Padomes direktīva

(1984. gada 10. decembris),

ar ko groza, jo īpaši attiecībā uz palīdzību tūristiem, Padomes Pirmo direktīvu (73/239/EEK) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana

(84/641/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 57. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Padomes Pirmā direktīva 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana [4], turpmāk - "Pirmā direktīva", kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 76/580/EEK [5], ir novērsusi dažas atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, lai atvieglotu iepriekšminētās uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu;

tā kā ir sasniegti nozīmīgi panākumi uzņēmējdarbības nozarē, kas saistīta ar atlīdzību praktiskas palīdzības formā; tā kā uz šo palīdzību dalībvalstīs attiecas atšķirīgi noteikumi; tā kā šīs atšķirības ierobežo tiesības veikt uzņēmējdarbību;

tā kā, lai novērstu šķēršļus tiesībām veikt uzņēmējdarbību, būtu jānosaka, ka Pirmā direktīva attiecas arī uz tādām darbībām, kas saistītas ar praktisku palīdzību, un arī uz tām, kurās šo darbību veicējs izmanto tikai pats savu personālu vai aprīkojumu; tā kā tādēļ iepriekšminētā direktīva būtu jāattiecina arī uz iespēju apsolīt palīdzību neparedzētos atgadījumos, ievērojot šādas palīdzības īpašas pazīmes;

tā kā pārraudzības nolūkā attiecinot uz palīdzības darbībām Pirmo direktīvu, kurā nav šo darbību definīcijas, nav paredzēts ietekmēt fiskālos noteikumus, ko piemēro šīm darbībām;

tā kā tikai tādēļ, ka kāda persona vai uzņēmums, kas nav apdrošināšanas uzņēmums, sniedz dažu veidu palīdzību ar ceļu transporta līdzekļiem saistītos negadījumos vai avārijās, kas notiek attiecīgā uzņēmuma dalībvalsts teritorijā, Pirmās direktīvas noteikumi nav jāattiecina uz šādām personām vai uzņēmumiem;

tā kā būtu jāparedz dažas atkāpes no nosacījuma, ka negadījumam vai avārijai jābūt notikušai uzņēmuma, kas veic apdrošināšanu, dalībvalsts teritorijā, lai ņemtu vērā vai nu pastāvošus abpusējus nolīgumus, vai arī kādus īpašus apstākļus, kas saistīti ar attiecīgo organizāciju ģeogrāfisko novietojumu vai struktūru, vai arī ar iepriekšminēto darbību ļoti niecīgo ekonomisko nozīmi;

tā kā Pirmo direktīvu nevajadzētu attiecināt uz dalībvalstu organizācijām, kuru galvenā funkcija ir sniegt pakalpojumus valsts iestāžu vārdā;

tā kā uzņēmumam, kas piedāvā palīdzības līgumus, jābūt vajadzīgajiem līdzekļiem, lai attiecīgā laikā varētu sniegt praktisko palīdzību, ko tas piedāvā; tā kā būtu jāizstrādā īpaši noteikumi, kā aprēķināt no šādiem uzņēmumiem pieprasāmās maksātspējas rezerves un garantijas fonda obligāto lielumu;

tā kā ir vajadzīgi pagaidu noteikumi, lai ļautu uzņēmumiem, kas sniedz tikai palīdzību, sagatavoties Pirmās direktīvas piemērošanai;

tā kā, ņemot vērā īpašas strukturālas un ģeogrāfiskas grūtības, ir jānosaka pārejas periods dalībvalstu automobiļu klubiem, lai tie varētu pieskaņoties iepriekšminētai direktīvai par transporta līdzekļu pārvietošanu, kas var notikt arī autovadītāja un pasažieru pavadībā;

tā kā ir jāatjaunina Pirmās direktīvas noteikumi attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumu pieļaujamām juridiskām formām; tā kā daži no iepriekšminētās direktīvas noteikumiem attiecībā uz tiesību normām, ko piemēro aģentūrām vai filiālēm, kas reģistrētas Kopienā, bet pieder uzņēmumiem, kuru galvenie biroji atrodas ārpus Kopienas, būtu jāgroza tā, lai šie noteikumi atbilstu Direktīvai 79/267/EEK [6],

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

"1. pants

1. Šī direktīva attiecas uz pašnodarbinātu darbību sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas jomā, tostarp uz 2. punktā minēto palīdzības sniegšanu, ko veic uzņēmumi, kas reģistrēti vai grib reģistrēties dalībvalsts teritorijā.

