31989R1576

Padomes Regula (EEK) Nr. 1576/89

(1989. gada 29. maijs),

ar ko paredz vispārīgus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu un noformējumu

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. un 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā šobrīd nav īpašu Kopienas noteikumu, kas reglamentē alkoholiskos dzērienus un jo īpaši šo produktu definīciju, kā arī prasību attiecībā uz nosaukumiem un noformējumu; tā kā, ņemot vērā šo produktu nozīmi ekonomikā un lai palīdzētu darboties kopējam tirgum, jāizstrādā kopīgi noteikumi attiecībā uz šo jautājumu;

tā kā alkoholiskie dzērieni veido nozīmīgu noieta tirgu Kopienas lauksaimniecībai; tā kā šī noieta tirgus pamatā galvenokārt ir reputācija, ko šie produkti ieguvuši visā Kopienā un pasaules tirgū; tā kā šo reputāciju var saistīt ar tradicionālo produktu kvalitāti; tā kā līdz ar to būtu jāuztur spēkā noteikti attiecīgo produktu kvalitātes standarti, ja šo noieta tirgu vēlas saglabāt; tā kā atbilstoši līdzekļi, lai saglabātu šo kvalitātes standartu, ir definēt attiecīgos produktus, ņemot vērā tradicionālo praksi, kas ir to reputācijas pamats; tā kā turklāt šādi definēti jēdzieni būtu jāattiecina tikai uz tiem produktiem, kuru kvalitāte ir tāda pati kā tradicionālajiem produktiem, lai novērstu vērtības mazināšanos;

tā kā Kopienas noteikumos attiecībā uz noteiktām teritorijām, kuru starpā izņēmuma kārtā var būt arī valstis, būtu jārezervē ģeogrāfiskie nosaukumi, kas uz tām attiecas, ar noteikumu, ka tie ražošanas posmi, kuros gatavais produkts iegūst raksturīgās pazīmes un galīgās īpašības, norisinās attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā; tā kā tādējādi, piešķirot ekskluzīvas tiesības attiecīgajiem ražotājiem, Kopienas noteikumi nodrošinās to, ka attiecīgie nosaukumi arī turpmāk kalpos kā norādes uz izcelsmes vietu, un novērsīs to vispārēju lietošanu un pārvēršanos par vispārējiem apzīmējumiem; tā kā attiecīgie nosaukumi veic arī patērētāja informēšanas funkciju attiecībā uz to produktu izcelsmi, kuriem ir raksturīgas izejvielas vai to ražošanā izmantoti īpaši procesi;

tā kā parastie un tradicionālie patērētāja informēšanas līdzekļi iekļauj noteiktu informāciju uz etiķetes; tā kā uz alkoholisko dzērienu etiķetēšanu attiecas vispārīgi noteikumi, kas izklāstīti Padomes 1978. gada 18. decembra Direktīvā 79/112/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu etiķetēšanu, noformējumu un reklāmu [4], kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 86/197/EEK [5]; tā kā, ņemot vērā attiecīgo produktu raksturu, kā arī, lai patērētājs varētu saņemt pilnīgāku informāciju, papildus šiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāpieņem īpaši noteikumi, un tā kā jo īpaši produktu definīcijā būtu jāiekļauj jēdzieni attiecībā uz nogatavināšanu un minimālo alkohola saturu, laižot tos apgrozībā patēriņam;

tā kā kaut arī Direktīva 79/112/EEK pieprasa noteiktas informācijas drukāšanu uz etiķetes, trūkst skaidrības par ražošanas vietu; tā kā šis jēdziens ir jo īpaši svarīgs attiecīgo dzērienu sektorā, jo patērētājs bieži saista attiecīgos dzērienus ar to ražošanas vietu; tā kā šādas norādes trūkums var patērētājam radīt nepatiesu priekšstatu par izcelsmi; tā kā no šā apdraudējuma būtu jāizvairās, noteiktos gadījumos ieviešot obligātu prasību norādīt uz etiķetes ražošanas vietu;

tā kā noteiktos gadījumos būtu jānosaka arī papildu prasības; tā kā, jo īpaši ja izmanto etilspirtu, būtu jāpieprasa, lai tas ir vienīgi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts, kā tas jau pieņemts Kopienā, lai arī turpmāk nodrošinātu galveno noieta tirgu lauksamniecības pamatproduktiem;

tā kā Padomes 1980. gada 15. jūlija Direktīva 80/778/EEK attiecībā uz patēriņam paredzētā ūdens kvalitāti [6] un Padomes 1980. gada 15. jūlija Direktīva 80/777/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz dabīgo minerālūdeņu izmantošanu un tirdzniecību [7], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Spānijas un Portugāles Pievienošanās aktu, nosaka īpašības ūdenim, ko var lietot pārtikas produktos; tā kā tas būtu jāņem vērā;

tā kā Padomes 1988. gada 22. jūnija Direktīva 88/388/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz pārtikā izmantojamajiem aromatizētājiem un to ražošanas izejmateriāliem [8] ierosina dažādu jēdzienu definīcijas, kas jāizmanto saistībā ar aromatizētājiem; tā kā šī pati terminoloģija būtu jāizmanto šajā regulā;

tā kā būtu jāpieņem īpaši noteikumi attiecībā uz importēto alkoholisko dzērienu nosaukumiem un noformējumu, paturot prātā Kopienas saistības pret trešām valstīm;

tā kā, lai aizstāvētu Kopienas produktu reputāciju pasaules tirgū, tie paši noteikumi būtu jāattiecina arī uz eksporta produktiem, izņemot gadījumu, ja ir citādi noteikumi, paturot prātā tradicionālos paradumus un praksi;

tā kā ir vēlams rīkoties, kā paredzēts regulā, lai nodrošinātu attiecīgo pasākumu vienādu un vienlaicīgu ieviešanu;

tā kā, lai vienkāršotu un paātrinātu procedūru tehniska rakstura ieviešanas pasākumu paredzēšana būtu jāuztic Komisijai; tā kā tādēļ būtu jāsagatavo noteikumi kārtībai, saskaņā ar kuru dalībvalstis un Komisija var cieši sadarboties ieviešanas komitejā;

tā kā ir vajadzīgi pārejas pasākumi, lai atvieglotu pāreju uz sistēmu, ko ievieš šī regula,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Šī regula nosaka vispārīgus noteikumus attiecībā uz alkoholisko dzērienu definīcijām, nosaukumiem un noformējumu.

2. Šajā regulā stiprs alkoholisks dzēriens nozīmē alkoholu saturošu šķidrumu:

- kas paredzēts patēriņam,

- kam ir īpašas organoleptiskās īpašības un, izņemot III pielikuma I punktā uzskaitītos produktus, alkohola saturs ir vismaz 15 % un

- ko ražo

- vai nu tieši destilējot, pievienojot vai nepievienojot aromatizētājus, no dabiskiem fermentētiem produktiem un/vai mērcējot augu vielas, un/vai pievienojot aromatizētājus, cukurus vai citus saldinātājus produktus, kas uzskaitīti 3. punkta a) apakšpunktā, un/vai citus lauksaimniecības produktus lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam un/vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātam un/vai spirtam, kas definēts šajā regulā,

- vai sajaucot stipru alkoholisku dzērienu ar:

- vienu vai vairākiem stipriem alkoholiskiem dzērieniem,

- lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu vai spirtu,

- vienu vai vairākiem alkoholiskiem dzērieniem,

- vienu vai vairākiem dzērieniem.

Dzērienus, ko apzīmē ar KN kodiem 220300, 2204, 2205, 220600 un 2207, tomēr neuzskata par stipriem alkoholiskiem dzērieniem.

