot atpakaļ dalībvalstu valūtās.

3. Pēdējās publicētās vienības vērtības piemēro, kamēr nav publicētas jaunas vērtības. Taču gadījumos, kad vienā vai vairākās dalībvalstīs cenas ievērojami svārstās tādēļ, ka, piemēram, uz laiku pārtrūkusi kāda konkrēta produkta ievešanas plūsma, var noteikt jaunas vienības vērtības, pamatojoties uz faktiskajām cenām tādu vērtību noteikšanas laikā.

176. pants

1. Sūtījumus, kuri muitas vērtēšanas laikā satur ne mazāk kā 5 % produkcijas, kas nemainītā veidā nav piemērota cilvēku patēriņam vai kuru vērtība kritusies vismaz par 20 % attiecībā pret nebojātas produkcijas vidējām tirgus cenām, uzskata par bojātiem.

2. Bojātus sūtījumus var vērtēt:

- vai nu pēc šķirošanas, piemērojot vienības vērtības nebojātajai daļa, bet bojāto daļu muitas uzraudzībā iznīcinot, vai

- piemērojot vienības vērtības, ko attiecībā uz nebojāto produkciju nosaka pēc tam, kad no sūtījuma svara atskaitīts procents, ko par bojātai daļai atbilstošu novērtējis zvērināts eksperts un ko apstiprinājuši muitas dienesti, vai

- piemērojot vienības vērtības, kas noteiktas attiecībā uz nebojāto produkciju un ko samazina par procentu, ko par bojātai daļai atbilstošu novērtējis zvērināts eksperts un ko apstiprinājuši muitas dienesti.

177. pants

1. Kad kāda persona deklarē vai kad tās vārdā tiek deklarēta viena vai vairāku tādu produktu muitas vērtība, kurus ieved, atsaucoties uz vienības vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar šo nodaļu, tad attiecīgā persona saistībā ar konkrēto vienu vai vairākiem produktiem pievienojas vienkāršotās procedūras sistēmai kārtējam kalendārajam gadam.

2. Ja vēlāk kāda persona lūdz, lai tās ievestā viena vai vairāku produktu muitas vērtēšanā izmantotu citu metodi, nevis vienkāršotās procedūras, tad attiecīgās dalībvalsts muitas dienestiem ir tiesības minētajai personai ziņot, ka tai saistībā ar konkrēto vienu vai vairāku produktu nebūs ļauts izmantot vienkāršotās procedūras kalendārā gada atlikušajā daļā; šādu izslēgšanu var pagarināt arī uz nākamo kalendāro gadu. Par šādi ziņotu izslēgšanu tūlīt ziņo Komisijai, kas savukārt par to tūlīt informē pārējo dalībvalstu muitas dienestus.

8. NODAĻA

Iesniedzamo datu un dokumentu deklarācijas

178. pants

1. Gadījumos, kad jānosaka muitas vērtība Kodeksa 28.—36. panta piemērošanai, attiecībā uz ievestajām precēm sniegtai muitas deklarācijai pievieno deklarāciju ar datiem, kas saistīti ar muitas vērtību (vērtības deklarāciju). Vērtības deklarāciju sagatavo veidlapā D.V.1, kuras paraugs dots 28. pielikumā, un attiecīgā gadījumā tai pievieno vienu vai vairākas veidlapas D.V.1 bis, kuras paraugs dots 29. pielikumā.

2. Īpaša prasība attiecībā uz 1. punktā minēto vērtības deklarāciju ir tāda, ka to sagatavo vienīgi tādas personas, kurām Kopienas muitas teritorijā ir dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta un kuru rīcībā ir attiecīgie fakti.

3. Muitas dienesti var neprasīt deklarāciju 1. punktā minētajā veidlapā, ja attiecīgo preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar Kodeksa 29. pantu. Tādos gadījumos 2. pantā minētās personas vai cita persona to vārdā muitas dienestiem iesniedz citu informāciju, kādu varētu prasīt ar nolūku noteikt muitas vērtību saskaņā ar kādu citu minētā Kodeksa pantu; tādu citu informāciju iesniedz muitas dienestu noteiktā formā un veidā.

4. Tiklīdz muitas iestādēm iesniegta 1. punktā minētā deklarācija, bet neizslēdzot iespēju piemērot sodus, uzskata, ka 2. punktā minētās personas ir uzņēmušās saistības attiecībā uz:

- deklarācijā sniegto datu pareizību un pilnīgumu,

- to dokumentu autentiskumu, ko iesniedz kā apliecinājumu šādiem datiem, un

- jebkādas papildu informācijas vai dokumentu iesniegšanu, kas vajadzīgs preču muitas vērtības noteikšanai.

5. Šis pants neattiecas uz precēm, kurām muitas vērtību nosaka saskaņā ar vienkāršotās procedūras sistēmu, kas ieviesta atbilstīgi 173.—177. pantam.

179. pants

1. Izņemot gadījumus, kad tas ir būtiski vajadzīgs ievedmuitas nodokļu pareizai uzlikšanai, muitas dienesti neprasa iesniegt 178. panta 1. punktā minēto deklarāciju vai kādu tās daļu:

a) ja ievesto preču muitas vērtība nepārsniedz EUR 5000 vienā sūtījumā ar noteikumu, ka sūtījums nav daļa no dalīta vai vairākkārtīga sūtījuma, ko viens un tas pats sūtītājs sūta vienam un tam pašam saņēmējam; vai

b) ja attiecīgie ievedumi nav komerciāli; vai

c) ja attiecīgo datu iesniegšana nav vajadzīga, lai piemērotu Eiropas Kopienu muitas tarifu, vai ja tarifā paredzētie muitas nodokļi nav uzliekami saskaņā ar īpašiem muitas noteikumiem.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vērtību, kas dota ECU, pārrēķina saskaņā ar Kodeksa 18. pantu. Muitas dienesti pārvēršanas rezultātā iegūtu summu var noapaļot uz augšu vai uz leju.

Muitas dienesti EUR izteiktās summas maiņas vērtību valsts valūtā var atstāt nelabotu, ja laikā, kad izdara Kodeksa 18. pantā minēto ikgadējo korekciju, attiecīgās summas pārvēršanas iznākumā — pirms šajā punktā paredzētās noapaļošanas — valsts valūtā izteiktā maiņas vērtība mainās par mazāk nekā 5 % vai samazinās.

3. Gadījumos, kad viens un tas pats pārdevējs kādas preces regulāri piegādā vienam un tam pašam pircējam ar vieniem un tiem pašiem tirdzniecības nosacījumiem, muitas dienesti var neprasīt katrai muitas deklarācijai par apliecinājumu iesniegt visus 178. panta 1. punktā minētos datus, bet prasa to darīt, ja mainās apstākļi vai vismaz reizi trijos gados.

4. Saskaņā ar šo pantu piešķirtus izņēmumus var atsaukt, un var prasīt iesniegt D.V.1 veidlapu, ja tiek konstatēts, ka nav bijis vai vairs netiek pildīts kāds nosacījums, ar kuru saskaņā uz izņēmumiem var pretendēt.

180. pants

Ja izmanto datorsistēmas vai ja uz konkrētām precēm attiecina kādu vispārēju, periodisku vai apkopojošu deklarāciju, tad datus, kas vajadzīgi muitas vērtības noteikšanai, muitas dienesti var ļaut iesniegt citā formā.

181. pants

1. Šās regulas 178. panta 2. punktā minētās personas muitas dienestiem iesniedz tā rēķina kopiju, uz kura pamata deklarē ievesto preču vērtību. Ja muitas vērtību deklarē rakstiski, tad muitas dienesti minēto kopiju patur.

2. Gadījumos, kad muitas vērtību deklarē rakstiski, ja ievesto preču rēķinu izsniedz personai, kas reģistrēta citā dalībvalstī, nekā tajā, kurā deklarē muitas vērtību, tad deklarētājs muitas dienestiem iesniedz divus rēķina eksemplārus. Vienu eksemplāru patur muitas dienesti; otru, uz kuras ir attiecīgās iestādes zīmogs un minētajā muitas iestādē iesniegtās deklarācijas sērijas numurs, izsniedz atpakaļ deklarētājam, lai viņš to nosūtītu personai, kurai rēķins sagatavots.

3. Muitas dienesti 2. punktu var attiecināt arī uz gadījumiem, kad persona, kurai rēķins sagatavots, ir reģistrēta dalībvalstī, kurā deklarē muitas vērtību.

VI SADAĻA

PREČU IEVEŠANA MUITAS TERITORIJĀ

1. NODAĻA

Attiecīgo personu veikta preču pārbaudīšana un paraugu ņemšana

182. pants

1. Atļauju pārbaudīt preces saskaņā ar Kodeksa 42. pantu piešķir personām, kuras ir pilnvarotas precēm noteikt muitas apstiprinātu režīmu vai izmantošanu un kuras izsaka mutisku lūgumu, ja vien muitas dienesti, ņemot vērā konkrētos apstākļus, neuzskata, ka vajadzīgs rakstisks lūgums.

Paraugu ņemšanu atļauj vienīgi pēc attiecīgās personas rakstiska lūguma.

2. Šā panta 1. punktā minēto lūgumu paraksta attiecīgā persona, un to iesniedz attiecīgiem muitas dienestiem. Lūgumā iekļauj šādus datus:

- lūguma iesniedzēja vārds/nosaukums un adrese,

- preču atrašanās vieta,

- kopsavilkuma deklarācijas numurs, ja tāda deklarācija jau pastāv, izņemot gadījumus, kad muitas iestāde apņemas ierakstīt tādu informāciju vai norādi uz iepriekšējo muitas procedūru, vai datus, pēc kuriem identificēt transportlīdzekli, kurā atrodas preces,

- visus citus datus, kas vajadzīgi preču identificēšanai.

Muitas dienesti savu atļauju dod ar atzīmi attiecīgās personas iesniegtajā lūgumā. Ja lūgums iesniegts par paraugu ņemšanu, tad minētās iestādes norāda paraugam ņemamo preču daudzumu.

3. Sākotnēji preces pārbauda un paraugus ņem muitas iestāžu uzraudzībā, un muitas dienesti norāda katrā atsevišķā gadījumā ievērojamās procedūras.

Attiecīgā persona uzņemas risku un sedz izmaksas attiecībā uz iepakošanu, svēršanu, pārsaiņošanu un citām ar precēm saistītām darbībām. Tāpat attiecīgā persona sedz visas ar analīzi saistītās izmaksas.

4. Saistībā ar paraugu ņemšanu kārto formalitātes, kas vajadzīgas, lai tiem piešķirtu kādu muitas apstiprinātu režīmu vai izmantošanu. Ja pārbaudes iznākumā paraugi tiek iznīcināti vai iet bojā, neuzskata, ka radies parāds. Atkritumiem un atlikumiem piemēro Kodeksa 182. panta 5. punktu.

2. NODAĻA

Kopsavilkuma deklarācija

183. pants

1. Kopsavilkuma deklarāciju paraksta persona, kas to sagatavo.

2. Kopsavilkuma deklarāciju vizē muitas dienesti, kas to patur, lai pārliecinātos, ka precēm, uz kurām deklarācija attiecas, Kodeksa 49. pantā paredzētā termiņā nosaka kādu muitas apstiprinātu režīmu vai izmantošanu.

3. Kopsavilkuma deklarācija precēm, kurām pirms to uzrādīšanas muitai piemēro tranzīta procedūru, ir galamērķa muitas iestādei paredzētā tranzīta dokumenta kopija.

4. Muitas dieensti var ļaut kopsavilkuma deklarāciju sagatavot ar datoru. Tādā gadījumā attiecīgi pielāgo 2. punkta noteikumus.

184. pants

1. Preces, par kurām ir sagatavota kopsavilkuma deklarācija, bet kuras nav izkrautas no transportlīdzekļa, ar ko tās pārvadā, 183. panta 1. punktā minētā persona pēc muitas dienestu lūguma neskartā veidā uzrāda par jaunu, kamēr attiecīgajām precēm nenosaka kādu muitas apstiprinātu režīmu vai izmantošanu.

2. Jebkurai personai, kas preces tur pēc to izkraušanas ar nolūku tās pārvietot vai uzglabāt, par saistošu kļūst pienākums pēc muitas dienestu lūguma preces neskartā veidā uzrādīt par jaunu.

3. NODAĻA

Pagaidu glabāšana

185. pants

1. Ja Kodeksa 51. panta 1. punktā minētās vietas ir pastāvīgi apstiprinātas kā vietas, kur preces var nodot pagaidu glabāšanā, tad tādas vietas sauc par "pagaidu glabāšanas vietām".

2. Lai nodrošinātu muitas noteikumu piemērošanu gadījumos, kad muitas iestādes pašas neapsaimnieko pagaidu glabāšanas vietas, muitas dienesti var prasīt, lai:

a) pagaidu glabāšanas vietas būtu ar divām atslēgām, un viena atslēga tiktu nodota minētajiem muitas dienestiem;

b) persona, kas saimnieko pagaidu glabāšanas vietā, uzskaitītu krājumus tā, lai būtu iespējams izsekot preču apritei.

186. pants

Preces pagaidu glabāšanas vietā nodod, pamatojoties uz kopsavilkuma deklarāciju. Taču muitas dienesti var likt iesniegt īpašu deklarāciju, kas sagatavota muitas dienestu noteiktā veidā.

187. pants

Neskarot Kodeksa 56. pantu un noteikumus, ko piemēro gadījumos, kad muitas dienesti preces pārdod, kopsavilkuma deklarācijas sagatavotāja persona vai — gadījumos, kad tāda deklarācija vēl nav iesniegta — Kodeksa 44. panta 2. punktā minētās personas atbild par to, lai tiktu īstenoti pasākumi, kurus muitas dienestiem jāveic saskaņā ar Kodeksa 53. panta 1. punktu, kā arī uzņemas segt tādu pasākumu izmaksas.

188. pants

Ja muitas dienesti pārdod preces saskaņā ar Kodeksa 53. pantu, tad tās to dara saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošiem noteikumiem.

4. NODAĻA

Īpaši noteikumi par precēm, ko sūta pa jūru vai pa gaisu

1. iedaļa

Vispārīgs noteikums

189. pants

Ja preces Kopienas muitas teritorijā no kādas trešās valsts ieved pa jūru vai pa gaisu un tās, pamatojoties uz vienotu pārvadājuma dokumentu, bez pārkraušanas sūta ar vienu un to pašu transportlīdzekli uz kādu citu Kopienas ostu vai lidostu, tad tādas preces muitas iestādēm Kodeksa 40. panta nozīmē uzrāda tikai tajā ostā vai lidostā, kur preces izkrauj vai pārkrauj.

2. iedaļa

Īpaši noteikumi par ceļotāju rokas bagāžu un nododamo bagāžu

190. pants

Šajā iedaļā:

a) "Kopienas lidosta" ir jebkura lidosta, kas atrodas Kopienas muitas teritorijā;

b) "starptautiska Kopienas lidosta" ir jebkura Kopienas lidosta, kas saskaņā ar kompetento iestāžu pilnvarojumu ir apstiprināta kā piemērota gaisa satiksmes nodrošināšanai ar trešām valstīm;

c) "Kopienas iekšējais lidojums" ir lidaparāta pārlidojums bez nolaišanās no vienas Kopienas lidostas uz citu, ja izlidošanas un ielidošanas lidostas ir Kopienas lidostas;

d) "Kopienas osta" ir jebkura jūras osta, kas atrodas Kopienas muitas teritorijā;

e) "Kopienas iekšējais jūras brauciens" ir tāda kuģa reiss bez piestāšanas no vienas Kopienas ostas uz otru, kurš regulāri kursē starp divām vai vairākām noteiktām Kopienas ostām;

f) "izpriecu kuģis" ir privāts kuģis, kas paredzēts ceļojumiem kuģa lietotāju brīvi izraudzītos maršrutos;

g) "tūrisma vai darījumu braucienu lidaparāts" ir privāts lidaparāts, kas paredzēts ceļojumiem maršrutos pēc lidaparāta lietotāju brīvas izvēles;

h) "bagāža" ir visas lietas, ko attiecīgā persona jebkādā veidā pārvadā ceļojuma laikā.

191. pants

Šajā iedaļā saistībā ar lidojumiem par bagāžu uzskata:

- nododamo bagāžu, ja to reģistrē izlidošanas lidostā un tā attiecīgajai personai nav pieejama ne lidojuma laikā, ne — attiecīgos gadījumos — nolaišanās vietās, kas minētas šās nodaļas 192. panta 1. un 2. punktā un 194. panta 1. un 2. punktā,

- rokas bagāžu, ja attiecīgā persona to ņem līdzi lidaparāta salonā.

192. pants

Visas pārbaudes un formalitātes attiecībā uz:

1. tādu personu rokas un nododamo bagāžu, kuras veic lidojumu ar lidaparātu, kas ierodas no kādas lidostas ārpus Kopienas un kas pēc nolaišanās kādā Kopienas lidostā turpina lidot uz citu Kopienas lidostu, izdara pēdējā minētajā lidostā ar noteikumu, ka tā ir starptautiska Kopienas lidosta; šādā gadījumā bagāžai piemēro noteikumus, kas attiecas uz tādu personu bagāžu, kuras ierodas no trešām valstīm, ja persona, kas ar bagāžu ceļo, kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā nevar pierādīt bagāžā esošo preču Kopienas statusu;

2. tādu personu rokas un nododamo bagāžu, kuras veic lidojumu ar lidaparātu, kas pirms lidojuma tālāk uz kādu lidostu ārpus Kopienas pietur kādā Kopienas lidostā, izdara izlidošanas lidostā, ar noteikumu, ka tā ir starptautiska Kopienas lidosta; šādā gadījumā rokas bagāžu var pārbaudīt Kopienas lidostā, kur lidaparāts pietur, lai pārliecinātos, ka bagāžā esošās preces atbilst Kopienas brīvās aprites nosacījumiem;

3. tādu personu bagāžu, kuras brauc ar vienu un to pašu kuģi un kuru brauciens sastāv no vairākiem posmiem, kas ietver izbraukšanu no kādas ostas ārpus Kopienas, vai pieturēšanu tādā ostā vai iebraukšanu tajā, izdara tajā ostā, kur atkarībā no konkrētā gadījuma attiecīgo bagāžu vai nu iekrauj, vai izkrauj.

193. pants

Visas pārbaudes un formalitātes attiecībā uz bagāžu, ko pārvadā personas:

1. uz izpriecu kuģiem, izdara jebkurā Kopienas ostā, neatkarīgi no šo kuģu izcelsmes vai galamērķa,

2. tūrisma vai darījumu braucienu lidaparātos, izdara:

- pirmajā ielidošanas lidostā, kurai jābūt starptautiskai Kopienas lidostai — attiecībā uz lidojumiem, kas sākas kādā lidostā ārpus Kopienas, ja lidaparāts pēc nolaišanās turpina ceļu uz kādu citu Kopienas lidostu,

- pēdējā starptautiskā Kopienas lidostā — attiecībā uz lidojumiem, kas sākas kādā Kopienas lidostā, ja lidaparāts pēc nolaišanās turpina ceļu uz kādu lidostu ārpus Kopienas.

194. pants

1. Ja bagāžu, ko ieved kādā Kopienas lidostā ar lidaparātu, kurš ierodas no lidostas ārpus Kopienas, minētajā Kopienas lidostā pārvieto uz citu lidaparātu, kas turpina ceļu Kopienas iekšējā lidojumā, tad:

- visas pārbaudes un formalitātes, kas piemērojamas nododamai bagāžai, izdara Kopienas iekšējā lidojuma ielidošanas lidostā, ar noteikumu, ka tā ir starptautiska Kopienas lidosta,

- visas pārbaudes attiecībā uz rokas bagāžu izdara pirmajā starptautiskā Kopienas lidostā; var izdarīt papildu pārbaudes Kopienas iekšējā lidojuma ierašanās lidostā, bet tikai izņēmuma gadījumos, kad tādas pārbaudes izrādās vajadzīgas pēc nododamās bagāžas pārbaudes,

- pārbaudes attiecībā uz nododamo bagāžu var izdarīt pirmajā Kopienas lidostā tikai izņēmuma gadījumos, kad tādas pārbaudes izrādās vajadzīgas pēc rokas bagāžas pārbaudes.

2. Ja bagāžu kādā Kopienas lidostā iekrauj lidaparātā, kas turpina ceļu Kopienas iekšējā lidojumā, bet tādu bagāžu kādā citā Kopienas lidostā jāpārkrauj lidaparātā, kura galamērķis ir lidosta ārpus Kopienas, tad:

- visas pārbaudes un formalitātes, kas piemērojamas nododamai bagāžai, izdara Kopienas iekšējā lidojuma izlidošanas lidostā, ar noteikumu, ka tā ir starptautiska Kopienas lidosta,

- visas pārbaudes attiecībā uz rokas bagāžu izdara pēdējā starptautiskā Kopienas lidostā; var izdarīt iepriekšējas pārbaudes Kopienas iekšējā lidojuma izlidošanas lidostā, bet tikai izņēmuma gadījumos, kad tādas pārbaudes izrādās vajadzīgas pēc nododamās bagāžas pārbaudes,

- attiecībā uz nododamo bagāžu pēdējā Kopienas lidostā var izdarīt papildu pārbaudes, bet tikai izņēmuma gadījumos, kad tādas pārbaudes izrādās vajadzīgas pēc rokas bagāžas pārbaudes.

3. Attiecībā uz bagāžu, ko kādā Kopienas lidostā ar regulārās gaisa satiksmes vai frakts lidaparātu ieved no kādas lidostas ārpus Kopienas un ko minētajā Kopienas lidostā pārvieto uz tūrisma vai darījumu braucienu lidaparātu, kurš turpina ceļu Kopienas iekšējā lidojumā — visas pārbaudes un formalitātes izdara regulārās gaisa satiksmes vai frakts lidaparāta ielidošanas lidostā.

4. Attiecībā uz bagāžu, ko kādā Kopienas lidostā iekrauj tūrisma vai darījumu braucienu lidaparātā, kurš turpina ceļu Kopienas iekšējā lidojumā, lai vēlāk tādu bagāžu citā Kopienas lidostā pārkrautu regulārās gaisa satiksmes vai frakts lidaparātā ar galamērķi lidostā ārpus Kopienas — visas pārbaudes un formalitātes izdara regulārās gaisa satiksmes vai frakts lidaparāta izlidošanas lidostā.

5. Dalībvalstis var izdarīt pārbaudes starptautiskā Kopienas lidostā, ja pārkrauj šādu nododamu bagāžu:

- nododamu bagāžu, ko ieved no kādas lidostas ārpus Kopienas un ko starptautiskā Kopienas lidostā pārkrauj lidaparātā, kuram jālido uz starptautisku lidostu tās pašas valsts teritorijā,

- nododamu bagāžu, kas kādā starptautiskā lidostā iekrauta lidaparātā un ko kādā citā starptautiskā lidostā tās pašas valsts teritorijā paredzēts pārkraut lidaparātā, kuram jālido uz kādu lidostu ārpus Kopienas.

195. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

- pēc ielidošanas personas nevar pārvietot preces, iekams nav pārbaudīta rokas bagāža, uz kuru neattiecas Padomes Regulas (EEK) Nr. 3925/91 [10] 1. pants,

- pirms izlidošanas personas nevar pārvietot preces pēc tam, kad ir pārbaudīta rokas bagāža, uz kuru neattiecas Padomes Regulas (EEK) Nr. 3925/91 1. pants,

- pēc ielidošanas tiek darīts viss, lai neļautu pārvietot preces, iekams nav pārbaudīta nododamā bagāža, uz kuru neattiecas Padomes Regulas (EEK) Nr. 3925/91 1. pants,

- pirms izlidošanas tiek darīts viss, lai neļautu pārvietot preces pēc tam, kad ir pārbaudīta nododamā bagāža, uz kuru neattiecas Padomes Regulas (EEK) Nr. 3925/91 1. pants,

196. pants

Nododamai bagāžai, ko reģistrē kādā Kopienas lidostā, attiecīgajā lidostā piestiprina birku. Birkas paraugs un tehniskais raksturojums ir dots 30. pielikumā.

197. pants

Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sarakstu ar lidostām, kas atbilst 190. panta b) apakšpunktā dotajai "starptautiskas Kopienas lidostas" definīcijai. Komisija šo sarakstu publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

VII SADAĻA

MUITAS DEKLARĀCIJAS — PARASTĀ PROCEDŪRA

1. NODAĻA

Rakstiskās muitas deklarācijas

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

198. pants

1. Ja muitas deklarācija attiecas uz diviem vai vairāk priekšmetiem, tad datus attiecībā uz katru priekšmetu uzskata par atsevišķu deklarāciju.

2. Rūpniecisku komplektu sastāvdaļas, kas ietilpst vienā KN kodā, uzskata par vienu preču vienību.

199. pants

Neskarot iespēju piemērot soda mērus, tiklīdz muitas iestādei ir iesniegta deklarētāja vai tā pārstāvja parakstīta deklarācija, tas saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem uzņemas atbildību par:

- deklarācijā sniegto ziņu pareizību,

- pievienoto dokumentu autentiskumu

un

- visu saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētas procedūras piemērošanu konkrētām precēm.

200. pants

Deklarācijai pievienotus dokumentus patur muitas dienesti, ja vien minētie dienesti nenosaka citādi vai deklarētājam tie nav vajadzīgi citām darbībām. Pēdējā gadījumā muitas dienesti veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecīgos dokumentus vēlāk var izmantot vienīgi saistībā ar to preču daudzumu vai vērtību, attiecībā uz ko šie dokumenti paliek spēkā.

201. pants

1. Deklarāciju iesniedz tai muitas iestādei, kurai uzrāda preces. Deklarāciju var iesniegt tūlīt pēc preču uzrādīšanas.

2. Muitas dienesti var ļaut deklarāciju iesniegt, pirms deklarētājs spēj uzrādīt preces. Tādā gadījumā muitas dienesti var noteikt termiņu preču uzrādīšanai, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Ja minētajā termiņā preces neuzrāda, uzskata, ka deklarācija nav iesniegta.

3. Ja deklarāciju iesniedz, pirms preces, uz kurām tā attiecas, nogādātas muitas iestādē vai citā muitas dienestu norādītā vietā, tad deklarāciju var pieņemt tikai pēc attiecīgo preču uzrādīšanas muitai.

202. pants

1. Deklarāciju kompetentajām iestādēm iesniedz norādītās darba dienās un stundās.

Taču pēc deklarētāja lūguma un uz viņa rēķinu muitas iestādes var ļaut deklarāciju iesniegt ārpus norādītām darba dienām un stundām.

2. Deklarācijas, kuras muitas iestādes darbiniekiem iesniedz kādā citā vietā, ko tādam nolūkam izraugās pēc muitas dienestu un attiecīgās personas savstarpējas vienošanās, uzskata par iesniegtām minētajā iestādē.

203. pants

Deklarācijā norāda deklarācijas pieņemšanas dienu.

204. pants

Muitas dienesti var ļaut vai prasīt, lai Kodeksa 65. pantā minētos labojumus izdarītu, iesniedzot jaunu deklarāciju, kas nomaina sākotnējo deklarāciju. Tādā gadījumā diena, kurā nosaka maksājamos nodokļus un piemēro citus attiecīgo muitas procedūru izpildes noteikumus, ir sākotnējās deklarācijas pieņemšanas diena.

2. iedaļa

Izmantojamie formulāri

205. pants

1. Saistībā ar kādas muitas procedūras piemērošanu precēm vai atkalizvešanu saskaņā ar Kodeksa 182. panta 3. punktu, oficiālais modelis rakstiskām deklarācijām, kas muitai iesniedzamas parastās procedūras kārtībā, ir vienotais administratīvais dokuments.

2. Minētajā nolūkā var izmantot arī citas veidlapas, ja to pieļauj attiecīgai muitas procedūrai piemēroti noteikumi.

3. Šā panta 1. un 2. punkta noteikumi neliedz:

- iztikt bez rakstiskās deklarācijas, kas 225.—236. pantā paredzēta attiecībā uz laišanu brīvā apgrozībā, izvešanu vai pagaidu ievešanu,

- dalībvalstīm neizmantot 1. punktā minēto formulāru, ja piemēro 237. un 238. pantā izklāstītos īpašos noteikumus par vēstuļu vai paku sūtījumiem,

- izmantot īpašas veidlapas, lai īpašos un muitas dienestu atļautos gadījumos atvieglotu deklarēšanu,

- dalībvalstīm atteikties no 1. punktā minētā formulāra gadījumos, kad ir noslēgti vai nākotnē paredzēts noslēgt līgumus vai vienošanās starp divu vai vairāku dalībvalstu pārvaldēm ar mērķi vienkāršot formalitātes visā tirdzniecībā starp tādām dalībvalstīm vai tās daļā,

- attiecīgām personām ar nolūku kārtot Kopienas tranzīta formalitātes izmantot kravas sarakstus attiecībā uz sūtījumiem, kuros ir vairāk nekā viena veida preces,

- apliecinot tādu preču Kopienas statusu, ko nepārvadā saskaņā ar Kopienas iekšējā tranzīta procedūru, drukāt izvešanas, tranzīta vai ievešanas deklarācijas un dokumentus, izmantojot oficiālas vai privātā sektora datu apstrādes sistēmas, vajadzības gadījumā uz balta papīra un ar dalībvalstu noteiktiem nosacījumiem,

- dalībvalstīm noteikt, ka gadījumos, kad deklarācijas apstrādā ar datorizētu apstrādes sistēmu, deklarācija 1. punkta nozīmē var būt vienotais administratīvais dokuments, kas drukāts, izmantojot tādu sistēmu.

4. Ja formalitātes kārto, izmantojot privātus vai publiskus datorus, ar ko arī izdrukā deklarācijas, tad muitas dienesti var noteikt, ka:

- ar roku rakstītu parakstu var aizstāt ar kādu citu identifikācijas paņēmienu, kura pamatā var būt kodu izmantošana un kuram ir tādas pašas juridiskās sekas kā ar roku rakstītam parakstam. Šo iespēju ļauj izmantot vienīgi tad, ja ir ievēroti kompetento iestāžu noteiktie tehniskie un administratīvie nosacījumi,

- tādā veidā sagatavotām deklarācijām autentiskumu var piešķirt tieši ar minētajām sistēmām, nevis manuāli vai mehāniski uzliekot muitas iestādes zīmogu un kompetentās amatpersonas parakstu.

5. Ja Kopienas tiesību aktos ir atsauce uz izvešanas, atkalizvešanas vai ievešanas deklarāciju vai kādu deklarāciju, ar kuru saskaņā precēm piemēro kādu citu muitas procedūru, tad dalībvalstis var prasīt vienīgi tos administratīvos dokumentus:

- kuri ir skaidri izveidoti ar Kopienas tiesību aktiem vai tādos aktos paredzēti,

- kurus prasa starptautiskās konvencijas, kas atbilst Līgumam,

- kurus prasa no uzņēmējiem, lai pēc viņu lūguma viņiem ļautu pretendēt uz kādu priekšrocību vai īpašām iespējām,

- kurus prasa, pienācīgi ņemot vērā Līguma noteikumus, lai piemērotu īpašas regulas, ko nevar piemērot, izmantojot vienīgi 1. punktā minēto dokumentu.

206. pants

Vienotā administratīvā dokumenta formulāru vajadzības gadījumā izmanto arī pārejas posmā, kas paredzēts Spānijas un Portugāles Pievienošanās aktā, saistībā ar tirdzniecību starp Kopienu, kāda tā bija 1985. gada 31. decembrī, un Spāniju vai Portugāli, kā arī starp Spāniju un Portugāli ar precēm, par kurām jāturpina maksāt noteikti muitas nodokļi un līdzīgas iedarbības maksājumi vai kuriem turpina piemērot citus Pievienošanās aktā paredzētus pasākumus.

Piemērojot šā panta pirmo daļu, to formulāru 2. eksemplāru un vajadzības gadījumā 7. eksemplāru, ko izmanto tirdzniecībā ar Spāniju un Portugāli vai šo dalībvalstu starpā, iznīcina.

Minēto veidlapu izmanto arī, tirgojot Kopienas preces starp tām Kopienas muitas teritorijas daļām, kurām piemēro Padomes Direktīvu 77/388/EEK [11], un tām Kopienas muitas teritorijas daļām, kurām minēto direktīvu nepiemēro, vai arī, tirgojot Kopienas preces starp tām Kopienas muitas teritorijas daļām, kurām minēto direktīvu nepiemēro.

207. pants

Neskarot 205. panta 3. punktu, ar nolūku kārtot izvešanas vai ievešanas formalitātes dalībvalstu muitas pārvaldes var vienmēr neprasīt uzrādīt attiecīgās dalībvalsts iestāžu vajadzībām paredzētā vienotā administratīvā dokumenta vienu vai vairākus eksemplārus ar noteikumu, ka attiecīgā informācija ir pieejama citā veidā.

208. pants

1. Vienoto administratīvo dokumentu sagatavo apakškomplektos ar atbilstošu eksemplāru skaitu, kāds vajadzīgs, lai nokārtotu formalitātes sakarā ar precēm piemērojamo muitas procedūru.

2. Ja pirms vai pēc Kopienas tranzīta procedūras vai kopīgās tranzīta procedūras piemēro kādu citu muitas procedūru, tad var uzrādīt apakškomplektu ar atbilstošu skaitu eksemplāru, kāds vajadzīgs, lai nokārtotu formalitātes sakarā ar tranzīta procedūru un pirms vai pēc tās piemēroto procedūru.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos apakškomplektus var iegūt:

- vai nu no pilna astoņu eksemplāru komplekta saskaņā ar 31. pielikumā doto paraugu,

- vai, jo īpaši gadījumos, kad deklarācijas apstrādā ar datoru, no diviem secīgiem komplektiem, kurā katrā ir pa četri eksemplāri, saskaņā ar 32. pielikumā doto paraugu.

4. Neskarot 205. panta 3. punktu, 222.—224. pantu vai 254.—289. pantu, attiecīgā gadījumā deklarāciju veidlapas var papildināt ar vienu vai vairākām turpinājuma formām, kuras uzrāda apakškomplektos ar atbilstošu skaitu deklarācijas eksemplāru, kāds vajadzīgs, lai nokārtotu formalitātes sakarā ar precēm piemērojamo muitas procedūru. Attiecīgā gadījumā var pievienot arī tos eksemplārus, kas vajadzīgi, lai nokārtotu formalitātes sakarā ar iepriekšējo vai nākamo muitas procedūru.

Turpinājuma apakškomplektus iegūst:

- vai nu no astoņu eksemplāru komplekta saskaņā ar 33. pielikumā doto paraugu,

- vai no diviem komplektiem, kurā katrā ir pa četri eksemplāri, saskaņā ar 34. pielikumā doto paraugu.

Turpinājuma veidlapas ir tā vienotā administratīvā dokumenta sastāvdaļa, uz kuru tās attiecas.

5. Ar izņēmumu no 4. punkta, muitas dienesti var noteikt, ka turpinājuma veidlapas nevar izmantot, ja deklarācijas sagatavo ar datoru.

209. pants

1. Gadījumos, kad piemēro 208. panta 2. punktu, katra iesaistītā puse atbild vienīgi par tiem datiem, kas attiecas uz procedūru, uz kuru tā pieteikusies kā deklarētājs, galvenais atbildīgais vai deklarētāja vai galvenā atbildīgā pārstāvis.

2. Piemērojot 1. punktu, ja deklarētājs izmanto vienotu administratīvo dokumentu, kas izdots iepriekšējās muitas procedūras laikā, tad pirms savas deklarācijas iesniegšanas viņam prasa pārbaudīt datu pareizību ailēs, par kurām viņš atbild, un tādu datu piemērotību attiecīgām precēm un prasītajai procedūrai, kā arī vajadzības gadījumā minētos datus papildināt.

Šā panta pirmajā daļā minētos gadījumos deklarētājs tūlīt informē muitas iestādes, kurām iesniegta deklarācija, par konstatētām nesakritībām starp attiecīgām precēm un datiem, kas par tām sniegti. Tādā gadījumā deklarētājs sagatavo deklarāciju jaunos vienotā administratīvā dokumenta eksemplāros.

210. pants

Ja vienoto administratīvo dokumentu izmanto attiecībā uz vairākām secīgām muitas procedūrām, tad muitas dienesti pārliecinās, vai deklarācijās sniegtie dati par dažādajām procedūrām saskan.

211. pants

Deklarācijas sagatavo vienā no Kopienas oficiālajām valodām, kas ir pieņemama tās dalībvalsts muitas dienestiem, kurā kārto formalitātes.

Vajadzības gadījumā galamērķa dalībvalsts muitas dienesti var prasīt no deklarētāja vai tā pārstāvja tādā dalībvalstī deklarācijas tulkojumu minētās dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām. Tulkojums atvieto konkrētās deklarācijas attiecīgos datus.

Ar izņēmumu no šā panta iepriekšējās daļas, deklarāciju var sagatavot galamērķa dalībvalstij pieņemamā Kopienas oficiālā valodā visos gadījumos, kad minētajā dalībvalstī deklarāciju sagatavo uz eksemplāriem, kas nav tie, ko sākotnēji iesniedza izsūtīšanas dalībvalsts muitas iestādei.

212. pants

1. Vienoto administratīvo dokumentu aizpilda saskaņā ar 37. pielikumā doto skaidrojošo piezīmi, kā arī saskaņā ar papildu noteikumiem citos Kopienas tiesību aktos.

2. Muitas dienesti nodrošina to, ka lietotājiem ir viegli pieejamas 1. punktā minētās skaidrojošās piezīmes kopijas.

3. Dalībvalstu muitas pārvaldes skaidrojošo piezīmi vajadzības gadījumā var papildināt.

213. pants

Kodi, kas izmantojami 205. panta 1. punktā minēto veidlapu aizpildīšanai, ir doti 38. pielikumā.

214. pants

Gadījumos, kad saskaņā ar noteikumiem 205. panta 1. punktā minētajam formulāram vajadzīgi papildu eksemplāri, deklarētājs tādā nolūkā var izmantot minētā formulāra papildu lapas vai fotokopijas.

Tādas papildu lapas vai fotokopijas paraksta deklarētājs, tās iesniedz muitas dienestiem, un muitas dienesti tās vizē ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vienoto administratīvo dokumentu. Muitas dienesti papildu lapas vai fotokopijas pieņem kā oriģināldokumentus ar noteikumu, ka tās apmierina to kvalitāte un salasāmība.

215. pants

1. Šās regulas 205. panta 1. punktā minētos formulārus drukā uz paškopējoša papīra, kas derīgs rakstīšanai un sver vismaz 40 g/m2. Papīram jābūt pietiekami necaurredzamam, lai vienā pusē rakstītā informācija netraucētu salasīt otrā pusē rakstīto informāciju, un pietiekami izturīgam, lai ikdienas lietošanā tas viegli neplīstu vai neburzītos.

Visiem eksemplāriem izmanto baltu papīru. Tomēr Kopienas tranzītam izmantotos eksemplāros (1., 4., 5. un 7. eksemplārā) 1. aile (pirmais un trešais apakšnodalījums), 2., 3., 4., 5., 6., 8., 15., 17., 18., 19., 21., 25., 27., 31., 32., 33. aile (pirmais apakšnodalījums kreisajā pusē), 35., 38., 40., 44., 50., 51., 52., 53., 55. un 56. aile ir ar zaļu fonu.

Veidlapas iespiež ar zaļu tinti.

2. Aiļu izmēri ir viena desmitdaļa collas horizontāli un viena sestdaļa collas vertikāli. Apakšnodalījumu izmērs ir viena desmitdaļa collas horizontāli.

3. Dažādus eksemplārus ar krāsām iezīmē šādi:

a) 31. un 33. pielikumā dotiem paraugiem atbilstošām formām:

- 1., 2., 3. un 5. eksemplāra labajā malā ir nepārtraukta līnija attiecīgi sarkanā, zaļā, dzeltenā vai zilā krāsā,

- 4., 6., 7. un 8. eksemplāra labajā malā ir pārtraukta līnija attiecīgi zilā, sarkanā, zaļā vai dzeltenā krāsā;

b) 32. un 34. pielikumā dotiem paraugiem atbilstošām formām 1./6., 2./7., 3./8. un 4./5. eksemplāra labajā malā ir nepārtraukta līnija, no kuras tālāk pa labi ir pārtraukta līnija attiecīgi sarkanā, zaļā, dzeltenā un zilā krāsā.

Šo malu platums ir aptuveni 3 mm. Pārtrauktā līnija sastāv no kvadrātiņu virknes, kur katra kvadrātiņa sānu malas ir 3 mm un atstarpe starp kvadrātiņiem arī ir 3 mm.

4. Šās regulas 35. pielikumā ir redzami eksemplāri, kuros uz paškopējošā papīra ierakstāmi dati, kas minēti 31. un 33. pielikumā.

Šās regulas 36. pielikumā ir redzami eksemplāri, kuros uz paškopējošā papīra ierakstāmi dati, kas minēti 32. un 34. pielikumā.

5. Veidlapu izmērs ir 210 × 297 mm, bet garums var būt par 5 mm mazāks vai 8 mm lielāks.

6. Dalībvalstu muitas pārvaldes var prasīt, lai veidlapās būtu norādīts tipogrāfijas nosaukums un adrese vai kāda zīme, pēc kuras tipogrāfiju iespējams identificēt. Tāpat minētās pārvaldes var prasīt, lai tipogrāfija būtu iepriekš tehniski apstiprināta.

3. iedaļa

Dati, kas vajadzīgi saskaņā ar attiecīgo muitas procedūru

216. pants

1. Šās regulas 37. pielikumā ir dots aiļu maksimālais saraksts, kas izmantojams deklarācijās, piesakoties uz kādu muitas procedūru, ja izmanto vienoto administratīvo dokumentu.

2. Tāpat 37. pielikumā dots arī aiļu maksimālais saraksts, kas izmantojams deklarācijās, piesakoties uz kādu konkrētu muitas procedūru.

217. pants

205. panta 2. punktā minētajās veidlapās iekļaujamie dati ir atkarīgi no konkrētās veidlapas. Attiecīgā gadījumā minētos datus papildina ar noteikumiem par konkrēto muitas procedūru.

4. iedaļa

Muitas deklarācijai pievienojamie dokumenti

218. pants

1. Muitas deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā pievieno šādus dokumentus:

a) rēķinu, uz kura pamata deklarē preču muitas vērtību, kā prasīts 181. Pantā;

b) ja tā prasīts 178. pantā — datu deklarāciju, kas paredzēta deklarēto preču muitas vērtības noteikšanai un ko sagatavo saskaņā ar minētajā pantā izklāstītiem nosacījumiem;

c) dokumentus, kas vajadzīgi, lai piemērotu tarifa atvieglojumu režīmu vai citus pasākumus, kas ir izņēmumi no deklarētām precēm parasti piemērojamā muitas režīma;

d) visus citus dokumentus, kas vajadzīgi, lai piemērotu noteikumus, ar kuriem reglamentē deklarēto preču laišanu brīvā apgrozībā.

2. Muitas dienesti var prasīt, lai, iesniedzot deklarāciju, tiktu uzrādīti arī attiecīgi vai nu pārvadājuma dokumenti, vai dokumenti attiecībā uz iepriekšējo muitas procedūru.

Ja vienu vienību uzrāda divos vai vairāk iepakojumos, tad muitas dienesti var arī prasīt uzrādīt iepakojumu sarakstu vai tamlīdzīgu dokumentu, kurā norādīts katra iepakojuma saturs.

3. Taču gadījumos, kad preces pretendē uz nodokļiem saskaņā ar Kodeksa 81. pantu, 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie dokumenti nav jāprasa.

Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos dokumentus neprasa arī gadījumos, kad preces pretendē uz atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, ja vien muitas dienesti to neuzskata par vajadzīgu ar nolūku piemērot noteikumus, kas reglamentē konkrēto preču laišanu brīvā apgrozībā.

219. pants

1. Tranzīta deklarācijai pievieno pārvadājuma dokumentu. Nosūtītāja muitas iestāde formalitāšu kārtošanas laikā var neprasīt uzrādīt šo dokumentu. Tomēr pārvadājuma dokumentu pēc muitas iestādes vai citu kompetentu iestāžu lūguma uzrāda pārvadāšanas laikā.

2. Neskarot iespējamos vienkāršotos pasākumus, nosūtītājai muitas iestādei uzrāda muitas dokumentu attiecībā uz preču izvešanu/nosūtīšanu vai atkalizvešanu no Kopienas muitas teritorijas vai līdzīgas nozīmes dokumentu kopā ar tranzīta deklarāciju, uz ko tas attiecas.

3. Attiecīgā gadījumā muitas dienesti var prasīt uzrādīt dokumentu attiecībā uz iepriekšējo muitas procedūru.

220. pants

1. Deklarācijai, ar ko lūdz piemērot muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi, izņemot procedūru "izvešana pārstrādei", pievieno šādus dokumentus:

a) 218. pantā uzskaitītos dokumentus, izņemot gadījumos, kad lūdz piemērot procedūru uzglabāšanai muitas noliktavā, kas nav D tipa noliktava;

b) atļauju konkrētajai muitas procedūrai vai — ja piemēro 556. panta 1. punkta otro daļu — kopiju pieteikumam uz atļauju, izņemot gadījumus, kad lūdz piemērot procedūru uzglabāšanai muitas noliktavā vai kad piemēro 568. panta 3. punktu, 656. panta 3. punktu vai 695. panta 3. punktu.

2. Deklarācijai, ar ko lūdz piemērot procedūru "izvešana pārstrādei", pievieno šādus dokumentus:

a) 221. pantā uzskaitītos dokumentus;

b) procedūras atļauju vai — ja piemēro 751. panta 1. punkta otro daļu — kopiju pieteikumam uz atļauju, izņemot gadījumus, kad piemēro 760. panta 2. punktu.

3. Šās regulas 218. panta 2. punktu piemēro deklarācijām, ar ko lūdz piemērot kādu no muitas procedūrām ar saimniecisku nozīmi.

4. Muitas dienesti var ļaut 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā minētos dokumentus turēt tām jebkurā brīdī pieejamus, nevis pievienot deklarācijai.

221. pants

1. Izvešanas vai atkalizvešanas deklarācijai pievieno visus dokumentus, kas vajadzīgi, lai pareizi uzliktu izvedmuitu un piemērotu noteikumus, kas reglamentē konkrēto preču izvešanu.

2. Izvešanas un atkalizvešanas deklarācijām piemēro 218. panta 2. punktu.

2. NODAĻA

Datorizētas muitas deklarācijas

222. pants

1. Muitas dienesti deklarētājam var ļaut 37. pielikumā minētos rakstiskās deklarācijas datus pilnīgi vai daļēji mainīt, nosūtot datorizētai apstrādei tādam nolūkam izraudzītai muitas iestādei kodificētus datus vai datus, kas sagatavoti citā minētās iestādes norādītā veidā un atbilst rakstiskās deklarācijās prasītiem datiem.

2. Muitas dienesti nosaka 1. punktā minēto datu iesūtīšanas kārtību.

223. pants

Cita starpā muitas dienesti var ļaut izmantot datorus šādā veidā:

- tās var noteikt, ka attiecīgo formalitāšu kārtošanai vajadzīgie dati ievadāmi to datorizētās deklarāciju apstrādes sistēmās, neprasot rakstisku deklarāciju,

- tās var noteikt, ka deklarācija 205. panta 1. punkta nozīmē ir datu ievadīšana datorā, ja netiek uzrādīts deklarācijai atbilstošs dokuments.

224. pants

1. Ja formalitātes kārto, izmantojot publiskas vai privātas datorsistēmas, tad muitas dienesti ļauj personām, kas to lūdz, ar roku rakstītu parakstu aizstāt ar līdzīgu identifikācijas paņēmienu, kura pamatā var būt kodu izmantošana un kuram ir tādas pašas juridiskas sekas kā ar roku rakstītam parakstam.

2. Muitas dienesti attiecīgām personām var ļaut 218.—221. pantā minētos apliecinošos dokumentus pilnīgi vai daļēji sagatavot un nosūtīt ar datoru.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās iespējas ļauj izmantot vienīgi tad, ja ir ievēroti muitas dienestu noteiktie tehniskie un administratīvie nosacījumi.

