1)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (2) 7. panta 1. punktam ir pretrunā valsts judikatūra, saskaņā ar kuru: ja līgumā, it īpaši ar patērētāju noslēgtā kredītlīgumā, ir konstatēts negodīgs līguma noteikums, kā rezultātā līgums tiek atzīts par spēkā neesošu – jo īpaši ja par spēkā neesošu tiek atzīts kredītlīgums –, patērētājam ir jāatmaksā pārdevējam vai piegādātajam visa kredīta nominālā summa, kas saņemta no pārdevēja vai piegādātāja saskaņā ar spēkā neesošo līgumu, neatkarīgi no patērētāja saskaņā ar šo līgumu veikto ikmēneša maksājumu summas, un neatkarīgi no faktiskā atlikušās summas apmēra, un pārdevējs vai piegādātājs ir tiesīgs pieprasīt, lai patērētājs atmaksā pārdevējam vai piegādātājam visu kredīta nominālo summu, kas izmaksāta saskaņā ar spēkā neesošo līgumu, neatkarīgi no patērētāja saskaņā ar šo līgumu veikto ikmēneša maksājumu summas un neatkarīgi no faktiskā atlikušās summas apmēra?

2)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK 7. panta 1. punktam ir pretrunā valsts judikatūra, saskaņā ar kuru, izskatot lietu par tādu izpildījumu atdošanu, ko pārdevējs vai piegādātājs ir veicis patērētājam, izpildot spēkā neesošu kredītlīgumu, valsts tiesai ir jāpiespriež atlīdzināt pārdevējam vai piegādātājam visu summu, ko pārdevējs vai piegādātājs ir izmaksājis patērētājam, izpildot spēkā neesošo kredītlīgumu, neatkarīgi no tā, vai patērētājs joprojām ir parādā pārdevējam vai piegādātājam, un neatkarīgi no tādu ikmēneša maksājumu summām, ko patērētājs ir samaksājis pārdevējam vai piegādātājam, izpildot spēkā neesošo kredītlīgumu?

3)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK 7. panta 1. punktam ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru valsts tiesai ir pienākums pēc savas ierosmes noteikt spriedumam, ar kuru prasība tiek apmierināta, tūlītēju izpildāmību, ja patērētājs ir atzinis prasību pārdevēja vai piegādātāja ierosinātajā lietā?