—

atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2021. gada 14. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2021/22) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2021. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I pielikumu, II pielikumu un III pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais prasības pamats: lēmumā neesot ievērots pienākums norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu, jo tajā ir virkne trūkumu pamatojumā, it īpaši, kad atbildētāja ir piemērojusi neskaitāmas likumiski piešķirtas novērtējuma brīvības un nav atklājusi citu iestāžu datus.

2.

Otrais prasības pamats: lēmums esot pretrunā prasībai par efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Hartas 47. panta 1. punktu, jo lēmuma pārbaude tiesā praktiski neesot iespējama un tādēļ prasītājai esot liegta efektīva tiesību aizsardzība.

3.

Trešais prasības pamats: ar 4.–9. pantu, kā arī I pielikumu Deleģētajā regulā (ES) 2015/63 (1), tās ar Deleģēto regulu (ES) 2016/1434 (2) grozītajā redakcijā (turpmāk tekstā – “Deleģētā regula”), esot pārkāptas augstāka juridiska spēka tiesību normas, jo ar tiem esot padarīta neiespējama lēmuma pārbaude tiesā un tādēļ prasītājai esot liegta efektīva tiesību aizsardzība.

4.

Ceturtais pamats: lēmums esot pretrunā Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2015/81 (3) 4. pantam, to skatot kopā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 (4) 69. panta 1. punktu (turpmāk tekstā – “VNM regula”), jo gada mērķapjoms uzkrāšanas fāzes sākumā nav bijis paziņots, pamatojoties uz segto ieguldījumu lielumu; pakārtoti VNM regulas 69. panta 1. punkts esot pretrunā augstāka juridiska spēka tiesību normām.

5.

Piektais prasības pamats: ar Deleģētās regulas 6., 7. un 9. pantu, kā arī I pielikumu tiekot pārkāptas primārās tiesības, jo tie tostarp esot pretrunā prasībai par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, samērīguma principam un prasībai pilnībā ņemt vērā lietas faktiskos apstākļus.

6.

Sestais prasības pamats: lēmums esot pretrunā prasītājas darījumdarbības brīvībai saskaņā ar Hartas 16. pantu un samērīguma principam, jo pamatā esošie riska korekcijas reizinātāji neesot saderīgi ar ļoti augsto prasītājas zaudējumu segšanas spēju, un tādēļ risks vērsties Vienotā noregulējuma fondā, ja prasītāja tiek likvidēta, ir ievērojami mazāks.

7.

Septītais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Hartas 16. un 20. pantam, kā arī samērīguma principam un tiesībām uz labu pārvaldību, jo īstenodama virkni rīcības brīvību atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas.

8.

Astotais pamats: Deleģētās regulas 20. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums esot pretrunā Direktīvas 2014/59/ES (5) 103. panta 7. punktam, kā arī prasībai par riskam atbilstīgu iemaksu aprēķināšanu.