[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.11.2007

SEK(2007) 1473

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

Ietekmes novērtējuma kopsavilkums Pavaddokuments Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/19/EK, 2002/20/EK un 202/21/EK, Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/22/EK un 2002/58/EK, Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi

{KOM(2007) 697 galīgā}{KOM(2007) 698 galīgā}{KOM(2007) 699 galīgā}{SEK(2007) 1472}

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

Ietekmes novērtējuma kopsavilkums

IEVADS

Šis ir kopsavilkums ietekmes novērtējuma (IN) ziņojumam[1] par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu (e-sakaru) ES tiesiskā regulējuma pārskatu. Šajā ziņojumā ir sīkāk un detalizētāk analizēti pirmajā, 2006. gada jūnija ietekmes novērtējumā iztirzātie jautājumi.

Lai nodrošinātu to, ka regulējums ātrāk sasniedz tā mērķus, un lai regulējums labvēlīgi ietekmētu stratēģijas i2010 mērķu sasniegšanu, šajā pārskatā ierosināti grozījumi, kas izstrādāti, ņemot vērā līdz šim gūto pieredzi un prognozēto tirgus un tehnoloģiju attīstību.

Ietekmes novērtējuma ziņojumā iztirzātas trīs plašas pamattēmas , sīkāk analizējot katrai tēmai raksturīgās problēmas un mērķus.

I. TĒMA Labāks regulējums

1) Konkurence, investīcijas un inovācijas : noteikt vislietderīgāko paņēmienu, kā veicināt konkurenci, rosināt investīcijas un inovācijas e-sakaru jomā, tādējādi apmierinot lietotāju prasības un aizsargājot patērētāju intereses.

2) Radiofrekvenču spektra pārvaldība : nodrošināt, lai sabiedrība gūtu maksimālu labumu no radiofrekvenču spektra — ārkārtīgi pieprasīta, bet izsīkstoša resursa — izmantojuma, kā arī nodrošināt to, ka tehnoloģijas attīstība un pieprasījuma struktūras izmaiņas nekavējoties atspoguļojas minētā resursa izmantošanas veidā.

II. TĒMA Pabeigt vienota elektronisko sakaru tirgus izveidi

3) Konsekventa un pilnvērtīga regulējuma piemērošana — institucionālie un procedurālie jautājumi : tāda regulējuma modeļa izveide, kas, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, konsekventas un pilnvērtīgas regulējuma piemērošanas rezultātā rada vienotu e-sakaru tirgu .

III. TĒMA Komunikācija ar iedzīvotājiem

4) Lietotāju tiesības un patērētāju aizsardzība : īstenot pietiekamus aizsargpasākumus, lai saskaņā ar visiem pieejamas informācijas sabiedrības iniciatīvas i2010 mērķiem aizsargātu lietotāju tiesības, nodrošinātu patērētāju aizsardzību un pārstāvētu sabiedrības intereses tehnoloģiski konverģējošā vidē.

5) Privātums un drošība : saskaņā ar i2010 mērķiem veicināt augstāka e-sakaru tīklu drošības un integritātes līmeņa sasniegšanu Eiropā, kas visiem iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā nodrošinātu taustāmas priekšrocības.

PROBLēMU UN APSVēRTO POLITIKAS IESPēJU KOPSAVILKUMS

Konkurence, investīcijas un inovācijas

Konkurences cīņā un e-sakaru inovāciju jomā ES gūst vismaz tikpat labus panākumus kā tās galvenie tirdzniecības partneri. Efektīva ES noteikumu ieviešana izveidojusi atvērtus tirgus, kā rezultātā ir samazinājušās uzņēmējiem un patērētājiem noteiktās cenas par balss un platjoslas pakalpojumiem. Atsevišķas ES valstis jau ir kļuvušas par pasaules līderiem mobilo un platjoslas pakalpojumu ieviešanas jomā.

