EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02006D0133-20120327
Commission Decision of 13 February 2006 requiring Member States temporarily to take additional measures against the dissemination of Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (the pine wood nematode) as regards areas in Portugal, other than those in which it is known not to occur (notified under document number C(2006) 345) (2006/133/EC)
Consolidated text: Komisijas Lēmums ( 2006. gada 13. februāris ), ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt īslaicīgus papildu pasākumus pret Bursaphelenchus xylophilus ( Steiner et Buhrer ) Nickle et al. (priedes koksnes nematode) izplatību tajās Portugāles teritorijās, kurās iespējama tās izplatība (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 345) (2006/133/EK)
Komisijas Lēmums ( 2006. gada 13. februāris ), ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt īslaicīgus papildu pasākumus pret Bursaphelenchus xylophilus ( Steiner et Buhrer ) Nickle et al. (priedes koksnes nematode) izplatību tajās Portugāles teritorijās, kurās iespējama tās izplatība (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 345) (2006/133/EK)
No longer in force
- Date of document:
- 27/03/2012
- Date of effect:
- 27/03/2012
- Author:
- Eiropas Komisija
- Form:
- Konsolidēts teksts
- Additional information:
- LASTMODIN 32012D0175
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Consolidation: basic act:
- 32006D0133
2006D0133 — LV — 27.03.2012 — 007.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
KOMISIJAS LĒMUMS (2006. gada 13. februāris), ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt īslaicīgus papildu pasākumus pret Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematode) izplatību tajās Portugāles teritorijās, kurās iespējama tās izplatība (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 345) (OV L 052, 23.2.2006, p.34) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 115 |
41 |
29.4.2008 |
||
|
L 130 |
22 |
20.5.2008 |
||
|
L 224 |
8 |
22.8.2008 |
||
|
L 271 |
47 |
11.10.2008 |
||
|
L 338 |
64 |
17.12.2008 |
||
|
L 135 |
29 |
30.5.2009 |
||
|
L 339 |
40 |
22.12.2009 |
||
|
L 89 |
72 |
27.3.2012 |
||
KOMISIJAS LĒMUMS
(2006. gada 13. februāris),
ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt īslaicīgus papildu pasākumus pret Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematode) izplatību tajās Portugāles teritorijās, kurās iespējama tās izplatība
(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 345)
(2006/133/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā ( 1 ), un jo īpaši tās 16. panta 3. punktu,
tā kā:|
(1) |
Ja dalībvalsts uzskata, ka draud briesmas ievest tās teritorijā Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematodi (PKN)) no kādas citas dalībvalsts, tā var uz laiku veikt jebkādus papildu pasākumus, lai aizsargātos no šādām briesmām. |
|
(2) |
Portugāle 1999. gada 25. jūnijā informēja citas dalībvalstis un Komisiju, ka daži priežu paraugi, kuru izcelsme ir tās teritorijā, ir inficēti ar PKN. Komisija pieņēma Lēmumu 2000/58/EK ( 2 ) un Lēmumu 2001/218/EK ( 3 ), nosakot pret PKN veicamos pasākumus. |
|
(3) |
Pamatojoties uz Pārtikas un veterinārā biroja novērtējumiem, no kuriem pēdējais tika veikts 2004. gada novembrī, uz papildu informāciju, ko sniegusi Portugāle, un citu dalībvalstu veiktiem oficiāliem apsekojumiem par kokmateriāliem, nomizotu skujkoku mizu un Abies Mill., Cedrus Trew, Larix Mill., Picea A. Dietr., Pinus L., Pseudotsuga Carr. un Tsuga Carr. sugu augiem, var spriest, ka, izmantojot kaitīgo organismu apkarošanas programmu, PKN izplatība Portugālē joprojām ir ierobežota konkrētās teritorijās. Tomēr koki, kuros redzamas PKN invāzijas pazīmes, minētajos rajonos apsekojumu laikā joprojām bija sastopami. |
