►B	PADOMES DIREKTĪVA (1968. gada 9. aprīlis) par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību (68/193/EEK) (OV L 093, 17.4.1968, p.15)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	PADOMES DIREKTĪVA 71/140/EEK (1971. gada 22. marts),	L 71	16	25.3.1971
►M2	PADOMES DIREKTĪVA 74/648/EEK (1974. gada 9. decembris),	L 352	43	28.12.1974
M3	KOMISIJAS PIRMĀ DIREKTĪVA 77/629/EEK (1977. gada 28. septembris),	L 257	27	8.10.1977
M4	PADOMES DIREKTĪVA 78/55/EEK (1977. gada 19. decembris),	L 16	23	20.1.1978
M5	PADOMES DIREKTĪVA 78/692/EEK (1978. gada 25 jūlijs),	L 236	13	26.8.1978
M6	KOMISIJAS DIREKTĪVA 82/331/EEK (1982. gada 6. maijs),	L 148	47	27.5.1982
M7	COUNCIL REGULATION (EEC) No 3768/85 of 20 December 1985 (*)	L 362	8	31.12.1985
M8	PADOMES DIREKTĪVA 86/155/EEK (1986. gada 22. aprīlis),	L 118	23	7.5.1986
►M9	PADOMES DIREKTĪVA 88/332/EEK (1988. gada 13. jūnijs),	L 151	82	17.6.1988
►M10	COUNCIL DIRECTIVE 90/654/EEC of 4 December 1990 (*)	L 353	48	17.12.1990
►M11	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2002/11/EK (2002. gada 14. februāris),	L 53	20	23.2.2002
►M12	PADOMES DIREKTĪVA 2003/61/EK (2003. gada 18. jūnijs),	L 165	23	3.7.2003
►M13	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris)	L 268	1	18.10.2003
►M14	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/43/EK (2005. gada 23. jūnijs),	L 164	37	24.6.2005

Grozīta ar:

A1	Dānijas, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanās akts	L 73	14	27.3.1972
A2	Grieķijas pievienošanās akts	L 291	17	19.11.1979
A3	Austrijas, Zviedrijas un Somijas pievienošanās akts	C 241	21	29.8.1994

(*)	Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā.

▼B

PADOMES DIREKTĪVA

(1968. gada 9. aprīlis)

par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību

(68/193/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Asamblejas atzinumu ( 1 ),

apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

tā kā vīna un galda vīnogu ražošanai ir liela loma Eiropas Ekonomikas kopienas lauksaimniecībā;

tā kā apmierinoši vīnogulāju audzēšanas rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no piemērota pavairošanas materiāla izmantošanas; tā kā šim nolūkam dažas dalībvalstis uz laiku ir ierobežojušas vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai augstas kvalitātes koksni un stādāmo materiālu; tā kā minētās valstis ir ieguvušas priekšrocības, veicot sistemātisku augu atlases darbu, kas ir darīts vairākas dekādes, tādējādi attīstot stabilas un viendabīgas vīnogulāju šķirnes, kuras to īpašību dēļ, iespējams, būs ļoti vērtīgas attiecīgajiem mērķiem;

tā kā Kopienas vīnogulāju audzēšanā tiks sasniegts lielāks ražīgums, ja, izvēloties šķirnes, ko atļaut tirgot dalībvalstīs, piemēros pēc iespējas stingrākus vienotus noteikumus;

tā kā tomēr ir pietiekams pamats ierobežot tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai konkrētas šķirnes, ja vien vīnogulāju audzētājs var būt drošs, ka varēs iegūt šo šķirņu pavairošanas materiālu;

tā kā dažas dalībvalstis minētajā nolūkā piemēro sertificēšanas programmas, kuru mērķis ir ar oficiālas kontroles palīdzību nodrošināt šķirņu identitāti un tīrību, kā arī veselības stāvokli, jo īpaši attiecībā uz vīrusu slimībām; tā kā šīs programmas var kļūt par vienu no Kopienas vienotās sertificēšanas programmas pamatiem;

tā kā šāda programma būtu jāpiemēro gan pārējās dalībvalstīs, gan vietējos tirgos, kur pieejams Kopienas teritorijā ražots pavairošanas materiāls;

tā kā parasti vīnogu vai pavairošanas materiāla ražošanai paredzētu pavairošanas materiālu būtu jāļauj tirgot tikai tad, ja tas ir oficiāli pārbaudīts un sertificēts kā bāzes materiāls vai sertificēts materiāls saskaņā ar sertificēšanas noteikumiem; tā kā tehnisko terminu “bāzes materiāls” un “sertificēts materiāls” izvēle pamatojas uz jau esošu starptautisku terminoloģiju un Kopienas programmām saistībā ar citām augu ģintīm un sugām;

tā kā būtu vēlams ierobežot tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai sertificētu vīnogulāju pavairošanas materiālu, kas iegūts klonu selekcijā; tā kā pašreiz tomēr nav iespējams sasniegt šo mērķi, jo Kopienas vajadzības attiecībā uz šādu materiālu pilnībā nevarēja apmierināt; tā kā tādēļ pagaidām būtu jāatļauj tirgot pārbaudītu standartmateriālu, kam ir jāpiemīt identitātei un šķirnes tīrībai, bet kas ne vienmēr nodrošina tādas pašas garantijas kā klonu selekcijā iegūts pavairošanas materiāls; tā kā šī kategorija tomēr pakāpeniski būtu jāizslēdz;

tā kā, ja kādā dalībvalstī vīnogulājus nepavairo vai pavairošanas materiālu netirgo, tas šķiet pietiekams pamats minētās valsts atbrīvošanai no pienākuma organizēt standarta materiāla sertificēšanu vai pārbaudi, tomēr neietekmējot tās pienākumu ierobežot tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai sertificētu materiālu un standartmateriālu;

tā kā uz pavairošanas materiālu, kas netiek laists tirgū, nebūtu jāattiecina Kopienas noteikumi tā nelielās ekonomiskās nozīmes dēļ; tā kā dalībvalstīm jāsaglabā tiesības piemērot šādam materiālam īpašus noteikumus;

tā kā Kopienas noteikumi nebūtu jāpiemēro pavairošanas materiālam, ko uzrāda kā paredzētu eksportam uz trešām valstīm;

tā kā Padomei ne vēlāk kā 1969. gada 31. decembrī ir jāpieņem Kopienas noteikumi attiecībā uz trešās valstīs ražotu un Kopienā tirgotu pavairošanas materiālu;

tā kā, lai uzlabotu ne tikai Kopienas pavairošanas materiāla ģenētisko vērtību, bet arī tā ārējo kvalitāti, ir jāparedz zināmi nosacījumi attiecībā uz to tehnisko tīrību, kvalitāti un klasificēšanu;

tā kā, lai nodrošinātu pavairošanas materiāla identitāti, ir jāparedz Kopienas noteikumi attiecībā uz partiju nodalīšanu, iepakošanu, noslēgšanu un marķēšanu; tā kā šim nolūkam uz etiķetēm būtu jānorāda ziņas, kas ir vajadzīgas gan oficiālai kontrolei, gan informācijai vīnogulāju audzētājam, un skaidri jāatspoguļo Kopienas līmenī veiktā sertifikācija;

tā kā, lai nodrošinātu to, ka tirdzniecības gaitā ir izpildītas gan pavairošanas materiāla kvalitātes prasības, gan tā identitātes nodrošināšanas noteikumi, dalībvalstīm ir jāparedz noteikumi atbilstīgiem kontroles pasākumiem;

tā kā uz pavairošanas materiālu, kas atbilst minētajām prasībām, nebūtu, neierobežojot Līguma 36. pantu, jāattiecina jebkādi tirdzniecības ierobežojumi, izņemot tos, kas paredzēti Kopienas noteikumos;