Turpmākajos gados galvenais risināmais jautājums ir šāds: vai regulējums pietiekami stimulē investīcijas jaunos, ātrdarbīgos tīklos, kuri veicinās inovācijas interneta pakalpojumos, kam raksturīgs bagātīgs saturs. Šajā jomā politikas debašu uzmanības centrā atrodas jautājums, vai atvērta piekļuve mazina motivāciju ieguldīt jaunā infrastruktūrā.

Šajā nodaļā iztirzāti trīs galvenie politikas risinājumi:

1. risinājums: jaunās tīkla infrastruktūras vajadzībām pieņemt „atvērtas piekļuves” modeli (t.i., infrastruktūras nodrošināšanu nošķirt no pakalpojumu sniegšanas);

2. risinājums: neregulēt: atcelt vai ierobežot uz nozari attiecošos regulējumu („regulējuma brīvdienas”) un

3. risinājums: saglabāt pašreizējo regulējuma modeli.

Viens no pašreizējā tiesiskā regulējuma mērķiem pakalpojumu sniedzējiem jau paredz vienlīdzīgu pieeju pārslogotajai infrastruktūrai (3. risinājums); turklāt tiesiskajā regulējumā ir iestrādāti noteikumi, kas novērš diskrimināciju un uztur atvērtu tirgu, kurā valda pilnvērtīga konkurence. Tomēr nav vienkārši nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi, ja tīkla operatori ir vertikāli integrēti pakalpojumu sniedzēji, it īpaši tas attiecas uz diskrimināciju, kas neskar cenas.

Ja diskriminācija ir pastāvīga un to nav iespējams novērst, izmantojot uz rīcību orientētu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tad, lai novērstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju, integrētos operatorus nošķir atsevišķās vienībās (1. risinājums). Nošķiršanas līmenis atkarīgs no attiecīgās tīkla nozares īpatnībām (piem., telesakari, enerģētika vai dzelzceļš). Pilnīga strukturāla nošķiršana (īpašumtiesību nodalīšana) ir izšķirošs solis, kas diskrimināciju nepieļauj, atbrīvojoties no neaizstājamiem tīkla resursiem. Ja nozarei raksturīgas ievērojamas tehnoloģiju un pakalpojumu inovācijas (piemēram, e-sakari), tad iespējams rīkoties saudzīgāk, proti, pārslogotos resursus nodod funkcionāli nošķirtam un atšķirīgus vadības mērķus noteikušam meitasuzņēmumam, tādējādi saglabājot infrastruktūras un pakalpojumu grupu kopīgo vispārējo īpašumtiesību elastību, vienlaikus uzlabojot pārredzamību un motivējot rīkoties nediskriminējoši.

2. risinājums — „regulējuma brīvdienas” — apdraud pilnvērtīgu konkurenci lielākajā daļā Eiropas e-sakaru tirgu. Empīriski gūti pierādījumi liecina, ka investīcijas un inovācijas ir visspēcīgākās tad, ja starp infrastruktūrām pastāv pilnvērtīga konkurence. Tomēr aptuveni 80 % Eiropas Savienības lokālo tīklu vēl nav vērojama infrastruktūru konkurence. Tas nozīmē, ka ex-ante regulējums, ar ko nosaka piekļuves nosacījumus vēsturisko tirgus dalībnieku infrastruktūrai, joprojām ir izšķirošs konkurences uzturēšanas un patērētāju aizsardzības aspekts.

Secinājums

Empīriski pierādījumi liecina arī par to, ka, lai gan atsevišķos tirgos diskriminācija joprojām ir būtiska problēma, citos tirgos spēkā esošie tiesiskās aizsardzības līdzekļi nodrošinājuši pietiekami vienlīdzīgu piekļuvi. Tāpēc, lai turpinātu nodrošināt piekļuvi, pētījums atbalsta ex-ante tiesiskās aizsardzības līdzekļu pašreizējās pieejas turpināšanu ( 3. risinājums ). Tomēr Komisija uzskata, ka valsts pārvaldes iestādes ir jāpilnvaro izmantot funkcionālo nošķiršanu kā izņēmuma kārtā piemērojamu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kura mērķis ir risināt pastāvošo diskrimināciju, kuru nav iespējams novērst, izmantojot uz rīcību orientētu tiesiskās aizsardzības līdzekļu kopumu.

