Padomes Direktīva

(1974. gada 17. septembris)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem

(74/483/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā tehniskās prasības, kurām saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem jāatbilst mehāniskajiem transportlīdzekļiem, interalia attiecas uz to ārējiem izvirzījumiem;

tā kā šīs prasības dažādās dalībvalstīs atšķiras; tā kā tādēļ visās dalībvalstīs papildus esošajiem noteikumiem vai to vietā būtu jāpieņem vienādas prasības, lai jo īpaši atļautu EEK tipa apstiprinājuma procedūru, kas noteikta ar Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/156/EEK [2] par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu un kura jāpiemēro katram transportlīdzekļa tipam;

tā kā vēlams pieņemt konkrētas tehniskas prasības, kas paredzētas ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumos Nr. 26 ("Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to ārējiem izvirzījumiem") [3], kuri ir pielikums pie 1958. gada 20. marta Vienošanās par vienotu mehānisko transportlīdzekļu iekārtu un daļu apstiprināšanas nosacījumu pieņemšanu un šāda apstiprinājuma savstarpēju atzīšanu;

tā kā šīs prasības attiecas uz M1 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem (mehānisko transportlīdzekļu starptautiskā klasifikācija noteikta Direktīvā 70/156/EEK);

tā kā to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana, kas attiecas uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ir saistīta ar dalībvalstīs izdarīto pārbaužu savstarpēju atzīšanu, pamatojoties uz kopējām prasībām; tā kā, lai šāda sistēma darbotos vienmērīgi, minēto prasību piemērošana visās dalībvalstīs jāsāk vienlaicīgi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā "transportlīdzeklis" ir jebkurš Direktīvas 70/156/EEK I pielikumā definēts M1 kategorijas mehāniskais transportlīdzeklis, kas paredzēts izmantošanai uz ceļiem, ar vismaz četriem riteņiem un maksimālo projektēto ātrumu, kurš lielāks par 25 km/h.

2. pants

Neviena dalībvalsts nevar atteikt transportlīdzekļa EEK tipa apstiprinājuma vai valsts tipa apstiprinājuma izsniegšanu, pamatojoties uz iemesliem saistībā ar ārējiem izvirzījumiem, ja šie izvirzījumi atbilst I un II pielikumā izklāstītajām prasībām.

3. pants

Neviena dalībvalsts nevar atteikt transportlīdzekļa reģistrāciju vai aizliegt tā pārdošanu, nodošanu ekspluatācijā vai izmantošanu ārējo izvirzījumu dēļ, ja šie izvirzījumi atbilst I un II pielikumā izklāstītajām prasībām.

4. pants

Dalībvalsts, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, veic vajadzīgos pasākumus, lai iegūtu informāciju par jebkuru I pielikuma 2.2. punktā iekļautās daļas vai raksturlieluma modifikāciju. Minētās dalībvalsts kompetentās iestādes nosaka, vai jāveic jauni modificēto transportlīdzekļu tipu testi un vai par tiem jāsagatavo jauns ziņojums. Ja minētie testi liecina par neatbilstību šīs direktīvas prasībām, tad modifikāciju neapstiprina.

5. pants

Grozījumus, kas vajadzīgi, lai I, II un III pielikuma noteikumus pielāgotu tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 13. pantā noteikto procedūru.

6. pants

1. Dalībvalstis līdz 1975. gada 1. jūnijam pieņem un publicē vajadzīgos noteikumus, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un tūlīt par to informē Komisiju.

Dalībvalstis piemēro minētos tiesību aktus no 1975. gada 1. oktobra.

2. Tiklīdz šī direktīva ir paziņota, dalībvalstis nodrošina to, ka tās savlaicīgi dara zināmus Komisijai jebkādus normatīvo vai administratīvo aktu projektus, ko tās ierosina pieņemt jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, lai Komisija varētu iesniegt savas piezīmes par tiem.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1974. gada 17. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. Sauvagnargues

[1] OV C 55, 13.5.1974., 14. lpp.

[2] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

[3] Eiropas Ekonomiskās komisijas dokuments

--------------------------------------------------

[1]I PIELIKUMS

VISPĀRĪGAS DEFINĪCIJAS, EEK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMI, EEK TIPA APSTIPRINĀJUMS, VISPĀRĪGĀS SPECIFIKĀCIJAS, ĪPAŠĀS SPECIFIKĀCIJAS, RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1. Šā pielikuma noteikumi neattiecas uz ārējiem atpakaļskata spoguļiem vai papildu aprīkojumu, piemēram, radio antenām un bagāžniekiem.

