Padomes Direktīva 93/14/EEK

(1993. gada 5. aprīlis)

par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu bremzēm

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 92/61/EEK (1992. gada 30. jūnijs) par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu [1],

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [2],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [3],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [4],

tā kā jāpieņem pasākumi, kuru mērķis ir līdz 1992. gada 31. decembrim pakāpeniski izveidot iekšējo tirgu; tā kā iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā nodrošināta brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās;

tā kā attiecībā uz bremzēm divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem katrā dalībvalstī jāatbilst konkrētiem tehniskiem parametriem, kas noteikti obligātos noteikumos un katrā dalībvalstī ir citādi; tā kā šādas noteikumu atšķirības var radīt šķēršļus tirdzniecībai Kopienā;

tā kā šos šķēršļus iekšējā tirgus izveidē un darbībā var likvidēt, ja visas dalībvalstis savu noteikumu vietā pieņem vienādas prasības;

tā kā, lai katra tipa transportlīdzekļiem varētu piemērot tipa apstiprināšanas un detaļas tipa apstiprināšanas procedūras, kas noteiktas Direktīvā 92/61/EEK, jāizstrādā saskaņotas prasības par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu bremzēm;

tā kā, lai atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem, šīs direktīvas prasības jāvienādo ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumu Nr. 78 prasībām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šī direktīva attiecas uz bremzēm, ko izmanto visu tipu transportlīdzekļiem, kuri definēti Direktīvas 92/61/EEK 1. pantā.

2. pants

Procedūra, saskaņā ar kuru piešķir detaļas tipa apstiprinājumu attiecībā uz divriteņu vai trīsriteņu mehāniskā transportlīdzekļa bremzēm, un nosacījumi šādu transportlīdzekļu brīvai apritei, ir paredzēti Direktīvas 92/61/EEK II un III nodaļā.

3. pants

Saskaņā ar Direktīvas 92/61/EEK 11. panta noteikumiem ar šo atzīst, ka šīs direktīvas prasības ir līdzvērtīgas Apvienoto Nāciju Organizācijas EEK Noteikumu Nr. 78 (1988. gada 20. oktobra dokumenti E/ECE/324 un E/ECE/TRANS/505 REV. 1 ADD. 77) prasībām.

Dalībvalstu iestādes, kas piešķir detaļas tipa apstiprinājumus, pieņem apstiprinājumus, kuri piešķirti saskaņā ar iepriekšminēto Noteikumu Nr. 78 prasībām, tāpat kā detaļas tipa apstiprinājuma zīmes kā alternatīvu attiecīgajiem apstiprinājumiem un detaļas tipa apstiprinājuma zīmēm, ko piešķir saskaņā ar šīs direktīvas prasībām.

4. pants

Šo direktīvu var grozīt saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK [5] 13. pantu, lai:

- ņemtu vērā visus grozījumus Eiropas Ekonomikas komisijas noteikumos, kas minēti 3. pantā,

- pielikumu pielāgotu tehnikas attīstībai.

5. pants

1. Dalībvalstis pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai līdz 1994. gada 5. oktobrim izpildītu šīs direktīvas prasības, un tūlīt par to informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

No dienas, kas minēta pirmajā daļā, dalībvalstis nedrīkst ar bremzēm saistītu iemeslu dēļ aizliegt tādu transportlīdzekļu sākotnējo nodošanu ekspluatācijā, kuri atbilst šīs direktīvas prasībām.

Dalībvalstis piemēro pirmajā daļā minētos noteikumus no 1995. gada 5. aprīļa.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1993. gada 5. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Trøjborg

[1] OV L 225, 10.8.1992., 72. lpp.

[2] OV C 93, 13.4.1992., 24. lpp.

[3] OV C 305, 23.11.1992., 114. lpp. unOV C 72, 15.3.1993.

[4] OV C 313, 30.11.1992., 7. lpp.