3. NODAĻA

Mutvārdu vai citādas muitas deklarācijas

1. iedaļa

Mutvārdu deklarācijas

225. pants

Muitas deklarāciju var izteikt mutvārdos, laižot brīvā apgrozībā šādas preces:

a) nekomerciālas preces:

- ceļotāju personiskajā bagāžā,

- ko sūta privātpersonām, vai

- citos mazsvarīgos gadījumos, ja to atļauj muitas dienesti;

b) komerciālas preces, ar noteikumu, ka

- viena deklarētāja viena sūtījuma kopējā vērtība nepārsniedz statistisko robežvērtību, kas noteikta spēkā esošos Kopienas noteikumos,

- sūtījums nav daļa no regulāri sūtītiem citiem sūtījumiem, un

- preces nepārvadā neatkarīgs pārvadātājs plašākā kravu apritē;

c) 229. pantā minētās preces, ja tās pretendē uz atvieglojumiem kā atpakaļ nosūtītas preces;

d) 230. panta b) un c) apakšpunktā minētās preces.

226. pants

Muitas deklarācijas var izteikt mutiski, izvedot:

a) nekomerciālas preces:

- ceļotāju personiskajā bagāžā, vai

- ko sūta privātpersonas;

b) 225. panta b) apakšpunktā minētās preces;

c) 231. panta b) un c) apakšpunktā minētās preces;

d) citas preces gadījumos ar niecīgu saimniecisko nozīmi, ja to atļauj muitas dienesti.

227. pants

1. Muitas dienesti var noteikt, ka 225. un 226. pantu nepiemēro, ja preču muitotāja persona rīkojas uz citas personas rēķinu kā muitas aģents.

2. Ja muitas dienesti nav pārliecināti, vai deklarētie dati ir pareizi vai pilnīgi, tad tie var likt iesniegt rakstveida deklarāciju.

228. pants

Ja precēm, ko muitai deklarē mutiski saskaņā ar 225. un 226. pantu, uzliek ievedmuitas vai izvedmuitas nodokli, tad muitas dienesti par nodokļa maksājumu attiecīgajai personai izsniedz kvīti.

229. pants

1. Muitas deklarācijas var izteikt mutiski attiecībā uz šādu preču pagaidu ievešanu saskaņā ar 696. pantā izklāstītiem nosacījumiem:

a) - 685. pantā uzskaitītajiem dzīvniekiem un iekārtām,

- 679. pantā uzskaitītajiem iepakojumiem,

- radio un televīzijas producēšanas un pārraidīšanas iekārtām, kā arī transportlīdzekļiem, kas īpaši pielāgoti izmantošanai iepriekš minētajam mērķim, un tādu transportlīdzekļu aprīkojumam, ko ieved publiskas vai privātas organizācijas, kas reģistrētas ārpus Kopienas muitas teritorijas un ko apstiprinājuši muitas dienesti, kuras izsniedz atļauju procedūrai ievest tādas iekārtas un transportlīdzekļus,

- instrumentiem un aparātiem, kas vajadzīgi ārstiem, lai sniegtu palīdzību pacientiem, kuri gaida orgānu pārstādīšanu — atbilstīgi 671. panta 2. punkta c) apakšpunktam;

b) 232. pantā minētām precēm;

c) citām precēm, ja to atļauj muitas dienesti.

2. Par 1. punktā minētām precēm mutiski deklarāciju var izteikt arī saistībā ar atkalizvešanu, ar ko tiek atsaukta pagaidu ievešanas procedūra.

2. iedaļa

Citādas muitas deklarācijas

230. pants

Šādas preces, ja tās muitai nedeklarē tieši, uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā, veicot 233. pantā minētās darbības:

a) nekomerciālas preces ceļotāju personiskajā bagāžā, kas pretendē uz atvieglojumiem vai nu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 918/83 [12] XI sadaļas I nodaļu, vai kā atpakaļ nosūtītas preces;

b) preces, kas pretendē uz atvieglojumiem saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 918/83 IX un X iedaļas I nodaļu;

c) transportlīdzekļus, kas pretendē uz atvieglojumiem kā atpakaļ nosūtītas preces;

d) preces, kuru ievešanai ir niecīga nozīme un kuras ir atbrīvotas no prasības tās uzrādīt muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 38. panta 4. punktu, ar noteikumu, ka par tām nav jāmaksā ievedmuitas nodoklis.

231. pants

Šādas preces, ja tās muitai nedeklarē tieši, uzskata par deklarētām izvešanai, veicot 233. panta b) apakšpunktā minēto darbību:

a) nekomerciālas preces ceļotāju personiskajā bagāžā, par kurām nav jāmaksā izvedmuita;

b) Kopienas muitas teritorijā reģistrētus transportlīdzekļus, ko paredzēts atkal ievest;

c) preces, kas minētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 918/83 II nodaļā;

d) citas preces gadījumos ar niecīgu saimniecisko nozīmi, ja to atļauj muitas dienesti.

232. pants

1. Šādas preces, ja tās muitai nedeklarē rakstiski vai mutiski, uzskata par deklarētām pagaidu ievešanai saskaņā ar 698. un 735. pantu, veicot 233. pantā minētās darbības:

a) ceļotāju personiskās mantas un preces, ko ieved 684. pantā definētajām sporta vajadzībām;

b) 718.—725. pantā uzskaitītos transportlīdzekļus.

2. Šā panta 1. punktā minētās preces, ja tās muitai nedeklarē rakstiski vai mutiski, uzskata par deklarētām atkalizvešanai, ar ko atsauc pagaidu ievešanas procedūru, veicot 233. pantā minētās darbības.

233. pants

Piemērojot 230.—232. pantu, šādas darbības uzskata par muitas deklarāciju:

a) gadījumos, kad preces nogādā muitas iestādē vai kādā citā vietā, kas izraudzīta vai apstiprināta saskaņā ar Kodeksa 38. panta 1. punkta a) apakšpunktu:

- iziešana caur zaļo koridoru "nav nekā deklarējama" muitas iestādēs, kur darbojas divu koridoru sistēma,

- iziešana cauri muitas iestādei, kurā nedarbojas minētā divu koridoru sistēma, pēc savas iniciatīvas neiesniedzot muitas deklarāciju,

- uzlīmes "bez deklarēšanas" vai muitas deklarācijas diska piestiprināšana vieglo automobiļu priekšējam logam, ja tādu iespēju paredz valsts tiesību akti;

b) gadījumos, kad pastāv atbrīvojums no saistības nogādāt preces muitā saskaņā ar Kodeksa 38. panta 4. punkta īstenošanas noteikumiem, kā arī izdarot izvešanu saskaņā ar 231. pantu vai atkalizvešanu saskaņā ar 232. panta 2. punktu:

- Kopienas muitas teritorijas šķērsošana.

234. pants

1. Ja ir izpildīti 230.—232. panta nosacījumi, tad uzskata, ka preces ir uzrādītas muitas iestādei Kodeksa 63. panta nozīmē, deklarācija pieņemta un atlaišana atvēlēta brīdī, kad tiek veikta kāda no 233. pantā minētajām darbībām.

2. Ja pārbaužu laikā tiek atklāts, ka veikta kāda no 233. pantā minētām darbībām, bet ievestās vai atlaistās preces neatbilst 230.—232. panta nosacījumiem, tad attiecīgās preces uzskata par nelikumīgi ievestām vai izvestām.

3. iedaļa

Noteikumi, kas kopīgi 1. un 2. iedaļai

235. pants

225.—232. pantu nepiemēro precēm, par kurām lūdz izmaksāt kompensāciju vai kādas citas summas vai lūdz atmaksāt nodokļus, vai kurām piemēro kādu aizliegumu, ierobežojumu vai kādu citu īpašu formalitāti.

236. pants

Piemērojot 1. un 2. iedaļu, "ceļotājs" ir:

A. saistībā ar ievešanu:

1. persona, kas uz laiku iebrauc Kopienas muitas teritorijā, bet parasti tur nedzīvo; un

2. persona, kas pēc pagaidu uzturēšanās kādā trešā valstī atgriežas Kopienas muitas teritorijā, kur tā pastāvīgi dzīvo;

B. saistībā ar izvešanu:

1. persona, kas uz laiku izbrauc no Kopienas muitas teritorijas, kur tā pastāvīgi dzīvo; un

2. persona, kas pēc pagaidu uzturēšanās atstāj Kopienas muitas teritoriju, kur tā pastāvīgi nedzīvo.

4. iedaļa

Pasta satiksme

237. pants

1. Par muitai deklarētiem uzskata šādus pasta sūtījumus:

A. laišanai brīvā apgrozībā:

a) laikā, kad tos ieved Kopienas muitas teritorijā:

- pastkartes un vēstules, kurās ir vienīgi personiski vēstījumi,

- vēstules Braila rakstā,

- iespieddarbus, par kuriem nav jāmaksā ievedmuitas nodoklis, un

- citus sūtījumus vēstulēs vai pakās, kas saskaņā ar Kodeksa 38. panta 4. punkta izņēmumu nav jānogādā muitā;

b) brīdī, kad tos uzrāda muitai:

- sūtījumus vēstulēs vai pakās, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka tiem pievieno C1 un/vai C2/CP3 deklarāciju;

B. izvešanai:

a) laikā, kad tos pieņem pasta iestādes, attiecībā uz sūtījumiem vēstulēs vai pakās, par ko nav jāmaksā izvedmuita;

b) laikā, kad tos uzrāda muitai, attiecībā uz sūtījumiem vēstulēs vai pakās, par ko jāmaksā izvedmuita, ar noteikumu, ka tiem pievieno C1 un/vai C2/CP3 deklarāciju.

2. Šā panta 1.A punktā minētos gadījumos — saņēmēju, bet 1.B punktā minētos gadījumos — sūtītāju uzskata par deklarētāju un, attiecīgos gadījumos, par parādnieku. Muitas dienesti var noteikt, ka par deklarētāju un attiecīgos gadījumos par parādnieku uzskata pasta pārvaldi.

3. Piemērojot 1. punktu, preces, par kurām nav jāmaksā nodoklis, uzskata par uzrādītām muitai Kodeksa 63. panta nozīmē, deklarāciju par pieņemtu un atlaišanu par atvēlētu:

a) saistībā ar ievešanu — kad preces ir piegādātas saņēmējam;

b) saistībā ar izvešanu — kad preces pieņem pasta iestādes.

4. Ja sūtījumus vēstulēs vai pakās, kas nogādājami muitā saskaņā ar Kodeksa 38. panta 4. punktu, uzrāda bez C1 un/vai C2/CP3 deklarācijas vai ja minētā deklarācija ir nepilnīga, tad muitas dienesti nosaka, kādā veidā iesniedzama vai papildināma muitas deklarācija.

238. pants

Šās regulas 237. pantu nepiemēro:

- sūtījumiem, kuros ir komerciālas preces, kuru kopējā vērtība pārsniedz statistisko robežvērtību, kas noteikta spēkā esošos Kopienas noteikumos; muitas dienesti var noteikt augstāku robežvērtību,

- sūtījumiem, kuros ir komerciālas preces un kuri ir daļa no regulāri veiktiem līdzīgiem sūtījumiem,

- ja muitas deklarāciju sagatavo rakstiski, mutiski vai ar datu apstrādes iekārtu,

- sūtījumiem, kuros ir 235. pantā minētās preces.

VIII SADAĻA

PREČU PĀRBAUDES, MUITAS IESTĀŽU KONSTATĒJUMI UN CITI MUITAS IESTĀŽU VEIKTI PASĀKUMI

239. pants

1. Preces pārbauda tādam nolūkam izraudzītās vietās un muitas dienestu noteiktos laikos.

2. Taču pēc deklarētāja lūguma muitas dienesti var ļaut preces pārbaudīt citās vietās un citos laikos, ar izņēmumu no 1. punkta.

Visas ar to saistītās izmaksas sedz deklarētājs.

240. pants

1. Ja muitas dienesti nolemj preces pārbaudīt, tad tās par to informē deklarētāju vai tā pārstāvi.

2. Ja muitas dienesti nolemj pārbaudīt tikai daļu no precēm, tad tās deklarētāju vai tā pārstāvi informē par to, kurus priekšmetus tās vēlas pārbaudīt. Muitas dienestu izvēle nav apstrīdama.

241. pants

1. Deklarētājs vai tā izraudzīta persona, kas piedalās preču pārbaudē, sniedz muitas dienestiem vajadzīgo palīdzību to darba atvieglošanai. Ja muitas dienesti sniegto palīdzību neuzskata par apmierinošu, tad tās var likt deklarētājam izraudzīties citu personu, kas spētu sniegt vajadzīgo palīdzību.

2. Ja deklarētājs atsakās piedalīties preču pārbaudē vai izraudzīties personu, kas spētu sniegt muitas dienestiem vajadzīgo palīdzību, tad muitas dienesti nosaka izpildes termiņu, ja vien neuzskata, ka pārbaudi var arī neveikt.

Ja, izpildes termiņam beidzoties, deklarētājs nav izpildījis muitas dienesta prasības, tad, lai piemērotu Kodeksa 75. panta a) apakšpunktu, muitas iestādes pārbauda preces, liekot ar to saistīto risku un izdevumus uzņemties deklarētājam un attiecīgā gadījumā pieaicinot ekspertus vai citas personas, ko izraugās saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem.

3. Konstatējumiem, ko muitas dienesti izdara, izdarot pārbaudes saskaņā ar 2. punkta otrajā daļā minētiem nosacījumiem, ir tāds pats likumīgums kā tad, ja pārbaudes būtu veiktas deklarētāja klātbūtnē.

4. Muitas dienesti var 2. un 3. punktā minēto pasākumu vietā uzskatīt deklarāciju par spēkā neesošu, ja ir skaidrs, ka deklarētāja atteikums piedalīties preču pārbaudē vai izraudzīties personu, kas spētu sniegt vajadzīgo palīdzību, netraucē un tā nolūks nav traucēt minētajām iestādēm konstatēt, ka ir pārkāpti noteikumi, kas reglamentē attiecīgās muitas procedūras piemērošanu precēm, vai tā iznākumā nenotiek izvairīšanās un nav nolūka izvairīties no Kodeksa 66. panta 1. punkta un 80. panta 2. punkta ievērošanas.

242. pants

1. Ja muitas dienesti nolemj ņemt paraugus, tad tās par to informē deklarētāju vai tā pārstāvi.

2. Paraugus ņem muitas dienesti paši. Taču tās var likt savā uzraudzībā to darīt deklarētājam vai tā izraudzītai personai.

Paraugus ņem saskaņā ar metodēm, kas paredzētas spēkā esošos noteikumos.

3. Paraugam nav jāņem lielāki daudzumi nekā vajadzīgs analīzei vai sīkākai pārbaudei, ieskaitot iespējamo kontroles analīzi.

243. pants

1. Deklarētājs vai tā izraudzīta persona, kas piedalās paraugu ņemšanā, sniedz muitas dienestiem vajadzīgo palīdzību šā darba atvieglošanai.

2. Ja deklarētājs atsakās piedalīties paraugu ņemšanā vai izraudzīties citu personu savā vietā, vai ja deklarētājs muitas dienestiem nepalīdz un neatvieglo darbu, tad piemēro 241. panta 1., 2. un 3. punktu.

244. pants

Kad muitas dienesti ņem paraugus analīzēm vai sīkākām pārbaudēm, tad tie ļauj attiecīgās preces atlaist, negaidot analīzes vai pārbaudes rezultātus, ja vien tādai rīcībai nav citi iemesli un ar noteikumu, ka gadījumos, kad radies vai varētu rasties muitas parāds, attiecīgie nodokļi jau iegrāmatoti un apmaksāti vai nodrošināti.

245. pants

1. Daudzumus, ko muitas iestāde ņem paraugiem, no deklarētā daudzuma neatrēķina.

2. Attiecībā uz izvešanas vai izvešanas pārstrādei deklarāciju deklarētājam attiecīgos apstākļos ir ļauts paraugiem ņemtos preču daudzumus aizstāt ar tādām pašām precēm tā, lai nokomplektētu pilnu sūtījumu.

246. pants

1. Ja analīzes vai sīkākas pārbaudes gaitā ņemtos paraugus neiznīcina, tad tos pēc deklarētāja lūguma un uz viņa rēķinu atdod atpakaļ, tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi muitas dienestiem, jo īpaši pēc tam, kad ir izsmeltas visas deklarētāja tiesības pārsūdzēt muitas dienestu lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz konkrētās analīzes vai sīkākas pārbaudes rezultātiem.

2. Ja deklarētājs paraugus nelūdz atdot, tad muitas dienesti tos var iznīcināt vai paturēt. Tomēr īpašos gadījumos muitas dienesti deklarētājam var likt pāri palikušos paraugus ņemt atpakaļ.

247. pants

1. Kad muitas dienesti pārbauda deklarācijas, tām pievienotos dokumentus vai preces, tie vismaz tajos eksemplāros, ko tie patur, vai kādā no pievienotiem dokumentiem norāda pārbaudes priekšmetu un rezultātus. Ja preces pārbauda daļēji, sniedz arī datus par pārbaudīto sūtījumu.

Attiecīgā gadījumā muitas dienesti deklarācijā norāda arī to, ka deklarētājs vai tā pārstāvis nav piedalījies.

2. Ja deklarācijas, tai pievienoto dokumentu vai preču pārbaudes rezultāti nesaskan ar deklarācijā sniegtiem datiem, tad muitas dienesti vismaz tajā deklarācijas eksemplārā, ko tie patur, vai kādā no pievienotiem dokumentiem norāda datus, kas jāņem vērā, attiecīgajām precēm piemērojot maksājumus, attiecīgā gadījumā aprēķinot kompensācijas vai citas izvedot maksājamas summas, kā arī piemērojot citus noteikumus, kas reglamentē precēm piemēroto muitas procedūru.

3. Muitas dienesti konstatējumos attiecīgā gadījumā norāda izmantotos identifikācijas līdzekļus. Konstatējumus datē un tajos iekļauj informāciju, kas ļauj identificēt izdevēju amatpersonu.

4. Ja muitas dienesti ne deklarāciju, ne preces nepārbauda, tad tām deklarācija vai 1. punktā minētie pievienotie dokumenti nav jāvizē.

248. pants

1. Tiklīdz preces ļauj atlaist, jāiegrāmato ievedmuitas nodokļi, ko nosaka saskaņā ar deklarācijā sniegtajiem datiem. Ja muitas dienesti uzskata, ka pēc to veiktām pārbaudēm varētu noteikt lielākus ievedmuitas nodokļus nekā tos, kas iegūti, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem, tad tās var likt iemaksāt pietiekamu nodrošinājumu, lai segtu starpību starp summu, kas iegūta, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem, un summu, ko par precēm varētu reāli nākties maksāt. Taču deklarētājs nodrošinājuma iemaksāšanas vietā var lūgt uzreiz iegrāmatot to nodokļu summu, kādu par precēm varētu reāli nākties maksāt.

2. Ja pēc veiktajām pārbaudēm muitas dienestu noteiktā ievedmuitas nodokļu summa atšķiras no tās, kas iegūta, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem, tad tūlīt pēc preču atlaišanas kontos ieskaitāma tādējādi noteiktā summa.

3. Ja muitas dienestiem rodas šaubas par kāda aizlieguma vai ierobežojuma piemērojamību un to nevar izlemt, kamēr nav zināmi iestāžu pārbaužu rezultāti, tad attiecīgās preces nevar atlaist.

249. pants

1. Muitas dienesti nosaka atlaišanas veidu, pienācīgi ņemot vērā preču atrašanās vietu un īpašo uzraudzības kārtību.

2. Ja deklarāciju iesniedz rakstiski, tad uz tās vai attiecīgos gadījumos uz pievienota dokumenta izdara atsauci uz atlaišanu un tās datumu, un kopiju izsniedz atpakaļ deklarētājam.

250. pants

1. Ja muitas dienesti preces neļauj atlaist, pamatojoties uz kādu no iemesliem, kas uzskaitīti Kodeksa 75. panta a) apakšpunkta otrajā vai trešajā ievilkumā, tad tie deklarētājam atvēl termiņu, kurā stāvokli ar precēm noregulēt.

2. Ja Kodeksa 75. panta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētos apstākļos deklarētājs prasītos dokumentus nav uzrādījis 1. punktā minētajā termiņā, tad attiecīgo deklarāciju uzskata par nederīgu un muitas iestāde to uzskata par nederīgu. Piemēro Kodeksa 66. panta 3. punkta noteikumus.

3. Kodeksa 75. panta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minētos apstākļos un neskarot pasākumus, ko veic saskaņā ar Kodeksa 66. panta 1. punkta pirmo daļu vai 182. pantu, ja deklarētājs nav ne samaksājis, ne garantējis 1. punktā noteiktā termiņā maksājamos nodokļus, tad muitas dienesti var sākt kārtot formalitātes preču pārdošanai. Tādā gadījumā, ja vien pa to laiku prasītie nosacījumi nav izpildīti, preces pārdod, attiecīgā gadījumā piespiedu pārdošanā, ja to pieļauj attiecīgo iestāžu dalībvalsts tiesību akti. Muitas dienesti par to informē deklarētāju.

Muitas dienesti attiecīgās preces var pārvest uz īpašām telpām to uzraudzībā, risku un izdevumus par to uzņemoties deklarētājam.

251. pants

Ar izņēmumu no Kodeksa 66. panta 2. punkta, muitas deklarāciju var atzīt par nederīgu pēc preču atlaišanas šādos gadījumos:

1. ja tiek konstatēts, ka preces kļūdas pēc deklarētas muitas procedūrā, ar kuru saskaņā maksājami ievedmuitas nodokļi, muitas dienesti nevis piemēro kādu citu muitas procedūru, bet atzīst deklarāciju par nederīgu, ja attiecīgu lūgumu izsaka trīs mēnešos no deklarācijas pieņemšanas dienas, ar noteikumu, ka:

- preču izmantošana nav bijusi pretrunā tās muitas procedūras nosacījumiem, kuru precēm vajadzējis piemērot,

- preces deklarējot, nolūks ir bijis piemērot citu muitas procedūru, un preces atbildušas visām tādas procedūras prasībām, un

- precēm tūlīt sāk piemērot to muitas procedūru, kādu bijis paredzēts piemērot sākumā.

Deklarācija, ar kuru precēm piemēro sākotnēji paredzēto procedūru, stājas spēkā dienā, kad pieņem par nederīgu atzīto deklarāciju.

Muitas dienesti pienācīgi pamatotos gadījumos trīs mēnešu termiņu var ļaut pārsniegt;

2. ja preces ir deklarētas izvešanas procedūrai vai procedūrai "izvešanai pārstrādei", tad deklarāciju atzīst par nederīgu ar noteikumu, ka:

a) gadījumos, kad precēm uzliek izvedmuitu, kad iesniedzams pieteikums uz ievedmuitas nodokļa atmaksāšanu, kompensācijām vai citām izveduma summām vai kad izvedot piemēro citus īpašus pasākumus:

- deklarētājs izvešanas muitas iestādei pierāda, ka preces nav izvestas ārpus Kopienas muitas teritorijas,

- deklarētājs minētajai iestādei iesniedz atpakaļ visus muitas deklarācijas eksemplārus, kā arī visus citus dokumentus, kas tam izsniegti deklarācijas pieņemšanas brīdī,

- deklarētājs izvešanas muitas iestādei pierāda, ka ir atlīdzinātas visas kompensācijas un citas summas, kas piešķirtas, pamatojoties uz attiecīgo preču izvešanas deklarāciju, vai ka attiecīgās struktūras ir veikušas pasākumus, lai nodrošinātu to, ka minētās kompensācijas un summas netiek maksātas, un

- deklarētājs saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem pilda visas citas saistības, ko nosaka izvešanas muitas iestāde tā, lai tiktu noregulēts stāvoklis ar precēm.

Deklarāciju atzīstot par nederīgu, tiek atcelti visi labojumi, kas izdarīti izvešanas sertifikātā vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātā, kas uzrādīts kopā ar deklarāciju.

Ja izvešanai deklarētas preces no Kopienas muitas teritorijas jāizved noteiktā termiņā, tad tāda termiņa neievērošana ir par iemeslu attiecīgās deklarācijas atzīšanai par nederīgu:

b) attiecībā uz citām precēm — izvešanas muitas iestāde ir informēta saskaņā ar 796. pantu, ka deklarētās preces nav izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

3. Ja par preču atkalizvešanu iesniedzama deklarācija, tad pēc analoģijas piemēro 2. punktu.

4. Ja Kopienas precēm piemēro procedūru uzglabāšanai muitas noliktavā Kodeksa 98. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, tad tādas procedūras pieteikuma deklarāciju var lūgt atzīt vai var atzīt par nederīgu ar noteikumu, ka ir veikti pasākumi, kas attiecīgos tiesību aktos paredzēti gadījumiem, ja netiek ievērots noteiktais režīms vai izmantojums.

Ja līdz tā termiņa beigām, līdz kuram precēm jāturpina piemērot procedūru uzglabāšanai muitas noliktavā, nav iesniegts pieteikums, lai piemērotu attiecīgos tiesību aktos noteiktu režīmu vai izmantošanu, tad muitas dienesti veic tādos tiesību aktos paredzētos pasākumus.

252. pants

Ja muitas dienesti preces pārdod saskaņā ar Kodeksa 75. pantu, tad tās to dara atbilstīgi 188. pantam.

IX SADAĻA

VIENKĀRŠOTAS PROCEDŪRAS

1. NODAĻA

Definīcijas

253. pants

1. Nepilnīgu deklarāciju procedūra ļauj muitas dienestiem pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deklarāciju, kurā nav visi prasītie dati vai kurai nav pievienoti visi attiecīgai muitas procedūrai vajadzīgie dokumenti.

2. Vienkāršotās deklarēšanas procedūra ļauj preces nodot konkrētā muitas procedūrā, uzrādot vienkāršotu deklarāciju un vēlāk iesniedzot papildu deklarāciju, kas atkarībā no konkrētā gadījuma var būt vispārēja, periodiska vai apkopojoša.

3. Vietējās muitošanas procedūra ļauj preces nodot konkrētā muitas procedūrā attiecīgās personas telpās vai citās muitas dienestu izraudzītās vai apstiprinātās vietās.

2. NODAĻA

Deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā

1. iedaļa

Nepilnīgas deklarācijas

254. pants

Deklarācijās par laišanu brīvā apgrozībā, ko muitas dienesti pēc deklarētāja lūguma var pieņemt bez dažiem 37. pantā minētiem datiem, jābūt vismaz tiem datiem, kas minēti vienotā administratīvā dokumenta 1. ailē (pirmajā un otrajā apakšnodalījumā), 14., 21., 31., 37., 40. un 54. ailē un:

- preču pietiekami skaidram aprakstam, lai muitas dienesti tūlīt un nešaubīgi varētu noteikt attiecīgo kombinētās nomenklatūras pozīciju vai apakšpozīciju,

- ja precēm uzliekami procentuālie nodokļi — to vērtība muitas nolūkos vai — ja šķiet, ka deklarētājs tādu vērtību nespēj deklarēt — provizorisku norādi uz muitas dienestiem pieņemamu vērtību, pienācīgi cita starpā ņemot vērā deklarētāja rīcībā esošu informāciju,

- jebkādus citus datus, ko muitas dienesti uzskata par vajadzīgiem, lai identificētu preces, piemērotu noteikumus, ar kuriem reglamentē to laišanu brīvā apgrozībā, un noteiktu nodrošinājuma summu, kas maksājama pirms preču atlaišanas.

255. pants

1. Deklarācijām par laišanu brīvā apgrozībā, ko muitas dienesti pēc deklarētāja lūguma var pieņemt bez dažiem apliecinošiem dokumentiem, pievieno vismaz tos dokumentus, kas jāuzrāda, pirms deklarētās preces var laist brīvā apgrozībā.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta, deklarāciju bez viena vai vairākiem dokumentiem, kas uzrādāmi pirms preču laišanas brīvā apgrozībā, var pieņemt, ja muitas dienestiem pieņemamā veidā pierāda, ka:

a) attiecīgie dokumenti pastāv un ir spēkā;

b) dokumentus deklarācijai nevar pievienot tādu iemeslu dēļ, kas nav deklarētāja varā;

c) deklarācijas novēlotas pieņemšanas iznākumā tiktu kavēta preču laišanu brīvā apgrozībā vai tiktu uzlikts lielākas likmes nodoklis.

Jebkurā gadījumā deklarācijā sniedz ziņas par trūkstošiem dokumentiem.

256. pants

1. Termiņš, ko muitas dienesti atvēl deklarētājam, lai tas varētu iesniegt ziņas vai uzrādīt dokumentus pēc deklarācijas pieņemšanas, nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi pēc tādas pieņemšanas.

Attiecībā uz dokumentu, kas vajadzīgs, lai ievedmuitas nodokli uzliktu pēc pazeminātas likmes vai nulles likmes, gadījumos, kad muitas dienestiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka preces, par kurām iesniegta nepilnīga deklarācija, var pretendēt uz tādu pazeminātu likmi vai nulles likmi, attiecīgā dokumenta iesniegšanas termiņu pēc deklarētāja lūguma var pagarināt. Termiņa pagarinājums nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus.

Ja trūkstošās ziņas vai dokumenti attiecas uz muitas vērtību, tad muitas dienesti gadījumos, kad tas absolūti nepieciešams, var noteikt ilgāku termiņu vai pagarināt iepriekš noteiktu termiņu. Kopējo atvēlēto termiņu nosaka, ņemot vērā jau atvēlētos spēkā esošos termiņus.

2. Ja pazeminātu ievedmuitas nodokļa likmi vai nulles likmi piemēro precēm, ko brīvā apgrozībā laiž atbilstīgi noteiktām tarifa kvotām vai ierobežojumiem, tad preces no atļautiem daudzumiem var atskaitīt tikai tad, kad dokumentu, uz kura pamata pazeminātā likme vai nulles likme piešķirta, reāli uzrāda. Jebkurā gadījumā dokumentu uzrāda:

- pirms dienas, kurā ar kādu Kopienas pasākumu tiek atjaunota parasto ievedmuitas nodokļu uzlikšana — gadījumos, kad piemēro tarifa ierobežojumus,

- pirms ir izsmelti visi noteiktie daudzumi — gadījumos, kad piemēro tarifa kvotas.

3. Ievērojot 1. un 2. punktu, dokumentu, uz kura pamata piešķirts likmes pazeminājums vai nulles ievedmuitas likme, var uzrādīt arī pēc tam, kad beidzies termiņš, uz kādu noteikta pazeminātā likme vai nulles likme, ar noteikumu, ka deklarācija attiecībā uz konkrētajām precēm ir pieņemta pirms minētās dienas.

257. pants

1. Muitas dienestim pieņemot nepilnīgu deklarāciju, tādējādi deklarētu preču atlaišana netiek kavēta, ja vien tam nav citu iemeslu. Neskarot 248. pantu, preču atlaišana notiek saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šā panta 2.—5. punktā.

2. Ja ziņu vai apliecinošu dokumentu uzrādīšana pēc deklarācijas pieņemšanas nevar ietekmēt nodokļu summu, kas uzliekama konkrētā deklarācijā ietvertām precēm, tad muitas dienesti tūlīt iegrāmato maksājamo summu, ko aprēķina parastā kārtībā.

3. Ja atbilstīgi 254. pantam deklarācijā minēta provizoriska vērtība, tad muitas dienesti:

- tūlīt iegrāmato nodokļu summu, ko nosaka, pamatojoties uz minēto provizorisko vērtību,

- attiecīgā gadījumā prasa iemaksāt nodrošinājumu, kas spētu segt starpību starp minēto provizorisko vērtību un summu, ko par precēm varētu nākties reāli maksāt.

4. Ja citos apstākļos, kas nav 3. punktā minētie, ziņu vai apliecinošu dokumentu uzrādīšana pēc deklarācijas pieņemšanas var ietekmēt nodokļu summu, kas uzliekama konkrētā deklarācijā ietvertām precēm un:

a) ja ziņu vai dokumentu vēlākas uzrādīšanas dēļ varētu uzlikt pazeminātas likmes nodokli, tad muitas dienesti:

- tūlīt iegrāmato pēc pazeminātas likmes maksājamos ievedmuitas nodokļus,

- prasa iemaksāt nodrošinājumu, kas spētu segt starpību starp minēto summu un summu, ko varētu nākties maksāt, ja ievedmuitas nodokļus par konkrētajām precēm aprēķinātu pēc parastās likmesl;

b) ja ziņu vai dokumentu vēlākas uzrādīšanas dēļ preces varētu atlaist, tās pilnīgi atbrīvojot no nodokļiem, tad muitas dienesti prasa iemaksāt nodrošinājumu, kas spētu segt summu, ko nāktos maksāt, ja nodokļus uzliktu pēc parastās likmes.

5. Neskarot iespējamas vēlākas izmaiņas, jo īpaši saistībā ar muitas vērtības galīgo noteikšanu, deklarētājām tiek dota iespēja nodrošinājuma vietā prasīt tūlīt iegrāmatot.

- to nodokļu summu, ko par precēm varētu nākties reāli maksāt — gadījumos, kad piemērojams 3. punkta otrais ievilkums vai 4. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums; vai

- pēc parastās likmes aprēķināto nodokļu summu — gadījumos, kad piemērojams 4. punkta b) apakšpunkts.

258. pants

Ja, beidzoties 256. pantā minētajam termiņam, deklarētājs nav sniedzis ziņas, kas vajadzīgas preču muitas vērtības galīgai noteikšanai, vai nav iesniedzis trūkstošas ziņas vai dokumentus, tad muitas dienesti kā par konkrētām precēm maksājamus nodokļus tūlīt iegrāmato nodrošinājumu, kas iemaksāts saskaņā ar 257. panta 3. punkta otro ievilkumu, 257. panta 4. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu vai 257. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

259. pants

Saskaņā ar 254.—257. pantā izklāstītiem nosacījumiem pieņemtu nepilnīgu deklarāciju var vai nu papildināt deklarētājs vai, par to vienojoties ar muitas dienestiem, aizstāt ar citu deklarāciju, kas atbilst Kodeksa 62. panta nosacījumiem.

Abos gadījumos datums, no kuras nosaka nodokļus un piemēro citus noteikumus par preču laišanu brīvā apgrozībā, ir nepilnīgās deklarācijas pieņemšanas datumsa.

2. iedaļa

Vienkāršotās deklarēšanas procedūra

260. pants

1. Iesniedzot rakstisku lūgumu, kurā iekļauta visa vajadzīgā informācija, deklarētājam ir ļauts saskaņā ar 261. un 262. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tur izklāstītā veidā deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā iesniegt vienkāršotā veidā brīdī, kad preces uzrāda muitai.

2. Vienkāršotā deklarācija var būt šādās formās:

- vai nu nepilnīga deklarācija vienotā administratīva dokumenta veidā, vai

- administratīvs vai tirdzniecisks dokuments, kam pievieno iesniegumu par laišanu brīvā apgrozībā.

Vienkāršotā deklarācijā iekļauj vismaz preču identificēšanai vajadzīgos datus.

3. Ja konkrētos apstākļos tas iespējams, muitas dienesti var ļaut 2. panta otrajā ievilkumā minēto iesniegumu par laišanu brīvā apgrozībā aizstāt ar vispārēju iesniegumu, ko attiecina uz noteiktā laika posmā paredzētām atlaišanas darbībām. Atsauci uz atļauju, kas dota, atbildot uz tādu vispārēju lūgumu, iekļauj tirdznieciskā vai administratīvā dokumentā, ko uzrāda atbilstīgi 1. punktam.

4. Vienkāršotai deklarācijai pievieno visus dokumentus, kas varētu būt vajadzīgi, lai ļautu preces laist brīvā apgrozībā. Piemēro 255. panta 2. punktu.

5. Šis pants neskar 278. pantu.

261. pants

1. Iepriekš 260. pantā minēto atļauju deklarētājam dod ar nosacījumu, ka ir iespējams efektīvi kontrolēt ievešanas aizliegumus vai ierobežojumus, kā arī citus noteikumus par laišanu brīvā apgrozībā.

2. Minēto atļauju principā nedod, ja lūguma iesniedzēja persona:

- ir rupji pārkāpusi vai vairākkārt pārkāpusi muitas noteikumus,

- preces laišanai brīvā apgrozībā deklarē neregulāri.

Atļauju var liegt arī tad, ja attiecīgā persona rīkojas uz citas personas rēķinu, kura preces laišanai brīvā apgrozībā deklarē neregulāri.

3. Neskarot Kodeksa 9. pantu, atļauju var atsaukt, ja iestājas 2. punktā minētie apstākļi.

262. pants

1. Šās regulas 260. pantā minētajā atļaujā:

- norāda vienu vai vairākas muitas iestādes, kas ir kompetentas pieņemt vienkāršotās deklarācijas,

- norāda vienkāršotās deklarācijas veidu un saturu,

- norāda preces, uz kurām atļauja attiecas, kā arī datus, kas iekļaujami vienkāršotajā deklarācijā preču identificēšanai,

- ietver atsauci uz nodrošinājumu, kas attiecīgajai personai jāiemaksā, lai segtu iespējamo muitas parādu.

Tāpat atļaujā norāda papildu deklarāciju formu un saturu un nosaka termiņus, kādos tās iesniedzamas tādam nolūkam izraudzītam muitas dienestam,.

2. Muitas dienesti var neprasīt papildu deklarāciju, ja vienkāršotā deklarācija attiecas uz precēm, kuru vērtība ir zemāka par statistisko robežvērtību, kas noteikta Kopienā spēkā esošos noteikumos, un ja vienkāršotajā deklarācijā jau ir iekļauta visa informācija, kas vajadzīga laišanai brīvā apgrozībā.

3. iedaļa

Vietējās muitošanas procedūra

263. pants

Atļauju izmantot vietējās muitošanas procedūru dod saskaņā ar 264.—266. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tajos izklāstītā veidā jebkurai personai, kura preces vēlas laist brīvā apgrozībā savās telpās vai citās vietās, kas minētas 253. pantā, un kura muitas dienestiem iesniedz attiecīgu rakstisku lūgumu, kurā iekļauj visus atļaujas došanai vajadzīgos datus:

- par precēm, kurām piemēro Kopienas vai kopējo tranzīta procedūru un saistībā ar kurām iepriekš minētai personai ir atļauts izmantot vienkāršotās procedūras, kas veicamas galamērķa muitas iestādē saskaņā ar 406.—409. pantu,

- par precēm, kurām jau iepriekš piemērota muitas procedūra ar saimniecisku nozīmi, neskarot 278. pantu,

- par precēm, kuras pēc tam, kad tās uzrādītas muitai atbilstīgi Kodeksa 40. pantam, nogādā minētajās telpās vai vietās saskaņā ar kādu tranzīta procedūru, kas nav pirmajā ievilkumā minētā procedūra,

- par precēm, kuras Kopienas muitas teritorijā atbilstīgi Kodeksa 41. panta b) punktam ieved, neprasot tās uzrādīt muitai.

264. pants

1. Iepriekš 263. punktā minēto atļauju dod ar noteikumu, ka:

- lūguma iesniedzēja uzskaite ļauj muitas dienestiem izdarīt efektīvas pārbaudes, ieskaitot vēlākas pārbaudes,

- ir iespējams efektīvi kontrolēt ievešanas aizliegumus vai ierobežojumus, kā arī citus noteikumus par laišanu brīvā apgrozībā.

2. Atļauju principā nedod, ja lūguma iesniedzējs:

- ir rupji pārkāpis vai vairākkārt pārkāpis muitas noteikumus,

- preces laišanai brīvā apgrozībā deklarē neregulāri.

265. pants

1. Neskarot Kodeksa 9. pantu, muitas dienesta atļauju var neatsaukt, ja:

- atļaujas turētājs muitas dienestu noteiktā termiņā izpilda saistības, vai

- kādas saistības nepildīšana reāli neietekmē attiecīgās procedūras pareizu norisi.

2. Atļauju principā atsauc, ja ir izdarīts 264. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā minēts pārkāpums.

3. Atļauju var atsaukt arī tad, ja ir spēkā 264. panta 2. punkta otrajā ievilkumā minētais apstāklis.

266. pants

1. Lai muitas dienesti varētu pārliecināties par darbību pareizu izpildi, 263. pantā minētais atļaujas turētājs, tiklīdz preces nogādātas attiecīgam nolūkam paredzētā vietā:

a) par tādu nogādi pienācīgi ziņo muitas dienestiem to norādītā formā un veidā ar nolūku lūgt preču atlaišanu;

b) attiecīgās preces ņem uzskaitē. Tādu uzskaiti var aizstāt ar citām formalitātēm, kas piedāvā līdzīgas muitas dienestu prasītas garantijas. Atzīmē ieraksta dienu un preču identificēšanai vajadzīgos datus;

c) muitas dienestiem dara pieejamus visus dokumentus, kuru uzrādīšana varētu būt vajadzīga, lai piemērotu noteikumus par preču laišanu brīvā apgrozībā.

2. Ar nosacījumu, ka tādējādi netiek ietekmēta darbību pareizas izpildes pārbaudīšana, muitas dienesti var:

a) ļaut paziņošanu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, izdarīt, tiklīdz ir zināms par preču drīzu pienākšanu;

b) īpašos apstākļos, ja to nosaka konkrēto preču veids un straujais apgrozījums, neprasīt atļaujas turētājam ziņot kompetentajai muitas iestādei par katru preču pienākšanu, ar noteikumu, ka atļaujas turētājs attiecīgajai muitas iestādei sniedz visu informāciju, ko tas uzskata par vajadzīgu, lai muitas iestāde attiecīgā gadījumā preces varētu pārbaudīt.

Šādā gadījumā preču ņemšana attiecīgās personas uzskaitē tiek pielīdzināta atlaišanai.

267. pants

Šās regulas 263. pantā minētajā atļaujā izklāsta īpašos noteikumus par procedūras izpildi un, cita starpā, min:

- preces, uz kurām atļauja attiecas,

- 266. pantā minēto saistību formu un atsauci uz galvojumu, ko prasa sniegt attiecīgajai personai,

- preču atlaišanas laiku,

- termiņu, kādā attiecīgam nolūkam izraudzītai kompetentajai muitas iestādei iesniedzama papildu deklarācija,

- nosacījumus, ar kuriem saskaņā par precēm var iesniegt attiecīgi vispārējo, periodisko vai apkopojošo deklarāciju.

3. NODAĻA

Deklarācijas sakarā ar muitas procedūrām ar saimniecisku nozīmi

1. iedaļa

Pieteikšanās uz muitas procedūrām ar saimniecisku nozīmi

1. apakšiedaļa

Pieteikšanās uz muitas noliktavas procedūru

A. Nepilnīgas deklarācijas

268. pants

1. Deklarācijās attiecībā uz muitas noliktavas procedūru, ko ievešanas muitas iestāde pēc deklarētāja lūguma var pieņemt pat tad, ja tajās nav iekļauti visi 37. pielikumā minētie dati, iekļauj vismaz attiecīgo preču identificēšanai vajadzīgos datus, tostarp preču daudzumu.

2. Pēc analoģijas piemēro 255., 256. un 259. pantu.

3. Šis pants neattiecas uz deklarācijām attiecībā uz Kopienas lauksaimniecības produktu procedūru, kas minēta 529.—534. pantā.

B. Vienkāršotās deklarēšanas procedūra

269. pants

1. Deklarētājam, ja tas izsaka attiecīgu lūgumu, saskaņā ar 270. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tur izklāstītā veidā deklarāciju par procedūras reģistrāciju ļauj iesniegt vienkāršotā formā brīdī, kad preces uzrāda muitai.

Vienkāršotā deklarācija var būt šādās formās:

- vai nu 268. pantā minētā veida nepilnīga deklarācija, vai

- administratīvs vai tirdzniecisks dokuments, kam pievieno lūgumu nodot šajā procedūrā.

Vienkāršotā deklarācijā ietver 268. panta 1. punktā minētos datus.

2. Ja procedūru piemēro D tipa noliktavā, tad vienkāršotā deklarācijā iekļauj arī konkrēto preču pietiekami sīku aprakstu, lai preces tūlīt un nešaubīgi varētu klasificēt, kā arī muitas vērtību.

3. Šā panta 1. punktā minēto procedūru nepiemēro B un F tipa noliktavām, kā arī 529.—534. pantā minēto Kopienas lauksaimniecības produktu nodošanai procedūrā neviena tipa noliktavā.

270. pants

1. Iepriekš 269. panta 1. punktā minēto pieteikumu iesniedz rakstveidā un tajā iekļauj visus atļaujas došanai vajadzīgos datus.

Ja konkrētos apstākļos tas iespējams, 269. panta 1. punktā minēto pieteikumu var aizstāt ar vispārēju lūgumu, ko attiecina uz noteiktā laika posmā paredzētām darbībām.

Tādā gadījumā pieteikumu sagatavo saskaņā ar 497.—502. panta nosacījumiem un kopā ar pieteikumu saimniekot muitas noliktavā vai kā sākotnējās atļaujas grozījumu iesniedz muitas dienestam, kas izdevis procedūras atļauju.

2. Šās regulas 269. panta 1. punktā minēto atļauju attiecīgajai personai dod ar noteikumu, ka tādējādi netiek kavēta darbību pareiza izpilde.

3. Atļauju principā nedod, ja:

- nav dotas darbību pareizai izpildei vajadzīgās garantijas,

- attiecīgā persona preces procedūrā nodod neregulāri,

- attiecīgā persona ir rupji vai vairākkārt pārkāpusi muitas noteikumus.

4. Neskarot Kodeksa 9. pantu, atļauju var atsaukt, ja iestājas 3. punktā minētie apstākļi.

271. pants

Šās regulas 269. panta 1. punktā minētajā atļaujā izklāsta procedūras īstenošanas īpašos noteikumus, tostarp norādot:

- procedūras sākuma muitas iestādi(es),

- vienkāršoto deklarāciju formu un saturu.

Papildu deklarācija nav jāiesniedz.

C. Vietējās muitošanas procedūra

272. pants

1. Atļauju izmantot vietējās muitošanas procedūru dod saskaņā ar šā panta 2. punktā un 273. un 274. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tur izklāstītā veidā.

2. Pēc analoģijas piemēro 269. panta 2. punktu un 270. pantu.

273. pants

1. Lai muitas dienesti varētu nodrošināt darbību pareizu izpildi, atļaujas turētājs brīdī, kad preces pienāk tādam nolūkam izraudzītā vietā:

a) par preču pienākšanu pienācīgi ziņo muitas uzraudzības iestādei tā norādītā formā un veidā;

b) preces ņem krājumu uzskaitē;

c) tur muitas uzraudzības iestādei pieejamus visus dokumentus attiecībā uz preču nodošanu konkrētā procedūrā.

Preces ņemot krājumu uzskaitē atbilstīgi b) apakšpunktam, min vismaz dažus datus, kas noder preču komerciālai identificēšanai, tostarp preču daudzumu.

2. Piemēro 266. panta 2. punktu.

274. pants

Šās regulas 272. panta 1. punktā minētajā atļaujā izklāsta procedūras īstenošanas īpašos noteikumus un, cita starpā, norāda:

- preces, uz kurām atļauja attiecas,

- 273. pantā minēto saistību formu,

- preču atlaišanas laiku.

Papildu deklarācija nav jāiesniedz.

2. apakšiedaļa

Nodošana procedūrā "ievešana pārstrādei", pārstrādei muitas uzraudzībā vai pagaidu ievešanas procedūrā

A. Nepilnīgas deklarācijas

275. pants

1. Deklarācijās par nodošanu kādā muitas procedūrā ar saimniecisku nozīmi, izņemot izvešanu pārstrādei un muitas noliktavas procedūru, kuras procedūras sākuma muitas iestāde pēc deklarētāja lūguma var pieņemt bez dažiem 37. pielikumā minētiem datiem vai neprasot pievienot dažus 220. pantā minētos dokumentus, jābūt vismaz tiem datiem, kas minēti vienotā administratīvā dokumenta 14., 21., 31., 37., 40. un 54. ailē, kā arī 44. ailē, kā arī atsaucei uz atļauju vai

- atsaucei uz lūgumu gadījumos, kad piemēro 556. panta 1. punkta otro daļu, vai

- 568. panta 3. punktā, 656. panta 3. punktā vai 695. panta 3. punktā minētajai informācijai, ja to iespējams iekļaut šajā ailē, gadījumos, kad piemēro atļaujas izdošanas vienkāršotās procedūras.

