Padomes Regula (EEK) Nr. 2930/86

(1986. gada 22. septembris),

kas nosaka zvejas kuģu īpašības

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku zvejas kuģu īpašībām, kā, piemēram, to garumam, platumam, tonnāžai, dienai, kad sākta to izmantošana, un dzinēja jaudai, piemēro zināmu procedūru;

tā kā ir svarīgi, lai zvejas kuģu īpašību noteikšanā tiktu izmantoti vienādi noteikumi, lai vienādotu nosacījumus darbības veikšanai Kopienā;

tā kā pieņemtajām definīcijām būtu pēc iespējas vairāk jāatspoguļo pašreiz dalībvalstīs piemērotās kuģu īpašības; tā kā Kopienas rīcībai šajā jomā tādēļ būtu jābalstās uz iniciatīvām, ko jau uzņēmušās specializētas starptautiskas organizācijas;

tā kā Torremolinas Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu drošību (1977), kas sastādīta Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) aizgādnībā, vairākas dalībvalstis jau ir ratificējušas, un saskaņā ar Ieteikumu 80/907/EEK [3] tā būtu jāratificē arī pārējām dalībvalstīm;

tā kā Starptautisko konvenciju par kuģu tonnāžas noteikšanu, kas sastādīta 1969. gadā Londonā minētās organizācijas aizgādnībā, jau ir ratificējušas visas dalībvalstis, izņemot Luksemburgas Lielhercogisti un Portugāles Republiku;

tā kā Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) ir sastādījusi standartus iekšdedzes dzinējiem, kurus jau plaši piemēro dalībvalstīs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vispārīgs noteikums

Šajā regulā noteiktās zvejas kuģu īpašību definīcijas attiecas uz visiem Kopienas noteikumiem saistībā ar zivsaimniecību.

2. pants

Garums

1. Kuģa garums ir garums kopumā, ko definē kā attālumu taisnā līnijā no kuģa priekšgala priekšējā punkta līdz pakaļgala tālākajam punktam.

Šajā definīcijā:

a) uzskata, ka kuģa priekšgals ietver priekšgalu un priekšējo balstu, ja tāds ir uzstādīts, taču neietver bugspritus un drošības reliņus;

b) uzskata, ka kuģa pakaļgals ietver ūdensnecaurlaidīgu korpusa struktūru, virslogu, pakaļgala klāju, traļa slīpumu un balstu, taču neietver drošības reliņus, bomīšus, dzinējus, stūri un stūrēšanas mehānismu, un ūdenslīdēju kāpnes un platformas.

Kopējo garumu mēra metros ar divu decimālzīmju precizitāti.

2. Ja Kopienas tiesību aktos ir minēts garums starp perpendikuliem, to definē kā attālumu, ko mēra starp priekšējo un pakaļējo perpendikulu, kā noteikts Starptautiskajā konvencijā par zvejas kuģu drošību.

Garumu starp perpendikuliem mēra metros ar divu decimālzīmju precizitāti.

3. pants

Platums

Kuģa platums ir maksimālais platums, kā definēts Starptautiskās konvencijas par kuģu tonnāžas noteikšanu I pielikumā.

Kopējo platumu mēra metros ar divu decimālzīmju precizitāti.

4. pants

Tonnāža

1. Kuģa tonnāža ir bruto tonnāža, kā precizēts Starptautiskās konvencijas par kuģu tonnāžas noteikšanu I pielikumā.

2. Ja Kopienas tiesību normās ir minēta neto tonnāža, to definē, kā precizēts minētajā I pielikumā.

5. pants

Dzinēja jauda

1. Dzinēja jauda ir kopējā maksimālā nepārtrauktā jauda, ko var iegūt katra dzinēja spararatā, un kuru ar mehāniskiem, hidrauliskiem vai citiem līdzekļiem var izmantot kuģa darbināšanā. Tomēr, ja dzinējā ir iestrādāta pārnesumkārba, tad jaudu mēra pie pārnesumkārbas jaudas noņēmēja atloka.

Attiecībā uz dzinēja darbinātām palīgmašīnām neveic nekādas pielaides.

Vienība, kādās izsaka dzinēja jaudu, ir kilovats (KW).

2. Nepārtraukto dzinēja jaudu nosaka saskaņā ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas pieņemtajām prasībām un tās ieteikto Starptautisko standartu ISO 3046/1, 2. izdevums, 1981. gada oktobris.

3. Grozījumus, kas vajadzīgi 2. punktā paredzēto prasību pielāgošanai tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 170/83 [4] 14. pantā noteikto procedūru.

6. pants

Izmantošanas sākuma diena

Izmantošanas sākuma diena ir datums, kad pirmo reizi izsniegts oficiāls drošības sertifikāts.

Ja nav izsniegts oficiāls drošības sertifikāts, tad izmantošanas sākuma diena ir datums, kad pirmo reizi izdarīts ieraksts oficiālajā zvejas kuģu reģistrā.

Tomēr tiem zvejas kuģiem, kurus sākts izmantot pirms šīs regulas spēkā stāšanās datuma, izmantošanas sākuma diena ir datums, kad pirmo reizi izdarīts ieraksts oficiālā zvejas kuģu reģistrā.

7. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Šī regula stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

2. Tomēr 2., 3., 4. un 5. pantu piemēro to kuģu īpašībām, kurus sākts izmantot pirms šīs regulas spēkā stāšanās datuma tikai no 1994. gada 18. jūlija, izņemot gadījumus, kad tie attiecas uz šādu kuģu īpašībām, kas mainītas laikā starp šīs regulas spēkā stāšanās datumu un 1994. gada 18. jūliju.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1986. gada 22. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Jopling

[1] OV C 356, 31.12.1985., 64. lpp.

[2] OV C 88, 14.4.1986., 103. lpp.

[3] OV L 259, 2.10.1980., 29. lpp.

[4] OV L 24, 27.1.1983., 1. lpp.

--------------------------------------------------