—

atzīt par pieņemamu un pamatotu tās prasību atcelt tiesību aktus un līdz ar to:

—

atcelt Padomes 2014. gada 17. marta Regulu (ES) Nr. 269/2014, kurā 2023. gada 25. februārī izdarīti grozījumi ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/429 (OV 2023, L 59 I, 278. lpp.), ciktāl ar to prasītāja ar 199. numuru ir iekļauta to vienību sarakstā, kurām piemēro sankcijas;

—

atcelt Padomes 2014. gada 17. marta Lēmumu 2014/145/KĀDP, kurā 2023. gada 25. februārī izdarīti grozījumi ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/432 (OV 2023, L 59 I, 437. lpp.), ciktāl ar to prasītāja ar 199. numuru ir pievienota to vienību sarakstam, kurām piemēro sankcijas;

—

atcelt Padomes 2014. gada 17. marta Regulu (ES) Nr. 269/2014, kurā 2022. gada 25. februārī izdarīti grozījumi ar Regulu (ES) 2022/330 (OV 2022, L 51, 1. lpp.), pievienojot jaunu kritēriju, lai tiktu sankcionēti “ietekmīgi uzņēmēji vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai [..]”, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—

atcelt Padomes 2014. gada 17. marta Lēmumu 2014/145/KĀDP, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2022. gada 25. februāra Lēmumu (KĀDP) 2022/329 (OV 2022, L 50, 1. lpp.), pievienojot jaunu kritēriju, lai tiktu sankcionēti “ietekmīgi uzņēmēji [..], kur[i] darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai [..]”, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

atcelt tiesību aktus par saglabāšanu sarakstos, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota pamatojuma neesamība. Padome neesot norādījusi nevienu individuālu, specifisku un konkrētu iemeslu, kas prasītāju ļautu kvalificēt atbilstoši tai piemērotajam kritērijam, proti, kritērijam, kas ļauj sankcionēt “vienības [..], kuras darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai”.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvota kļūda vērtējumā. Prasītāja apgalvo, ka pamatojumā ir kļūdaini apgalvojumi un ka lietas materiāli nepierādot faktus, ar kuriem pamatota sankcija. Turpinot, neesot pierādīts būtisks ieguldījums Krievijas Federācijas valdības resursos. Visbeidzot, Padome esot balstījusies uz novecojušiem faktiem.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana. No Padomes rīcībā esošajiem pierādījumiem izriet, ka ar šo pasākumu tiek sankcionēta trešā fiziskā persona un, vispārīgāk, ka šī pasākuma mērķis ir sankcionēt Krievijas aktīvus Eiropā, nevis prasītāju.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums nesamērīgas ietekmes uz trešām personām un neiespējamības, ka ar sankciju varētu sasniegt Regulas Nr. 269/2014 mērķus, dēļ.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpums nesamērīgas ietekmes uz trešām personām un neiespējamības, ka ar sankciju varētu sasniegt Regulas Nr. 269/2014 mērķus, dēļ.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots pārmērīgs pamattiesību un it īpaši tiesību uz īpašumu aizskārums.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvota iespēja pieņemt citus, par attiecīgajiem pasākumiem mazāk ierobežojošus pasākumus.

8.

Ar astoto pamatu tiek izvirzīta pakārtota iebilde par Regulas Nr. 269/2014 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā pievienotā kritērija attiecībā uz vienībām prettiesiskumu. Prasītāja norāda, ka neesot pietiekamas saiknes starp šo kritēriju un sasniedzamo mērķi un ka esot pārkāpti Savienības pamatprincipi, it īpaši vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma princips.