1.2. Šo noteikumu mērķis ir samazināt miesas bojājumu rašanās risku vai smagumu personām, kas atsitas pret ārējo virsmu vai aizskar to sadursmes gadījumā.

2. DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

2.1. "Transportlīdzekļa tipa apstiprināšana" ir transportlīdzekļa tipa apstiprināšana attiecībā uz tā ārējiem izvirzījumiem.

2.2. "Transportlīdzekļa tips attiecībā uz tā ārējiem izvirzījumiem" ir tādu mehānisko transportlīdzekļu kategorija, kas neatšķiras pēc šādiem būtiskiem parametriem – ārējās virsmas formas un materiāliem.

2.3. "Ārējā virsma" ir konstrukcijas elements, kas veido transportlīdzekļa ārējo pusi un kas aptver motora pārsegu, bagāžas nodalījuma pārsegu, durvis, spārnus un redzamus nostiprināšanas elementus.

2.4. "Grīdas līnija" ir līnija, ko nosaka šādi:

vertikālās ass konusu ar malām 30° leņķī pret vertikāli secīgi novieto tā, ka tas pastāvīgi un pēc iespējas mazāk pieskaras korpusa ārējai virsmai. Pieskares punktu ģeometriskā vieta ir grīdas līnija. Nosakot grīdas līniju, neņem vērā domkrata atbalsta vietas, izpūtējus vai riteņus. Riteņu arku atstarpes pieņem par iedomātu virsmu, kas paplašina blakusesošās ārējās virsmas.

2.5. "Izliekuma rādiuss" ir tā noapaļojuma aptuvenais apjoms, kas atšķiras no precīzas ģeometriskās formas.

3. PIETEIKUMS PAR EEK TIPA APSTIPRINĀŠANU

3.1. Pieteikums par transportlīdzekļa EEK tipa apstiprināšanu attiecībā uz ārējiem izvirzījumiem jāiesniedz transportlīdzekļa izgatavotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim.

3.2. Tam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros:

3.2.1. transportlīdzekļa priekšas, aizmugures un sānu daļu fotoattēlus;

3.2.2. buferu rasējumus ar izmēriem un, ja vajadzīgs,

3.2.3. konkrētu ārējo izvirzījumu rasējumus un 6.9.1. punktā minēto ārējās virsmas konkrētu daļu rasējumus (vajadzības gadījumā).

3.3. Tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu izpildi, jāiesniedz:

3.3.1. vai nu apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugs, vai tādas transportlīdzekļa sastāvdaļas, kuras uzskata par svarīgām šajā pielikumā paredzētajiem testiem un pārbaudēm;

3.3.2. pēc iepriekšminētā tehniskā dienesta pieprasījuma konkrēti izmantoto materiālu paraugi un sastāvdaļas.

4. EEK TIPA APSTIPRINĀJUMS

(4.1.) (4.2.) (4.3.) (4.4.) (4.4.1.) (4.4.2.) (4.5.) 4.6. EEK tipa apstiprinājuma sertifikātam pievieno veidlapu, kas atbilst paraugam III pielikumā.

5. VISPĀRĪGĀS SPECIFIKĀCIJAS

5.1. Šā pielikuma noteikumi neattiecas uz tām transportlīdzekļa ārējās virsmas daļām, kas transportlīdzeklim ar kravu un aizvērtiem logiem, durvīm, bagāžnieku vākiem utt. ir vai nu:

5.1.1. augstāk par 2 m, vai

5.1.2. zem grīdas līnijas, vai

5.1.3. novietotas tā, ka statiskos apstākļos sfēra ar 100 mm diametru nevar tām pieskarties.

5.2. Transportlīdzekļu ārējā virsmā nevar būt nevienas uz āru vērstas daļas, kas ir asa vai ar asu galu, vai tādas formas, izmēru, virziena vai cietības izvirzījumu, kuri varētu palielināt miesas bojājumu rašanās risku vai smagumu personām, kas atsitas pret ārējo virsmu vai aizskar to sadursmes gadījumā.