[5] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/53/EEK (OV L 225, 10.8.1992., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

1. DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā ir spēkā šādas definīcijas.

1.1. Transportlīdzekļa tips attiecībā uz bremzēm

ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

1.1.1. transportlīdzekļa kategorija, kā noteikts šīs direktīvas 1. pantā;

1.1.2. maksimālā masa, kas noteikta 1.13. punktā;

1.1.3. masas sadalījums pa asīm;

1.1.4. maksimālais projektētais ātrums;

1.1.5. bremžu sistēmas tips;

1.1.6. asu skaits un novietojums;

1.1.7. motora tips;

1.1.8. pārnesumu skaits un to kopējais pārnesumskaitlis;

1.1.8.a. galīgie piedziņas pārnesumskaitļi;

1.1.9. riepu izmēri.

1.2. Bremžu iekārta

ir tādu daļu kopums, kas nav motors un kura funkcija ir pakāpeniski samazināt braucoša transportlīdzekļa ātrumu vai apturēt to, vai noturēt nekustīgi jau apturētu transportlīdzekli; šīs funkcijas ir precizētas 2.1.2. punktā. Iekārta sastāv no bremžu vadības ierīces, pārvada ierīces un pašām bremzēm.

1.3. Vadības ierīce

ir daļa, ko iedarbina tieši vadītājs, lai pārvadam nodrošinātu enerģiju, kura vajadzīga bremzēšanai vai tās vadībai. Šī enerģija var būt vadītāja muskuļu enerģija vai cita avota enerģija, ko kontrolē vadītājs, vai šo dažādo enerģijas veidu kombinācija.

1.4. Pārvada ierīce

ir sastāvdaļu kopums, kas atrodas starp vadības ierīci un bremzēm un kas tās funkcionāli savieno. Ja bremzēšanas spēku iegūst, izmantojot enerģijas avotu, kas ir neatkarīgs no transportlīdzekļa vadītāja, bet ko kontrolē vadītājs, vai ja bremzēšanas spēku papildina no šāda enerģijas avota, tad iekārtas enerģijas rezervi arī uzskata par pārvada daļu.

1.5. Bremze

ir bremžu iekārtas daļas, kas rada transportlīdzekļa kustībai pretējus spēkus.

1.6. Atšķirīgi bremžu iekārtu tipi

ir iekārtas, kas atšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

1.6.1. sastāvdaļas ar atšķirīgiem raksturlielumiem;

1.6.2. sastāvdaļa, kas izgatavota no materiāliem ar citādām īpašībām, vai sastāvdaļa ar citādu formu vai izmēru;

1.6.3. atšķirīga sastāvdaļu kombinācija.

1.7. Bremžu iekārtas sastāvdaļa(-s)

ir viena vai vairākas atsevišķas daļas, kas samontētas veido bremžu iekārtu.

1.8. Kombinētā bremžu sistēma ir

1.8.1. divriteņu mopēdiem un divriteņu motocikliem – sistēma, kur viena vadības ierīce kopā iedarbina vismaz divas divu dažādu riteņu bremzes;

1.8.2. trīsriteņu mopēdiem un tricikliem – bremžu iekārta, kas bremzē visus riteņus;

1.8.3. motocikliem ar blakusvāģi – bremžu iekārta, kas bremzē vismaz priekšējo un pakaļējo riteni. Tāpēc bremžu iekārtu, kas vienlaikus bremzē pakaļējo un blakusvāģa riteni, uzskata par pakaļējo bremzi.

1.9. Pakāpeniska bremzēšana

ir tāda bremzēšana iekārtas parastās darbības diapazonā, kuras laikā, darbinot vai atlaižot bremzes,

1.9.1. vadītājs ar vadības ierīci var jebkurā laikā palielināt vai samazināt bremzēšanas spēku;

1.9.2. bremzēšanas spēks mainās proporcionāli vadības ierīces darbināšanas intensitātei (monotona darbība)

un

1.9.3. bremzēšanas spēku var viegli un pietiekami precīzi regulēt.