2. Pēc analoģijas piemēro 255., 256. un 259. pantu.

3. Nododot preces procedūrā "ievešana pārstrādei" nodokļu atmaksas sistēmā, pēc analoģijas piemēro arī 257. un 258. pantu.

B. Vienkāršotās deklarēšanas un vietējās muitošanas procedūras

276. pants

Šās regulas 260.—267. un 270. panta noteikumus pēc analoģijas piemēro precēm, ko deklarē šajā apakšiedaļā reglamentētām muitas procedūrām ar saimniecisku nozīmi.

3. apakšiedaļa

Preces, ko deklarē procedūrai "izvešana pārstrādei"

277. pants

Šās regulas 279.—289. panta nosacījumus, ko piemēro izvešanai deklarētām precēm, pēc analoģijas piemēro arī precēm, kuras deklarē izvešanai procedūras "izvešana pārstrādei" kārtībā.

2. iedaļa

Muitas procedūras ar saimniecisku nozīmi izpilde

278. pants

1. Izpildot muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi, izņemot izvešanas pārstrādei un muitas noliktavas procedūras, var piemērot vienkāršotās procedūras attiecībā uz laišanu brīvā apgrozībā, izvešanu un atkalizvešanu. Atkalizvešanas gadījumā pēc analoģijas piemēro 279.—289. pantu.

2. Šās regulas 254.—267. pantā minētās vienkāršotās procedūras var piemērot preču laišanai brīvā apgrozībā atbilstīgi procedūrai "izvešana pārstrādei".

3. Izpildot muitas noliktavas procedūru, var piemērot vienkāršotās procedūras attiecībā uz laišanu brīvā apgrozībā, izvešanu un atkalizvešanu.

Tomēr:

a) vienkāršotās procedūras nav ļauts piemērot precēm, kuras muitas noliktavas procedūrā nodod F tipa noliktavās;

b) precēm, kuras muitas noliktavas procedūrā nodod B tipa noliktavās, var piemērot vienīgi nepilnīgas deklarācijas un vienkāršotās deklarēšanas procedūru;

c) atļaujas izdošana D tipa noliktavām nozīmē, ka automātiski piemēro vietējās muitošanas procedūru laišanai brīvā apgrozībā.

Tomēr gadījumos, kad attiecīgā persona vēlas izmantot labvēlīgus muitošanas elementus, ko nav iespējams kontrolēt bez preču fiziskas pārbaudes, šo procedūru piemērot nevar. Tādā gadījumā var izmantot citas procedūras, kuru laikā preces uzrāda muitai;

d) vienkāršotās procedūras nepiemēro Kopienas lauksaimniecības precēm, kuras nodod muitas noliktavas procedūrā saskaņā ar 529.—534. pantu.

4. NODAĻA

Izvešanas deklarācijas

279. pants

Formalitātes, kas izvešanas muitas iestādē veicamas atbilstīgi 792. pantam, var vienkāršot saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem.

Šai nodaļai piemēro 793. un 796. pantu.

1. iedaļa

Nepilnīgas deklarācijas

280. pants

1. Izvešanas deklarācijās, ko muitas iestāde pēc deklarētāja lūguma var pieņemt bez dažiem 37. pielikumā minētiem datiem, jābūt vismaz tiem datiem, kas minēti vienotā administratīvā dokumenta 1. ailē (pirmajā apakšiedaļā), 2., 14., 17., 31., 33., 38., 44. un 54. ailē, kā arī:

- ja par precēm maksājama izvedmuita vai tām piemēro citus pasākumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku — visām ziņām, kas vajadzīgas izvedmuitas vai minēto pasākumu pareizai piemērošanai,

- jebkādām papildu ziņām, ko uzskata par vajadzīgu, lai identificētu preces, piemērotu noteikumus par preču izvešanu vai noteiktu pirms izvešanas iemaksājamo nodrošinājumu.

2. Muitas dienesti var ļaut deklarētājam neaizpildīt 17. un 33. aili, ar nosacījumu, ka tas deklarē, ka attiecīgo preču izvešanai nepiemēro aizliegumus vai ierobežojumus un ka muitas dienestiem nav pamata to apšaubīt, un ka preču apraksts ļauj tūlīt un nešaubīgi noteikt klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā.

3. Deklarācijas 3. kopijas 44. ailē ir viena no šīm vīzām:

- Exportación simplificada

- Forenklet udførsel

- Vereinfachte Ausfuhr

- Απλουστευμένη εξαγωγή

- Simplified exportation

- Exportation simplifée

- Esportazione semplificata

- Vereenvoudigde uitvoer

- .

4. Izvešanas deklarācijām pēc analoģijas piemēro 255.—259. pantu.

281. pants

Gadījumos, kad piemēro 789. pantu, papildu vai atvietotāju deklarāciju var iesniegt tajā muitas iestādē, kura atbild par vietu, kurā izvedējs reģistrēts. Ja apakšuzņēmējs nav reģistrēts tajā pašā dalībvalstī kur izvedējs, tad šo iespēju dod ar nosacījumu, ka starp attiecīgo dalībvalstu pārvaldes iestādēm ir noslēgti nolīgumi.

Nepilnīgajā deklarācijā norāda muitas iestādi, kurā paredzēts iesniegt papildu deklarāciju. Muitas iestāde, kurā iesniedz nepilnīgo deklarāciju, 1. un 2. eksemplāru nosūta muitas iestādei, kurā iesniedz papildu vai atvietotāju deklarāciju.

2. iedaļa

Vienkāršotās deklarēšanas procedūra

282. pants

1. Iesniedzot rakstisku lūgumu, kurā ietverta visa atļaujas došanai vajadzīgā informācija, deklarētājam atbilstīgi 261. un 262. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tur izklāstītā veidā pēc analoģijas ļauj izvešanas deklarāciju sagatavot vienkāršotā formā brīdī, kad preces uzrāda muitai.

2. Neskarot 288. pantu, vienkāršotās deklarācijas formulārs ir nepilnīgs vienotais administratīvais dokuments, kurā ietverti vismaz preču identificēšanai vajadzīgie dati. Pēc analoģijas piemēro 280. panta 3. un 4. punktu.

3. iedaļa

Vietējās muitošanas procedūra

283. pants

Pēc rakstiska pieteikuma atļauju izmantot vietējās muitošanas procedūru dod saskaņā ar 284. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tur izklāstītā veidā jebkurai personai, še turpmāk "atzītais izvedējs", kura vēlas izpildīt izvešanas procedūras savās telpās vai citās muitas dienestu izraudzītās vai apstiprinātās vietās.

284. pants

Pēc analoģijas piemēro 264. un 265. pantu.

285. pants

1. Lai muitas dienesti varētu pārliecināties par darbību pareizu izpildi, pirms izvest preces no 283. pantā minētām vietām, atzītais izvedējs:

a) par tādu izvešanu pienācīgi ziņo muitas dienestiem to norādītā formā un veidā ar nolūku lūgt preču atlaišanu;

b) minētās preces ņem uzskaitē. Tādu uzskaiti var aizstāt ar citām formalitātēm, kas piedāvā līdzīgas muitas dienestu prasītas garantijas. Atzīmē ieraksta dienu un preču identificēšanai vajadzīgos datus;

c) muitas dienestiem dara pieejamus visus dokumentus, kuru uzrādīšana varētu būt vajadzīga, lai piemērotu noteikumus par preču izvešanu.

2. Īpašos apstākļos, ja to nosaka konkrēto preču veids un straujais apgrozījums, muitas dienesti var neprasīt atzītajam izvedējam ziņot kompetentajai muitas iestādei par katru preču izvešanu, ar noteikumu, ka izvedējs attiecīgajai muitas iestādei sniedz visu informāciju, ko tas uzskata par vajadzīgu, lai muitas iestāde attiecīgā gadījumā preces varētu pārbaudīt.

Šādā gadījumā preču reģistrēšana atzītā izvedēja uzskaitē tiek pielīdzināta atlaišanai.

286. pants

1. Lai pārbaudītu, vai preces tiešām ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas, vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplāru izmanto par izvešanas pierādījumu.

Atļaujā nosaka, ka vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplāram iepriekš piešķir autentiskumu.

2. Iepriekš autentiskumu var piešķirt šādos veidos:

a) A aili jau sākotnēji apzīmogo ar kompetentās muitas iestādes zīmogu un tajā parakstās minētās muitas iestādes amatpersona;

b) deklarāciju apzīmogo atzītais izvedējs, lietojot īpašu zīmogu, kurš atbilst 62. pielikumā dotajam paraugam.

Zīmoga nospiedumu uz veidlapām var iespiest jau spiestuvē, ja spiestuve ir apstiprināta.

3. Pirms sākt preču izvešanu, atzītais izvedējs:

- izpilda 285. pantā minētās procedūras,

- vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplārā ieraksta atsauci uz reģistrāciju savā uzskaitē un norāda reģistrācijas dienu.

4. Saskaņā ar 2. punktu aizpildītā 3. eksemplāra 44. ailē ieraksta:

- atļaujas numuru un izdevējas muitas iestādes nosaukumu,

- vienu no 280. panta 3. punktā minētām vīzām.

287. pants

1. Šās regulas 283. pantā minētajā atļaujā izklāsta procedūras īstenošanas īpašos noteikumus un, cita starpā, min:

- preces, uz kurām atļauja attiecas,

- 285. pantā minēto saistību formu,

- preču atlaišanas laiku,

- 3. eksemplāra saturu, kā arī veidu, kādā eksemplāram piešķirams autentiskums,

- papildu deklarācijas uzrādīšanas procedūru un iesniegšanas termiņu.

2. Atļaujā min atzītā izvedēja apņemšanos veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu drošu glabāšanu īpašajam zīmogam vai veidlapām ar izvešanas muitas iestādes zīmoga iespiedumu vai ar īpašā zīmoga iespiedumu.

4. iedaļa

2. un 3. iedaļai kopīgi noteikumi

288. pants

1. Vienotā administratīvā dokumenta vietā dalībvalstis var ļaut izmantot tirdzniecisku vai administratīvu dokumentu, kā arī citus informācijas nesējus, ja visa izvešanas darbība tiek veikta vienas dalībvalsts teritorijā vai ja tādu iespēju paredz starp attiecīgo dalībvalstu pārvaldēm noslēgti nolīgumi.

2. Šā panta 1. punktā minētajā dokumentā vai informācijas nesējā iekļauj vismaz preču identificēšanai vajadzīgos datus, kā arī vienu no 280. panta 3. punktā minētām vīzām, un tam pievieno lūgumu atļaut izvest.

Ja konkrētos apstākļos tas iespējams, muitas dienesti var ļaut šo lūgumu aizstāt ar vispārēju lūgumu, ko attiecina uz noteiktā laika posmā paredzētām izvešanas darbībām. Uz attiecīgā dokumenta vai informācijas nesēja izdara atsauci uz atļauju.

3. Tirdznieciskais vai administratīvais dokuments ir liecība par izvešanu no Kopienas muitas teritorijas tādā pašā mērā kā vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplārs. Ja izmanto citus informācijas nesējus, tad izvešanas vizēšanas kārtību attiecīgos gadījumos definē starp iesaistīto dalībvalstu pārvaldēm slēgtā nolīgumā.

289. pants

Ja visa izvešanas darbība risinās vienas dalībvalsts teritorijā, tad konkrētā dalībvalsts papildus 2. un 3. iedaļā minētajām procedūrām, ievērojot Kopienas politiku, var noteikt citus vienkāršojumus.

II DAĻA

MUITAS NOTEIKUMOS ATZĪTA IZMANTOŠANA

I SADAĻA

LAIŠANA BRĪVĀ APGROZĪBĀ

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

290. pants

1. Ja Kopienas preces izved ar ATA karneti atbilstīgi 797. pantam, tad tās var laist brīvā apgrozībā, pamatojoties uz ATA karneti.

2. Tādā gadījumā muitas iestāde, kurā preces laiž brīvā apgrozībā, veic izpilda šādas formalitātes:

a) pārbauda informāciju, kas dota atkalizvešanas kupona A—G ailēs;

b) aizpilda atkalizvešanas lapas pasakni un H aili;

c) patur atkalizvešanas kuponu.

3. Ja formalitātes, ar kurām izpilda Kopienas preču pagaidu izvešanas darbību, izpilda citā muitas iestādē, nevis tajā, caur kuru preces ieved Kopienas muitas teritorijā, tad preču pārvešanai no tādas muitas iestādes uz iestādi, kurā veic minētās formalitātes, formalitātes nav jākārto.

2. NODAĻA

Preču ielaišana labvēlīga tarifa režīmā, pamatojoties uz to īpašu izlietošanu

1. iedaļa

Preces, kas nav zirgi kaušanai

291. pants

1. Preces, ko brīvā apgrozībā laiž labvēlīgā tarifa režīmā, pamatojoties uz īpašo izmantošanu, ielaiž vienīgi tad, ja personai, kas preces ieved vai liek tās ievest brīvai apgrozībai, ir saņēmusi rakstītu atļauju.

2. Minēto atļauju pēc attiecīgās personas rakstveida lūguma izdod tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā preces deklarē brīvai apgrozībai.

3. Saistībā ar 39. pielikumā uzskaitītām precēm lūgumā, cita starpā, jābūt šādām ziņām:

a) ierosinātās apstrādes vietas īss apraksts;

b) ierosinātās apstrādes veids;

c) iesaistīto preču veids un daudzums;

d) gadījumos, kad piemēro kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas 4.n) un 5. papildpiezīmi — iegūto preču veids, daudzums un tarifa apraksts.

4. Attiecīgā persona gādā par to, lai muitas dienestiem pieņemamā veidā būtu iespējams uzņēmumā izsekot precēm visā to apstrādes gaitā.

292. pants

1. Muitas dienesti var ierobežot 291. pantā minētās atļaujas derīguma termiņu.

2. Ja atļauja tiek atsaukta, tās turētājs par precēm, kas vēl nav nodotas īpašai izmantošanai, tūlīt maksā ievedmuitas nodokļus, ko nosaka saskaņā ar Kodeksa 208. pantu.

293. pants

Atļaujas turētājam ir pienākums:

a) nodod preces paredzētajai īpašajai izmantošanai;

b) kārtot un saglabāt uzskaiti, kas ļautu muitas dienestiem izdarīt pēc to ieskatiem vajadzīgas pārbaudes, lai nodrošinātu to, ka preces patiešām tiek izmantotas paredzētajā īpašajā veidā.

294. pants

1. Visas preces nodod paredzētajai īpašai izmantošanai viena gada laikā no dienas, kurā muitas dienesti pieņēmušas brīvās apgrozības deklarāciju.

2. Saistībā ar 40. pielikuma 2. daļā uzskaitītām precēm 1. punktā minētais termiņš ir pieci gadi.

3. Muitas dienesti 1. un 2. punktā minētos termiņus var pagarināt, ja iemesls preču nenodošanai paredzētajai īpašajai izmantošanai ir neparedzami apstākļi, nepārvarama vara vai preču apstrādei vai pārstrādei raksturīgas prasības.

4. Saistībā ar 39. pielikumā uzskaitītām precēm piemēro 1. un 3. punktu, izņemot gadījumus, kad noteikts citādi kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas 4.n) un 5. papildu piezīmē.

295. pants

1. Preces uzskata par nodotām attiecīgajai īpašajai izmantošanai:

1. attiecībā uz precēm, kuras izmantojamas tikai vienreiz — kad visas preces nodotas paredzētajai īpašajai izmantošanai saskaņā ar noteiktiem termiņiem;

2. attiecībā uz precēm, kuras izmantojamas vairākkārt — divus gadus pēc tam, kad preces pirmo reizi nodotas paredzētajai izmantošanai; tādas pirmās nodošanas dienu reģistrē 293. panta b) apakšpunktā minētajā uzskaitē, tomēr:

a) materiālus, kas uzskaitīti 40. pielikuma 1. daļā un ko aviosabiedrības izmanto lidaparātu apkopei un remontam vai nu saskaņā ar apmaiņas nolīgumiem vai savām vajadzībām, uzskata par nodotiem īpašajai izmantošanai brīdī, kad tos pirmo reizi nodod paredzētajam izmantojumam;

b) transportlīdzekļu daļas montāžai uzskata par nodotām īpašajai izmantošanai tad, kad transportlīdzekļus nodod citām personām;

c) preces, kas uzskaitītas 40. pielikuma 1. daļā un kas paredzētas dažu tipu lidaparātu būvēšanai, apkopei, pārbūvei vai aprīkošanai, uzskata par nodotām īpašajai izmantošanai tad, kad lidaparātu nodod citai personai, kas nav atļaujas turētājs, vai kad to atkal dara pieejamu tā īpašniekam, cita starpā, pēc apkopes, remonta vai pārbūves;

d) preces, kas uzskaitītas 40. pielikuma 2. daļā un kas paredzētas dažu tipu kuģu vai urbšanas vai ieguves platformu būvēšanai, remontam, apkopei, pārbūvei vai aprīkošanai, uzskata par nodotām īpašajai izmantošanai tad, kad kuģi vai urbšanas platformu nodod citai personai, kas nav atļaujas turētājs, vai kad to atkal dara pieejamu tās īpašniekam, cita starpā, pēc apkopes, remonta vai pārbūves;

e) preces, kas minētas 40. pielikuma 2. daļā un ko piegādā tieši uz kuģa aprīkošanas nolūkos, uzskata par nodotām īpašajai izmantošanai tādas piegādes brīdī;

f) civilās aviācijas lidaparātus uzskata par nodotiem konkrētai izmantošanai tad, kad tos ieraksta tādam nolūkam paredzētā publiskā reģistrā.

2. Atkritumus un lūžņus, kas rodas preču apstrādes vai pārstrādes gaitā un dabiskos zudumus uzskata par īpašai izmantošanai nodotām precēm.

296. pants

1. Atļaujas turētāja pierādītos pamatotos gadījumos muitas dienesti var ļaut šajā iedaļā minētās preces glabāt kopā ar tāda paša tipa un kvalitātes precēm, kurām ir tādas pašas tehniskās un fiziskās pazīmes.

Ja preces glabā tādā veidā, šī iedaļa attiecas uz preču daudzumu, kas vienlīdzīgs tam, ko laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar šo iedaļu.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta, muitas dienesti var ļaut preces, kas uzskaitītas 39. pielikumā un ko laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar šo iedaļu, glabāt sajauktas ar citām tajā pašā pielikumā uzskaitītām precēm vai kopā ar neapstrādātām naftas eļļām, kas iekļautas KN kodā 27090000.

3. Preces, kas minētas 2. punktā, bet kas nav tāda paša tipa vai kvalitātes preces un kam nav tādas pašas tehniskās vai fiziskās pazīmes, jaukti glabāt ļauts tikai tad, ja visu glabājuma porciju paredzēts apstrādāt atbilstīgi kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas 4. un 5. papildpiezīmei.

297. pants

1. Ja preces Kopienā nodod citam īpašniekam, tad īpašumtiesību pārņēmējam jābūt atļaujai, kas izdota saskaņā ar 291. pantu.

2. Ar izņēmumu no 294. panta, visas preces jānodod paredzētajai īpašajai izmantošanai viena gada laikā no īpašumtiesību nodošanas dienas; taču šo termiņu var pagarināt saskaņā ar 294. panta 3. punktu.

298. pants

1. Preces, uz kurām attiecas 297. pants, pārsūtot no vienas dalībvalsts uz otru, izmanto 471.—495. pantā paredzēto T5 kontroleksemplāru, ievērojot 2.—8. punktā izklāstīto procedūru.

2. Nosūtītājs T5 kontroleksemplāru aizpilda sešos eksemplāros (vienu oriģinālu un piecas kopijas). Kopijas attiecīgi numurē.

T5 kontroleksemplārā tiek minēts:

- A ailē ("Nosūtītāja muitas iestāde") — kompetentā muitas iestāde izvešanas dalībvalstī,

- 2. ailē — nosūtītāja vārds vai nosaukums un pilna adrese,

- 8. ailē — saņēmēja vārds vai nosaukums un pilna adrese,

- ailē "Svarīga piezīme" (zem 14. ailes "Deklarētājs/Pārstāvis") — starp abiem esošajiem ievilkumiem iesprauž trešo: "gadījumā, ja preču nosūtīšana ir pakļauta "īpašā izmantojuma" kontrolei — tālāk norādītais nosūtītājs",

- attiecīgi 31. un 33. ailē — preču apraksts nosūtīšanas brīdī, tostarp vienību skaits un attiecīgais kombinētās nomenklatūras kods,

- 38. ailē — preču tīrsvars,

- 103. ailē — preču tīrais daudzums vārdos,

- 104. ailē — ievelk ķeksīti aili "Cits (precizēt)" un drukātiem burtiem izdara vienu no šādiem ierakstiem:

- DESTINO ESPECIAL: MERCANCÍAS QUE DEBEN PONERSE A DISPOSICIÓN DEL CESIONARIO [REGLAMENTO (CEE) No 2454/93, ARTÍCULO 298],

- SÆRLIGT ANVENDELSESFORMÅL: SKAL STILLES TIL RÅDIGHED FOR ERHVERVEREN (FORORDNING (EØF) Nr. 2454/93, ARTIKEL 298),

- BESONDERE VERWENDUNG: WAREN SIND DEM ÜBERNEHMER ZUR VERFÜGUNG ZU STELLEN (ARTIKEL 298 DER VERORDNUNG (EWG) Nr. 2454/93),

- ΕΙΔΙΚΟΣ ΠΡΟΟΡΙΣΜΟΣ: ΕΜΠΟΡΕΥΜΑΤΑ ΠΟΥ ΠΡΕΠΕΙ ΝΑ ΤΕΘΟΥΝ ΣΤΗ ΔΙΑΘΕΣΗ ΤΟΥ ΕΚΔΟΧΕΑ [ΚΑΝΟΝΙΣΜΟΣ (ΕΟΚ) αριθ. 2454/93, ΑΡΘΡΟ 298],

- END-USE: GOODS TO BE PLACED AT THE DISPOSAL OF THE TRANSFEREE (REGULATION (EEC) No 2454/93, ARTICLE 298),

- DESTINATION PARTICULIÈRE: MARCHANDISES À METTRE À LA DISPOSITION DU CESSIONNAIRE [RÈGLEMENT (CEE) No 2454/93, ARTICLE 298],

- DESTINAZIONE PARTICOLARE: MERCI DA METTERE A DISPOSIZIONE DEL CESSIONARIO [REGOLAMENTO (CEE) N. 2454/93, ARTICOLO 298],

- BIJZONDERE BESTEMMING: GOEDEREN TER BESCHIKKING TE STELLEN VAN DE CESSIONARIS (VERORDENING (EEG) Nr. 2454/93, ARTIKEL 298),

- DESTINO ESPECIAL: MERCADORIAS A PÔR À DISPOSIÇÃO DO CESSIONÁRIO [REGULAMENTO (CEE) N.o 2454/93, ARTIGO 298.o];

- 106. ailē:

a) gadījumos, kad preces pēc laišanas brīvā apgrozībā ir kādā veidā apstrādātas vai pārstrādātas — preču apraksts brīdī, kad tās laistas brīvā apgrozībā, kā arī attiecīgais KN kods;

b) deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā reģistrācijas numurs un datums, kā arī tā muitas iestādes nosaukums un adrese, kurā deklarācija iesniegta.

- E ailē, veidlapas otrā pusē ("Aizpilda nosūtīšanas dalībvalsts"):

- galamērķa dalībvalsts kompetentā muitas iestāde,

- preču nosūtīšanas diena.

3. Kravas nosūtītājs pirmo eksemplāru patur 293. panta b) apakšpunktā minētajā uzskaitē, bet otro un trešo eksemplāru pirms preču nosūtīšanas nosūta kompetentajai muitas iestādei tās noteiktā kārtībā. Ceturto un piekto eksemplāru, kā arī oriģinālu kravas nosūtītājs kopā ar precēm sūta kravas saņēmējam. Kompetentā muitas iestāde otro eksemplāru patur savā uzskaitē, bet trešo eksemplāru nosūta galamērķa dalībvalsts kompetentajai muitas iestādei.

4. Preces saņemot, kravas saņēmējs tās iekļauj 293. panta b) apakšpunktā minētajā uzskaitē, pievienojot oriģinālu; ceturto eksemplāru tūlīt nosūta galamērķa dalībvalsts kompetentajai muitas iestādei šās dalībvalsts noteiktā kārtībā, norādot preču pienākšanas dienu. Kravas saņēmējs tūlīt informē muitu par pārsniegtiem daudzumiem, iztrūkumiem, aizstāšanu vai citām novirzēm. Turklāt kravas saņēmējs nosūta piekto eksemplāru kravas nosūtītājam.

5. Šā panta 4. punktā minētajā dienā šajā nodaļā izklāstītie kravas nosūtītāja pienākumi tiek nodoti kravas saņēmējam. Līdz tam minētie pienākumi pildāmi kravas nosūtītājam.

6. Preces, ko sūta saskaņā ar šajā pantā noteikto procedūru, neuzrāda ne nosūtītājā muitas iestādē, ne galamērķa muitas iestādē.

7. Šā panta noteikumi vienlīdz attiecas arī uz precēm, kuru pārvadājuma maršruts starp divām vietām Kopienā iet caur kādas EBTA valsts teritoriju un kuras tālāk pārsūta no tādas valsts.

8. Nosūtīšanas dalībvalsts un galamērķa dalībvalsts muitas iestādes izdara periodiskas pārbaudes attiecīgi kravas nosūtītāja un kravas saņēmēja telpās. Kravas nosūtītājs un saņēmējs šajā ziņā sadarbojas ar muitas dienestiem un sniedz tām visu prasīto informāciju.

299. pants

1. Ar izņēmumu no 298. panta, aviosabiedrībām, kas ir iesaistītas starptautiskā satiksmē, nav jāizmanto T5 kontroleksemplārs, ja tās pārvadā materiālus lidaparātu apkopei vai remontam vai nu saskaņā ar apmaiņas nolīgumiem vai aviosabiedrību pašu vajadzībām.

Tādā gadījumā preces pārvadā ar aviopārvadājumu pavadzīmi vai līdzvērtīgu dokumentu saskaņā ar 298. panta 6. punktu.

2. Aviopārvadājumu pavadzīmē vai tai līdzvērtīgā dokumentā iekļauj vismaz šādus datus:

a) nosūtītājas aviosabiedrības nosaukums;

b) izlidošanas lidostas nosaukums;

c) saņēmējas aviosabiedrības nosaukums;

d) galamērķa lidostas nosaukums;

e) materiālu apraksts;

f) priekšmetu skaits.

Šā punkta iepriekšējā daļā minētos datus pēc izvēles var sniegt kodētā veidā vai atsaucoties uz kādu pievienotu dokumentu.

3. Aviopārvadājumu pavadzīmes vai tai līdzvērtīga dokumenta galvenajā lapā ir viena no šādām norādēm drukātiem burtiem:

- DESTINO ESPECIAL,

- SÆRLIGT ANVENDELSESFORMÅL,

- BESONDERE VERWENDUNG,

- ΕΙΔΙΚΟΣ ΠΡΟΟΡΙΣΜΟΣ,

- END-USE,

- DESTINATION PARTICULIÈRE,

- DESTINAZIONE PARTICOLARE,

- BIJZONDERE BESTEMMING,

- DESTINO ESPECIAL.

4. Katrā dalībvalstī katra aviosabiedrība, kas nosūta vai saņem 1. punktā minētos materiālus, kontroles vajadzībām kompetentiem muitas dienestiem dara pieejamu 293. panta b) apakšpunktā minēto uzskaiti.

5. Kravas nosūtītāja aviosabiedrība patur aviopārvadājumu pavadzīmes vai tai līdzvērtīga dokumenta kopiju savai uzskaitei un dara pieejamu papildu kopiju kompetentajai muitas iestādei kārtībā, kādu norāda izsūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti.

Kravas saņēmēja aviosabiedrība patur aviopārvadājumu pavadzīmes vai tai līdzvērtīga dokumenta kopiju savai uzskaitei un uzrāda papildu kopiju kompetentajai muitas iestādei kārtībā, kādu norāda galamērķa dalībvalsts muitas dienesti.

6. Neskartos materiālus un aviopārvadājumu pavadzīmes vai tai līdzvērtīga dokumenta kopijas nogādā saņēmējai aviosabiedrībai vietās, ko norāda muitas dienesti aviosabiedrības reģistrācijas dalībvalstī. Materiālus iekļauj arī 293. panta b) apakšpunktā minētajā uzskaitē.

Materiālus un aviopārvadājumu pavadzīmes vai tai līdzvērtīga dokumenta kopijas piegādā un šā panta iepriekšējā daļā minēto reģistrāciju izdara piecās dienās pēc materiālu pārvadātāja lidaparāta izlidošanas.

7. Šajā pantā noteiktie pienākumi no kravas nosūtītājas aviosabiedrības pāriet kravas saņēmējai aviosabiedrībai tad, kad neskartos materiālus un aviopārvadājumu pavadzīmes vai tai līdzvērtīga dokumenta kopijas nogādā pēdējai minētajai aviosabiedrībai.

300. pants

Ja preces kādas dalībvalsts teritorijā nodod citai personai, tad par to ziņo muitas dienestiem. Minētie dienesti nosaka ziņošanas formu, termiņu un citas prasības. Ziņojumā skaidri jāmin preču nodošanas diena.

No nodošanas dienas pārņēmējs uzņemas šajā iedaļā noteiktās saistības attiecībā uz nodotajām precēm.

301. pants

1. Saskaņā ar 291. pantu izdotas atļaujas turētājam iesniedzot attiecīgu lūgumu, muitas dienesti, ievērojot pašu noteiktus nosacījumus, apstiprina vietas, še turpmāk "cietzemes bāzes", kurās var glabāt 40. pielikuma 2. daļas B iedaļā uzskaitītās preces un ar tām veikt jebkāda veida darbības.

2. Neskarot 298. pantu, papildus pienācīgai reģistrēšanai 293. panta b) apakšpunktā minētajā uzskaitē par 1. punktā minētām precēm citas formalitātes nav jākārto, ja preces pārvieto:

a) no cietzemes bāzēm uz platformām neatkarīgi no tā, vai tās atrodas teritoriālajos ūdeņos vai ārpus tiem, un otrādi;

b) attiecīgos gadījumos — no cietzemes bāzēm uz vietām, no kurām preces nosūta uz platformām, kā arī no vietām, kurās preces izkrauj no platformām, līdz cietzemes bāzēm;

c) no vietām, no kurām preces nosūta uz platformām neatkarīgi no tā, vai tās atrodas teritoriālajos ūdeņos vai ārpus tiem, gadījumos, kad preces nosūta uz platformām, tās nevedot caur cietzemes bāzēm, un otrādi;

d) starp platformām neatkarīgi no tā, vai tās atrodas teritoriālajos ūdeņos vai ārpus tiem.

302. pants

1. Muitas dienesti nedod apstiprinājumu citādai preču izmantošanai kā saskaņā ar 291. pantā minēto labvēlīgā tarifa režīmu, ja vien atļaujas turētājs muitas iestādēm pieņemamā veidā nepierāda, ka preces paredzētajai īpašajai izmantošanai nodot izrādījies neiespējami tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar atļaujas turētāja stāvokli vai pašām precēm.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta, saistībā ar 40. pielikuma 1. un 2. daļā uzskaitītiem produktiem muitas dienesti dod apstiprinājumu citādai preču izmantošanai nekā saskaņā ar labvēlīgā tarifa režīmu, ja tās uzskata, ka tam ir saimniecisks pamatojums.

3. Šā panta iepriekšējā daļā minētais apstiprinājums tiek dots ar nosacījumu, ka atļaujas turētājs samaksā atbilstīgi Kodeksa 208. pantam noteiktus ievedmuitas nodokļus.

303. pants

1. Muitas dienesti nedod apstiprinājumu preču izvešanai no Kopienas muitas teritorijas vai preču iznīcināšanai muitas uzraudzībā, ja vien atļaujas turētājs muitas iestādēm pieņemamā veidā nepierāda, ka preces paredzētajai īpašajai izmantošanai nodot izrādījies neiespējami tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar atļaujas turētāja stāvokli vai pašām precēm.

Ja tiek dots apstiprinājums preču izvešanai no Kopienas muitas teritorijas, tad pēc izvešanas deklarācijas pieņemšanas preces uzskata par ārpuskopienas precēm.

Saistībā ar lauksaimniecības produktiem vienotā administratīvā dokumenta 44. ailē ir viena no šādām norādēm drukātiem burtiem:

- DESTINO ESPECIAL: MERCANCÍAS PREVISTAS PARA LA EXPORTACIÓN [REGLAMENTO (CEE) No 2454/93, ARTÍCULO 303]: APLICACIÓN DE LOS MONTANTES COMPENSATORIOS MONETARIOS Y RESTITUCIONES AGRARIAS EXCLUIDA,

- SÆRLIGT ANVENDELSESFORMÅL: VARER BESTEMT TIL UDFØRSEL I (FORORDNING (EØF) Nr. 2454/93, ARTIKEL 303): ANVENDELSE AF MONETÆRE UDLIGNINGSBELØB OG LANDBRUGSRESTITUTIONER ER UDELUKKET,

- BESONDERE VERWENDUNG: ZUR AUSFUHR VORGESEHENE WAREN (ARTIKEL 303 DER VERORDNUNG (EWG) Nr. 2454/93): ANWENDUNG DER WÄHRUNGSAUSGLEICHSBETRÄGE UND LANDWIRTSCHAFTLICHEN AUSFUHRERSTATTUNGEN AUSGESCHLOSSEN,

- ΕΙΔΙΚΟΣ ΠΡΟΟΡΙΣΜΟΣ: ΕΜΠΟΡΕΥΜΑΤΑ ΠΟΥ ΠΡΟΟΡΙΖΟΝΤΑΙ ΓΙΑ ΕΞΑΓΩΓΗ [ΚΑΝΟΝΙΣΜΟΣ (ΕΟΚ) αριθ. 2454/93, ΑΡΘΡΟ 303]: ΑΠΟΚΛΕΙΕΤΑΙ Η ΕΦΑΡΜΟΓΗ ΤΩΝ ΝΟΜΙΣΜΑΤΙΚΩΝ ΕΞΙΣΩΤΙΚΩΝ ΠΟΣΩΝ ΚΑΙ ΤΩΝ ΓΕΩΡΓΙΚΩΝ ΕΠΙΣΤΡΟΦΩΝ,

- END-USE: GOODS DESTINED FOR EXPORTATION (REGULATION (EEC) No 2454/93, ARTICLE 303). MONETARY COMPENSATORY AMOUNTS AND AGRICULTURAL REFUNDS NOT APPLICABLE,

- DESTINATION PARTICULIÈRE: MARCHANDISES PRÉVUES POUR L'EXPORTATION [RÈGLEMENT (CEE) No 2454/93, ARTICLE 303]: APPLICATION DES MONTANTS COMPENSATOIRES MONÉTAIRES ET RESTITUTIONS AGRICOLES EXCLUE,

- DESTINAZIONE PARTICOLARE: MERCI PREVISTE PER L'ESPORTAZIONE [REGOLAMENTO (CEE) N. 2454/93, ARTICOLO 303]: APPLICAZIONE DEI MONTANTI COMPENSATORI MONETARI E RESTITUZIONI AGRICOLE ESCLUSA,

- BIJZONDERE BESTEMMING: VOOR UITVOER BESTEMDE GOEDEREN (VERORDENING (EEG) Nr. 2454/93, ARTIKEL 303): TOEKENNING VAN MONETAIRE COMPENSERENDE BEDRAGEN EN LANDBOUWRESTITUTIES UITGESLOTEN,

- DESTINO ESPECIAL: MERCADORIAS PREVISTAS PARA A EXPORTAÇÃO [REGULAMENTO (CEE) N.o 2454/93, ARTIGO 303.o]: APLICAÇÃO DOS MONTANTES COMPENSATÓRIOS MONETARIOS E RESTITUIÇÕES AGRÍCOLAS EXCLUÍDA.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta, saistībā ar 40. pielikuma 1. un 2. daļā uzskaitītām precēm muitas dienesti dod apstiprinājumu preču izvešanai no Kopienas muitas teritorijas, ja uzskata, ka tam ir saimniecisks pamatojums.

3. Šā panta 1. punkts neattiecas uz precēm, ko atbilstīgi 296. panta 3. punktam glabā jaukti, ja vien neizved vai neiznīcina visu jaukti glabāto porciju.

304. pants

1. Ja ievedmuitas nodoklis, ko saskaņā ar īpašas izmantošanas režīmu uzliek īpašai izmantošanai paredzētām precēm, nav zemāks par parastā kārtībā uzliktu ievedmuitas nodokli, tad minētās preces klasificē KN kodā, kurā ir atsauce uz īpašo izmantošanu, un šo iedaļu nepiemēro.

2. Šo iedaļu nepiemēro 41. pielikumā uzskaitītām precēm.

2. iedaļa

Zirgi kaušanai

305. pants

1. Kaušanai paredzētus zirgus, kas iekļauti KN kodā 01011910, laiž brīvā apgrozībā, ievērojot šādus nosacījumus:

a) saskaņā ar Kodeksa 208. pantu jāiemaksā nodrošinājums, kas segtu iespējamo muitas parādu; un

b) brīdī, kad notiek laišana brīvā apgrozībā, muitas iestādei pieņemamā veidā katrs zirgs jāiezīmē ar skaidri saskatāmu zīmi, uz kreisā pleca nogriežot spalvu ar šķērēm vai citādi X veidā, ar to norādot, ka zirgs paredzēts kaušanai, kā arī iegriežot numuru, pēc kura zirgu identificēt laikā no laišanas brīvā apgrozībā līdz kaušanai.

2. Iezīmējuma aprakstu iekļauj deklarācijā par zirgu laišanu brīvā apgrozībā. Deklarācijas kopiju sūta līdzi zirgu pārvadājumam, un tas nonāk pie 308. panta 1. punktā minētās iestādes.

3. Deklarētāja saistības ir noteiktas 293. pantā.

306. pants

1. Pēc laišanas brīvā apgrozībā zirgus ar muitas iestādes pienācīgi aizplombētu transportlīdzekli (neskarot valsts noteikumus par plombu uzlaušanu un aizstāšanu ārkārtas gadījumos) tieši pārved uz muitas dienestu atzītu kautuvi kaušanai.

2. Pēc ierašanās kautuvē transportlīdzeklim noņem plombu un zirgus izved kompetentās iestādes klātbūtnē.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro gadījumos, kad muitas iestāde, kurā dota atlaišanas atļauja, atrodas kautuvē, ja zirgus savā pārziņā tūlīt pārņem 308. panta 1. punktā minētā iestāde.

Turklāt gadījumos, kad muitas iestāde, kurā dota atlaišanas atļauja, atrodas pavisam netālu no kautuves, muitas dienesti plombēšanas vietā var veikt citus atbilstošus uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu to, ka zirgus pārved tieši uz kautuvi un tos savā pārziņā pārņem 308. panta 1. punktā minētā iestāde.

307. pants

Ja kādu zirgu kautuvē nevar identificēt vai ja nav ievērots 306. pants, tad kompetentā iestāde par to tūlīt informē kompetento muitas iestādi, kurā veic vajadzīgos pasākumus.

308. pants

1. Pierādījums par zirgu nokaušanu var būt vai nu sertifikāts ko izdod tam pilnvarota iestāde, vai vīza, ko minētā iestāde ieraksta 305. panta 2. punktā minētās deklarācijas kopijā un kas apliecina, ka nokautie dzīvnieki ir brīvās apgrozības deklarācijā minētie dzīvnieki.

2. 30 dienās pēc brīvās apgrozības deklarācijas pieņemšanas pierādījumiem par nokaušanu jānonāk muitas iestādē, kurā minētā deklarācija tikusi uzrādīta, vai nu tieši no 1. punktā minētās iestādes vai ar deklarētāja starpniecību saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts lēmumu.

II SADAĻA

TRANZĪTS

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

309. pants

Šajā sadaļā:

a) "transportlīdzeklis" konkrēti ir:

- ceļu transportlīdzeklis, piekabe vai puspiekabe,

- dzelzceļa pasažieru vai preču vagons,

- laiva vai kuģis,

- lidaparāts,

- konteiners 670. panta g) apakšpunkta nozīmē;

b) "nosūtītāja muitas iestāde" ir:

muitas iestāde, kurā sākas Kopienas tranzītpārvadājums;

c) "tranzīta muitas iestāde" ir:

- muitas iestāde vietā, kur notiek izvešana no Kopienas muitas teritorijas, ja sūtījumu no minētās teritorijas Kopienas tranzītpārvadājuma laikā izved pāri robežai starp kādu dalībvalsti un trešo valsti,

- muitas iestāde vietā, kur notiek ievešana Kopienas muitas teritorijā, ja preces Kopienas tranzītpārvadājuma laikā ir šķērsojušas kādas trešas valsts teritoriju;

d) "galamērķa muitas iestāde" ir:

muitas iestāde, kur preces, uz kurām attiecina Kopienas tranzīta procedūru, ir jāuzrāda, lai beigtu Kopienas tranzītpārvadājumu;

e) "galvojuma muitas iestāde" ir:

muitas iestāde, kur iesniedz vispārēju vai noteiktas summas galvojumu.

2. NODAĻA

Darbības joma

310. pants

1. Kopienas preces:

- par kurām nokārtotas muitas izvešanas formalitātes, lai saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku piešķirtu kompensācijas maksājumus par izvešanu uz trešām valstīm,

vai

- par kurām ievedmuitas nodokļu atmaksu vai atlaidi piešķir ar nosacījumu, ka preces no Kopienas muitas teritorijas atkal izved vai tās novieto muitas noliktavā, brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, vai tām piemēro muitas procedūru, kas nav laišana brīvā apgrozībā,

vai

- ko laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar procedūras "ievešana pārstrādei" nodokļu atmaksas sistēmu, lai tās vēlāk izvestu kā kompensācijas produktus, un par ko var iesniegt pieteikumu uz atmaksājumu saskaņā ar Kodeksa 128. pantu, ja attiecīgajai personai ir nolūks tādu pieteikumu iesniegt,

vai

- kurām piemēro kādu izvešanas nodokļu sistēmu un par kurām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, tās izvedot uz trešām valstīm, ir nokārtotas muitas formalitātes,

vai

- kuras nāk no intervences krājumiem, kurām piemēro kontroles pasākumus attiecībā uz to izmantojumu un/vai galamērķi un par kurām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, tās izvedot uz trešām valstīm, ir nokārtotas muitas formalitātes,

pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai saskaņā ar Kodeksa 91. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2. Šā panta 1. punktā minētās preces, kuras no Kopienas muitas teritorijas neizved, uzskata par Kopienas precēm, ar noteikumu, ka tiek apliecināts, ka ir atcelta izvešanas deklarācija, muitas formalitātes attiecībā uz Kopienas pasākumiem, ar kuriem saskaņā prasīta preču izvešana no minētās muitas teritorijas, kā arī tādu formalitāšu sekas.

311. pants

Neskarot 310. panta 1. punktu, Kopienas preces, kuras nosūta:

a) no vienas Kopienas muitas teritorijas vietas uz citu, braucot cauri vienas vai vairāku EBTA valstu teritorijai;

b) saskaņā ar administratīvās sadarbības metodēm, kas noteiktas pārejas posmā, lai tirdzniecībā starp Kopienu, kāda tā bija 1985. gada 31. decembrī, un Spāniju un Portugāli, kā arī tirdzniecībā starp abām minētajām dalībvalstīm nodrošinātu brīvu apriti precēm, kurām vēl nav pilnīgi atcelta ievedmuita vai kurām vēl nepiemēro citus Pievienošanās aktā noteiktus pasākumus;

c) - no Kopienas muitas teritorijas daļas, kur piemēro Padomes Direktīvu 77/388/EEK, uz citu Kopienas muitas teritorijas daļu, kur minēto direktīvu nepiemēro, vai

- no Kopienas muitas teritorijas daļas, kur nepiemēro Padomes Direktīvu 77/388/EEK, uz citu Kopienas muitas teritorijas daļu, kur minēto direktīvu piemēro, vai

- no Kopienas muitas teritorijas daļas, kur nepiemēro Padomes Direktīvu 77/388/EEK, uz citu Kopienas muitas teritorijas daļu, kur arī minēto direktīvu nepiemēro,

pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai.

312. pants

Preces, kurām piemēro Kopienas tranzīta procedūru, atbilstīgi tādai procedūrai starp divām vietām Kopienas muitas teritorijā caur kādas trešās valsts teritoriju, kas nav EBTA valsts, var pārvadāt ar noteikumu, ka pārvadāšana caur tādu trešu valsti notiek ar kādā dalībvalstī sagatavotu vienotu pārvadājuma dokumentu; tādā gadījumā procedūras darbību trešas valsts teritorijā pārtrauc.

3. NODAĻA

Preču Kopienas statuss

313. pants

1. Ievērojot 2. punktā uzskaitītos izņēmumus, visas preces, ko pārvadā starp divām vietām Kopienas muitas teritorijā, uzskata par Kopienas precēm, ja vien nav konstatēts, ka tām nav Kopienas statusa.

2. Šādas preces neuzskata par Kopienas precēm, ja vien saskaņā ar 314.—323. pantu nav konstatēts, ka tām ir Kopienas preču statuss:

a) preces, ko pārvadā ar kādu no Kodeksa 163. panta 2. punkta b)—e) apakšpunktā minētiem dokumentiem;

b) preces, ko starp divām vietām Kopienas muitas teritorijā pārvadā caur kādas trešas valsts teritoriju;

c) preces, ko pārvadā:

- pa gaisu no kādas lidostas trešā valstī uz kādu lidostu Kopienas muitas teritorijā,

- pa jūru no kādas ostas trešā valstī uz kādu ostu Kopienas muitas teritorijā,

- pa jūru no brīvās zonas kādā ostā, kas atrodas Kopienas muitas teritorijā un kur preces kuģī iekrautas vai pārkrautas, uz citu ostu minētajā teritorijā, ja vien muitas dienesti kuģa dokumentos nav norādījuši, ka attiecīgais kuģis nāk no ostas daļas, kas nav iekļauta brīvajā zonā;

d) preces, ko sūtījumos sūta no pasta kantora, kurš atrodas Kopienas muitas teritorijā, ja pakām vai pavaddokumentiem ir pievienota 42. pielikumā dotam paraugam atbilstoša zīme. Nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestu pienākums ir tādu zīmi pievienot vai uzdot to pievienot pakām un pavaddokumentiem, ja preces nav Kopienas preces,

e) preces, ko pa jūru no kādas ostas Kopienas muitas teritorijā uz kādu citu ostu tajā pašā teritorijā pārvadā

- ar kuģi, kas ierodas no trešas valsts ar trešā valstī iekrautām precēm un kas ir piestājis vienā vai vairākās Kopienas ostās, vai

- ar kuģi, kas iet uz trešu valsti ar Kopienas ostā iekrautām precēm, kuras paredzēts izkraut trešā valstī, un kas ir piestājis vienā vai vairākās Kopienas ostās, vai

- ar kuģi, kas posmā starp Kopienas izbraukšanas ostu un Kopienas galamērķa ostu piestājis vienā vai vairākās ostās trešās valstīs, vai

- ar kuģi, kas ierodas tieši brīvajā zonā, vai

- ar kuģi, kas piestājis ostā, kurā ir brīva zona, ja vien muitas dienesti kuģa dokumentos nav norādījuši, ka kuģis nāk no ostas daļas, kas nav iekļauta brīvajā zonā.

3. a) Neskarot Kodeksa 170. pantu, kuģa kapteiņa vai viņa pārstāvja pienākums ir par kuģa ierašanos informēt muitas dienestus ostā, kurā preces izkrauj, un norādīt no kuras ostas kuģis ar sākotnējo kravu izbraucis, kā arī visas ostas, kurās kuģis piestājis vai plānojis piestāt pirms Kopienas galamērķa ostas. Pēc attiecīga lūguma kuģa kapteinis iesniedz dotās informācijas apliecināšanai vajadzīgus dokumentus, piemēram, kuģa žurnālu.

