Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 21. novembrī iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) – LivaNova plc/Ministero dell’Economia e delle Finanze u. c.

(Lieta C-713/22)

(2023/C 45/17)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītājs: LivaNova plc

Atbildētājas: Ministero dell’Economia e delle Finanze, Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare, Presidenza del Consiglio dei ministri

Prejudiciālie jautājumi

Vai Sestās direktīvas [82/891/EEK] (1) 3. pants, kas piemērojams (22. pants) arī sadalīšanai, veidojot jaunas sabiedrības, – daļā, kurā noteikts, ka (a) “ja pasīvu sadale nav paredzēta sadalīšanas noteikumu projektā un ja šo noteikumu interpretācija nerada iespēju pieņemt lēmumu par to sadali, katra saņēmējsabiedrība par to ir solidāri atbildīga”, un ka (b) “dalībvalstis var paredzēt, ka šī solidārā atbildība attiecas tikai uz tīriem aktīviem, ko piešķir katrai saņēmējsabiedrībai” – ir pretrunā ar tādu valsts tiesību normas, kas noteikta ar Civilkodeksa 2506.bis panta trešo punktu, interpretāciju, saskaņā ar kuru saņēmējsabiedrības solidārā atbildība saistībā ar “pasīviem”, kuru sadale projektā nav paredzēta, attiecas ne tikai uz jau sadalītiem pasīviem, bet arī (i) uz tiem, kurus var identificēt kā pēc sadalīšanas radušās kaitīgās sekas saistībā ar pirms sadalīšanas notikušu rīcību (darbību vai bezdarbību), vai (ii) uz no tās izrietošu turpmāku rīcību, kas ir pastāvīgs pārkāpums, kurš rada kaitējumu videi un kura sekas sadalīšanas laikā vēl nav pilnībā nosakāmas?

---

(1)  Padomes sestā direktīva (1982. gada 17. decembris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu (OV 1982, L 378, 47. lpp.).