Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 16. novembrī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) – Asociación Española de Productores de Vacuno de Carne – ASOPROVAC/Administración General del Estado

(Lieta C-708/22)

(2023/C 112/23)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Asociación Española de Productores de Vacuno de Carne – ASOPROVAC

Atbildētāja: Administración General del Estado

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris) (1) 4. pants un 32. panta 2. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) (2) 60. pants ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā Real Decreto 41/2021 [Karaļa dekrēts 41/2021], kas, lai izvairītos no mākslīgas apstākļu radīšanas, piešķirot valstij piederošas koplietošanas pastāvīgās ganības lietotājiem, kuri tās neizmanto, nosaka, ka ganīšana ir atbilstoša [atbalsta saņemšanai] tikai tad, ja tā tiek veikta ar savas saimniecības dzīvniekiem?

Vai Regulas (ES) Nr. 1306/2013 60. pants, kas attiecas uz mākslīgu apstākļu radīšanu atbalsta saņemšanai, ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā Karaļa dekrēts 41/2021, kas nosaka prezumpciju par mākslīgu apstākļu radīšanu piekļuvei atbalstam gadījumos, kuros lauksaimnieciska noganīšanas darbība valstij piederošās pastāvīgajās koplietošanas ganībās tiek veikta ar dzīvniekiem, kas nav no atbalsta pieteikuma iesniedzēja saimniecības?

Vai Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā 2014. gada 19. decembraReal Decreto 1075/2014 [Karaļa dekrēts 1075/2014], kas nosaka, ka lauksaimniecības zemju noganīšana nevar tikt uzskatīta par darbību šo zemju uzturēšanai noganīšanai piemērotā stāvoklī?

Vai minētās Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā 2014. gada 19. decembra Karaļa dekrēts 1075/2014, kas nosaka, ka personas, kurām ir tikai neekskluzīvas ganīšanas tiesības tām nepiederošos zemes īpašumos un kas nodod šīs tiesības trešai personai, lai tā izmantotu ganības sava ganāmpulka barošanai, neveic kādu no 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā paredzētajām lauksaimnieciskajām darbībām?

Vai minētā Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā 2014. gada 19. decembra Karaļa dekrēts 1075/2014, kas nosaka, ka personas, kurām ir tikai neekskluzīvas ganīšanas tiesības tām nepiederošos koplietošanas zemes īpašumos, nevar tikt uzskatītas par tādu ganību apsaimniekotājām, uz kurām attiecas šīs ganīšanas tiesības attiecīgo lauksaimniecības zemju uzturēšanas noganīšanai piemērotā stāvoklī nolūkā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2000 (OV 2013, L 347, 608. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu 9OV 2013, L 347, 549. lpp.).