9.8.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/53


Prasība, kas celta 2021. gada 25. jūnijā – Portigon/SRB

(Lieta T-360/21)

(2021/C 320/59)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portigon AG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji: D. Bliesener, V. Jungkind un F. Geber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt atbildētājas 2021. gada 14. aprīļa lēmumu par ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā par 2021. gadu (Lieta: SRB/ES/2021/22), ciktāl lēmums attiecas uz prasītāju;

apturēt tiesvedību saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 69. panta c) un d) punktu tik ilgi, kamēr tiesvedībās lietās T-413/18 (1), T-481/19 (2), T-339/20 (3) un T-424/20 (4) un C-664/20 (5) stājas spēkā nolēmums vai tās tiek citādi izbeigtas;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.

1.

Pirmais prasības pamats: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (6), Padomes Īstenošanas regulas (ES) 2015/81 (7) un LESD pārkāpums, piesaistot prasītāju iemaksām fondos.

Atbildētāja nepamatoti esot noteikusi prasītājai iemaksu pienākumu, jo Regulā Nr. 806/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (8) neesot paredzēts iemaksu pienākums iestādēm, kas atrodas likvidācijā.

Tā kā nav saistības ar iekšējo tirgu, likumdevējs neesot bijis tiesīgs iemaksu pienākumu balstīt uz LESD 114. pantu. Savienības līmenī harmonizēti iemaksu noteikumi neatvieglojot pamatbrīvību īstenošanu un arī nenovēršot ievērojamos konkurences izkropļojumus attiecībā uz iestādēm, kas pamet tirgu.

Atbildētāja nepamatoti esot noteikusi prasītājai pienākumu veikt iemaksas, jo iestāde neesot pakļauta riskam, likvidācija atbilstoši Regulai Nr. 806/2014 esot izslēgta un iestādei neesot nozīmes attiecībā uz finanšu sistēmas stabilitāti.

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (9) esot pretrunā LESD 114. pantam, kā arī Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktam kā būtisku iemaksu aprēķinu regulējumam (LESD 290. panta 1. punkta otrais teikums).

2.

Otrais prasības pamats: Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 47. panta pārkāpums, jo aprēķināšanas process neatļaujot pilnīgu iemaksas aprēķina pamatojumu. Deleģētā regula (ES) 2015/63 daļēji esot neefektīva.

3.

Trešais prasības pamats: Hartas 16. un 20. panta pārkāpums, jo, pamatojoties uz prasītājas īpašo situāciju, apstrīdētajā lēmumā neesot ievērots vispārējais vienlīdzības princips un darījumdarbības brīvība.

4.

Ceturtais pamats: būtisku formas noteikumu un, iespējams, Īstenošanas regulas (ES) 2015/81 5. panta 1. punkta pārkāpums, jo neesot droši, vai VNV lēmums ir ticis pieņemts. Atbildētāja neesot pietiekami izskaidrojusi faktiskos apstākļus, neesot uzklausījusi prasītāju pirms VNV lēmuma pieņemšanas un savu lēmumu neesot pietiekami pamatojusi.

5.

Piektais prasības pamats (pakārtoti): Regulas Nr. 806/2014 69. panta 1. punkta pārkāpums pārmērīgi augsti noteikta mērķapjoma dēļ, jo atbildētāja mērķapjomu esot drīkstējusi noteikt ne lielāku par 55 000 000 000 EUR.

6.

Sestais prasības pamats (pakārtoti): Regulas Nr. 806/2014 70. panta 2. punkta, skatīta kopā ar Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktu, pārkāpums, jo atbildētājai, aprēķinot iemaksu lielumu, no attiecīgajām saistībām esot bijis jāizslēdz saistības, kas nerada risku.

7.

Septītais prasības pamats (pakārtoti): Regulas Nr. 806/2014 70. panta 6. punkta, skatīta kopā ar Deleģētās regulas 2015/63 5. panta 3. un 4. punktu, pārkāpums, jo atbildētāja prasītājas iemaksas nepamatoti esot aprēķinājusi, pamatojoties uz bruto pieeju atvasināto instrumentu līgumiem.

8.

Astotais prasības pamats (pakārtoti): Regulas Nr. 806/2014 70. panta 6. punkta, skatīta kopā ar Deleģētās regulas 2015/63 6. panta 8. punkta a) apakšpunktu, pārkāpums, jo atbildētāja nepamatoti esot uzskatījusi prasītāju par iestādi, kas tiek reorganizēta.


(1)  OV 2018, C 294, 41. lpp.

(2)  OV 2019, C 305, 60. lpp.

(3)  OV 2020, C 240, 34. lpp.

(4)  OV 2020, C 279, 70. lpp.

(5)  OV 2021, C 44, 35. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

(7)  Padomes Īstenošanas regula (ES) 2015/81 (2014. gada 19. decembris), ar ko nosaka vienādus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 piemērošanas nosacījumus attiecībā uz ex ante iemaksām vienotajā noregulējuma fondā (OV 2015, L 15, 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).