1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) (1) 61. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (2), 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka agrākas preču zīmes īpašniekam, kas ārpustiesas brīdinājumā nosaka obligātu termiņu prasības par spēkā neesamības atzīšanu celšanai, kas skaidri un bez interpretācijas iespējām sakrīt ar vispārējo prasības par spēkā neesamības atzīšanu celšanas piecu gadu termiņu, ir jāievēro saskanīgas rīcības princips, jo viņš vēlākās preču zīmes īpašniekam ir radījis pārliecību, ka pēc minētā datuma pret viņu netiks celta prasība par iespējamu spēkā neesamības atzīšanu? Šajā ziņā, vai tas, ka nolūkā izvairīties no noilguma termiņa esamības uz ļaunticību reģistrācijas pieteikumā tiek norādīts vēlākā tiesvedībā, ir jāuzskata par labticībai pretrunā esošu rīcību, ja minētā burofax sūtījuma nosūtīšanas brīdī lietas pusei jau bija pieejami visi nepieciešamie elementi, lai uzskatītu, ka minētās reģistrācijas pieteikums ir iesniegts ļaunticīgi?

2)

Ja uz pirmo jautājumu tiks atbildēts apstiprinoši, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) 61. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka prasītājas rīcība, kas izpaužas kā aktīva iebilduma celšana pret to Eiropas Savienības preču zīmju reģistrāciju, kuras būtībā sakrīt ar apstrīdētajām valsts preču zīmēm un kuru reģistrācija minētā iebilduma rezultātā galu galā tika atteikta, ir centieni saprātīgā termiņā, lai izlabotu minēto situāciju?