Ja galamērķa ostas muitas dienestiem pieņemamā veidā netiek sniegta vajadzīgā informācija, tad visas ar attiecīgo kuģi pārvadātas preces uzskata par ārpuskopienas precēm, ja vien to Kopienas statusu nenosaka saskaņā ar 314.—323. pantu.

b) Lai pildītu a) apakšpunktā noteikto pienākumu, kuģa kapteinis vai tā pārstāvis muitas dienestiem Kopienas ostā, kurā preces izkrauj, var uzrādīt informācijas dokumenta kopiju, kurai autentiskumu piešķīrušas Kopienas muitas teritorijā esošas izbraukšanas ostas muitas dienesti un kurā norādīta paredzētā galamērķa osta, kā arī visas ostas, kurās kuģis varētu piestāt.

Taču informācijas dokumenta izmantošana ir obligāta, ja ar kuģi pārvadā Kodeksa 91. panta 1. punktā minētās preces.

c) Muitas dienesti galamērķa ostā var nepiemērot a) un b) apakšpunktu attiecībā uz kuģiem:

- kuri noteikti, piemēram, pamatojoties uz to kuģošanas darbību veidu un ģeogrāfisko tvērumu, kursē tikai starp Kopienas ostām un neapmeklē trešas valstis, vai

- kurus vada kuģošanas sabiedrības, kam ir atļauts izmantot 448. panta 11. punktā aprakstīto vienkāršoto procedūru.

314. pants

1. Iepriekš 313. panta 2. punkta a)—c) un e) apakšpunktā minētos gadījumos preču Kopienas statusu nosaka, izmantojot kādu no 315.—318. pantā paredzētiem dokumentiem vai saskaņā ar 319.—323. pantā sīki izklāstītām procedūrām.

2. Šā panta 1. punktā minētos dokumentus un sīki izstrādātās procedūras izmanto attiecībā uz precēm:

a) kuras paredzētas izvešanai;

vai

b) kurām piemēro 310. panta 1. punkta pirmo ievilkumu;

vai

c) kuras ir iesaiņojumos, kam nav Kopienas statusa;

vai

d) kuras no vienas dalībvalsts uz citu nepārvadā tieši.

Šādas preces uzskata par tieši pārvadātām no vienas dalībvalsts uz citu:

- preces, kuras pārvadā, nebraucot cauri trešas valsts teritorijai,

- preces, kuras pārvadā caur vienas vai vairāku trešu valstu teritoriju, ar nosacījumu, ka pārvadājums caur tādu valsti notiek ar kādā dalībvalstī sagatavotu vienotu pārvadājuma dokumentu.

315. pants

1. Pierādījumus par Kopienas statusu saskaņā ar šo pantu sniedz, uzrādot T2L dokumentu.

2. T2L dokumentu sagatavo veidlapā, kas atbilst 31. un 32. pielikumā dotajam 4. eksemplāra vai 4./5. eksemplāra paraugam.

Minētajai veidlapai pievieno vienu vai vairākas veidlapas, kas atbilst 33. un 34. pielikumā dotajam 4. eksemplāra vai 4./5. eksemplāra paraugam.

Ja dalībvalstis neļauj izmantot papildu veidlapas, jo deklarācijas sagatavo ar datorizētu sistēmu, tad veidlapai pievieno vienu vai vairākas veidlapas, kas atbilst 31. un 32. pielikumā dotajam 4. eksemplāra vai 4./5. eksemplāra paraugam.

3. Attiecīgā persona veidlapas 1. ailes labējā apakšiedaļā ieraksta "T2L", bet izmantoto papildu veidlapu 1. ailes labējā apakšiedaļā — "T2L BIS".

4. Ja T2L dokumentu sagatavo par sūtījumu, kurā ir divu vai vairāku veidu preces, tad ar šīm precēm saistītos datus var ierakstīt vienā vai vairākos kravas sarakstos 341. panta 2. punkta līdz 344. panta 2. punkta nozīmē, nevis T2L dokumentam izmantotās veidlapas 31. ailē "Preču iepakojumi un apraksts", 32. ailē "Pozīcijas nr.", 35. ailē "Bruto svars (kg)" un, attiecīgā gadījumā, 33. ailē "Preču kods", 38. ailē "Tīrsvars (kg)" un 44. ailē "Papildu informācija/uzrādītie dokumenti, sertifikāti un atļaujas".

Ja izmanto kravas sarakstus, tad T2L dokumentam izmantotās veidlapas attiecīgās ailes pārsvītro.

5. Šās regulas 342. panta b) apakšpunktā minētās ailes augšējā daļā ieraksta "T2L"; tās pašas ailes apakšējā daļa ir paredzēta muitas dienestu vīzai atbilstīgi 316. panta 2. punktam.

Kravas saraksta sleja "Nosūtīšanas/izvešanas valsts" nav jāaizpilda.

6. Kravas sarakstu sagatavo tikpat eksemplāros kā T2L dokumentu, uz kuru tas attiecas.

7. Ja vienam T2L dokumentam pievieno divus vai vairākus kravas sarakstus, tad attiecīgā persona tos pēc kārtas numurē; pievienoto kravas sarakstu skaitu ieraksta T2L dokumentam izmantotās veidlapas 4. ailē "Kravas saraksti".

316. pants

1. Ievērojot 324. pantu, T2L dokumentu sagatavo vienā eksemplārā.

2. T2L dokumentu un vajadzības gadījumā T2L BIS dokumentu(s) pēc attiecīgās personas lūguma vizē nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti. Vīzā jāiekļauj šāda informācija, ko pēc iespējas ieraksta minēto dokumentu C ailē (nosūtītāja muitas iestāde):

a) ja izmanto T2L dokumentu — nosūtītājas muitas iestādes nosaukums un zīmogs, kompetentās amatpersonas paraksts, vizēšanas datums un vai nu reģistrācijas numurs, vai nosūtīšanas deklarācijas numurs, ja tāda deklarācija ir vajadzīga;

b) ja izmanto T2L BIS dokumentu — T2L dokumenta numurs. Šo numuru iespiež vai nu ar zīmogu, uz kura redzams nosūtītājas muitas iestādes nosaukums, vai ieraksta ar roku. Ja numuru ieraksta ar roku, tad tam pievieno minētās muitas iestādes oficiālo zīmogu.

Dokumentus nogādā atpakaļ attiecīgajai personai, tiklīdz ir nokārtotas formalitātes, kas saistītas ar preču nosūtīšanu uz galamērķa dalībvalsti.

317. pants

1. Neskarot 315. un 316. pantu, pierādījumus par preču Kopienas statusu saskaņā ar šo pantu sniedz, uzrādot ar precēm saistītu faktūru vai pārvadājuma dokumentu.

2. Iepriekš 1. punktā minētajā faktūrā vai pārvadājuma dokumentā norāda vismaz kravas nosūtītāja vai deklarētāja — ja nosūtītājs un deklarētājs nav viena un tā pati persona — pilnu vārdu/nosaukumu un adresi, iepakojumu skaitu, veidu, marķējumu un numurus, preču aprakstu, bruto svaru kilogramos un, vajadzības gadījumā, konteineru numurus.

Deklarētājs minētajā dokumentā skaidri atzīmē "T2L" un pašrocīgi parakstās.

3. Deklarētāja pienācīgi aizpildītai un parakstītai faktūrai vai pārvadājuma dokumentam pēc deklarētāja lūguma autentiskumu piešķir nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti. Autentiskumu piešķir, norādot nosūtītājas muitas iestādes nosaukumu un uzliekot tā zīmogu, parakstoties kompetentajai amatpersonai un norādot autentiskuma piešķiršanas datumu, kā arī reģistrācijas numuru vai nosūtīšanas deklarācijas numuru, ja tāda deklarācija ir vajadzīga.

4. Ja kopējā vērtība Kopienas precēm, uz kurām attiecas faktūra vai pārvadājuma dokuments, kas aizpildīts un parakstīts saskaņā ar šā panta 2. punktu vai 224. panta 1. punktu, nepārsniedz EUR 10000, tad deklarētājam šis dokuments vai faktūra nav jāiesniedz vizēšanai nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestiem.

Šā panta iepriekšējā daļā minētā gadījumā faktūrā vai pārvadājuma dokumentā papildus 2. punktā prasītai informācijai jāiekļauj ziņas par nosūtītāju muitas iestādi.

5. Šo pantu piemēro tikai tajos gadījumos, kad faktūra vai pārvadājuma dokuments attiecas vienīgi uz Kopienas precēm.

318. pants

Ja dokumentu, ar ko pierāda preču Kopienas statusu, izdod ar atpakaļejošu spēku, tad uz tā sarkanā krāsā ir viens no šādiem ierakstiem:

- Expedido a posteriori,

- Udstedt efterfølgende,

- Nachträglich ausgestellt,

- Εκδοθέν εκ των υστέρων,

- Issued retroactively,

- Délivré a posteriori,

- Rilasciato a posteriori,

- Achteraf afgegeven,

- Emitido a posteriori.

319. pants

1. Ja preces pārvadā ar TIR karneti vai ATA karneti, tad deklarētājs, ar nolūku pierādīt preču Kopienas statusu un ievērojot 314. panta 2. punktu, uz visiem attiecīgiem karnetes kuponiem, pirms uzrādīt karneti nosūtītājai muitas iestādei autentiskuma piešķiršanai, preču aprakstam paredzētajā ailē var ierakstīt "T2L" un savu parakstu. Uz visiem attiecīgiem kuponiem ierakstam "T2L" piešķir autentiskumu ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu un kompetentās amatpersonas parakstu.

2. Ja TIR karnete un ATA karnete attiecas gan uz Kopienas precēm, gan ārpuskopienas precēm, tad abu šo kategoriju preces norāda atsevišķi, un ierakstu "T2L" skaidri attiecina vienīgi uz Kopienas precēm.

320. pants

Gadījumos, kad jāpierāda Kopienas statuss mehāniskajiem ceļu transportlīdzekļiem, kas reģistrēti kādā dalībvalstī, tādus transportlīdzekļus uzskata par transportlīdzekļiem ar Kopienas statusu:

a) ja tiem ir reģistrācijas numura plāksnes un dokumenti un ja plāksnēs un dokumentos iekļautie reģistrācijas dati nepārprotami apliecina Kopienas statusu;

b) citos gadījumos — saskaņā ar 315.—323. pantu.

321. pants

Gadījumos, kad jāpierāda Kopienas statuss preču vagoniem, kas pieder kādas dalībvalsts dzelzceļa sabiedrībai, tādus vagonus uzskata par vagoniem ar Kopienas statusu:

a) ja Kopienas statusu apliecina uz vagoniem norādītie kodi un īpašuma zīme (īpaša burtu kombinācija);

b) citos gadījumos — ja tiek uzrādīts kāds no 315.—318. pantā minētiem dokumentiem.

322. pants

1. Gadījumos, kad jāpierāda Kopienas statuss iepakojumam, ko izmanto preču pārvadāšanai Kopienas iekšējā tirdzniecībā, ko var identificēt kā piederošu kādā dalībvalstī reģistrētai personai un ko pēc izlietošanas no kādas citas dalībvalsts tukšu nosūta atpakaļ, tādu iepakojumu uzskata par iepakojumu ar Kopienas statusu:

a) ja to deklarē kā Kopienas preces un nav šaubu par tādas deklarācijas patiesumu;

b) citos gadījumos — saskaņā ar 315.—323. pantu.

2. Šā panta 1. punktā paredzēto iespēju ļauj izmantot attiecībā uz tvertnēm, pakām, paliktņiem un tamlīdzīgiem materiāliem, izņemot konteinerus 670. panta nozīmē.

323. pants

Gadījumos, kad jāpierāda Kopienas statuss precēm pasažieru uzraudzītā bagāžā un ar noteikumu, ka preču paredzētais izmantojums nav tirdzniecisks, tās uzskata par precēm ar Kopienas statusu:

a) ja tās deklarē kā Kopienas preces un nav šaubu par tādas deklarācijas patiesumu;

b) citos gadījumos — saskaņā ar 315.—322. pantu.

324. pants

Dalībvalstu muitas dienesti savstarpēji palīdz pārbaudīt to dokumentu autentiskumu un pareizumu, kā arī to sīki izstrādāto procedūru likumību, ko saskaņā ar šo nodaļu izmanto preču Kopienas statusa pierādīšanai.

325. pants

Ar šo kā viena no administratīvās sadarbības metodēm, kas minētas Līguma 10. panta 2. punkta pirmajā daļā, tiek ieviests T2M dokuments. Šis dokuments ir pierādījums tam, ka dalībvalstu kuģu lomi, ko Kopienas muitas teritorijā nogādā nemainītā stāvoklī vai pēc tam, kad tie dalībvalstu kuģos apstrādāti tikai tādā mērā, ka apstrādes produkti netiek izslēgti no 3. nodaļas vai KN kodiem 1504 vai 2301, atbilst minētā Līguma 9. panta 2. punkta nosacījumiem.

326. pants

Par 325. pantā minētajiem lomiem un apstrādes produktiem saskaņā ar 329.—333. pantu sagatavo T2M dokumentu, ja:

a) kuģis, kas izvilcis lomu un — attiecīgos gadījumos — to uz kuģa apstrādājis, to pārved tieši uz kādu dalībvalsti, kas nav minētā kuģa dalībvalsts;

b) lomu uz kuģa apstrādā un apstrādes produktus tieši uz Kopienas muitas teritoriju pārved kādai dalībvalstij piederošs kuģis, kurā lomu pārkrāvis a) apakšpunktā minētais kuģis;

c) lomu vai apstrādes produktus tieši uz Kopienas muitas teritoriju pārved kādai dalībvalstij piederošs kuģis, kas nav minēts a) vai b) apakšpunktā un kurā pārkrauts loms vai apstrādes produkti;

d) kāds a), b) vai c) apakšpunktā minēts kuģis pārved lomu vai apstrādes produktus tieši uz kādu valsti vai teritoriju ārpus Kopienas, no kurienes tos nogādā Kopienas muitas teritorijā.

327. pants

1. T2M dokumenta veidlapa atbilst 43. pielikumā dotajam paraugam.

2. Oriģinālu drukā uz papīra bez mehāniskās papīra masas, kas derīgs rakstīšanai un sver vismaz 55 g/m2. Tam abās pusēs ir iespiests zaļš gijošēta aizsargraksta fons, lai novērstu mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītus viltojumus.

3. T2M veidlapas izmērs ir 210 × 297 mm, bet pieļaujams, ka garums ir vai nu par 5 mm mazāks, vai par 8 mm lielāks.

4. Veidlapas drukā kādā no Kopienas oficiālajām valodām, ko norāda tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurai pieder attiecīgais kuģis.

5. T2M veidlapas iesien komplektos pa 10, kur katrai veidlapai ir viens izņemams oriģināls un viena neizņemama ar koppapīru iegūta kopija. Iesietās grāmatiņas otrajā lapā izklāsta 44. pielikumā dotās piezīmes.

6. Uz katras T2M veidlapas ir atsevišķs sērijas numurs. Šis numurs ir viens un tas pats gan oriģinālam, gan kopijai.

7. Dalībvalstis T2M veidlapas var drukāt un iesiet grāmatiņās pašas, bet var arī šo darbu uzticēt apstiprinātām tipogrāfijām. Ja šo darbu veic apstiprinātas tipogrāfijas, tad katras grāmatiņas pirmajā lapā, kā arī katras veidlapas oriģinālā ir jābūt atzīmei par tipogrāfijas apstiprinājumu. Tāpat grāmatiņas pirmajā lapā un katras veidlapas oriģinālā ir jāatzīmē tipogrāfijas nosaukums un adrese vai zīme, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt.

8. T2M veidlapas aizpilda vienā no Kopienas oficiālām valodām vai nu mašīnrakstā, vai salasāmā rokrakstā; pēdējā gadījumā raksta ar tinti, drukātiem burtiem. Ierakstus nedrīkst dzēst vai grozīt. Labojumus izdara, nepareizos vārdus pārsvītrojot un pievienojot vajadzīgos datus. Visus labojumus ar saviem iniciāļiem apliecina persona, kas parakstījusi attiecīgo deklarāciju.

328. pants

T2M veidlapu grāmatiņu pēc kuģa īpašnieka vai tā pārstāvja lūguma izdod kuģa reģistra ostas vai piederības ostas muitas dienesti. Veidlapu grāmatiņu izdod tikai tad, kad kuģa īpašnieks vai tā pārstāvis veidlapā lietotā valodā ir aizpildījis 1. un 2. aili visos grāmatiņas veidlapu oriģinālos un kopijās. Grāmatiņu izdodot, muitas dienesti aizpilda 3. aili visos grāmatiņas veidlapu oriģinālos un kopijās.

329. pants

Lomu izvilkušā kuģa kapteinis aizpilda 4., 5. un 8. aili vienas grāmatiņā iesietas veidlapas oriģinālā un kopijā:

a) ja lomu izkrauj dalībvalstī, kurai kuģis nepieder;

b) ja lomu pārkrauj kādai dalībvalstij piederošā citā kuģī;

c) ja lomu izkrauj kādā valstī vai teritorijā ārpus Kopienas muitas teritorijas.

330. pants

Ja lomu uz kuģa, ar kuru tas nozvejots, apstrādā, un apstrādes produkti ietilpst KN kodā 1504 vai 2301, tad minētā kuģa kapteinis aizpilda attiecīgā T2M dokumenta oriģināla un kopijas 4.—8. aili un apstrādi reģistrē kuģa žurnālā.

331. pants

Ja 329. panta b) apakšpunktā minēto lomu vai 330. pantā minētos apstrādes produktus pārkrauj, tad aizpilda arī T2M dokumenta oriģināla un kopijas 9. aili un pārkraušanas deklarāciju paraksta abi iesaistītie kapteiņi. T2M dokumenta oriģinālu izsniedz tā kuģa kapteinim, kurā lomu vai apstrādes produktus pārkrauj, un pārkraušanu reģistrē abu kuģu žurnālos.

332. pants

Ja 330. pantā minēto apstrādi izdara uz kādai dalībvalstij piederoša cita kuģa, kurā loms pārkrauts, tad šā kuģa kapteinis aizpilda 6., 7. un 10. aili T2M dokumenta oriģinālā, ko viņam nodod loma pārkraušanas brīdī, un apstrādi reģistrē sava kuģa žurnālā.

333. pants

Ja 329. panta b) apakšpunktā minēto lomu vai 330. pantā minētos apstrādes produktus pārkrauj otrreiz vai pārkrauj 332. pantā minētos apstrādes produktus, tad aizpilda arī T2M dokumenta oriģināla 11. aili un pārkraušanas deklarāciju paraksta abi iesaistītie kapteiņi.

T2M dokumenta oriģinālu izsniedz tā kuģa kapteinim, kurā lomu vai apstrādes produktus pārkrauj, un pārkraušanu reģistrē abu kuģu žurnālos.

334. pants

1. T2M dokumenta oriģinālu, kas sagatavots saskaņā ar 329. pantu vai attiecīgos gadījumos saskaņā ar 330.—333. pantu, uzrāda muitas iestādei, kurā 325. pantā minētos apstrādes produktus, uz kuriem dokuments attiecas, deklarē nodošanai kādā muitas procedūrā. Iestādēm ir tiesības prasīt dokumenta tulkojumu. Tāpat, lai pārbaudītu T2M dokumentā izdarītos ierakstus, iestādes var prasīt uzrādīt papildu dokumentus, cita starpā, 326. panta a), b) un c) apakšpunktā minēto kuģu dokumentus.

2. Gadījumos, kad 325. pantā minēto lomu vai apstrādes produktus, uz ko attiecas T2M dokuments, izkrauj kādā valstī vai teritorijā ārpus Kopienas, minētais dokuments ir derīgs vienīgi tad, ja tam pievieno tādas valsts vai teritorijas muitas dienestu izdotu sertifikātu.

Sertifikātā:

a) apliecina, ka loms vai apstrādes produkti, uz ko dokuments attiecas, attiecīgajā valstī vai teritorijā visu laiku atradušies muitas kontrolē un ka tur nav veiktas nekādas citas darbības kā vien tās, kas vajadzīgas loma vai produktu saglabāšanai;

b) norāda loma vai apstrādes produktu ievešanas un izvešanas dienas, kā arī veidu, kādā tos atkal nosūta uz Kopienu.

Ja minētā sertifikāta nav, tad tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā lomu vai apstrādes produktus ieved, var pieņemt arī citus pēc to ieskatiem līdzvērtīgus dokumentus.

335. pants

1. Ja 325. pantā minēto lomu vai apstrādes produktus pārved uz kādu valsti vai teritoriju ārpus Kopienas muitas teritorijas pirms tos pa daļām nosūta uz Kopienas muitas teritoriju, tad 2M dokumenta oriģinālu, kas sagatavots saskaņā ar 329. pantu vai, attiecīgos gadījumos, saskaņā ar 330.—333. pantu, minētajā valstī vai teritorijā patur kapteinis vai tā pārstāvis. Dokumenta kopiju tūlīt nosūta zvejas kuģa reģistra ostas vai piederības ostas muitas iestādei.

2. Kapteinis vai tā pārstāvis par katru sūtījuma daļu sagatavo T2M dokumenta izrakstu, izmantojot veidlapu no T2M veidlapu grāmatiņas, kas izdota saskaņā ar 328. pantu.

Katrā izrakstā ir atsauce uz oriģināldokumentu, un 4. ailē norāda sūtījumā iekļauto produktu daudzumu un veidu.

Uz katra izraksta ir skaidri atzīmēts viens no šiem vārdiem:

- Extracto,

- Udskrift,

- Auszug,

- Απόσπασμα,

- Extract,

- Extrait,

- Estratto,

- Uittreksel,

- Extracto.

3. Par katru sūtījuma daļu T2M dokumenta izraksta oriģinālu kopā ar 334. panta 2. punktā minēto sertifikātu uzrāda tās dalībvalsts muitas iestādei, kurā sūtījuma daļā iekļautos produktus deklarē nodošanai kādā muitas procedūrā.

4. Iepriekš 3. punktā minētā muitas iestāde tūlīt nosūta muitas iestādei zvejas kuģa reģistra ostā vai piederības ostā T2M dokumenta izraksta apliecinātu kopiju. Kopijā ir atsauce uz muitas deklarāciju attiecībā uz paredzēto muitas procedūru.

5. T2M dokumenta oriģinālu patur, kamēr muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai nenodod visus produktus, uz kuriem dokuments attiecas.

Kapteinis vai tā pārstāvis attiecībā uz katru tādu apstrādi vai izmantošanu T2M oriģināla ailē "Piezīmes" ieraksta iepakojumu skaitu un veidu, bruto svaru (kg) un apstrādi vai izmantošanu, kādai preces nododamas. Ja preces apstrādei uz Kopienu atbilstīgi 2. punktam nosūta pa daļām, tad norāda arī attiecīgā izraksta numuru un datumu. Pēc tam, kad visi zivsaimniecības produkti, uz kuriem attiecas T2M dokumenta oriģināls, ir nodoti kādai muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, minēto dokumentu tūlīt nosūta atpakaļ zvejas kuģa reģistra ostas vai piederības ostas muitas iestādei.

6. Lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu nomaksu, 3. punktā minēt muitas iestāde zivsaimniecības produktus ļauj muitot kā Kopienas statusa produktus tikai tad, ja tiek dots nodrošinājums. Nodrošinājumu atmaksā ar zvejas kuģa reģistra ostas vai piederības ostas muitas iestādes piekrišanu. Tādu piekrišanu dod ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad saņemts 5. punktā minētais T2M dokumenta oriģināls.

336. pants

Iepakojumam, ko uzrāda vienlaikus ar 325. pantā minēto lomu vai apstrādes produktiem, uz ko attiecas T2M dokuments, Kopienas iekšējo apstrādi atvēl tikai tad, ja muitas dienestiem var uzrādīt dokumentu, kurā apliecināts Kopienas statuss.

337. pants

Katru reizi zvejas kuģim atgriežoties reģistrācijas vai piederības ostā, ja kopš kuģa izbraukšanas ir izmantota T2M veidlapu grāmatiņa, īpašniekam vai tā pārstāvim grāmatiņa jāuzrāda izdevējai muitas iestādei kopiju pārbaudei.

Tāpat grāmatiņu uzrāda arī citos gadījumos, ja muitas dienesti to prasa.

Pēc katras pārbaudes grāmatiņu atdod tā izmantotājam, līdz izlietotas visas veidlapas.

338. pants

Ja kuģis, kam izdots 327. pantā minētā T2M veidlapu grāmatiņa, vēl nav izlietojis visas veidlapas, bet vairs neatbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai lomam atvēlētu Kopienas iekšējo apstrādi citās dalībvalstīs, grāmatiņu tūlīt nodod atpakaļ izdevējai muitas iestādei.

339. pants

Lai pienācīgi piemērotu 325.—340. pantu, dalībvalstu pārvaldes savstarpēji palīdz pārbaudīt T2M dokumentu autentiskumu un tajos sniegto datu pareizumu.

340. pants

1. Piemērojot 325. un 326. pantu, kuģus, kas pastāvīgi reģistrēti Seūtas vai Meliļas vietējā līmeņa kompetento iestāžu reģistros (registros de base), neuzskata par dalībvalstu kuģiem.

2. Muitas dienestiem tādu zvejas kuģu reģistrācijas vai piederības ostā, kas pastāvīgi reģistrēti Seūtas vai Meliļas vietējā līmeņa kompetento iestāžu reģistros (registros de base), nav tiesību izdot T2M veidlapu grāmatiņas.

3. Šās regulas 334. panta 2. punktu piemēro 326. pantā minētajiem lomiem un apstrādes produktiem, par kuriem sagatavots T2M dokuments un kurus izkrauj kādā Seūtas vai Meliļas ostā, lai tos pārkrautu un tālāk nosūtītu uz Kopienas muitas teritoriju. Turklāt tādu produktu izkraušanai, glabāšanai un pārkraušanai ierāda atsevišķas piestātnes, kas ir nodalītas no tām, kurās izkrauj, glabā un pārkrauj citiem galamērķiem paredzētus produktus.

4. NODAĻA

Kopienas ārējais tranzīts

1. iedaļa

Procedūra

341. pants

1. Par visām precēm, ko paredzēts pārvadāt saskaņā ar Kopienas ārējā tranzīta procedūru, atbilstīgi šai iedaļai sagatavo T1 deklarāciju. T1 deklarāciju sagatavo veidlapā pēc 31.—34. pielikumā dotiem paraugiem un izmanto saskaņā ar 37. un 38. pielikumā minētām piezīmēm.

2. Pēc 45. pielikumā dotā parauga sagatavotus kravas sarakstus saskaņā ar 343.—345. pantu un 383. pantu var izmantot kā Kopienas tranzīta deklarāciju aprakstošo daļu. Tāda kravas sarakstu izmantošana nekādā veidā neietekmē pienākumu kārtot formalitātes saistībā ar sūtīšanas un izvešanas procedūru vai jebkuru citu procedūru galamērķa dalībvalstī un pienākumu izmantot tādām formalitātēm paredzētās veidlapas.

Kravas saraksts ir jebkurš tirdzniecības dokuments saskaņā ar 342.—345. pantu, 383. pantu un 386.—388. pantu.

342. pants

Kravas sarakstā ir:

a) virsraksts "Kravas saraksts";

b) 70 × 55 mm aile ar nodalītu 70 × 15 mm augšdaļu, kur ieraksta burtu "T" un vienu no 346. panta 1. punktā minētajām vīzām, un ar 70 × 40 mm apakšdaļu, kur izdarīt 345. panta 3. punktā minētās atsauces;

c) slejas šādā secībā un ar šādiem virsrakstiem:

- kārtas nr.,

- iepakojumu marķējumi, numuri, skaits un veids; preču apraksts,

- nosūtīšanas/izvešanas valsts,

- bruto svars (kilogramos),

- aizpilda oficiālās iestādes.

Aiļu platumu var pielāgot pēc vajadzības. Taču aile ar virsrakstu "Aizpilda oficiālās iestādes" ir vismaz 30 mm plata. Var izmantot arī papildu laukumus, ne tikai a), b) un c) apakšpunktā norādītos.

343. pants

1. Aizpildot kravas sarakstu, var izmantot tikai veidlapas vienu pusi.

2. Pozīcijas kravas sarakstā numurē pēc kārtas.

3. Aiz katras pozīcijas attiecīgā gadījumā ieraksta īpašas norādes, kas prasītas Kopienas tiesību aktos, cita starpā, attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku, uzrādītiem dokumentiem, sertifikātiem un atļaujām.

4. Aiz pēdējā ieraksta novelk horizontālu svītru un atlikušo neizmantoto laukumu pārsvītro, lai vēlāk nebūtu iespējams izdarīt papildinājumus.

344. pants

1. Dalībvalstu muitas dienesti kā kravas sarakstus 341. panta 2. punkta nozīmē var ļaut izmantot sarakstus, kas pilnīgi neatbilst 341. panta 2. punkta otrai daļai un 342. pantam.

Tādus sarakstus ļauj izmantot tikai tad, ja:

a) tos uzrāda uzņēmumi, kuru grāmatvedības pamatā ir integrēta elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēma;

b) tos sagatavo un aizpilda muitas dienesti viegli izmantojamā veidā;

c) tajos katrai pozīcijai ir norādīts iepakojumu skaits, veids, marķējums un numuri, preču apraksts, nosūtīšanas/izvešanas valsts un bruto svars kilogramos.

2. Saskaņā ar 1. punktu kā kravas sarakstus var izmantot arī aprakstošos sarakstus, kas sagatavoti sūtīšanas/izvešanas formalitāšu kārtošanai, pat ja šādus sarakstus uzrāda uzņēmumi, kuru grāmatvedības pamatā nav elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēmas.

3. Dalībvalstu muitas dienesti var ļaut uzņēmumiem, kuru grāmatvedības pamatā ir elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēma un kuriem saskaņā ar 1. un 2. punktu ļauts izmantot īpaša veida kravas sarakstus, tādus sarakstus izmantot arī Kopienas tranzītpārvadājumiem, kuros pārvadā tikai viena veida preces, ja šādas iespējas nepieciešamību nosaka attiecīgā uzņēmuma datorprogrammu specifika.

345. pants

1. Ja galvenais atbildīgais kravas sarakstus izmanto sūtījumiem, kuros ir divu vai vairāku veidu preces, tad Kopienas tranzītam izmantotās veidlapas 15. aili "Nosūtīšanas/izvešanas valsts", 33. aili "Preču kods", 35. aili "Bruto svars (kg)", 38. aili "Neto svars (kg)" un vajadzības gadījumā 44. aili "Papildu informācija, uzrādītie dokumenti, sertifikāti un atļaujas" pārsvītro, bet 31. aili "Iepakojumi un preču apraksts" neizmanto, lai atzīmētu marķējumus, numurus, iepakojumu skaitu un veidu un preču aprakstu. Tādos gadījumā papildu veidlapas neizmanto.

2. Kravas sarakstu uzrāda tikpat eksemplāros, cik Kopienas tranzītam izmantoto veidlapu, uz kuru tas attiecas.

3. Deklarāciju reģistrējot, kravas sarakstam jābūt ar tādu pašu reģistrācijas numuru kā Kopienas tranzītam izmantotajai veidlapai, uz kuru tas attiecas. Numuru vai nu iespiež ar zīmogu, uz kura redzams nosūtītājas muitas iestādes nosaukums, vai ieraksta ar roku. Ja numuru ieraksta ar roku, tad tam jāuzliek nosūtītājas muitas iestādes oficiālais zīmogs.

Nosūtītājas muitas iestādes amatpersonas paraksts nav obligāts.

4. Ja vienai Kopienas tranzītam izmantotai veidlapai pievieno divus vai vairākus kravas sarakstus, tad uz katra no tiem jābūt kārtas numuram, ko piešķir galvenais atbildīgais: pievienoto kravas sarakstu numurus ieraksta minētās veidlapas 4. ailē "Kravas saraksti".

5. Uz vienota administratīva dokumenta veidlapas sagatavotu deklarāciju, kuras 1. ailes labajā apakšnodalījumā ir atzīmes "T1" vai "T2" un kurai pievienots viens vai vairāki kravas saraksti, 341. panta 1. punkta vai 381. panta piemērošanai uzskata par līdzvērtīgu attiecīgi vai nu Kopienas ārējā, vai iekšējā tranzīta deklarācijai.

346. pants

1. Ja preces pārvadā saskaņā ar Kopienas ārējā tranzīta procedūru, tad galvenais atbildīgais izmantotās veidlapas 1. ailes labajā apakšnodalījumā ieraksta atzīmi "T1". Ja izmanto papildu veidlapas, tad galvenais atbildīgais izmantoto papildu veidlapu 1. ailes labajā apakšnodalījumā ieraksta atzīmi "T1 BIS".

Gadījumos, kad dalībvalstis papildu veidlapas neļauj lietot, jo deklarāciju sagatavošanā izmanto datorizētu sistēmu, Kopienas tranzīta deklarācijas veidlapai pievieno vienu vai vairākas 31. un 32. pielikumā dotam paraugam atbilstošas veidlapas. Tādā gadījumā veidlapas 1. ailes labajā apakšnodalījumā ieraksta atzīmi "T1 BIS".

2. T1 deklarāciju paraksta galvenais atbildīgais, un nosūtītājai muitas iestādei uzrāda vismaz trīs eksemplārus.

3. Ja Kopienas tranzīta procedūra nosūtīšanas dalībvalstī seko kādai citai muitas procedūrai, tad T1 deklarācijā iekļauj atsaucas uz tādu procedūru vai uz attiecīgiem muitas dokumentiem.

347. pants

1. Vienu transportlīdzekli var izmantot preču iekraušanai vairāk nekā vienā nosūtītājā muitas iestādē un izkraušanai vairāk nekā vienā galamērķa muitas iestādē.

2. Katrā T1 deklarācijā ietver tikai tās preces, ko iekrauj vai ko paredzēts iekraut vienā transportlīdzeklī, lai tās pārvestu no vienas nosūtītājas muitas iestādes uz vienu galamērķa muitas iestādi.

Piemērojot šā panta pirmo daļu, ar nosacījumu, ka pārvadātās preces paredzēts sūtīt kopā, par vienu transportlīdzekli uzskata:

a) ceļu transportlīdzekli kopā ar piekabi(-ēm) vai puspiekabi(-ēm);

b) savienotu vagonu vai vagonešu sastāvu;

c) laivas, kas veido vienotu virkni;

d) konteinerus, kas iekrauti šajā pantā definētos transportlīdzekļos.

348. pants

1. Nosūtītāja muitas iestāde pieņem un reģistrē T1 deklarāciju, nosaka termiņu, kādā preces ir jāuzrāda galamērķa muitas iestādē, un veic pēc tā ieskatiem vajadzīgus identifikācijas pasākumus.

2. Nosūtītāja muitas iestāde T1 deklarācijā ieraksta vajadzīgos datus, patur vienu eksemplāru, bet pārējos nosūta atpakaļ galvenajam saistītam vai tā pārstāvim.

349. pants

1. Pēc vispārīga noteikuma preču identifikāciju nodrošina ar plombu.

2. Plombē:

a) preču kravas nodalījumu, ja transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar citiem noteikumiem vai ja nosūtītāja muitas iestāde to ir atzinusi par piemērotu plombēšanai;

b) citos gadījumos — katru atsevišķu iepakojumu.

3. Transportlīdzekļus par piemērotiem plombēšanai var atzīt ar nosacījumu, ka:

a) plombas tiem ir vienkārši un efektīvi uzliekamas;

b) tie ir izgatavoti tā, ka preces nevar ne izkraut, ne iekraut, neatstājot redzamas ielaušanās pēdas vai neatlaužot plombu;

c) tajos nav slēptu tukšu vietu, kurās var paslēpt preces;

un

d) kravai paredzētās telpas ir viegli pieejamas muitas dienestu pārbaudēm.

4. Nosūtītāja muitas iestāde var neprasīt uzlikt plombu, ja, ņemot vērā citus iespējamos identifikācijas pasākumus, preces ir viegli identificējamas pēc preču apraksta T1 dokumentā vai papildu dokumentos.

350. pants

1. Preces pārvadā ar T1 dokumenta eksemplāriem, ko galvenajam saistītam vai tā pārstāvim atpakaļ nosūtījusi nosūtītāja muitas iestāde.

2. T1 dokumenta eksemplārus uzrāda saskaņā ar muitas dienestu norādījumiem.

351. pants

Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sarakstu ar tām muitas iestādēm, kas ir kompetentas nodarboties ar Kopienas tranzītpārvadājumiem, minot tādu muitas iestādu darba laikus.

Komisija šo informāciju paziņo pārējām dalībvalstīm.

352. pants

1. Sūtījumu un T1 dokumenta eksemplārus uzrāda katrā caurbraucamajā muitas iestādā.

2. Pārvadātājs katrā caurbraucamajā muitas iestādē uzrāda robežšķērsošanas paziņojumu, kas sagatavots veidlapā pēc 46. pielikumā dotā parauga.

3. Tranzīta muitas iestāde preces nepārbauda, ja vien nav aizdomu par noteikumu pārkāpumu.

4. Ja preces ved caur caurbraucamo muitas iestādi, kas nav T1 dokumentā minēt, tad muitas iestāde robežšķērsošanas paziņojumu tūlīt nosūta dokumentā minētajai muitas iestādei.

353. pants

Ja preces iekrauj vai izkrauj, klātesot starpposma muitas dienestiem, tad tādiem dienestiem uzrāda T1 dokumenta eksemplārus, ko nosūtījusi atpakaļ nosūtītāja muitas iestāde(-es).

354. pants

1. T1 dokumentā aprakstītās preces var pārkraut citā transportlīdzeklī tās dalībvalsts muitas dienestu uzraudzībā, kuras teritorijā pārkraušanu izdara, par to neprasot sagatavot jaunu deklarāciju. Tādā gadījumā kompetentie muitas dienesti T1 dokumentā ieraksta attiecīgos datus.

2. Muitas dienesti ar nosacījumiem, kādus tie uzskata par vajadzīgiem noteikt, var atļaut tādu pārkraušanu izdarīt bez uzraudzības. Tādā gadījumā pārvadātājs T1 dokumentā ieraksta attiecīgos datus un par to ziņo pārkraušanas dalībvalsts muitas dienstiem, lai saņemtu to vīzu.

355. pants

1. Ja pārvadājuma laikā plombas tiek atlauztas ārpus pārvadātāja kontroles esošu iemeslu dēļ, tad pārvadātājs tūlīt lūdz, lai muitas dienesti dalībvalstī, kurā transportlīdzeklis atrodas, sagatavotu apliecinātu ziņojumu. Attiecīgie muitas dienesti, ja iespējams, uzliek jaunas plombas.

2. Ja preces jāpārkrauj citā transportlīdzeklī kāda nelaimes gadījuma dēļ, tad piemēro 354. pantu.

3. Nenovēršamu briesmu gadījumā, kad tūlīt jāizkrauj visa krava vai tās daļa, pārvadātājs var rīkoties pēc savas ierosmes. Tādu rīcību viņš reģistrē T1 dokumentā. Šādos gadījumā piemēro 1. punktu.

4. Ja pārvadājuma laikā notikuša satiksmes vai cita negadījuma dēļ pārvadātājs nevar ievērot 348. pantā noteikto termiņu, tad viņš iespējami drīz par to informē 1. punktā minēto muitas dienestu. Muitas dienests attiecīgo informāciju ieraksta T1 dokumentā.

356. pants

1. Preces un T1 dokumentu uzrāda galamērķa muitas iestādē.

2. Galamērķa muitas iestāde T1 dokumenta eksemplāros ieraksta ziņas par veiktām pārbaudēm un vienu no eksemplāriem tūlīt nosūta nosūtītājai muitas iestādei, bet otru patur.

3. Kopienas tranzītpārvadājumu var noslēgt citā muitas iestādē, nekā T1 dokumentā norādītajā. Tāda muitas iestāde tad kļūst par galamērķa muitas iestādi.

4. Nosūtītājas muitas iestādes noteiktais termiņš, kādā preces uzrādāmas galamērķa muitas iestādē, ir saistošs to valstu muitas dienestiem, kuru teritoriju šķērso Kopienas tranzītpārvadājuma laikā, un minētie dienesti to nedrīkst mainīt.

5. Ja preces galamērķa muitas iestādē uzrāda pēc tam, kad beidzies nosūtītājas muitas iestādes noteiktais termiņš, bet termiņš nav ievērots tādu apstākļu dēļ, kas pēc galamērķa muitas iestādes ieskatiem ir pamatoti un nav pārvadātāja vai galvenā atbildīgā izraisīti, tad uzskata, ka pārvadātājs vai galvenais atbildīgais termiņu ir ievērojis.

357. pants

1. Persona, kas Kopienas tranzīta dokumentu un sūtījumu, uz ko tas attiecas, uzrāda galamērķa muitas iestādei, var lūgt izsniegt kvīti.

2. Kvīti, kas apliecina Kopienas tranzīta dokumenta un attiecīgā sūtījuma uzrādīšanu galamērķa muitas iestādē, sagatavo pēc 47. pielikumā dotā parauga. Taču kvīti par Kopienas tranzīta dokumenta saņemšanu var sagatavot arī uz attiecīgā dokumenta atpakaļ izsniegtā eksemplāra otras puses.

3. Kvīti jau iepriekš aizpilda attiecīgā persona. Kvītī var iekļaut dažādus datus par sūtījumu, izņemot ailē, ko paredzēts aizpildīt galamērķa muitas iestādei, un galamērķa muitas iestādes vīza ir spēkā tikai attiecībā uz šo aili.

358. pants

Katra dalībvalsts ir tiesīga izraudzīties vienu vai vairākas centrālas iestādes, kurām galamērķa valsts kompetentās muitas iestādes nogādā atpakaļ dokumentus. Kad tādas iestādes minētajam nolūkam izraudzītas, dalībvalstis par to informē Komisiju un nosaka, kādas kategorijas dokumenti nogādājami atpakaļ šajās iestādēs. Komisija savukārt par to informē pārējās dalībvalstis.

2. iedaļa

Galvojumi

1. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

359. pants

1. Kodeksa 94. panta 1. punktā minētās galvojums ir spēkā visā Kopienā.

2. Galvojums var būt vispārējs, kas attiecas uz vairākiem Kopienas tranzītpārvadājumiem, vai individuāls, kas attiecas uz vienu Kopienas tranzītpārvadājumu.

3. Ievērojot 373. panta 2. punktu, galvojums ir jebkuras Kodeksa 195. panta nosacījumiem atbilstošas fiziskas vai juridiskas personas solidārs galvojums.

4. Iepriekš 3. punktā minētais galvojuma dokuments atbilst paraugam, kas dots:

- 48. pielikumā — ja galvojums ir vispārējs,

- 49. pielikumā — ja galvojums ir individuāls,

- 50. pielikumā — ja galvojums ir noteiktas summas galvojums.

5. Ja to nosaka valsts normatīvie vai administratīvie akti vai kopēja prakse, tad dalībvalstis var ļaut galvojumu dot citā formā, ar nosacījumu, ka tam ir tāds pats juridisks spēks, kā pēc noteiktā parauga sagatavotam dokumentam.

2. apakšiedaļa

Vispārēji galvojumi

360. pants

Ja Kopienas ārējā tranzīta pārvadājumi, kuros pārvadā preces, ko Kopienas muitas teritorijā ieved no trešām valstīm, par kurām ir ziņota vai par kurām jāziņo īpaša informācija, jo īpaši, piemērojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1468/81 [13], izraisa vērā ņemamas aizdomas par krāpšanu, tad dalībvalstu muitas pārvaldes, par to vienojoties ar Komisiju, veic īpašus pasākumus, lai uz laiku aizliegtu izmantot vispārējo galvojumu.

Kādas dalībvalsts muitas pārvaldes pieņemts lēmums aizliegt vispārējo galvojumu attiecas uz pārējo dalībvalstu muitas pārvaldēm.

Dalībvalstu muitas pārvaldes informē viena otru un Komisiju par lēmumiem, ko tās pieņem saskaņā ar šo pantu.

Pēc sešiem mēnešiem Komisija lemj, vai veiktos pasākumus turpināt.

361. pants

Neskarot 360. pantu, vispārējā galvojuma līmeni nosaka šādi:

1. Galvojuma summu nosaka vismaz 30 % apmērā no nodokļiem un citiem maksājumiem, kas maksājami saskaņā ar 4. punktā noteiktām procedūrām.

2. Vispārējo galvojumu nosaka nodokļu un citu maksājumu pilnā apmērā saskaņā ar 4. punktu, ja galvojums attiecas uz Kopienas ārējā tranzīta pārvadājumiem, kuros pārvadā preces:

- ko ieved Kopienas muitas teritorijā,

- kas uzskaitītas 53. pielikumā un

- par ko Komisija sniegusi īpašu informāciju attiecībā uz tranzītpārvadājumiem, kas rada vērā ņemamas aizdomas par krāpšanu, jo īpaši saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1468/81.

Taču muitas dienesta galvojumu var noteikt 50 % apmērā no nodokļiem un pārējiem maksājumiem personām:

- kas ir reģistrētas dalībvalstī, kurā galvojumu iesniedz,

- kas Kopienas tranzīta sistēmu izmanto regulāri,

- kuru finanšu stāvoklis ļauj tām pildīt saistības, un

- kas nav izdarījušas muitas vai nodokļu tiesību aktu smagus pārkāpumus.

Ja piemēro šo panta daļu, tad galvojuma muitas iestāde 362. panta 3. punktā minētā galvojuma sertifikāta 7. ailē ieraksta vienu no šādām frāzēm:

- aplicación del punto 2 del artículo 361 del Reglamento (CEE) no 2454/93,

- anvendelse af artikel 361, nr. 2, i forordning (EØF) nr. 2454/93,

- Anwendung von Artikel 361 Nummer 2 der Verordnung (EWG) Nr. 2454/93,

- Εφαρμογή του άρθρου 361 σημείο 2 δεύτερο εδάφιο του κανονισμού (ΕΟΚ) αριθ. 2454/93,

- application of Article 361 (2) of Regulation (EEC) No 2454/93,

- application de l'article 361 point 2 du règlement (CEE) no 2454/93,

- applicazione dell'articolo 361, punto 2 del regolamento (CEE) n. 2454/93,

- toepassing van artikel 361, punt 2, van Verordening (EEG) nr. 2454/93,

- aplicação do ponto 2 do artigo 361.o do Regulamento (CEE) n.o 2454/93.

3. Ja Kopienas tranzīta deklarācijā papildus 2. punktā minētām precēm ir iekļautas arī citas preces, tad noteikumus par vispārējā galvojuma summu piemēro, uzskatot, ka par katru no šīm divām preču kategorijām ir sagatavota atsevišķa deklarācija.

Taču vienas vai otras kategorijas preces neņem vērā, ja to daudzums vai vērtība ir samērā nenozīmīga.

4. Lai piemērotu šo pantu, vērtē:

- vienas nedēļas laikā veiktos sūtījumus,

- maksājamos nodokļus un pārējos maksājumus, ņemot vērā augstāko nodokļu līmeni kādā no iesaistītām valstīm.

Vērtēšanu izdara, pamatojoties uz attiecīgās personas tirdzniecības dokumentiem un uzskaites dokumentiem par pēdējā gadā pārvadātām precēm, iegūto summu dalot ar 52.

Jaunu uzņēmēju gadījumā galvojuma muitas iestāde, sadarbībā ar attiecīgo personu un pamatojoties uz jau pieejamiem datiem, izvērtē konkrētā laikā pārvadātu preču daudzumu, vērtību un tām piemērojamos nodokļus. No tā galvojuma muitas iestāde izsecina iespējamo vērtību un nodokļus precēm, ko varētu pārvadāt vienā nedēļā.

Galvojuma muitas iestāde katru gadu pārbauda vispārējā galvojuma summu, jo īpaši ņemot vērā nosūtītāju muitas iestāžu sniegto informāciju, un attiecīgā gadījumā summu koriģē.

362. pants

1. Vispārējo galvojumu iesniedz galvojuma muitas iestādē.

2. Galvojuma muitas iestāde nosaka galvojuma summu, apstiprina galvinieka saistības un izdod atļauju, kas galvenajam saistītajam galvojuma robežās ļauj veikt jebkuru Kopienas tranzītpārvadājumu no jebkuras nosūtītājas muitas iestādes.

3. Katrai personai, kas ir ieguvusi atļauju, saskaņā ar 363.—366. pantā izklāstītiem nosacījumiem izdod galvojuma sertifikāta vienu vai vairākus eksemplārus, ko sagatavo veidlapā pēc 51. pielikumā dotā parauga.