3. Provizoriskās definīcijas.

Šajā regulā šādiem jēdzieniem ir šāda nozīme, kā norādīts:

a) saldināšana:

viena vai vairāku šādu produktu izmantošana stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā:

neattīrīts cukurs, baltais cukurs, rafinēts baltais cukurs, dekstroze, fruktoze, glikozes sīrups, cukura šķīdums, invertcukura šķīdums, invertcukura sīrups, rektificētas vīnogu misas koncentrāts, vīnogu misas koncentrāts, brūnināts cukurs, medus, ceratoniju cukurs vai citas dabīgas vielas, kas satur ogļhidrātus un kā iedarbība ir līdzīga iepriekšminēto produktu iedarbībai.

"Brūnināts cukurs" nozīmē produktu, ko iegūst vienīgi no saharozes, ko karsē kontroles režīmā bez bāziskajām vielām, neorganiskajām skābēm vai citām ķīmiskām piedevām;

b) sajaukšana:

divu vai vairāku dzērienu apvienošana, lai izveidotu jaunu dzērienu;

c) spirta pievienošana:

lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta pievienošana stiprajiem alkoholiskajiem dzērienam;

d) kupēšana:

divu vai vairāku tādu stipro alkoholisko dzērienu apvienošana, kuri pieder pie vienas kategorijas un kuru sastāvs atšķiras tikai mazliet viena vai vairāku šādu faktoru dēļ:

- gatavošanas metode,

- lietotais destilācijas aparāts,

- nogatavināšanas vai izturēšanas periods,

- ģeogrāfiskais reģions, kurā tie ražoti.

Šādi ražots alkoholiskais dzēriens pieder pie tās pašas kategorijas, pie kuras pieder sākotnējie stiprie alkoholiskie dzērieni pirms kupēšanas;

e) nogatavināšana vai izturēšana:

noteiktu reakciju dabiska norise piemērotos traukos, tādējādi piešķirot attiecīgajam stiprajam alkoholiskajam dzērienam agrāk nebijušas organoleptiskās īpašības;

f) aromatizēšana:

viena vai vairāku aromatizētāju, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, izmantošana stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā;

g) krāsošana:

vienas vai vairāku krāsvielu izmantošana stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā;

h) lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts:

etilspirts, kam piemīt šīs regulas I pielikumā uzskaitītās īpašības un kas ir iegūts destilācijas ceļā pēc fermentācijas no Līguma II pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, izņemot stipros alkoholiskos dzērienus, kas definēti 2. punktā. Ja ir norāde uz izmantoto izejvielu, spirtam jābūt iegūtam tikai no šīs izejvielas;

i) lauksaimnieciskas izcelsmes destilāts:

alkoholu saturošs šķidrums, ko iegūst destilācijas ceļā pēc fermentācijas no Līguma II pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, bet kam nepiemīt etilspirta īpašības, kas noteiktas h) apakšpunktā, bet kas joprojām saglabā izmantoto izejvielu aromātu un garšu. Ja ir norāde uz izmantoto izejvielu, destilātam jābūt iegūtam tikai no šīs izejvielas;

j) alkohola saturs pēc tilpuma:

tīrā alkohola satura daudzums attiecīgajā produktā 20 °C temperatūrā attiecībā pret kopējo šā produkta tilpumu tādā pašā temperatūrā;

k) gaistošo vielu saturs:

gaistošo vielu, izņemot etilspirtu un metilspirtu, daudzums, ko satur stiprais alkoholiskais dzēriens, kas iegūts destilācijas ceļā tikai izmantoto izejvielu destilācijas vai redestilācijas rezultātā;

l) ražošanas vieta:

vieta vai reģions, kurā norisinājies tas gatavā produkta ražošanas posms, kurā stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķir tam raksturīgās pazīmes un būtiskās galīgās īpašības;

m) stipro alkoholisko dzērienu kategorija: visi alkoholiskie dzērieni, uz kuriem attiecas tā pati definīcija.

4. Dažādu kategoriju stipro alkoholisko dzērienu definīcijas.

Šajā regulā šādiem jēdzieniem ir šāda nozīme, kā norādīts:

a) rums:

1) stiprs alkoholisks dzēriens, kuru ražo, tikai fermentējot un destilējot vai nu melasi, vai sīrupu, ko ražo cukurniedru cukura ražošanas gaitā, vai no cukurniedru sulas un kurā destilāta alkohola koncentrācija ir mazāka par 96 tilpuma procentiem tā, lai destilātam būtu īpašas atšķiramas rumam raksturīgas organoleptiskās īpašības;

2) spirts, ko ražo, vienīgi fermentējot un destilējot cukurniedru sulu, un kam piemīt rumam raksturīgais aromāts, un gaistošo vielu daudzums ir 225 grami vai vairāk uz hektolitru 100 % alkohola. Šo spirtu var tirgot, papildinot nosaukumu "rums" ar vārdu "lauksaimnieciskais" un pievienojot jebkuru no II pielikumā uzskaitītajiem Francijas aizjūras departamentu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem;

b) viskijs:

stiprs alkoholisks dzēriens, ko ražo, destilējot graudu misu,

- ar tajā esošā iesala diastāzi pārvēršot cukurā ar dabīgajiem enzīmiem vai bez tiem,

- fermentējot ar raugu,

- destilāta alkohola koncentrācijai esot mazākai par 94,8 tilpuma procentiem, lai destilāta aromātu un garšu iegūtu no izmantotajām izejvielām,

nogatavinot vismaz trīs gadus koka mucās, kuru tilpums nepārsniedz 700 litrus;

c) graudu spirts:

1) stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot fermentētu graudu misu un kā organoleptiskās īpašības iegūst no izmantotajām izejvielām.

Nosaukumu "graudu spirts" var aizstāt ar nosaukumu "Korn" vai "Kornbrand" attiecībā uz dzērienu, ko ražo Vācijā un tajos Kopienas reģionos, kuros vācu valoda ir viena no oficiālajām valodām, ar noteikumu, ka šajos reģionos šo dzērienu ražo tradicionāli, un ja graudu spirtu tur iegūst bez jebkādām piedevām:

- vai nu vienīgi destilējot fermentētu kviešu, miežu, auzu, rudzu vai griķu pilngraudu misu,

- vai redestilējot destilātu, ko iegūst saskaņā ar pirmo daļu;

2) lai graudu spirtu varētu saukt par graudu brendiju, tam jābūt iegūtam tādā destilāta alkohola koncentrācijā, kas ir mazāka par 95 tilpuma procentiem, un tā organoleptiskās īpašības jāiegūst no izmantotajām izejvielām;

d) vīna spirts:

stiprs alkoholisks dzēriens,

- kuru ražo vienīgi destilējot vismaz 86 % vīnu vai vīnu, kas stiprināts destilēšanai, vai redestilējot vismaz 86 % vīna destilātu,

- kurā esošais gaistošo vielu daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 125 grami vai vairāk un

- kurā maksimālais metilspirta daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 200 gramu.

Attiecībā uz nogatavinātu dzērienu turpmāk to var tirgot kā "vīna spirtu", ja tas ir nogatavināts tik ilgi, kā noteikts attiecībā uz e) apakšpunktā minēto produktu, vai ilgāk;

e) brendijs jeb Weinbrand:

stiprs alkoholisks dzēriens,

- ko ražo no vīna spirta, kas kupēts vai nav kupēts ar vīna destilātu, kura alkohola koncentrācija ir mazāka par 94,8 tilpuma procentiem, ar noteikumu, ka pēc tilpuma attiecīgais destilāts nepārsniedz lielākais 50 % no galaprodukta,

- ko nogatavina vismaz vienu gadu ozolkoka tvertnēs vai vismaz sešus mēnešus ozolkoka mucās, kuru tilpums ir mazāks par 1000 litriem,

- kur esošais gaistošo vielu daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 125 grami vai vairāk un ko iegūst, vienīgi destilējot vai redestilējot izmantotos izejmateriālus,

- kurā maksimālais metilspirta daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 200 gramu;

f) vīnogu čagu spirts jeb vīnogu degvīns:

1) a) stiprs alkoholisks dzēriens,

- ko ražo no fermentētām vīnogu čagām un destilē vai nu tieši ar ūdens tvaikiem, vai pēc ūdens pievienošanas; degvīnam var pievienot kādu daļu nogulu, kas jānosaka saskaņā ar 15. pantā paredzēto procedūru kārtību, destilāta alkohola koncentrācija ir mazāka par 86 tilpuma procentiem, pievienojot degvīnu. Atļauta ir redestilācija ar tādu pašu saturu,

- kurā esošais gaistošo vielu daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 140 gramu vai vairāk un maksimālais metilspirta daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 1000 gramu;

b) tomēr pārejas periodā, kas 1985. gada Pievienošanās aktā noteikts Portugālei, a) apakšpunkts neaizliedz Portugālē pārdot Portugālē ražotu vīnogu čagu spirtu, kurā maksimālais metilspirta daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 1500 gramu;

2) nosaukumu "vīnogu degvīns" vai "vīnogu čagu spirts" var aizstāt ar nosaukumu "grappa", šādi apzīmējot tikai Itālijā ražotu stipru alkoholisku dzērienu;

g) augļu čagu spirts:

stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, fermentējot un destilējot augļu čagas. Destilācijas apstākļus, produkta īpašības un citus noteikumus nosaka saskaņā ar 15. pantā paredzēto kārtību;

h) rozīņu spirts jeb rozīņu brendijs:

stiprs alkoholisks dzēriens, ko ražo, destilējot produktu, ko iegūst, fermentējot "Corinth Black" vai "Malaga muscat" šķirņu kaltētu vīnogu ekstraktu, un destilāta alkohola koncentrācija ir mazāka par 94,5 tilpuma procentiem, lai destilāts iegūtu aromātu un garšu no izmantotajiem izejmateriāliem;

i) stipri alkoholiski augļu dzērieni:

1) a) stipri alkoholiski dzērieni,

- ko ražo, vienīgi fermentējot un destilējot mīkstus augļus vai šādu augļu misu ar kauliņiem vai bez tiem,

- kā destilāta alkohola koncentrācija ir mazāka par 86 tilpuma procentiem, lai destilātam būtu aromāts un garša, ko iegūst no destilētajiem augļiem,

- kur esošais gaistošo vielu daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 200 gramu vai vairāk un

- kur maksimālais metilspirta daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 1000 gramu,

- kur attiecībā uz kauleņiem ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola nepārsniedz 10 gramus;

b) saskaņā ar 15. pantā paredzēto kārtību var pieļaut atkāpes no a) apakšpunkta trešā, ceturtā un piektā ievilkuma jo īpaši tad, ja tradicionālo produktu ražošana un pārdošana nodrošina ievērojamu ieņēmumu daļu noteiktiem Kopienas augļu ražotājiem;

c) šādi definētus dzērienus sauc par spirtiem, priekšā liekot augļu nosaukumu, piemēram, ķiršu spirts jeb kirsch, plūmju spirts jeb slivovitz, mirabelu, persiku, ābolu, bumbieru, aprikožu, vīģu, citrusu vai vīnogu spirts vai citu augļu spirti. Tos var saukt arī par wasser, pievienojot augļu nosaukumu.

Nosaukumu "Williams" var lietot tikai tāda bumbieru spirta nosaukšanai, kurš ražots tikai no "Williams" šķirnes bumbieriem.

Ja kopā destilē divu vai vairāku veidu augļus, produktu sauc par augļu spirtu. Nosaukumam var pievienot katra augļa nosaukumu, sākot ar tā augļa nosaukumu, kura ir visvairāk;

d) tos gadījumus un apstākļus, kuros augļa nosaukums var aizstāt vārdu "spirts", pirms kā ir attiecīgā augļa nosaukums, nosaka saskaņā ar 15. pantā paredzēto kārtību;

2) vārdu "spirts", pirms kā ir augļa nosaukums, var lietot arī attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem, ko ražo, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā vai spirtā vai destilātā mērcējot (minimālā attiecība 100 kilogramu augļu uz 20 litriem 100 % spirta) vai nu daļēji fermentētas, vai nefermentētas noteiktu sugu ogas un citus augļus, piemēram, avenes, kazenes, mellenes un citas, kā noteikts šajā regulā, pēc tam seko destilācija.

Nosacījumus, lai lietotu vārdu "spirts", pirms kā ir augļa nosaukums, nolūkā izvairīties no 1. punktā minēto augļu spirtu sajaukšanas ar attiecīgajiem augļiem nosaka 15. pantā paredzētajā kārtībā;

3) stipros alkoholiskos dzērienus, ko iegūst, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā mērcējot nefermentētus veselus augļus, piemēram, 2. punktā minētos augļus, pēc tam sekojot destilācijai, var saukt par geist, kam pievieno augļa nosaukumu;

j) sidra spirts, sidra brendijs vai bumbieru spirts:

stipri alkoholiski dzērieni,

- ko ražo, vienīgi destilējot sidru vai bumbieru sidru, un

- kas atbilst i) apakšpunkta 1. punkta a) apakšpunkta otrā, trešā un ceturtā ievilkuma prasībām attiecībā uz augļu spirtiem;

k) genciānas spirts:

stipri alkoholiski dzēriens, ko ražo no genciānas destilāta, kuru savukārt iegūst, fermentējot genciānas saknes, kam ir vai nav pievienots lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts;

l) stipri alkoholiski augļu dzērieni:

1) stipri alkoholiski dzērieni, ko iegūst, mērcējot augļus lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā un/vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātā, un/vai spirtā, kā noteikts šajā regulā, tādā minimālajā attiecībā, kas jānosaka 15. pantā paredzētajā kārtībā.

Šo alkoholisko dzērienu aromatizētājus var papildināt ar citām aromatizētājvielām un/vai aromatizētājpreparātiem, ko neiegūst no izmantotajiem augļiem. Šīs aromatizētājvielas un aromatizētājpreparāti ir attiecīgi definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un c) apakšpunktā. Tomēr dzērienam raksturīgajai garšai un krāsai jārodas vienīgi no izmantotajiem augļiem;

2) šādi definētus dzērienus sauc par stipriem alkoholiskiem dzērieniem vai spirtiem, pirms kā ir augļu nosaukums. Gadījumus un apstākļus, kuros augļa nosaukums var aizstāt šos nosaukumus, nosaka 15. pantā paredzētajā kārtībā.

Nosaukumu "Pacharan" tomēr var izmantot tikai Spānijā ražotam stipram alkoholiskam augļu dzērienam, ko iegūst, mērcējot dzeloņplūmes (Prunus espinosa) minimālajā attiecībā 250 grami augļu uz litru tīra alkohola;

m) stipri alkoholiski dzērieni ar kadiķogu aromātu:

1) a) stipri alkoholiski dzērieni, ko ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu un/vai graudu spirtu, un/vai graudu destilātu ar kadiķa (juniperus communis) ogām.

Papildus var izmantot citas dabīgas un/vai dabīgajām identiskas aromatizētājvielas, kas definētas Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā, un/vai aromatizētājpreparātus, kas definēti šīs direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un/vai aromātiskus augus vai aromātisko augu daļas, bet kadiķa organoleptiskajām īpašībām jābūt jūtamām, pat ja dažreiz tās ir vāji izteiktas;

b) dzērienus var saukt par Wacholder, ginebra vai genebra. Šo nosaukumu izmantošana jānosaka saskaņā ar 15. pantā paredzēto kārtību;

c) spirtiem, ko izmanto stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kurus sauc par geniévre, jenever, genever un peket, jābūt organoleptiski piemērotiem iepriekšminēto produktu ražošanai, un vienam hektolitram 100 % alkohola jāsatur ne vairāk kā 5 gramus metila savienojumu, un aldehīda daudzumam, ko izsaka kā acetaldehīdu, vienā hektolitrā 100 % alkohola jābūt ne vairāk kā 0,2 gramiem. Attiecībā uz šādiem produktiem kadiķogu garšai nevajag būt jūtamai;

2) a) dzērienu var saukt par džinu, ja to ražo, organoleptiski piemērotam lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam pievienojot dabīgas un/vai dabīgajām identiskas aromatizētājvielas, kas definētas Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā, un/vai aromatizētājpreparātus, kas definēti šīs direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, lai dominētu kadiķogu garša;

b) dzērienu var saukt par destilētu džinu, ja to ražo, tikai redestilējot organoleptiski piemērotu atbilstošas kvalitātes lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, kura sākotnējais alkohola saturs ir vismaz 96 %, destilācijas aparātos, ko tradicionāli izmanto džinam, pievienojot kadiķogas un citas savvaļas augu daļas, ar noteikumu, ka dominē kadiķogu garša. Terminu "destilēts džins" var attiecināt arī uz šādas destilācijas produkta un lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta maisījumu, kuram ir tāds pats sastāvs, tīrība un alkohola saturs. Destilētajam džinam var pievienot arī dabīgās un/vai dabīgajām identiskas aromatizētājvielas un/vai aromatizētājpreparātus, kā norādīts a) apakšpunktā. Londonas džins ir destilētā džina veids.