5.3. Transportlīdzekļa ārējā virsmā nevar būt nevienas uz āru vērstas daļas, kas var aizķert gājējus, velosipēdistus vai motociklistus.

5.4. Saskaņā ar 5.5., 6.1.3., 6.3., 6.4.2., 6.7.1. 6.8.1. un 6.10. punkta noteikumiem nevienai uz āru izvirzītai ārējās virsmas daļai izliekuma rādiuss nevar būt mazāks kā 2,5 mm.

5.5. Ārējās virsmas uz āru izvirzītajām daļām no materiāla, kam cietība nepārsniedz A nostiprinājumu 60, izliekuma rādiuss var būt mazāks nekā 2,5 mm.

6. ĪPAŠĀS SPECIFIKĀCIJAS

6.1. Rotājumi

6.1.1. Rotājumiem, kas no stiprinājumiem ir izvirzīti uz āru vairāk par 10 mm, jābūt ievelkamiem, atdalāmiem vai noliecamiem visvairāk izvirzītajā punktā, iedarbojoties ar 10 daN lielu spēku jebkurā virzienā, gandrīz paralēli tās virsmas plaknei, uz kuras tie ir uzstādīti. Šos noteikumus nepiemēro radiatora dekoratīvā režģa rotājumiem, uz kuriem attiecas tikai 5. punkta vispārīgās prasības.

6.1.2. Uz ārējās virsmas aizsargjoslām un ekrāniem neattiecas 6.1.1. punkta prasības. Tomēr tiem jābūt stingri piestiprinātiem pie transportlīdzekļa.

6.1.3. Ja rotājumi ir plānāki par 5 mm, tad uz tiem neattiecas prasība par minimālo izliekuma rādiusu 2,5 mm, bet šādiem rotājumiem uz āru vērstie stūri nedrīkst būt asi.

6.2. Galvenie lukturi

6.2.1. Galvenajiem lukturiem ir atļauti uz āru izvirzīti aizsargstikli un apmales, ja to izvirzījums, ko mēra attiecībā pret galvenā luktura caurspīdīgo ārējo virsmu, nepārsniedz 30 mm, un to izliekuma rādiuss visur ir vismaz 2,5 mm.

6.2.2. Paceļamiem galvenajiem lukturiem gan paceltā, gan nolaistā stāvoklī jāatbilst 6.2.1. punkta prasībām.

6.3. Režģi un atstarpes

6.3.1. Atstarpēm starp kustīgām vai nekustīgām daļām, ieskaitot tās, kas ir daļa no gaisa ieplūdes vai izplūdes režģiem un radiatora režģiem, nepiemēro 5.4. punkta prasības, ja atstatums starp divām secīgām daļām nepārsniedz 40 mm. Atstarpēm starp 40 mm un 25 mm ir vajadzīgs izliekuma rādiuss vismaz 1 mm. Tomēr, ja attālums starp divām blakusesošām daļām nepārsniedz 25 mm, tad daļu ārējais izliekuma rādiuss nedrīkst būt mazāks kā 0,5 mm.

6.3.2. Nevienas režģa vai atstarpes daļas priekšas un sānu daļu savienojums nedrīkst būt ass.

6.4. Priekšējā stikla tīrītāji

6.4.1. Priekšējā stikla tīrītājs ir aprīkots tā, ka stikla tīrītāja vārpstai ir aizsargapvalks, kura izliekuma rādiuss atbilst 5.4. punkta prasībām un virsma nav mazāka kā 150 mm2.

6.4.2. Stikla tīrītāju slotiņām vai palīgelementiem nepiemēro 5.4. punkta prasības. Tomēr tām nedrīkst būt asi stūri un smailas vai asas nefunkcionālas daļas.

6.5. Buferi

6.5.1. Buferu gali ir vērsti pret ārējo virsmu, lai samazinātu aizķeršanas iespēju.

6.5.2. Buferu sastāvdaļas ir projektētas tā, ka visām nekustīgām virsmām, kas vērstas uz āru, minimālais izliekuma rādiuss ir vismaz 5 mm.