tā kā līdz brīdim, kad tiks izveidots kopējs šķirņu katalogs, atļautajos ierobežojumos būtu jo īpaši jāietver dalībvalstu tiesības ierobežot pavairošanas materiāla tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai tās šķirnes, kuras ir vērts audzēt un izmantot to teritorijā; tā kā pašreiz nav jāpieņem lēmums par to, vai dalībvalstis drīkst un ar kādiem nosacījumiem pilnībā vai daļēji aizliegt noteiktu vīnogulāju šķirņu audzēšanu to teritorijā;

tā kā, ievērojot dažus nosacījumus, pavairošanas materiāls, kas iegūts citās dalībvalstīs no bāzes materiāla, kas sertificēts kādā dalībvalstī, būtu jāatzīst par līdzvērtīgu pēdējā ražotam pavairošanas materiālam;

tā kā periodos, kad ir grūtības ar dažādu kategoriju sertificēta pavairošanas materiāla vai standartmateriāla piegāžu saņemšanu, uz laiku būtu jāļauj tirgot pavairošanas materiālu, kas atbilst mazāk stingrām prasībām;

tā kā, lai saskaņotu dažādās dalībvalstīs izmantotas standartmateriāla sertificēšanas un pārbaudes metodes, ka arī turpmāk ļautu salīdzināt materiālu, kas sertificēts un pārbaudīts Kopienā, un materiālu, kas ievests no trešām valstīm, dalībvalstīs būtu jāveic Kopienas pārbaudes, lai novērtētu dažādu pavairošanas materiāla kategoriju kvalitāti;

tā kā uzdevums pieņemt konkrētus pasākumus šīs direktīvas piemērošanai būtu jāuztic Komisijai; tā kā, lai veicinātu piedāvāto pasākumu ieviešanu, jāparedz kārtība ciešas sadarbības izveidošanai starp dalībvalstīm un Komisiju Pastāvīgajā lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un reproduktīvā materiāla komitejā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

▼M2

Šī direktīva attiecas uz vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiālu (še turpmāk “pavairošanas materiāls”), ko tirgo Kopienas teritorijā.

▼B

2. pants

▼M11

1. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

A. Vīnogulāji: ģintij Vitis (L.) piederoši augi, kas paredzēti vīnogu ražošanai vai kā šādu augu pavairošanas materiāls.

AA. Šķirne: augu grupa vienā viszemākā zināmā līmeņa botāniskā taksonomā grupā, ko var:

a) noteikt pēc raksturīgām īpašībām, kuras iegūst no attiecīgā genotipa vai genotipu kombinācijas;

b) atšķirt no jebkuras citas augu grupas, norādot vismaz vienu no minētajām īpašībām;

c) un uzskatīt par kopumu, ņemot vērā iespējas to pavairot neizmainītā veidā.

AB. Klons: klons ir veģetatīvs pēcnācējs šķirnei, kurš atbilst izvēlētajam vīnogulāja potcelmam šķirnes identitātes, tā fenotipisko īpašību un tā veselības stāvokļa ziņā.

B. Pavairošanas materiāls.

i) Vīnogulāju stādi

a) apsakņoti spraudeņi: nepotēti apsakņotu vīnogulāju atvašu vai augu atvašu gabali, kas paredzēti stādīšanai bez potēšanas vai izmantošanai potcelmiem;

b) apsakņoti potzari: ar potēšanas palīdzību savienoti vīnogulāju atvašu vai augu atvašu gabali, kuru apakšzemes daļa ir apsakņota.

ii) Vīnogulāju stādāmā materiāla daļas

a) vīnogulāju atvases: viengadīgas atvases;

b) augu atvases: nepārkoksnējušās atvases;

c) apsakņoti spraudeņi potēšanai: vīnogulāju atvašu vai augu atvašu gabali, kas paredzēti apakšzemes daļai, gatavojot apsakņotus potzarus;

d) atkārtoti potēti potzari: vīnogulāju atvašu vai augu atvašu gabali, kas paredzēti virszemes daļai, gatavojot apsakņotus potzarus vai potējot augus in situ;

e) stādaudzētavas spraudeņi: vīnogulāju atvašu vai augu atvašu gabali, kas paredzēti apsakņotu spraudeņu gatavošanai.

C. Potcelmu stādaudzētavas: stādaudzētavas, kurās ražo potcelmus potēšanai, stādaudzētavas spraudeņus vai atkārtoti potētus potzarus.

D. Spraudeņu stādaudzētavas: stādaudzētavas, kurās sagatavo apsakņotus spraudeņus vai apsakņotus potzarus.

DA. Sākotnējais pavairošanas materiāls: pavairošanas materiāls,

a) kas ir gatavots audzētāja uzraudzībā saskaņā ar pieņemto šķirnes vai, ja vajadzīgs, klona identitātes uzturēšanas un slimību profilakses praksi;

b) kas ir paredzēts bāzes pavairošanas materiāla vai sertificēta pavairošanas materiāla izgatavošanai;

c) kas atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes pavairošanas materiālu. Šos pielikumus var grozīt saskaņā ar 17. panta 2. punktā izklāstīto procedūru, lai noteiktu papildu vai stingrākus nosacījumus sākotnējā pavairošanas materiāla sertificēšanai;

d) kas oficiālā pārbaudē ir atzīts kā atbilstošs iepriekšminētajiem nosacījumiem.

E. Bāzes pavairošanas materiāls: pavairošanas materiāls,

a) kas ir gatavots audzētāja uzraudzībā saskaņā ar pieņemto šķirnes vai, ja vajadzīgs, klona identitātes uzturēšanas un slimību profilakses praksi un kas ir iegūts veģetatīvas pavairošanas ceļā tieši no sākotnējā pavairošanas materiāla;

b) kas ir paredzēts sertificēta pavairošanas materiāla gatavošanai;

c) kas atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes pavairošanas materiālu;

d) un kas oficiālā pārbaudē ir atzīts kā atbilstošs iepriekšminētajiem nosacījumiem.

F. Sertificēts materiāls: pavairošanas materiāls,

a) kas ir iegūts tieši no bāzes pavairošanas materiāla vai sākotnējā pavairošanas materiāla;

b) kas ir paredzēts:

— stādāmā materiāla vai augu daļu sagatavošanai, lai izmantotu vīnogu ražošanā, vai

— vīnogu ražošanai;

c) kas atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz sertificētu materiālu;

d) un kas oficiālā pārbaudē ir atzīts kā atbilstošs iepriekšminētajiem nosacījumiem.

G. Standarta materiāls: pavairošanas materiāls,

a) kam piemīt šķirnes identitāte un tīrība;

b) kas ir paredzēts:

— stādāmā materiāla vai augu daļu sagatavošanai, lai izmantotu vīnogu ražošanā, vai

— vīnogu ražošanai;

c) kas atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz standarta materiālu;

d) un kas oficiālā pārbaudē ir atzīts kā atbilstošs iepriekšminētajiem nosacījumiem.

H. Oficiālie pasākumi: pasākumi, ko veic

a) valsts institūcijas vai

b) jebkura juridiska persona, kas ir publisko vai privāto tiesību subjekts un kas darbojas valsts pakļautībā, vai

c) attiecībā uz palīgdarbībām, ko arī kontrolē valsts, jebkura fiziska persona, kas šim nolūkam ir atbilstoši zvērināta,

ar noteikumu, ka b) un c) apakšpunktā minētās personas negūst personīgu labumu no šādiem pasākumiem.

I. Tirdzniecība:

pavairošanas materiāla pārdošana, glabāšana ar mērķi pārdot, piedāvāšana pārdošanai un jebkāda nodošana, piegāde vai transportēšana trešajām personām ar mērķi to komerciāli izmantot par atlīdzību vai bez tās.