Džins, ko iegūst, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam vienkārši pievienojot esences vai aromatizētājus, neatbilst nosaukumam "destilēts džins";

n) alkoholiskie dzērieni ar ķimeņu aromātu:

1) stipri alkoholiski dzērieni, ko ražo, pievienojot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam ķimenes (Carum carvi L.).

Papildus var izmantot citas dabīgas un/vai dabīgajām identiskas aromatizētājvielas, kas definētas Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā, un/vai aromatizētājpreparātus, kas definēti šīs direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, bet ķimeņu garšai jābūt dominējošai;

2) a) 1. punktā definētos alkoholiskos dzērienus var saukt arī par akvavit vai aquavit, ja tiem pievieno augu vai garšvielu destilātu.

Papildus var izmantot citas aromatizētājvielas, kas precizētas 1. punkta otrajā daļā, bet šo dzērienu aromāts galvenokārt ir raksturīgs ķimeņu un/vai diļļu (Anethum graveolens L.) sēklu destilātiem, izmantot ēteriskās eļļas ir aizliegts;

b) garšā nepārprotami nedrīkst dominēt rūgtās vielas; sausnas daudzums nedrīkst pārsniegt 1,5 gramus uz 100 mililitriem;

o) alkoholiskie dzērieni ar anīsa aromātu:

1) stiprie alkoholiskie dzērieni, ko ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu ar īstā ilīcija (Illicium verum), anīsa (Pimpinella anisum), fenheļa (Foeniculum vulgare) vai jebkura cita auga, kas satur tādas pašas aromāta pamatsastāvdaļas, dabīgos ekstraktus, izmantojot vienu no šādiem procesiem:

- mērcēšana un/vai destilēšana,

- spirta redestilēšana, pievienojot to augu sēklas vai citas daļas, kuri precizēti iepriekš,

- dabīgu, destilētu ekstraktu no augiem ar anīsa aromātu pievienošana,

- šo trīs metožu apvienojums.

Var izmantot arī citus dabīgo augu ekstraktus vai aromātiskās sēklas, bet anīsa garšai jāpaliek dominējošai;

2) lai stipro alkoholisko dzērienu ar anīsa aromātu varētu saukt par "pastis", tam jāsatur arī lakricas saknes (Glycyrrhiza glabra) dabīgie ekstrakti, kuros ir tādas krāsvielas kā halkoni, kā arī glicirizīnskābe (glycyrrhizic acid), kuru minimālajiem un maksimālajiem daudzumiem attiecīgi jābūt 0,05 un 0,5 gramiem litrā.

Pastis satur mazāk nekā 100 gramus cukura litrā, un anetola minimālais un maksimālais daudzums tajā ir attiecīgi 1,5 un 2 grami litrā;

3) lai alkoholisko dzērienu ar anīsa aromātu varētu saukt par "ouzo", tam jābūt:

- ražotam vienīgi Grieķijā,

- ražotam, kupējot spirtus, kas aromatizēti, destilējot vai mērcējot ar anīsa sēklām un, iespējams, fenheļa sēklām, mastiku no Pistacia lentiscus Chia vai latifolia un citām aromātiskām sēklām, augiem un augļiem; spirtā, ko aromatizē destilējot, jābūt vismaz 20 % alkohola saturam no ouzo alkohola satura.

Šādam destilātam jābūt:

- ražotam, destilējot tradicionālos periodiskas darbības vara destilācijas aparātos ar tilpumu 1000 litri vai mazāk,

- ar alkohola saturu, kas nav mazāks par 55 % un nepārsniedz 80 %.

Ouzo jābūt bezkrāsainam ar cukura daudzumu 50 grami litrā vai mazāk.

4) lai stipro alkoholisko dzērienu ar anīsa aromātu varētu saukt par anis, tā raksturīgajam aromātam jābūt iegūtam tikai no anīsa (Pimpinella anisum) un/vai īstā ilīcija (Illicium verum), un/vai fenheļa (Foeniculum vulgare). Nosaukumu "destilēts anis" var lietot, ja dzēriens satur spirtu, kas destilēts kopā ar šīm sēklām, ar noteikumu, ka šāds spirts satur vismaz 20 % no dzēriena alkohola satura;

p) stipri alkoholiski dzērieni ar rūgtu garšu:

stipri alkoholiski dzērieni, kam dominē rūgta garša un ko ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu ar dabīgiem un/vai dabīgiem identiskiem aromatizētājiem, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā, un/vai aromatizētājpreparātiem, kas definēti šīs direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

Attiecīgos dzērienus var tirgot arī ar nosaukumu "amer" vai "rūgtais" kopā ar kādu citu jēdzienu vai bez tā.

Šis noteikums neietekmē vārda "amer" iespējamo lietojumu vārda "rūgtais" vietā attiecībā uz tiem produktiem, uz kuriem neattiecas šis pants;

q) degvīns:

stiprs alkoholisks dzēriens dzēriens, ko ražo, vai nu rektificējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, vai filtrējot to caur aktivizētu kokogli, pēc kā, iespējams, seko tieša destilācija, lai tādējādi selektīvi vājinātu izmantoto izejvielu organoleptiskās īpašības. Produktam var piešķirt īpašas organoleptiskas īpašības, piemēram, maigu garšu, pievienojot aromatizētāju;

r) liķieris:

1) stiprs alkoholisks dzēriens,

- kurā minimālais cukura daudzums ir 100 gramu litrā, ko izsaka kā invertcukuru, neierobežojot atšķirīgus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 15. pantā paredzēto kārtību,

- kuru ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu, vai vienu vai vairākus stipros alkoholiskos dzērienus, kas definēti šajā regulā, vai iepriekšminēto sastāvdaļu maisījumu, un saldina, un, iespējams, pievieno lauksaimnieciskas izcelsmes produktus, piemēram, krējumu, pienu vai citus piena produktus, augļus, vīnu vai aromatizētu vīnu;

2) nosaukumu "crème de", kam seko izmantoto augļu vai izejmateriālu nosaukums, izņemot piena produktus, izmanto liķieriem, kuriem vienā litrā minimālais cukura daudzums ir 250 gramu, ko izsaka kā invertcukuru.

Nosaukumu "crème de cassis" tomēr rezervē upeņu liķieriem, kas vienā litrā satur vismaz 400 gramu cukura, ko izsaka kā invertcukuru;

s) olu liķieris/advocaat/avocat/Advokat:

aromatizēts vai nearomatizēts stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un kā sastāvdaļas ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Minimālajam cukura vai medus daudzumam litrā jābūt 150 gramiem. Minimālajam olu dzeltenuma daudzumam vienā litrā galaprodukta jābūt 140 gramiem;

t) liķieris ar olu:

aromatizēts vai nearomatizēts stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un kura sastāvdaļas ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Minimālajam cukura vai medus daudzumam litrā jābūt 150 gramiem. Minimālajam olas dzeltenuma daudzumam vienā galaprodukta litrā jābūt 70 gramiem.

