Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 9. jūnijāCathay Pacific Airways Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 30. marta spriedumu lietā T-343/17, Cathay Pacific Airways Ltd/Komisija

(Lieta C-382/22 P)

(2022/C 303/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Cathay Pacific Airways Ltd (pārstāvji: J. Flynn, Solicitor, M. Rees un E. Estellon, avocats)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 3) punktu;

—	apmierināt pārējos pārsūdzētajā spriedumā izvirzītos prasījumus;

—

atcelt Komisijas Lēmuma C(2017) 1742, final, (2017. gada 17. marts) par LESD 101. panta, EEZ līguma 53. panta un Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma par gaisa transportu 8. panta piemērošanu (Lieta COMP/39258 – Kravu aviopārvadājumi) (turpmāk tekstā – “lēmums”) 1. panta 1.–4. punktā ietvertos atzinumus par pārkāpumu, ciktāl tie attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju; un

—	atcelt atlikušo apelācijas sūdzības iesniedzējai ar lēmuma 3. pantu uzlikto naudas sodu; vai

—	pakārtoti – pamatojoties uz LESD 261. pantu, atcelt vai samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikto naudas sodu, īstenojot Tiesas neierobežoto kompetenci un balstoties uz objektīvām kļūdām pārsūdzētā sprieduma pamatojumā; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi sešus apelācijas sūdzības pamatus.

Pirmajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir nepamatoti konstatējusi Komisijas kompetenci attiecībā uz ienākošajiem lidojumiem, proti, kravu aviopārvadājumu pakalpojumiem no EEZ neietilpstošām valstīm.

Otrajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi raksturojusi un nepareizi piemērojusi apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzīto tā saukto “aizstāvības argumentu par valsts noteiktu piespiedu pienākumu” un nav pienācīgi ņēmusi vērā savstarpējās atzīšanas interešu un neiejaukšanās suverēnu trešo valstu lietās principus.

Trešajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav izskatījusi visus apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītos argumentus, kad tā bija izlēmusi daļēji atcelt pārkāpumu konstatējumus ierobežotās līdzdalības dēļ.

Ceturtajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav sniegusi atbilstošu pamatojumu secinājumam, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir piedalījusies vienotā un turpinātā pārkāpumā, un pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.

Piektajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu pieejā pierādījumiem, kuri nav tieši saistīti ar apelācijas sūdzības iesniedzējai tagad inkriminēto pārkāpumu, un nav ņēmusi vērā pārliecinošos argumentus pret visiem pierādījumiem, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja piedalījusies vienotā un turpinātā pārkāpumā.

Sestajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatīdama, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas atteikšanās maksāt komisijas maksu ir LESD 101. panta pārkāpums un/vai veido vienotu un turpinātu pārkāpumu.