4. Uz galvojuma sertifikātu atsaucas katrā T1 dokumentā.

5. Galvojuma muitas iestāde atļauju var atsaukt, ja vairs nav spēkā nosacījumi, ar kuriem saskaņā tā izdota.

363. pants

1. Vai nu galvojuma sertifikāta izdošanas brīdī, vai arī vēlāk tā derīguma laikā, galvenais atbildīgais uz savu atbildību sertifikāta otrā pusē norāda vienu vai vairākas personas, kas ir pilnvarotas uz viņa rēķinu parakstīt Kopienas tranzīta deklarācijas. Galvenais atbildīgais norāda katras pilnvarotās personas uzvārdu un vārdu, aiz kura ir šās personas paraksta paraugs. Katru personas pilnvarojumu ar savu parakstu apliecina galvenais atbildīgais. Galvenajam saistītam ir tiesības pēc saviem ieskatiem pārsvītrot neizmantotās ailes.

2. Galvenais atbildīgais jebkurā laikā var izsvītrot kādas pilnvarotās personas vārdu no sertifikāta otras puses.

364. pants

Jebkuru personu, kuras vārds ir nosūtītājā muitas iestādē uzrādītas galvojuma sertifikāta otrā pusē, uzskata par galvenā atbildīgā pilnvarotu pārstāvi.

365. pants

Galvojuma sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz divus gadus. Taču šo termiņu galvojuma muitas iestāde var pagarināt uz vēl vienu termiņu, kas nav ilgāks par diviem gadiem.

366. pants

Ja galvojums tiek uzteikts, galvenajam atbildīgajam ir pienākums visas viņam izdotās vēl derīgās galvojuma sertifikātus tūlīt nodot galvojuma muitas iestādei.

Dalībvalstis Komisijai nosūta informāciju par atpakaļ neiesniegtām derīgiem sertifikātiem. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

3. apakšiedaļa

Noteiktas summas galvojums

367. pants

1. Dalībvalstis galviniekam, par to sagatavojot attiecīgu deklarāciju, var ļaut iemaksāt vienreizēju galvojumu pēc noteiktas summas EUR 7000 apmērā, ar to garantējot, ka tiks nomaksāti nodokļi un citi maksājumi, ko varētu nākties maksāt galvinieka pārziņā veikta Kopienas tranzītpārvadājuma laikā, neatkarīgi no tā, kurš ir galvenais atbildīgais. Šo noteikumu piemēro, neskarot 368. pantu.

2. Noteiktas summas galvojumu iemaksā galvojuma muitas iestādē

368. pants

1. Izņemot 2. un 3. punktā minētos gadījumus, nosūtītāja muitas iestāde neprasa galvojumu, kas pārsniegtu vienoto likmi EUR 7000 par katru Kopienas tranzīta deklarāciju, neatkarīgi no nodokļu un citu maksājumu summas, ko varētu nākties maksāt par precēm, uz kurām attiecas konkrētā deklarācija.

2. Ja īpašu apstākļu dēļ kāds pārvadājums ir saistīts ar paaugstinātu risku un tādēļ EUR 7000 galvojums acīmredzami ir nepietiekams, tad nosūtītāja muitas iestāde var prasīt lielāku summu EUR 7000 daudzkārtņos, lai nodrošinātu nodokļu nomaksu par nosūtāmo preču kopējo daudzumu.

3. Pārvadājot 52. pielikumā uzskaitītās preces, noteiktas summas galvojumu var palielināt, ja pārvadāto preču daudzums pārsniedz to daudzumu, kas atbilst vienotās likmes galvojumam EUR 7000 apmērā.

Tādā gadījumā vienotās likmes summu palielina līdz EUR 7000 daudzkārtnim, kas garantētu nosūtāmo preču daudzumu.

4. Šā panta 2. un 3. punktā minētos gadījumos galvenais atbildīgais nosūtītājai muitas iestādei iesniedz vienotās likmes galvojuma zīmes skaitā, kas atbilst prasītajam EUR 7000 daudzkārtnim.

369. pants

1. Ja Kopienas tranzīta deklarācijā papildus 52. pielikumā uzskaitītām precēm ir iekļautas arī citas preces, tad noteikumus par vienotās likmes galvojumu piemēro, uzskatot, ka par katru no šīm divām preču kategorijām ir sagatavota atsevišķa deklarācija.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta, vienas vai otras kategorijas preces neņem vērā, ja to daudzums vai vērtība ir samērā nenozīmīga.

370. pants

1. Ar galvinieka saistību pieņemšanu galvojuma muitas iestādei galvinieks ir pilnvarots saskaņā ar galvojuma nosacījumiem izdot noteiktas summas galvojuma zīmi vai zīmes personām, kurām ir nodoms kļūt par galvenajiem atbildīgajiem kādā Kopienas tranzītpārvadājumā no savas izraudzītās nosūtītājas muitas iestādes.

2. Vienotās likmes galvojuma zīme atbilst 54. pielikumā dotam paraugam. Parauga otrā pusē minētos ierakstus var izdarīt arī uz zīmes pirmās lapas virs datiem par zīmes izdevēju, nemainot pārējos ierakstus.

3. Galvinieks uzņemas saistības līdz EUR 7000 par katru vienotās likmes galvojuma zīmi.

4. Neskarot 368. un 371. pantu, galvenais saistītas ar katru vienotās likmes galvojuma zīmi var veikt vienu Kopienas tranzītpārvadājumu. Galvojuma zīmi iesniedz nosūtītājai muitas iestādei, kur to patur.

371. pants

Galvinieks var izdot noteiktas summas galvojuma zīmes:

- kas neder Kopienas tranzītpārvadājumiem, kuru laikā pārvadā 52. pielikumā uzskaitītās preces, un

- ko var izmanot vairākos eksemplāros skaitā līdz septiņi par vienu transportlīdzekli 347. panta 2. punkta nozīmē attiecībā uz precēm, kas nav minētas iepriekšējā ievilkumā.

Tādā nolūkā galvinieks šādās noteiktas summas galvojuma zīmēs drukātiem burtiem pa diagonāli ieraksta vienu no šādām atzīmēm:

- VALIDEZ LIMITADA; APLICACIÓN DEL ARTÍCULO 371 DEL REGLAMENTO (CEE) No 2454/93,

- BEGRÆNSET GYLDIGHED - ARTIKEL 371, I FORORDNING (EØF) Nr. 2454/93,

- BESCHRÄNKTE GELTUNG - ARTIKEL 371 DER VERORDNUNG (EWG) Nr. 2454/93,

- ΠΕΡΙΟΡΙΣΜΕΝΗ ΙΣΧΥΣ: ΕΦΑΡΜΟΓΗ ΤΟΥ ΑΡΘΡΟΥ 371 ΤΟΥ ΚΑΝΟΝΙΣΜΟΥ (ΕΟΚ) αριθ. 2454/93,

- LIMITED VALIDITY - APPLICATION OF ARTICLE 371 OF REGULATION (EEC) No 2454/93,

- VALIDITÉ LIMITÉE - APPLICATION DE L'ARTICLE 371 DU RÈGLEMENT (CEE) No 2454/93,

- VALIDITÀ LIMITATA - APPLICAZIONE DELL'ARTICOLO 371 DEL REGOLAMENTO (CEE) N. 2454/93,

- BEPERKTE GELDIGHEID - TOEPASSING VAN ARTIKEL 371 VAN VERORDENING (EEG) Nr. 2454/93,

- VALIDADE LIMITADA; APLICAÇÃO DO ARTIGO 371.o DO REGULAMENTO (CEE) N.o 2454/93.

372. pants

Par galvojuma uzteikšanu dalībvalsts, kurai pieder attiecīgā galvojuma muitas iestāde, tūlīt ziņo pārējām dalībvalstīm.

4. apakšiedaļa

Individuāli galvojumi

373. pants

1. Individuālu galvojumu vienreizējam Kopienas tranzītpārvadājumam iesniedz nosūtītājā muitas iestādē. Nosūtītāja muitas iestāde nosaka galvojuma apmēru.

2. Šā panta 1. punktā minētais galvojums var būt skaidras naudas iemaksa nosūtītājā muitas iestādē. Tādā gadījumā to atlīdzina, kad nosūtītāja muitas iestādē dzēš T1 dokumentu.

5. apakšiedaļa

1.—4. apakšiedaļai kopīgi noteikumi

374. pants

Galvinieku atbrīvo no pienākumiem, kas noteikti Kodeksa 199. panta 1. punktā, kā arī no pienākumiem, kad pēc T1 deklarācijas reģistrēšanas pagājuši 12 mēneši, ja nosūtīšanas šanas dalībvalsts muitas dienesti viņu nav informējuši par T1 dokumenta dzēšanu.

Ja šā panta pirmajā daļā minētā termiņā muitas dienesti ir informējuši galvinieku par T1 dokumenta dzēšanu, tad viņam ziņo arī to, ka viņam ir jāmaksā vai varētu nākties maksāt summas, par ko viņš ir atbildīgs saistībā ar attiecīgo Kopienas tranzītpārvadājumu. Galviniekam šo paziņojumu jāsaņem vēlākais trīs gadu laikā pēc T1 deklarācijas reģistrācijas dienas. Ja paziņojums minētā termiņā nav dots, tad galvinieks ir atbrīvots arī no šīm saistībām.

6. apakšiedaļa

Atbrīvojums no galvojuma

375. pants

1. Lai piešķirtu atbrīvojumu no galvojuma Kopienas iekšējos tranzītpārvadājumos, pēc 55. pielikumā dotā parauga sagatavo apņemšanos, kas attiecīgajai personai jādod saskaņā ar Kodeksa 95. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

2. Ja to nosaka valsts normatīvie vai administratīvie akti vai kopēja prakse, dalībvalstis var ļaut attiecīgās personas apņemšanos sagatavot citādā formā, ar nosacījumu, ka tai ir tāda pati saistoša iedarbība, kā pēc noteiktā parauga sagatavotai.

376. pants

1. Saskaņā ar Kodeksa 95. panta 3. punktu atbrīvojumu no galvojuma nepiemēro precēm:

a) kuru kopējā vērtība pārsniedz EUR 100000 par sūtījumu;

vai

b) kuras uzskaitītas 56. pielikumā kā paaugstināta riska preces.

2. Atbrīvojumu no galvojuma nepiemēro, ja saskaņā ar 360. pantu ir aizliegts izmantot vispārējo galvojumu.

377. pants

1. Ja piemēro atbrīvojumu no galvojuma, tad uz attiecīgās T1 tranzīta deklarācijas izdara atsauci uz Kodeksa 95. panta 4. punktā minēto sertifikātu.

2. Sertifikāts par atbrīvojumu no galvojuma atbilst 57. pielikumā dotam paraugam.

3. Vai nu brīdī, kad izdod sertifikātu par atbrīvojumu no galvojuma, vai arī vēlāk tās derīguma laikā, galvenais atbildīgais uz savu atbildību sertifikāta otrā pusē norāda vienu vai vairākas personas, kas viņa uzdevumā ir pilnvarotas parakstīt Kopienas tranzīta deklarācijas. Galvenais atbildīgais norāda katras pilnvarotās personas uzvārdu un vārdu, aiz kura ir šās personas paraksta paraugs. Katru personas pilnvarojumu ar savu parakstu apliecina galvenais atbildīgais. Galvenajam saistītam ir tiesības pēc saviem ieskatiem pārsvītrot neizmantotās ailes.

Galvenais atbildīgais jebkurā laikā var izsvītrot kādas pilnvarotās personas vārdu no sertifikāta otras puses.

4. Jebkuru personu, kuras vārds ir ierakstīts otrā pusē sertifikātam par atbrīvojumu no galvojuma, ko uzrāda nosūtītājā muitas iestādē, uzskata par galvenā atbildīgā pilnvarotu pārstāvi.

5. Derīguma termiņš sertifikātam par atbrīvojumu no galvojuma nepārsniedz divus gadus. Taču šo termiņu iestādes, kas piešķīrušas atbrīvojumu, var pagarināt par laika posmu, kas nav ilgāks par diviem gadiem.

6. Ja atbrīvojumu no galvojuma atsauc, tad galvenais atbildīgais ir atbildīgs par visu viņam izdoto vēl derīgo sertifikātu par atbrīvojumu no galvojuma tūlītēju nodošanu atbrīvojuma piešķīrējām iestādēm.

Dalībvalstis Komisijai nosūta informāciju par atpakaļ neiesniegtām derīgām sertifikātiem.

Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

3. iedaļa

Pārkāpumi; likumīguma pierādīšana

378. pants

1. Neskarot Kodeksa 215. pantu, ja sūtījumu galamērķa muitas iestādē neuzrāda un nodarījuma vai pārkāpuma vietu nevar konstatēt, tad nodarījumu vai pārkāpumu uzskata par izdarītu:

- dalībvalstī, kurai pieder nosūtītāja muitas iestāde,

vai

- dalībvalstī, kurai pieder caurbraucamais muitas iestāde vietā, kur preces ieved Kopienā, un kurā iesniegts robežšķērsošanas paziņojums,

ja vien 379. panta 2. punktā minētā nosakāmā termiņā muitas dienestiem pieņemamā veidā netiek sniegti pierādījumi par tranzītpārvadājuma likumību vai par vietu, kurā nodarījums vai pārkāpums izdarīts.

2. Ja tādi pierādījumi netiek sniegti un ja tādēļ attiecīgo nodarījumu vai pārkāpumu uzskata par izdarītu nosūtīšanas dalībvalstī vai ievešanas dalībvalstī, kā tas minēts 1. punkta otrajā ievilkumā, tad attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Kopienas vai valsts noteikumiem ievāc par precēm maksājamos nodokļus un citus maksājumus.

3. Ja dalībvalsti, kurā nodarījums vai pārkāpums reāli izdarīts, atklāj pirms pagājuši trīs gadi no T1 deklarācijas reģistrācijas dienas, tad tāda dalībvalsts saskaņā ar Kopienas vai valsts noteikumiem piedzen par attiecīgām precēm nomaksātos nodokļus un citus maksājumus (izņemot tos nodokļus un maksājumus, kas atbilstoši otrajai daļai ievākti kā Kopienas pašas resursi). Tādā gadījumā, tiklīdz ir sniegti pierādījumi par tādu piedziņu, sākotnēji ievāktos nodokļus un citus maksājumus (izņemot tos, kas ievākti kā Kopienas pašas resursi) atmaksā.

4. Par tranzītpārvadājumu sniegtu galvojumu neatlaiž, pirms nav beidzies iepriekš minētais trīs gadu termiņš vai pirms nav nomaksāti nodokļi un citi maksājumi, ko piemēro dalībvalstī, kurā nodarījums vai pārkāpums reāli izdarīts.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodarījumus vai pārkāpumus risinātu un uzliktu iedarbīgus sodus.

379. pants

1. Ja sūtījumu galamērķa muitas iestādē neuzrāda un nodarījuma vai pārkāpuma vietu nevar konstatēt, tad nosūtītāja muitas iestāde par to ziņo galvenajam saistītam pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā līdz 11. mēneša beigām pēc Kopienas tranzīta deklarācijas reģistrācijas dienas.

2. Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā, cita starpā, min termiņu, līdz kuram muitas dienestiem pieņemamā veidā nosūtītājai muitas iestādei jāsniedz pierādījumi par tranzītpārvadājuma likumību vai par vietu, kur nodarījums vai pārkāpums faktiski izdarīts. Termiņš ir trīs mēneši no 1. punktā minētās paziņošanas. Ja līdz termiņa beigām pierādījumi nav sniegti, tad kompetentā dalībvalsts rīkojas, lai piedzītu attiecīgos nodokļus un citus maksājumus. Gadījumā, ja attiecīgā dalībvalsts nav tā, kurā atrodas nosūtītāja muitas iestāde, tad nosūtītāja muitas iestāde minētajai dalībvalstij tūlīt ziņo visu informāciju.

380. pants

Pierādījumus par tranzītpārvadājuma likumību 378. panta 1. punkta nozīmē muitas dienestiem pieņemamā veidā, cita starpā, sniedz:

a) uzrādot muitas dienestu apliecinātu dokumentu, kurā minēts, ka konkrētās preces ir uzrādītas vai nu galamērķa muitas iestādē vai, ja piemēro 406. pantu, atzītam kravas saņēmējam. Tādā dokumentā jāiekļauj pietiekami daudz informācijas, lai varētu identificēt minētās preces;

vai

b) uzrādot trešā valstī izsniegtu muitas dokumentu, kurš apliecina preču nodošanu patēriņam, vai arī šāda dokumenta kopiju vai fotokopiju; kopijas vai fotokopijas pareizību apliecina iestāde, kura apliecinājusi arī dokumenta oriģinālu, attiecīgās trešās valsts iestādes vai kādas dalībvalsts iestādes. Dokumentā jāiekļauj pietiekami daudz informācijas, lai varētu identificēt konkrētās preces.

5. NODAĻA

Kopienas iekšējais tranzīts

381. pants

1. Par visām precēm, ko pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai, sagatavo T2 deklarāciju. T2 deklarāciju sagatavo veidlapā pēc 31.—34. pielikumā dotā parauga, ko izmanto saskaņā ar 37. pielikuma noteikumiem.

2. Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai pēc analoģijas piemēro 4. nodaļu.

6. NODAĻA

4. un 5. nodaļai kopīgi noteikumi

382. pants

1. Ja kādā sūtījumā ir gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai, gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai, tad Kopienas tranzīta deklarācijai var pievienot papildu veidlapas, uz kurām atzīmē attiecīgi "T1 BIS" vai "T2 BIS".

Tādā gadījumā minētās veidlapas 1. ailes labējā nodalījumā ieraksta burtu "T"; tukšo laukumu pēc burta "T" pārsvītro; tāpat pārsvītro arī 32. aili "Pozīcijas nr.", 33. aili "Preču kods", 35. aili "Bruto svars (kg)", 38. aili "Neto svars (kg)" un 44. aili "Papildu informācija, uzrādītie dokumenti, sertifikāti un atļaujas". Izmantotās Kopienas tranzīta deklarācijas veidlapā 31. ailē "Iepakojumi un preču apraksts" iekļauj atsauci uz kārtas numuriem, kādi piešķirti papildu dokumentiem ar atzīmi "T1 BIS" un papildu dokumentiem ar atzīmi "T2 BIS".

2. Ja izmantotās veidlapas 1. ailes labējā nodalījumā nav izdarīta kāda no atzīmēm "T1", "T1 BIS", "T2" vai "T2 BIS" vai ja — gadījumos, kad sūtījumos ir gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai, gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai — nav ievēroti šā panta 1. punkta un 383. panta noteikumi, tad uzskata, ka preces ar tādiem dokumentiem pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai.

Taču, uzliekot izvedmuitu vai piemērojot pasākumus attiecībā uz izvešanu saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku, uzskata, ka tādas preces pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai.

383. pants

Ja kādā sūtījumā ir gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai, gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai, tad sagatavo atsevišķus kravas sarakstus, ko var pievienot vienai Kopienas tranzīta deklarācijai.

Tādā gadījumā minētās veidlapas 1. ailes labējā nodalījumā ieraksta burtu "T". Tukšo laukumu pēc burta "T" pārsvītro; tāpat pārsvītro arī 15. aili "Nosūtīšanas/izvešanas valsts", 32. aili "Pozīcijas nr.", 33. aili "Preču kods", 35. aili "Bruto svars (kg)", 38. aili "Neto svars (kg)" un, vajadzības gadījumā, arī 44. aili "Papildu informācija, uzrādītie dokumenti, sertifikāti un atļaujas". Izmantotās veidlapas 31. ailē "Iepakojumi un preču apraksts" ieraksta kārtas numurus, kas piešķirti par katru no preču veidiem sagatavotiem kravas sarakstiem.

384. pants

Vajadzības gadījumā dalībvalstu muitas dienesti cits citam dara zināmus konstatētos faktus, dokumentus, ziņojumus, protokolus un informāciju par pārvadājumiem, kas veikti atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai, kā arī par nodarījumiem un pārkāpumiem saistībā ar šo procedūru.

385. pants

Tranzīta deklarācijas un dokumentus sagatavo kādā no Kopienas oficiālām valodām, kas ir pieņemama nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestiem. Šis noteikums neattiecas uz noteiktas summas galvojuma zīmēm.

Vajadzības gadījumā muitas dienesti kādā citā dalībvalstī, kurā jāuzrāda deklarācijas un dokumenti, var prasīt tulkojumu tādas dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām.

Galvojuma sertifikātā izmantojamo valodu nosaka muitas dienesti dalībvalstī, kura atbild par galvojuma muitas iestādi.

Valodu, kas izmantojama sertifikātā par atbrīvojumu no nodrošinājuma, nosaka muitas dienesti dalībvalstī, kurā piešķir atbrīvojumu no nodrošinājuma.

386. pants

1. Kravu sarakstiem, robežšķērsošanas paziņojumiem un kvītīm izmanto rakstīšanai sagatavotu papīru, kas sver vismaz 40 g/m2; papīram jābūt pietiekami izturīgam, lai ikdienas lietošanā tas viegli neplīstu vai neburzītos.

2. Noteiktas summas galvojuma zīmēm izmanto papīru bez mehāniskās papīra masas, kas derīgs rakstīšanai un sver vismaz 55 g/m2. Uz papīra ir iespiests sarkans gijošēta aizsargraksta fons, lai novērstu mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītus viltojumus.

3. Galvojuma sertifikātiem un sertifikātiem par atbrīvojumu no nodrošinājuma izmanto papīru bez mehāniskās papīra masas, kas sver vismaz 100 g/m2. Tam abās pusēs ir gijošēta aizsargraksta fons, lai novērstu mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītus viltojumus. Aizsargraksta fons ir:

- zaļā krāsā — galvojuma sertifikātiem,

- blāvi zilganā krāsā — sertifikātiem par atbrīvojumu no nodrošinājuma.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētais papīrs ir balts, izņemot 341. panta 2. punktā minētiem kravas sarakstiem, kuriem papīra krāsu izvēlas attiecīgās personas.

387. pants

Veidlapu izmēri ir šādi:

a) kravas sarakstam — 210 × 297 mm, bet garumā tas var būt par 5 mm īsāks vai par 8 mm garāks;

b) robežšķērsošanas paziņojumam, galvojuma sertifikātam un sertifikātam par atbrīvojumu no nodrošinājuma — 210 × 148 mm;

c) kvītij un noteiktas summas galvojuma zīmei — 148 × 105 mm.

388. pants

1. Uz noteiktas summas galvojuma zīmēm norāda iespiedēja nosaukumu un adresi vai zīmi, pēc kuras iespiedēju var identificēt. Katrai noteiktas summas galvojuma zīmei ir savs sērijas numurs.

2. Dalībvalstis ir atbildīgas par galvojuma sertifikātu un sertifikātu par atbrīvojumu no nodrošinājuma iespiešanu vai iespiešanas pasūtīšanu. Katram sertifikātam ir sērijas numurs, pēc kura to identificēt.

3. Galvojuma sertifikātu, sertifikātu par atbrīvojumu no nodrošinājuma un noteiktas summas galvojuma zīmju veidlapas aizpilda vai nu ar rakstāmmašīnu, vai citā mašīnraksta vai tamlīdzīgā tehnikā.

4. Kravas sarakstus, robežšķērsošanas paziņojumus un kvītis var aizpildīt ar rakstāmmašīnu, citā mašīnraksta vai tamlīdzīgā tehnikā, vai skaidri salasāmā rokrakstā; ja minētos dokumentus aizpilda rokrakstā, tad raksta ar tinti drukātiem burtiem.

5. Veidlapās neko nedzēš un neizdara grozījumus. Labojumus izdara, nepareizos vārdus pārsvītrojot un pievienojot vajadzīgos datus. Labojumus parafē persona, kas tos izdara, un tos skaidri apstiprina muitas dienesti.

7. NODAĻA

Vienkāršojumi

1. iedaļa

Vienkāršota procedūra, ar kuru saskaņā izsniedz preču Kopienas statusu apliecinošo dokumentu

389. pants

Neskarot 317. panta 4. punkta piemērošanu, dalībvalstu muitas dienesti var ļaut jebkurai personai, še turpmāk "atzītais nosūtītājs", kura atbilst 390. panta prasībām un kura piedāvā noteikt precēm Kopienas statusu, izmantojot vai nu T2L dokumentu saskaņā ar 315. panta 1. punktu, vai arī kādu no dokumentiem, kas paredzēti 317. pantā, še turpmāk "tirdzniecības dokumenti", lietot šādus dokumentus bez pienākuma tos iesniegt nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestiem autentiskuma piešķiršanai.

390. pants

1. Iepriekš 389. pantā minēto atļauju piešķir tikai personām:

a) kuras bieži sūta preces;

b) kuru uzskaite ļauj muitas dienestiem pārbaudīt to darbības;

c) kuras nav izdarījušas rupjus vai vairākkārtējus muitas vai nodokļu tiesību pārkāpumus.

2. Muitas dienesti atļauju var atsaukt, ja atzītais nosūtītājs vairs neatbilst 1. punkta nosacījumiem vai nepilda šajā iedaļā vai atļaujā noteiktās prasības.

391. pants

1. Muitas dienestu izdotās atļaujās cita starpā norāda:

a) muitas iestādi, kura ir atbildīga par iepriekšēju autentiskuma piešķiršanu attiecīgo dokumentu veidlapām atbilstīgi 392. panta 1. punkta a) apakšpunktam;

b) veidu, kādā atzītajam nosūtītājam jāpierāda, ka veidlapas ir pareizi izmantotas.

2. Kompetentās iestādes nosaka termiņu un kārtību, kādā atzītajam nosūtītājam jāsazinās ar kompetento muitas iestādi, lai šī muitas iestāde pirms preču izsūtīšanas varētu izdarīt vajadzīgās pārbaudes.

392. pants

1. Atļaujā nosaka, ka C aili "Nosūtītāja muitas iestāde" uz pirmās lapas veidlapās, ko izmanto T2L dokumentam vai, attiecīgos gadījumos, T2L BIS dokumentam(-iem), vai uz tirdzniecības dokumentu pirmās lapas:

a) iepriekš apzīmogo ar 391. panta 1. punkta a) apakšpunktās minētā muitas iestādes zīmogu un paraksta šās muitas iestādes amatpersona;

vai

b) ar īpašu metāla zīmogu, ko atzinuši muitas dienesti un kas atbilst 62. pielikumā dotam paraugam, apzīmogo atzītais nosūtītājs; zīmoga nospiedums uz veidlapām var būt iepriekš iespiests, ja iespiešana ir uzticēta tādam nolūkam apstiprinātai tipogrāfijai.

2. Atzītais nosūtītājs veidlapu aizpilda un paraksta ne vēlāk kā preču nosūtīšanas brīdī. T2L dokumenta ailē, kas rezervēta nosūtītājas muitas iestādes kontrolei, vai skaidri redzamā vietā uz tirdzniecības dokumenta viņš ieraksta arī kompetentā muitas iestādes nosaukumu, dokumenta aizpildīšanas dienu un kādu no šādām frāzēm:

- Procedimiento simplificado,

- Forenklet fremgangsmåde,

- Vereinfachtes Verfahren,

- Απλουστευμένη διδικασία,

- Simplified procedure,

- Procédure simplifée,

- Procedura semplificata,

- Vereenvoudigde regeling,

- Procedimento simplificado.

3. Aizpildīta veidlapa, kurā ir kāda no 2. punktā dotajām frāzēm un kuru parakstījis atzītais nosūtītājs, ir līdzvērtīga dokumentam, ar ko apliecina preču Kopienas statusu.

393. pants

1. Muitas dienesti var ļaut atzītajam nosūtītājam neparakstīt izmantotos T2L dokumentus vai tirdzniecības dokumentus, ja uz tiem ir 62. pielikumā minētais īpašais zīmogs un ja tos sagatavo ar kādu elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēmu. Tādu atļauju dod ar nosacījumu, ka atzītais nosūtītājs iepriekš ir iesniedzis šīm iestādēm rakstisku apņemšanos atbildēt par tiesiskām sekām, kas izriet no visiem izdotiem T2L dokumentiem vai tirdzniecības dokumentiem, uz kuriem ir īpašais zīmogs.

2. Saskaņā ar 1. punktu sagatavotos T2L dokumentos vai tirdzniecības dokumentos, atzītā nosūtītāja paraksta vietā ir kāda no šādām frāzēm:

- Dispensa de firma,

- Fritaget for underskrift,

- Freistellung von der Unterschriftsleistung,

- Δεν απαιτείται υπογραφή,

- Signature waived,

- Dispense de signature,

- Dispensa dalla firma,

- Van ondertekening vrijgesteld,

- Dispensada a assinatura.

394. pants

Atzītais nosūtītājs izgatavo kopijas visiem saskaņā ar šo iedaļu izsniegtiem T2L dokumentiem vai tirdzniecības dokumentiem. Muitas dienesti nosaka kārtību, kādā dokumentu kopijas uzrādāmas kontroles vajadzībām un saglabājamas vismaz divus gadus.

395. pants

1. Atzītais nosūtītājs:

a) ievēro šās iedaļas un atļaujas noteikumus;

b) veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu drošu glabāšanu īpašajam zīmogam vai veidlapām, uz kurām ir 391. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās muitas iestādes zīmoga nospiedums vai īpašā zīmoga nospiedums.

2. Ja kāda persona ļaunprātīgi izmantojusi T2L dokumentu vai tirdzniecības dokumentu veidlapas, kas iepriekš apzīmogotas ar 391. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās muitas iestādes zīmogu vai ar īpašo zīmogu, tad atzītais nosūtītājs, neskarot iespējamus kriminālprocesus, ir atbildīgs par to, lai tiktu nomaksāti nodokļi un citi maksājumi, kas tādas ļaunprātīgas izmantošanas dēļ kādā dalībvalstī nav nomaksāti, ja vien viņš nepierāda muitas dienestiem, kuri viņu atzinuši, ka viņš ir veicis 1. panta b) apakšpunktā paredzētos pasākumus.

396. pants

Nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti šajā iedaļā paredzētās iespējas var neattiecināt uz dažu kategoriju precēm un pārvadāšanas veidiem.

2. iedaļa

Vienkāršotas tranzīta formalitātes, kas kārtojamas ievešanas un galamērķa muitas iestādēs

397. pants

Ja piemēro Kopienas tranzīta procedūru, tad ar šo procedūru saistītās formalitātes vienkāršo saskaņā ar šās iedaļas noteikumiem.

Tomēr šī iedaļa neattiecas uz precēm, uz kurām attiecas 463.—470. pants.

1. apakšiedaļa

Formalitātes nosūtītājā muitas iestādē

398. pants

Dalībvalstu muitas dienesti jebkurai personai, kas atbilst 399. panta nosacījumiem un kas plāno veikt Kopienas tranzītpārvadājumus (še turpmāk "atzītais nosūtītājs"), var atļaut nosūtītājā muitas iestādē neuzrādīt vai nu attiecīgās preces, vai arī Kopienas tranzīta deklarāciju attiecībā uz tādām precēm.

399. pants

1. Iepriekš 398. pantā minēto atļauju piešķir tikai tām personām:

a) kuras bieži sūta preces;

b) kuru uzskaite ļauj muitas dienestiem pārbaudīt to darbības;

c) kuras gadījumos, kad atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai tiek prasīts galvojums, sniedz vispārēju galvojumu; un

d) kuras nav izdarījušas rupjus vai vairākkārtējus muitas vai nodokļu tiesību pārkāpumus.

2. Muitas dienesti atļauju var atsaukt, ja pilnvarotais nosūtītājs vairs neatbilst 1. punkta nosacījumiem vai nepilda šajā iedaļā vai atļaujā iekļautās prasības.

400. pants

Muitas dienestu izdotās atļaujās cita starpā norāda:

a) vienu vai vairākas muitas iestādes, kuras saistībā ar sūtījumiem ir kompetentas būt par nosūtītājām muitas iestādēm;

b) termiņu un kārtību, kādā pilnvarotajam sūtītājam jāsniedz ziņas nosūtītājai muitas iestādei par paredzētiem sūtījumiem, lai muitas iestāde pirms preču izsūtīšanas varētu izdarīt vajadzīgās pārbaudes;

c) termiņu, kādā preces jāuzrāda galamērķa muitas iestādē;

d) veicamos identifikācijas pasākumus. Šādā nolūkā muitas dienesti var noteikt, ka uz transportlīdzekļa vai iepakojuma jābūt īpašām muitas dienestu apstiprinātām plombām, ko piestiprina pilnvarotais nosūtītājs.

401. pants

1. Atļaujā nosaka, ka nosūtītājai muitas iestādei paredzēto aili Kopienas tranzīta deklarācijas veidlapas pirmajā lapā:

a) iepriekš apzīmogo ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu un paraksta šās muitas iestādes amatpersona;

vai

b) atzītais nosūtītājs apzīmogo ar īpašu metāla zīmogu, ko apstiprinājuši muitas dienesti un kas atbilst 62. pielikumā dotam paraugam. Zīmoga nospiedums uz veidlapām var būt iepriekš iespiests, ja iespiešana ir uzticēta tādam nolūkam apstiprinātai tipogrāfijai.

Atzītais nosūtītājs minēto aili aizpilda, norādot preču nosūtīšanas dienu, un deklarāciju numurē saskaņā ar attiecīgiem atļaujā izklāstītiem noteikumiem.

2. Muitas dienesti var noteikt, ka identifikācijas nolūkos jāizmanto veidlapas ar īpašu atšķirības zīmi.

402. pants

1. Ne vēlāk kā preču nosūtīšanas brīdī atzītais nosūtītājs pienācīgi aizpildītas Kopienas tranzīta deklarācijas 1. un 4. eksemplāra ailē "Nosūtītājas muitas iestādes kontrole" ieraksta termiņu, kādā preces uzrādāmas galamērķa muitas iestādē, piemērotos identifikācijas pasākumus un vienu no šādām frāzēm:

- Procedimiento simplificado,

- Forenklet fremgangsmåde,

- Vereinfachtes Verfahren,

- Απλουστευμένη διαδικασία,

- Simplified procedure,

- Procédure simplifiée,

- Procedura semplificata,

- Vereenvoudigde regeling,

- Procedimento simplificado.

2. Pēc preču izsūtīšanas 1. eksemplāru tūlīt nosūta nosūtītājai muitas iestādei. Muitas dienestiem ir tiesības atļaujā noteikt, ka 1. eksemplārs nosūtītājai muitas iestādei nosūtāms, tiklīdz ir aizpildīta Kopienas tranzīta deklarācija. Pārējos eksemplārus sūta līdzi precēm saskaņā ar 341.—380. pantu.

3. Ja nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti pārbauda sūtījumu tā izsūtīšanas brīdī, tad tās to atzīmē Kopienas tranzīta deklarācijas 1. un 4. eksemplāra ailē "Kontrole nosūtītājā muitas iestādē".

403. pants

Pienācīgi aizpildīta Kopienas tranzīta deklarācija, kurā iekļauti 402. panta 1. punktā minētie ieraksti, ir līdzvērtīga Kopienas ārējā vai iekšējā tranzīta dokumentam un atzītais nosūtītājs, kurš deklarāciju parakstījis, ir galvenais atbildīgais.

404. pants

1. Muitas dienesti var ļaut atzītam nosūtītājam neparakstīt Kopienas tranzīta deklarācijas, ja uz tām ir 62. pielikumā minētais īpašais zīmogs un ja tās sagatavo ar elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēmu. Tādu atļauju dod ar nosacījumu, ka atzītais nosūtītājs iepriekš šīm iestādēm rakstiski apliecina, ka viņš ir galvenais atbildīgais visiem Kopienas tranzītpārvadājumiem, ko izdara ar Kopienas tranzīta dokumentiem ar īpašo zīmogu.

2. Saskaņā ar 1. punktu sagatavotu Kopienas tranzīta dokumentu ailē, kas paredzēta galvenā atbildīgā parakstam, ir viena no šādām frāzēm:

- Dispensa de firma,

- Fritaget for underskrift,

- Freistellung von der Unterschriftsleistung,

- Δεν απαιτείται υπογραφή,

- Signature waived,

- Dispense de signature,

- Dispensa dalla firma,

- Van ondertekening vrijgesteld,

- Dispensada a assinatura.

405. pants

1. Atzītais nosūtītājs:

a) ievēro šās apakšiedaļas un atļaujas noteikumus; un

b) veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu drošu glabāšanu īpašajam zīmogam vai veidlapām, uz kurām ir nosūtītājas muitas iestādes zīmoga vai īpašā zīmoga nospiedums.

2. Ja kāda persona ļaunprātīgi izmantojusi veidlapas, kas iepriekš apzīmogotas ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu vai ar īpašo zīmogu, tad atzītais nosūtītājs, neskarot iespējamus kriminālprocesus, ir atbildīgs par to, lai par precēm, ko pārvadā ar tādām veidlapām, tiktu nomaksāti konkrētā dalībvalstī maksājami nodokļi un citi maksājumi, ja vien viņš nepierāda muitas dienestiem, kuras viņu atzinušas, ka viņš ir veicis 1. panta b) apakšpunktā paredzētos pasākumus.

2. apakšiedaļa

Formalitātes galamērķa iestādē

406. pants

1. Dalībvalstu muitas dienesti var atļaut galamērķa muitas iestādē neuzrādīt atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai pārvadātas preces, ja tās ir paredzētas personai, kura atbilst 407. pantā izklāstītiem nosacījumiem (še turpmāk "atzītais saņēmējs") un kuru iepriekš atzinuši tās dalībvalsts muitas dienesti, kurai pieder galamērķa muitas iestāde.

2. Šā panta 1. punktā minētā gadījumā galvenā atbildīgā pienākumi saskaņā ar Kodeksa 96. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir izpildīti tad, kad sūtījumam pievienotie Kopienas tranzīta dokumentu eksemplāri, kā arī neskartās preces noteiktā termiņā ir nodotas atzītajam saņēmējam viņa telpās vai atļaujā norādītā vietā, pienācīgi ievērojot identifikācijas pasākumus.

3. Atzītais saņēmējs pēc pārvadātāja lūguma par katru sūtījumu, kas nodots saskaņā ar 2. punktu, izsniedz kvīti, tādējādi apliecinot dokumenta un preču piegādi.

407. pants

1. Iepriekš 406. pantā minēto atļauju izdod tikai tādām personām:

a) kuras bieži saņem sūtījumus atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai;

b) kuru uzskaite ļauj muitas dienestiem pārbaudīt veiktās darbības;

c) kuras nav izdarījušas rupjus vai vairākkārtējus muitas vai nodokļu tiesību pārkāpumus.

2. Muitas dienesti atļauju var atsaukt, ja atzītais saņēmējs vairs neatbilst 1. punkta nosacījumiem vai nepilda šajā apakšiedaļā vai atļaujā iekļautās prasības.

408. pants

1. Muitas dienestu izdotās atļaujās cita starpā norāda:

a) vienu vai vairākas muitas iestādes, kas ir kompetentas būt galamērķa muitas iestādes saistībā ar atzītā saņēmēja saņemtiem sūtījumiem;

b) termiņu un kārtību, kādā atzītam saņēmējam par preču atvešanu jāinformē galamērķa muitas iestāde, lai šī muitas iestāde preču atvešanas brīdī varētu izdarīt vajadzīgās pārbaudes.

2. Neskarot 410. pantu, muitas dienesti atļaujā norāda, vai galamērķa muitas iestādei jāveic kādas darbības, pirms atzītais saņēmējs var rīkoties ar atvestajām precēm.

409. pants

1. Atzītais saņēmējs attiecībā uz sūtījumiem, kas atvesti viņa telpās vai atļaujā norādītās vietās:

a) saskaņā ar atļaujā noteikto kārtību tūlīt informē galamērķa muitas iestādi par liekiem daudzumiem, iztrūkumiem, aizstāšanu vai citiem pārkāpumiem, piemēram, bojātām plombām;

b) tūlīt galamērķa muitas iestādei nosūta līdz ar precēm atvestos Kopienas tranzīta dokumenta eksemplārus, norādot atvešanas dienu un plombu stāvokli.

2. Galamērķa muitas iestāde minētajos Kopienas tranzīta dokumenta eksemplāros ieraksta vajadzīgos datus.

3. apakšiedaļa

Citi noteikumi

410. pants

Sākuma vai galamērķa dalībvalsts muitas dienesti var neattiecināt 398. un 406. pantā paredzētās iespējas uz dažu kategoriju precēm.

411. pants

1. Ja ir piešķirts atbrīvojums no Kopienas tranzīta deklarācijas uzrādīšanas nosūtītājā muitas iestādē attiecībā uz precēm, ko atbilstīgi 413.—442. pantam paredzēts sūtīt ar CIM pavadzīmi vai ar TR nodošanas dokumentu, tad muitas dienesti nosaka pasākumus, lai nodrošinātu to, ka uz CIM pavadzīmes 1., 2. un 3. eksemplāra vai uz TR nodošanas dokumenta 2., 3.A un 3.B eksemplāra tiek izdarītas atzīmes "T1" vai "T2".

2. Ja saskaņā ar 413.—442. pantu pārvadātas preces ir paredzētas atzītam saņēmējam, tad muitas dienesti var noteikt, ka, ar izņēmumu no 406. panta 2. punkta un 409. panta 1. punkta b) apakšpunkta, CIM pavadzīmes 2. un 3. eksemplāru vai TR nodošanas dokumenta 1., 2. un 3.A eksemplāru dzelzceļa sabiedrība vai pārvadāšanas uzņēmums nogādā tieši galamērķa muitas iestādē.

3. iedaļa

Vienkāršotas formalitātes attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa dzelzceļu

1. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi par dzelzceļa pārvadājumiem

412. pants

Šās regulas 352. pantu nepiemēro preču pārvadājumiem pa dzelzceļu.

Ja saskaņā ar 352. panta 2. punktu vēl jāiesniedz robežšķērsošanas paziņojums, tad tādu paziņojumu aizstāj ar dzelzceļa sabiedrību uzskaites materiāliem.

413. pants

Gadījumos, kad piemēro Kopienas tranzīta procedūru, atbilstīgi šai procedūrai un saskaņā ar 414.—425. pantu un 441. un 442. pantu kārtojamās formalitātes vienkāršo attiecībā uz dzelzceļa sabiedrību preču pārvadājumiem ar "CIM kravas pavadzīmi un kurjersūtījumiem", še turpmāk "CIM kravas pavadzīme".

414. pants

CIM kravas pavadzīme ir līdzvērtīga:

a) T1 deklarācijai vai dokumentam, ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai;

b) T2 deklarācijai vai dokumentam, ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai.

415. pants

Dalībvalstu dzelzceļa sabiedrības savas valsts muitas dienestiem kontroles vajadzībām dara pieejamus to grāmatvedībās glabāto uzskaiti.

416. pants

1. Dzelzceļa sabiedrība, kas pieņem preces pārvadāšanai ar CIM kravas pavadzīmi, kura ir līdzvērtīga T1 vai T2 deklarācijai vai dokumentam, ir tāda pārvadājuma galvenais atbildīgais.

2. Tās dalībvalsts dzelzceļa sabiedrība, caur kuras teritoriju preces ieved Kopienā, ir galvenais atbildīgais pārvadājumos, kuriem preces pieņem trešo valstu dzelzceļa sabiedrības.

417. pants

Dzelzceļa sabiedrības nodrošina to, lai atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai pārvadāti sūtījumi būtu identificēti ar uzlīmēm, uz kurām ir piktogramma pēc 58. pielikumā dotā parauga.

Ja krava ir pilna, tad uzlīmes piestiprina CIM kravas pavadzīmei vai attiecīgam dzelzceļa vagonam, bet pārējos gadījumos — iepakojumam.

418. pants

Ja pārvadājuma līgumu groza tā, ka:

- pārvadājums, ko bija paredzēts beigt ārpus Kopienas muitas teritorijas, beidzas Kopienas muitas teritorijā,

- pārvadājums, ko bija paredzēts beigt Kopienas muitas teritorijā, beidzas ārpus tās,

tad dzelzceļa sabiedrības grozīto līgumu izpilda tikai ar nosūtītājas muitas iestādes iepriekšēju piekrišanu.

Visos citos gadījumos dzelzceļa sabiedrības grozīto līgumu var izpildīt; par attiecīgo grozījumu tās tūlīt ziņo nosūtītājai muitas iestādei.

419. pants

1. CIM kravas pavadzīmi nosūtītājā muitas iestādē uzrāda saistībā ar pārvadājumu, kam piemēro Kopienas tranzīta procedūru un kas sākas un ko paredzēts beigt Kopienas muitas teritorijā.

2. Ailē, kas CIM kravas pavadzīmes 1., 2. un 3. lapā rezervēta muitai, nosūtītāja muitas iestāde skaidri ieraksta:

- atzīmi "T1", ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai,

- atzīmi "T2", "T2 ES" vai "T2 PT", ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai saskaņā ar 311. panta b) apakšpunktu vai saskaņā ar Kodeksa 165. pantu.

Atzīmēm "T2", "T2 ES" vai "T2 PT" autentiskumu piešķir ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu.

3. Visus CIM kravas pavadzīmes eksemplārus nodod atpakaļ attiecīgai personai.

4. Šās regulas 311. panta a) apakšpunktā minētām precēm Kopienas iekšējā tranzīta procedūru piemēro visa ceļojuma garumā, ko saskaņā ar katras dalībvalsts noteikto kārtību veic no Kopienas izbraukšanas stacijas līdz galamērķa stacijai Kopienas muitas teritorijā, neprasot nosūtītājā muitas iestādē par precēm uzrādīt CIM kravas pavadzīmi un uzlikt 417. pantā minētās uzlīmes. Taču šis atbrīvojums neattiecas uz CIM kravas pavadzīmēm, ko sagatavo par precēm, kurām piemēro 463.—470. pantu.

5. Attiecībā uz 2. punktā minētām precēm par galamērķa muitas iestādi uzskata galamērķa stacijas muitas iestādi. Taču, ja preces laiž brīvā apgrozībā vai tām piemēro citu muitas procedūru kādā starpstacijā, tad galamērķa muitas iestāde ir par starpstaciju atbildīgā muitas iestāde.

Formalitātes attiecībā uz 311. panta a) apakšpunktā minētām precēm jākārto galamērķa muitas iestādē.

6. Lai veiktu 415. pantā minēto kontroli, dzelzceļa sabiedrības galamērķa valstī muitas dienestiem dara pieejamas visas CIM kravas pavadzīmes saistībā ar 4. punktā minētiem pārvadājumiem, ievērojot noteikumus, par kādiem minētās iestādes var savstarpēji vienoties.

7. Ja Kopienas preces no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti pa dzelzceļu pārved caur kādas trešas valsts teritoriju, kas nav EBTA valsts, tad piemēro Kopienas iekšējā tranzīta procedūru. Tādā gadījumā pēc analoģijas piemēro 4. punktu, 5. punkta otro daļu un 6. punktu.

420. pants

Pēc vispārīga noteikuma, ņemot vērā dzelzceļa sabiedrību piemērotos identifikācijas pasākumus, nosūtītājā muitas iestādē transportlīdzekli vai iepakojumus neplombē.

421. pants

1. Gadījumos, kas minēti 419. panta 5. punkta pirmajā daļā, tās dalībvalsts dzelzceļa sabiedrība, kas atbild par galamērķa muitas iestādi, šai muitas iestādei nosūta CIM kravas pavadzīmes 2. un 3. lapu.

2. Galamērķa muitas iestāde tūlīt pēc 2. lapas apzīmogošanas to nogādā atpakaļ dzelzceļa sabiedrībai, bet 3. lapu patur.

422. pants

1. Šās regulas 419. un 420. pantu piemēro pārvadājumiem, kas sākas Kopienas muitas teritorijā, bet beidzas ārpus tās.

2. Galamērķa muitas iestāde ir muitas iestāde robežstacijā, caur kuru tranzītpreces izved no Kopienas muitas teritorijas.

3. Galamērķa muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

423. pants

1. Ja pārvadājums sākas ārpus Kopienas muitas teritorijas, bet to paredzēts beigt Kopienas muitas teritorijā, tad nosūtītāja muitas iestāde ir muitas iestāde robežstacijā, caur kuru preces ieved Kopienas muitas teritorijā.