Par tirdzniecību neuzskata pavairošanas materiāla pārdošanu, kuras mērķis nav šķirnes komerciāla izmantošana, piemēram, šādas darbības:

a) pavairošanas materiāla piegāde oficiālām pārbaudes un kontroles institūcijām;

b) pavairošanas materiāla piegāde pakalpojumu sniedzējiem pārstrādei vai iepakošanai ar noteikumu, ka pakalpojumu sniedzējs neiegūst īpašumtiesības uz šādi piegādātu pavairošanas materiālu.

Šo noteikumu piemērošanas noteikumus pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

▼M1

2. Dalībvalstis drīkst pēc tam, kad spēkā stājušies šīs direktīvas izpildei nepieciešamie normatīvie akti vai administratīvie noteikumi, kā pārejas pasākumu noteikt, ka pavairošanas materiāls, kas ir izmantots potcelmu audzētavu vai spraudeņu audzētavu izveidei, ir līdzvērtīgs pavairošanas materiālam, kas ir sertificēts vai pārbaudīts saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, ja pirms šādas izmantošanas tas ir sniedzis tādas pašas garantijas, kā pavairošanas materiāls, kas ir sertificēts vai pārbaudīts saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

▼M11

3. pants

1. Dalībvalstis nosaka, ka vīnogulāju pavairošanas materiālu nedrīkst laist tirgū:

a) ja tas nav oficiāli sertificēts kā “sākotnējais pavairošanas materiāls”, “bāzes pavairošanas materiāls” vai “sertificēts pavairošanas materiāls”, vai gadījumā, ja pavairošanas materiālu nav paredzēts izmantot potcelmiem, tas nav oficiāli pārbaudīts standarta materiāls, un

b) ja tas neatbilst II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, līdz 2005. gada 1. janvārim kā pārejas posma pasākumu dalībvalstis drīkst atļaut pašas savā teritorijā tirgot standarta materiālu, ko paredzēts izmantot kā potcelmus un kas ņemti no 2002. gada 23. februārī eksistējošiem mātes augiem.

3. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis savā teritorijā var atļaut ražotājiem laist tirgū atbilstošos daudzumos pavairošanas materiālu:

a) kas paredzēts izmēģinājumiem vai zinātniskiem nolūkiem;

b) selekcijas darbam;

c) kas paredzēts ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai.

Nosacījumus, ar kādiem dalībvalstis var piešķirt šādu atļauju, var noteikt saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru.

Attiecībā uz ģenētiski modificētu materiālu šādu atļauju var piešķirt tikai tad, ja ir veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu apdraudējumu cilvēku veselībai un videi. Ietekmes uz vidi novērtējumam un citām šajā sakarā veicamām pārbaudēm attiecīgi piemēro 5.ba pantu.

4. Attiecībā uz pavairošanas materiālu, kas gatavots ar in vitro pavairošanas paņēmienu palīdzību, var pieņemt šādus noteikumus saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru:

a) atkāpes no šajā direktīvā noteiktajām īpašajām prasībām;

b) nosacījumus, kas piemērojami šādam pavairošanas materiālam;

c) apzīmējumus, kādus var izmantot šādam pavairošanas materiālam;

d) nosacījumus, kas garantētu to, ka vispirms veic šķirnes autentiskuma pārbaudi.

5. Komisija, lemjot saskaņā ar 17. panta 3. punktā noteikto procedūru, var pieprasīt, ka pēc konkrētiem datumiem pavairošanas materiālu, kas nav paredzēts potcelmiem, tirgū drīkst laist tikai tad, ja tas ir oficiāli sertificēts kā “sākotnējais pavairošanas materiāls”, “bāzes pavairošanas materiāls” vai “sertificēts pavairošanas materiāls”:

a) visā Kopienā – attiecībā uz konkrētām vīnogulāju šķirnēm, ar kurām var apmierināt Kopienas vajadzības, ņemot vērā to ģenētisko daudzveidību, vajadzības gadījumā – saskaņā ar noteiktu programmu, – ar pavairošanas materiālu, kas oficiāli sertificēts kā “sākotnējais pavairošanas materiāls”, “bāzes pavairošanas materiāls” vai “sertificēts pavairošanas materiāls”, un

b) attiecībā uz pavairošanas materiālu šķirnēm, kuras nav minētas a) apakšpunktā, ja tās paredzēts izmantot to dalībvalstu teritorijā, kuras jau saskaņā ar šo direktīvu ir pieprasījušas, ka “standarta materiālu” vairs nedrīkst tirgot.

▼B

4. pants

Kas attiecas uz I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, dalībvalstis drīkst izvirzīt papildu vai stingrākas prasības pavairošanas materiāla sertificēšanai vai standartmateriāla pārbaudei savā teritorijā.

▼M11

Šis noteikums attiecībā uz potēšanu neattiecas uz pavairošanas materiālu, kas gatavots citā dalībvalstī vai trešā valstī, kura atzīta kā līdzvērtīga saskaņā ar 15. panta 2. punktu.

▼M11

5. pants

1. Katra dalībvalsts sagatavo to vīnogulāju šķirņu katalogu, kuras tās teritorijā oficiāli pieņem sertificēšanai un standarta pavairošanas materiāla pārbaudei. Katalogs ir pieejams sabiedriskai kontrolei. Katalogā norāda galvenās morfoloģiskās un fizioloģiskās pazīmes, pēc kurām šķirnes var atšķirt citu no citas. Tām šķirnēm, kas jau ir pieņemtas 1971. gada 31. decembrī, var atsaukties uz aprakstu oficiālās ampelogrāfiskās publikācijās.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka citu dalībvalstu katalogos pieņemtās šķirnes un klonus pieņem sertificēšanai un standarta pavairošanas materiāla pārbaudei arī to teritorijā, neierobežojot Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ( 2 ), attiecībā uz vīnogulāju šķirņu klasificēšanas noteikumiem.

3. Katra dalībvalsts arī vajadzības gadījumā izveido to klonu sarakstu, kurus oficiāli pieņem sertificēšanai tās teritorijā.

Dalībvalstis nodrošina, lai citā dalībvalstī sertificēšanai pieņemtus klonus pieņemtu sertificēšanai arī tās teritorijā.

▼M1

5.a pants

Dalībvalstis nodrošina, lai netiktu pieņemta neviena šķirne, ja vien tā nav atšķirīga, stabila un pietiekami viendabīga.

▼M11

5.b pants

1. Šķirni uzskata par atšķirīgu, ja to var skaidri atšķirt no jebkuras citas šķirnes, salīdzinot ar izteiktajām īpašībām, kas iegūtas no konkrētā genotipa vai genotipu kombinācijas, no jebkuras citas šķirnes, par kuras esamību ir vispār zināms Kopienā.

Šķirni uzskata par vispār zināmu Kopienā, ja dienā, kad attiecīgi ir iesniegts tās pieņemšanas pieteikums, tā ir ierakstīta attiecīgās dalībvalsts vai citas dalībvalsts katalogā, vai uz to attiecas pieņemšanas pieteikums attiecīgajā dalībvalstī vai citā dalībvalstī, ja vien visās attiecīgajās dalībvalstīs ir izpildīti punkta pirmajā teikumā minētie nosacījumi, pirms pieņem lēmumu attiecībā uz jaunās šķirnes pieņemšanas pieteikuma izvērtēšanu.

2. Šķirni uzskata par stabilu, ja izteiktās īpašības, kuras ir iekļautas atšķirīguma pārbaudē, kā arī jebkādas citas šķirnes aprakstam izmantotas īpašības paliek nemainīgas pēc atkārtotas pavairošanas.

3. Šķirni uzskata par viendabīgu, ja saskaņā ar mainību, ko var prognozēt no konkrētajām pavairošanas iezīmēm, tā ir pietiekami viendabīga to īpašību, kurām pārbauda atšķirīgumu, kā arī jebkuru citu mainības raksturošanai izmantoto īpašību izpausmē.