6.6. Rokturi, viras, durvju nospiežamās pogas, bagāžas nodalījumi un slēgi (atvāžami); tvertņu atveres un vāciņi

6.6.1. Sānu durvju rokturu izvirzījumi nedrīkst pārsniegt 40 mm un visi pārējie – 30 mm.

6.6.2. Ja sānu durvju rokturi darbojoties rotē, tad tiem jāatbilst šādām prasībām:

6.6.2.1. roktura vaļējam galam jābūt vērstam uz aizmuguri; rokturis rotē paralēli durvju plaknei un negriežas uz āru;

6.6.2.2. roktura galam jāgriežas uz aizmuguri pret durvīm un jāieguļ padziļinājumā.

6.7. Riteņa stiprināšanas uzgriežņi, rumbas vāciņi un diski

6.7.1. Nepiemēro 5.4. punkta noteikumus.

6.7.2. Riteņu stiprināšanas uzgriežņiem, rumbas vāciņiem un diskiem nedrīkst būt nekādi ķīļveida izvirzījumi.

6.7.3. Kad transportlīdzeklis brauc taisni, neviena tā riteņu daļa, izņemot riepas, kas atrodas virs horizontālās plaknes, kura šķērso riteņu rotācijas asis, nedrīkst pārsniegt ārējās virsmas vai struktūras vertikālo izvirzījumu horizontālā plaknē. Tomēr, ja funkcionālās prasības to attaisno, tad diski, kas sedz riteņa stiprināšanas uzgriežņus, un rumbas vāciņi var pārsniegt ārējās virsmas vai struktūras vertikālo izvirzījumu ar nosacījumu, ka virsmas izvirzījuma daļas izliekuma rādiuss ir vismaz 30 mm un izvirzījums pār ārējās virsmas vai struktūras vertikālo izvirzījumu nekad nepārsniedz 30 mm.

6.8. Metāla lokšņu šķautnes

6.8.1. Nav atļautas metāla lokšņu šķautnes, piemēram, notekas malas un atbīdāmo durvju sliedes, ja tās nav noliektas atpakaļ vai aprīkotas ar vairogiem, kas atbilst šā pielikuma prasībām.

6.9. Virsbūves paneļi

6.9.1. Virsbūves paneļu ieloču izliekuma rādiuss var būt mazāks nekā 2,5 mm, ja tas nav mazāks kā viena desmitā daļa no izvirzījuma augstuma H, ko mēra saskaņā ar II pielikumā aprakstīto metodi.

6.10. Gaisa plūsmas un lietus sānu deflektori

6.10.1. Sānu deflektoru malām, kas izvirzītas uz āru, izliekuma rādiuss ir vismaz 1 mm.

6.11. Domkrata balsti

6.11.1. Domkrata balsti nedrīkst būt izvirzīti vairāk nkā 10 mm aiz grīdas līnijas vertikālā izvirzījuma.

(7.) (7.1.) (7.1.1.) (7.1.2.) (7.2.) 8. RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

(8.1.) 8.2. Lai pārliecinātos, ka sērijveidā ražoti transportlīdzekļi atbilst apstiprinātajam tipam, veic pietiekamu skaitu izlases veida pārbaužu.

[1] Pielikumu teksti būtībā ir līdzīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumiem Nr. 26. Ja Noteikumu Nr. 26 pantam nav atbilstoša punkta pielikumos, tad numurs ir norādīts iekavās.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

ĀRĒJĀS VIRSMAS IZVIRZĪJUMU AUGSTUMA NOTEIKŠANAS METODE

1. Izvirzījuma augstumu H nosaka grafiski, pārbaudāmajā daļā pamatojoties uz riņķa līniju 165 mm diametrā, kas iekšēji pieskaras ārējās virsmas ārējai kontūrai.

2. H ir maksimālais attālums, ko mēra pa taisni caur centru aplim ar diametru 165 mm starp iepriekšminēto riņķa līniju un izvirzījuma ārējo kontūru (skatīt 1. attēlu).

3. Ja aplim 100 mm diametrā nav iespējams saskarties ar attiecīgo ārējās virsmas ārējās kontūras ārējo daļu, tad par virsmas kontūru šajā daļā pieņem to, ko aplis 100 mm diametrā veido starp pieskares punktiem ar ārējo kontūru (skatīt 2. attēlu).

4. Ražotājs nodrošina vajadzīgos ārējās virsmas šķērsgriezumu rasējumus, lai varētu izmērīt iepriekšminētos izvirzījumu augstumus.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

PARAUGS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------