Nosūtītājā muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

2. Galamērķa muitas iestāde ir muitas iestāde galamērķa stacijā. Taču, ja preces laiž brīvā apgrozībā vai tām piemēro kādu citu muitas procedūru kādā starpstacijā, tad galamērķa muitas iestāde ir muitas iestāde šādā starpposma stacijā.

421. pantā minētās formalitātes kārto galamērķa muitas iestādē.

424. pants

1. Ja pārvadājums sākas un to plānots beigt ārpus Kopienas muitas teritorijas, tad sākuma un galamērķa muitas iestādes ir attiecīgi 423. panta 1. punktā un 422. panta 2. punktā minēt iestādes.

2. Ne sākuma, ne galamērķa muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

425. pants

Uzskata, ka saskaņā ar 423. panta 1. punktu vai 424. panta 1. punktu pārvadātām precēm piemēro Kopiena ārējā tranzīta procedūru, ja vien netiek pierādīts preču Kopienas statuss saskaņā ar 313.—340. pantu.

2. apakšiedaļa

Noteikumi par lielos konteineros pārvadātām precēm

426. pants

Ja piemēro Kopienas tranzīta procedūru, tad atbilstīgi tai kārtojamās formalitātes vienkāršo saskaņā ar 427.—442. pantu attiecībā uz precēm, ko dzelzceļa sabiedrības, izmantojot par starpniekiem pārvadāšanas uzņēmumus, pārvadā lielos konteineros ar nodošanas dokumentiem, kas šajā sadaļā dēvēti par "TR nodošanas dokumentiem". Tādiem pārvadājumiem pieskaita arī sūtījumu pārvadāšanu, ko pārvadāšanas uzņēmumi uz izbraukšanas staciju nosūtīšanas valstī un no galamērķa dzelzceļa stacijas galamērķa valstī veic citā veidā, nevis pa dzelzceļu, kā arī pārvadāšanu pa jūru posmā starp šīm divām stacijām.

427. pants

Piemērojot 426.—442. pantu:

1. "pārvadāšanas uzņēmums" ir uzņēmums, kura locekļi ir dzelzceļa sabiedrības un kurš nodibināts ar mērķi pārvadāt preces lielos konteineros ar TR nodošanas dokumentiem;

2. "liels konteiners" ir konteiners 670. panta g) apakšpunkta nozīmē, t. i.:

- tādas konstrukcijas, ka to var pienācīgi plombēt, ja tas vajadzīgs saskaņā ar 435. pantu,

- tāda lieluma, ka laukums, ko aptver četri apakšējie ārējie stūri, ir vismaz 7 m2.

3. "TR nodošanas dokuments" ir dokuments, kurā iekļauts pārvadājuma līgums, saskaņā ar ko pārvadāšanas uzņēmums apņemas starptautiska pārvadājuma kārtībā no sūtītāja līdz saņēmējam nogādāt vienu vai vairākus lielos konteinerus. TR nodošanas dokumenta labējā augšējā stūrī ir sērijas numurs, pēc kura dokumentu var identificēt. Sērijas numuram ir astoņi cipari, pirms kuriem ir burti "TR".

TR nodošanas dokuments sastāv no šādiem eksemplāriem numerācijas kārtībā:

— 1: eksemplārs pārvadāšanas uzņēmuma vadībai,

— 2: eksemplārs pārvadāšanas uzņēmuma pārstāvim galamērķa stacijas valstī,

— 3A: eksemplārs muitai,

— 3B: eksemplārs saņēmējam,

— 4: eksemplārs pārvadāšanas uzņēmuma vadībai,

— 5: eksemplārs pārvadāšanas uzņēmuma pārstāvim izbraukšanas stacijas valstī,

— 6: eksemplārs nosūtītājam.

Visiem TR nodošanas dokumenta eksemplāriem, izņemot 3.A eksemplāru, gar labās puses malu ir apmēram četrus centimetrus plata zaļa josla.

4. "Lielo konteineru saraksts", še turpmāk "saraksts", ir TR nodošanas dokumentam kā neatņemama sastāvdaļa pievienots dokuments, ko paredzēts attiecināt uz vairāku lielo konteineru sūtījumu no vienas un tās pašas izbraukšanas stacijas uz vienu un to pašu galamērķa staciju, šajās stacijās kārtojot muitas formalitātes.

Sarakstu sagatavo tikpat eksemplāros, cik TR nodošanas dokumentu, uz kuru tas attiecas.

Sarakstu skaitu ieraksta tādam nolūkam paredzētā ailē TR nodošanas dokumenta labējā augšējā stūrī.

Savukārt katra saraksta labējā augšējā stūrī ieraksta attiecīgā TR nodošanas dokumenta sērijas numuru.

428. pants

Pārvadāšanas uzņēmuma izmantotais TR nodošanas dokuments ir līdzvērtīgs:

a) attiecīgi T1 deklarācijai vai dokumentam, ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai,

b) attiecīgi T2 deklarācijai vai dokumentam, ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšēja tranzīta procedūrai.

429. pants

1. Katrā dalībvalstī pārvadāšanas uzņēmums, par starpnieku izmantojot savu vienu vai vairākus pārstāvjus attiecīgajā valstī, kontroles nolūkā dara pieejamus muitas dienestiem savā vai savu pārstāvju grāmatvedībās glabāto uzskaiti.

2. Pēc muitas dienestu lūguma pārvadāšanas uzņēmums vai tā viens vai vairāki pārstāvji attiecīgajā valstī minētajiem dienestiem tūlīt iesniedz dokumentus, grāmatvedības datus vai informāciju par jau pabeigtiem vai vēl nepabeigtiem pārvadājumiem, par ko muitas dienesti vēlas saņemt informāciju.

3. Ja saskaņā ar 428. pantu TR nodošanas dokumentus uzskata par līdzvērtīgiem T1 vai T2 deklarācijām vai dokumentiem, tad pārvadāšanas uzņēmums vai tā viens vai vairāki pārstāvji attiecīgajā valstī:

a) informē galamērķa muitas iestādi par visiem TR nodošanas dokumentiem, kuru 1. eksemplārs tiem nosūtīts bez muitas vīzas;

b) informē nosūtītāju muitas iestādi par visiem TR nodošanas dokumentiem, kuru 1. eksemplārs nav tiem nogādāts atpakaļ un saistībā uz kuriem tie nav varējuši pārliecināties, vai sūtījums pareizi uzrādīts galamērķa muitas iestādē vai izvests no Kopienas muitas teritorijas uz kādu trešu valsti saskaņā ar 437. pantu.

430. pants

1. Saistībā ar 426. pantā minētiem pārvadājumiem, ko pieņēmis kādas dalībvalsts pārvadāšanas uzņēmums, galvenais atbildīgais ir šās dalībvalsts dzelzceļa sabiedrība.

2. Saistībā ar 426. pantā minētiem pārvadājumiem, ko pieņēmis kādas trešas valsts pārvadāšanas uzņēmums, galvenais atbildīgais ir tās dalībvalsts dzelzceļa sabiedrība, caur kuras teritoriju preces ieved Kopienas muitas teritorijā.

431. pants

Ja ir kārtotas muitas formalitātes, veicot pārvedumu uz izbraukšanas staciju vai no galamērķa stacijas citā veidā, nevis pa dzelzceļu, tad katrs TR nodošanas dokuments var attiekties tikai uz vienu lielo konteineru.

432. pants

Pārvadāšanas uzņēmums nodrošina to, ka tranzītpārvadājumus, ko veic atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai, identificē ar uzlīmēm, uz kurām ir piktogramma pēc 58. pielikuma parauga. Uzlīmes piestiprina TR nodošanas dokumentam un attiecīgam vienam vai vairākiem lieliem konteineriem.

433. pants

Ja pārvadājuma līgumu groza tā, ka:

- pārvadājums, ko bija paredzēts beigt ārpus Kopienas muitas teritorijas, beidzas Kopienas muitas teritorijā,

- pārvadājums, ko bija paredzēts beigt Kopienas muitas teritorijā, beidzas ārpus tās,

tad pārvadāšanas uzņēmums grozīto līgumu izpilda tikai ar nosūtītājas muitas iestādes iepriekšēju piekrišanu.

Visos citos gadījumos pārvadāšanas uzņēmums grozīto līgumu var izpildīt; par attiecīgo grozījumu tas tūlīt ziņo nosūtītājai muitas iestādei.

434. pants

1. Ja tranzītpārvadājums, kam piemēro Kopienas tranzīta procedūru, sākas un to plānots beigt Kopienas muitas teritorijā, tad TR nodošanas dokumentu uzrāda nosūtītājā muitas iestādē.

2. Nosūtītāja muitas iestāde ailē, kas TR nodošanas dokumenta 2., 3.A un 3.B eksemplārā rezervēta muitai, skaidri ieraksta:

- atzīmi "T1", ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai,

- atzīmi "T2", "T2 ES" vai "T2 PT", ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai saskaņā ar 311. panta b) apakšpunktu vai saskaņā ar Kodeksa 165. pantu,

- atzīmēm "T2", "T2 ES" vai "T2 PT" autentiskumu piešķir ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu.

3. Ja saskaņā ar 311. panta b) apakšpunktu un Kodeksa 165. pantu TR nodošanas dokuments attiecas gan uz tādiem konteineriem, kuros preces pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai, gan uz konteineriem, kuros preces pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai, tad nosūtītāja muitas iestāde ailē, kas TR nodošanas dokumenta 2., 3.A un 3.B eksemplārā rezervēta muitai, ieraksta atsevišķas atsauces uz konteineriem atkarībā no tā, kāda veida preces tajos pārvadā, un pretim atsaucēm izdara attiecīgi atzīmi "T1" vai atzīmes "T2", "T2 ES" vai "T2 PT".

4. Ja gadījumos, uz kuriem attiecas 3. punkts, izmanto lielo konteineru sarakstu, tad par katru konteineru kategoriju sagatavo atsevišķu sarakstu, un šo sarakstu sērijas numurus ieraksta ailē, kas TR nodošanas dokumenta 2., 3.A un 3.B eksemplārā rezervēta muitai. Blakus sarakstu sērijas numuriem atbilstīgi konteineru kategorijai, uz kuru konkrētais saraksts attiecas, izdara atzīmi "T1" vai atzīmes "T2", "T2 ES", "T2 PT".

5. Visus TR nodošanas dokumenta eksemplārus nogādā atpakaļ attiecīgajai personai.

6. Šās regulas 311. panta a) apakšpunktā minētām precēm Kopienas iekšējā tranzīta procedūru piemēro visa ceļojuma garumā saskaņā ar katras dalībvalsts noteikto kārtību, neprasot nosūtītājā muitas iestādē par precēm uzrādīt TR nodošanas dokumentu un uzlikt 432. pantā minētās uzlīmes. Taču šis atbrīvojums neattiecas uz TR nodošanas dokumentiem, ko sagatavo par precēm, kurām piemēro 463.—470. pantu.

7. Par 2. punktā minētām precēm TR nodošanas dokuments galamērķa muitas iestādē ir jāuzrāda, ja preces deklarē laišanai brīvā apgrozībā vai kādai citai muitas procedūrai.

Saistībā ar 311. panta a) apakšpunktā minētām precēm galamērķa muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

8. Lai veiktu 429. pantā minēto kontroli, pārvadāšanas uzņēmumi galamērķa valstī muitas dienestiem dara pieejamus visus TR nodošanas dokumentus saistībā ar 6. punktā minētiem pārvadājumiem, ievērojot noteikumus, par kādiem minētie dienesti var savstarpēji vienoties.

9. Ja Kopienas preces no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti pa dzelzceļu pārved caur kādas trešas valsts teritoriju, kas nav EBTA valsts, tad piemēro Kopienas iekšējā tranzīta procedūru. Tādā gadījumā pēc analoģijas piemēro 6. punktu, 7. punkta otro daļu un 8. punktu.

435. pants

Preču identifikāciju nodrošina saskaņā ar 349. pantu. Taču parasti nosūtītāja muitas iestāde lielos konteinerus neplombē, ja identifikācijas pasākumus veic dzelzceļa sabiedrības. Ja plombas uzliek, tad to norāda TR nodošanas dokumenta 3.A un 3.B eksemplāra ailē, kas rezervēta muitai.

436. pants

1. Šās regulas 434. panta 7. punkta pirmajā daļā minētos gadījumos pārvadāšanas uzņēmums TR nodošanas dokumenta 1., 2. un 3.A eksemplāru nodod galamērķa muitas iestādē.

2. Galamērķa muitas iestāde tūlīt vizē 1. un 2. eksemplāru un nodod tos atpakaļ pārvadāšanas uzņēmumam, bet 3.A eksemplāru patur.

437. pants

1. Ja pārvadājums sākas Kopienas muitas teritorijā, bet to plānots beigt ārpus tās, tad piemēro 434. panta 1.—5. punktu un 435. pantu.

2. Muitas iestāde robežstacijā, caur kuru preces izved no Kopienas muitas teritorijas, ir galamērķa muitas iestāde.

3. Galamērķa muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

438. pants

1. Ja pārvadājums sākas ārpus Kopienas muitas teritorijas, bet to paredzēts beigt Kopienas muitas teritorijā, tad nosūtītāja muitas iestāde ir muitas iestāde robežstacijā, caur kuru preces ieved Kopienas muitas teritorijā. Nosūtītājā muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

2. Muitas iestāde, kurā preces uzrāda, ir galamērķa muitas iestāde.

436. pantā minētās formalitātes kārto galamērķa muitas iestādē.

439. pants

1. Ja pārvadājums sākas un to plānots beigt ārpus Kopienas muitas teritorijas, tad nosūtītājas un galamērķa muitas iestādes ir attiecīgi 438. panta 1. punktā un 437. panta 2. punktā minētās muitas iestādes.

2. Nosūtītājā vai galamērķa muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

440. pants

Uzskata, ka saskaņā ar 438. panta 1. punktu vai 439. panta 1. punktu pārvadātām precēm piemēro Kopiena ārējā tranzīta procedūru, ja vien netiek pierādīts preču Kopienas statuss saskaņā ar 313.—340. pantu.

3. apakšiedaļa

Citi noteikumi

441. pants

1. Šās regulas 341. panta 2. punkta otro daļu un 342.—344. pantu piemēro visiem kravas sarakstiem, ko pievieno CIM preču pavadzīmēm vai TR nodošanas dokumentiem. Sarakstu skaitu uzrāda ailē, kas attiecīgi vai nu CIM preču pavadzīmē, vai arī TR nodošanas dokumentā paredzēta ziņām par pavaddokumentiem.

Kravas sarakstā norāda arī tā vagona numuru, uz ko attiecas CIM preču pavadzīme, vai, attiecīgā gadījumā, tā konteinera numuru, kurā ir preces.

2. Ja Kopienas teritorijā sāktā pārvadājumā ir gan tādas preces, ko pārvadā atbilstīgi Kopiena ārējā tranzīta procedūrai, gan tādas preces, ko pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai, tad sagatavo atsevišķus kravas sarakstus; ja preces ar TR nodošanas dokumentiem pārvadā lielos konteineros, tad tādus atsevišķus sarakstus sagatavo par katru lielo konteineru, kurā ir abu kategoriju preces.

Par katru no abām preču kategorijām sagatavotu kravas sarakstu sērijas numurus ieraksta ailē, kas attiecīgi vai nu CIM preču pavadzīmē, vai arī TR nodošanas dokumentā ir paredzēta preču aprakstam.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos gadījumos un pildot 413.—442. pantā paredzētās procedūras, CIM preču pavadzīmei vai TR nodošanas dokumentam pievienotie kravas saraksti ir to sastāvdaļa, un šiem sarakstiem ir tāds pats juridisks spēks.

Uz šādu kravas sarakstu oriģināliem ir nosūtīšanas stacijas zīmogs.

4. apakšiedaļa

Parasto procedūru un vienkāršoto procedūru piemērošanas jomas

442. pants

1. Gadījumos, kad piemēro Kopienas tranzīta procedūru, 412.—441. panta noteikumi neliedz izmantot 341.—380. pantā noteiktās procedūras, un 415. un 417. pantu vai 429. un 432. pantu piemēro tā vai tā.

2. Šā panta 1. punktā minētos gadījumos brīdī, kad sagatavo CIM preču pavadzīmi vai TR nodošanas dokumentu, ailē, kas paredzēta ziņām par pavaddokumentiem, izdara skaidru atsauci uz Kopienas tranzīta dokumentu(-iem). Atsaucē par katru izmantoto dokumentu min dokumenta veidu, izdevēju muitas iestādi, datumu un reģistrācijas numuru.

Turklāt CIM preču pavadzīmes 2. eksemplāram vai TR nodošanas dokumenta 1. un 2. eksemplāram autentiskumu piešķir Kopienas pārvadājumā iesaistītā dzelzceļa sabiedrība. Dzelzceļa sabiedrība dokumentiem autentiskumu piešķir pēc tam, kad tā ir pārliecinājusies, ka preces pārvadā ar vienu vai vairākiem minētiem Kopienas tranzīta dokumentiem.

3. Ja Kopienas tranzītpārvadājumu veic ar TR nodošanas dokumentu saskaņā ar 426.—440. pantu, tad šādā pārvadājumā izmantotai CIM preču pavadzīmei nepiemēro šā panta 1. un 2. punktu un 413.—425. pantu. CIM preču pavadzīmes ailē, kas paredzēta ziņām par pavaddokumentiem, izdara skaidru atsauci uz TR nodošanas dokumentu. Atsaucē ietver vārdus "TR nodošanas dokuments", aiz kā ieraksta sērijas numuru.

8. NODAĻA

Īpaši noteikumi par dažiem pārvadāšanas veidiem

1. iedaļa

Aviopārvadājumi

443. pants

Attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa gaisu, Kopienas tranzīta procedūra ir obligāta tikai tad, ja preces iekrauj vai pārkrauj kādā Kopienas lidostā.

444. pants

1. Ja attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa gaisu no kādas Kopienas lidostas, saskaņā ar 443. pantu Kopienas tranzīta procedūra ir obligāta, tad Kopienas tranzīta deklarācijai līdzvērtīgs dokuments ir manifests, ar noteikumu, ka tajā iekļauta visa informācija, kas prasīta 9. pielikuma 3. papildinājumā Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju.

2. Ja pārvadājumā iekļautas gan preces, ko pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai, gan preces, ko pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai, tad tādas preces uzskaita atsevišķos manifestos.

3. Uz 1. un 2. punktā minētā viena vai vairākiem manifestiem ir vīza, ko datē un paraksta aviosabiedrība, tādējādi manifestus identificējot kā Kopienas tranzīta deklarāciju un norādot attiecīgo preču muitas statusu. Šādi aizpildītus un parakstītus manifestus uzskata attiecīgi vai nu par T1 deklarāciju, vai T2 deklarāciju.

Šā panta 1. un 2. punktā minētā manifestā min šādus datus:

- preču pārvadātājas aviosabiedrības nosaukums,

- reisa numurs,

- reisa diena,

- iekraušanas lidostas (izlidošanas lidostas) un izkraušanas lidostas (galamērķa lidostas) nosaukums,

un par katru manifestā iekļautu sūtījumu:

- aviopārvadājuma pavadzīmes numurs,

- iepakojumu skaits,

- preču īss apraksts vai, attiecīgos gadījumos, norāde "consolidated", ja vajadzīgs — saīsinātā formā (līdzvērtīgs "groupage"),

- bruto svars.

4. Aviosabiedrības, kas pārvadā preces ar 1.—3. punktā minētiem manifestiem, ir attiecīgā pārvadājuma galvenais atbildīgais.

5. Izņemot gadījumus, kad aviosabiedrība ir atzīts nosūtītājs 398. panta nozīmē, 1.—3. punktā minētos manifestus vienā vai vairākos eksemplāros autentiskuma piešķiršanai uzrāda izlidošanas lidostas muitas dienestiem, kuri vienu eksemplāru patur.

Kontroles vajadzībām minētās iestādes var likt uzrādīt visas aviopārvadājumu pavadzīmes, kas attiecas uz manifestā uzskaitītiem sūtījumiem.

6. Preces pārvadājošā aviosabiedrība informē galamērķa lidostas muitas dienestus par izlidošanas lidostas(-u) nosaukumu.

Galamērķa lidostas muitas dienesti šo prasību var neattiecināt uz aviosabiedrībām, par kuru izlidošanas lidostu(-ām) nav nekādu šaubu, jo tās strādā tikai konkrētos maršrutos vai apkalpo konkrētus reģionus.

7. Šā panta 1.—5. punktā minēto manifestu vienu eksemplāru uzrāda galamērķa lidostas muitas dienestiem. Minētie dienesti vienu manifestu eksemplāru patur.

8. Neskarot 7. punktu, muitas dienesti galamērķa lidostā kontroles vajadzībām var likt uzrādīt manifestus par visām minētajā lidostā izkrautām precēm.

Tāpat minētās iestādes kontroles vajadzībām var likt uzrādīt visas aviopārvadājumu pavadzīmes, kas attiecas uz manifestā uzskaitītiem sūtījumiem.

9. Galamērķa lidostas muitas dienesti katru mēnesi nosūta katras izlidošanas lidostas muitas dienestiem aviosabiedrību sagatavotu sarakstu, kurā uzskaitīti 1.—3. punktā minētie manifesti, kas galamērķī uzrādīti iepriekšējā mēnesī. Sarakstam autentiskumu piešķir galamērķa lidostas muitas dienesti.

Minētajā sarakstā, aprakstot katru manifestu, ietver šādu informāciju:

- manifesta atsauces numurs,

- preču pārvadātājas aviosabiedrības nosaukums (var būt saīsinājums),

- reisa numurs,

- reisa diena.

Muitas dienesti, ievērojot pašu izstrādātus nosacījumus un divpusējas vai daudzpusējas vienošanās, var pilnvarot aviosabiedrības pašas nosūtīt informāciju katras izlidošanas lidostas muitas dienestiem saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Muitas dienesti, kas tādu pilnvarojumu dod, par to ziņo pārējo dalībvalstu muitas dienestiem.

Ja tiek atklāti pārkāpumi saistībā ar informāciju, kas sniegta minētajā sarakstā uzskaitītos manifestos, tad galamērķa muitas iestāde par to informē nosūtītāju muitas iestādi, cita starpā atsaucoties uz aviopārvadājumu pavadzīmēm, kas attiecas uz konkrētām precēm.

10. Dalībvalstu muitas dienesti pēc attiecīgo aviosabiedrību lūguma, ievērojot divpusējas vai daudzpusējas vienošanās, 1. punktā minētā manifesta vietā var ļaut izmantot vienkāršotas Kopienas tranzīta procedūras, attiecīgo aviosabiedrību starpā izmantojot datu apmaiņas tehnoloģijas.

11. a) Ja pārvadājumu veic aviosabiedrība, kura ir reģistrēta vai kurai ir reģionāla pārstāvniecība Kopienas muitas teritorijā un kura:

- izmanto datu apmaiņas sistēmas, lai minētajā teritorijā pārsūtītu informāciju starp sākuma un galamērķa lidostām, un

- atbilst b) apakšpunkta nosacījumiem,

tad 1.—9. punktā aprakstīto Kopienas tranzīta procedūru pēc attiecīgi izteikta lūguma vienkāršo.

Saņemot lūgumu, tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā aviosabiedrība ir reģistrēta, par to ziņo muitas dienestiem pārējās dalībvalstīs, kuru teritorijās atrodas sākuma un galamērķa lidostas, kas izmanto kopīgas datu apmaiņas tehnoloģijas.

Ja sešdesmit dienu laikā pēc paziņošanas nav saņemti iebildumi, tad muitas dienesti atļauj izmantot c) apakšpunktā aprakstīto vienkāršoto procedūru, ievērojot Kodeksa 97. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

Šī atļauja ir spēkā visās attiecīgās dalībvalstīs, bet to piemēro vienīgi tiem Kopienas tranzītpārvadājumiem, ko veic starp atļaujā minētām lidostām.

b) Tālāk c) apakšpunktā aprakstīto vienkāršoto procedūru piemēro tikai tām aviosabiedrībām:

- kas apkalpo vērā ņemamu skaitu Kopienas iekšējo lidojumu,

- kas bieži nosūta un saņem preces,

- kuru rakstītā vai datorizētā grāmatvedība ļauj muitas dienestiem pārbaudīt to darbības gan sākuma, gan galamērķa lidostā,

- kas nav izdarījušas rupjus vai vairākkārtējus muitas vai nodokļu tiesību pārkāpumus,

- kas muitas dienestiem dara pieejamu visu savu uzskaiti,

- kas piekrīt būt pilnīgi atbildīgas muitas dienestiem attiecībā uz saistību pildīšanu un sadarboties nodarījumu vai pārkāpumu risināšanā.

c) Vienkāršoto procedūru piemēro šādi:

- aviosabiedrība savā tirdzniecības uzskaitē saglabā liecības par visu sūtījumu statusu,

- izlidošanas lidostā izmantotais manifests, ko pārsūta, izmantojot datu apmaiņas sistēmu, kļūst par manifestu galamērķa lidostā,

- aviosabiedrība katrai manifesta pozīcijai norāda attiecīgo statusu T1, T2, TE (līdzvērtīgs T2 ES), TP (līdzvērtīgs T2 PT) vai C (līdzvērtīgs T2L),

- Kopienas tranzīta procedūru uzskata par pabeigtu, kad ar datu apmaiņas sistēmu pārsūtīts manifests ir pieejams muitas dienestiem galamērķa lidostā un kad tām ir uzrādītas preces,

- ar datu apmaiņas sistēmu pārsūtīta manifesta izdruku pēc pieprasījuma uzrāda muitas dienestiem sākuma un galamērķa lidostās,

- muitas dienesti izlidošanas lidostā pārbauda iepriekš veiktās sistēmu revīzijas, pamatojoties uz analīzi par potenciālo risku līmeni,

- muitas dienesti galamērķa lidostā pārbauda sistēmu revīzijas, pamatojoties uz analīzi par potenciālo risku līmeni, un vajadzības gadījumā nosūta pārbaudīšanai muitas dienestiem izlidošanas lidostā datus par manifestiem, kas pārsūtīti, izmantojot datu apmaiņas sistēmu,

- aviosabiedrība atbild par to, lai tiktu identificēti un muitas dienestiem paziņoti visi galamērķa lidostā atklāti nodarījumu vai pārkāpumi,

- muitas dienesti galamērķa lidostā, tiklīdz iespējams, ziņo muitas dienestiem izlidošanas lidostā par visiem nodarījumiem vai pārkāpumiem,

- nodarījumus vai pārkāpumus var risināt saskaņā ar procedūrām, par kurām savstarpēji vienojas aviosabiedrības un muitas dienesti sākuma un galamērķa lidostā.

445. pants

Ja attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa gaisu no kādas Kopienas lidostas, saskaņā ar 443. pantu Kopienas tranzīta procedūra ir obligāta, tad 444. pants nevienai attiecīgai personai neliedz izmantot 341.—380. pantā izklāstīto Kopienas tranzīta procedūru. Tādā gadījumā 444. pantā izklāstītās procedūras nepiemēro.

2. iedaļa

Pārvadājumi pa jūru

446. pants

Attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa jūru, Kopienas tranzīta procedūra ir obligāta tikai tad, ja preces iekrauj vai pārkrauj kādā Kopienas ostā.

447. pants

Kopienas tranzīta procedūru nepiemēro gadījumos, kad Kodeksa 91. panta 1. punktā minētās preces iekrauj kuģī ostā, kas atrodas Kopienas teritorijā:

- lai tās izvestu uz trešām valstīm, un tās neizkrauj vai nepārkrauj kādā citā ostā, kas atrodas Kopienas muitas teritorijā, vai

- lai tās pārvestu uz kādas ostas brīvo zonu; tādā gadījumā obligāti jāizmanto 313. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais informācijas dokuments.

448. pants

1. Ja attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa jūru no kādas Kopienas ostas, saskaņā ar 446. pantu Kopienas tranzīta procedūra ir obligāta, tad dalībvalstu muitas dienesti, pēc attiecīgo kuģošanas sabiedrību lūguma un ievērojot 2.—10. punktā izklāstītos nosacījumus, Kopienas tranzīta procedūras var vienkāršot, ļaujot kā Kopienas tranzīta deklarāciju vai dokumentu izmantot par attiecīgām precēm sagatavoto manifestu.

2. Saņemot lūgumu, tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā kuģošanas sabiedrība ir reģistrēta, par to ziņo muitas dienestiem pārējās dalībvalstīs, kuru teritorijās atrodas plānotās sākuma un galamērķa ostas.

Ja sešdesmit dienu laikā pēc paziņošanas nav saņemti iebildumi, tad muitas dienesti kuģošanas sabiedrībai dot attiecīgo atļauju. Atļauja ir spēkā visās attiecīgās dalībvalstīs kā Kodeksa 97. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā divpusējā vai daudzpusējā vienošanās.

Ja atļauju nedod, tad piemēro 341.—380. pantā izklāstīto Kopienas tranzīta procedūru.

Šā panta noteikumi neliedz nevienai attiecīgai personai, tostarp kuģošanas sabiedrībām, kurām ir dota atļauja, attiecīgos gadījumos izmantot 341.—380. pantā izklāstītās Kopienas tranzīta procedūras.

3. Šā panta 1. punktā minēto atļauju dod tikai tām kuģošanas sabiedrībām:

- kuru uzskaite ļauj muitas dienestiem pārbaudīt to darbības,

- kas nav izdarījušas rupjus vai vairākkārtējus muitas vai nodokļu tiesību pārkāpumus,

- kas izmanto manifestus:

- kuros norādīts vismaz kuģošanas sabiedrības nosaukums un pilna adrese, kuģa identitāte, preču iekraušanas vieta, preču izkraušanas vieta, atsauce uz konosamentu un — par katru sūtījumu — tā numurs, preču apraksts, bruto svars kilogramos un, attiecīgos gadījumos, konteineru identifikācijas numuri:

- kurus muitas dienesti var viegli pārbaudīt un izmantot,

- kurus pienācīgi aizpildītus un parakstītus var uzrādīt muitas dienestiem pirms attiecīgo kuģu izbraukšanas.

4. Šā panta 1. punktā minētajā atļaujā atzīmē, ka gadījumos, kad pārvadājumā ietilpst gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai, gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai, tad šādas preces uzskaita atsevišķos manifestos.

5. Uz 1. un 3. punktā minētā viena vai vairākiem manifestiem ir vīza, ko datē un paraksta kuģošanas sabiedrība, tādējādi manifestus identificējot kā Kopienas tranzīta deklarāciju un norādot attiecīgo preču muitas statusu. Šādi aizpildītus un parakstītus manifestus uzskata attiecīgi vai nu par T1 deklarāciju, vai T2 deklarāciju.

6. Kuģošanas sabiedrība, kas pārvadā preces ar 1.—4. punktā minētiem manifestiem, ir attiecīgā pārvadājuma galvenais atbildīgais.

7. Izņemot gadījumus, kad kuģošanas sabiedrība ir atzīts nosūtītājs 398. panta nozīmē, 1.—4. punktā minētos manifestus vienā vai vairākos eksemplāros uzrāda vizēšanai sākuma ostas muitas dienestiem, kuri vienu eksemplāru patur.

8. Šā panta 1.—4. punktā minētos manifestus uzrāda vizēšanai galamērķa ostas muitas dienestiem. Šie dienesti patur manifestu vienu eksemplāru, lai vajadzības gadījumā preces varētu nodot muitas uzraudzībai.

9. Neskarot 8. punktu, galamērķa ostas muitas dienesti kontroles vajadzībām var likt uzrādīt manifestus un konosamentus par visām ostā izkrautām precēm.

10. Galamērķa ostas muitasdienesti katru mēnesi katras sākuma ostas muitas dienestiem nosūta kuģošanas sabiedrību vai to pārstāvju sagatavotu sarakstu, kurā uzskaitīti 1.—4. punktā minētie manifesti, kas uzrādīti iepriekšējā mēnesī. Sarakstam autentiskumu piešķir galamērķa ostas muitas dienesti.

Minētajā sarakstā, aprakstot katru manifestu, tiek ietverta šāda informācija:

- manifesta atsauces numurs,

- preču pārvadātājas kuģošanas sabiedrības nosaukums (var būt saīsinājums),

- izsūtīšanas diena.

Ja tiek atklāti pārkāpumi saistībā ar informāciju, kas sniegta minētajā sarakstā uzskaitītos manifestos, tad galamērķa muitas iestāde par to informē nosūtītāju muitas iestādi, cita starpā atsaucoties uz konosamentiem, kas attiecas uz konkrētām precēm.

11. a) Ja pārvadājumu veic starptautiska kuģošanas sabiedrība, kura ir reģistrēta vai kurai ir reģionāla pārstāvniecība Kopienas muitas teritorijā un kura atbilst b) apakšpunkta nosacījumiem, tad pēc tās lūguma 1.—10. punktā aprakstīto Kopienas tranzīta procedūru var vienkāršot vēl vairāk.

Saņemot lūgumu, tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā kuģošanas sabiedrība ir reģistrēta, par to ziņo muitas dienestiem pārējās dalībvalstīs, kuru teritorijās atrodas plānotās sākuma un galamērķa ostas.

Ja sešdesmit dienu laikā pēc paziņošanas nav saņemti iebildumi, tad muitas dienesti ļauj izmantot c) apakšpunktā aprakstīto vienkāršoto procedūru, ievērojot Kodeksa 97. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

Šī atļauja ir spēkā visās attiecīgās dalībvalstīs, bet to piemēro vienīgi tiem tranzītpārvadājumiem, ko veic starp atļaujā minētām ostām.

b) Tālāk c) apakšpunktā aprakstīto vienkāršoto procedūru piemēro tikai tām kuģošanas sabiedrībām:

- kam ir ļauts izmantot manifestus saskaņā ar šā panta noteikumiem,

- kas apkalpo vērā ņemamu skaitu Kopienas iekšējo braucienu atzītos maršrutos,

- kas bieži nosūta un saņem preces,

- kas piekrīt būt pilnīgi atbildīgas muitas dienstiem attiecībā uz saistību pildīšanu un sadarboties nodarījumu vai pārkāpumu risināšanā.

c) Vienkāršoto procedūru piemēro šādi:

- kuģošanas sabiedrība savā tirdzniecības uzskaitē un manifestu kopijās saglabā liecības par visu sūtījumu statusu,

- kuģošanas sabiedrība var attiecināt vienu manifestu uz visām pārvadām precēm un katrā manifesta pozīcijā norāda attiecīgo statusu T1, T2, TE (līdzvērtīgs T2 ES), TP (līdzvērtīgs T2 PT) vai C (līdzvērtīgs T2L),

- Kopienas tranzīta procedūru uzskata par pabeigtu, kad muitas dienestiem galamērķa ostā ir uzrādīti manifesti un preces,

- muitas dienesti sākuma ostā pārbauda iepriekš veiktās sistēmu revīzijas, pamatojoties uz analīzi par potenciālo risku līmeni,

- muitas dienesti galamērķa ostā pārbauda sistēmu revīzijas, pamatojoties uz analīzi par potenciālo risku līmeni, un, vajadzības gadījumā, nosūta pārbaudīšanai muitas dienestiem izlidošanas lidostā datus par manifestiem,

- kuģošanas sabiedrība atbild par to, lai tiktu identificēti un muitas dienestiem paziņoti visi galamērķa ostā atklāti nodarījumi vai pārkāpumi,

- muitas dienesti galamērķa ostā, tiklīdz iespējams, ziņo muitas dienestiem sākuma ostā par visiem nodarījumiem vai pārkāpumiem.

449. pants

Ar izņēmumu no 446. panta, preces, kas iekrautas vai pārkrautas brīvajā zonā ostā, kas atrodas Kopienas muitas teritorijā, uzskata par iekrautām vai pārkrautām trešā valstī, ja vien muitas dienesti kuģa dokumentos nav atzīmējuši, ka minētais kuģis nāk no ostas daļas, kas nav brīvā zona.

3. iedaļa

Pārvietošana pa cauruļvadiem

450. pants

1. Ja piemēro Kopienas tranzīta procedūru, tad attiecībā uz precēm, ko pārvieto pa cauruļvadiem, šās procedūras formalitātes pielāgo saskaņā ar šā panta 2.—6. punktu.

2. Uzskata, ka precēm, ko pārvieto pa cauruļvadiem, Kopienas tranzīta procedūru piemēro:

- preces ievedot Kopienas muitas teritorijā — ja preces minētajā teritorijā ieved pa cauruļvadu,

- preces ievadot cauruļvadu sistēmā — ja preces jau atrodas Kopienas muitas teritorijā.

Vajadzības gadījumā preču Kopienas statusu nosaka saskaņā ar 313.—340. pantu.

3. Attiecībā uz 2. punktā minētām precēm galvenais atbildīgais ir tajā dalībvalstī reģistrētais cauruļvada saimnieks, caur kuras teritoriju preces ieved Kopienas muitas teritorijā, vai cauruļvada saimnieks tajā dalībvalstī, kurā sākas preču pārvietošana pa cauruļvadu.

4. Piemērojot Kodeksa 96. panta 2. punktu, par pārvadātāju uzskata tajā dalībvalstī reģistrēto cauruļvada saimnieku, caur kuras teritoriju preces pārvieto pa cauruļvadu.

5. Kopienas tranzītpārvadājumu uzskata par pabeigtu, kad pa cauruļvadu pārvietotās preces nonāk saņēmēja rūpnīcā vai kad tās pieņem saņēmēja izplatīšanas tīklā, kā arī ņem uzskaitē.

6. Preču pārvietošanā iesaistītie uzņēmumi veic uzskaiti un dara to pieejamu muitas dienestiem, lai tās vajadzības gadījumā varētu pārbaudīt 2.—4. punktā minētos Kopienas tranzītpārvadājumus.

9. NODAĻA

Pārvadāšana saskaņā ar TIR vai ATA karnetes procedūru

1. iedaļa

Kopīgi noteikumi

451. pants

1. Ja saskaņā ar Kodeksa 91. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 163. panta 2. punkta b) apakšpunktu preces pārvadā no vienas vietas Kopienas muitas teritorijā uz citu vietu tajā pašā teritorijā:

- saskaņā ar preču starptautisko pārvadājumu procedūru, izmantojot TIR karnetes (TIR konvencija),

- izmantojot ATA karnetes (ATA konvencija),

tad saistībā ar noteikumiem, ar ko reglamentē TIR vai ATA karnešu izmantošanu tādos pārvadājumos, Kopiena muitas teritoriju uzskata par vienotu teritoriju.

2. Gadījumos, kad ATA karnetes izmanto kā tranzīta dokumentus, "tranzīts" nozīmē preču pārvadāšanu no vienas muitas iestādes Kopienas muitas teritorijā uz citu muitas iestādi tajā pašā teritorijā.

452. pants

Ja ceļā no vienas vietas Kopienas muitas teritorijā uz citu vietu tajā pašā teritorijā preces ved caur kādu trešu valsti, tad saistībā ar TIR vai ATA procedūru veicamas formalitātes kārto vietās, kur preces uz laiku izved no Kopienas muitas teritoriju un kur tās atkal ieved minētajā teritorijā.

453. pants

1. Preces, ko Kopienas muitas teritorijā pārvadā ar TIR vai ATA karnetēm, uzskata par ārpuskopienas precēm, ja vien pienācīgi netiek pierādīts to Kopienas statuss.

2. Šā panta 1. punktā minēto preču Kopienas statusu nosaka saskaņā ar 314.—324. pantu.

454. pants

1. Šo pantu piemēro, neskarot TIR un ATA konvenciju īpašos noteikumus par galvotāju apvienību saistībām gadījumos, kad izmanto TIR vai ATA karnetes.

2. Ja saistībā ar pārvadājumiem, ko veic ar TIR vai ATA karnetēm, vai tādu pārvadājumu laikā kādā dalībvalstī tiek atklāts nodarījums vai pārkāpums, tad iespējamo nodokļu un citu maksājumu piedziņu saskaņā ar Kopienas vai valsts noteikumiem veic minētā dalībvalsts, neskarot kriminālprocesu iespējamību.

3. Ja nav iespējams noteikt, kurā teritorijā nodarījums vai pārkāpums izdarīts, tad uzskata, ka nodarījums vai pārkāpums izdarīts tajā dalībvalsti, kurā tas atklāts, ja vien 455. panta 1. punktā noteiktā termiņā muitas dienestiem pieņemamā veidā tām netiek sniegti pierādījumi par pārvadājuma likumību vai par vietu, kur nodarījums vai pārkāpums reāli izdarīts.

Ja tādi pierādījumi netiek sniegti un tādēļ nodarījumu vai pārkāpumu uzskata par izdarītu dalībvalstī, kurā tas atklāts, tad par precēm maksājamos nodokļus un citus maksājumus ievāc minētā dalībvalsts saskaņā ar Kopienas vai valsts noteikumiem.

Ja vēlāk konstatē dalībvalsti, kurā nodarījums vai pārkāpums reāli izdarīts, tad par precēm tādā dalībvalstī maksājamos nodokļus un citus maksājumus (izņemot tos, ko atbilstīgi otrajai daļai ievāc kā Kopienas pašas resursus) šai dalībvalstij atlīdzina tā dalībvalsts, kurā nodokļi un maksājumi ievākti sākotnēji. Pārmaksājumus atlīdzina personai, kas sākotnēji segusi maksājumus.

Ja nodokļu un citu maksājumu summa, kas sākotnēji ievākta un ko atlīdzina piedzinēja dalībvalsts, ir mazāka par to nodokļu un maksājumu summu, ko pienākas maksāt dalībvalstī, kurā nodarījums vai pārkāpums reāli izdarīts, tad pēdējā minētā dalībvalsts summu starpību ievāc saskaņā ar Kopienas vai valsts noteikumiem.

Dalībvalstu muitas pārvaldes veic vajadzīgos pasākumus, lai nodarījumus vai pārkāpumus risinātu un uzliktu iedarbīgus sodus.

455. pants

1. Ja tiek atklāts, ka saistībā ar pārvadājumiem, ko veic ar TIR vai ATA karnetēm, vai tādu pārvadājumu laikā ir izdarīts kāds nodarījums vai pārkāpums, tad muitas dienesti par to ziņo ATA vai TIR karnetes turētājam un galvotājai apvienībai termiņā, kāds noteikts TIR konvencijas 11. panta 1. punktā vai ATA konvencijas 6. panta 4. punktā.

2. Pierādījumus par to, ka ar TIR vai ATA karneti veikts pārvadājums ir noticis likumīgi 454. panta 3. punkta 1. daļas nozīmē, sniedz termiņā, kāds noteikts TIR konvencijas 11. panta 2. punktā vai ATA konvencijas 7. panta 1. un 2. punktā.

3. Tādus pierādījumus muitas dienestiem pieņemamā veidā var sniegt, piemēram:

a) uzrādot muitas dienestu apliecinātu dokumentu, kas pierāda, ka attiecīgās preces ir uzrādītas galamērķa muitas iestādē. Tādā dokumentā jābūt informācijai, pēc kuras preces iespējams identificēt; vai

b) uzrādot trešā valstī izsniegtu muitas dokumentu, kurš apstiprina preču nodošanu patēriņam, vai arī šāda dokumenta kopiju vai fotokopiju; kopijas vai fotokopijas pareizību apliecina vai nu iestāde, kas vizējusi dokumenta oriģinālu, vai attiecīgās trešās valsts iestādes, vai arī kādas dalībvalsts iestādes. Dokumentā jābūt informācijai, pēc kuras preces iespējams identificēt; vai

c) ja piemēro ATA konvenciju — sniedzot Konvencijas 8. pantā minētos pierādījumus.

2. iedaļa

Noteikumi par TIR karnetes procedūru

456. pants

Piemērojot TIR konvencijas 1. panta h) apakšpunktu, "muitas iestāde ceļā" ir jebkura muitas iestāde, caur kuru ceļu transportlīdzekli, sakabinātus transportlīdzekļus vai konteineru, kā tie definēti TIR konvencijā, ieved Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās TIR pārvadājuma laikā.

457. pants

Piemērojot TIR konvencijas 8. panta 4. punktu gadījumos, kad sūtījumu ieved Kopienas muitas teritorijā vai to uzsāk nosūtītājā muitas iestādē, kura atrodas Kopienas muitas teritorijā, galvotāja apvienība kļūst vai ir atbildīga muitas dienestiem katrā dalībvalstī, kuras teritorijā TIR sūtījumu ieved, līdz vietai, kurā sūtījumu no Kopienas muitas teritorijas izved vai līdz galamērķa muitas iestādei minētajā teritorijā.

3. iedaļa

Noteikumi par ATA karnetes procedūru

458. pants

1. Muitas dienesti katrā dalībvalstī izraugās koordinējošo muitas iestādi, kas risina ar ATA karnetēm saistītus pārkāpumus vai nelikumības.

Minētie dienesti par koordinējošo muitas iestāžu izraudzīšanu informē Komisiju, norādot šādu muitas iestāžu pilnas adreses. Koordinējošo muitas iestāžu sarakstu publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

2. Lai noteiktu dalībvalsti, kas atbild par nodokļu un citu maksājumu ievākšanu, dalībvalsts, kurā nodarījums vai pārkāpums, kas izdarīts, veicot pārvadājumu ar ATA karneti, ir atklāts 454. panta 3. punkta otrās daļas nozīmē, ir tā dalībvalsts, kurā preces ir atrastas vai, ja tās nav atrastas, tā dalībvalsts, kuras koordinējošai muitas iestādei ir pēdējais ieturētais karnetes kupons.

459. pants

1. Ja muitas dienesti kādā dalībvalstī konstatē, ka radies muitas parāds, tad pēc iespējas drīz galvotājai apvienībai, ar kuru šī dalībvalsts ir saistīta, nosūta piedziņas prasību. Ja parāds radies tādēļ, ka ar ATA karneti pārvadātas preces nav atkal izvestas vai tām nav noteikta muitas apstiprināta apstrāde vai izmantošana ATA konvencijā noteiktos termiņos, tad piedziņas prasību neiesūta ātrāk kā trīs mēnešus pēc karnetes derīguma termiņa beigām.

2. Koordinējošā muitas iestāde, kura iesniedz piedziņas prasību, pēc iespējas tajā pašā laikā koordinējošai muitas iestādei, kura jurisdikcijā atrodas pagaidu ievešanas muitas iestāde, nosūta informatīvu piezīmi, kas sagatavota pēc 59. pielikumā dotā parauga.

Informatīvajai piezīmei pievieno nenorakstītā kupona kopiju, ja nenorakstītais kupons atrodas pie koordinējošās muitas iestādes. Tāpat informatīvo piezīmi var izmantot arī citos gadījumos, kad to uzskata par vajadzīgu.

460. pants

1. Nodokļus, kas maksājami atbilstīgi 459. pantā minētai piedziņas prasībai, aprēķina pēc 60. pielikumā dotās nodokļu aprēķina veidlapas saskaņā ar tajā pašā pielikumā sniegtiem norādījumiem.

Nodokļu aprēķina veidlapu var nosūtīt vēlāk, nekā piedziņas prasību, taču ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc piedziņas prasības nosūtīšanas un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā muitas dienesti uzsāk piedziņas procesu.

2. Saskaņā ar 461. pantu, fakts, ka muitas pārvalde, ar kuru saistīta galvotāja apvienība, šai iestādei nosūta minēto nodokļu aprēķina veidlapu, neatbrīvo parējās Kopienas galvotājas apvienības no pienākuma maksāt nodokļus un citus maksājumus, ja tiek konstatēts, ka nodarījums vai pārkāpums izdarīts citā dalībvalstī nevis tajā, kurā uzsākts piedziņas process.

3. Nodokļu aprēķina veidlapu pēc vajadzības aizpilda divos vai trijos eksemplāros. Pirmais eksemplārs ir galvotājai apvienībai, kas saistīta ar muitas dienestu tajā dalībvalstī, kurā iesniegta piedziņas prasība. Otro eksemplāru patur izdevējs koordinējošā muitas iestāde. Vajadzības gadījumā izdevēja koordinējošā muitas iestāde trešo eksemplāru nosūta tam koordinējošai muitas iestādei, kura jurisdikcijā atrodas pagaidu ievešanas muitas iestāde.

461. pants

1. Ja tiek atklāts, ka nodarījums vai pārkāpums izdarīts citā dalībvalstī nevis tajā, kurā uzsākts piedziņas process, tad koordinējošā muitas iestāde sākotnējā procesa dalībvalstī lietu no savas puses slēdz.