|
(4) |
Portugāles 2003. gada februārī pieņemtā un 2003. gada jūnijā grozītā vidēja termiņa PKN apkarošanas plāna īstenošanu savās sanāksmēs 2004. gada jūlijā un 2005. gada maijā vērtēja Pastāvīgā augu veselības komiteja. Pēdējās minētās sanāksmes laikā secināja, ka līdz šim vēl nav panākts plānotais inficēšanās līmeņa samazinājums norobežotos rajonos. |
|
(5) |
Tāpēc Portugālei jāturpina īpašie pasākumi attiecībā uz kokmateriālu, nomizotu skujkoku mizu un saimniekaugu pārvietošanu norobežotos rajonos Portugālē un no šādiem rajoniem uz citiem rajoniem Portugālē un citās dalībvalstīs. |
|
(6) |
Tāpat Portugālei ir jāturpina pasākumi, lai kontrolētu PKN izplatību ar mērķi apkarot kaitīgos organismus. Tāpēc jāizstrādā atjaunināts vidēja termiņa kaitīgo organismu apkarošanas plāns, lai labāk kontrolētu PKN izplatību. |
|
(7) |
Citām dalībvalstīm jādod iespēja turpināt papildu pasākumu piemērošanu savas teritorijas aizsardzībai pret PKN. |
|
(8) |
Īpašo pasākumu un vidēja termiņa plāna īstenošanas rezultāti pastāvīgi jāvērtē, jo īpaši pamatojoties uz Portugāles un citu dalībvalstu sniegto informāciju. |
|
(9) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās augu veselības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:
a) “priedes koka nematode (PKN)” – Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al.;
b) “ieņēmīga koksne un miza” – skujkoku (Coniferales) koksne un nomizota miza, izņemot Thuja L.;
c) “ieņēmīgi augi” – šādi augi (izņemot augļus un sēklas) ir Abies Mill., Cedrus Trew, Larix Mill., Picea A. Dietr., Pinus L., Pseudotsuga Carr. un Tsuga Carr. augi.
2. pants
Portugāle un vajadzības gadījumā Spānija nodrošina, ka līdz ►M8 2012. gada 31. oktobrim ◄ ir izpildīti pielikumā paredzētie nosacījumi attiecībā uz uzņēmīgu koksni, mizu un augiem, kurus paredzēts pārvietot saskaņā ar 5. pantu definētajos norobežotajos rajonos vai no tiem uz dalībvalstu vai trešo valstu apgabaliem, kas nav norobežotie rajoni.
Pārbaudot atbilstību pielikuma 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Portugāle līdz maksimālam iespējamam kontroles līmenim piemēro oficiālos kontroles pasākumus, kas tiek veikti attiecībā uz uzņēmīgas koksnes, mizas un augu pārvadājumiem no norobežotajiem rajoniem Portugāles teritorijā uz citiem dalībvalstu vai trešo valstu rajoniem, kas nav norobežoti. Portugāle īpašu uzmanību pievērš pārvadājumiem, kam ir vislielākais risks dzīvu PKN izplatīšanā ārpus norobežotajiem rajoniem. Šos oficiālos kontroles pasākumus veic vietās, kur uzņēmīgu koksnes, mizas un augu sūtījumi šķērso norobežoto rajonu robežu. Par visiem rezultātiem Komisiju un pārējās dalībvalstis informē reizi nedēļā.
Līdz ►M8 2012. gada 31. oktobrim ◄ Portugāle īsteno slimības izskaušanas plānu, lai kontrolētu PKN izplatību ar mērķi apkarot kaitīgos organismus. Šajā plānā jāiekļauj sīki izstrādāti pasākumi norobežotajos rajonos, lai uzraudzītu zināmas augu sugas, kas Portugāles apstākļos ir īpaši uzņēmīgas pret PKN. Šo plānu pārskata ik gadu līdz 31. decembrim.
3. pants
1. Galamērķa dalībvalstis, izņemot Portugāli, veic oficiālos kontroles pasākumus attiecībā uz uzņēmīgu koksni, mizu un augiem no Portugāles, kas ievesti to teritorijā. Šajos kontroles pasākumos iekļauj dokumentu pārbaudi, kurā pārbauda marķējumu un tā atbilstību šā lēmuma prasībām, identitātes pārbaudi un vajadzības gadījumā fitosanitāro pārbaudi, kurā var iekļaut PKN klātbūtnes testu.