2. Palīdzības darbība ir palīdzība, ko sniedz personām, kuras nokļuvušas grūtībās ceļojumu laikā, esot prom no mājām, vai arī esot prom no pastāvīgās dzīvesvietas. Palīdzības sniegšana nozīmē to, ka apdrošināšanas uzņēmums pret avansā iemaksātu prēmiju sniedz tūlītēju palīdzību apdrošināšanas atlīdzības saņēmējam saskaņā ar palīdzības līgumu, ja attiecīgā persona nonākusi grūtībās neparedzēta atgadījuma dēļ līgumā noteiktos gadījumos un saskaņā ar līguma nosacījumiem.

Palīdzība var būt atlīdzība naudā vai praktiskas palīdzības veidā. Praktisku palīdzību var sniegt arī, izmantojot palīdzības sniedzējas personas personālu un aprīkojumu.

Palīdzībā nav iekļautas tādas darbības kā apkalpe, apkope, garantijas remonts, vai arī vienkārši palīdzības avota norāde, vai palīdzības sniegšana, darbojoties par starpnieku.

3. Šajā pantā minētās darbības nozaru klasifikācija sniegta pielikumā."

2. pants

"3. Palīdzība, kurā atbildība ar ceļu transporta līdzekli saistītā negadījumā vai avārijā, kas notikusi uzņēmuma, kurš veic apdrošināšanu, dalībvalsts teritorijā, paredzēta tikai par šādām darbībām:

- avārijas seku novēršana notikuma vietā, ja uzņēmums, kas veic apdrošināšanu, galvenokārt izmanto pats savu personālu un aprīkojumu,

- transporta līdzekļa nogādāšana uz tuvāko vai arī piemērotāko vietu, kur iespējams veikt remontu, kā arī, vajadzības gadījumā, autovadītāja un pasažieru nogādāšana, parasti ar tiem pašiem palīdzības līdzekļiem, uz tuvāko vietu, no kuras viņi var turpināt pārtraukto ceļojumu citiem līdzekļiem,

- ja to paredz uzņēmuma, kas veic apdrošināšanu, dalībvalsts, transporta līdzekļa nogādāšana, kas var notikt arī autovadītāja un pasažieru pavadībā, uz viņu mājām, uz izbraukšanas vietu vai uz iecerēto galamērķi tajā pašā valstī,

ja vien šādas darbības neveic apdrošināšanas uzņēmums, uz kuru attiecas šī direktīva.

Pirmajos divos ievilkumos minētajos gadījumos nosacījums, ka negadījumam vai avārijai jābūt notikušai uzņēmuma, kas veic apdrošināšanu, dalībvalsts teritorijā:

a) nav piemērojams, ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs ir uzņēmuma, kas veic apdrošināšanu, dalībnieks un avārijas seku novēršanu vai transporta līdzekļa pārvešanu, pamatojoties uz savstarpēju nolīgumu, veic līdzīga struktūra attiecīgajā valstī, turklāt palīdzību sniedz, pamatojoties tikai uz dalībnieka kartes uzrādīšanu un nepieprasot papildu prēmiju;

b) pieļauj šādas palīdzības sniegšanu Īrijā un Apvienotajā Karalistē, ja palīdzību sniedz viena un tā pati struktūra, kas darbojas abās valstīs.

Trešajā ievilkumā minētajos apstākļos, ja negadījums vai avārija notikusi Īrijas teritorijā vai Apvienotajā Karalistē — Ziemeļīrijas teritorijā, transporta līdzekli, iespējams, arī autovadītāja un pasažieru pavadībā var nogādāt uz viņu mājām, izbraukšanas vietu vai iecerēto galamērķi abās minētajās teritorijās.