2. pants

Ievērojot 3., 4. un 12. pantu, lai alkoholisko dzērienu varētu pārdot patēriņam ar vienu no nosaukumiem, kas uzskaitīti 1. panta 4. punktā, tam jāatbilst definīcijai un prasībām, ko piemēro tai kategorijai, pie kuras tas pieder.

3. pants

1. Izņemot alkoholiskos dzērienus ar kadiķogu aromātu, kas definēti 1. panta 4. punkta m) apakšpunkta 1) punktā, minimālais alkohola saturs pēc tilpuma turpmāk uzskaitītajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko Kopienā pārdod patēriņam ar vienu no 1. panta 4. punktā uzskaitītajiem nosaukumiem, izņemot dažus noteiktus produktus, kuru alkohola saturs ir norādīts III pielikumā, ir šāds:

—40 % | Viskijs Pastis |

—37,5 % | Rums Rum-Verschnitt Vīna spirts Vīnogu čagu spirts Augļu čagu spirts Rozīņu spirts Augļu spirts Sidra spirts, sidra brendijs un bumbieru spirts Genciānas spirts Džins/destilēts džins akvavit/aquavit degvīns grappa ouzo Kornbrand |

—36 % | Brendijs/Weinbrand |

—35 % | Graudu spirts/graudu brendijs Anis |

—32 % | Korn |

—30 % | Stipri alkoholiski dzērieni ar ķimeņu aromātu (izņemot akvavit/aquavit) |

—25 % | Stipri alkoholiski augļu dzērieni |

—15 % | Stipri alkoholiski dzērieni ar anīsa aromātu (izņemot ouzo, pastis, anis) Pārējie produkti, kas minēti 1. panta 4. punktā un nav uzskaitīti iepriekš. |

2. Attiecīgās valsts noteikumos var paredzēt minimālo alkohola saturu pēc tilpuma, kas pārsniedz 1. punktā minētās vērtības II pielikumā uzskaitītajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Šādu alkohola saturu dalībvalstis dara zināmu Komisijai trīs mēnešu laikā:

- vai nu pēc šīs regulas stāšanās spēkā attiecībā uz noteikumiem, kas jau ir spēkā,

- vai arī pēc to pieņemšanas attiecībā uz jebkuriem noteikumiem, ko var pieņemt pēc tam, kad šī regula stājas spēkā.

Komisija nodrošina, ka tos publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

3. Pēc Komisijas priekšlikuma Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var noteikt minimālo alkohola saturu pēc tilpuma attiecībā uz to kategoriju dzērieniem, kuras nav minētas 1. punktā.

4. Līdz 1992. gada 31. decembrim Padome pārskatīs viskija minimālo alkohola saturu, pamatojoties uz Komisijas veikto tirgus pētījumu.

4. pants

1. Ja pievieno kādu vielu, kas Kopienas tiesību aktos vai, ja tādu nav, attiecīgās valsts noteikumos nav atļauta, neierobežojot noteikumus, ko pieņem, ievērojot 2. līdz 5. punktu, attiecīgais alkoholiskais dzēriens zaudē tiesības uz rezervēto nosaukumu.

2. Atļauto pārtikas piedevu sarakstu, norādījumus to izmantošanai un attiecīgos alkoholiskos dzērienus nosaka kārtībā, kas izklāstīta Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvā 89/107/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz piedevām, ko var lietot pārtikas produktos [9].

3. Atļauto pārstrādes līdzekļu sarakstu, norādījumus to izmantošanai un attiecīgos stipros alkoholiskos dzērienus var noteikt 15. pantā paredzētajā kārtībā.

4. Neierobežojot 1. panta 4. punkta ierobežojošos noteikumus, stipros alkoholiskos dzērienus krāso saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem, kas ieviesti, ievērojot Padomes 1962. gada 23. oktobra Direktīvu par dalībvalstu noteikumu tuvināšanu attiecībā uz krāsvielām, ko atļauts izmantot patēriņam paredzētajā pārtikā [10], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Spānijas un Portugāles Pievienošanās aktu.

5. To alkoholisko dzērienu gatavošanā, kuri definēti 1. panta 4. punktā, izņemot dzērienus, kas definēti 1. panta 4. punkta m), n) un p) apakšpunktā, var izmantot tikai dabīgās aromatizētājvielas un preparātus, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

Liķieros, izņemot liķierus, kas nosaukti turpmāk, tomēr atļauj izmantot aromatizētājvielas un preparātus, kas ir identiski dabīgajām aromatizētājvielām un preparātiem, kas definēti Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā:

a) augļu liķieri (vai crèmes):

- ananāsu,

- upeņu,

- ķiršu,

- aveņu,

- zīdkoka ogu,

- melleņu,

- citrusaugļu;

b) augu liķieri:

- piparmētru,

- genciānas,

- anīsa,

- vērmeļu,

- dziednieciskie.

6. Gatavojot stipros alkoholiskos dzērienus, ir atļauts pievienot ūdeni, iespējams, destilētu vai demineralizētu, ar noteikumu, ka ūdens kvalitāte atbilst attiecīgās valsts noteikumiem, kas pieņemti, ieviešot direktīvas 80/777/EEK un 80/778/EEK, un ka pievienotais ūdens nemaina produkta īpašības.

7. a) Etilspirtam, ko izmanto stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā, nedrīkst būt cita izcelsme kā tikai lauksaimnieciska;

b) etilspirtam, ko lieto krāsvielu, aromatizētāju vai jebkuru citu atļauto piedevu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai, jābūt lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam;

c) neierobežojot ierobežojošos noteikumus, kas izklāstīti 1. panta 4. punkta m) apakšpunkta 1) punktā, lauksaimnieciskās izcelsmes etilspirta kvalitātei jāatbilst I pielikumā izklāstītajām specifikācijām.

8. Sīki izstrādātas normas, ieskaitot alkoholisko dzērienu analizēšanai izmantojamās metodes, pieņem saskaņā ar 14. pantā paredzēto kārtību.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var papildināt 5. punkta otrajā daļā sniegto liķieru sarakstu.

5. pants

1. Neierobežojot pasākumus, kas paredzēti, ievērojot 6. pantu, 1. panta 4. punktā minēto nosaukumu izmantošanu ierobežo ar šajā punktā minētajiem dzērieniem, ņemot vērā 2., 3., 4. un 12. pantā noteiktās prasības. Šie nosaukumi jāizmanto minēto dzērienu nosaukumiem.

Stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas neatbilst specifikācijām, kas noteiktas 1. panta 4. punktā definētajiem produktiem, nedrīkst būt tādi nosaukumi, kas tur piešķirti attiecīgajiem produktiem. Tie jānosauc par stipriem alkoholiskiem dzērieniem vai spirtiem.

2. Nosaukumus, kas minēti 1. punktā, var papildināt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas nav minētas 3. punktā, ar noteikumu, ka tās nemaldina patērētājus.

3. a) Ar ģeogrāfiskajiem nosaukumiem, kas uzskaitīti II pielikumā, var aizstāt vai papildināt 1. punktā minētos nosaukumus, veidojot saliktus nosaukumus. Neatkarīgi no tā, vai šie nosaukumi ir vai nav salikti, vajadzības gadījumā tiem var pievienot papildu informāciju ar noteikumu, ka to reglamentē ražotāja dalībvalsts.

Atkāpjoties no iepriekšējā apakšpunkta, ar vārdiem "marque nationale luxembourgeoise" aizstāj ģeogrāfisko nosaukumu un var papildināt Luksemburgas Lielhercogistē ražoto spirtu nosaukumus, kas uzskaitīti II pielikumā;

b) šos ģeogrāfiskos nosaukumus rezervē stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, attiecībā uz ko ražošanas posms, kurā tie ieguvuši raksturīgās pazīmes un galīgās īpašības, ir norisinājies norādītajā ģeogrāfiskajā teritorijā;

c) dalībvalstis var piemērot īpašus attiecīgās valsts noteikumus attiecībā uz ražošanu, apriti dalībvalstī, to teritorijā ražoto produktu apzīmējumiem un noformējumu tiktāl, cik tie atbilst Kopienas tiesību aktiem. Ja šādus noteikumus piemēro, ievērojot kvalitātes politiku, tie var ierobežot ražošanu attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā un atļaut ražot tikai tādus kvalitatīvus produktus, kas atbilst attiecīgajiem īpašajiem noteikumiem.