Radiofrekvenču spektra pārvaldība

Pakalpojumi, kuru pamatā ir radiofrekvenču spektrs, ES tautsaimniecībā ienes 250 miljardus euro, turklāt šī summa arvien aug. Tomēr radiofrekvenču spektra diapazons ir ierobežots resurss, un pašreizējās radiofrekvenču spektra piešķiršanas sistēmas ir stingras un neveicina inovācijas. Komisijas pašreizējā stratēģija paredz veicināt radiofrekvenču spektra izmantojuma elastību un efektivitāti, bezvadu pakalpojumu lietotājus aizsargājot no kaitīgiem traucējumiem. Šajā jomā risinājums paredz izmaiņas, kas nodrošina šīs stratēģijas integrāciju tiesiskajā regulējumā.

Komisijas 2006. gada jūnija pārskata dokumenta sabiedriskās apspriešanas rezultātā atteicās no viena risinājuma — neatkarīgas iestādes, ka koordinētu un racionalizētu radiofrekvenču spektra lēmumus —, un radiofrekvenču spektra pārvaldības risinājumu skaits saruka līdz diviem risinājumiem.

1. risinājums: pielāgot regulējumu, ieviešot tehnoloģijas un pakalpojumu neitralitātes un koordinētas radiofrekvenču spektra tirdzniecības principu, un

2. risinājums: saglabāt pašreizējo tiesisko regulējumu.

Pakalpojumu un tehnoloģijas neitralitāte (1. risinājuma galvenais princips) atceltu lielāko daļu regulējuma ierobežojumu, palielinātu konkurenci un samazinātu regulējuma slogu, kas gulstas uz lietotājiem. Līdz ar stingrākiem radiofrekvenču spektra tirdzniecības un konkurences noteikumiem, tas jaunām tehnoloģijām un jauniem pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu netraucētu piekļuvi tirgum.

Ja 2. risinājums teorētiski pieļauj dažādu pārvaldības modeļu līdzāspastāvēšanu, tad faktiski tas, visticamāk, saglabās uz tehnoloģiju un pakalpojumu balstītu administratīvo modeli, kuru mūsdienās izmanto vairumā gadījumu un kurš ierobežo licenču skaitu un palēnina jaunu tehnoloģiju ieviešanu.

1. risinājums paredz stingrākus koordinācijas mehānismus, savukārt 2. risinājuma pamatā ir brīvprātīga koordinācija.

Secinājums

Komisija uzskata, ka 1. risinājums ir reformētai Eiropas radiofrekvenču spektra pārvaldībai vispiemērotākais risinājums.

Konsekventa un pilnvērtīga regulējuma ieviešana: institucionālie un procedurālie jautājumi

Vislielākā Eiropas priekšrocība pasaules ekonomikā ir tās tirgus, kas pieejams gandrīz 500 miljoniem patērētāju. Šī iekšējā tirgus priekšrocību izmantošana atkarīga no uzņēmumu spējas gūt apjomradītus ietaupījumus, stabili un konsekventi piemērojot regulējumu.

ES e-sakaru regulējums radījis 27 valstu tirgu sistēmu, kuru koordinē kopīgs noteikumu kopums. Tomēr par spīti gūtajiem panākumiem atsevišķās jomās joprojām pastāv problēmas, proti, minētos noteikumus ievieš nekonsekventi.