▼M11

5.ba pants

1. Attiecībā uz ģenētiski modificētu šķirni, saskaņā ar 2. panta 1. un 2. punktu Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvā 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 90/220/EEK ( 3 ), šādu šķirni pieņem tikai tad, ja ir veikti visi attiecīgie pasākumi, lai novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

2. Attiecībā uz ģenētiski modificētās šķirnēm 1. punkta nozīmē:

a) veic īpašu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas līdzvērtīgs novērtējumam, kurš paredzēts Direktīvā 2001/18/EK, un saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem principiem, un pamatojoties uz minētās Direktīvas III pielikumā precizēto informāciju;

b) pēc Komisijas priekšlikuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu ievieš procedūras, kas paredzētas, lai nodrošinātu īpaša apdraudējuma novērtējuma un citu atbilstošu prasību līdzvērtīgumu, jo īpaši attiecībā uz riska vadību, marķēšanu un jebkādu nepieciešamu apsekošanu, sabiedrības informēšanu un drošības klauzulu, ar Direktīvā 2001/18/EK noteiktajām. Līdz attiecīgās regulas spēkā stāšanās dienai ģenētiski modificētas šķirnes apstiprina iekļaušanai valsts katalogā tikai pēc tam, kad tās ir pieņemtas tirdzniecībai saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK;

c) Direktīvas 2001/18/EK 13. līdz 24. pantu vairs nepiemēro attiecībā uz ģenētiski modificētām vīnogulāju šķirnēm, kas atļautas saskaņā ar b) apakšpunktā minēto regulu.

▼M13

a) Ja no vīna pavairošanas materiāla atvasinātus produktus paredzēts izmantot kā pārtiku vai pārtikā, uz kuru attiecas 3. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību ( 4 ), vai kā barību vai barībā, uz kuru attiecas minētās regulas 15. pants, attiecīgo šķirni apstiprina tikai tad, ja tā saņēmusi atļauju atbilstoši minētajai regulai.

(b) Dalībvalstis nodrošina, ka vīna šķirni, no kuras pavairošanas materiāla atvasināja produktus, paredzēts izmantot pārtikā vai barībā atbilstīgi 2. un 3. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu ( 5 ), apstiprina tikai tad, ja tā ir saņēmusi atļauju atbilstīgi attiecīgajiem tiesību aktiem.

▼M11

5.c pants

Dalībvalstis nodrošina, ka uz šķirnēm vai, ja nepieciešams, uz kloniem, kas ievesti no citām dalībvalstīm, attiektos tādas pašas prasības, kādas piemēro vietējām šķirnēm vai kloniem, jo īpaši attiecībā uz pieņemšanas procedūru.

▼M1

5.d pants

1. Dalībvalstis paredz, ka šķirņu pieņemšana pamatojas uz oficiālu pārbaužu, jo īpaši audzēšanas izmēģinājumu, rezultātiem, kas attiecas uz pietiekamu aprakstāmās šķirnes īpašību skaitu. Metodēm, ko izmanto īpašību noteikšanai, ir jābūt precīzām un uzticamām.

2. Saskaņā ar ►M11 17. panta 2. punktu ◄ noteikto procedūru, ņemot vērā pašreizējās zināšanas zinātnes un tehnoloģijas jomā, nosaka šo:

a) īpašības, kas obligāti jāapskata pārbaudēs;

b) pārbaužu veikšanas obligātās prasības.

3. Ja ir zināms, ka attiecīgās šķirnes pavairošanas materiālu tirgo citā valstī ar citu nosaukumu, katalogā norāda arī šo nosaukumu.

5.e pants

1. Pieņemtās šķirnes regulāri oficiāli pārbauda. Ja kādam no nosacījumiem, lai šķirni pieņemtu sertificēšanai vai pārbaudei, atbilstības vairs nav, pieņemšanu atsauc un šķirni no kataloga svītro.

▼M11

2. Par visiem šķirnes pieņemšanas pieteikumiem vai pieteikumu atsaukumiem, ierakstiem šķirņu katalogā un tajā izdarītajiem grozījumiem tūlīt paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Pamatojoties uz dalībvalstu paziņojumiem, Komisija publicē kopējos šķirņu katalogus.

▼M11

5.f pants

Dalībvalstis nodrošina, lai apstiprinātas ģenētiski modificētas šķirnes kā tādas tiktu skaidri norādītas šķirņu katalogā. Tās turpmāk nodrošina, ka jebkura persona, kas tirgo šādu šķirni, savā vīnogulāju pārdošanas katalogā skaidri norāda, ka šķirne ir ģenētiski modificēta, un modificēšanas mērķi.

5.g pants

1. Dalībvalstis pieprasa, lai katalogā pieņemtās šķirnes un, ja nepieciešams, klonus saglabātu pēc atlases.

2. Uzturēšanai vienmēr jābūt pārbaudāmai, pamatojoties uz reģistriem, ko izveido tie, kuri atbildīgi par šķirnes un, ja vajadzīgs, klona uzturēšanu.

3. No tiem, kuri atbild par šķirnes uzturēšanu, var pieprasīt paraugus. Vajadzības gadījumā paraugus var ņemt oficiāli.

4. Ja uzturēšanu veic kādā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kur šķirne pieņemta, attiecīgās dalībvalstis cita citai sniedz administratīvu palīdzību attiecībā uz kontroli.

▼M1 —————

▼M11

7. pants

Dalībvalstis paredz, ka pavairošanas materiālam augot un to izrokot vai atdalot no mātes auga, iepakojot, uzglabājot un pārvadājot, to uzglabā atsevišķās partijās un marķē, norādot šķirni un, ja vajadzīgs, – attiecībā uz bāzes materiālu un sertificēta materiālu – arī klonu.

▼B

8. pants

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pavairošanas materiālu tirgotu tikai pietiekami viendabīgās partijās un noslēgtos iepakojumos vai saišķos, kuri ir aizzīmogoti un marķēti, saskaņā ar 9. un 10. panta noteikumiem. Iepakojumam jāatbilst III pielikuma noteikumiem.

▼M11

2. Atkāpjoties no 1. punkta attiecībā uz iepakošanu, noslēgšanu un marķēšanu, Komisija saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru paredz noteikumus, kas piemērojami mazu daudzumu pārdošanai gala patērētājiem un tirgus vīnogulājiem podos, redeļu kastēs vai kastēs.

9. pants

Dalībvalstis pieprasa, lai pavairošanas materiāla iepakojumi un saišķi būtu oficiāli aizzīmogoti oficiāli vai oficiālā pārraudzībā tā, lai tos nevarētu atvērt, nesabojājot plombu, vai bez 10. panta 1. punktā minētās oficiālās etiķetes, vai, attiecībā uz iepakojumu – lai iepakojumam nebūtu bojājuma pēdas. Lai nodrošinātu pienācīgu aizzīmogošanu, noslēgšanas ierīcei ir jāiekļauj vismaz oficiālā etiķete vai oficiālais zīmogs. Lēmumu par to, vai konkrētā noslēgšanas ierīce atbilst šā panta prasībām, var pieņemt saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru. Turpmāka aizzīmogošana var notikt tikai oficiāli vai oficiālā pārraudzībā.

10. pants

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pavairošanas materiāla iepakojumu un saišķu ārpusē ar noslēgšanas ierīci būtu piestiprināta oficiāla etiķete vienā no Kopienas oficiālajām valodām, kas atbilst IV pielikumā iekļautajai specifikācijai. Etiķetes krāsa ir balta ar violetu svītru sākotnējam materiālam, balta – bāzes materiālam, zila – sertificētam materiālam un tumši dzeltena – standarta materiālam.

