Prasība, kas celta 2022. gada 7. martā – Ecocert India/Komisija

(Lieta T-123/22)

(2022/C 207/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ecocert India Pte Ltd (Gurugram, Indija) (pārstāvji: Y. Martinet, D. Todorova un J. Sohm, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt 1. pantu kopsakarā ar I pielikuma – attiecībā uz Indiju – 5. punktu Komisijas Īstenošanas Regulā (ES) 2021/2325 (2021. gada 16. decembris), ar ko, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848, izveido sarakstu ar trešām valstīm un sarakstu ar kontroles iestādēm un kontroles institūcijām, kurām saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. un 3. punktu piešķirta atzīšana attiecībā uz bioloģisko produktu importu Savienībā (1), ciktāl ar šo tiesību normu Ecocert India Private Limited ir svītrota no tādu atzītu kontroles institūciju saraksta attiecībā uz Indiju, kas ir akreditētas kontroles veikšanai un inspekcijas sertifikātu izdošanai, atļaujot no Indijas importētus produktus laist brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā kā bioloģiskos produktus, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots atbildētājas kompetences trūkums, svītrojot prasītāju no atzīto Indijas kontroles institūciju saraksta.

—

Atbildētājas kompetencē, piemērojot Regulas (EK) Nr. 834/2007 (2) 33. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 1235/2008 (3) 7. pantu, ir izveidot atzīto trešo valstu sarakstu, kas ir minēts Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III pielikumā. Taču tikai kompetentā trešās valsts iestāde var akreditēt vai izslēgt no saraksta kontroles institūcijas. Tiek apgalvots, ka, svītrojot prasītāju no atzītu kontroles institūciju saraksta, atbildētāja pārsniedza savas kompetences robežas un pārkāpa Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. punktu, skatot to kopā ar Regulas (EK) Nr. 1235/2008 7. pantu. Papildus, noteikumi, ar kuriem atbildētāja pamatoja Regulu (ES) 2021/2325, proti, Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/1342 (2021. gada 27. maijs) (4) 3. panta a) punkts, nebija stājušies spēkā līdz 2022. gada 1. janvārim.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi būtiskus procedūras noteikumus.

—

Prasītāja norāda, ka atbildētāja, nolemjot svītrot prasītāju no Indijas kontroles institūciju saraksta, pamatojoties uz Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III pielikumā (atzītu trešo valstu saraksts) publicēto sarakstu, liedza tai procesuālās garantijas, jo ar šo juridisko pamatu atsevišķām kontroles institūcijām nav iespējams tikt uzklausītām pirms negatīva lēmuma attiecībā uz tām pieņemšanas.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota kļūda faktu vērtējumā un pierādījumu pārbaudē; atbildētājas vērtējuma kļūda saistībā ar Regulas (ES) 2021/2325 pieņemšanu.

—	Trešā pamata pirmā daļa: tiek apgalvots, ka atbildētāja neesot ņēmusi vērā faktu, ka prasītāja nezināja, ka etilēnoksīds (ETO) tiek izmantots kā fumigants salmonellas apkarošanai darbības norises laikā.

—	Trešā pamata otrā daļa: atbildētāja neizdarīja pareizos secinājumus no fakta, ka prasītāja veica visus nepieciešamos pasākumus stāvokļa uzlabošanai.

—	Trešā pamata trešā daļa: prasītājas skatījumā atbildētāja neņēma vērā Indijas kompetentās iestādes APEDA pieņemtās sankcijas.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots vispārējo tiesību principu – tiesiskās paļāvības aizsardzības, samērīguma un diskriminācijas aizlieguma – pārkāpums.

—	Ceturtā pamata pirmā daļa: samērīguma principa pārkāpums, jo prasītājas svītrošana no sertificētu kontroles institūciju saraksta bija nesamērīga ar atklātajiem pārkāpumiem, kā arī netika ņemts vērā starplaiks un pienācīgi korektīvi pasākumi.

—

Ceturtā pamata otrā daļa: vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principu pārkāpums, jo atbildētāja, kā tiek apgalvots, pieņēma diskriminējošu lēmumu par sertifikāta anulēšanu tikai dažām kontroles institūcijām, lai gan identiskus pārkāpumus veica arī citas struktūras, tādējādi radot negodīgu konkurenci ārvalsts kontroles iestāžu vidū.

—

Ceturtā pamata trešā daļa: tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums, jo situācija, ka prasītāja kopš 2006. gada tika atkārtoti iekļauta kontroles institūciju sarakstā, varēja radīt tiesisko paļāvību, kuru atbildētāja ir pārkāpusi; pamats prasītājas svītrošanai no Indijas kontroles institūciju saraksta bija neskaidra un neparedzama tiesību norma.

(1) OV 2021, L 465, 8. lpp.

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV 2007, L 189, 1. lpp.).

(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 1235/2008 (2008. gada 8. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm (OV 2008, L 334, 25. lpp.).

(4) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1342 (2021. gada 27. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848 papildina ar noteikumiem par informāciju, kura trešām valstīm, kontroles iestādēm un kontroles institūcijām jāiesūta, lai būtu iespējams uzraudzīt to atzīšanu, kas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. un 3. punktu piešķirta attiecībā uz bioloģisko produktu importu, un papildina arī ar minētās uzraudzības īstenošanā veicamajiem pasākumiem (OV 2021, L 292, 20. lpp.).