6. pants

1. Ar īpašiem noteikumiem var reglamentēt norādes, ko lieto papildus tirdzniecības nosaukumam, t.i.:

- terminu, akronīmu vai zīmju izmantošanu,

- salikto jēdzienu izmantošanu, ieskaitot visus 1. panta 2. un 4. punktā definētos vispārējos jēdzienus.

2. Ar īpašiem noteikumiem var reglamentēt stipro alkoholisko dzērienu maisījumu nosaukumus un dzērienu un stipro alkoholisko dzērienu maisījumu nosaukumus.

3. Noteikumus, kas minēti 1. un 2. punktā, pieņem saskaņā ar 15. pantā paredzēto kārtību. Tos izstrādā, lai jo īpaši novērstu to, ka rodas neskaidrības ar šajos punktos minētajiem nosaukumiem, jo īpaši attiecībā uz esošajiem produktiem, kad regula stājas spēkā.

7. pants

1. Papildus attiecīgās valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 79/112/EEK, 1. panta 4. punktā definēto, galīgajam patērētājam paredzēto stipro alkoholisko dzērienu etiķetēm, noformējumam un reklāmai jāatbilst 2. un 3. punktam.

2. a) Nosaukums, ar ko pārdod 1. panta 2. un 4. punktā minētos produktus, ir viens no nosaukumiem, kas jālieto vienīgi attiecībā uz šādiem produktiem saskaņā ar 5. pantu un 6. panta 2. punktu;

b) ja uz etiķetes norāda izejmateriālu, kas izmantots lauksaimnieciskās izcelsmes etilspirta ražošanā, visi izmantotie lauksaimnieciskie spirti jānorāda izmantotā daudzuma samazināšanās secībā;

c) nosaukumu, ar ko pārdod 1. punktā minētos alkoholiskos dzērienus, var papildināt ar terminu "kupāža", ja produkts ir kupēts;

d) ar izņēmumiem nogatavināšanas periodu var norādīt tikai tad, ja tas attiecas uz visjaunāko spirta daļu, un ar noteikumu, ka produkts ir izturēts nodokļu inspekcijas uzraudzībā vai uzraudzībā, kas nodrošina līdzvērtīgas garantijas.

3. Attiecībā uz produktiem, kas minēti 1. panta 4. punktā, saskaņā ar 14. pantā paredzēto kārtību var noteikt šo:

a) nosacījumus, saskaņā ar kuriem uz etiķetes var norādīt nogatavināšanas periodu un nogatavināšanas periodus attiecībā uz izmantotajiem izejmateriāliem;

b) nosacījumus, kas reglamentē tādu tirdzniecības nosaukumu izmantošanu, kuros norāda, ka produkts ir nogatavināts, kā arī visus izņēmumus un līdzvērtīgas kontroles nosacījumus;

c) īpašus noteikumus, kas reglamentē to terminu lietošanu, kas attiecas uz konkrētu produkta īpašību, piemēram, tā vēsturi vai izgatavošanas metodi;

d) noteikumus, kas reglamentē konteineros esošu produktu, kas nav paredzēti galīgajam patērētājam, etiķetēšanu, ieskaitot visas atkāpes no etiķetēšanas noteikumiem, lai jo īpaši ņemtu vērā uzglabāšanu noliktavās un transportēšanu.

4. Šajā regulā paredzēto informāciju sniedz vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās tā, lai galīgais patērētājs visu varētu viegli saprast, ja vien informāciju pircējiem nesniedz, izmantojot citus līdzekļus.

5. Ģeogrāfiskos nosaukumus, kas uzskaitīti II pielikumā, 1. panta 4. punktā kursīvā rakstītos terminus un nosaukumu "Rum-Verschnitt" nedrīkst tulkot.

Tomēr pēc patērētājas dalībvalsts pieprasījuma 14. pantā paredzētajā kārtībā var nolemt, ka minētos terminus kursīvā un jo īpaši rozīņu brendija nosaukumu papildina ar ekvivalentiem terminiem, lai nemaldinātu minētās dalībvalsts patērētājus.

6. Attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, atļauts lietot trešās valsts (produkta izgatavotājas valsts) valodu, ja šajā regulā paredzēto informāciju sniedz arī kādā no Kopienas oficiālajām valodām tā, lai galīgais patērētājs visu varētu viegli saprast.

7. Neierobežojot 12. pantu, attiecībā uz Kopienas izcelsmes produktiem, kas paredzēti eksportam, šajā regulā paredzēto informāciju var atkārtot citā valodā; tas neattiecas uz 5. punktā minēto informāciju.

8. Saskaņā ar 15. pantā paredzēto kārtību Komisija var noteikt gadījumus un/vai stipros alkoholiskos dzērienus, kuriem atsauce uz ražošanas un/vai izcelsmes vietu, un/vai avotu ir obligāta, kā arī blakus noteikumus.

8. pants

Lai Kopienā ražotos stipros alkoholiskos dzērienus tirgotu patēriņam, tiem nedrīkst dot nosaukumus, kuros tādus vārdus vai frāzes kā "līdzīgs", "veids", "stils", "izgatavots", "aromāts" vai jebkuras līdzīgas norādes saista ar kādu no tirdzniecības nosaukumiem, kas minēti šajā regulā.

9. pants

1. Turpmāk uzskaitīto alkoholisko dzērienu:

- rums,

- viskijs,

- graudu spirts/graudu brendijs,

- vīna spirts un brendijs,

- vīnogu čagu spirts,

- rozīņu spirts,

- augļu spirts, kas nav definēts 1. panta 4. punkta i) apakšpunkta 2) punktā,

- sidra spirts, sidra brendijs un bumbieru spirts

noformējumā, ja tiem ir pievienots lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts, nedrīkst nekādā veidā izmantot vispārējo nosaukumu, kas rezervēts iepriekšminētajiem dzērieniem.

2. Tomēr 1. punkts Kopienā neaizliedz tirgot patēriņam produktus, kas ražoti Vācijā un iegūti, sajaucot rumu un spirtu. Minimālajai 5 % spirta daļai, ko satur galīgais produkts ar nosaukumu Rum-Verschnitt, jābūt no ruma. Ja šo produktu pārdod ārpus Vācijas tirgus, tā spirta sastāvs jānorāda uz etiķetes.

Attiecībā uz produkta Rum-Verschnitt etiķetēšanu un noformējumu, vārdam "Verschnitt" jābūt uz iesaiņojuma (uz pudeles vai ietinamā papīra) ar tāda paša veida, izmēra un krāsas burtiem kā vārdam "Rum", un attiecībā uz pudelēm priekšpusē uz etiķetes.

10. pants

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka ievēro Kopienas noteikumus attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem. Tās izvēlas vienu vai vairākas aģentūras, kas pārrauga šo noteikumu ievērošanu.

Attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem produktiem saskaņā ar 14. pantā paredzēto kārtību var nolemt, ka šādu uzraudzību un aizsardzību attiecībā uz apriti Kopienā veic, izmantojot administrācijas pārbaudītus komerciālus dokumentus un veicot attiecīgu uzskaiti.

2. Attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti II pielikumā un ko eksportē Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu izveido dokumentu autentiskuma noteikšanas sistēmu, lai novērstu krāpšanu un viltojumus. Ar šo sistēmu paredzēts aizstāt šobrīd valstī pastāvošo sistēmu. Atbilstoši Kopienas noteikumiem un jo īpaši tiem noteikumiem, kas attiecas uz konkurenci, tai jāsniedz vismaz tāda paša līmeņa drošība kā valsts sistēmām.

