1)

Vai Direktīvas 2009/28/EK (1) 17. un 18. panta un Direktīvas 2018/2001 (2) 30. panta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka masas bilances uzraudzības mehānismu un tajos paredzēto valsts vai brīvprātīgo sistēmu vienīgais mērķis ir novērtēt un pamatot izejvielu un biodegvielu, kā arī to maisījumu ilgtspēju, un tādējādi tie nav paredzēti, lai regulētu šajos produktos esošās atjaunojamās enerģijas īpatsvara uzraudzību un izsekojamību galaproduktos, kas iegūti līdzapstrādē, un līdz ar to saskaņotu šādos produktos esošās enerģijas īpatsvara ņemšanu vērā Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Direktīvas 2018/2001 25. pantā, kā arī 29. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos?

2)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir noliedzoša, vai šiem noteikumiem ir pretrunā tas, ka, lai noteiktu HVO daudzumu, kurš ir jāņem vērā krājumu uzskaitē, kas ir jāveic uzņēmējiem, lai aprēķinātu nodokli biodegvielu izmantošanas veicināšanai, ko iekasē šajā valstī, ja atjaunojamās enerģijas īpatsvars kalendārajā gadā apgrozībā laistajā degvielā ir mazāks par valstī noteikto atjaunojamās enerģijas izmantošanas mērķi transportā, dalībvalsts prasa, ka, ievedot pirmajā valsts akcīzes preču noliktavā degvielas, kas satur citā dalībvalstī līdzapstrādes procesā iegūtas HVO, tiek veikta šajā degvielā iekļauto HVO īpatsvara fizikāla analīze, tostarp arī tad, ja rūpnīca, kurā šī degviela tika saražota, izmanto masas bilances sistēmu, ko sertificējusi brīvprātīgā sistēma, kuru Komisija ir atzinusi par pilnīgu shēmu.

3)

Vai Savienības tiesībām, it īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. panta noteikumiem, ir pretrunā tāds dalībvalsts pasākums kā šī nolēmuma 14. punktā aprakstītais, ja, pirmkārt, šādai fizikālai analīzei nav pakļauta degviela ar biodegvielu piejaukumu, kas ir iegūta līdzapstrādē dalībvalsts teritorijā esošajā pārstrādes rūpnīcā, ja tā tiek laista apgrozībā šajā dalībvalstī tieši no šīs rūpnīcas, un ja, otrkārt, lai izvešanas no rūpnīcas vai valsts nodokļu iestādes brīdī noteiktu biodegvielu īpatsvaru, ko nodokļa uzlikšanas vajadzībām var norādīt par konkrētu periodu izsniegtajos īpatsvara sertifikātos, šī dalībvalsts, pamatojoties uz uzņēmuma vai rūpnīcas vidējo ikmēneša biodegvielu piejaukumu, piekrīt novērtēt biodegvielu īpatsvaru eksportam vai to laišanai apgrozībā citās nozarēs, kas nav transports?