2. Tomēr dalībvalstis var atļaut savā teritorijā ražotājiem tirgot vairāk nekā vienu potētu vai apsakņotu vīnogulāju iepakojumu vai saišķi ar tām pašām īpašībām, izmantojot vienu etiķeti, kura atbilst IV pielikumā minētajām specifikācijām. Šādos gadījumos iepakojumu vai saišķus sastiprina kopā tā, lai stiprinājums atdalot tiktu bojāts, un to vairs nevarētu sastiprināt atpakaļ. Etiķeti pieliek ar stiprinājuma palīdzību. Atkārtota noslēgšana nav atļauta.

3. Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 23. panta 2. punktu, dalībvalstis var pieprasīt, lai katrai to teritorijā gatavotā materiāla piegādei būtu pievienots vienots dokuments, kurā, inter alia, būtu minētas šādas iezīmes: preču raksturs, šķirne un, ja nepieciešams, klons, kategorija, daudzums, nosūtītājs un saņēmējs. Nosacījumus, kas paredzami attiecībā uz šo pavaddokumentu, izstrādā saskaņā ar šīs direktīvas 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

4. Oficiālā etiķete, kas paredzēta saskaņā ar 1. punktu, var arī iekļaut fitosanitāros pavaddokumentus, kas paredzēti Komisijas Direktīvā 92/105/EEK ( 6 ), kuros noteikta augu pasu standartizācijas pakāpe. Tomēr visi nosacījumi, kas piemērojami oficiālajai marķēšanai un augu pasēm, ir definēti un jāatzīst kā līdzvērtīgi.

5. Dalībvalstis paredz, ka vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla saņēmējam jāuzglabā oficiālās etiķetes vismaz vienu gadu un jādara tās pieejamas oficiālai kontroles iestādei.

6. Līdz 2004. gada 23. februārim Komisija sagatavo ziņojumu, ja vajadzīgs, – līdz ar priekšlikumiem, par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla apriti un jo īpaši par oficiālo etiķešu un dalībvalstu ieviesto pavaddokumentu izmantošanu.

▼M11

10.a pants

Attiecībā uz ģenētiski modificētas šķirnes pavairošanas materiālu uz jebkādas oficiālas vai citādas etiķetes vai dokumenta, kas ir piestiprināts vai pievienots materiāla partijai, saskaņā ar šo direktīvu skaidri norāda, ka šķirne ir ģenētiski modificēta, un nosauc ģenētiski modificētos organismus.

▼B

11. pants

►M2 1. ◄ Dalībvalstis ar oficiālu pārbaužu sistēmu, ko tās noteikušas vai apstiprinājušas, nodrošina, lai tiktu saglabāta pavairošanas materiāla identitāte no tā izrakšanas brīža vai atdalīšanas no mātes vīnogulāja līdz tā piegādei gala patērētājam. Tās veic piemērotus pasākumus, lai pavairošanas materiālu tirgošanas laikā oficiāli kontrolētu, vismaz ņemot pārbaudes paraugus, tā atbilstību šīs direktīvas prasībām.

▼M11

2. Neierobežojot materiāla brīvu apriti Kopienas teritorijā, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tirgojot no trešajām valstīm ievestu pavairošanas materiālu daudzumos, kompetentām iestādēm par to ir sniegtas šādas ziņas:

a) suga (botāniskais apzīmējums);

b) šķirne un, pēc vajadzības, klons; attiecībā uz apsakņotiem potzariem šāda informācija attiecas gan uz potcelmu spraudeņiem, gan atkārtoti potētiem spraudeņiem;

c) kategorija;

d) pavairošanas materiāla raksturs;

e) ražošanas valsts un oficiālā pārbaudes iestāde;

f) nosūtītāja valsts, ja tā atšķiras no ražotājas valsts;

g) importētājs;

h) materiāla daudzums.

Šo ziņu sniegšanas veidu var noteikt saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru.

12. pants

Dalībvalstis nodrošina to, ka pavairošanas materiāls, ko tirgo saskaņā ar šo direktīvu, pēc obligātiem vai izvēles noteikumiem, nav pakļauts nekādiem tirdzniecības ierobežojumiem attiecībā uz tā īpašībām, pārbaudes kārtību, marķēšanu un aizzīmogošanu, kā vien tiem, kas noteikti šajā direktīvā.

12.a pants

Dalībvalstis nodrošina to, lai vīnogulāju šķirņu un, ja vajadzīgs, klonu pavairošanas materiāls, kas ir oficiāli pieņemts vienā no dalībvalstīm sertificēšanai un pārbaudei kā standarta pavairošanas materiāls saskaņā ar šo direktīvu, nebūtu pakļauts jebkādiem tirdzniecības ierobežojumiem to teritorijā, pamatojoties uz šķirni un, ja vajadzīgs, klonu, neierobežojot Regulu (EK) Nr. 1493/1999.

▼B

13. pants

Dalībvalstis paredz, ka pavairošanas materiālu, kas ir tieši iegūts no bāzes materiāla, kas ir audzēts vienā dalībvalstī un sertificēts citā, drīkst sertificēt valstī, kur ražots bāzes materiāls, ja pavairošanas materiāls ir izturējis pārbaudi uz lauka, kas atbilst I pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un ja oficiāla pārbaude rāda, ka ir izpildīti II pielikumā izklāstītie nosacījumi.

14. pants

▼M11

1. Lai novērstu jebkādus pagaidu sarežģījumus pavairošanas materiāla piegādē Kopienā, ko nevar pārvarēt citādi, saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru, var pieņemt lēmumu, ka dalībvalstīm uz noteiktu laiku ir jāatļauj visā Kopienas teritorijā tirgot tādu kategorijai ar mazāk stingrām prasībām piederoša pavairošanas materiāla daudzumu, kāds nepieciešams sarežģījumu pārvarēšanai.

▼B

2. Jebkuras minētās šķirnes pavairošanas materiāla kategorijas etiķetes krāsa ir tāda, kā noteikts atbilstīgajai kategorijai; visos citos gadījumos tā ir brūna. Etiķetē vienmēr norāda, ka attiecīgais pavairošanas materiāls atbilst mazāk stingrām prasībām.

▼M9

3. Noteikumus 1. punkta piemērošanai var pieņemt saskaņā ar ►M11 17. panta 2. punktu ◄ izklāstīto kārtību.

▼M11

14.a pants

Meklējot labākas alternatīvas dažiem šajā direktīvā izklāstītajiem noteikumiem, var izlemt Kopienas līmenī organizēt īslaicīgus īpašajos nosacījumos minētos pagaidu eksperimentus saskaņā ar 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

▼B

15. pants

1. Šī direktīva neattiecas uz pavairošanas materiālu, kas paredzēts eksportam uz trešām valstīm.

▼M11

a) Pēc Komisijas priekšlikuma Padome, rīkojoties ar kvalificētu balsu vairākumu, nosaka, vai trešā valstī gatavots vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāls piedāvā tādas pašas garantijas, kā Kopienā gatavots materiāls, attiecībā uz tā pieņemšanas nosacījumiem un pasākumiem, lai nodrošinātu tā gatavošanu ar mērķi to tirgot, un atbilst šīs direktīvas prasībām.

b) Turpmāk Padome nosaka materiāla veidus un vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla kategorijas, kuras var pieņemt tirdzniecībai Kopienas teritorijā saskaņā ar a) apakšpunktu.

c) Līdz brīdim, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu, ievērojot a) apakšpunktu, un neierobežojot Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu ievešanu un to izplatību Kopienā ( 7 ), dalībvalstīm var atļaut pieņemt šādus lēmumus saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru. Šādi rīkojoties, tās nodrošina, lai importējamais materiāls piedāvātu garantijas, kas visādā ziņā pielīdzināmas Kopienā gatavota vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla piedāvātajām garantijām saskaņā ar šo direktīvu. Šādam importētam materiāls jo īpaši pievieno dokumentu, kurā izklāstītas 11. panta 2. punktā paredzētās ziņas.