Līdz laikam, kad ievieš iepriekšējā daļā minēto sistēmu, dalībvalstis var saglabāt savas autentiskuma noteikšanas sistēmas ar noteikumu, ka tās atbilst Kopienas noteikumiem.

3. Pēc Komisijas priekšlikuma Padome ar kvalificētu balsu vairākumu paredz vajadzīgos pasākumus, lai vienādi piemērotu Kopienas noteikumus alkoholisko dzērienu sektorā un jo īpaši attiecībā uz kontroli un sakariem starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

4. Dalībvalstis un Komisija cita citai dara zināmu informāciju, kas vajadzīga, lai ieviestu šo regulu. Sīki izstrādātus noteikumus šādas informācijas paziņošanai un izplatīšanai pieņem saskaņā ar 14. pantā paredzēto kārtību.

11. pants

1. Ievērojot 2. punktu, lai Kopienā patēriņam varētu tirgot importētus stipros alkoholiskos dzērienus ar ģeogrāfisko nosaukumu vai nosaukumu, kas nav minēts 1. panta 4. punktā, ievērojot attiecīgus pasākumus, var attiecināt 10. pantā minēto uzraudzību un aizsardzību.

Pirmo daļu ievieš ar līgumiem, par ko vienojas sarunās un noslēdz ar attiecīgajām trešām valstīm saskaņā ar Līguma 113. pantā paredzēto kārtību.

Pirmajā daļā minētos sīki izstrādātos noteikumus un produktu sarakstu pieņem saskaņā ar 15. pantā paredzēto kārtību.

2. Šī regula neierobežo tādu īpašu stipro alkoholisko dzērienu importēšanu un tirgošanu patēriņam Kopienā ar šo dzērienu izcelsmes nosaukumiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, kam Kopiena ir piešķīrusi tarifu koncesijas vai nu saskaņā ar VVTT, vai divpusējiem līgumiem, un pieņemšanas nosacījumi attiecībā uz kuriem ir noteikti Kopienas noteikumos.

12. pants

1. Eksportam paredzētajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem jāatbilst šīs regulas noteikumiem.

2. Tomēr dalībvalstis var pieņemt lēmumu par atkāpēm attiecībā uz 4. panta 2., 3., 4. un 6. punkta noteikumiem, bet ne attiecībā uz II un III pielikumā uzskaitītajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kam ir rezervēti nosaukumi.

3. Pieņemt lēmumu par atkāpēm no 3. panta noteikumiem attiecībā uz alkohola saturu produktos, kas paredzēti pārdošanai patēriņam var arī attiecībā uz:

- stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem attiecas 1. panta 2. un 4. punkts,

- stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem attiecas II pielikums, jo īpaši tad, ja tā pieprasīts importētājas trešās valsts tiesību aktos,

pēc ražotājas dalībvalsts pieprasījuma saskaņā ar 14. pantā paredzēto kārtību.

4. Dalībvalstis var pieļaut atkāpes no noteikumiem attiecībā uz nosaukumu un noformējumu, kas nav noteikts 1. panta 2. un 4. punktā un II un III pielikumā, neierobežojot 8. un 9. pantu:

- ja tā pieprasīts tiesību aktos, kas ir spēkā importētājā trešā valstī,

- gadījumos, uz ko neattiecas pirmais ievilkums, izņemot dažas norādes, par kurām pieņem lēmumu saskaņā ar 14. pantā paredzēto kārtību.

5. Dalībvalstu atļautās atkāpes dara zināmas Komisijai un dalībvalstīm.

13. pants

1. Tiek izveidota Atbildīgā komiteja stipro alkoholisko dzērienu reglamentēšanas jautājumos, še turpmāk "komiteja", iekļaujot tajā dalībvalstu pārstāvjus, un to vada Komisijas pārstāvis.

2. Dalībvalstu balsis komitejā vērtē saskaņā ar Līguma 148. panta 2. punktu. Priekšsēdētājs nebalso.

14. pants

1. Ja jāievēro šajā pantā paredzētā kārtība, priekšsēdētājs nodod jautājumu komitejai vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz paredzamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šiem pasākumiem priekšsēdētāja noteiktajā termiņā saskaņā ar izskatīšanai iesniegto jautājumu steidzamību. Atzinumu pieņem ar 54 balsu vairākumu.

3. Komisija paredz pasākumus, ko piemēro tūlīt. Tomēr, ja šie pasākumi nav saskaņā ar komitejas atzinumu, Komisija tos steidzami dara zināmus Padomei. Tādā gadījumā Komisija var atlikt pasākumu piemērošanu par vienu mēnesi.

Padome viena mēneša laikā ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt citādu lēmumu.

15. pants

1. Ja jāievēro šajā pantā paredzētā kārtība, priekšsēdētājs nodod jautājumu komitejai vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt saskaņā ar lietas steidzamību. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas noteikts Līguma 148. panta 2. punktā attiecībā uz gadījumiem, kad Padomei jāpieņem lēmums pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē tā, kā norādīts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. a) Komisija paredz iecerētos pasākumus, ja tie ir saskaņā ar komitejas atzinumu;

b) ja iecerētie pasākumi nav saskaņā ar komitejas atzinumu vai atzinumu nesniedz, Komisija bez kavēšanās iesniedz Padomei priekšlikumu attiecībā uz veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja trīs mēnešu laikā pēc lietas nodošanas Padomei tā nav pieņēmusi lēmumu, ierosinātos pasākumus paredz Komisija.

16. pants

Komiteja var apsvērt visus citus jautājumus, ko tai nodod tās priekšsēdētājs vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma.

17. pants

1. Lai atvieglotu pāreju no pašreizējiem pasākumiem uz pasākumiem, ko ievieš ar šo regulu, saskaņā ar 14. pantā paredzēto kārtību paredz pārejas pasākumus.

2. Šādi pārejas pasākumi ir piemērojami ne ilgāk kā divus gadus no šīs regulas ieviešanas datuma.

18. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 1989. gada 15. decembra, izņemot 13. līdz 16. pantu, ko piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās brīža.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1989. gada 29. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. Romero Herrera

[1] OV C 189, 23.7.1982., 7. lpp. un OV C 269, 25.10.1986., 4. lpp.

[2] Atzinums, kas publicēts OV C 127, 14.5.1984., 175. lpp. un 1989. gada 24. maija lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV C 124, 9.5.1983., 16. lpp.

[4] OV L 33, 8.2.1979., 1. lpp.

[5] OV L 144, 29.5.1986., 38. lpp.

[6] OV L 229, 30.8.1980., 11. lpp.

[7] OV L 229, 30.8.1980., 1. lpp.

[8] OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp.

[9] OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp.

[10] OV 115, 11.11.1962., 2645./62. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta īpašības, kas minētas 1. panta 3) punkta h) apakšpunktā

1.Organoleptiskās īpašības | Nav konstatēta cita garša kā tikai izejmateriāla garša |

2.Minimālais alkohola saturs pēc tilpuma | 96,0 tilpuma procenti |

3.Maksimālais atlieku līmenis | |

—Kopējais skābums, ko izsaka kā etiķskābes daudzumu gramos uz hektolitru 100 % alkohola | 1,5 |

—Esteri, ko izsaka kā etilacetāta daudzumu gramos uz hektolitru 100 % alkohola | 1,3 |

—Aldehīdi, ko izsaka kā acetaldehīda daudzumu gramos uz hektolitru 100 % alkohola | 0,5 |

—Augstākie spirti, ko izsaka kā metil -2, propanol -1 daudzumu gramos uz hektolitru 100 % alkohola | 0,5 |

—Metanols, ko izsaka gramos uz hektolitru 100 % alkohola | 50 |

—Sausais ekstrakts, ko izsaka gramos uz hektolitru 100 % alkohola | 1,5 |

—Gaistošās bāziskās vielas, kas satur slāpekli un ko izsaka kā slāpekļa daudzumu gramos uz hektolitru 100 % alkohola | 0,1 |

—Furfurols | Nav konstatējams |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