2. Saskaņā ar 1. punktu veikto oficiālo kontroles pasākumu biežums ir atkarīgs jo īpaši no riska, kas saistīts ar dažāda veida uzņēmīgu koksni, mizu un augiem, un no tā, kā uzņēmējs, kas atbildīgs par uzņēmīgas koksnes, mizas un augu pārvietošanu, iepriekš ievērojis šā lēmuma prasības.
3. Ja atbilstīgi 1. punktam veiktu oficiālo kontroles pasākumu laikā tiek konstatētas neatbilstības, veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 11. pantu.
4. pants
1. Dalībvalstis katru gadu veic oficiālus apsekojumus tādai uzņēmīgai koksnei, mizām un augiem, kuru izcelsme ir to valstīs, lai noteiktu, vai pastāv jebkādas PKN invāzijas pazīmes.
Neierobežojot Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 1. punktu, šādu apsekojumu rezultātus katru gadu līdz 15. decembrim paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
2. ►M4 Līdztekus 1. punktā paredzētajiem apsekojumiem Portugāle un vajadzības gadījumā Spānija sagatavo ikgadēju plānu norobežoto rajonu apsekošanai un iesniedz to Komisijai apstiprināšanai. Plāns ir sastādīts, pamatojoties uz riska apsvērumiem, un tajā ņem vērā uzņēmīgo augu izplatību minēto valstu teritorijā. ◄
Apsekojuma, kas veikts, balstoties uz minēto plānu, rezultātus, tiklīdz tie ir pieejami, paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
5. pants
Ņemot vērā 4. pantā minēto apsekojumu rezultātus, Portugāle nosaka tos rajonus, kuros PKN nav sastopama, un norobežo rajonus (turpmāk tekstā – norobežoti rajoni), kas sastāv no teritorijas, kurā PKN nav sastopama, un no tādas buferzonas ap šo teritoriju, kuras platums nav mazāks par 20 km.
Ja 4. panta 2. punktā minētie apsekojumi liecina, ka mazāk nekā 20 km no Spānijas robežas ir konstatēta PKN, Portugāle nekavējoties par to informē Spāniju. Ja PKN ir apstiprināta 3 km attālumā no Spānijas robežas vai ja viena gada laikā pēc pirmā konstatējuma tajā pašā apkaimē slimība konstatēta atkārtoti, Spānija savā teritorijā izveido norobežotu rajonu, kas ir Portugāles norobežotā rajona paplašinājums, izveidojot 20 km platu buferzonu ap vietu, kurā slimības gadījums tika konstatēts.
Komisija izveido to rajonu sarakstu, kuros PKN nav sastopama, un iesniedz šo sarakstu Pastāvīgajai augu veselības komitejai un dalībvalstīm. Visi tie Portugāles rajoni, kas nav ietverti šajā sarakstā, ir uzskatāmi par norobežotiem rajoniem.
Minēto sarakstu atjauno saskaņā ar 4. pantā minēto apsekojumu rezultātiem un iegūtajiem datiem, kas paziņoti atbilstīgi Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 1. punktam.
6. pants
Ar šo atceļ Lēmumu 2001/218/EK.
7. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
PIELIKUMS
Lai īstenotu šā lēmuma 2. panta prasības, jāizpilda šādi nosacījumi:
1. Neierobežojot 2. punktā minētos noteikumus, ja no norobežotajiem rajoniem uz dalībvalstu vai trešu valstu apgabaliem, kas nav norobežotie rajoni, kā arī no tām norobežoto rajonu daļām, par kurām ir zināms, ka tajās sastopama PKN, uz norobežoto rajonu daļām, kas noteiktas kā buferzonas, pārvieto:
a) uzņēmīgus augus, tad šiem uzņēmīgajiem augiem, kuru galamērķis ir Kopienā, pievieno auga pasi, kas sagatavota un izdota saskaņā ar Komisijas Direktīvas 92/105/EEK ( 4 ) noteikumiem pēc tam, kad:
— augi ir oficiāli pārbaudīti un nav konstatētas PKN pazīmes jeb simptomi, un
— iestājoties pēdējam pilnam veģetācijas ciklam, audzēšanas vietā vai tās tiešā tuvumā nav novēroti PKN simptomi;
b) uzņēmīgu koksni un nomizotu mizu, kas nav:
— šķeldas, skaidas, koksnes atkritumi vai atgriezumi, kas pilnībā vai daļēji iegūti no šiem skujkokiem,
— iepakojuma kastes, kārbas, redeļu kastes, mucas un līdzīgi iepakojumi,
— paliktņi, paliktņu apmales, kastu paliktņi vai citi kravu paliktņi,
— kravas stiprinājumi, starplikas un balsti,
bet, ieskaitot koksni, kas nav saglabājusi savu dabīgi apaļo virsmu, tad minēto koksni un nomizoto mizu nedrīkst pārvietot ārpus norobežotajiem rajoniem; atbildīgā valsts iestāde var paredzēt izņēmumu no minētā aizlieguma, ja koksnei vai nomizotai mizai, kas tiek sūtīta uz galamērķi Kopienā, ir pievienota a) apakšpunktā minētā augu pase un ir veikta atbilstoša termiska apstrāde, uz 30 minūtēm nodrošinot, ka koka kodola minimālā temperatūra sasniedz 56 °C, tādējādi atbrīvojoties no dzīvām PKN;
c) uzņēmīgu koksni šķeldu, skaidu, koksnes atkritumu vai atgriezumu veidā, kas pilnībā vai daļēji iegūti no šiem skujkokiem, tad šādu koksni neļauj pārvietot no norobežotā rajona; atbildīgā valsts iestāde var paredzēt izņēmumu no šī aizlieguma, ja minētajai koksnei, kas tiek sūtīta uz galamērķi Kopienā, ir pievienota a) apakšpunktā minētā augu pase un ir veikta atbilstoša fumigācijas apstrāde, atbrīvojoties no dzīvām PKN;
d) uzņēmīgu koksni kravas stiprinājumu, starpliku un balstu veidā, ieskaitot tādu, kas nav saglabājusi savu dabīgi apaļo virsmu, kā arī iepakojuma kastu, kārbu (izņemot kārbas, kas pilnībā izgatavotas no koksnes, kura nav biezāka par 6 mm), redeļu kastu, mucu un līdzīgu iepakojumu, paliktņu, kastu paliktņu un citu kravu paliktņu, paliktņu apmaļu veidā, neatkarīgi no tā, vai to faktiski izmanto, pārvadājot jebkādus priekšmetus, šādu koksni neļauj pārvietot no norobežotā rajona; atbildīgā oficiālā valsts iestāde var paredzēt izņēmumu no minētā aizlieguma, ja koksne ir apstrādāta saskaņā ar kādu no apstrādes veidiem, kas minēti I pielikumā FAO Starptautiskajam fitosanitāro pasākumu standartam Nr. 15 “Vadlīnijas, pēc kurām regulējami starptautiskajā tirdzniecībā izmantojami koka iepakojuma materiāli”, un marķēta saskaņā ar minētā standarta II pielikumu.
Atbildīgā valsts iestāde apstiprina kokapstrādes uzņēmumus, kuri var veikt b), c) un d) apakšpunktā minēto apstrādi un izdot a) apakšpunktā minētās augu pases attiecībā uz b) un c) apakšpunktā minēto uzņēmīgo koksni vai atbilstīgi FAO Starptautisko fitosanitāro pasākumu standartam Nr. 15 marķēt d) apakšpunktā minēto uzņēmīgo koksni. Regulāri veic apstiprināto kokapstrādes uzņēmumu oficiālas pārbaudes, lai pārliecinātos par apstrādes iedarbīgumu un koksnes izsekojamību.
