[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 24.1.2007

SEC (2007) 85.

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS Dokuments, kas papildina KOMISIJAS PAZIŅOJUMU PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā Ietekmes novērtējuma kopsavilkums [COM(2007) 23, galīgā redakcija SEC (2007) 84]

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

Ietekmes novērtējums „Rīcības programmaiadministratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā”

Kopsavilkums

Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai galvenais mērķis ir ES starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana. Par vienu no galvenajiem faktoriem šā mērķa sasniegšanai noteica labāka regulējuma (LR) nodrošināšanu. Administratīvā sloga (AS), ko dažreiz apzīmē par formalitāšu vai birokrātiskajām izmaksām, samazināšana ir svarīga darbība, ar kuras palīdzību veidot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, nepazeminot jau pastāvošo vidi vai plānoto jauno politiku līmeni ekoloģijas, kā arī patērētāju vai veselības aizsardzības jomā. Šis ietekmes novērtējums papildina Komisijas paziņojumu par rīcības programmu administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā . Šā ietekmes novērtējuma mērķis ir noteikt visproduktīvāko un visefektīvāko veidu AS samazināšanā. Tajā nav ietverta individuālās AS samazināšanas pasākumu analīze. Vajadzības gadījumā tāda analīze būtu jāveic, pamatojoties uz katru atsevišķu gadījumu.

Atbilde pieaugošajai konkurencei no zema atalgojuma ekonomikām Āzijā un citur vēl joprojām ir konkurētspējas un ražīguma paaugstināšana, un ražošana ar lielu pievienoto vērtību. Uzņēmējdarbības normatīvās vides uzlabošana ir viens no veidiem, kā paaugstināt konkurētspēju. Daudzas administratīvās slodzes prasības ir ļoti noderīgas, un valsts iestādēm tās ir vajadzīgas, lai sekmīgi īstenotu valsts politiku un/vai vāktu informāciju.

Tomēr administratīvā sloga prasību būtība ir tāda, ka to sākotnējā, tiešā ietekme uz uzņēmējdarbību ir negatīva, jo darbinieki tērē laiku, aizpildot veidlapas nevis veic savu tiešo darbu uzņēmuma jaudas paaugstināšanā. Problēma ekonomikai rodas tad, ja minētās prasības ir ieviestas neefektīvi vai ja tās ir kļuvušas nevajadzīgas, bet nav atceltas, tādējādi nevajadzīgi traucējot uzņēmējdarbību. Rīcības programma attiecas tieši uz šīm prasībām.

Nīderlandes centrālā plānošanas biroja ( CPB ) veiktais pētījums liecina, ka administratīvās slodzes procentuālā daļa IKP ir no 6,8 % Grieķijā, Ungārijā un Baltijas valstīs līdz 1,5 % — Apvienotajā Karalistē un Zviedrijā. Nekādā gadījumā nevar apgalvot, ka šī slodze parasti ir mazāka valstīs, kurām ir lielāks IKP. Turklāt vairākām valstīm, kurām vēl joprojām ir raksturīgi diezgan saskaņoti tiesību aktu standarti, šīs atšķirības norāda uz zemas efektivitātes un īstenošanas problēmām.

Pašreizējais administratīvais slogs ir ES un valsts, un vietējā līmeņa likumdošanas rezultāts, tāpēc tas vismaz daļēji un pēc iespējas ir jārisina Kopienas līmenī.

Administratīvā sloga (AS) samazināšanas galvenais mērķis ir ES konkurētspējas paaugstināšana, sniedzot ieguldījumu labākas reglamentējošās vides veicināšanā un vienlaicīgi turpinot pilsoņu un vides aizsardzību. Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm un likumdevējiem partneriem šis mērķis ir jāsasniedz piecos gados, proti, līdz 2012. gadam un jāsamazina AS par 25 %. Tā kā šai samazināšanai ir pieejami tikai ierobežoti finanšu resursi (20 miljoni euro), ir jānodrošina efektivitāte un rentabilitāte.

AS samazināšana nenozīmē, ka jāsamazina ziņošanas prasības vai ISP, kuru rezultātā politikas izstrādātāji un trešās puses saņem noderīgu un svarīgu informāciju. Būtu jānosaka prasības, kas ir jau novecojušās, un jārod iespēja, kā ziņošanas prasību lietotājiem efektīvāk sniegt vajadzīgo informāciju.

Ietekmes novērtējumā sniegta informācija, kas pamatojas uz to dalībvalstu pieredzi, kuras jau ir veikušas novērtēšanu (Dānija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Čehija), un uz ekonomisko modelēšanu, kas liecina par to, ka iespējamais labums no administratīvā sloga samazināšanas par 25 % IKP un nodarbinātības ziņā var būt diezgan ievērojams. Vairāki pētījumi, kuros tika izmantoti dažādi ekonomiskie modeļi, norāda uz potenciālu IKP pieaugumu par 1,4 % līdz 1,8 %, ja administratīvo slogu samazina par 25 %. Ja tiek ņemti vērā nodarbinātības kritēriji, ir norādes uz to, ka ietekme uz nodarbinātību būs labvēlīga, ja tās balstīsies uz konkurences paaugstināšanos.