Turklāt direktīva neattiecas arī uz palīdzības darbībām, ko veic, kad transporta līdzekļa negadījums vai avārija notikusi ārpus Luksemburgas Lielhercogistes teritorijas, un šā negadījuma vai avārijas dēļ cietušais vai salūzušais transporta līdzeklis, iespējams, arī autovadītāja un pasažieru pavadībā ir jānogādā uz mājām, ja šādas darbības veic Luksemburgas Lielhercogistes Automobiļu klubs.

Uzņēmumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, šajā punktā minēto darbību drīkst veikt tikai tad, ja tie ir saņēmuši atļauju darboties pielikuma A punktā minētajā 18. nozarē, neierobežojot minētā pielikuma C punktu. Tādā gadījumā attiecīgajām darbībām piemēro šo direktīvu."

3. pants

"Šī direktīva neattiecas uz uzņēmumiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

- uzņēmums neveic nevienu citu darbību, kuru regulē šī direktīva, kā vien darbību, kas aprakstīta pielikuma A punktā kā 18. nozare,

- šo darbību veic tikai vietējā mērogā, un atlīdzību sniedz tikai praktiskas palīdzības formā, un

- kopējie gada ieņēmumi, kurus iekasē par palīdzības darbību, kas sniegta grūtībās nonākušām personām, nepārsniedz ECU 200000."

4. pants

"f) Dānijā:

Falcks Redningskorps A/S, København."

5. pants

Pirmās direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta priekšpēdējā ievilkumā svītro vārdus "coöperatieve vereniging".

6. pants

"Tāpat šie koordinācijas pasākumi neliedz dalībvalstīm pārbaudīt uzņēmumus, kas vēlas iegūt vai ir ieguvuši licenci, kura ļauj darboties pielikuma A punktā minētajā 18. apdrošināšanas nozarē, attiecībā uz šādu uzņēmumu personāla un aprīkojuma tiešiem vai netiešiem avotiem, tostarp uzņēmumu medicīnas grupu kvalifikāciju un aprīkojuma kvalitāti, kas uzņēmumiem pieejami, lai tie varētu pildīt šajā apdrošināšanas nozarē radušās saistības."

7. pants

"e) aprēķini par izdevumiem, kas saistīti ar administratīvo pakalpojumu ieviešanu un darījumu aizsardzības nodrošinājumu; finanšu līdzekļi, no kuriem paredzēts tos segt, un gadījumos, kad sedzamie riski ir ietverti pielikuma A punktā ar 18. numuru, — arī līdzekļi, kas uzņēmumam pieejami solītās palīdzības sniegšanai;."

8. pants

"13. pants

Dalībvalstis savā starpā cieši sadarbojas, uzraugot licencēto uzņēmumu finanšu stāvokli. Ja attiecīgie uzņēmumi ir licencēti apdrošināt riskus, kas ietverti pielikuma A punktā ar 18. numuru, dalībvalstis sadarbojas arī, uzraugot šiem uzņēmumiem pieejamos līdzekļus solīto palīdzības darbību veikšanai, ja dalībvalstu tiesību akti paredz šādu līdzekļu uzraudzību."

9. pants

"Attiecībā uz riskiem, kas ietverti pielikuma A punktā ar 18. numuru, izmaksāto prasījumu lielums, ko izmanto otrā rezultāta aprēķināšanai (pamatojoties uz prasījumiem), ir vienlīdzīgs izmaksām, kas uzņēmumam radušās, sniedzot palīdzību. Šīs izmaksas aprēķina saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kuras teritorijā atrodas uzņēmuma galvenais birojs."

10. pants

"— ECU 300000 gadījumā, ja apdrošina visus vai dažus no riskiem, kas ietverti vienā no pielikuma A punktā minētajām nozarēm ar 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 16. un 18. numuru."

11. pants

"19. pants

1. Dalībvalstis prasa, lai visi uzņēmumi, kuru galvenie biroji atrodas to teritorijā, sagatavotu gada pārskatus par finanšu stāvokli un maksātspēju, ietverot visus darījumu veidus, un attiecībā uz riskiem, kas ietverti pielikuma A punktā ar 18. numuru, — arī par citiem līdzekļiem, kas uzņēmumiem pieejami saistību veikšanai, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti paredz šādu līdzekļu uzraudzību.