Oficiālā atbildīgā iestāde var atļaut ražotājiem saskaņā ar FAO Starptautiskā fitosanitāro pasākumu standarta Nr. 15 II pielikumu marķēt vīna iepakojuma kastes, ko tie ražo no koksnes, kuru apstiprināts kokapstrādes uzņēmums apstrādājis saskaņā ar standartu un kam pievienota a) apakšpunktā minētā auga pase. Vīna iepakojuma kastu apstiprinātajiem ražotājiem regulāri veic oficiālas pārbaudes, lai nodrošinātu to, ka tikai šādi apstrādātu koksni, kam pievienota a) apakšpunktā minētā auga pase, var izmantot vīna iepakojuma kastu ražošanai un to, ka ir iespējams noteikt koksnes izcelsmes apstiprināto kokapstrādes uzņēmumu.
Komisija izveido atbildīgās valsts iestādes apstiprināto kokapstrādes uzņēmumu sarakstu un iesniedz šo sarakstu Augu veselības pastāvīgajai komitejai un dalībvalstīm. Šo sarakstu atjaunina, ņemot vērā to oficiālo pārbaužu rezultātus, kurās pārliecinās par apstrādes iedarbīgumu un koksnes izsekojamību, un ņemot vērā konstatējumus, kas paziņoti atbilstīgi Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 1. punktam.
Portugāle nodrošina, ka tikai minētajā sarakstā iekļautie kokapstrādes uzņēmumi ir pilnvaroti izdot a) apakšpunktā minētās augu pases b) un c) apakšpunktā minētajai uzņēmīgajai koksnei vai saskaņā ar FAO Starptautisko fitosanitāro pasākumu standartu Nr. 15 marķēt d) apakšpunktā minēto koksni.
Apstiprinātais kokapstrādes uzņēmums katrai uzņēmīgas koksnes, mizas un augu vienībai, kuru pārvieto, pievieno a) apakšpunktā minēto augu pasi vai marķē to saskaņā ar FAO Starptautisko fitosanitāro pasākumu standartu Nr. 15.
2. ►M4 Attiecībā uz pārvietošanu norobežotajos rajonos: ◄
a) Ar uzņēmīgiem augiem rīkojas šādi.
i) Uzņēmīgus augus, kas aug tādās vietās vai to tiešā tuvumā, kurās, iestājoties pēdējam pilnam veģetācijas ciklam, nav novēroti PKN simptomi un oficiālo pārbaužu laikā nav konstatētas PKN pazīmes jeb simptomi, izvedot no augšanas vietas, tiem pievieno minēto auga pasi;
ii) uzņēmīgus augus, kas aug tādās vietās vai to tiešā tuvumā, kurās, iestājoties pēdējam pilnam veģetācijas ciklam, ir konstatēta PKN, vai ja tos skārusi PKN, neizved no augšanas vietas un iznīcina sadedzinot;
iii) uzņēmīgus augus, kas aug mežos, publiskos vai privātos dārzos, kurus skārusi priedes koksnes nematode, vai kuros redzamas slimības pazīmes, vai kas atrodas aizsardzības teritorijās:
— ja konstatācija notikusi laikā no 1. novembra līdz 1. aprīlim, izcērt minētajā periodā,
— ja konstatācija notikusi laikā no 2. aprīļa līdz 31. oktobrim, izcērt nekavējoties,
— ja saskaņā ar 5. panta noteikumiem uzņēmīgie augi atrodas norobežotā rajona buferzonās, visos gadījumos pārbauda PKN klātbūtni. Ja klātbūtni apstiprina, inficētos augus un visus uzņēmīgus augus 50 m rādiusā ap inficētiem augiem un jebkurā gadījumā rādiusā, kas aptver vismaz desmit uzņēmīgus augus, iznīcina (perēkļa zona). Visus uzņēmīgus augus vismaz 50 m rādiusā ap perēkļa zonu oficiāli pārbauda reizi divos mēnešos vismaz vienu gadu pēc inficēto augu iznīcināšanas (drošības zona). Ja šajā periodā zonā konstatē PKN klātbūtni, norobežoto rajonu maina saskaņā ar 5. panta pirmo daļu;