▼M12

16. pants

1. Kopienas salīdzinošās pārbaudes un pētījumus Kopienā veic tā vīnogulāju pavairojamā materiāla paraugu pēcpārbaudei, kuru laiž pārdošanā saskaņā ar šīs direktīvas obligātajiem vai izvēles noteikumiem, ieskaitot tos, kas attiecas uz augu veselību, un kurš paņemts paraugu ņemšanas laikā. Salīdzinošajās pārbaudēs un pētījumos drīkst ietvert:

— pavairojamo materiālu, kas ražots trešās valstīs,

— pavairojamo materiālu, kas piemērots bioloģiskai ražošanai,

— pavairojamo materiālu, kas laists pārdošanā saistībā ar pasākumiem, kuri paredzēti, lai palīdzētu saglabāt ģenētisko daudzveidību.

2. Šīs salīdzinošās pārbaudes un pētījumus izmanto, lai saskaņotu sertificēšanas tehniskās metodes un lai pārbaudītu, vai ir izpildīti tie nosacījumi, kuriem jāatbilst pavairojamajam materiālam.

3. Komisija, rīkojoties saskaņā ar 17. pantā minēto procedūru, veic pasākumus, kas vajadzīgi salīdzināmo pārbaužu un pētījumu veikšanai. Komisija informē 17. pantā minēto komiteju par tehniskajiem pasākumiem pārbaužu un pētījumu veikšanai un to rezultātiem. Ja rodas augu veselības problēmas, Komisija par to paziņo Pastāvīgajai augu veselības komitejai.

4. Kopiena var finansēt šā panta 1. un 2. punktā minēto pārbaužu un pētījumu veikšanu.

Finansiālais ieguldījums nepārsniedz gada apropriācijas, par kurām budžeta lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu.

5. Pārbaudes un pētījumus, kuros drīkst izmantot Kopienas finansiālo ieguldījumu, kā arī sīki izstrādātus noteikumus finansiālā ieguldījuma nodrošināšanai nosaka saskaņā ar 17. pantā paredzēto procedūru.

6. Šā panta 1. un 2. punktā paredzētās pārbaudes un pētījumus drīkst veikt vienīgi valsts institūcijas vai juridiskas personas, kuras darbojas valsts pārraudzībā.

▼M11

16.a pants

Šīs direktīvas ieviešanai nepieciešamos pasākumus, kas attiecas uz turpmāk minētajiem noteikumiem, pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto reglamentējošo procedūru:

— 2. panta 1. punkta DA. daļas c) apakšpunkts, 8. panta 2. punkts, 9. pants, 11. panta 2. punkts, 14. panta 1. punkts un 15. panta 2. punkta c) apakšpunkts.

16.b pants

Šīs direktīvas ieviešanai nepieciešamos pasākumus, kas attiecas uz turpmāk minētajiem noteikumiem, pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto reglamentējošo procedūru:

— 2. panta 1. punkta I daļa, 3. panta 5. punkts, 10. panta 3. punkts un 14.a pants.

▼M11

17. pants

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un reproduktīvā materiāla komiteja (še turpmāk “komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 4. un 7. pantu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirtās izpildvaras īstenošanai ( 8 ).

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laika posms ir viens mēnesis.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laika posms ir divi mēneši.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

▼M2

17.a pants

Lēmumus par grozījumiem, kas jāizdara pielikumos, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, pieņem saskaņā ar ►M11 17. panta 2. punktu ◄ noteikto kārtību.

▼B

18. pants

Šī direktīva neskar valstu tiesību aktu noteikumus, kuru nolūks ir aizsargāt cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību un dzīvību, kā arī rūpniecisko vai komerciālo īpašumu.

▼M2

18.a pants

Saskaņā ar ►M11 17. panta 2. punktu ◄ izklāstīto kārtību dalībvalsti drīkst pēc tās lūguma pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pienākuma piemērot šo direktīvu, tomēr izņemot 12. panta 1. punktu un 12.a pantu, ja vīnogulāju audzēšanai un pavairošanas materiāla tirdzniecībai tās teritorijā ir minimāla ekonomiska nozīme.

▼M1

18.b pants

Šī direktīva neierobežo Padomes 1968. gada 27. februāra Regulu (EEK) Nr. 234/68 ( 9 ) par augošu koku un citu augu, sīpolu, sakņu un tamlīdzīgi, grieztu ziedu un dekoratīvo lapaugu kopējas tirgus organizācijas izveidošanu.

▼B

19. pants

Dalībvalstīs ne vēlāk kā 1969. gada 1. jūlijā stājas spēkā vajadzīgie pasākumi, lai īstenotu šo direktīvu, un par minētajiem pasākumiem tās tūlīt informē Komisiju.

▼M10

The Federal Republic of Germany is hereby authorized to comply, in respect of the territory of the former German Democratic Republic, with Article 3 (1) at a date later than that referred to above, but not later than 1 January 1995.

The Federal Republic of Germany shall ensure that the material in respect of which it applies this authorization is not introduced into parts of the Community other than the territory of the former German Democratic Republic unless it is established that the provisions of this Directive are complied with.

▼B

20. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

▼M14

I PIELIKUMS

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ AUGOŠAJĀM KULTŪRĀM

1.	Kultūrai piemīt identitāte un tīrība šķirnes un, ja nepieciešams, arī klona ziņā.

2.	Stādījuma audzēšanas apstākļi un augošās kultūras attīstības stadija ir tāda, kas ļauj pienācīgi pārbaudīt kultūras identitāti un tīrību šķirnes un, ja nepieciešams, arī klona ziņā, kā arī attiecībā uz tās veselības stāvokli.

Eksistē pietiekamas garantijas par to, ka augsnē vai nepieciešamības gadījumā kultūras substrātā nav kaitīgi organismi vai to pārnēsātāji, jo īpaši nematodes, kas pārnēsā vīrusu slimības. Potcelmu un spraudeņu audzētavas veido atbilstošos apstākļos, lai izvairītos no jebkāda inficēšanās riska ar kaitīgiem organismiem.

4.	Kaitīgo organismu klātbūtnei, kas samazina pavairošanas materiāla lietderību, jābūt viszemākajā iespējamā līmenī.

No 5.1. līdz 5.5. apakšpunktam minētie nosacījumi piemērojami īpaši attiecībā uz a), b) un c) apakšpunktā minētajiem kaitīgajiem organismiem.

a) Infekciozās deģenerācijas komplekss: vīnogulāju vēdekļveida lapu vīruss (GFLV), Arabis mozaīkas vīruss (ArMV);

b) vīnogulāju lapu saritināšanās slimība. Ar slimību saistītais 1. vīruss (GLRaV-1) un 3. vīruss (GLRaV-3);

c) vīnogulāju plankumainības vīruss (GFkV) (tikai potcelmiem).

5.1.

Oficiālas pārbaudes laikā ir konstatēts, ka potcelmu audzētavās, kurās ražo sākotnējo pavairošanas materiālu, nav atrasti 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie kaitīgie organismi. Pārbaude balstās uz augu veselības testu rezultātiem, kas iegūti ar indeksēšanas vai kādu citu starptautiski atzītu uz visiem augiem attiecināmu testēšanas metodi. Šos testus apstiprina ik pa pieciem gadiem veicamo visu augu veselības pārbaužu rezultāti par organismiem, kas minēti 5. punkta a) un b) apakšpunktā.

Inficētie augi ir jāiznīcina. Cēloņus defektiem, ko izraisījuši iepriekšminētie kaitīgie organismi vai citi faktori, reģistrē lietā, kurā tiek uzglabāti ieraksti par potcelmu audzētavām.

5.2.

Oficiālas pārbaudes laikā konstatē, ka potcelmu audzētavās, kurās ražo bāzes pavairošanas materiālu, nav atrasti 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie kaitīgie organismi. Pārbaude balstās uz visu augu veselības testu rezultātiem. Šos testus veic vismaz reizi sešos gados, sākot no trīs gadus vecām potcelmu audzētavām.