1.10. Maksimālais projektētais ātrums

ir ātrums, kuru transportlīdzeklis nevar pārsniegt uz līdzenas virsmas bez neparedzētas ārējas ietekmes, ņemot vērā visus īpašos ierobežojumus, kas ievēroti transportlīdzekli projektējot un būvējot.

1.11. Transportlīdzeklis ar kravu,

ja nav noteikts citādi, ir transportlīdzeklis, kas piekrauts, sasniedzot tā maksimālo masu.

1.12. Transportlīdzeklis bez kravas

ir viens pats testiem nodotais transportlīdzeklis ar vienu vadītāju un visu vajadzīgo testa aprīkojumu vai iekārtām.

1.13. Maksimālā masa

ir maksimālā masa, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs, kā tehniski pieļaujamu (šī masa var būt lielāka par pieļaujamo maksimālo masu, ko noteikusi valsts administratīvā iestāde).

1.14. Slapja bremze

ir bremze vai bremzes, kas ir apstrādāta/apstrādātas atbilstīgi 1. papildinājuma 1.3. punktam.

2. UZBŪVES UN MONTĀŽAS PRASĪBAS

2.1. Vispārīgi norādījumi

2.1.1. Bremžu iekārta

2.1.1.1. Bremžu iekārtai jābūt projektētai, izgatavotai un uzstādītai tā, lai, transportlīdzekli normāli lietojot, tas atbilstu šīs direktīvas noteikumiem neatkarīgi no vibrācijas, kas uz to var iedarboties.

2.1.1.2. Jo īpaši bremžu iekārta ir projektēta, izgatavota un montēta tā, lai būtu izturīga pret koroziju un novecošanu, kas to ietekmē.

2.1.2. Bremžu iekārtas funkcijas

Bremžu iekārtai, kas definēta 1.2. punktā, jāatbilst šādiem nosacījumiem:

2.1.2.1. Darba bremzes

Ar darba bremzēm jāspēj kontrolēt transportlīdzekļa kustību un to droši, ātri un efektīvi apturēt jebkurā augšup vai lejup vērstā slīpumā neatkarīgi no ātruma un kravas. Šādu bremzēšanu jāspēj izdarīt pakāpeniski. Vadītājam jāspēj panākt šādu bremzēšanu no sava sēdekļa, nenoņemot rokas no stūrēšanas ierīces;

2.1.2.2. Sekundārās (avārijas) bremzes (ja ir)

Ja darba bremzes ir bojātas, tad ar sekundārajām (avārijas) bremzēm jāspēj pienācīgā attālumā apstādināt transportlīdzekli. Šādu bremzēšanu jāspēj izdarīt pakāpeniski. Vadītājam jāspēj šādi bremzēt no sava sēdekļa, turot stūrēšanas ierīci vismaz ar vienu roku. Šajos noteikumos pieņem, ka vienlaikus nevar būt vairāk par vienu darba bremžu bojājumu;

2.1.2.3. Stāvbremze (ja ir)

Stāvbremzei transportlīdzeklis jānotur nekustīgi gan augšup, gan lejup vērstā slīpumā pat vadītāja prombūtnē, darba daļas noturot bloķētā stāvoklī ar pilnīgi mehānisku ierīci. Vadītājam jāspēj šādi bremzēt no sava sēdekļa.

2.2. Bremžu iekārtu raksturlielumi

2.2.1. Visiem divriteņu mopēdiem vai divriteņu motocikliem ir divas tādas darba bremžu iekārtas ar atsevišķām vadības ierīcēm un pārvades ierīcēm, no kurām viena bremzē vismaz priekšējo riteni un otra – vismaz pakaļējo riteni.