Lai risinātu minētās problēmas, izpētīja trīs risinājumus:

1. risinājums: viena Eiropas pārvaldes iestāde ar zināmu rīcības brīvību lēmumu pieņemšanā jautājumos par tirgus pārskatiem, kas ir atbildīga par ES radiofrekvenču spektra aspektu pārvaldību;

2. risinājums: Eiropas pārvaldes iestāde, kurai nav rīcības brīvības lēmumu pieņemšanas jautājumos un kura palīdz ieviest stingrākas Kopienas procedūras, un

3. risinājums: labāka dalībvalstu koordinācija.

1. risinājumā ierosinātais centralizētais regulējums nodrošinātu priekšrocības operatoriem, kas veic uzņēmējdarbību ES teritorijā, tā rosinot Eiropā konkurētspējīgu pakalpojumu ātrāku ieviešanu un vairāku tirgu konkurenci. Tomēr risinājumam raksturīgi arī būtiski subsidiaritātes un juridiskie ierobežojumi, kas risinājumam nenāk par labu.

2. risinājums garantē konsekventu regulēšanu, vienlaikus saglabājot decentralizētu regulēšanas sistēmu. Tas apvieno plašākas Kopienas pilnvaras ar jaunās Eiropas iestādes padomdevēja lomu, tā nodrošinot pilnvērtīgu pieeju Eiropā konkurētspējīgu pakalpojumu izvēlei, atļauju piešķiršanai un harmonizācijai, izmantojot radiofrekvences un/vai numurus.

Novērtējumā un sabiedriskajā apspriešanā norādīts, ka jāpanāk pilnvērtīgāka tīkla un informācijas drošība. Tāpēc saskaņā ar 2. risinājumu Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras ( ENISA ) uzdevumus iestrādās Eiropas pārvaldes iestādes funkcijās. ENISA iekļaušana Eiropas pārvaldes iestādē nodrošinātu operacionālo pilnvērtību, ko iespējams gūt, apvienojot divas iestādes.

3. risinājums paredz, ka visas valsts pārvaldes iestādes apņemas īstenot kopīgas vadlīnijas un piemēro saskaņotus tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Trūkst pārliecinošu pierādījumu par to, ka šāda brīvprātīga koordinācija praksē varētu darboties.

Secinājums

Komisija uzskata, ka 2. risinājums ir pašreizējam institucionālajam un tiesiskajam regulējumam vispiemērotākais risinājums.

Lietotāju tiesības un patērētāju aizsardzība

Konkurences cīņas rezultātā patērētāji gūst lielas priekšrocības, proti, cenas arvien samazinās. Tomēr konkurence un inovācijas arvien sarežģī situāciju. Tāpēc ir jāveic turpmāki pasākumi, lai uzlabotu pārredzamību, aizsargātu sakaru pakalpojumu pieslēgumu un kvalitāti un pārliecinātos, ka pamata pakalpojumi, piemēram, zvani neatliekamās palīdzības dienestiem un „e-integrācijas” mērķi līdz ar jaunu tirgu izveidošanos netiek atstāti novārtā.

Tika analizēti trīs politikas risinājumi:

1. risinājums: veicināt lielāku nozares pašregulāciju;

2. risinājums: atjaunināt un padarīt stingrākus pašreizējos noteikumus, un

3. risinājums: saglabāt pašreizējo tiesisko regulējumu.

1. risinājuma pilnvērtīgums ir ļoti atkarīgs no tā, vai ir panākta visu iesaistīto ieinteresēto aprindu vienprātība. Patlaban ir naivi cerēt, ka brīvprātīgas pašregulācijas rezultātā būtiski uzlabosies situācija patērētāju aizsardzības un lietotāju tiesību jomā.

2. risinājums ņem vērā tehnoloģiskās priekšrocības un tirgus attīstību un nodrošina, ka patērētāju aizsardzība tiktu garantēta ar likumu, nevis to vienkārši iekļautu nozares pieņemtajos lēmumos. Sabiedriskā apspriešanā konstatēja, ka sākotnējie Komisijas priekšlikumi ir jāizstrādā sīkāk; ja 2. risinājumā iestrādās attiecīgos grozījumus, tas gūs plašu politisko atbalstu.