Gadījumos, ja oficiālas kultūras pārbaudes visiem augiem notiek katru gadu, augu veselības testus veic vismaz reizi sešos gados, sākot no sešus gadus vecām potcelmu audzētavām.

5.3.

Oficiāla pārbaude konstatē, ka potcelmu audzētavās, kurās paredzēts ražot sertificētu materiālu, nav atrasti 5. punkta a), un b) apakšpunktā minētie kaitīgie organismi. Pārbaude balstās uz augu veselības testu rezultātiem, kas iegūti apsekojumā saskaņā ar analīzes un kontroles procedūru metodēm, kuras atbilst vispārpieņemtām un standartizētām normām. Šos testus veic vismaz reizi desmit gados, sākot no piecus gadus vecām potcelmu audzētavām.

Gadījumos, ja oficiālas kultūras pārbaudes visiem augiem notiek katru gadu, augu veselības testus veic vismaz reizi desmit gados, sākot no desmit gadus vecām potcelmu audzētavām.

Nederīgais materiāls, kas radies 5. punkta a) un b) apakšpunktā minēto kaitīgo organismu iedarbības rezultātā, potcelmu audzētavās nedrīkst pārsniegt 5 % robežu. Inficētie augi ir jāiznīcina. Cēloņus defektiem, ko izraisījuši iepriekšminētie kaitīgie organismi vai citi faktori, reģistrē lietā, kurā tiek uzglabāti ieraksti par potcelmu audzētavām.

5.4.

Nederīgais materiāls, kas radies 5. punkta a) un b) apakšpunktā minēto kaitīgo organismu iedarbības rezultātā, potcelmu audzētavās, kurās paredzēts ražot sertificētu materiālu, nedrīkst pārsniegt 10 % robežu. Inficētie augi ir jāiznīcina no pavairošanas stadijas. Cēloņus defektiem, ko izraisījuši iepriekšminētie kaitīgie organismi vai citi faktori, reģistrē lietā, kurā tiek uzglabāti ieraksti par potcelmu audzētavām.

5.5.	Ikgadēja oficiāla pārbaude ar vizuālām metodēm un, nepieciešamības gadījumā, arī citiem atbilstošiem testiem un/vai atkārtotu lauka apskati konstatē, ka spraudeņu audzētavās nav atrasti 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētie kaitīgie organismi.

5.6.

a) Dalībvalstis var nolemt nepieņemt 5.1. un 5.2. punktā noteikto līdz 2011. gada 31. jūlijam, ņemot vērā jau eksistējošās potcelmu audzētavas, kas darbojās sākotnējā vai bāzes pavairošanas materiāla audzēšanā dienā, kad stājās spēkā Komisijas Direktīva 2005/43/EK ( 10 ).

b) Dalībvalstis var nolemt nepieņemt 5.3. punktā noteikto līdz 2012. gada 31. jūlijam, ņemot vērā jau eksistējošās potcelmu audzētavas, kas darbojās sākotnējā vai bāzes pavairošanas materiāla audzēšanā dienā, kad stājās spēkā Direktīva 2005/43/EK.

c) Ja dalībvalstis izvēlas nepielietot 5.1. un 5.2. punktā teikto vai 5.3. punktu, kā aprakstīts augstāk minētajos a) un b) apakšpunktā, tām ir jāievēro sekojoši noteikumi.

No bāzes materiālam un sākotnējam pavairošanas materiālam paredzētām kultūrām ir jāizskauž kaitīgas vīrusu slimības, jo īpaši vīnogulāju virālā izviršana un lapu ritināšanās. Citu kategoriju pavairošanas materiāla gatavošanai paredzētas kultūras uztur brīvas no augiem, kas uzrāda vīrusu slimību simptomus.

6.	Spraudeņu audzētavas neveido vīna dārza vai potcelmu audzētavas teritorijā. Mazākais pieļaujamais attālums no vīna dārza vai potcelmu audzētavas ir trīs metri.

7.	Pavairošanas materiāls, kas tiek izmantots sākotnējai pavairošanai, atkārtoti potētiem potzariem, audzētavu spraudeņiem, apsakņotiem spraudeņiem vai apsakņotiem potzariem, jāņem no audzētavām, kas ir pārbaudītas un apstiprinātas.

8.	Neskarot iepriekš 5. punktā minēto oficiālo pārbaudi, ir jānotiek vismaz vienai oficiālai kultūras pārbaudei. Papildu kultūras pārbaudes veic strīdīgos gadījumos saistībā ar jautājumiem, ko var izlemt, neskarot pavairošanas materiāla kvalitāti.

II PIELIKUMS

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ PAVAIROŠANAS MATERIĀLU

I. VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI

1. Pavairošanas materiālam piemīt šķirnes identitāte un tīrība un, nepieciešamības gadījumā, arī klonu tīrība. Standartmateriāla tirdzniecībā var būt 1 % pielaide.

2. Pavairošanas materiāla pieļaujamā zemākā tehniskā tīrība ir 96 %.

Par tehniskiem piemaisījumiem uzskata šādus:

a) pilnīgi vai daļēji izkaltušu pavairošanas materiālu, pat tad, ja tas pēc izkalšanas ir ticis mērcēts ūdenī;

b) bojātu, saliektu vai savainotu pavairošanas materiālu, jo īpaši, ja tas ir krusas vai sala bojāts, vai arī sadauzīts vai salauzts;

c) materiālu, kas neatbilst tālāk minētajā III punktā izvirzītajām prasībām.

3. Vīnogulāju atvases ir sasniegušas pienācīgu koksnes brieduma pakāpi.

4. Kaitīgo organismu klātbūtnei, kas samazina pavairošanas materiāla lietderību, jābūt viszemākajā iespējamā līmenī.

Pavairošanas materiāls ar skaidrām pazīmēm vai simptomiem par tādu kaitīgo organismu klātbūtni, pret kuriem neeksistē efektīvi aizsarglīdzekļi, ir jālikvidē.

II. ĪPAŠIE NOSACĪJUMI

1. Apsakņoti potzari

Apsakņoti potzari, kas sastāv no vienas un tās pašas kategorijas reproduktīvā materiāla, ir klasificējami šajā kategorijā.

Apsakņoti potzari, kas sastāv no dažādu kategoriju reproduktīvā materiāla, ir klasificējami zemākajā to sastādošo elementu kategorijā.

2. Pagaidu atkāpe

Dalībvalstis var nepielietot 1. punktā paredzētos noteikumus līdz 2010. gada 31. jūlijam attiecībā uz apsakņotiem potzariem, kas sastāv no sākotnējā pavairošanas materiāla, kurš ir uzpotēts pamata pavairošanas materiālam. Ja dalībvalstis nolemj nepielietot 1. punkta noteikumus, tām ir jāievēro šāds noteikums.

Apsakņoti potzari, kas sastāv no sākotnēja pavairošanas materiāla, kas uzpotēts pamatpavairošanas materiālam, ir uzskatāms par sākotnēju pavairošanas materiālu.

III. KLASIFICĒŠANA

1. Potcelmu spraudeņi potēšanai, audzētavas spraudeņi un atkārtoti potēti potzari

Diametrs

Attiecināms uz lielāko diametru sadaļā. Šis standarts nav attiecināms uz stiebraugu spraudeņiem.

a) Potcelmu spraudeņi potēšanai un atkārtoti potēti potzari:

aa) lielākais diametrs: 6,5 līdz 12 mm;

ab) maksimālais resnākā gala diametrs: 15 mm, atskaitot gadījumus, kad atkārtoti potētie potzari ir paredzēti potēšanai in situ;

b) Spraudeņi no audzētavām:

minimālais augšējais diametrs: 3,5 mm.