2. Dalībvalstis prasa, lai visi uzņēmumi, kas darbojas to teritorijā, periodiski iesniedz pārskatus kopā ar statistikas dokumentiem, kas vajadzīgi uzraudzībai, un attiecībā uz riskiem, kas ietverti pielikuma A punktā ar 18. numuru, norāda līdzekļus, kas uzņēmumiem pieejami saistību veikšanai, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti paredz šādu līdzekļu uzraudzību. Kompetentās uzraudzības iestādes nodrošina cita citu ar uzraudzībai vajadzīgajiem dokumentiem un informāciju."

12. pants

"26. pants

1. Uzņēmums, kurš lūdzis vai saņēmis licenci vairāk nekā vienā dalībvalstī, var pretendēt uz šādām priekšrocībām, kuras attiecīgās valstis var piešķirt tikai kopīgi:

a) 25. pantā minēto maksātspējas rezervi aprēķina kopā visiem darījumiem, ko uzņēmums veic Kopienā; tādā gadījumā, izdarot aprēķinu, vērā ņem tikai tās darbības, ko veic visas Kopienā reģistrētās aģentūras vai filiāles;

b) 23. panta 2. punkta e) apakšpunktā prasīto depozītu nogulda tikai vienā no dalībvalstīm;

c) aktīvus, kas ir garantiju fonds, tur jebkurā no dalībvalstīm, kurās uzņēmums darbojas.

2. Pieteikumu šā panta 1. punktā minēto priekšrocību izmantošanai iesniedz attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Pieteikumā jānorāda tās dalībvalsts iestāde, kura turpmāk uzraudzīs visu aģentūru vai filiāļu darījumu maksātspēju Kopienā. Uzņēmumam iestādes izvēle jāpamato. Depozīts jānogulda šajā dalībvalstī.

3. Šā panta pirmajā punktā paredzētās priekšrocības var piešķirt tikai tad, ja piekrišanu dod visu to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurām iesniegti pieteikumi. Priekšrocības stājas spēkā tikai tad, kad izraudzītā uzraudzības iestāde informējusi pārējās uzraudzības iestādes, ka tā uzraudzīs visu aģentūru vai filiāļu darījumu maksātspēju Kopienā.

Izraudzītajai uzraudzības iestādei no pārējām dalībvalstīm jāsaņem informācija, kas vajadzīga, lai veiktu to teritorijā reģistrēto aģentūru vai filiāļu vispārējās maksātspējas uzraudzību.

4. Pēc vienas vai vairāku attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma saskaņā ar šo pantu piešķirtās priekšrocības reizē atceļ visas attiecīgās dalībvalstis."

13. pants

"Ja uzņēmums atbilst 26. panta 1. punktā noteikto priekšrocību saņemšanas kritērijiem, tad, piemērojot 20. pantu, pret iestādi, kura atbild par Kopienā reģistrēto aģentūru vai filiāļu maksātspējas pārbaudi attiecībā uz visu to darbību, jābūt tādai pašai attieksmei kā pret tās valsts iestādi, kuras teritorijā atrodas Kopienas uzņēmuma galvenais birojs."

14. pants

"18. Palīdzība

Palīdzība personām, kas nonākušas grūtībās ceļojumu laikā, esot prom no mājām vai arī esot prom no pastāvīgās dzīvesvietas."

15. pants

Jebkura dalībvalsts savā teritorijā drīkst noteikt, ka palīdzība personām, kas nonākušas grūtībās apstākļos, kuri nav minēti 1. pantā, notiek saskaņā ar Pirmajā direktīvā paredzēto kārtību. Ja dalībvalsts šo iespēju izmanto, tad nolūkā ievērot iepriekšminēto kārtību dalībvalsts pielīdzina šādu darbību tām darbībām, kas pieder pie pielikuma A punktā norādītās 18. apdrošināšanas nozares, neierobežojot pielikuma C punktu.