2.2.1.1. Abām darba bremžu iekārtām var būt kopējas bremzes, ciktāl vienas bremžu iekārtas bojājums neietekmē otras darbību. Atsevišķas daļas, tādas kā pati bremze, bremžu cilindri un to virzuļi (izņemot blīvslēgus), bīdstieņi un bremžu kloķu komplekti, neuzskata par lūstošām, ja tās ir pietiekami lielas, viegli pieejamas apkopei un pietiekami drošas.

2.2.1.2. Stāvbremžu iekārta nav obligāta.

2.2.2. Visi motocikli ar blakusvāģi ir aprīkoti ar bremžu iekārtām, kas vajadzīgas motociklam bez blakusvāģa; ja, testējot transportlīdzekli ar blakusvāģi, ar šīm iekārtām var panākt vajadzīgo darbību, bremze blakusvāģa ritenim nav obligāta; stāvbremžu iekārta nav obligāta.

2.2.3. Visi trīsriteņu mopēdi jāaprīko ar:

2.2.3.1. divām neatkarīgām darba bremžu iekārtām, kas kopā iedarbina visu riteņu bremzes, vai

2.2.3.2. darba bremžu iekārtu, kas bremzē visus riteņus un sekundāro (avārijas) bremžu iekārta, kura var būt stāvbremze.

2.2.3.3. Turklāt visi trīsriteņu mopēdi jāaprīko ar stāvbremzi, kas bremzē vismaz vienas ass riteni vai riteņus. Stāvbremzes iekārtai, kas var būt viena no 2.2.3.1. punktā aprakstītajām divām iekārtām, jādarbojas neatkarīgi no iekārtas, kura bremzē otru asi vai asis.

2.2.4. Visi tricikli jāaprīko ar:

2.2.4.1. kājas vadības darba bremžu iekārtu, kas bremzē visus riteņus un sekundāro (avārijas) bremžu iekārtu, kura var būt stāvbremze,

un

2.2.4.2. stāvbremžu iekārtu, kas bremzē vismaz vienas ass riteņus. Stāvbremžu iekārtas vadības ierīcei jābūt neatkarīgai no darba bremžu iekārtas vadības ierīces.

2.2.5. Bremžu iekārtām jāiedarbojas uz bremžu virsmām, kas pastāvīgi savienotas ar riteņiem stingri vai ar sastāvdaļām, kuru atteice ir maz ticama.

2.2.6. Visu bremžu iekārtu sastāvdaļas vietās, kur tās piestiprinātas transportlīdzeklim, jāpievieno tā, lai normālos darbības apstākļos bremžu iekārtas darbotos bez atteices.

2.2.7. Pareizi ieeļļotas un noregulētas bremžu iekārtas ir viegli darbināmas.

2.2.7.1. Bremžu nodilumu jāspēj viegli novērst, regulējot ar roku vai automātiski. Bremzes jāspēj noregulēt tā, lai tās darbotos efektīvi līdz bremžu uzlikas ir nodilušas tiktāl, ka tās jāaizstāj ar citām.

2.2.7.2. Vadības ierīcei un pārvada sastāvdaļām, un bremzēm vajadzīga tāda gājiena rezerve, ka, bremzēm sakarstot vai bremžu uzliku nodilumam sasniedzot maksimālo atļauto pakāpi, efektīva bremzēšana ir nodrošināta bez tūlītējas regulēšanas.

2.2.7.3. Pareizi noregulētas iedarbinātas bremžu iekārtas sastāvdaļas drīkst pieskarties tikai paredzētajām daļām.

2.2.8. Ja pārvada ierīce ir hidrauliska, bremzēšanas iekārtu cilindri ar rezerves šķidrumu jāprojektē un jāizgatavo tā, lai rezerves šķidruma līmeni varētu viegli pārbaudīt.

Šis noteikums neattiecas uz mopēdiem, kam maksimālais ātrums ir 25 km/h vai mazāks.

--------------------------------------------------