2. Apsakņoti spraudeņi

A. Diametrs

Diametram, kas mērīts starpmezglu posma vidū zem izauguma pagarinājuma un līdz pat garākajai asij, ir jābūt vismaz 5 mm. Šis standarts neattiecas uz apsakņotiem stiebraugu spraudeņiem.

B. Garums

Attālums no zemākā punkta, kur parādās saknes, līdz pieauguma sākumpunktam ir vismaz:

a) 30 cm apsakņotiem spraudeņiem, kas paredzēti potēšanai; taču Sicīlijai paredzētajiem apsakņotajiem spraudeņiem šis garums ir 20 cm;

b) 20 cm visiem pārējiem apsakņotajiem spraudeņiem.

Šis standarts nav piemērojams apsakņotiem spraudeņiem, kas iegūti no stiebrzāļu pavairošanas materiāla.

C. Saknes

Katram augam ir vismaz trīs labi attīstītas un izvērstas saknes. Tomēr šķirnei 420 A var būt tikai divas labi attīstītas saknes, ar noteikumu, ka tās atrodas pretējās pusēs.

D. Stolons

Lai nebojātu diafragmu, griezumam ir jābūt pietiekamā attālumā zem tās, taču ne vairāk kā vienu centimetru zemāk.

3. Apsakņoti potzari

A. Garums

Stumbram jābūt vismaz 20 cm garam.

Šis standarts nav piemērojams apsakņotiem spraudeņiem, kas iegūti no stiebrzāļu pavairošanas materiāla.

B. Saknes

Katram augam ir vismaz trīs labi attīstītas un izvērstas saknes. Tomēr šķirnei 420 A var būt tikai divas labi attīstītas saknes, ar noteikumu, ka tās atrodas pretējās pusēs.

C. Savienojuma vieta

Katram augam ir atbilstošs, vienmērīgs un drošs savienojums.

D. Stolons

Lai nebojātu diafragmu, griezumam ir jābūt pietiekamā attālumā zem tās, taču ne vairāk kā vienu centimetru zemāk.

III PIELIKUMS

IEPAKOJUMS

Iepakojumu vai saišķu sastāvs

1 – tips	2 – vienību skaits	3 – maksimālais daudzums
1. Apsakņoti potzari	25, 50, 100 vai 100 vienību daudzkārtņi	500
2. Apsakņoti spraudeņi	50, 100 vai 100 vienību daudzkārtņi	500
3. Atkārtoti potēti potzari
— ar vismaz piecām izmantojamām acīm	100 vai 200	200
— ar vienu izmantojamu aci	500 vai 500 vienību daudzkārtņi	5 000
4. Potēšanai paredzēti potcelmi	100 vai 100 vienību daudzkārtņi	1 000
5. Spraudeņi no audzētavām	100 vai 100 vienību daudzkārtņi	500

ĪPAŠI NOSACĪJUMI

I. Nelieli daudzumi

Nepieciešamības gadījumā visu veidu un kategoriju, ieskaitot 1. slejā minēto sākotnējo pavairošanas materiālu, iepakojuma un saišķu apjoms (atsevišķo vienību skaits) var būt mazāks par augstāk 2. slejā minēto.

II. Vīnogulāju stādi ar saknēm jebkurā substrātā podos, redeļu kastēs un kastēs.

Vienību skaits un maksimālais daudzums nav piemērojams.

IV PIELIKUMS

MARĶĒJUMS

A. ETIĶETE

I. Nepieciešamā informācija

1. EK standarti

2. Ražotājvalsts

3. Iestāde, kas atbild par sertificēšanu vai pārbaudi, un dalībvalsts, vai arī to sākumburti

4. Personas, kas atbild par noslēgšanu, vārds un adrese vai identifikācijas numurs

5. Sugas nosaukums

6. Materiāla veids

7. Kategorija

8. Šķirne un, pēc vajadzības, klons. Apsakņotu spraudeņu gadījumā norāde ir attiecināma kā uz potcelmiem, tā arī uz atkārtoti potētiem potzariem

9. Partijas atsauces numurs

10. Daudzums

11. Garums – attiecas vienīgi uz potēšanai paredzētiem potcelmiem. Jāuzrāda minimālo spraudeņu garums attiecīgajā partijā

12. Ražas gads.

II. Obligātie nosacījumi

Etiķetei jāatbilst šādām prasībām:

1. etiķetei jābūt neizdzēšami uzdrukātai un skaidri salasāmai;

2. etiķeti jāpievieno redzamā vietā tā, lai tā būtu skaidri redzama;

3. informācija, kas minēta A panta I punktā nekādā gadījumā nedrīkst būt paslēpta, neskaidra vai aizsegta ar kādu citu tekstu vai attēlu;

4. informācijai, kas minēta A panta I punktā, jāatrodas vienā redzamības laukā.

III. Izņēmumi, kas attiecināmi uz maziem daudzumiem, kuri paredzēti tieši gala patērētājam

1. Vairāk par vienu vienību

Prasītā informācija etiķetē saskaņā ar I panta 10 punktu nosaka: Precīzs vienību skaits iepakojumā vai saišķī.

2. Tikai viena vienība

Turpmākā informācija, kas noteikta A.I punktā nav nepieciešama:

— Materiāla veids

— Kategorija

— Partijas atsauces numurs

— Daudzums

— Garums – attiecas vienīgi uz potēšanai paredzētiem potcelmiem

— Ražas gads.

IV. Izņēmumi, kas attiecas uz vīnogulājiem podos, redeļu kastēs vai kastēs

Gadījumā, ja apsakņotajiem vīnogulāju stādiem jebkādā substrātā podos, redeļu kastēs vai kastēs to saiņojuma dēļ nav iespējams izpildīt visas iepakojuma noslēgšanas prasības (ieskaitot marķēšanu):

a) pavairošanas materiāls jāuzglabā atsevišķās partijās, kas ir pienācīgi identificētas pēc šķirnēm un, attiecīgā gadījumā, pēc klona un pēc atsevišķo vienību skaita;

b) oficiāla etiķete nav obligāta;

c) pavairošanas materiālam jāpievieno B pantā norādītais pavaddokuments.

B. PAVADDOKUMENTS

I. Nosacījumi, kas jāizpilda

Ja dalībvalstis pieprasa sagatavot pavaddokumentu:

a) tas jāpiegādā vismaz divās kopijās (preces nosūtītājam un saņēmējam);

b) saņēmēja kopijai jāpavada piegādi no nosūtīšanas vietas līdz saņemšanas vietai;

c) tajā jāuzrāda visa sekojošajā II punktā norādītā informācija par atsevišķām piegādes partijām;

d) minētais dokuments jāsaglabā vismaz vienu gadu un jāuzrāda oficiālajām kontroles iestādēm.

II. Iekļaujamās informācijas saraksts

1. EK standarti

2. Ražotājvalsts

3. Iestāde, kas atbild par sertificēšanu vai pārbaudi, un dalībvalsts, vai arī to sākumburti

4. Skaits

5. Nosūtītājs (adrese, reģistrācijas numurs)

6. Saņēmējs (adrese)

7. Sugas nosaukums

8. Materiāla tips(-i)

9. Kategorija(-as)

10. Šķirne(-es) un, pēc vajadzības, klons(-i). Apsakņotu spraudeņu gadījumā norāde ir attiecināma kā uz potcelmiem, tā arī uz atkārtoti potētiem potzariem

11. Augu skaits partijā

12. Kopējais partiju skaits

13. Piegādes termiņš.

( 1 ) OV 156, 15.7.1967., 30. lpp.

( 2 ) OV L 179, 17.7.1999., 1. lpp.

( 3 ) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

( 4 ) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

( 5 ) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

( 6 ) OV L 4, 8.1.1993., 22. lpp.

( 7 ) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

( 8 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

( 9 ) OV L 55, 2.3.1968., 1. lpp.