3. risinājums nevarētu atrisināt identificētās problēmas, kas ir saistītas ar patērētāju aizsardzību un lietotāju tiesībām e-sakaru jomā, un tāpēc tas neatbilstu iniciatīvas i2010 mērķiem.

Secinājums

Komisija uzskata, ka vispiemērotākais ir 2. risinājums , tomēr tā neizslēdz pašregulatīvu attīstību (ko panāktu 2. risinājuma izveidotā tiesiskā regulējuma ietvaros), ja pilnvērtīgi sasniegtu iecerētos rezultātus.

Privātums un drošība

Šajā nodaļā iztirzāti trīs galvenie politikas risinājumi:

1. risinājums: saglabāt pašreizējo tiesisko regulējumu;

2. risinājums: atjaunināt un padarīt stingrākus pašreizējos noteikumus;

3. risinājums: ieviest jaunu, sīki izstrādātu instrumentu, kura darbības joma ir drošība un integritāte.

1. risinājums nozīmētu to, ka prasības par tīkla integritāti piemērotu tikai fiksēto tālruņu tīkliem, kas būtiski samazinātu to nozīmi nākotnē, ņemot vērā tīklu attīstību pilnīgas IP vides virzienā.

2. risinājums harmonizēti risinātu tādus jautājumus kā integritāte un nostiprināšana, nodrošinot to, ka regulējumu pielāgo, lai apmierinātu jaunās vajadzības, neriskējot kļūt pārāk ierobežojošiem.

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti liecina, ka 3. risinājums neguva vispārēju ieinteresēto aprindu atbalstu. Ieinteresētās aprindas pauda bažas par to, ka jauni, sīki izstrādāti tiesību akti būtiski palielinātu uzņēmējdarbības izmaksas un nelabvēlīgi ietekmētu konkurenci.

Secinājums

Komisija uzskata, ka vispiemērotākais ir 2. risinājums , kas līdzsvaro harmonizāciju, pārredzamību un elastību, tā nodrošinot, lai nākotnē savlaicīgi spētu novērst jebkurus draudus drošībai.

PAR VISLABāKO ATZīTā VARIANTA GALVENā IETEKME

Šajā nodaļā izklāstīts par vislabāko risinājumu (viens no iepriekš raksturotajiem) atzītā risinājuma galvenās ietekmes kopsavilkums.

I. TĒMA Labāks regulējums

1) Saglabājot pašreizējo uz tirgu balstīto ex-ante regulējumu , nodrošina vislabāko konkurences, investīciju un inovāciju veicināšanu e-sakaru jomā: valsts pārvaldes iestādēm ir līdzekļi, ar ko veicināt konkurenci, vienlaikus ņemot vērā vajadzību pēc riskantām investīcijām, lai nodrošinātu pienācīgus ieņēmumus no kapitāla. Funkcionālā nošķiršana kā jauns tiesiskās aizsardzības līdzeklis, kuru izmantotu kā galējo līdzekli, varētu palielināt konkurenci tajās jomās, kur pastāv konkurences problēmas un citi trūkumi un kurās citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi nespēj panākt nediskrimināciju.

Pārskats, kas sagatavots par 2003. gada ieteikumu par konkrētajiem tirgiem (kuru sagatavo vienlaikus ar šo pārskatu), liecina, ka pašreizējais regulējums jau pavēris iespēju īstenot vērā ņemamu deregulāciju, jo ir ierosināts no regulējuma jomas izslēgt 11 (galvenokārt mazumtirdzniecības tirgi) no pašreizējiem 18 tirgiem, uz kuriem attiecas ex-ante regulējums. Tādējādi nozares regulējuma uzmanības centrā var atrasties vairumtirdzniecības tirgi, kuros joprojām saglabājušies pilnvērtīgu konkurenci kavējoši trūkumi.

