1)

Vai ar dīzeli darbināms pasažieru transportlīdzeklis, uz kuru attiecas izplūdes gāzu standarts “Euro 5”, neatkarīgi no tā, vai tā vadības kontrolierīcē ir uzstādīta shēma, kas pēc definīcijas ir pārveidošanas ierīce Regulas Nr. 715/2007 (1) 3. panta 10) punkta izpratnē, ir pretrunā Eiropas tiesību normām, ja jau sākotnēji, ņemot vērā tā konstrukciju un tajā iebūvēto funkciju vadību, ir skaidrs, ka pēc tam, kad motors ir sācis darboties, tas “mix” izslēdz vairāk nekā 180 mg slāpekļa oksīdu uz katru km, pat ja tas šajā stāvoklī veic testa braucienu saskaņā ar NEDC?

2)

Vai tāds konstrukcijas elements transportlīdzeklī, kas nosaka temperatūru, transportlīdzekļa ātrumu, dzinēja apgriezienus (RPM), pārnesumu, kolektora vakuumu vai citus parametrus, lai atkarībā no šīs noteikšanas rezultātiem mainītu sadegšanas procesa parametrus motorā, var samazināt emisiju kontroles sistēmas efektivitāti Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10) punkta izpratnē un tādējādi būt pārveidošanas ierīce Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10) punkta izpratnē arī tad, ja sadegšanas procesa parametru izmaiņas, ko rada ar konstrukcijas elementu noteiktais rezultāts, no vienas puses, palielina konkrētas piesārņojošas vielas, piemēram, slāpekļa oksīdu, emisijas, bet, no otras puses, vienlaikus samazina vienas vai vairāku citu piesārņojošu vielu, piemēram, cieto daļiņu, ogļūdeņražu, oglekļa monoksīda un/vai oglekļa dioksīda, emisijas?

3)

Ja uz otro jautājumu ir jāatbild apstiprinoši: ar kādiem nosacījumiem šādā gadījumā konstrukcijas elements ir pārveidošanas ierīce Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10) punkta izpratnē?

4)

Ja uz otro jautājumu ir jāatbild apstiprinoši: vai valsts tiesību normas, ar kurām transportlīdzekļa pircējam tiek pilnībā uzlikts pienākums pierādīt pārveidošanas ierīces esamību Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10) punkta izpratnē, transportlīdzekļa ražotājam pierādījumu savākšanas procesā nepastāvot pienākumam sniegt par to informāciju, ir pretrunā Tiesas 2023. gada 21. marta spriedumā (Mercedes-Benz Group (Ar pārveidošanas ierīcēm aprīkoto transportlīdzekļu ražotāju atbildība), C-100/21, EU:C:2023:229) minētajam Direktīvas 2007/46 (2) 18. panta 1. punktam, 26. panta 1. punktam un 46. pantam, ciktāl no pēdējām minētajām tiesību normām izriet, ka transportlīdzekļa pircējam ir jābūt tiesībām prasīt no šī transportlīdzekļa ražotāja zaudējumu atlīdzību gadījumā, ja tajā ir uzstādīta nelikumīga pārveidošanas ierīce (skat. minētā sprieduma 91. un 93. punktu)?

5)

Ja uz ceturto jautājumu ir jāatbild apstiprinoši: kāds ir pierādīšanas pienākuma sadalījums strīdā starp transportlīdzekļa pircēju un tā ražotāju par prasību par zaudējumu atlīdzību, ko pircējs ir cēlis pret transportlīdzekļa ražotāju, par pārveidošanas ierīces esamību Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10) punkta izpratnē saskaņā ar Savienības tiesībām? Vai puses attiecīgi ir atbrīvotas no pierādījumu iesniegšanas vai arī tām konkrētajā gadījumā ir noteikti pienākumi, un, ja tas tā ir, kādi tie ir? Ja tām ir noteikti pienākumi: kādas ir to neizpildīšanas sekas?