2. Lai lietu slēgtu, minētā dalībvalsts nosūta koordinējošajai muitas iestādei procesa pārņēmējā dalībvalstī tās rīcībā esošās lietas saturu un vajadzības gadījumā atlīdzina galvotājai iestādei, ar ko tā saistīta, visas summas ko šī iestāde ieguldījusi vai sākotnēji apmaksājusi.

Taču lietu slēdz tikai tad, ja koordinējošā muitas iestāde sākotnējā procesa dalībvalstī no koordinējošās muitas iestādes procesa pārņēmējā dalībvalstī saņem apliecinājumu par jauna piedziņas procesa uzsākšanu saskaņā ar ATA konvencijas noteikumiem. Šo apliecinājumu sagatavo pēc 61. pielikumā dotā parauga.

3. Koordinējošā muitas iestāde dalībvalstī, kurā nodarījums vai pārkāpums izdarīts, piedziņas procesu pārņem un, vajadzības gadījumā, ievāc no galvotājas iestādes, ar ko tā saistīta, nodokļu un citu maksājumu summu pēc likmēm, kādas ir spēkā dalībvalstī, kurā šī muitas iestāde atrodas.

4. Process jāpārņem viena gada laikā pēc karnetes derīguma termiņa beigām, ar nosacījumu, ka maksājums nav kļuvis galīgs saskaņā ar ATA konvencijas 7. panta 2. vai 3. punktu. Ja minētai termiņš ir pārsniegts, tad piemēro 454. panta 3. punkta trešo un ceturto daļu.

10. NODAĻA

Pārvadāšana saskaņā ar veidlapas 302 procedūru

462. pants

1. Ja saskaņā ar Kodeksa 91. panta 2. punkta e) apakšpunktu un 163. panta 2. punkta e) apakšpunktu preces no vienas vietas Kopienas muitas teritorijā uz citu vietu tajā pašā teritorijā pārved ar veidlapu 302, kas izveidota atbilstīgi Ziemeļatlantijas līguma valstu konvencijai par to karaspēku tiesisko statusu, kura parakstīta 1951. gada 19. jūnijā Londonā, tad Kopienas muitas teritoriju saistībā ar noteikumiem, ar ko reglamentē minētās veidlapas izmantošanu šādos pārvadājumos, uzskata par vienotu teritoriju.

2. Ja 1. punktā minēta pārvadājuma laikā preces ved caur kādu trešu valsti, tad saistībā ar veidlapu 302 veicamas formalitātes kārto vietās, kur preces uz laiku izved no Kopienas muitas teritoriju un kur tās atkal ieved minētajā teritorijā.

3. Ja saistībā ar pārvadājumiem, ko veic ar veidlapu 302, vai tādu pārvadājumu laikā kādā dalībvalstī tiek atklāts nodarījums vai pārkāpums, tad iespējamo nodokļu un citu maksājumu piedziņu saskaņā ar Kopienas vai valsts noteikumiem veic minētā dalībvalsts, neskarot kriminālprocesu iespējamību.

4. Pēc analoģijas piemēro 454. panta 3. punktu.

11. NODAĻA

Kopienas tranzīta dokumentu izmantošana, lai piemērotu pasākumus attiecībā uz noteiktu preču izvešanu

463. pants

1. Šajā nodaļā ir izklāstīti nosacījumi, kas piemērojami precēm, kuras Kopienas muitas teritorijā pārvadā atbilstīgi kādai Kopienas tranzīta procedūrai vai atbilstīgi kādai citai muitas tranzīta procedūrai gadījumos, kad preču izvešana no Kopienas ir aizliegta vai kad izvešanai piemēro ierobežojumus, nodokļus vai citus maksājumus.

2. Tomēr šos nosacījumus piemēro vien tiktāl, ciktāl tas paredzēts saistībā ar pasākumu, ar kuru ieviests aizliegums, ierobežojums, nodokļi vai citi maksājumi un ciktāl tas neskar īpašos noteikumus, kas varētu būt piemērojami saistībā ar tādu pasākumu.

464. pants

Ja 463. panta 1. punktā minētām precēm piemēro kādu Kopienas tranzīta procedūru, tad galvenais atbildīgais Kopienas tranzīta dokumenta ailē "Preču apraksts" ieraksta vienu no šādām frāzēm:

- Salida de la Communidad sometida a restricciones,

- Udpassage fra Fællesskabet undergivet restriktioner,

- Ausgang aus der Gemeinschaft - Beschränkungen unterworfen,

- Έξοδος από την Κοινότητα υποκείμενη σε περιορισμούς,

- Export from the Community subject to restrictions,

- Sortie de la Communauté soumise à des restrictions,

- Uscita dalla Comunità assoggettata a restrizioni,

- Verlaten van de Gemeenschap aan beperkingen onderworpen,

- Saída da Comunidade sujeita a restrições,

- Salida de la Comunidad sujeta a pago de derechos,

- Udpassage fra Fællesskabet betinget af afgiftsbetaling,

- Ausgang aus der Gemeinschaft - Abgabenerhebungen unterworfen,

- Έξοδος από την Κοινότητα υποκείμενη σε επιθάρυνση,

- Export from the Community subject to duty,

- Sortie de la Communauté soumise à imposition,

- Uscita dalla Comunità assoggettata a tassazione,

- Verlaten van de Gemeenschap aan belastingheffing onderworpen,

- Saída da Comunidade sujeita a pagamento de imposições.

465. pants

1. Ja 463. panta 1. punktā minētām precēm piemēro tranzīta procedūru, kas nav Kopienas tranzīta procedūra, tad muitas iestāde, kurā kārto izsūtīšanas formalitātes, prasa aizpildīt 472. pantā minēto T5 kontroleksemplāru. Attiecīgā persona T5 kontroleksemplāra 104. ailē ieraksta vienu no 464. pantā dotām frāzēm.

2. Šā panta 1. punktā minētā muitas iestāde muitas dokumentā, ar ko preces paredzēts pārvadāt, ieraksta vienu no 464. pantā dotām frāzēm.

466. pants

Šās regulas 464. un 465. pantu nepiemēro, ja, deklarējot preces izvešanai no Kopienas muitas teritorijas, muitas iestādē, kur kārto izvešanas formalitātes, tiek sniegti pierādījumi, ka ir veikts administratīvs pasākums, ar kuru preces atbrīvotas no ierobežojuma, ka izvešanas nodokļi vai maksājumi ir samaksāti vai ka konkrētos apstākļos preces var ļaut izvest no Kopienas muitas teritorijas bez papildu formalitāšu kārtošanas.

467. pants

1. Ja saskaņā ar 463. panta 2. punktā minēto pasākumu jāsniedz galvojums, tad tādu galvojumu sniedz gadījumos, kad saskaņā ar muitas dokumentā ietverto informāciju 463. panta 1. punktā minētās preces, ko pārvadā no vienas vietas uz citu vietu Kopienas muitas teritorijā, no šās teritorijas izved ar transportu, kas nav aviotransports.

2. Galvojumu iesniedz vai nu tajā muitas iestādē, kurā veic preču izsūtīšanas brīdī kārtojamās formalitātes, vai arī jebkurā citā iestādē, ko tādam nolūkam izraugās minētās muitas iestādes piederības dalībvalsts, ievērojot šās dalībvalsts muitas dienestu izstrādātus noteikumus. Gadījumos, kad piemēro pasākumus, ar kuriem uzliek izvešanas nodokli vai citus maksājumus, galvojums nav jāsniedz, ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai, ja galvojums iesniegts citādi kā skaidrā naudā vai ja, pamatojoties uz galvenā atbildīgā identitāti, ir piešķirts atbrīvojums no nodrošinājuma.

468. pants

1. Šās regulas 465. pantu piemēro arī 463. panta 1. punktā minētām precēm, kuras ceļā no vienas vietas Kopienas muitas teritorijā uz citu vietu tajā pašā teritorijā šķērso kādas EBTA valsts teritoriju un kuras tālāk pārsūta no tādas valsts.

Ar izņēmumu no 482. panta, T5 kontroleksemplāra oriģinālu sūta līdzi precēm līdz kompetentajai muitas iestādei galamērķa dalībvalstī.

Nosūtītāja muitas iestāde nosaka termiņu, kādā preces atkal jāieved Kopienas muitas teritorijā.

2. Ja saskaņā ar 463. panta 2. punktā minēto pasākumu jāsniedz galvojumus, tad, ar izņēmumu no 467. panta, galvojumu sniedz par visiem pārvadājumiem, uz kuriem attiecas šā panta 1. punkts.

469. pants

Ja preces atkal nelaiž brīvā apritē uzreiz pēc to nogādāšanas galamērķa muitas iestādē, tad šā muitas iestādes ziņā ir attiecīgi rīkoties, lai īstenotu 463. panta 2. punktā minētos pasākumus.

470. pants

Ja 463. panta 1. punktā minētās preces pa gaisu vai citādi pārvadā saskaņā ar 467. pantu, bet tās neieved atpakaļ Kopienas muitas teritorijā noteiktā termiņā, tad tās uzskata par nelikumīgi izvestām no nosūtīšanas dalībvalsts uz trešu valsti, ja vien netiek konstatēts, ka preces zudušas nepārvaramas varas vai neparedzētu apstākļu dēļ.

12. NODAĻA

Noteikumi par dokumentiem (T5 kontroleksemplāru), kas izmantojami, piemērojot Kopienas pasākumus saistībā ar preču izmantošanas un/vai galamērķa pārbaudēm

471. pants

Šajā nodaļā:

a) "kompetentās iestādes" ir:

muitas dienesti vai citas iestādes, kas atbild par šās nodaļas piemērošanu;

b) "muitas iestāde" ir:

muitas iestāde vai cita iestāde, kas atbild par šās nodaļas piemērošanu vietējā līmenī.

472. pants

1. Ja, piemērojot kādu Kopienas pasākumu, tiek prasīti pierādījumi par to, ka ir ievēroti tāda pasākuma nosacījumi attiecībā uz Kopienas muitas teritorijā ievestu, no tās izvestu vai tajā pārvadātu preču izmantošanu un/vai galamērķi, tad tādus pierādījumus sniedz, uzrādot T5 kontroleksemplāru. T5 kontroleksemplārs ir aizpildīta T5 veidlapa, kurai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 478. pantu pievieno T5 BIS veidlapu vai vienu vai vairākus 479. vai 480. pantā paredzētos T5 kravas sarakstus.

Nav liegts vienlaikus, bet dažādiem mērķiem izmantot vairākus T5 kontroleksemplārus, ciktāl tas paredzēts Kopienas tiesību aktos.

2. Jebkurai personai, kas paraksta 1. punktā definētu T5 kontroleksemplāru, ir pienākums minētajā dokumentā aprakstītās preces nodot deklarētajam izmantojumam un/vai nosūtīt uz deklarēto galamērķi.

473. pants

T5 kontroleksemplāram izmantojamās veidlapas atbilst 63., 64. un 65. pielikumā dotiem paraugiem. Veidlapas aizpilda saskaņā ar 66. pielikumā doto skaidrojošo piezīmi un, attiecīgā gadījumā, arī saskaņā ar citos Kopienas tiesību aktos iekļautiem papildu noteikumiem. Dalībvalsts vajadzības gadījumā skaidrojošo piezīmi var izvērst.

T5 kontroleksemplāru izsniedz un izmanto saskaņā ar 476.—485. pantu.

474. pants

1. Izmanto rakstīšanai sagatavotu bāli zilu papīru, kas sver vismaz 40 g/m2. Papīram jābūt pietiekami biezam tā, lai lapas vienā pusē ierakstītā informācija netraucētu salasīt lapas otrā pusē ierakstīto informāciju. Papīram jābūt pietiekami izturīgam, lai ikdienas lietošanā tas viegli neplīstu vai neburzītos.

2. Veidlapu izmēri ir šādi:

a) T5 veidlapa (pēc parauga 63. pielikumā) un T5 BIS veidlapa (pēc parauga 64. pielikumā) ir 210 × 297 mm, bet garumā veidlapa var būt par 5 mm īsāka vai par 8 mm garāka,

b) T5 kravas saraksts ir 210 × 240 mm, bet garumā tas var būt par 5 mm īsāks vai par 8 mm garāks.

3. Veidlapu dažādos eksemplārus marķē šādās krāsās:

- oriģinālu labajā malā ir nepārtraukta melna mala,

- minētās malas platums ir aptuveni 3 mm.

4. Adresi, uz kādu veidlapas sūtāmas atpakaļ, kā arī svarīgo piezīmi veidlapas pirmajā lapā var iespiest sarkanā krāsā.

475. pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes var prasīt, lai uz T5 kontroleksemplāru veidlapām būtu norādīts tipogrāfijas nosaukums un adrese vai kāda zīme, pēc kuras tipogrāfiju iespējams identificēt.

476. pants

T5 kontroleksemplāru sagatavo kādā no Kopienas oficiālajām valodām, kas ir pieņemama kompetentajām iestādēm nosūtīšanas dalībvalstī.

Kompetentās iestādes pārējās dalībvalstīs, kurās dokumentu uzrāda, vajadzības gadījumā var prasīt tulkojumu attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālām valodām.

477. pants

1. T5 kontroleksemplāru aizpilda ar rakstāmmašīnu vai citā mašīnraksta vai tamlīdzīgā tehnikā. To var aizpildīt arī salasāmā rokrakstā ar tinti un drukātiem burtiem.

Veidlapā neko nedrīkst dzēst vai pārrakstīt. Labojumi izdarāmi, nepareizos datus pārsvītrojot un, attiecīgā gadījumā, pierakstot pareizos datus. Šādā veidā izdarītiem labojumiem pievieno labotājas personas iniciāļus, un labojumu autentiskumu apstiprina kompetentās iestādes.

2. T5 kontroleksemplāru var arī sagatavot un aizpildīt, izmantojot mehānisku reproducēšanas tehniku, ar noteikumu, ka precīzi tiek ievēroti visi noteikumi par paraugiem, papīru, izmēru, lietojamo valodu, salasāmību, dzēšanas un pārrakstīšanas aizliegumu un labojumiem.

478. pants

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes to teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem var ļaut T5 kontroleksemplāru papildināt ar vienu vai vairākām T5 BIS veidlapām gadījumos, kad visas šīs veidlapas attiecas uz vienu un to pašu preču sūtījumu, ko iekrauj vienā transportlīdzeklī un kam ir viens saņēmējs un viens izmantojums un/vai galamērķis.

2. T5 BIS papildveidlapu skaitu norāda 3. ailē T5 kontroleksemplārā, kuram veidlapas pievieno. T5 kontroleksemplāra reģistrācijas numuru norāda katras T5 papildveidlapas ailē, kas paredzēta reģistrācijas datiem. Kopējo skaitu iepakojumu, uz kuriem attiecas T5 kontroleksemplārs un T5 papildveidlapas, ieraksta T5 kontroleksemplāra 6. ailē.

479. pants

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes to teritorijā reģistrētiem uzņēmumiem var ļaut T5 kontroleksemplāru papildināt ar vienu vai vairākiem T5 kravas sarakstiem, kuros iekļauj datus, ko parasti ieraksta T5 veidlapu 31., 33., 35., 38., 100., 103. un 105. ailē, ar noteikumu, ka visas veidlapas attiecas uz vienu un to pašu preču sūtījumu, ko iekrauj vienā transportlīdzeklī un kam ir viens saņēmējs un viens izmantojums un/vai galamērķis.

2. Aizpildot T5 kravas sarakstu, drīkst izmantot tikai vienu veidlapas pusi. Katru pozīciju T5 kravas sarakstā pēc kārtas numurē, un sniedz visus datus, kas prasīti sleju nosaukumos.

Aiz pēdējā ieraksta novelk horizontālu līniju un neizmantoto laukumu pārsvītro, lai vēlāk nevarētu izdarīt papildinājumus. Uzskaitīto preču iepakojumu kopējo skaitu un preču kopējo bruto un neto svaru norāda attiecīgo sleju apakšā.

3. Ja izmanto T5 kravas sarakstus, tad pārsvītro 31., 33., 35., 38., 100., 103. un 105. aili T5 kontroleksemplārā, uz kuru saraksti attiecas, un kontroleksemplāram nedrīkst pievienot T5 BIS veidlapas.

4. Izmantoto T5 kravas sarakstu skaitu norāda T5 kontroleksemplāra 4. ailē. T5 kontroleksemplāra reģistrācijas numuru norāda katra T5 kravas saraksta ailē, kas paredzēta reģistrācijas datiem. Kopējo skaitu iepakojumu, uz kuriem attiecas visi kravas saraksti, ieraksta T5 kontroleksemplāra 6. ailē.

480. pants

1. Ar 479. panta 1. punktā minēto atļauju uzņēmumiem, kuru uzskaiti veic, izmantojot elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēmu, var ļaut izmantot ar tādu datu apstrādes sistēmu sagatavotus T5 kravas sarakstus, kuri, lai gan tajos iekļauti visi dati, kas prasīti pēc 65. pielikuma parauga iespiestā sarakstā, tomēr neatbilst visiem 473.—475. un 477. panta nosacījumiem, kā arī 479. panta 2. punkta noteikumam, ka katra pozīcija sarakstā pēc kārtas jānumurē. Tomēr tādus sarakstus sagatavo un aizpilda tā, lai attiecīgie kompetentās muitas iestādes tos varētu lietot bez grūtībām.

2. Atļauju dod tikai tiem uzņēmumiem, kas veikuši muitas iestādēm pieņemamus drošības pasākumus.

3. Šās regulas 479. panta 1. punktā minēto kravas sarakstu vietā var ļaut izmantot aprakstošus sarakstus, kas sagatavoti nosūtīšanas/izvešanas formalitāšu kārtošanai, pat tad, ja aprakstošos sarakstus izmanto uzņēmumi, kuru uzskaites pamatā nav elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēma.

4. Atļaujas turētājs ir atbildīgs par gadījumiem, kad viņa sagatavotus kravas sarakstus kāda persona izmanto krāpšanai.

481. pants

1. Attiecīgā persona T5 kontroleksemplāru veidlapas un, attiecīgos gadījumos, T5 BIS papildveidlapas vai T5 kravas sarakstus sagatavo vienā oriģinālā ar vismaz vienu kopiju. Gan uz oriģināla, gan uz kopijām jābūt attiecīgās personas pašrocīgam parakstam.

2. T5 kontroleksemplārā un, attiecīgos gadījumos, T5 BIS papildveidlapās vai T5 kravas sarakstos iekļauj visus tos datus attiecībā uz preču aprakstu un jebkādu papildinformāciju, kas prasīta noteikumos par Kopienas pasākumu, ar ko noteikta kontrole.

3. Ja precēm nepiemēro Kopienas tranzīta procedūru, tad T5 kontroleksemplārā jāiekļauj atsauce uz dokumentu, kas apliecina citu tranzīta procedūru, ja tādu piemēro. Ja nepiemēro nevienu tranzīta procedūru, tad ieraksta vienu no šādām frāzēm:

- mercancías fuera del procedimiento de tránsito,

- ingen forsendelsesprocedure,

- nicht im Versandverfahren befindliche Waren,

- είτε σε μνεία "Εμπορεύματα εκτός διαδικασίας διαμετακόμισης",

- goods not covered by a transit procedure,

- marchandises hors procédure de transit,

- merci non vincolate ad una procedura di transito,

- goederen niet geplaatst onder een regeling voor douanevervoer,

- mercadorias não abrangidas por um procedimento de trânsito.

4. Kopienas tranzīta dokumentā vai dokumentā, kas attiecas uz citu izmantotu tranzīta procedūru, iekļauj atsauci uz vienu vai vairākiem izsniegtiem T5 kontroleksemplāriem.

482. pants

1. Ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai vai kādai citai muitas tranzīta procedūrai, tad T5 kontroleksemplāru izsniedz nosūtītāja muitas iestāde. Nosūtītāja muitas iestāde patur T5 kontroleksemplāra kopiju. T5 kontroleksemplāra oriģinālu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā dokumentu, kas attiecas uz izmantoto tranzīta procedūru, sūta līdzi precēm vismaz līdz muitas iestādei, kurā pārbauda preču izmantojumu un/vai galamērķi.

2. Ja precēm, kurām jāpārbauda to izmantojums un/vai galamērķis, tranzīta procedūru nepiemēro, tad T5 kontroleksemplāru izsniedz kompetentās iestādes nosūtīšanas dalībvalstī. Šīs kompetentās iestādes patur T5 kontroleksemplāra kopiju.

T5 kontroleksemplārā iekļauj vienu no 481. panta 3. punktā minētām frāzēm.

3. T5 kontroleksemplāram un, vajadzības gadījumā, T5 BIS veidlapai un/vai T5 kravas sarakstiem autentiskumu piešķir kompetentās iestādes nosūtīšanas dalībvalstī. Piešķirot autentiskumu, minēto dokumentu A ailē (aizpilda sākuma iestāde) tiek iekļauti šādi dati:

a) ja izmanto T5 kontroleksemplāru — nosūtītājas muitas iestādes nosaukums un zīmogs, kompetentās personas paraksts, autentiskuma piešķiršanas datums un reģistrācijas numurs, kurš veidlapā var būt iespiests jau iepriekš;

b) ja izmanto T5 BIS veidlapas un/vai T5 kravas sarakstus — uz T5 kontroleksemplāra norādītais numurs. Šo numuru vai nu iespiež ar zīmogu, uz kura redzams nosūtītājas muitas iestādes nosaukums, vai arī ieraksta ar roku. Ja numuru ieraksta ar roku, tad tam pievieno minētā muitas iestādes oficiālo zīmogu.

Tiklīdz visas administratīvās formalitātes nokārtotas, šo dokumentu oriģinālus nogādā atpakaļ attiecīgām personām.

4. Preces un T5 kontroleksemplāru oriģinālus uzrāda galamērķa muitas iestādē.

483. pants

1. Galamērķa muitas iestāde pārbauda vai uz savu atbildību uzdod pārbaudīt noteikto vai paredzēto izmantojumu un/vai galamērķi.

2. Galamērķa muitas iestāde reģistrē T5 kontroleksemplārā ierakstītos datus, attiecīgos gadījumos paturot kontroleksemplāra fotokopiju, kā arī veikto pārbaužu rezultātus.

3. Neskarot 485. pantu, pēc tam, kad nokārtotas visas formalitātes un dota galamērķa muitas iestādes vīza, galamērķa muitas iestāde T5 kontroleksemplāra oriģinālu nosūta atpakaļ pēc adreses, kas norādīta ailē "Nosūtīt atpakaļ uz šādu adresi".

484. pants

Personas, kas galamērķa muitas iestādē uzrāda T5 kontroleksemplāru un sūtījumu, uz kuru tas attiecas, var lūgt izsniegt kvīti, kas sagatavota pēc 47. pielikumā dotā parauga.

Kvīts neatvieto T5 kontroleksemplāru.

485. pants

1. Ja preces sūta ar T5 kontroleksemplāru, tad dalībvalstu muitas iestādes ļauj tādu sūtījumu un T5 kontroleksemplāru dalīt, pirms pabeigta procedūra, saistībā ar kuru veidlapa izsniegta. Sūtījumus, kas iegūti tādas dalīšanas iznākumā, var dalīt vēlreiz.

2. Šā panta 1. punkts neskar Kopienas pasākumu piemērošanu intervences produktiem, kuriem jāpārbauda izmantojums un/vai galamērķis un kurus pirms to īpašās izmantošanas un/vai galamērķa sasniegšanas pārstrādā kādā citā dalībvalstī.

3. Šā panta 1. punktā minēto dalīšanu veic saskaņā ar 4.—7. punktu. Dalībvalstīm ir tiesības nepiemērot šos noteikums gadījumos, kad visus dalīšanas iznākumā iegūtos sūtījumus paredzēts konkrēti izmantot vai nogādāt galamērķī tajā pašā dalībvalstī, kurā notiek dalīšana.

4. Muitas iestāde, kurā notiek dalīšanas, saskaņā ar 481. pantu par katru sadalītā sūtījuma daļu izsniedz T5 kontroleksemplāra izrakstu, šim nolūkam izmantojot T5 kontroleksemplāru.

Katrā izrakstā cita starpā iekļauj papildu informāciju, kas iekļauta sākotnējā T5 kontroleksemplāra 100., 104., 105., 106. un 107. ailē, kā arī norāda tīrsvaru un tīro daudzumu precēm, uz kurām konkrētais izraksts attiecas. Katra izraksta 106. ailē ieraksta sākotnējā T5 kontroleksemplāra reģistrācijas numuru un datumu, kā arī izdevēju muitas iestādi un valsti, izmantojot vienu no šādiem tekstiem:

- Extracto del ejemplar de control: …

(número, fecha, oficina y país de expedición)

- Udskrift af kontroleksemplar: …

(nummer, dato, udstedelsessted og land)

- Auszug aus dem Kontrollexemplar: …

(Nummer, Datum, ausstellende Stelle und Ausstellungsland)

- Απόσπασμα του αντιτύπου ελέγχου: …

(αριθμός, ημερομηνία, γραφείο και χώρα εκδόσεως)

- Extract of control copy: …

(Number, date, office and country of issue)

- Extrait de l'exemplaire de contrôle: …

(numéro, date, bureau et pays de délivrance)

- Estratto dell'esemplare di controllo: …

(numero, data, ufficio e paese di emissione)

- Uittreksel uit controle-exemplaar: …

(nummer, datum, kantoor en land van afgifte)

- Extracto do exemplar de controlo: …

(número, data, estância, país de emissão)

5. Muitas iestādē, kur notiek dalīšana, uz sākotnējā T5 kontroleksemplāra norāda, ka veidlapa ir sadalīta. To dara, ailē "izmantošanas un/vai galamērķa kontrole" ierakstot vienu no šādām frāzēm:

- … (número) extractos expedidos - copias adjuntas,

- … (antal) udstedte udskrifter - kopier vedføjet,

- … (Anzahl) Auszüge ausgestellt - Durchschriften liegen bei,

- … (αριθμός) εκδοθέντα αποσπάσματα -συνημμένα αντίγραφα,

- … (number) extracts issued - copies attached,

- … (nombre) extraits délivrés - copies ci-jointes,

- … (numero) estratti rilasciati - copie allegate,

- … (aantal) uittreksels afgegeven - kopieën bijgevoegd,

- .

Sākotnējo T5 kontroleksemplāru tūlīt nosūta atpakaļ pēc adreses, kas norādīta ailē "Nosūtīt atpakaļ uz šādu adresi", pievienojot arī izsniegto izrakstu kopijas.

Muitas iestādē, kurā notiek dalīšana, patur T5 kontroleksemplāra oriģināla un izsniegto izrakstu kopijas.

6. T5 kontroleksemplāru izrakstu oriģinālus, kā arī ar procedūru saistītos dokumentus, ja tādi pastāv, sūta līdzi katrai sadalītā sūtījuma daļai.

7. Kompetentās muitas iestādes dalībvalstī, kas ir galamērķis sadalītā sūtījuma daļām, pārbauda vai uz savu atbildību uzdod pārbaudīt noteikto vai paredzēto izmantojumu un/vai galamērķi. Minētās muitas iestādes izrakstos norāda vajadzīgos datus un saskaņā ar 483. panta 3. punktu izrakstus nosūta atpakaļ pēc adreses, kas norādīta ailē "Nosūtīt atpakaļ uz šādu adresi".

8. Ja sūtījumu dala otrreiz, kā minēts 1. punktā, tad pēc analoģijas piemēro 2.—7. punktu.

486. pants

1. T5 kontroleksemplāru var izdot ar atpakaļejošu spēku, ar nosacījumu, ka:

- attiecīgā persona nav atbildīga par nepieteikšanos uz šo dokumentu vai par tā neizsniegšanu preču izsūtīšanas brīdī, vai arī tā muitas iestādēm pieņemamā veidā var pierādīt, ka minēto darbību neveikšanas iemesls nav šās personas nolaidība vai ierasta nerūpība,

- attiecīgā persona pierāda, ka T5 kontroleksemplārs attiecas uz precēm, par kurām nokārtotas visas administratīvās formalitātes,

- attiecīgā persona uzrāda dokumentus, kas vajadzīgi T5 kontroleksemplāra izsniegšanai,

- muitas iestādēm pieņemamā veidā tiek konstatēts, ka T5 kontroleksemplāra izsniegšana ar atpakaļejošu spēku nevar dot finansiālas priekšrocības, kas citādi nepienāktos, ņemot vērā izmantoto tranzīta procedūru, preču muitas statusu un to izmantošanu un/vai galamērķi.

2. Ja T5 kontroleksemplāru izdod ar atpakaļejošu spēku, tad uz tā sarkanā krāsā ieraksta vienu no šādām frāzēm:

- Expedido a posteriori,

- Udstedt efterfølgende,

- Nachträglich ausgestellt,

- Εκδοθέν εκ των υστέρων,

- Issued retroactively,

- Délivré a posteriori,

- Rilasciato a posteriori,

- Achteraf afgegeven,

- Emitido a posteriori.

Tāpat attiecīgā persona T5 kontroleksemplārā ieraksta datus, pēc kuriem identificēt transportlīdzekli, ar kuru preces nosūtītas, izsūtīšanas dienu un, attiecīgos gadījumos, dienu, kurā preces uzrādītas galamērķa iestādē.

3. Ar atpakaļejošu spēku izdotā T5 kontroleksemplārā galamērķa muitas iestāde atzīmes var izdarīt vienīgi tad, ja šī muitas iestāde pārliecinās, ka preces, uz kurām dokuments attiecas, ir izlietotas tam mērķim un/vai nogādātas tajā galamērķī, kas paredzēts attiecīgā Kopienas pasākumā par šo preču ievešanu, izvešanu vai pārvadāšanu Kopienas muitas teritorijā.

4. T5 kontroleksemplāru, T5 kontroleksemplāru izrakstu, T5 BIS papildveidlapu un T5 kravas sarakstu dublikātus var izsniegt gadījumos, kad oriģināli ir nozaudēti. Uz dublikāta sarkaniem drukātiem burtiem ieraksta vārdu "DUBLIKĀTS", uzliek dublikāta izdevējas muitas iestādes zīmogu un parakstās kompetentā amatpersona.

487. pants

Ar izņēmumu no 472. panta un ja nav prasīts citādi noteikumos par attiecīgo Kopienas pasākumu, katrai dalībvalstij ir tiesības saskaņā ar valsts procedūrām prasīt pierādījumus par to, ka preces ir izmantotas paredzētam mērķim un/vai nogādātas paredzētā galamērķī, ar noteikumu, ka preces neizved no konkrētās dalībvalsts teritorijas pirms tās izlietotas paredzētam mērķim un/vai nogādātas paredzētā galamērķī.

488. pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes savas kompetences robežās var ļaut personām, kas atbilst 489. panta nosacījumiem un plāno nosūtīt preces, par kurām jāsagatavo T5 kontroleksemplārs (še turpmāk "atzītais nosūtītājs"), nosūtītājā muitas iestādē neuzrādīt ne attiecīgās preces, ne par tām sagatavoto T5 kontroleksemplāru.

489. pants

1. Iepriekš 488. pantā minēto atļauju piešķir tikai tādām personām:

a) kuras bieži sūta preces;

b) kuru uzskaite ļauj muitas iestādēm pārbaudīt to darbības;

c) kuras nodrošina galvojumu, ja tas ir nosacījums T5 kontroleksemplāra izsniegšanai;

un

d) kuras nav izdarījušas rupjus vai vairākkārtējus muitas vai nodokļu tiesību aktu pārkāpumus.

2. Kompetentās iestādes veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek sniegts 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais galvojums.

490. pants

Kompetento iestāžu izdotā atļaujā cita starpā norāda:

a) vienu vai vairākas muitas iestādes, kuras saistībā ar sūtījumiem ir kompetentas būt par nosūtītājām muitas iestādēm;

b) termiņu un kārtību, kādā atzītajam sūtītājam jāsniedz ziņas nosūtītājai muitas iestādei par paredzētiem sūtījumiem, lai muitas iestāde pirms preču izsūtīšanas varētu izdarīt vajadzīgās pārbaudes;

c) termiņu, kādā preces jāuzrāda galamērķa muitas iestādē; šo termiņu nosaka, pamatojoties uz pārvadāšanas nosacījumiem;

d) veicamos identifikācijas pasākumus. Šādā nolūkā kompetentās iestādes var noteikt, ka uz transportlīdzekļa vai iepakojumiem jābūt īpašām muitas iestāžu apstiprinātām plombām, ko piestiprina atzītais nosūtītājs.

491. pants

1. Atļaujā nosaka, ka aili, ko T5 kontroleksemplāra veidlapā paredzēts aizpildīt nosūtītājai muitas iestādei:

a) iepriekš apzīmogo ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu un paraksta šās muitas iestādes amatpersona;

vai

b) atzītais nosūtītāja apzīmogo ar īpašu metāla zīmogu, ko apstiprinājušas muitas iestādes un kas atbilst 62. pielikumā dotam paraugam. Zīmoga nospiedums uz veidlapām var būt iepriekš iespiests, ja iespiešana ir uzticēta tādam nolūkam apstiprinātai tipogrāfijai.

Atzītais nosūtītājs šo aili aizpilda, norādot preču nosūtīšanas dienu, un piešķir deklarācijai numuru saskaņā ar šim nolūkam atļaujā izklāstītiem noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes var noteikt, ka identifikācijas nolūkos jāizmanto veidlapas ar īpašu atšķirības zīmi.

492. pants

1. Atzītais nosūtītājs ne vēlāk kā preču izsūtīšanas brīdī pienācīgi aizpildīta T5 kontroleksemplāra ailē "Nosūtītājas muitas iestādes kontrole" attiecīgos gadījumos ieraksta termiņu, kādā preces uzrādāmas galamērķa muitas iestādē, atsauces uz nosūtīšanas dalībvalstī prasītiem izvešanas dokumentiem, piemērotos identifikācijas pasākumus un vienu no šādām vīzām:

- Procedimiento simplificado,

- Forenklet fremgangsmåde,

- Vereinfachtes Verfahren,

- Απλουστευμένη διαδικασία,

- Simplified procedure,

- Procédure simplifée,

- Procedura semplificata,

- Vereenvoudigde regeling,

- Procedimento simplificado.

2. Pēc preču izsūtīšanas atzītais nosūtītājs tūlīt nosūta nosūtītājai muitas iestādei T5 kontroleksemplāra kopiju, kam pievieno jebkādus īpašos dokumentus, uz kuru pamata T5 kontroleksemplārs ticis sagatavots.

3. Ja nosūtītāja muitas iestāde preču izsūtīšanas brīdī veic kontroli, tad šī muitas iestāde to atzīmē T5 kontroleksemplāra ailē "Kontrole nosūtītājā muitas iestādē".

4. Ar nolūku pierādīt, ka T5 kontroleksemplārā minētās preces ir izmantotas paredzētam mērķim un/vai sasniegušas paredzēto galamērķi, uzskata, ka pienācīgi aizpildītu T5 kontroleksemplāru, kurā ierakstīta 1. punktā prasītā informāciju un ko parakstījis atzītais nosūtītājs, ir izsniegusi nosūtītāja muitas iestāde, kura iepriekš veidlapām piešķīrusi autentiskumu saskaņā ar 491. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai uz kuru ir atsauce 491. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā īpašā zīmoga nospiedumā.

493. pants

1. Atzītais nosūtītājs:

a) ievēro šās nodaļas noteikumus un atļaujas nosacījumus;

b) veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu drošu glabāšanu īpašajam zīmogam vai veidlapām, uz kurām ir nosūtītājas muitas iestādes zīmoga vai īpašā zīmoga nospiedums.

2. Atzītais nosūtītājs uzņemas atbildību par sekām, jo īpaši finansiālām sekām, ko varētu izraisīt kļūdas, izlaidumi vai citi trūkumi viņa sagatavotā T5 kontroleksemplārā vai to procedūru izpildē, kas viņam ir saistošas saskaņā ar 488. pantā minēto atļauju.

3. Ja kāda persona ļaunprātīgi izmantojusi T5 kontroleksemplāra veidlapas, kas iepriekš apzīmogotas ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu vai ar īpašo zīmogu, tad atzītais nosūtītājs, neskarot iespējamus kriminālprocesus, ir atbildīgs par nenomaksātu nodokļu un citu maksājumu samaksāšanu, kā arī par ļaunprātīgās izmantošanas dēļ nelikumīgi gūtu mantisku labumu atlīdzināšanu, ja vien viņš nepierāda muitas iestādēm, kuras viņu atzinušas, ka viņš ir veicis 1. panta b) apakšpunktā paredzētos pasākumus.

494. pants

1. Kompetentās iestādes var atļaut atzītajam nosūtītājam neparakstīt T5 kontroleksemplāra veidlapas, uz kurām ir 62. pielikumā minētais īpašais zīmogs, ja veidlapas sagatavo, izmantojot elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēmu. Tādu atļauju dod ar nosacījumu, ka atzītais nosūtītājs iepriekš šīm iestādēm rakstiski ir apliecinājis, ka neatkarīgi no iespējamas kriminālvajāšanas atbild par nenomaksātu nodokļu un citu maksājumu samaksāšanu, kā arī par tādu mantisku labumu atlīdzināšanu, kas gūti, nelikumīgi izmantojot T5 kontroleksemplārus, uz kuriem ir īpašais zīmogs.

2. Saskaņā ar 1. punktu sagatavotu T5 kontroleksemplāru ailē, kas paredzēta deklarētāja parakstam, ieraksta vienu no šādām vīzām:

- Dispensa de firma,

- Fritaget for underskrift,

- Freistellung von der Unterschriftsleistung,

- Δεν απαιτείται υπογραφή,

- Signature waived,

- Dispense de signature,

- Dispensa dalla firma,

- Van ondertekening vrijgesteld,

- Dispensada a assinatura.

495. pants

Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2823/87 [14] I, II un III pielikumā dotās veidlapas, ko izmantoja pirms šās regulas stāšanās spēkā, var turpināt izmantot līdz ir izsmelti krājumi vai, vēlākais, līdz 1995. gada 31. decembrim.

III SADAĻA

MUITAS PROCEDŪRAS AR SAIMNIECISKU NOZĪMI

1. NODAĻA

Kopīgi noteikumi

1. iedaļa

Definīcijas

496. pants

Šajā sadaļā:

a) "muitas uzraudzības iestāde" ir muitas iestāde, ko atļaujas izdevējas dalībvalsts muitas dienesti pilnvarojuši uzraudzīt attiecīgo procedūru atbilstīgi atļaujā ietvertām norādēm;

b) "procedūras sākuma muitas iestāde" ir viena vai vairākas muitas iestādes, ko atļaujas izdevējas dalībvalsts muitas dienesti pilnvarojuši pieņemt deklarācijas par preču nodošanu atļaujā norādītai vienai vai vairākām procedūrām;

c) "procedūras noslēgšanas muitas iestāde" ir muitas iestāde, ko atļaujas izdevējas dalībvalsts muitas dienesti pēc tam, kad preces nodotas muitas procedūrā ar saimniecisku nozīmi, pilnvarojušas pieņemt deklarācijas par preču nodošanu atzītai muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, kas norādīta atļaujā.

2. iedaļa

Atļauja izmantot procedūru — parastā procedūra

497. pants

1. Neskarot šā panta 3. punktu un 568., 656., 695. un 760. pantu, pieteikumu uz atļauju izmantot muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi (tostarp, pieteikumus uz atļauju saimniekot muitas noliktavā vai izmantot muitas noliktavas procedūru), še turpmāk "pieteikums", iesniedz rakstveidā.

Pieteikums atbilst attiecīgam paraugam 67. pielikumā. Pieteikuma iesniedzējs pieteikumā sniedz visu informāciju pa pozīcijām, kas uzskaitītas minētajā paraugā, ņemot vērā 67/A—67/E pielikumu un piezīmes. Pieteikumā nav vajadzīgs pārrakstīt piezīmes. Pieteikumu datē un paraksta.

Ja izraudzītais muitas dienests pieteikumā sniegto informāciju uzskata par nepietiekamu, tad šis punkts neliedz šim dienestam pieteikuma iesniedzējam likt sagādāt papildu informāciju, kā arī prasīt citus datus, kas vajadzīgi noteikumu piemērošanai citās jomās ārpus šās sadaļas.

2. Pieteikumā iekļauj atsauci uz visiem apliecinošiem pierādījumiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pieteikumā sniedzamiem datiem un kuru uzrādīšana ir vajadzīga pieteikuma novērtēšanai, vai arī šādu pierādījumu vai dokumentu oriģinālus vai kopijas pievieno pieteikumam. Pieteikumu var izvērst uz vairākām lapām, ja jāsniedz plašāka informācija. Minētie dokumenti, pierādījumi vai papildu lapas ir attiecīgā pieteikuma sastāvdaļa. Pieteikumā norāda pielikumu skaitu.

3. Izskatot katru gadījumu atsevišķi, muitas dienesti atļaujas turētājam var ļaut iesniegt rakstisku pieteikumu uz atļaujas atjaunošanu vai grozīšanu, tādā pieteikumā iekļaujot datus par iepriekšējo atļauju un norādot izdarāmās izmaiņas.

4. Neskarot 568., 656., 695. un 760. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras, pieteikumu, kas neatbilst šā panta prasībām un ko neiesniedz atbilstīgi 509., 555., 651., 691. un 750. pantam, nepieņem.

498. pants

Iesniedzēja parakstīta pieteikuma iesniegšana liecina, ka attiecīgā persona vēlas izmantot pieprasīto muitas procedūru un, neskarot iespēju piemērot sodus, saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošiem noteikumiem atbild par:

- deklarācijā sniegto ziņu pareizību,

- pievienoto dokumentu autentiskumu, un

- visu ar pieprasīto muitas procedūru saistīto pienākumu pildīšanu.

499. pants

1. Pirms atļaujas izdošanas muitas dienesti, kas ir kompetenti atļauju dot, pārliecinās, vai ir ievēroti visi atļaujas piešķiršanas nosacījumi.

2. Atļauju nedod, ja pieteikums nav pieņemams 497. panta 4. punkta nozīmē.

500. pants

1. Neskarot 568., 656., 695. un 760. pantu, atļauju izmantot muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi kā tas paredzēts Kodeksa 85. pantā (tostarp, atļauju saimniekot muitas noliktavā vai izmantot muitas noliktavas procedūru) sagatavo pēc parauga, kas atbilst attiecīgiem noteikumiem 68/A—68/E pielikumā. Atļauju paraksta un datē.

2. Par atļaujas izdošanu ziņo pieteikuma iesniedzējam.

3. Neskarot 556. panta 1. punktā un 751. panta 1. punktā paredzētos izņēmumus, atļauja stājas spēkā tās izdošanas dienā.

4. Atļaujas var attiekties uz attiecīgās procedūras vienu vai vairākām reģistrācijām.

5. Ar izņēmumu no 1. punkta, ja pēc pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar 497. panta 3. punktu tiek atjaunota vai grozīta iepriekš izdota atļauja, tad muitas dienesti, katru gadījumu izskatot atsevišķi, var vai nu pieņemt lēmumu par maināmām ailēm, atsaucoties uz grozāmo atļauju, vai arī izdot jaunu atļauju.

501. pants

1. Ja nav spēkā kāds no atļaujas piešķiršanas nosacījumiem, tad muitas dienesti pieteikumu noraida.

2. Lēmumu par pieteikuma noraidīšanu pieņem rakstveidā, un to nosūta pretendentam saskaņā ar Kodeksa 6. panta 3. punktu.

502. pants

1. Muitas dienesti pieteikumus un to pielikumus, kā arī izdotās atļaujas patur.

2. Atļaujas piešķiršanas gadījumā pieteikumu, pielikumus un atļauju saglabā vismaz trīs gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā beidzas atļaujas derīguma termiņš, vai — ja dod atļauju saimniekot muitas noliktavā vai izmantot muitas noliktavas procedūru — vismaz trīs gadus pēc tā kalendārā mēneša beigām, kurā atļauju anulē vai atsauc.

3. Pieteikuma noraidīšanas vai atļaujas atcelšanas vai atsaukšanas gadījumā, pieteikumu un attiecīgi vai nu lēmumu par tā noraidīšanu, vai atļauju, kā arī visus pielikumus saglabā vismaz trīs gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā pieteikumu noraida vai atļauju anulē vai atsauc.

2. NODAĻA

Glabāšana muitas noliktavā

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

1. apakšiedaļa

Noliktavu definīcijas un veidi

503. pants

Šajā nodaļā:

a) "lauksaimniecības preces" ir preces, uz kurām attiecas regulas, kas minētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 565/80 [15] 1. pantā. Preces, uz kurām attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 3033/80 [16] (preces, kas iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecību produktus) vai (EEK) Nr. 3035/80 [17] (lauksaimniecības produkti, ko izved kā preces, uz kurām neattiecas Līguma II pielikums), uzskata par lauksaimniecības precēm;

b) "avansa maksājums" ir pirms preču izvešanas veikts maksājums, kas līdzvērtīgs eksporta kompensācijai, ja tāds maksājums paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 565/80;

c) "priekšmaksas preces" ir preces, kuras paredzēts izvest nemainītā veidā un kurām piemēro avansa maksājumu, neatkarīgi no tāda maksājuma definējuma Kopienas noteikumos, kuros tas noteikts;

d) "priekšmaksas pamatprodukts" ir produkts, kuru paredzēts izvest kā pārstrādes produktu, kas apstrādāts vairāk, nekā minēts 532. pantā, un kuram piemēro avansa maksājumu;

e) "pārstrādes preces" ir produkti vai preces, kas iegūtas, apstrādājot priekšmaksas pamatproduktus, neatkarīgi no definējuma Kopienas noteikumos, kuros paredzēts avansa maksājums.

504. pants

1. Neskarot 2. un 3. punktu, muitas noliktavas, kurās preces glabā saskaņā ar muitas noliktavas procedūru, klasificē šādi:

- A tipa noliktava: publiska noliktava, kas atbilst Kodeksa 99. panta otrās daļas pirmajam ievilkumam un par ko atbild muitas noliktavas pārzinis,

- B tipa noliktava: publiska noliktava, kas atbilst Kodeksa 99. panta otrās daļas pirmajam ievilkumam un par ko saskaņā ar Kodeksa 102. panta 1. punktu atbild katrs tās lietotājs, ievērojot Kodeksa 105. panta otro daļu,

- C tipa noliktava: privāta noliktava, kura atbilst Kodeksa 99. panta otrās daļas otrajam ievilkumam un kuras noliktavas pārzinis ir tā pati persona, kas tās lietotājs, bet viņam nav noteikti jābūt preču īpašniekam,

- D tipa noliktava: privāta noliktava, kura atbilst Kodeksa 99. panta otrās daļas otrajam ievilkumam un kuras noliktavas pārzinis ir tā pati persona, kas tās lietotājs, bet viņam nav noteikti jābūt preču īpašniekam, piemērojot Kodeksa 112. panta 3. punktā minēto procedūru.

2. Muitas noliktavas procedūru privātā noliktavā, kura atbilst Kodeksa 99. panta otrās daļas otrajam ievilkumam un kuras noliktavas pārzinis ir tā pati persona, kas tās lietotājs, bet viņam nav noteikti jābūt preču īpašniekam, var piemērot arī saskaņā ar sistēmu, kas preces ļauj glabāt glabātavā, kura pieder atļaujas turētājam atbilstīgi Kodeksa 98. panta 3. punktam. Šo sistēmu klasificē kā E tipa noliktavu.

3. Ja publiskā noliktavā, kas atbilst Kodeksa 99. panta otrās daļas pirmajam ievilkumam, saimnieko muitas dienesti, tad to klasificē kā F tipa noliktavu.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minēto tipu noliktavas nedrīkst apvienot vienās un tajās pašās telpās vai vienā un tajā pašā atrašanās vietā.

2. apakšiedaļa

Muitas noliktavu izvietošana

505. pants

1. Izņemot E un F tipa noliktavas, muitas noliktava atrodas muitas dienestu atzītās telpās vai citā noteiktā vietā.

2. Ja muitas dienesti nolemj saimniekot F tipa noliktavā, tad tās izraugās attiecīgas telpas vai vietu. Tādu lēmumu publicē tāpat kā attiecīgās dalībvalsts normatīvos un administratīvos aktus.

