1)

Vai Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (1) 2. panta 2. punkta, 4., 11., 12., 14., 16. un 17. panta noteikumiem ir pretrunā tas, ka Autonomās kopienas tiesību aktos (Ley 4/1996, de 12 de julio, de Caza de Castilla y León [Kastīlijas un Leonas 1996. gada 12. jūlija Likums Nr. 4/1996 par medībām] un vēlāk Ley 4/2021, de 1 de julio, de Caza y de Gestión Sostenible de los Recursos Cinegéticos de Castilla y León [Kastīlijas un Leonas 2021. gada 1. jūlija Likums Nr. 4/ par medībām un medījamo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu]) vilks ir atzīts par medījamo sugu un tādējādi ir atļauta vilku izmantošana medību apvidos 2019./2020., 2020./2021. un 2021/2022. gadā, kad saskaņā ar ziņojumu par sešu gadu periodu no 2013. līdz 2018. gadam, ko Spānija nosūtīja Eiropas Komisijai 2019. gadā, to aizsardzības statuss bija nelabvēlīgs-neatbilstošs un tāpēc valsts (dalībvalsts, Dzīvotņu direktīvas 4. pants) visas Spānijas vilku populācijas iekļāva Īpaši aizsargājamo savvaļas sugu sarakstā un Spānijas apdraudēto sugu katalogā, paredzot stingru aizsardzību arī uz ziemeļiem no Douru upes sastopamajām populācijām?

2)

Vai ar šo mērķi ir saderīgs tas, ka vilkam tiek nodrošināta atšķirīga aizsardzība atkarībā no tā, vai tas ir sastopams uz ziemeļiem vai dienvidiem no Douru upes, ņemot vērā, (i) ka no zinātniska skatpunkta šī nošķiršana pašlaik tiek uzskatīta par neatbilstīgu, (ii) ka [vilka] aizsardzības statusa novērtējums trīs Spānijas reģionos – Alpu, Atlantijas okeāna un Vidusjūras reģionā – laikposmā no 2013. līdz 2018. gadam bija nelabvēlīgs, (iii) ka šai sugai ir nodrošināta stingra aizsardzība praktiski visās dalībvalstīs, it īpaši ar to kopējā reģionā Portugālē un (iv) ka Eiropas Savienības Tiesas judikatūru par dabisko izplatības areālu un teritoriālo darbības jomu, kas ir jāņem vērā aizsardzības statusa novērtējumā, būtu saderīgāk ar minēto direktīvu – neaizmirstot– arī tās 2. panta 3. punktu –, ka vilks būtu iekļauts II un IV pielikumā, nenošķirot reģionus uz ziemeļiem vai dienvidiem no Douru upes, ka tādējādi tā gūstīšana un nonāvēšana būtu iespējama tikai tad, ja nav cita apmierinoša risinājuma atbilstoši 16. pantā paredzētajiem nosacījumiem un prasībām?

Ja šāda nošķiršana tiktu atzīta par pamatotu,

3)

Vai direktīvas 14. pantā iekļautais jēdziens “izmantošana” ietver [vilku] medīšanu, proti, medības, ievērojot šīs sugas īpašo nozīmi (tā ir prioritāra pārējās teritorijās), ņemot vērā, ka līdz šim to medīšana bija atļauta un to statuss laikposmā no 2013. līdz 2018. gadam bija atzīts par nelabvēlīgu?

4)

Vai direktīvas 14. pantam ir pretrunā ar tiesību aktiem (Kastīlijas un Leonas 1988. gada 12. jūlija Likuma Nr. 4/1996 par medībām 7. pants un I pielikums un Kastīlijas un Leonas 2021. gada 1. jūlija Likuma Nr. 4/2021 par medībām un medījamo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu 6. pants un I pielikums) veiktais paziņojums par medījamas sugas statusa piešķiršanu uz ziemeļiem no Douru upes sastopamajam vilkam un vilka izmantošanas plāna 2019./2020., 2020./2021. un 2021./2022. gadam apstiprinājums medību apvidos, kas atrodas uz ziemeļiem no Douru upes, nepastāvot datiem, kas ļauj novērtēt, vai tika veikta direktīvas 11. pantā paredzētā uzraudzība, jo kopš 2012.–2013. gada nav veikta skaitīšana un lietas materiālos nav sniegta pietiekama, objektīva, zinātniska un aktuāla informācija par vilka stāvokli, kas izmantota reģionālās izmantošanas plānā, kad laikposmā no 2013. līdz 2018. gadam trīs Spānijas reģionos – Alpu, Atlantijas okeāna un Vidusjūras reģionā –, kuros ir sastopams vilks, tā saglabāšanas stāvokļa novērtējums bija nelabvēlīgs?

5)

Vai saskaņā ar [Dzīvotņu direktīvas] 4., 11. un 17. panta noteikumiem, lai noteiktu vilka saglabāšanas stāvokli (esošo un reālo populācijas līmeni; pašreizējo ģeogrāfisko izplatību, reproduktīvo indeksu u.c.) ir jāņem vērā ziņojumi, kurus dalībvalsts sagatavo reizi sešos gados vai – vajadzības gadījumā – īsākā laikposmā ar tādas zinātniskās komitejas starpniecību, kas izveidota ar Karaļa dekrētu 139/2011, ņemot vērā, ka tā populācijas ir sastopamas dažādās autonomo kopienu teritorijās, un nepieciešamību veikt vietējo populāciju pasākumu vērtējumu “plašākā mērogā” saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 10. oktobra spriedumu C-674/17 (2)?