Šā panta iepriekšējā daļa nekādi neietekmē Pirmās direktīvas pielikumā paredzēto klasifikāciju attiecībā uz darbībām, kas nepārprotami pieder pie citām apdrošināšanas nozarēm.

Nedrīkst atteikt licenci aģentūrai vai filiālei, pamatojoties tikai uz to, ka šajā pantā minēto darbību dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas uzņēmuma galvenais birojs, klasificē citādi.

Pagaidu noteikumi

16. pants

1. Ikviena dalībvalsts uzņēmumiem, kas šīs direktīvas izziņošanas dienā sniedz palīdzību tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā, var piešķirt piecu gadu pārejas laiku no minētās dienas, lai izpildītu Pirmās direktīvas 16. un 17. pantā noteiktās prasības.

2. Dalībvalstis 1. punktā minētajiem uzņēmumiem, kas, beidzoties piecu gadu termiņam, nav pilnībā nodrošinājuši maksātspējas rezervi, var šīs rezerves nodrošināšanai piešķirt papildu laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem, ja šie uzņēmumi saskaņā ar Pirmās direktīvas 20. pantu uzraudzības iestādes apstiprināšanai ir iesnieguši pasākumu sarakstu, kurus tie paredzējuši veikt šajā nolūkā.

3. Šā panta 1. punktā minētie uzņēmumi, kas grib paplašināt darbību Pirmās direktīvas 8. panta 2. punkta vai 10. panta nozīmē, var to darīt tikai ar nosacījumu, ka to darbība pilnībā atbilst minētajai direktīvai.

4. Jebkurš 1. punktā minētais uzņēmums, kas darbojas formā, kura nav minēta Pirmās direktīvas 8. pantā, trīs gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas dienas var turpināt veikt darbību tādā formā, kāda tam bijusi minētajā dienā.

5. Šis pants mutatis mutandis attiecas arī uz uzņēmumiem, kas izveidoti pēc šīs direktīvas paziņošanas dienas, ja šie uzņēmumi pārņēmuši darījumus, ko minētajā dienā jau veikusi juridiski patstāvīga struktūra.

17. pants

Dalībvalstis Pirmās direktīvas III sadaļā minētajām aģentūrām un filiālēm, kuras minēto dalībvalstu teritorijās sniedz tikai palīdzību, var piešķirt ilgākais piecus gadus no šīs direktīvas izziņošanas dienas, lai tās piemērotos Pirmās direktīvas 25. pantam, ja vien šīs aģentūras un filiāles neveic darbību Pirmās direktīvas 10. panta 2. punkta nozīmē.

18. pants

Astoņus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas dienas nosacījums, ka negadījumam vai avārijai jābūt notikušai uzņēmuma, kas veic apdrošināšanu, dalībvalsts teritorijā, neattiecas uz darbībām, kas minētas Pirmās direktīvas 2. panta 3. punkta pirmās daļas trešajā izvilkumā, ja šīs darbības veic ELPA (Grieķijas Automobiļu un ceļojumu klubs).

Nobeiguma noteikumi

19. pants

1. Dalībvalstis izdara grozījumus savos tiesību aktos atbilstoši šai direktīvai ne vēlāk kā līdz 1987. gada 30. jūnijam. Tās tūlīt par to informē Komisiju. Šādi grozītus tiesību aktus saskaņā ar šīs direktīvas 16., 17. un 18. pantu piemēro vēlākais no 1988. gada 1. janvāra.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos normatīvos un administratīvos aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

20. pants

Sešos gados pēc šīs direktīvas paziņošanas Komisija ziņo Padomei par grūtībām, kādas radušās, piemērojot direktīvu, jo īpaši tās 15. pantu. Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz priekšlikumus šādu grūtību novēršanai.

21. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1984. gada 10. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. Dukes

[1] OV C 51, 10.3.1981., 5. lpp.; OV C 30, 4.2.1983., 6. lpp.

[2] OV C 149, 14.6.1982., 129. lpp.

[3] OV C 343, 31.12.1981., 9. lpp.

[4] OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.

[5] OV L 189, 13.7.1976., 13. lpp.

[6] OV L 63, 13.3.1979., 1. lpp.

--------------------------------------------------