Padomes Direktīva

(1975. gada 10. februāris)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, ievērojot principu par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm

(75/117/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

tā kā Līguma 119. pantā ietvertais princips, ka vīriešiem un sievietēm jāsaņem vienlīdzīgs atalgojums, nav atdalāms no kopējā tirgus izveides un darbības;

tā kā pirmām kārtām dalībvalstīm pienākas rūpēties par šā principa ievērošanu, pieņemot atbilstīgus normatīvos un administratīvos aktus;

tā kā Padomes 1974. gada 21. janvāra rezolūcijā [3] par sociālu rīcības programmu, kuras mērķis ir radīt iespēju saskaņot dzīves un darba apstākļus, vienlaikus tos uzlabojot, un lai sasniegtu līdzsvarotu sabiedrības un ekonomikas attīstību Kopienā, atzīts, ka prioritāte piešķirama tādiem lēmumiem sieviešu labā attiecībā uz darba apstākļiem, tostarp atalgojumu, kuri attiecas uz piekļuvi darbam un uz arodizglītību un karjeru;

tā kā ir vēlams galvenos tiesību aktus pastiprināt ar standartiem, kas paredzēti, lai atvieglinātu vienlīdzīga atalgojuma principa praktisko piemērošanu tā, ka visi darbinieki Kopienā šajā ziņā ir aizsargāti;

tā kā dalībvalstu starpā aizvien pastāv atšķirības, kaut arī ir pieliktas pūles, lai piemērotu dalībvalstu 1961. gada 30. decembra konferences rezolūciju par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm, un tā kā valstu noteikumi jautājumos par vienlīdzīga atalgojuma piemērošanu šim nolūkam būtu jātuvina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Vīriešu un sieviešu vienlīdzīga atalgojuma princips, kas paredzēts līguma 119. pantā, še turpmāk "vienlīdzīga atalgojuma princips", nozīmē likvidēt jebkādu dzimuma diskrimināciju attiecībā uz visiem atlīdzības aspektiem un nosacījumiem par tādu pašu darbu vai par līdzīgi kvalificējamu darbu.

Ja atalgojuma noteikšanai izmanto profesiju klasifikācijas sistēmu, tās pamatā jābūt tiem pašiem kritērijiem vīriešiem un sievietēm, un tai jābūt veidotai tā, lai nepieļautu nekādu dzimuma diskrimināciju.

2. pants

Dalībvalstis savā tiesību aktu sistēmā ievieš pasākumus, kas vajadzīgi, lai visiem darbiniekiem, kas uzskata, ka viņiem nodarīts kaitējums, nepiemērojot vienlīdzīga atalgojuma principu, būtu iespējams iesniegt sūdzību tiesā, pēc tam, kad izmantota citu kompetentu iestāžu palīdzība.

3. pants

Dalībvalstis atceļ vīriešu un sieviešu diskrimināciju, kas izriet no to normatīviem un administratīviem aktiem, kuri ir pretrunā vienlīdzīga atalgojuma principam.

4. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai panāktu, ka noteikumus, ko satur koplīgumi, algu normas, vienošanās par algām vai atsevišķi darba līgumi, kas ir pretrunā vienlīdzīga atalgojuma principam, atzīst vai drīkst atzīt par spēku zaudējušiem, vai drīkst grozīt.

5. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pasargātu darbiniekus no atlaišanas, kas ir darba devēja reakcija uz sūdzību uzņēmumā vai uz tiesas prāvu, kas ierosināta, lai panāktu atbilstību vienlīdzīga atalgojuma principam.

6. pants

Dalībvalstis saskaņā ar saviem apstākļiem un tiesību sistēmu veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai vienlīdzīga atalgojuma princips tiktu piemērots. Tās gādā, lai būtu pieejami efektīvi līdzekļi, kā parūpēties par šā principa ievērošanu.

7. pants

Dalībvalstis rūpējas, lai noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, kā arī attiecīgiem noteikumiem, kas jau ir spēkā, tiktu pienācīgi pievērsta darba ņēmēju uzmanība, piemēram, viņu darba vietās.

8. pants

1. Dalībvalstis ievieš normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības gada laikā pēc tās izziņošanas, un par to tūlīt ziņo Komisijai.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus normatīvos un administratīvos aktus, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

9. pants

Divu gadu laikā pēc 8. pantā minētā gada beigām dalībvalstis nodod Komisijai visu vajadzīgo informāciju, lai tai būtu iespējams izveidot ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un iesniegt to Padomei.

10. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1975. gada 10. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Fitzgerald

[1] OV C 55, 13.05.1974., 43. lpp.

[2] OV C 88, 26.07.1974., 7. lpp.

[3] OV C 13, 12.02.1974., 1. lpp.

--------------------------------------------------