STIPRIE ALKOHOLISKIE DZĒRIENI

5. panta 3. punktā minētie ģeogrāfiskie nosaukumi

Kategorija | Ģeogrāfiskais nosaukums |

1.Rums | Rhum de la Martinique Rhum de la Guadeloupe Rhum de la Réunion Rhum de la Guyane (Šos nosaukumus var papildināt ar vārdu "traditionne") Ron de Malaga Ron de Granada Rum da Madeira |

2.(a)Viskijs (whisky) | Scotch Whisky Irish Whisky Whisky español Šos nosaukumus var papildināt ar vārdiem "Malt" vai "Grain". |

(b)Viskijs (whiskey) | Irish Whiskey Uisce Beatha Eireannach/Irish Whiskey Šos nosaukumus var papildināt ar vārdiem "Pot Still" |

3.Graudu spirts | Eau-de-vie de seigle, marque nationale luxembourgeoise |

4.Vīna spirts | Eau-de-vie de Cognac Eau-de-vie des Charentes Cognac (Šim nosaukumam var pievienot vienu no šādiem nosaukumiem: FineGrande Fine ChampagneGrande ChampagnePetite Fine ChampagnePetite ChampagneFine ChampagneBorderiesFins BoisBons Bois)Fine Bordeaux Armagnac Bas-Armagnac Haut-Armagnac Ténarèse Eau-de-vie de vin de la Marne Eau-de-vie de vin originaire d'Aquitaine Eau-de-vie de Bourgogne Eau-de-vie de vin originaire du Centre-Est Eau-de-vie de vin originaire de Franche-Comté Eau-de-vie de vin originaire du Bugey Eau-de-vie de vin de Savoie Eau-de-vie de vin originaire des Coteaux de la Loire Eau-de-vie de vin des Côtes-du-Rhone Eau-de-vie de vin originaire de Provence Faugères vai eau-de-viede Faugères Eau-de-vie de vin originaire du Languedoc Aguardente do Minho Aguardente do Douro Aguardente da Beira Interior Aguardente da Bairrada Aguardente do Oeste Aguardente do Ribatejo Aguardente do Alentejo Aguardente do Algarve |

5.Brendijs | Brandy de Jerez Brandy de Penedés Brandy italiano Brandy Αττικής/Attica Brandy Brandy Πελοππονήσου/Peloponnese Brandy Brandy Κεντρικής Ελλάδας/Brandy from Central Greece Deutscher Weinbrand |

6.Vīnogu čagu spirts | Eau-de-vie de marc de Champagne ou marc de Champagne Eau-de-vie de marc originaire d'Aquitaine Eau-de-vie de marc de Bourgogne Eau-de-vie de marc originaire du Centre-Est Eau-de-vie de marc originaire de Franche-Comté Eau-de-vie de marc originaire de Bugey Eau-de-vie de marc originaire de Savoie Marc de Bourgogne Marc de savoie Marc d'Auvergne Eau-de-vie de marc originaire des Coteaux de la Loire Eau-de-vie de marc des Côtes du Rhône Eau-de-vie de marc originaire de Provence Eau-de-vie de marc originaire du Languedoc Marc d'Alsace Gewürztraminer Marc de Lorainne Bagaceira do Minho Bagaceira do Douro Bagaceira da Beira Interior Bagaceira da Bairrada Bagaceira do Oeste Bagaceira do Ribatejo Bagaceira do Alentejo Bagaceira do Algarve Orujo gallego Grappa di Barolo Grappa piemontese vai del Piemonte Grappa lombarda vai di Lombardia Grappa trentina vai del Trentino Grappa friulana vai del Friuli Grappa veneta vai del Veneto Südtiroler Grappa/Grappa dell'Alto Adige Τσικουδιά Κρήτηςω/Tsikoudia from Crete Τδίπορο Μακεδουίας/Tsipouro from Macedonia Τδίπορο Οεδδαλίασ/Tsipouro from Thessaly Τδίπορο Τυρυάβου/Tsipouro from Tyrnavos Eau-de-vie de marc marque nationale luxembourgeoise |

7.Augļu spirts | Schwarzwälder Kirschwasser Schwarzwälder Himbeergeist Schwarzwälder Mirabellenwasser Schwarzwälder Williamsbirne Schwarzwälder Zwetschgenwasser Fränkisches Zwetschgenwasser Fränkisches Kirschwasser Fränkisches Obstler Mirabelle de Lorraine Kirsch d'Alsace Quetsch d'Alsace Framboise d'Alsace Mirabelle d'Alsace Kirsch de Fougerolles Südtiroler Williams/Williams dell'Alto Adige Südtiroler Aprikot vai Südtiroler Marille/Aprikot dell'Alto Adige vai Marille dell'Alto Adige Südtiroler Kirsch/Kirsch dell'Alto Adige Südtiroler Zwetschgeler/Zwetschgeler dell'Alto Adige Südtiroler Obstler/Obstler dell'Alto Adige Südtiroler Gravensteiner/Gravensteiner dell'Alto Adige Südtiroler Golden Delicious/Golden Delicious dell'Alto Adige Williams friulano vai del Friuli Sliwovitz del Veneto Sliwovitz del Friuli-Venezia Giulia Sliwovitz del Trentino-Alto Adige Distillato di mele trentino vai del Trentino Williams trentino vai del Trentino Sliwovitz trentino vai del Trentino Aprikot trentino vai del Trentino Medronheira do Algarve Medronheira do Buçaco Kirsch vai Kirschwasser Friulano Kirsch vai Kirschwasser Trentino Kirsch vai Kirschwasser Veneto Aguardente de pêra da Lousa Eau-de-vie de pommes marque nationale luxembourgeoise Eau-de-vie de poires marque nationale luxembourgeoise Eau-de-vie de kirsch marque nationale luxembourgeoise Eau-de-vie de quetsch marque nationale luxembourgeoise Eau-de-vie de mirabelle marque nationale luxembourgeoise Eau-de-vie de prunelles marque nationale luxembourgeoise |

8.Ābolu spirts un bumbieru spirts | Calvados du Pays d'Auge Calvados Eau-de-vie de cidre de Bretagne Eau-de-vie de poiré de Bretagne Eau-de-vie de cidre de Normandie Eau-de-vie de poiré de Normandie Eau-de-vie de cidre du Maine Aguardiente de sidra de Asturias Eau-de-vie de poiré du Maine |

9.Genciānas spirts | Bayerischer Gebirgsenzian Südtiroler Enzian/Genziana dell'Alto Adige Genziana trentina vai del Trentino |

10.Stipri alkoholiski augļu dzērieni | Pacharán navarro |

11.Stipri alkoholiski dzērieni ar kadiķogu aromātu | Ostfriesischer Korngenever Genièvre Flandres Artois Hasseltse jenever Balegemse jenever Péket de Wallonie Steinhäger Plymouth Gin Gin de Mahón |

12.Stipri alkoholiski dzērieni ar ķimeņu aromātu | Dansk Akvavit/Dansk Aquavit |

13.Stipri alkoholiski dzērieni ar anīsa aromātu | Anís español Évora anisada Cazalla Chinchón Ojén Rute |

14.Liķieris | Berliner Kümmel Hamburger Kümmel Münchener Kümmel Chiemseer Klosterlikör Bayerischer Kräuterlikör Cassis de Dijon Cassis de Beaufort Irish Cream Palo de Mallorca Ginjinha portuguesa Licor de Singeverga Benediktbeurer Klosterlikör Ettaler Klosterlikör Ratafia de Champagne Ratafia catalana Anís português |

15.Alkoholiskie dzērieni | Pommeau de Bretagne Pommeau du Maine Pommeau de Normandie |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Izņēmumi vispārīgajos noteikumos:

1) 1. panta 2. punkts:

Olu liķieris/advocaat/avocat/Advokat: minimālais alkohola saturs: 14 tilpuma procenti.

2) 5. panta 3. punkts (neatbilstoši ģeogrāfiskie nosaukumi):

Königsberger Bärenfang,

Ostpreußischer Bärenfang.

--------------------------------------------------