1)

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. pants kopsakarā ar 47. pantu, kā arī Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (2) (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību 4. pants un Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrā daļa tad, kad runa ir par kriminālprocesu par nodarījumiem, kas ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādas valsts tiesību normas kā tas, kas ietvertas Nakazatelno-protsesualen kodeks [Kriminālprocesa kodeksa; ar grozījumiem, kas publicēti Darzhaven vestnik [Oficiālais Vēstnesis] Nr. 63/2017 un ir spēkā no 2017. gada 5. novembra] XXVI nodaļā, ar kurām tiek atceltas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pret viņu izbeigšanu, ja šīs tiesības ir radušās likuma, kurā bija paredzēta šāda iespēja, piemērošanas laikā, bet tiesas kļūdas dēļ tika konstatētas tikai pēc minētā likuma atcelšanas?

2)

Kādi būtu efektīvie tiesiskās aizsardzības līdzekļi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta izpratnē, kuriem jābūt šāda apsūdzētā rīcībā, un it īpaši, vai valsts tiesai ir pilnībā jāizbeidz kriminālprocess pret šādu apsūdzēto, ja to nav izdarījusi lietu iepriekš izskatījusī tiesa, lai gan saskaņā ar tolaik piemērojamo valsts likumu pastāvēja nosacījumi, lai to izdarītu?