3. Arī vietas, ko muitas dienesti saskaņā ar 185. pantu apstiprina kā "pagaidu glabātavas" vai kurās šie dienesti saimnieko, var atzīt par A tipa, B tipa, C tipa vai D tipa noliktavām vai tajās saimniekot kā F tipa noliktavās.

506. pants

A tipa, C tipa, D tipa un E tipa noliktavas saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 [18] 38. pantu var apstiprināt arī par provianta noliktavām.

3. apakšiedaļa

Tirdzniecības politikas pasākumi

507. pants

Ja Kopienas aktos paredzēta tirdzniecības politikas pasākumu piemērošana:

a) preču laišanai brīvā apgrozībā, tad tādus pasākumus nepiemēro ne tad, kad preces nodod muitas noliktavas procedūrā, ne arī vēlāk, kamēr preces paliek šajā noliktavā;

b) preču ievešanai Kopienas muitas teritorijā, tad tādus pasākumus sāk piemērot tad, kad ārpuskopienas preces nodod muitas noliktavas procedūrā;

c) preču izvešanai, tad tādus pasākumus piemēro tad, kad Kopienas preces izved no Kopienas muitas teritorijas pēc tam, kad tās nodotas muitas noliktavas procedūrā.

2. iedaļa

Noteikumi par atļaujas piešķiršanu

508. pants

Šās iedaļas noteikumus piemēro visu veidu noliktavām, izņemot F tipa noliktavām.

509. pants

Pieteikumu uz atļauju saskaņā ar 497. pantu un 67/A pielikumu iesniedz tās dalībvalsts izraudzītiem muitas dienestiem, kurā atrodas par muitas noliktavām apstiprināmās vietas, bet attiecībā uz E tipa noliktavām — tās dalībvalsts izraudzītām muitas dienestiem, kurā tiek veikta noliktavas pārziņa galvenā uzskaite.

510. pants

1. Atļauju var piešķirt tikai tad, ja pretendents apliecina, ka pastāv patiesa saimnieciska vajadzība preces uzglabāt noliktavā, un ja noliktava pamatā paredzēta preču glabāšanai; tomēr preces saskaņā ar Kodeksa 106. un 109. pantu var parastajā veidā apkopt, ievest pārstrādei vai pārstrādāt muitas uzraudzībā, ar noteikumu, ka tādas darbības nav svarīgākas par preču uzglabāšanu.

2. Piemērojot Kodeksa 86. pantu un vērtējot, vai muitas noliktavas uzraudzības un kontroles administratīvās izmaksas ir proporcionāli samērojamas ar vajadzību pēc preču uzglabāšanas, cita starpā ņem vērā muitas noliktavas tipu un procedūras, ko tajā iespējams piemērot.

511. pants

1. Atļaujas izdod muitas dienesti, kurus izraugās katra dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums saskaņā ar 509. pantu.

Atļaujas stājas spēkā to izdošanas dienā vai uz tām norādītā vēlākā dienā. Taču gadījumos, kad pretendents lūdz atļauju saimniekot privātā noliktavā un muitas dienesti rakstveidā, bet nevis izmantojot 68/A pielikumā minēto veidlapu, viņam īpašā kārtā ziņo par savu piekrišanu tādu atļauju dot, atļauja stājas spēkā tādas paziņošanas dienā. Paziņojuma kopiju pievieno atļaujai, un tā ir atļaujas sastāvdaļa.

2. Neskarot noteikumus par atcelšanu, atsaukšanu un grozīšanu, atļaujas izdod uz nenoteiktu laiku.

3. Cita starpā atļaujās norāda muitas iestādi, kas atbild par muitas noliktavas uzraudzīšanu. Tāpat atļaujās attiecīgos gadījumos var norādīt, ka preces, kas ir bīstamas, kas varētu bojāt citas preces vai kas citu iemeslu dēļ uzglabājamas īpašā veidā, jānovieto īpaši sagatavotās telpās.

Attiecībā uz privātām noliktavām atļaujā var norādīt arī to, kādu kategoriju preces noliktavā drīkst pieņemt.

4. Ja attiecīgā persona lūdz atļauju preces uzrādīt vai tās deklarēt procedūrai kādā muitas iestādē, kas nav muitas uzraudzības iestāde, un tas netraucētu konkrēto darbību pareizu izpildi, tad muitas dienesti var pilnvarot vienu vai vairākas muitas iestādes būt par procedūras sākuma muitas iestādēm.

Ja ir iesaistītas vairākas dalībvalstis, tad atļaujas izdevēji muitas dieneati atļaujas kopiju nosūta pārējiem attiecīgiem muitas dienestiem.

512. pants

1. Šās regulas 510. panta 1. punktā minēto saimnieciskās vajadzības kritēriju uzskata par neizpildītu, ja attiecīgā persona rakstveidā lūdz atļauju atsaukt.

2. Tāpat atļauju var atsaukt arī gadījumos, kad muitas dienesti uzskata, ka muitas noliktavu neizmanto vai vairs neizmanto pietiekami, lai attaisnotu tās pastāvēšanu.

3. iedaļa

Preču nodošana procedūrā

513. pants

1. Preces, ko nodod muitas noliktavas procedūrā, kā arī attiecīgās deklarācijas par nodošanu procedūrā, uzrāda muitas uzraudzības iestādē vai — ja piemēro 511. panta 4. punktu — atļaujā norādītajā procedūras sākuma muitas iestādē.

2. Gadījumos, kad piemēro 511. panta 4. punkta otro daļu, procedūras sākuma muitas iestāde, tiklīdz ir atļauta atlaišana, nosūta muitas uzraudzības iestādei šā panta 1. punktā minētās deklarācijas kopiju vai papildlapu vai tā administratīvā dokumenta vai tirdzniecības dokumenta kopiju, ko izmanto, preces nododot procedūrā. Minētās muitas iestādes nosaukumu un adresi norāda deklarācijas 44. ailē vai tirdzniecības dokumentā vai administratīvajā dokumentā.

Ja procedūras sākuma muitas iestāde to uzskata par vajadzīgu, tad tā var lūgt, lai muitas uzraudzības iestāde tai ziņotu par preču pienākšanu.

Noteikumus par muitas noliktavas procedūru piemēro no dienas, kurā procedūras sākuma muitas iestāde pieņem deklarāciju par procedūras reģistrāciju; šo deklarāciju izmanto arī preču pārvešanai, ko organizē pēc iespējas drīz, un preču ievešanai muitas noliktavas telpās, preces neuzrādot muitas uzraudzības iestādei.

Šo procedūru nepiemēro B tipa noliktavās.

3. Šā panta 2. punktā minēto procedūru var izmantot arī tad, ja attiecīgā persona to nav lūgusi, bet procedūras izmantošanai ir iemesli, kas saistīti ar muitas iestāžu iekšējo pārvaldi, jo īpaši, datorizētu procedūru izmantošanu.

1. apakšiedaļa

Parastā procedūra

514. pants

Šās regulas 513. pantā minēto deklarāciju sagatavo saskaņā ar 198.—252. pantu.

2. apakšiedaļa

Vienkāršotas procedūras

515. pants

Kodeksa 76. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras piemēro saskaņā ar 268.—274. pantu.

516. pants

Šās regulas 514. un 515. pantā paredzētās procedūras piemēro arī gadījumos, kad muitas noliktavas procedūrā piesaka preces, ko pārved 505. panta 3. pantā minētā pagaidu glabātavā.

4. iedaļa

Saimniekošana muitas noliktavās un muitas noliktavas procedūra

1. apakšiedaļa

Krājumu uzskaite

517. pants

1. A tipa, C tipa, D tipa un E tipa noliktavās muitas dienesti par personu, kurai saskaņā ar Kodeksa 105. pantu uzdots veikt krājumu uzskaiti, izraugās noliktavas pārzini.

Krājumu uzskaiti dara pieejamu muitas uzraudzības iestādei, lai t varētu izdarīt vajadzīgās pārbaudes.

2. Saistībā ar B tipa muita noliktavām muitas uzraudzības iestāde patur deklarācijas par procedūras reģistrāciju vai tādai reģistrācijai izmantotus administratīvus dokumentus, lai uzraudzītu šo dokumentu dzēšanu. Krājumu uzskaite nav jāveic.

Neskarot citus Kopienas noteikumus par muitas dokumentu saglabāšanu, muitas uzraudzības iestāde savas iekšējās pārvaldības kārtībā var lemt, cik ilgi tādas deklarācija pie sevis saglabāt. Tādējādi noteiktu termiņu par pagarināt.

Ja preces, uz kurām deklarācija vai dokuments attiecas, noteiktā termiņā nav nodotas muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, tad muitas uzraudzības iestāde prasa, lai preces tiktu nodotas tādai apstrādei vai izmantošanai vai lai sākotnējo deklarāciju vai procedūras reģistrācijas dokumentu aizstātu ar jaunu deklarāciju, kurā iekļaujami visi vecajā deklarācijā vai vecajā dokumentā iekļautie dati.

3. F tipa noliktavā muitas uzskaitē iekļauj visu 520. pantā minēto informāciju. Tāda uzskaite aizstāj Kodeksa 105. pantā minēto krājumu uzskaiti.

518. pants

Neskarot 517. panta 3. punktu, muitas uzraudzības iestāde krājumu uzskaiti neveic.

Taču minētā muitas iestāde var veidot visu pieņemto deklarāciju reģistru administratīvos nolūkos.

519. pants

Ja uzskaitē, ko noliktavas lietotājs veic tirdzniecības vai nodokļu vajadzībām, ir iekļauti visi uzraudzībai vajadzīgie dati, ņemot vērā muitas noliktavas tipu un procedūras piemērošanas un izpildes kārtību, un ja šādus datus iespējams izmantot uzraudzības vajadzībām, tad muitas dienesti tādu uzskaiti atzīst par Kodeksa 105. pantā minēto krājumu uzskaiti.

520. pants

1. Kodeksa 105. pantā minētā krājumu uzskaitē iekļauj visus datus, kas vajadzīgi procedūras pareizai piemērošanai un uzraudzībai.

Jāiekļauj šādi dati:

a) informācija, kas iekļauta procedūras reģistrācijas deklarācijas 1., 31., 37. un 38. ailē;

b) uzziņas dati deklarācijām, ar kurām preces nodod muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, tādējādi pabeidzot muitas noliktavas procedūru;

c) datumi un uzziņas dati pārējiem muitas dokumentiem, kā arī visiem citiem dokumentiem, kas attiecas uz procedūras sākšanu un beigšanu, kā arī šādu dokumentu datumi;

d) informācija, kas ļauj uzraudzīt preces, tostarp, preču atrašanās vieta un dati par preču pārvietošanu starp muitas noliktavām pirms attiecīgo režīmu beigām;

e) informācija par preču kopīgu glabāšanu atbilstīgi 524. pantam;

f) citi dati, kas varētu būt vajadzīgi preču identificēšanai;

g) informācija par precēm piemērotajiem parastajiem apkopšanas veidiem;

h) informācija par preču pagaidu izvešanu no muitas noliktavas telpām.

2. D tipa noliktavu krājumu uzskaitē papildus 1. punktā uzskaitītai informācijai iekļauj arī to informāciju, kas minēta 37. pielikumā dotajā obligātajā sarakstā.

3. Jebkurā laikā krājumu uzskaitē jābūt redzamam preču krājumam, kam aizvien vēl piemēro muitas noliktavas procedūru. Muitas dienestu noteiktos laikos noliktavas pārzinis minēto krājumu sarakstu iesniedz muitas uzraudzības iestādei.

4. Gadījumos, kad piemēro Kodeksa 112. panta 2. punktu, krājumu uzskaitē norāda preču muitas vērtību pirms apstrādes.

5. Gadījumos, kad (saistībā ar procedūras sākšanu un beigšanu) piemēro vienkāršotas procedūras, šo pantu piemēro pēc analoģijas.

521. pants

1. Preces, ko nodod muitas noliktavas procedūrā A tipa, C tipa vai D tipa noliktavās, krājumu uzskaitē ņem saskaņā ar Kodeksa 107. pantu brīdī, kad tās fiziski nogādā muitas noliktavā, pamatojoties uz datiem, kurus atzīst vai pieņem muitas uzraudzības iestāde vai procedūras sākuma muitas iestāde saskaņā ar 513. panta 2. punktu.

2. Ja preces nodod procedūrā E tipa noliktavā, tad 1. punktā minēto reģistrēšanu uzskaitē veic brīdī, kad preces ieved atļaujas turētāja glabātavā.

3. Gadījumos, kad muitas noliktava saskaņā ar 505. panta 3. punktu vienlaikus ir arī pagaidu glabātava, 1. punktā minēto reģistrēšanu krājumu uzskaitē veic:

- pirms Kodeksa 49. pantā noteiktā termiņa beigām, ja precēm, ko glabā pagaidu glabātavā, muitas noliktavas procedūru sāk piemērot atbilstīgi 272. pantā minētai vietējās muitošanas procedūrai,

- pārējos gadījumos — brīdī, kad preces atlaiž, pēc tam, kad iesniegta deklarācija par preču nodošanu muitas noliktavas procedūrai.

4. Datus par procedūras pabeigšanu krājumu uzskaitē jāreģistrē

- līdz laikam, kad preces izved no muitas noliktavas telpām, ja piemēro kādu no vienkāršotām procedūrām,

- brīdī, kad preces atlaiž, pēc tam, kad uzrādīta deklarācija par preču nodošanu muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai — pārējos gadījumos.

2. apakšiedaļa

Parastie apkopšanas veidi

522. pants

1. Neskarot 2. un 3. punktu, parastie apkopšanas veidi, ko var piemēro ārpuskopienas precēm, ir uzskaitīti 69. pielikumā.

2. Ja apstrādes iznākumā precēm varētu uzlikt zemākus ievedmuitas nodokļus nekā tos, ko nāktos uzlikt pirms apstrādes, tad apstrādi var atļaut tikai ar nosacījumu, ka Kodeksa 112. panta 2. punktā minēto lūgumu iesniedz vienlaikus ar pieteikumu uz atļauju piemērot parastos apkopšanas veidus.

Tādā gadījumā nevar pieņemt lūgumu piemērot zemākus muitošanas elementus D tipa noliktavā, kā minēts Kodeksa 112. panta 3. punktā.

3. Ja apstrādes iznākumā precēm nāktos uzlikt augstākus ievedmuitas nodokļus nekā tos, ko precēm piemēro pirms apstrādes, tad attiecīgā persona neiesniedz Kodeksa 112. panta 2. punktā minēto lūgumu.

Tādā gadījumā D tipa noliktavas pārzinis atsakās no priekšrocībām, ko viņš varētu gūt tādēļ, ka apstrādātām precēm piemēro tādus muitošanas elementus, kādi atzīti vai pieņemti procedūras uzsākšanas laikā.

4. Ja muitas noliktavas procedūrā nodotas preces deklarē muitas apstiprinātai apstrādei vai izmantošana, kas nav laišana brīvā apgrozībā, un ja piemēro 2. punktu, tad 31. ailē deklarācijā par preču nodošanu attiecīgai muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai iekļauj vienu no šādām norādēm:

- Mercancías MU,

- SB varer,

- UB-Waren,

- Εμπορεύματα ΣΕ,

- UFH goods,

- Marchandises MU,

- Merci MU,

- GB-goederen,

- Mercadorias MU.

Šo norādi pārraksta visos dokumentos, kas attiecas uz precēm vēlāk piemērotu muitas procedūru vai pagaidu glabāšanu.

5. Ja preces, uz kurām attiecas 2. punkts, pēc to nodošanas vienā muitas procedūrā laiž brīvā apgrozībā vai nodod citā muitas procedūrā, kas varētu radīt muitas parādu, tad izmanto INF 8 informācijas lapu. INF 8 informācijas lapai sagatavo vienu oriģinālu un vienu kopiju, izmantojot veidlapu, kas atbilst 70. pielikumā dotam paraugam un turpat izklāstītiem noteikumiem.

Muitas dienesti, kuriem iesniedz deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā vai par kādu citu muitas procedūru, kas varētu radīt muitas parādu, vizētu INF 8 informācijas lapu izmanto, lai lūgtu tās noliktavas muitas uzraudzības iestādei, kurā piemēroti parastie apkopšanas veidi, norādīt deklarēto preču veidu, muitas vērtību un daudzumu, ko ņemtu vērā, ja precēm minētā apstrāde nebūtu piemērota.

INF 8 lapas oriģinālu nosūta attiecīgās muitas noliktavas muitas uzraudzības iestādei; lapas kopiju patur muitas dienesti, kas vizējušas veidlapas 14. aili.

Attiecīgās noliktavas muitas uzraudzības iestāde aizpilda 11., 12. un 13. aili, vizē 15. aili un nosūta INF 8 lapas oriģinālu atpakaļ 4. ailē minētai muitas iestādei.

6. Deklarētājs var lūgt INF 8 lapu izsniegt brīdī, kad tiek iesniegta 4. punktā minētā deklarācija.

Tādā gadījumā muitas uzraudzības iestāde aizpilda 11., 12. un 13. aili, vizē 15. aili un nosūta INF 8 lapas oriģinālu atpakaļ deklarētājam.

523. pants

1. Uz atļauju izdarīt parasto apkopšanu attiecīgā persona piesakās pirms tādas apstrādes veikšanas, katrā gadījumā atsevišķi iesniedzot muitas uzraudzības iestādei rakstisku pieteikumu.

2. Pieteikumā uz atļauju piemērot parastos apkopšanas veidus jāiekļauj visi dati, kas vajadzīgi, lai piemērotu noteikumus par muitas noliktavas procedūru, cita starpā, 522. panta 2. un 3. punktu.

Ja pieteikumu pieņem, tad muitas uzraudzības iestāde dod atļauju, attiecīgi vizējot un apzīmogojot pieteikumu. Tādā gadījumā pēc analoģijas piemēro 502. pantu.

3. Neskarot 522. pantu, atļaujā saimniekot muitas noliktavā vai — attiecībā uz E tipa noliktavām — atļaujā izmantot konkrēto procedūru, var norādīt parastos apkopšanas veidus, ko paredzēts piemērot saskaņā ar attiecīgo procedūru. Tādā gadījumā muitas uzraudzības iestādei tās noteiktā veidā dots paziņojums par to, ka ir paredzēts veikt apstrādi, aizstāj 1. punktā minēto pieteikumu.

3. apakšiedaļa

Dažādu muitas statusu preču kopēja glabāšana

524. pants

1. Ar noteikumu, ka tas neietekmē darbību pareizu veikšanu, muitas uzraudzības iestāde var ļaut Kopienas preces, kas nav Kodeksa 98. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās preces, glabāt kopā vienā glabātavā ar ārpuskopienas precēm.

2. Gadījumos, kad 1. punktā minētā kopējā glabāšana neļauj jebkurā laikā identificēt katra preču veida muitas statusu, tādu glabāšanu pieļauj tikai tad, ja preces ir ekvivalentas.

Ekvivalentas preces ir preces, kuras iekļautas vienā un tajā pašā kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā un kurām ir vienāda tirdznieciskā kvalitāte un vienāds tehniskais raksturojums.

4. apakšiedaļa

Pagaidu izvešana no noliktavas

525. pants

1. Pirms preču pagaidu izvešanas no muitas noliktavas telpām attiecīgā persona katrā gadījumā atsevišķi muitas uzraudzības iestādei iesniedz rakstisku pieteikumu uz attiecīgu atļauju.

2. Pieteikumos uz atļauju preces uz laiku izvest no noliktavas iekļauj visus datus, kas vajadzīgi, lai piemērotu muitas noliktavas procedūras noteikumus. Ja pieteikumu pieņem, tad muitas uzraudzības iestāde dod atļauju, attiecīgi vizējot un apzīmogojot pieteikumu.

Tādā gadījumā pēc analoģijas piemēro 502. pantu.

3. Atļaujās saimniekot muitas noliktavās var norādīt, ka ir atļauta preču pagaidu izvešana no noliktavas. Tādā gadījumā muitas uzraudzības iestādei tās noteiktā veidā dots paziņojums par to, ka preces uz laiku paredzēts izvest, aizstāj 1. punktā minēto pieteikumu.

4. Gadījumos, kad preču pagaidu izvešanas laikā tās parastos veidos apstrādā, piemēro 522. un 523. pantu.

5. apakšiedaļa

Preču pārvešana no vienas muitas noliktavas uz citu, nepārtraucot procedūru

526. pants

1. Lai preces pārvestu no vienas muitas noliktavas uz citu, nepārtraucot muitas noliktavas procedūru, 71. pielikumā aprakstīto kārtību izmanto atbilstīgi 205. pantam sagatavotu standarta veidlapu.

2. Šās regulas 72. pielikumā aprakstīto vienkāršoto procedūru piemēro:

- ja muitas noliktavā, no kuras preces pārved, saskaņā ar 253. panta 3. punktu ir ļauts izmantot vietējo muitošanas procedūru, savukārt muitas noliktavā, uz kuru preces pārved, saskaņā ar 272. pantu saistībā ar preču nodošanu procedūrā ir ļauts izmantot vienkāršoto vietējās muitošanas procedūru,

vai

- ja par abām noliktavām atbild viena un tā pati persona,

vai

- ja krājumu uzskaite ir savstarpēji saistīta elektroniskiem līdzekļiem.

3. Atbildību par precēm, ko pārved no vienas noliktavas uz citu, otrās noliktavas pārzinim nodod tad, kad viņš preces saņem un tās ņem savā krājumu uzskaitē.

4. Ja pārvedamās preces ir parastos veidos apstrādātas un ja piemēro 522. panta 2. punktu, tad 1. punktā minētajā dokumentā jānorāda pārvesto preču veids, muitas vērtība un daudzums, ko ņemtu vērā, ja rastos muitas parāds gadījumos, kad konkrētās preces tādā veidā nebūtu apstrādātas.

Attiecīgos gadījumos minētajām precēm piemēro 522. panta 4., 5. un 6. punktu.

5. Procedūrā nodotas preces no vienas muitas noliktavas uz citu nevar pārvest, nepārtraucot procedūru, ja kāda no šīm divām noliktavām ir B tipa noliktava.

6. apakšiedaļa

Inventāra saraksts

527. pants

Lai muitas noliktavā nodrošinātu pareizu saimniekošanu, muitas uzraudzības iestāde pēc saviem ieskatiem vajadzīgos gadījumus var likt periodiski vai citādi inventarizēt visas muitas noliktavas procedūrā nodotās preces vai to daļu.

5. iedaļa

Procedūras pabeigšana

528. pants

1. Ja ekvivalentas preces glabā kopā saskaņā ar 524. panta 2. punktu, tad preces, ko deklarē muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, pēc attiecīgās personas izvēles var uzskatīt vai nu par Kopienas, vai ārpuskopienas precēm.

Šā panta pirmās daļas piemērošana nekādā gadījumā nedrīkst izraisīt noteikta muitas statusa piešķiršanu preču daudzumam, kas pārsniedz tādam statusam reāli atbilstošu daudzumu, kāds muitas noliktavā atrodas brīdī, kad muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai deklarētas preces no noliktavas izved.

2. Preču bojāejas vai neatgriežama zaudējuma gadījumā procedūrā nodoto preču bojāgājušo vai zaudēto daļu nosaka, ņemot vērā muitas noliktavas telpās esošu un šai procedūrā nodotu tāda paša veida preču daļu bojāejas vai zaudējuma laikā, ja vien noliktavas pārzinis nevar pierādīt procedūrā nodoto bojāgājušo vai zaudēto preču faktisko daudzumu.

6. iedaļa

Īpaši noteikumi par Kopienas lauksaimniecības produktiem

529. pants

Šās nodaļas 1.—5. iedaļu, izņemot 522. un 524. pantu, piemēro priekšmaksas precēm, kuras nodod muitas noliktavas procedūrā saskaņā ar Kodeksa 98. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

530. pants

1. Ja 513. panta 1. punktā minētā deklarācija attiecas uz priekšmaksas precēm, tad to sagatavo uz 205. pantā minētās veidlapas.

2. Šā panta 1. punktā minētā dokumenta kopija ir "maksājuma deklarācija", kas minēta Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 25. panta 1. punktā.

3. Deklarācijai pievieno visus dokumentus, kas jāuzrāda, lai priekšmaksas preces nodotu procedūrā, ieskaitot izvešanas sertifikātu vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu, kas minēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3719/88 [19]

531. pants

1. Neskarot 2. punktu, 530. pantā minēto deklarāciju attiecībā uz priekšmaksas preču nodošanu muitas noliktavas procedūrā var pieņemt tikai pēc nodrošinājuma iemaksāšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EEK) Nr. 565/80 6. pantam un Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 31. panta 1. un 2. punktam. Piemēro Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2220/85 [20].

2. Muitas dienesti 1. punktā minēto nodrošinājumu var ļaut iemaksāt pēc procedūras reģistrācijas deklarācijas pieņemšanas, ievērojot Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 31. panta 3. punktā izklāstītos nosacījumus.

532. pants

Neskarot Komisijas Regulu (EEK) Nr. 815/89 [21] attiecībā uz iekrāsotiem miežiem, muitas noliktavas procedūrā nodotas priekšmaksas preces var apstrādāt veidos, kādi paredzēti Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 28. panta 4. punktā; šie apkopšanas veidi ir uzskaitīti 73. pielikumā.

533. pants

1. Muitas noliktavas procedūra ir pabeigta tad, kad pieņem izvešanas deklarāciju.

2. Pēc izvešanas deklarācijas pieņemšanas preces paliek muitas kontrolē, līdz tās izved no Kopienas muitas teritorijas.

Šajā laika posmā preces var glabāt muitas noliktavas telpās, nepiemērojot muitas noliktavas procedūru.

3. Muitas uzraudzības iestāde šo pantu piemēro, neskarot kompetento iestāžu iespējamas pārbaudes saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

534. pants

1. Muitas noliktavas procedūrā nodotas priekšmaksas preces izvešanai deklarē, izmantojot 205. pantā minēto veidlapu.

2. Deklarācijai pievieno visus 221. pantā minētos dokumentus, ieskaitot izvešanas sertifikātu vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu, kas minēta Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3719/88.

3. Dienu, kurā preces izved no Kopienas muitas teritorijas, atzīmē uz 1. punktā minētā dokumenta otras puses.

Ja pirms izvešanas no Kopienas muitas teritorijas preces, par kurām pieņemta izvešanas deklarācija, šķērso daļu minētās teritorijas, tad piemēro procedūras, kas izklāstītas Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 6., 6.a un 7. pantā.

4. Preces, kas nodotas muitas apstiprinātai apstrādei, ko atbilstīgi Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 34. un 42. pantam uzskata par līdzvērtīgu izvešanai, uzskata par precēm, kas izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

7. iedaļa

Muitas noliktavas izmantošana, preces nenododot procedūrā

1. apakšiedaļa

Kopienas preces

535. pants

Priekšmaksas pamatproduktu apstādi muitas noliktavas telpās veic saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 565/80 4. pantu.

536. pants

1. Ja muitas dienesti prasa, lai Kopienas preces, kas nav Kodeksa 98. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā minētās preces un ko glabā muitas noliktavas telpās, iekļautu Kodeksa 105. pantā minētā krājumu uzskaitē saskaņā ar Kodeksa 106. panta 3. punktu, tad tādā uzskaitē skaidri norādāms preču muitas statuss.

2. Neskarot 524. pantu, muitas uzraudzības iestāde var paredzēt īpašas metodes tādu preču identificēšanai, jo īpaši, lai tās atšķirtu no tajās pašās telpās glabātām muitas noliktavas procedūrā nodotām precēm.

3. Šā panta 1. punktā minētām precēm var piemērot parastos apkopšanas veidus, ievešanu pārstrādei vai pārstrādi muitas uzraudzībā.

537. pants

Šādas preces var glabāt muitas noliktavas telpās, tās nenododot muitas noliktavas procedūrā:

- preces, kurām jāpaliek muitas kontrolē saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 3. panta 6. punktu,

- preces, kas Kopienas muitas teritorijā atrodas uz laiku, lai tās pārkrautu atbilstīgi minētās regulas 6.a pantam.

Tādām precēm piemēro 536. panta 1.—2. pantu.

2. apakšiedaļa

Ārpuskopienas preces

538. pants

1. Šo apakšnodaļu piemēro ievešanai pārstrādei (neuzlikšanas sistēma) vai pārstrādei muitas uzraudzībā, ko veic tādu A, C un D tipa muitas noliktavu telpās, kurās attiecībā uz procedūras reģistrāciju, atkalizvešanu vai laišanu brīvā apgrozībā ir atļauts izmantot vietējās muitošanas procedūru.

2. Ja šajā apakšiedaļā nav noteikts citādi, tad noteikumus par ievešanu pārstrādei un pārstrādi muitas uzraudzībā piemēro:

- ievešanai pārstrādei, izmantojot nodokļu atmaksas sistēmu,

- ievešanai pārstrādei (neuzlikšanas vai nodokļu atmaksas sistēma) vai pārstrādei muitas uzraudzībā, ko veic B vai F tipa noliktavu telpās vai telpās, kurās uzglabā preces, kas nodotas muitas noliktavas procedūrā E tipa noliktavā,

- darbībām, ko paredzēts veikt tādu A, C vai D tipa noliktavu telpās, kas neatbilst 1. punkta nosacījumiem.

539. pants

Muitas dienesti atļauju izmantot šajā apakšiedaļā minētās vienkāršotās procedūras nedod, ja netiek sniegtas attiecīgas garantijas par darbību pareizi veikšanu. Neskarot 510. pantu, muitas dienesti atļauju var nedot personām, kas ievešanu pārstrādei vai pārstrādi muitas uzraudzībā neveic bieži.

540. pants

Piemērojot procedūru "ievešana pārstrādei" vai pārstrādi muitas uzraudzībā, apstrādi 538. panta 1. punktā minēto muitas noliktavu telpās neveic, pirms nav dota 556. vai 651. pantā minētā atļauja.

Atļaujā jāmin muitas noliktava (norādot tās tipu), kurā darbības tiks veiktas.

541. pants

1. Lai izmantotu šajā apakšiedaļā paredzētās procedūras, atļaujas turētājs veic attiecīgi vai nu "uzskaiti par ievešanu pārstrādei" vai "uzskaiti par pārstrādi muitas uzraudzībā", kā tas minēts 556. panta 3. punktā un 651. panta 3. punktā, tādā uzskaitē iekļaujot arī uzziņas datus par atļauju.

2. Lai sagatavotu 595. pantā vai 664. pantā minēto procedūras izpildes kopsavilkumu, atsauce uz 1. punktā minētiem uzskaites ierakstiem aizstāj atsauci uz 595. panta 3. punktā vai 664. panta 3. punktā minētām deklarācijām un dokumentiem.

3. Ierakstiem "uzskaitē pār ievešanu pārstrādei" vai "uzskaitē par pārstrādi muitas uzraudzībā" jābūt tādiem, lai muitas dienesti pēc tiem jebkurā laikā varētu pārraudzīt visu to preču vai produktu precīzu stāvokli, kuriem piemēro vienu no šīm procedūrām.

542. pants

1. Ja preces procedūrā "ievešana pārstrādei" vai procedūrā, ar kuru saskaņā veic pārstrādi muitas uzraudzībā, nodod brīdī, kad preces ieved muitas noliktavas telpās, tad piemēro 276. pantā minēto vietējās muitošanas procedūru.

2. Izdarot ierakstu uzskaitē par ievešanu pārstrādei vai uzskaitē par pārstrādi muitas uzraudzībā, izdara atsauci uz dokumentu, ar kuru saskaņā preces pārvadātas.

543. pants

1. Ja procedūrā "ievešana pārstrādei" vai procedūrā, ar kuru saskaņā veic pārstrādi muitas uzraudzībā, nodod preces, kas jau atrodas muitas noliktavas telpās, tad piemēro 276. pantā minēto vietējās muitošanas procedūru.

2. Muitas noliktavas procedūru pabeidz, tās izpildi reģistrējot attiecīgi vai nu uzskaitē par ievešanu pārstrādei, vai arī uzskaitē par pārstrādi muitas uzraudzībā. Uzziņas datus par tādu reģistrāciju ieraksta muitas noliktavas krājumu uzskaitē.

544. pants

1. Ja muitas noliktavas procedūrā nodod kompensācijas produktus vai preces nemainītā veidā, kas muitas noliktavas telpās nodotas procedūrā "ievešana pārstrādei", vai pārstrādes produktus vai preces nemainītā veidā, kas muitas noliktavas telpās nodotas procedūrā, ar kuru saskaņā veic pārstrādi muitas uzraudzībā, tad piemēro 272. pantā minēto vietējās muitošanas procedūru.

2. Procedūru "ievešana pārstrādei" un procedūru, ar kuru saskaņā veic pārstrādi muitas uzraudzībā, pabeidz, to izpildi reģistrējot muitas noliktavas krājumu uzskaitē. Uzziņas datus par tādu reģistrāciju ieraksta attiecīgi vai nu uzskaitē par ievešanu pārstrādei, vai arī uzskaitē par pārstrādi muitas uzraudzībā.

3. Šās regulas 610. pantā minētās norādes ņem muitas noliktavas krājumu uzskaitē.

545. pants

1. Ja procedūru "ievešana pārstrādei" vai procedūru, ar kuru saskaņā veic pārstrādi muitas uzraudzībā, pabeidz brīdī, kad kompensācijas produktus, pārstrādes produktus vai preces nemainītā veidā izved no muitas noliktavas telpām, šos produktus vai preces atkalizvedot, tad piemēro 283. pantā minēto vietējās muitošanas procedūru.

2. Ja procedūru "ievešana pārstrādei" vai procedūru, ar kuru saskaņā veic pārstrādi muitas uzraudzībā, pabeidz brīdī, kad kompensācijas produktus, pārstrādes produktus vai preces nemainītā veidā izved no muitas noliktavas telpām, šos produktus vai preces laižot brīvā apgrozībā, tad piemēro 263.—267. pantā minēto vietējās muitošanas procedūru.

3. Ja procedūru "ievešana pārstrādei" vai procedūru, ar kuru saskaņā veic pārstrādi muitas uzraudzībā, pabeidz brīdī, kad kompensācijas produktus, pārstrādes produktus vai preces nemainītā veidā izved no muitas noliktavas telpām, šos produktus vai preces nododot kādā citā procedūrā, kas nav laišana brīvā apgrozībā vai atkalizvešana, tad piemēro tādam nolūkam paredzētas parastās vai vienkāršotās procedūras.

4. Izvedot no muitas noliktavas telpām kompensācijas produktus, pārstrādes produktus vai preces nemainītā veidā, muitas noliktavas krājumu uzskaitē tas nav jāreģistrē.

546. pants

Šās regulas 544. panta 2. punkts un 545. panta 2. un 4. punkts neskar Kodeksa 122., 135. un 136. pantu attiecībā uz maksājumu uzlikšanu precēm vai produktiem, kam piemēro procedūru "ievešana pārstrādei" vai procedūru pārstrādei muitas uzraudzībā.

547. pants

1. Ar noteikumu, ka tādējādi netiek kavēta darbību pareiza izpilde, muitas dieensti ļauj ārpuskopienas preces, kurām piemēro muitas noliktavas procedūru, un ievedamās preces vai kompensācijas produktus, kuriem piemēro procedūru "ievešana pārstrādei", glabāt kopā vienā un tajā pašā glabātavā.

2. Ja precēm piešķir muitas noliktavas procedūrā nodotu preču statusu vai procedūrā "ievešana pārstrādei" nodotu kompensācijas produktu vai preču nemainītā veidā statusu, tad uz šādām precēm attiecas visi attiecīgo procedūru reglamentējošie noteikumi, tostarp un jo īpaši, noteikumi par maksājumiem un kompensācijas procentu ievākšanu.

3. Pēc analoģijas piemēro 524. panta 2. punktu un 528. panta 1. un 2. punktu.

8. iedaļa

Informācijas apmaiņa

548. pants

Saskaņā ar šo nodaļu katra dalībvalsts informē Komisiju par vispārīgiem pasākumiem attiecībā uz:

- muitas dienestu izraudzīšanu atbilstīgi 509. pantam,

- Kodeksa 104. pantu,

- Kodeksa 106. panta 3. punktu,

- 513. panta 3. punktu.

Komisija šo informāciju publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

3. NODAĻA

Ievešana pārstrādei

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

549. pants

Šajā nodaļā:

a) "galvenie kompensācijas produkti" ir kompensācijas produkti, kuru ražošanai ļauts izmantot procedūru "ievešana pārstrādei";

b) "kompensācijas blakusprodukti" ir kompensācijas produkti, kas nav galvenie kompensācijas produkti un kuri neizbēgami rodas kā blakusprodukti apstrādes procesā;

c) "zaudējumi" ir tā ievedamo preču daļa, kas iznīkst un zūd apstrādes procesā, cita starpā, iztvaikojot, izžūstot, izplūstot vai aiztekot;

d) "kvantitatīvā metode" ir dažādos kompensācijas produktos iestrādātu ievedamo preču īpatsvara aprēķināšana, pamatojoties uz ievedamo preču daudzumu;

e) "vērtības metode" ir dažādos kompensācijas produktos iestrādātu ievedamo preču īpatsvara aprēķināšana, pamatojoties uz kompensācijas produktu vērtību;

f) "apstrādātāji" ir personas, kas veic visu apstrādi vai daļu no tās;

g) "līdzvērtīga kompensēšana" ir sistēma, kas saskaņā ar Kodeksa 115. panta 1. punkta a) apakšpunktu ļauj kompensācijas produktus iegūt no līdzvērtīgām precēm, kurām jāatbilst 569. panta 1. punkta nosacījumiem;

h) "iepriekšēja izvešana" ir sistēma, kas saskaņā ar Kodeksa 115. panta 1. punkta b) apakšpunktu ļauj no līdzvērtīgām precēm iegūtus kompensācijas produktus no Kopienas muitas teritorijas izvest pirms ievedamo preču nodošanas procedūrā, kurā izmanto neuzlikšanas sistēmu;

i) "trīsstūrveida satiksme" ir sistēma, ar kuru saskaņā ievedamās preces procedūrai Kopienā nodod citā muitas iestādē, nevis tajā, caur kuru veikta kompensācijas produktu iepriekšēja izvešana;

j) "atkalizvešanas termiņš" ir termiņš, līdz kuram produkti jānodod kādai no muitas apstiprinātām apstrādes darbībām, kas minētas Kodeksa 89. pantā;

k) "summēšana pa mēnešiem" ir Kodeksa 118. panta 2. punkta otrās daļas piemērošana atkalizvešanas termiņiem, kas sākas noteiktā kalendārā mēnesī;

l) "summēšana pa ceturkšņiem" ir Kodeksa 118. panta 2. punkta otrās daļas piemērošana atkalizvešanas termiņiem, kas sākas noteiktā ceturksnī.

550. pants

Kodeksa 114. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās preces, kuras var izmantot kā ražošanas palīgmateriālus, ir uzskaitītas 74. pielikumā.

2. iedaļa

Atļauja izmantot procedūru — parastā procedūra

551. pants

1. Atļauju izmantot neuzlikšanas sistēmu piešķir tikai tad, ja pretendentam tiešām ir nolūks galvenos kompensācijas produktus atkal izvest no Kopienas muitas teritorijas. Tādā gadījumā neuzlikšanas sistēmu var ļaut izmantot attiecībā uz visām precēm, ko paredzēts apstrādāt.

2. Atļauju izmantot nodokļu atmaksas sistēmu piešķir tikai Kodeksa 124. pantā minētos gadījumos, ja pastāv iespējas galvenos kompensācijas produktus no Kopienas muitas teritorijas izvest.

3. Ja ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz abu sistēmu izmantošanu, tad pretendents var lūgt atļauju izmantot vai nu neuzlikšanas sistēmu, vai arī nodokļu atmaksas sistēmu.

552. pants

1. Kodeksa 117. panta c) apakšpunktā izklāstītos saimnieciskos nosacījumus uzskata par izpildītiem, ja, cita starpā:

a) apstrāde ietver kādu no šādām darbībām, uz ko atsaucas, norādot attiecīgo kodu:

(i) darbības, ko veic pēc apstrādes līguma, kas noslēgts ar kādu trešā valstī reģistrētu personu. "Darbības pēc apstrādes līguma" ir atļaujas turētāja rīcībā tieši vai netieši nodotu ievedamo preču apstrāde, ko veic saskaņā ar specifikācijām uz ārpus muitas teritorijas reģistrēta pasūtītāja rēķinu, parasti prasot samaksāt tikai apstrādes izmaksas (kods 6201);

(ii) darbības, ko veic ar nekomerciālām precēm (kods 6202);

(iii) remonti, tostarp kapitālremonti un pielāgojumi (kods 6301);

(iv) parastā apstrāde, kuras mērķis ir saglabāt preces, uzlabot to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavot tās izplatīšanai vai atkalpārdošanai;

(v) darbības, kur vērtība katram ar atļauju ievestam preču tipam, kas izteikts ar astoņciparu KN kodu, nepārsniedz EUR 200000 uz vienu pretendentu vienā kalendārā gadā, neatkarīgi no apstrādātāju skaita.

Taču precēm un produktiem, kas uzskaitīti 75. pielikumā, vērtības ierobežojums ir EUR 100000. Minētā vērtība ir preču muitas vērtība, ko nosaka, pamatojoties uz pieteikuma iesniegšanas brīdī zināmiem datiem un uzrādītiem dokumentiem.

Šo punktu saskaņā ar Komitejas procedūru var nepiemērot īpašām ievedamajām precēm (kods 6400),

b) Kopienā neražo ar apstrādājamām precēm salīdzināmas preces (kods 6101);

"Salīdzināmas preces" ir preces, kas iekļautas tajā pašā astoņciparu KN kodā, kam ir tāda pati tirdznieciskā kvalitāte un kam ir tāds pats tehniskais raksturojums, ņemot vērā iegūstamos kompensācijas produktus,

c) salīdzināmas preces, kas definētas b) apakšpunktā, Kopienā neražo pietiekamā daudzumā (kods 6102);

d) salīdzināmas preces, kas definētas b) apakšpunktā, Kopienā reģistrēti ražotāji pretendentam nevar darīt pieejamas pietiekami īsā laikā. Tādas preces uzskata par nepieejamām "pietiekami īsā laikā", ja Kopienā reģistrēti ražotāji, neskatoties uz laicīgi izteiktu pieprasījumu, tās apstrādātājam nevar darīt pieejamas laikus tā, lai varētu tikt veikta paredzētā uzņēmējdarbība (kods 6103);

e) salīdzināmas preces, kas definētas b) apakšpunktā, Kopienā ražo, bet tās nevar izmantot šādu iemeslu dēļ:

(i) to cena paredzēto uzņēmējdarbību padarītu saimnieciski neiespējamu (kods 6104).

Lemjot, vai Kopienā saražotu salīdzināmu preču cena paredzēto uzņēmējdarbību padarītu saimnieciski neiespējamu, cita starpā jāņem vērā, kā Kopienā ražotu preču izmantošana ietekmētu kompensācijas produkta pašizmaksu, tātad arī produkta realizāciju trešas valsts tirgū, ņemot vērā:

- apstrādei paredzēto preču cenu pirms nodokļu nomaksas un Kopienā ražotu salīdzināmu preču cenu, atņemot dalībvalstu nodokļus, ko atlīdzina vai kas ir atlīdzināmi izvešanas brīdī, ieskaitot jebkādus kompensācijas maksājumus vai citas summas, ko piemēro saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

Tāpat, salīdzinot cenas, ņem vērā arī Kopienas preču tirdzniecības noteikumus, jo īpaši, maksāšanas nosacījumus un ierosinātos piegādes nosacījumus:

- par kompensācijas produktiem iegūstamo cenu trešas valsts tirgū, ko apliecina darījumu sarakste vai cita informācija;

(ii) tām nepiemīt kvalitāte vai īpašības, kas vajadzīgas, lai apstrādātājs varētu ražot attiecīgos kompensācijas produktus (kods 6105);

(iii) tās neatbilst prasībām, ko skaidri izteicis kompensācijas produktu pircējs trešā valstī (kods 6106);

(iv) kompensācijas produkti jāiegūst no ievedamajām precēm, lai ievērotu noteikumus par rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību (kods 6107);

f) pretendents, kas piesakās uz atļauju attiecībā uz konkrēta veida precēm, kuras procedūrā nododamas noteiktā termiņā:

(i) attiecīgajā termiņā 80 % no savām kopējām prasībām pēc tādām precēm, kas iestrādātas kompensācijas produktos, apmierina Kopienas muitas teritorijā, izmantojot Kopienā ražotas un b) apakšpunktā definētas salīdzināmas preces; lai izmantotu šo noteikumu, pretendentam muitas dienestiem jāiesniedz apliecinoši dokumenti, kuri šīm iestādēm ļauj pārliecināties, ka paredzēto Kopienas preču iepirkšanu reāli ir iespējams īstenot. Tādi apliecinoši dokumenti, kas jāpievieno pieteikumam, var būt, piemēram, tādu tirdzniecisku vai administratīvu dokumentu kopijas, kas attiecas vai nu uz kādā agrākā bāzes periodā veiktiem iepirkumiem, vai arī uz kārtējā periodā izdarītiem pasūtījumiem vai paredzētiem iepirkumiem.

Neskarot Kodeksa 87. panta 2. punktu, muitas dienesti attiecīgos gadījumos konkrētā perioda beigās pārbauda procentuālās daļas pareizību (kods 7001),

(ii) cenšas izsargāties no muitas dienestiem pieņemamā veidā pierādītām patiesām problēmām saistībā ar tāda veida preču apgādi, un Kopienā ražotu preču apgādes īpatsvars ir zemāks par (i) nodalījumā norādīto procentu (kods 7002);

(iii) muitas dienestiem pierāda, ka viņš attiecīgi rīkojas, lai preces apstrādei iegūtu Kopienā, bet Kopienas ražotāji nav atsaukušies (kods 7003);

(iv) būvē civilās aviācijas lidaparātus, ko paredzēts piegādāt aviosabiedrībām (kods 7004);

(v) veic civilās aviācijas lidaparātu remontu, modifikāciju vai pārbūvi (kods 7005).

2. Šā panta 1. punkta f) apakšpunkta (i) nodalījumu nepiemēro Līguma II pielikumā uzskaitītām precēm.

3. Pretendents pieteikumā min iemeslus, pamatojoties uz kuriem saimnieciskie nosacījumi uzskatāmi par izpildītiem 1. punkta nozīmē.

553. pants

1. Izņēmuma gadījumos, kad pretendents saimnieciskos nosacījumus uzskata par izpildītiem, pamatojoties uz citiem iemesliem, nevis 552. pantā uzskaitītiem, viņš tādus iemeslus min pieteikumā (kods 8000).

2. Ja muitas dienesti uzskata, ka saimnieciskie nosacījumi ir izpildīti citos gadījumos, kas nav 552. pantā uzskaitītie, tad atļauju piešķir uz ierobežotu laiku, kas nevar pārsniegt deviņus mēnešus.

Pieteikumā sniegtos datus par saimnieciskiem nosacījumiem viena mēneša laikā pēc atļaujas izdošanas ziņo Komisijai. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

Muitas dienesti pēc atļaujas turētāja lūguma var pagarināt atļaujas derīguma termiņu, ja laikus nav pieņemti attiecīgi noteikumi saskaņā ar Komitejas procedūru.

3. Ja muitas dienesti uzskata, ka būtu lietderīgi rīkot Kopienas līmeņa apspriedi, lai nodrošinātu atļaujas izdošanai vajadzīgo saimniecisko nosacījumu izpildi, tad šo iestāžu dalībvalsts to ziņo Komisijai, kas savukārt par to informē pārējās dalībvalstis.

Ja muitas dienesti uzskata, ka atļauju nevajadzētu izdot pirms apspriedes Kopiena līmenī, tad tās pēc iespējas drīz ziņo par pieteikuma datiem.

Ja muitas dienesti uzskata, ka atļauju var izdot pirms apspriešanās, tad pēc analoģijas piemēro 2. punktu.

554. pants

Vērtējot saimnieciskos nosacījumus, šādi fakti paši par sevi nav uzskatāmi par pamatu atļaujas izdošanai:

a) fakts, ka tādu salīdzināmo preču Kopienas ražotājs, ko varētu izmantot apstrādē, ir procedūras pretendenta konkurents uzņēmums;

b) fakts, ka preces Kopienā ražo tikai viens uzņēmums.

555. pants

1. Pieteik