Gelauff and Lejour (2006)[1] ir aprēķinājuši, ka administratīvo slogu samazinot par 25 %, IKP iespējams varētu pieaugt par 1,4 %. Viņi pieņem, ka administratīvais slogs sastāv galvenokārt no algām; tas nozīmē, ka samazinot to (AS), pieaugtu darbaspēka ražīgums un arī produktivitāte. Veicot Komisijas iekšējos aprēķinus, kas pamatojas uz to pašu metodiku un to pašu modeli, proti, vispārējā līdzsvara modeli WORLDSCAN , bet ar nelielām izmaiņām pamata pieņēmumos, iegūst līdzīgu rezultātu. Uz ekonometriku balstītais modelis QUEST liecina, ka IKP var pieaugt līdz pat 1,8 %. Šajā modelī tiek ņemti vērā arī nodarbinātības kritēriji, kas prognozē labvēlīgu ietekmi uz nodarbinātību, ar nosacījumu, ka jauni uzņēmumi ienāk tirgū lielākas peļņas dēļ. Turklāt Dānijā veiktā īpašā nozares analīze par iespējamo ekonomisko ietekmi arī norāda uz par būtisku ieguvumu.

Tā kā samazināšana būs vērsta tikai uz nevajadzīgas ziņošanas prasībām, netiek paredzēta nelabvēlīga ietekme uz vidi vai sociālo jomu. Prasību noskaidrošana varētu pat radīt ieguvumu palielinātas atbilstības dēļ. Turklāt, turpinot ietekmes novērtējumu par konkrētiem administratīvā sloga samazināšanas priekšlikumiem, pēc to izstrādāšanas varētu noteikt visu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi.

Ietekmes novērtējumā sniegti četri varianti, un sniegta to pozitīvo un negatīvo aspektu sīka analīze. Variants Nr. 1 (pamatvariants) paredz atstāt visu, kā ir. Variants Nr. 2 nosaka, ka pasākumi jāveic dalībvalstīm, un Komisijas uzdevums ir sniegt tām palīdzību tikai pēc pieprasījuma. Trešais variants paredz, ka Komisija strādā pie administratīvā sloga, kas vismaz daļēji ir izsekojams Kopienas līmenī un atsevišķās prioritārās jomās. Pēdējais variants paredz, ka Komisija nodarbojas ar visu administratīvo slogu, nešķirojot vai tam ir ES, starptautisko pienākumu vai valsts/reģionālā līmeņa izcelsme.

Visu četru variantu rezultātā administratīvais slogs samazinātos, bet tika atzīts, ka variants Nr. 3. garantētu konkrētu, ātru un izmērāmu samazinājumu visā ES. Pamatvariantā bija paredzēts zināms administratīvā sloga samazinājums, jo aizvien lielāks skaits dalībvalstu uzsāk savas iekšējās novērtēšanas un samazināšanas programmas. Šādu samazināšanu tomēr traucētu tas fakts, ka optimāla rezultāta iegūšanai ir jāparedz ES līmeņa iesaistīšana, jo liela daļa no šā sloga ir ar izcelsmi ES tiesību aktos. Šis variants, protams, ietaupītu Komisijai 20 miljonus euro, ko tā iztērēs šajā samazināšanā. Tomēr, ņemot vērā iepriekš uzskaitītos ieguvumus, šāds ieguldījums pilnībā attaisnotos. Variants Nr. 2 ietaupītu Komisijas līdzekļus, bet nevarētu nodrošināt salīdzināšanu, ja katra dalībvalsts vairāk vai mazāk autonomi sāktu novērtējumu, un nevarētu nodrošināt efektīvu ES līmeņa tiesību aktu noteikšanu. Turklāt iespējams, ka saskaitot kopā visus dalībvalstu izmantotos resursus, šis variants nedotu ietaupījumu. No otras puses, variants Nr. 4. Komisijai izmaksātu ļoti dārgi, jo tā nav vispiemērotākā iestāde tāda administratīvā sloga novērtēšanai un noteikšanai, kura sākumi meklējami valstu un reģionu tiesību aktos. Mērķtiecīga pieeja, kas pamatojas uz noteiktām prioritārām jomām, nebūtu iespējama, ņemot vērā iegūtos maznozīmīgos rezultātus visa administratīvā sloga novērtēšanā.

Saskaņā ar variantu Nr. 3 regulas un direktīvas, un informācijas sniegšanas pienākums (ISP), kas izriet no to īstenošanas, ir Komisijas administratīvā sloga samazināšanas programmas mērķis, bet tikai atsevišķās prioritārās jomās. Izraudzītās prioritārās jomas tiek noteiktas, pamatojoties uz datiem, kas pieejami par četrām dalībvalstīm, kuras jau ir pabeigušas novērtēšanu. Saskaņā ar šiem datiem uz relatīvi nelielu prioritāro jomu skaitu attiecas vairāk kā 75 % no administratīvā sloga, kas saistīts ar Kopienas tiesību aktiem. Komisija prioritārajās jomās noteiks visas ES līmeņa tiesību aktu ziņošanas prasības un noteiks administratīvo slogu šajās jomās. Dalībvalstis var pievērsties tai daļai, kas ir „tīrās” valsts likumdošanas rezultāts. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, ja būs vajadzīga vienota rīcība, un jo īpaši attiecībā uz valstu transponēšanas un īstenošanas pasākumiem, ko Komisijas vadībā novērtēs prioritārajās jomās.