2) Radiofrekvenču spektra pārvaldības reforma, nodrošinot lielāku tirgus elastību, palielinās konkurenci un samazinās regulējuma slogu, kas gulstas uz radiofrekvenču spektra lietotājiem. Tas sekmēs investīcijas un operatoriem pavērs iespēju ieviest jaunas tehnoloģijas radiofrekvenču joslās, kurās tiem ir piešķirtas izmantošanas tiesības, tādējādi praksē ieviešot jaunas tehnoloģijas un, nodrošinot plašāku izvēles brīvību un zemākas cenas, panākot to, ka patērētāji arvien vairāk izvēlas minētās tehnoloģijas.

II. TĒMA Pabeigt vienotā elektronisko sakaru tirgus izveidi

3) Ja neatkarīgu nacionālo regulatoru sistēma regulējuma pasākumus nodrošina ar bagātīgu zināšanu bāzi, tad Eiropas Iestādei piešķirtās padomdevēja funkcijas un vienlaicīga tiesiskās aizsardzības līdzekļu atrašanās Komisijas pārziņā krietni palielinātu lēmumu pieņemšanas efektivitāti un ātrumu Eiropas Savienībā. Tas būtu samērīgāks risinājums problēmām, ko radījusi nekonsekventa regulējuma pieeja, kuras rezultātā Eiropas Savienībā pakalpojumu piedāvātāji nokļūst apstākļos, kas nav līdzvērtīgi. Konsekvence ne tikai rosinās operatorus paplašināt pārrobežu rīcību, bet arī samazinās uzņēmējdarbības izmaksas Eiropā, galvenokārt popularizējot Eiropas mēroga pakalpojumus.

III. TĒMA Komunikācija ar iedzīvotājiem

4) Lietotāju — tostarp lietotāju invalīdu — tiesību atjaunināšana un nostiprināšana un patērētāju aizsardzības noteikumi ņem vērā tehnoloģisko un tirgus attīstību, tādējādi visus lietotājus nodrošinot ar plašāku izvēli un lielāku juridisko noteiktību. Patērētāji gūs labumu, saņemot kvalitatīvāku informāciju par cenām un pakalpojumiem. Palielināts izmantojums un vienkāršāka piekļuve sakaru pakalpojumiem nodrošinās to, ka lietotāji invalīdi un/vai lietotāji ar īpašām vajadzībām, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki vairāk iesaistīties sociālajā dzīvē. Plašāka informācija par zvanītāja atrašanās vietu palielinās neatliekamās palīdzības dienestu kvalitāti.

5) Pašreizējo privātuma un drošības noteikumu atjaunināšana un stiprināšana patērētājus nodrošinās ar kvalitatīvākiem un drošākiem tīkliem un pakalpojumiem, ar plašāku informāciju un labāku pārredzamību, kā rezultātā pakalpojuma kvalitāte un drošība kļūs par vienu no patērētāja izvēles kritērijiem. Vairāk informācijas, labāka pārredzamība un uzticamība rosinās izvēlēties IST.

Kopsavilkums

Visu labāko risinājumu komplekss vienkāršo uzņēmējiem uzliktos regulējuma pienākumus, vienlaikus nostiprina iedzīvotāju tiesības un nodrošina priekšrocības patērētājiem. Galvenie vienkāršošanas aspekti ir Komisijas ieteikumā norādīto konkrēto tirgu skaita samazināšana, vienkāršotas tirgus pārskata procedūras un radiofrekvenču spektra pārvaldības reforma, kuras rezultātā samazinātos administratīvās izmaksas. Elektronisko sakaru infrastruktūra nodrošina pamatu ekonomikai kopumā, un šajā sektorā gūtie panākumi nodrošinās zināmas priekšrocības pārējai ES tautsaimniecībai.

[1] SEK(2007) 1472.