▼M4 —————
b) laikā no 1. novembra līdz 1. aprīlim ieņēmīgu koksni apaļkoka vai dēļa formā ar mizu vai bez tās, tostarp tādu, kas nav saglabājusi savu dabīgi apaļo virsmu:
i) kas iegūta no kokiem, ko skārusi PKN, vai no tiem kokiem, kas atrodas aizsargājamās teritorijās, vai no tiem kokiem, kuros redzamas slimības pazīmes, līdz 2. aprīlim vai nu:
— iznīcina, sadedzinot oficiālā uzraudzībā tam piemērotās vietās, vai arī
— pārvieto oficiālā uzraudzībā vai nu uz:
—— kokapstrādes uzņēmumu, kurā to šķeldo un turpat rūpnīcā izmanto,
— vai rūpniecības uzņēmumu, kurā to izmanto kā kurināmo,
— vai kokapstrādes uzņēmumu, kurā koksni vai nu:
—— termiski apstrādā tā, lai 30 minūtes koka kodola minimālā temperatūra sasniegtu 56 °C,
— vai šķeldo un veic fumigāciju, lai nodrošinātu atbrīvošanos no dzīvām PKN;
ii) kas iegūta no tiem kokiem, kas nav minēti i) apakšpunktā, oficiāli pārbauda PKN un Monochamus spp. klātbūtni; ja PKN vai Monochamus spp. klātbūtni apstiprina, koksni pakļauj i) apakšpunktā minētajiem noteikumiem; ja PKN un Monochamus spp. klātbūtni neapstiprina, koksni oficiālā uzraudzībā var pārvietot uz kokapstrādes uzņēmumu, kur to turpmāk izmanto kā būvniecības kokus, vai, atkāpjoties no noteikumiem, oficiālā uzraudzībā pārvieto uz to Portugāles rajonu, kas nav norobežotais rajons, apstiprinātajiem kokapstrādes uzņēmumiem, par ko paziņo Komisijai, ja koksne vai šķelda, kas iegūta no šādas koksnes, laikā no 1. novembra līdz 1. aprīlim:
— attiecībā uz šķeldu – tiek izmantota rūpnieciskiem mērķiem šādā apstiprinātā pārstrādes uzņēmumā,
— vai attiecībā uz koksni:
—— to termiski apstrādā tā, lai 30 minūtes koka kodola minimālā temperatūra sasniegtu 56 °C. Turpmāku šādas termiski apstrādātas koksnes pārvietošanu var atļaut, ja koksnei pievieno auga pasi,
— vai to šķeldo un veic fumigāciju, lai nodrošinātu atbrīvošanos no dzīvām PKN. Turpmāku šādas fumigētas koksnes pārvietošanu var atļaut, ja koksnei pievieno auga pasi,
— vai to šķeldo un izmanto rūpnieciskiem mērķiem minētajā uzņēmumā,
— vai oficiālā uzraudzībā pārvieto uz uzņēmumu, kurā koksni vai nu:
—— termiski apstrādā tā, lai 30 minūtes koka kodola minimālā temperatūra sasniegtu 56 °C,
— šķeldo un veic fumigāciju, lai nodrošinātu atbrīvošanos no dzīvām priedes koksnes nematodēm,
— vai šķeldo un izmanto rūpnieciskiem mērķiem;
c) laikā no 2. aprīļa līdz 31. oktobrim ieņēmīgu koksni apaļkoka vai dēļa formā ar mizu vai bez tās, tostarp tādu, kas nav saglabājusi savu dabīgi apaļo virsmu:
i) kas iegūta no kokiem, ko skārusi PKN, vai no kokiem, kas atrodas aizsargājamās teritorijās, vai no kokiem, kuros redzamas slimības pazīmes,
— vai nu nekavējoties iznīcina, sadedzinot oficiālā uzraudzībā tam piemērotās vietās,
— vai arī nekavējoties atbrīvo no mizas, veicot to piemērotās vietās ārpus meža pirms oficiālā uzraudzībā tiek veikta pārvietošana uz glabāšanas vietām, kurās koksni apstrādā ar atbilstošiem insekticīdiem, vai kurās ir piemērotas un apstiprinātas mitra gaisa glabātavas, kas ir pieejamas vismaz iepriekšminētajā periodā, ar nolūku pārvietot to tālāk uz rūpniecības uzņēmumu, kur koksni:
—— nekavējoties šķeldo un izmanto rūpnieciskiem mērķiem,
— vai minētajā uzņēmumā nekavējoties izmanto kā kurināmo,
— vai nekavējoties termiski apstrādā tā, lai koka kodola minimālā temperatūra 30 minūtes sasniegtu 56 °C,
— vai nekavējoties šķeldo un veic fumigāciju, lai nodrošinātu atbrīvošanos no dzīvām PKN;
ii) kas iegūta no kokiem, kas nav minēti i) daļā, cirsmā vai tās tiešā tuvumā, nekavējoties atbrīvo no mizas un vai nu:
— oficiāli pārbauda PKN un Monochamus spp. klātbūtni tajā; ja PKN vai Monochamus spp. klātbūtni apstiprina, uz koksni atiecina i) apakšpunktā minētos noteikumus; ja PKN un Monochamus spp. klātbūtni neapstiprina, koksni oficiālā uzraudzībā var pārvietot uz kokapstrādes uzņēmumu, kur to turpmāk izmanto kā būvniecības kokus,
— vai oficiālā uzraudzībā pārvieto uz uzņēmumu, kurā koksni:
—— vai nu šķeldo un izmanto rūpnieciskiem mērķiem,
— vai termiski apstrādā tā, lai 30 minūtes koka kodola minimālā temperatūra sasniegtu 56 °C,
— vai šķeldo un veic fumigāciju, lai nodrošinātu atbrīvošanos no dzīvām PKN;
d) ieņēmīgu mizu:
— iznīcina sadedzinot vai izmanto kā kurināmo rūpnieciskā uzņēmumā,
— vai termiski apstrādā tā, lai visā mizas biezumā minimālā temperatūra 30 minūtes sasniegtu 56 °C,
— vai veic fumigāciju, lai nodrošinātu atbrīvošanos no dzīvām PKN;
e) Uzņēmīgu koksni atkritumu veidā, kas rodas izciršanas laikā, oficiālā uzraudzībā sadedzina tam piemērotās vietās vai šķeldo gabalos, kas nav biezāki un platāki par 3 cm, un atstāj uz vietas:
— laikā no 1. novembra līdz 1. aprīlim – šī perioda laikā,
— vai laikā no 2. aprīļa līdz 31. oktobrim – nekavējoties;
f) ieņēmīgu koksni atkritumu veidā, kas radušies koksnes pārstrādes laikā, vai nu oficiālā uzraudzībā nekavējoties sadedzina tam piemērotās vietās, izmanto kā malku kokapstrādes uzņēmumā, vai veic fumigāciju, lai nodrošinātu atbrīvošanos no dzīvām PKN;
g) uzņēmīgai koksnei, kuras izcelsme ir norobežotajos rajonos, tikko saražotu iepakojuma kastu, kārbu (izņemot kārbas, kas pilnībā izgatavotas no koksnes, kas nav biezāka par 6 mm), redeļu kastu, mucu un līdzīgu iepakojumu, paliktņu, kastu paliktņu un citu kravu paliktņu, paliktņu apmaļu, kravas stiprinājumu, starpliku un balstu formā, tostarp tādai, kas nav saglabājusi savu dabīgi apaļo virsmu, piemēro vienu no apstiprinātajām apstrādēm, kā paredzēts I pielikumā FAO Starptautiskajam fitosanitāro pasākumu standartam Nr. 15 “Vadlīnijas, pēc kurām regulējami starptautiskajā tirdzniecībā izmantojami koka iepakojuma materiāli”, un to marķē atbilstīgi minētā standarta II pielikumam.
( 1 ) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/77/EK (OV L 296, 12.11.2005., 17. lpp.).
( 2 ) OV L 21, 26.1.2000., 36. lpp.
( 3 ) OV L 81, 21.3.2001., 34. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/127/EK (OV L 50, 25.3.2003., 27. lpp.).
( 4 ) OV L 4, 8.1.1993., 22. lpp.