Šādai pieejai ir priekšrocība, ka tā koncentrē pārbaudi jomās, kurās ir skaidri izteiktas sinerģijas, tādējādi lielā mērā paātrinot procesu un samazinot laiku, kāds vajadzīgs, lai likvidētu liekās ziņošanas prasības. Šāda pieeja atbrīvotu resursus, ļaujot dalībvalstīm koncentrēties uz saviem valsts tiesību aktiem. Komisija var precīzi apzināt visus tiesību aktus, kuros paredzēts informācijas sniegšanas pienākums, izmantojot konsultantu pakalpojumus un apspriežoties ar dalībvalstīm. Pārbaudi veiks no Komisijas neatkarīgi konsultanti, pamatojoties uz saskaņotu metodiku, kas iegūta no apkopotās pieredzes un pieejamās informācijas no dalībvalstīm, kuras novērtēšanu jau ir beigušas. Minētā informācija ļauj Komisijai noteikt tās politikas jomas, kurās administratīvais slogs ir īpaši jūtams, un iespēju turpināt iesākto, un koncentrēt resursus tajās jomās, kurās iegūstami vislabākie rezultāti.

Ar šo variantu atrisina arī salīdzināšanas jautājumu attiecībā uz dažādām novērtēšanas datu bāzēm, nodrošinot pilnīgu saskaņotību starp ES izcelsmes tiesību aktiem un to radīto administratīvo slogu, vienlaikus arī administratīvo slogu attiecībā uz valsts tiesību aktiem. Centralizēti apzinot ziņošanas pienākumus, tiek nodrošināta vienādu kritēriju izmantošana visām dalībvalstīm. Tiks arī saskaņots veids, kādā ziņošanas pienākumu nosaka direktīvās. Ja šāda apzināšana par direktīvu īstenošanas pasākumiem tiktu veikta valsts mērogā, rastos atšķirības veidā, kā nosaka ziņošanas pienākumu (gan saistībā ar ES tiesību aktiem, gan transponēšanas tiesību aktiem dalībvalstīs).

Liela daļa no informācijas ir pieejama valstīs, kas jau ir pabeigušas savu pirmo novērtēšanu. Izmēģinājuma projekts, kurā tika plaši izmantoti Dānijas, Nīderlandes, Apvienotās Karalistes un Čehijas novērtēšanas dati, liecina, ka izdevumus lielā mērā nosaka neliels informācijas sniegšanas pienākumu skaits. Saskaņā ar izmēģinājuma projektu var secināt, ka vērojama būtiska izmaksu koncentrēšanās ierobežotā politikas jomu skaitā. Dānijā 10 visapjomīgākie tiesību akti katrā ministrijā veido 89,2 % no administratīvā sloga kopapjoma. Nīderlandes un Apvienotās Karalistes dati apstiprina, ka koncentrācija ir īpaši augsta. Tas nozīmē, ka vismaz pirmajā novērtēšanā ES mērogā saprātīgi būtu noteikt prioritātes un apsvērt tās novērtēšanas jomas, kurās pēc pašreizējiem valstu novērtējumiem un citas informācijas apgrūtinājums ir vislielākais.

Tādējādi prioritāšu jomas (skat. II pielikumu) attiecībā uz ES tiesību aktiem tika noteiktas, pamatojoties uz 2006. gada oktobrī pabeigtā izmēģinājuma projekta secinājumiem, uz ieinteresēto personu ieguldījumu vienkāršošanas programmā un uz apspriešanās rezultātiem, ko Komisija uzsāka ar 14. novembrī pieņemto darba dokumentu.

Komisijas plašā novērtēšanas programma sāksies 2007. gada pavasarī un beigsies 2008. gada pēdējā ceturksnī. Šajā pasākumā noteiks arī iespējamos administratīvā sloga samazināšanas variantus un sniegs periodiskus ziņojumus par rezultātiem. Lai noteiktu progresu, kāds veikts administratīvās slodzes samazināšanā, tiks veikti periodiski aprēķini attiecībā uz izejas datiem. Šos pasākumus varētu iekļaut uzsāktajā vienkāršošanas programmā, kuras atsevišķā nodaļā jau ietverti vairāki svarīgi priekšlikumi administratīvā sloga samazināšanai.

Ja visas iesaistītās puses, proti, ES iestādes un dalībvalstis, apņemsies izpildīt šo mērķi, 2012. gada pavasara Eiropadome varēs izvērtēt un nobeigt šo darbību.

[1] Gelauff, G.M.M . un A.M. Lejour (2006). Pieci Lisabonas uzdevumi: Ekonomiskā ietekme, šos mērķus sasniedzot. CPB Dokuments 104. CPB , Hāga, sagatavots priekš DG ENTR.